Pasaulē

Horvātija pievienojas ES; prieku aizēno bažas par nākotni krīžu skartajā blokā

Dienas Bizness, 01.07.2013

Jaunākais izdevums

Brīvība ceļot, izglītoties un strādāt citās dalībvalstīs, iekļaut savus ražojumus Eiropas Savienības (ES) iekšējā tirgū, saņemt struktūrfondu atbalstu – ikvienam Horvātijas pilsonim no šodienas ir piekļuve šim kopējam Briselē un Strasbūrā bāzētajam labumu maisam. Taču – tipiski ikvienas jaunas dalībvalsts pilsoņiem – arī horvātus māc šaubas, vai patlaban ir īstais laiks pievienoties savienībai, pirmdien raksta laikraksts Diena.

Tikmēr topošā Horvātijas pārstāve Eiropas Parlamentā (EP) uzskata, ka cilvēkiem ir raksturīgi ar piesardzību raudzīties uz visu jauno.

Savukārt ar Latviju Horvātiju vienot tas, ka arī šai valstij, kas neatkarību atguva tikai pirms 20 gadiem, daudz kas bija jāsāk no jauna. Kopš 1945. gada Horvātija ietilpa Dienvidslāvijas Sociālistiskās Federatīvās republikas sastāvā, un situāciju sarežģīja pilsoņu karš, kas izcēlās pēc neatkarības atgūšanas. Karā nopostītās infrastruktūras atjaunošanai horvāti ik gadu tērē vismaz 10% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet pabalstos kara veterāniem tiek izmaksāti 700 tūkst. eiro. Konfliktā bojā gāja pusmiljons valsts idzīvotāju - etniskie serbi.

ES paplašināšanas komisārs Štefans Fīle pauž, ka valsts uzņemšana savienībā liecina – tā ir pārvarējusi problēmas. «Kopš sarunu sākšanas par pievienošanos ES daudzas valsts nozares ir progresējušas,» viņš uzskata.

Horvātija jau aprēķinājusi, ka tuvākajā laikā tā no ES iegūs trīs reizes vairāk līdzekļu nekā ieguldījusi šajos desmit gados, kuros norisinājās sarunas par pievienošanos. Analītiķi lēš, ka pievienošanās ES visvairāk nāks par labu Horvātijas tūrisma industrijai, kas pašlaik veido aotuveni 15% no IKP un ir valsts ekonomikas galvenais balsts.

Eirozonai valsts plāno pievienoties ne ātrāk kā 2017. gadā.

Svinīgo noskaņu par pievienošanos ES aptumšojis fakts, ka Vācijas kanclere Angela Merkele pēkšņi lēmusi nepagodināt valsti ar savu klātbūtni vēsturiskajā notikumā. Opozīcijā esošie politiķi A. Merkeles soli jau novērtējuši kā «diplomātisku pliķi».

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

FlyMeAway lēnām apgūst Horvātijas tirgu

Anda Asere, 19.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gadā Latvijas brīvdienu ceļojumu tūrisma zīmola «FlyMeAway» Horvātijas filiāle «FlyMeAway» d.o.o. plāno apgrozīt aptuveni 400 tūkstošus eiro

«FlyMeAway» (SIA «Baltic Ad Hoc») pamatnodarbošanās ir tiešo čarterreisu organizēšana uz dažādiem galamērķiem Eiropā un Āfrikā tajās nedēļas nogalēs, kad brīvdienas pagarina valsts noteiktās svētku dienas. Pērn uzņēmums atvēra filiāli Horvātijā. Pirmie ieņēmumi sāk veidoties šogad, jo pirmais reiss bija Jaungada brīvdienās. «Horvātija šobrīd vēl ir investīciju projekts, bizness tur sevi pagaidām neatpelna,» saka Jurģis Sedlenieks, «FlyMeAway» vadītājs.

Šogad «FlyMeAway» Horvātijā īstenos astoņus čarterlidojumus un kopumā būs vairāk nekā tūkstotis pasažieru. Turpretī no Rīgas un Tallinas garajās nedēļas nogalēs tiks īstenoti 15 reisi. «Pirmajās sezonās reisu skaitu plānojam konservatīvi, jo nevaram būt pārliecināti, ka investīcija ātri atpelnīsies,» viņš norāda.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

FOTO: Francijas futbola izlase otro reizi vēsturē kļūst par pasaules čempioniem

LETA, 16.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Francijas futbola izlase svētdien Krievijā otro reizi vēsturēizcīnīja Pasaules kausu.

Turnīra finālmačā Francijas futbolisti «Lužņiku» stadionā Maskavā ar 4:2 (2:1) uzvarēja Horvātijas valstsvienību.

Šī mača rezultātu 18.minūtē atklāja Francijas izlase, jo pēc tās standartsituācijas bumbu ar galvu savos vārtos raidīja horvātu uzbrucējs Mario Mandzukičs. Savukārt desmit minūtes vēlāk Horvātija panāca neizšķirtu, kad izcēlās Ivans Perišičs, bet 38.minūtē Francijas labā 11 metru soda sitienu realizēja Antuāns Grīzmans, atkal vadībā izvirzīdams francūžus. Pirmais puslaiks noslēdzās ar 2:1 par labu francūžiem.

Otrajā puslaikā Francija pamanījās izvirzīties vadībā ar 4:1, kad pa vārtiem guva Pols Pogbā un talantīgais Kilians Mbapē, tomēr 69.minūtē Mandzukičs pēc rupjas franču vārtsarga Igo Lorī kļūdas vienus vārtus atguva. Rezultāts pēc tam gan vairs nemainījās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Horvātija pievienojas eirozonai un Šengenas zonai

LETA--AFP, 02.01.2023

Horvātija, kuras iedzīvotāju skaits sasniedz 3,9 miljonus, atvadījās no kunas un kļuva par 20.eirozonas valsti.

Foto: pixabay.com

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Horvātija 1.janvārī pārgājusi uz Eiropas Savienības (ES) kopīgo valūtu eiro un pievienojas Šengenas zonai.

Pusnaktī (plkst.1.00 pēc Latvijas laika) Horvātija, kuras iedzīvotāju skaits sasniedz 3,9 miljonus, atvadījās no kunas un kļuva par 20.eirozonas valsti.

Vienlaikus tā kļuva arī par 27.Šengenas zonas dalībvalsti, un tas horvātiem dod brīvas pārvietošanās tiesības pār zonas iekšējām robežām.

Eksperti uzskata, ka pievienošanās eirozonai ļaus Horvātijai pasargāt savu ekonomiku straujās inflācijas apstākļos.

Taču pašu horvātu izjūtas nav tik viennozīmīgas. Kamēr pievienošanos Šengenas zonai vairums pilsoņu vērtē atzinīgi, pāreja uz eiro dažos rada bažas, un opozīcijā esošie labējie apgalvo, ka kopīgā ES valūta nāk par labu vienīgi tādām lielvalstīm kā Vācija un Francija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Patrulēšana uz Eiropas Savienības jaunākās dalībvalsts robežas un Balkānu kontrabandas ceļa

Gunta Kursiša, 02.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš šā gada 1. jūlija, kad Eiropas Savienībai (ES) pievienojās Horvātija, mainījusies arī savienības robeža. Horvātija aptuveni 1400 kilometru garumā robežojas ar ES neietilpstošām valstīm – Bosniju, Serbiju un Melnkalni un ietilpst arī bēdīgi slavenajā Balkānu «kontrabandas ceļā», kas tiek izmantots nelegālo imigrantu un narkotiku ievešanai no Tuvajiem Austrumiem un Āfrikas valstīm Eiropā, vēsta Reuters.

Ziņu aģentūras Reuters fotogrāfs iemūžinājis fotogrāfijās Horvātijas robežsardzes un policistu darbu. Robežsardzes aprīkojums Horvātijā nu ir modernizēts.

Jau rakstīts, ka 1. jūlijā notikusi ES paplašināšanās, savienībā uzņemot Horvātiju. Pusnaktī no 30. jūnija uz 1. jūliju uz Horvātijas un Slovēnijas robežas tika noņemts uzraksts Muita, bet uz robežas ar Serbiju uzlikts uzraksts – Eiropas Savienība. Svinības pievienošanās ES Horvātijā gan aizēnojušas bažas par recesiju - valstī bezdarba līmenis pietuvojies 20%. Horvātijas valdība cer, ka pievienošanās ES palīdzēs piesaistīt ārvalstu investīcijas un veicināt ekonomisko izaugsmi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija iepriekšējā plānošanas periodā ir bijusi piektā efektīvākā Eiropas Savienības (ES) fondu finansējuma pārvaldītāja, atpaliekot tikai no Lietuvas, Slovēnijas, Igaunijas un Ungārijas, liecina starptautiskās biznesa konsultāciju kompānijas KPMG pētījums par ES struktūrfondu finansējuma izlietojumu Centrālās un Austrumeiropas (CAE) reģionā.

ES fondu finansējuma pārvaldības efektivitāti parāda attiecība starp katrā valstī noslēgtajiem līgumiem un izmaksāto finansējumu. Fondu apguves administrēšanas līdere ir Lietuva ar 99% noslēgto līgumu un procentuāli tik pat lielu izmaksātā finansējuma apjomu. Otrajā vietā ierindojas Slovēnija, bet trešajā vietā ir Latvijas Ziemeļu kaimiņi – Igaunija. Savukārt vissliktākie rezultāti fondu finansējuma pārvaldības jomā ir bijuši Horvātijai, Rumānijai un Slovākijai. Horvātija gan ir jāuztver kā izņēmums, jo tā ES pievienojās tikai paša plānošanas perioda noslēgumā (2013. gads), kas būtiski samazināja līgumslēgšanas iespējas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Bankrotu skaits Latvijā pērn sarucis par 4%

Gunta Kursiša, 05.06.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn Eiropā ievērojami pieaudzis uzņēmumu maksātnespējas procesu skaits, savukārt Latvijā un Igaunijā bankrotu skaits pērn samazinājies par attiecīgi 4% un 6%, secināts kredītrisku apdrošināšanas sabiedrības Coface SA ikgadējā maksātnespējas pētījumā par Centrāleiropas valstīm.

Eiropā «bankrotu vilnis» sasniedzis arī Poliju, kur 2012. gadā pirmo reizi fiksēts rekordaugsts uzņēmumu maksātnespēju skaits.

Bankrotu pieaugums turpināsies arī šogad un 2014. gadā, paredz jomas eksperti.

Līdzīgi Polijai, pērn bankroti smagi skāruši tādas Eiropas valstis kā Bulgārija, Slovēnija, Horvātija un Čehija. Bulgārijā maksātnespējas procesi 2012. gadā pieauguši trīs reizes, savukārt Čehijā to pieaugums ir par 45%, bet Horvātijā maksātnespējas procesi pieauguši par 174%. Kā norāda Coface SA kredītrisku analītiķi, salīdzinot valstis, jāņem arī vērā valstu atšķirīgās likumdošanas un banku politiku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijā novembrī bijis trešais lielākais rūpniecības ražotājcenu kritums ES

LETA, 05.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā pērn novembrī salīdzinājumā ar 2015.gada priekšpēdējo mēnesi bija trešais lielākais rūpniecības ražotājcenu kritums Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidū, liecina ES statistikas pārvaldes Eurostat ceturtdien publicētie dati.

Latvijā - tāpat kā Slovākijā - rūpniecības ražotājcenas novembrī bija par 2,6% mazākas nekā 2015.gada priekšpēdējā mēnesī, bet lielāks kritums reģistrēts Luksemburgā (-6,5%) un Horvātijā (-2,7%).

Pērn novembrī salīdzinājumā ar šo mēnesi 2015.gadā ražotājcenu kritums reģistrēts 14 ES dalībvalstīs, bet pārējās 14 valstīs bijis pieaugums. Lielākais kāpums bijis Lielbritānijā (+4,4%), Beļģijā (+4,1%) un Zviedrijā (+3,2%). Igaunijā ražotājcenas novembrī bija par 1,8% lielākas nekā gadu iepriekš, bet Lietuvā pieaugums bijis par 0,2%.

Savukārt novembrī salīdzinājumā ar pagājušā gada oktobri rūpniecības ražotājcenas saruka septiņās ES dalībvalstīs: Horvātijā (-1,3%), Grieķijā un Lielbritānijā (abās valstīs -0,7%), Portugālē (-0,3%), Itālijā un Kiprā (abās valstīs -0,2%), kā arī Rumānijā (-0,1%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valstīm piedzīvojot jauno Covid-19 gadījumu skaita kritumu, pašizolācija Latvijā turpmāk nav jāievēro arī ieceļotājiem no Matlas un Spānijas, liecina piektdien apkopotie Slimību profilakses un kontroles centra dati.

Šajās valstīs kopš 29.maija 14 dienu kumulatīvais Covid-19 pacientu skaits uz 100 000 iedzīvotājiem nokrities zem noteiktās 15 gadījumu robežas.

14 dienu pašizolācija pēc ieceļošanas Latvijā joprojām jāievēro ieceļotājiem no kopumā piecām Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) valstīm, kuru vidū ir Īrija, Beļģija, Portugāle, Lielbritānija un Zviedrija.

Savukārt pašizolācijas prasība patlaban neattiecas uz kopumā 26 ES un EEZ valstīm, kur minētais rādītājs ir zemāks par 15. Šo valstu vidū ir Luksemburga, Nīderlande, Itālija, Dānija, Polija, Rumānija, Francija, Somija, Vācija, Čehija, Igaunija, Austrija, Bulgārija, Lietuva, Ungārija, Norvēģija, Šveice, Kipra, Grieķija, Islande, Slovākija, Horvātija, Slovēnija, Lihtenšteina, Malta un Spānija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā pērn novembrī bezdarba līmenis bija 8,1%, kas bija septītais augstākais rādītājs starp Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, par kurām pieejami dati, otrdien informēja ES statistikas pārvalde «Eurostat».

Pēc «Eurostat» datiem, augstāks nekā Latvijā ES dalībvalstu vidū bezdarba līmenis novembrī bijis Spānijā - 16,7%, Itālijā un Kiprā - 11%, Horvātijā - 10,4%, Francijā - 9,2%, Somijā - 8,4%, kā arī Portugālē - 8,2%.

Savukārt zemākais bezdarba līmenis novembrī reģistrēts Čehijā - 2,5%, Vācijā un Maltā - 3,6%.

Lietuvā bezdarba līmenis pērnā gada vienpadsmitajā mēnesī bija 7%.

ES vidēji bezdarbs, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem, novembrī samazinājies no 7,4% līdz 7,3%, kas zemākais līmenis kopš 2008.gada oktobra. 2016.gada novembrī bezdarba līmenis ES bija 8,3%.

Eirozonas 19 dalībvalstīs vidēji bezdarbs novembrī samazinājies no 8,8% līdz 8,7%, kas ir zemākais līmenis kopš 2009.gada janvāra. 2016.gada oktobrī bezdarba līmenis eirozonā bija 9,8%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd cena par vienu hektāru lauksaimniecības zemes Latvijā ir viena no zemākajām Eiropā, bet topa augšgalā ir Nīderlande, secināts nekustamo īpašumu nozares uzņēmums “Latio” sadarbībā ar jomas vadošajiem pētniekiem 2021. gada sākumā izanalizētajā apskatā.

Nedaudz zemākas cenas nekā Latvijai ir tikai Slovākijā un Horvātijā.

“Eiropā pastāv ievērojama starpība starp lauksaimniecības zemju cenām dažādās valstīs. Nīderlandē tie ir aptuveni 70 tūkstoši eiro par hektāru, Itālijas ziemeļos 60 tūkstoši, bet turpat netālu – Francijā tikai vidēji 6000 eiro. Atšķirību veido zemes apstrādes intensitāte noteiktās teritorijās dažādās valstīs, piemēram, dārzeņu un augļu ražošanas vai lopkopības ietekmē cenas ir augstākas nekā graudkopības vai ekstensīvās lopkopības reģionos. Latvija šobrīd iepaliek no kaimiņvalstīm tikai vienā parametrā - cenā par aramzemes hektāru, nedaudz apsteidzot Igauniju,” skaidro Sandijs Lūkins, “Latio” Mežu pārdošanas nodaļas vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Latvijas IKP uz vienu iedzīvotāju pērn - ceturtais zemākais ES

LETA, 18.06.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju pēc pirktspējas paritātes 2013.gadā veidoja 67% no vidējā Eiropas Savienības (ES) līmeņa, kas bija ceturtais zemākais rādītājs 27 valstu blokā, liecina ES statistikas biroja Eurostat sākotnējās aplēses.

Viszemākais IKP uz vienu iedzīvotāju pēc pirktspējas paritātes pērn reģistrēts Bulgārijā - 47% no vidējā ES līmeņa, Rumānijā 54% un Horvātijā - 61%, kā arī Latvijā un Ungārijā - 67%.

Lietuvas IKP uz vienu iedzīvotāju 2012.gadā veidoja 74% no ES vidējā līmeņa, kas ir sestais zemākais līmenis ES.

Savukārt Igaunijas IKP atbilda 72% no ES vidējā rādītāja, kas ir piektais zemākais līmenis.

Tikmēr vislielākais IKP uz vienu iedzīvotāju pēc pirktspējas paritātes ES 2013.gadā reģistrēts Luksemburgā - 264% no ES vidējā līmeņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā pagājušā gada novembrī bezdarba līmenis bija 9,6%, kas bija sestais augstākais rādītājs starp Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, par kurām pieejami dati, pirmdien informēja ES statistikas pārvalde Eurostat.

Pēc Eurostat datiem, augstāks nekā Latvijā ES dalībvalstu vidū bezdarba līmenis novembrī bijis Spānijā - 19,2%, Kiprā - 14,2%, Itālijā - 11,9%, Horvātijā - 11,4% un Portugālē - 10,5%.

Savukārt zemākais bezdarba līmenis novembrī reģistrēts Čehijā - 3,7%, Vācijā - 4,1% un Maltā - 4,8%.

Lietuvā bezdarba līmenis pagājušā gada priekšpēdējā mēnesī 7,9%, kas ir nedaudz mazāk nekā ES vidējais rādītājs.

ES vidēji bezdarbs, pēc sezonāli izlīdinātiem datiem, bija 8,3% pretstatā 8,4% oktobrī, un tas ir zemākais bezdarba līmenis blokā kopš 2009.gada februāra. 2015.gada novembrī bezdarba līmenis ES bija 9%. Eirozonas 19 dalībvalstīs vidēji bezdarba līmenis novembrī saglabājās iepriekšējā mēneša līmenī un bija 9,8%, kas ir zemākais rādītājs kopš 2009.gada jūlija. 2015.gada oktobrī bezdarba līmenis eirozonā bija 10,5%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Latvijas lietoto auto tirgus ir vismazāk caurspīdīgākais Eiropā

Db.lv, 15.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lietoto auto tirgus ir vismazāk caurspīdīgākais Eiropā, noskaidrots automašīnu vēstures atskaišu izveides platformas "carVertical" veiktajā pētījumā.

Katrai Eiropas valstij ir līdzīgas problēmas, sākot no viltota nobraukuma, slēptiem bojājumiem vai arī novecojoša pieejamā autoparka, kas pasliktina izredzes iegūt kvalitatīvu auto. Lietoto automašīnu tirgū bieži vien novērojamas nopietnas caurspīdīguma jeb pārredzamības problēmas. Situācijas nopietnība katrā Eiropas daļā ir nedaudz citādāka, kas izskaidrojams ar valstu ekonomisko situāciju un reģionālajām īpatnībām.

Latvija "carVertical" tirgus caurspīdīguma indeksā no 23 izpētītajām valstīm ierindojas pēdējā vietā, norādot uz potenciāli satraucošu situāciju lietotu automašīnu tirgū. Valstī ir augsts īpatsvars bojātu mašīnu, kas ilgtermiņā pircējiem var likt ieguldīt aizvien vairāk līdzekļu to remontā un uzturēšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas Pārtikas un veterinārais dienests pirmdien paziņojis, ka sešiem Kauņā, pie Nemunas upes atrastiem mirušiem gulbjiem laboratoriski apstiprināta augsti patogēnā putnu gripa, informē Pārtikas un veterinārajā dienestā.

Sākotnējie laboratorisko izmeklējumu rezultāti liecina, ka vīruss ir līdzīgs H5N8. Tas ir līdz šim Latvijai tuvākais reģions, kurā konstatēta augsti patogēnā putnu gripa. Arī citās Eiropas valstīs, kurās konstatēts šī slimība, vispirms tā atklāta savvaļas ūdensputniem.

Putnu gripa ir akūta, lipīga putnu infekcijas slimība, kas putniem rada bojājumus dažādās orgānu sistēmās. Lai pasargātu mājputnus no saslimšanas ar putnu gripu, mājputnu turētājiem ir jāievēro stingri biodrošības pasākumi, tostarp mājputni jātur iekštelpās, jāierobežo nepiederošu personu piekļūšana mājputnu turēšanas vietām; jāievēro higiēnas pasākumi, veicot darba pienākumus u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijā preču un pakalpojumu cenu līmenis pērn bijis 79% no ES vidējā

LETA, 19.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa preču un pakalpojumu cenu līmenis Latvijā pērn bijis 79% no Eiropas Savienībā (ES) vidējā, liecina ES statistikas pārvaldes "Eurostat" jaunākie dati.

Zemāks cenu līmenis nekā Latvijā reģistrēts Bulgārijā (53% no ES vidējā), Rumānijā (55%), Polijā (60%), Ungārijā (65%), Lietuvā (70%), Horvātijā (71%) un Čehijā (75%). Nedaudz augstākas patēriņa preču un pakalpojumu cenas nekā Latvijā pērn bijušas Slovākijā (81%), Igaunijā (85%), Grieķijā un Maltā (abās valstīs 87%), kā arī Slovēnijā un Portugālē (88%).

Savukārt visaugstākais patēriņa preču un pakalpojumu cenu līmenis reģistrēts Dānijā (141%), Īrijā (134%), Luksemburgā (131%), Somijā (127%) un Zviedrijā (121%). Salīdzinājumā ar ES vidējo līmeni, kas tiek pieņemts kā 100%, viszemākās cenas Latvijā pērn bijušas restorānu un viesnīcu segmentā - 87% no ES vidējā līmeņa. Lietuvā šis rādītājs bijis 70%, bet Igaunijā 95%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Strauji sarucis nelegālo imigrantu skaits, kas ierodas Grieķijas salās, ceturtdien pavēstīja Starptautiskā Migrācijas organizācija (IOM).

Tā svētdien Kalimnas, Megisti, Lesbas, Hijas un Kosas salās ieradās tikai 155 cilvēki, norādīja organizācija. Novembrī tur vidēji ieradās 4500 cilvēku katru dienu.

Viens izskaidrojums ir laikapstākļu pasliktināšanās, kas riskanto braucienu laivām un nelielajiem kuģiem padara vēl bīstamāku.

Maķedonija, uz kurieni nelegālie imigranti līdz šim visbiežāk devušies no Grieķijas, pagājušajā nedēļā paziņoja, ka valstī ielaidīs tikai imigrantus no Sīrijas, Irākas un Afganistānas.

Šī lēmuma rezultātā daudzi nelegālie imigranti - pārsvarā no Irānas, Pakistānas un Bangladešas - iestrēguši uz Maķedonijas-Grieķijas robežas, kur viņi izveidojuši nometni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijā rūpniecības produkcijas apmēra kāpums novembrī bijis straujāks nekā ES vidēji

LETA, 11.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rūpniecības produkcijas izlaide Latvijā pērn novembrī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pirms gada palielinājusies par 3,6%, kas ir nedaudz straujāks kāpums nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji, liecina ES statistikas biroja «Eurostat» ceturtdien publiskotie dati par 22 bloka dalībvalstīm.

No ES dalībvalstīm, par kurām ir pieejami dati, straujākais pieaugums bijis Slovēnijā (+9,9%), kurai seko Rumānija (+9,3%), Čehija (+8,5%) un Lietuva (+7,8%). Igaunijā rūpniecības produkcijas izlaide šajā periodā palielinājusies par 2,7%.

Kopumā rūpnieciskās ražošanas kāpums gada laikā reģistrēts 18 ES dalībvalstīs, par kurām ir pieejami dati, bet samazinājums fiksēts Īrijā (-10,1%), Nīderlandē (-4,7%), Dānijā (-2,7%) un Horvātijā (-1,6%).

Mēneša laikā rūpniecības produkcijas izlaides kāpums novembrī reģistrēts 15 ES dalībvalstīs, par kurām pieejami dati, bet septiņās valstīs fiksēts samazinājums. Lielākais rūpniecības izlaides kāpums salīdzinājumā ar 2016.gada oktobri reģistrēts Čehijā un Vācijā (abās valstīs +3,6%), Luksemburgā (+3,4%), Maltā (+2,8%) un Lietuvā (+2,7%). Savukārt lielākais kritums reģistrēts Īrijā (-9,4%), Horvātijā (-3,6%) un Ungārijā (-2,1%). Latvijā rūpnieciskā ražošana pieaugusi par 0,7%, bet Igaunijā reģistrēts 1,5% kritums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Internets

Latvijā no mobilajām ierīcēm tiek veikts vidēji katrs vienpadsmitais lapu skatījums

Lelde Petrāne, 11.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālajā un Austrumeiropas (CEE) reģionā no mobilajām ierīcēm tiek veikts vidēji katrs desmitais lapu skatījums, Latvijā - katrs vienpadsmitais lapu skatījums. Pēdējo divu gadu laikā mobilā datu plūsma Latvijā ir augusi par 9 procentiem, CEE reģionā kopumā - par 7 procentiem, liecina jaunākais Gemius pārskats par mobilā interneta lietošanu 18 Eiropas tirgos.

Dati liecina, ka vidēji katrs desmitais lapu skatījums CEE reģionā nāk no mobilajām ierīcēm (2014. gadā jūnijā tie bija 10 procenti no visas interneta plūsmas). Tas ir par 7 procentiem vairāk nekā 2012.gada sākumā, kad mobilā datu plūsma CEE reģionā veidoja tikai 3 procentus.

Latvijā rādītājs ir augstāks par vidējo - 2014.gada jūnijā mobilā datu plūsma veidoja 11 procentus no visas interneta plūsmas (8 procenti no mobilajiem telefoniem, 3 procenti no planšetdatoriem). Pēdējo 2 gadu laikā mobilo datu plūsma Latvijā ir pieaugusi par 9 procentiem (2012.gada sākumā tie bija 2 procenti).

Kā rāda dati, internetu no mobilajām ierīcēm visbiežāk pārlūko Horvātijā (21 procents). Zem vidējā rādītāja ir tādas valstis kā Rumānija, Bulgārija un Krievija (9 procenti), Baltkrievija (6 procenti), Ukraina (5 procenti) un Moldova (1 procents).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tūrisma uzņēmums Fly Me Away orientējas uz ceļojumiem brīvdienās un biznesa attīstību saredz vietās, kur cilvēkiem nav plašas pieejas tiešajiem galamērķiem; jaunākā filiāle nodibināta Horvātijas pilsētā Zagrebā, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Mūsu biznesa modelis strādā vietās, kur cilvēkiem nav plašu iespēju lidot garo brīvdienu ceļojumos vai īsajos atvaļinājumos ar tiešajiem reisiem, jo ir mazs piedāvājums. Horvātijas galvaspilsēta Zagreba ir tāda vieta. Horvātijā visi lido uz Dubrovniku, Rijeku, Splitu – piekrasti, kur vasarā lido visas zemo cenu aviokompānijas. Taču trešdaļa Horvātijas iedzīvotāju dzīvo Zagrebā un uz ziemeļaustrumiem no tās. Piemēram, ja cilvēks maija brīvdienās grib aizlidot no Zagrebas uz Lisabonu, viņš ir spiests lidot caur Frankfurti, Romu vai braukt ar mašīnu uz Venēcijas lidostu, kas atrodas 300 km attālumā. Pagājušā gada beigās sākām darbu un šī gada jūnijā atklājām savu filiāli Zagrebā,» stāsta Jurģis Sedlenieks, Fly Me Away (SIA Baltic Ad Hoc) vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālā lidsabiedrība "airBaltic" līdz augusta beigām plāno no Rīgas nodrošināt lidojumus uz 49 galamērķiem, pavēstīja lidsabiedrības pārstāve Alise Briede.

Viņa norādīja, ka "airBaltic" pašreiz veic tiešos lidojumus no Rīgas uz dažādiem Eiropas biznesa tranzītmezgliem un turpina atsākt lidojumus uz tādiem populāriem atpūtas galamērķiem kā Dubrovnika, Rijeka un Splita Horvātijā, Barselona Spānijā, Nica Francijā, Larnaka Kiprā, Roma, Katānija un Milāna Itālijā, kā arī citiem. Papildus tam "airBaltic" piedāvā dažādus tiešos lidojumus no Tallinas un Viļņas.

"airBaltic" plāno, ka līdz augusta beigām lidojumus no Rīgas veiks uz 49 galamērķiem, bet no Tallinas un Viļņas uz 10 galamērķiem no katras pilsētas. Briede skaidroja, ka "airBaltic" cieši sadarbojas ar atbildīgajām institūcijām, sekojot līdzi situācijai, kā arī ir elastīga, lai vajadzības gadījumā pielāgotu lidojumu grafiku. Lidsabiedrība aicina pasažierus pirms ceļojuma pārbaudīt ceļojuma noteikumus un lidostu ierobežojumus oficiālajās vietnēs vai vietējās vēstniecībās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo ceturksni, eirozonā mājokļu cenas sarukušas par 2,2%, savukārt Eiropas Savienībā – par 1,3%, liecina jaunākie Eurostat dati.

Savukārt, salīdzinot ar šā gada pirmo ceturksni, mājokļu cenas eirozonā pieauga par 0,3%, bet ES – par 0,4%.

Starp ES dalībvalstīm, par kurām ir pieejami dati, lielākais kāpums gada laikā bijis Latvijā – par 8,8%, Igaunijā – par 8,1% un Luksemburgā – par 5,1%, savukārt lielākais kritums bijis Horvātijā – par 19,7%, Spānijā – par 10,6% un Nīderlandē – par 7,5%.

Straujākais pieaugums ceturkšņa griezumā vērojams Latvijā – par 5,1%, Igaunijā – par 3,7% un Dānijā – par 3,1%, savukārt lielākais kritums – Horvātijā – par 6,5%, Nīderlandē – par 2% un Ungārijā – par 0,9%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Latvijā un Igaunijā pirmajā ceturksnī straujākais mājokļu cenu pieaugums ES

Lelde Petrāne, 10.07.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājokļu cenas 2014. gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar to pašu ceturksni iepriekšējā gadā, eirozonā sarukušas par 0,3%, bet Eiropas Savienībā pieaugušas par 1,0%, liecina Eurostat dati.

Salīdzinot ar 2013. gada ceturto ceturksni, 2014. gada pirmajā ceturksnī mājokļu cenas eirozonā samazinājušās par 0,3% un pieaugušas par 0,2% Eiropas Savienībā.

Starp Eiropas Savienības dalībvalstīm, par kurām ir pieejami dati, 2014. gada pirmajā ceturksnī vislielākais mājokļu cenu kritums, raugoties gada griezumā, reģistrēts Horvātijā, Slovēnijā un Kiprā. Savukārt, lielākais pieaugums konstatēts Baltijas valstīs - Igaunijā un Latvijā, attiecīgi par 17,5% un 10,4%, kā arī Apvienotajā Karalistē.

Lielākais kritums ceturkšņa griezumā reģistrēts Horvātijā, Luksemburgā un Slovēnijā, bet lielākais kāpums - Igaunijā, Zviedrijā un Apvienotajā Karalistē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vien dažas dienas pēc eiro ieviešanas Horvātijā novērojams patēriņa cenu kāpums, kas saniknojis iedzīvotājus, patērētāju aizsardzības organizācijas un valdību.

Ceturtajā dienā kopš eiro laišanas apgrozībā valstī ir plaša neapmierinātība ar jaunāko cenu kāpumu, kas šoreiz saistīts ar pāreju uz eiro. Valdība to nodēvējusi par ļaunprātību un negodīgu peļņas gūšanu.

Horvātija 1.janvārī kļuva par divdesmito eirozonas dalībvalsti.

Daudzi valsts iedzīvotāji ziņoja, ka mazumtirgotāji un pakalpojumu sniedzēji palielinājuši cenas, neskatoties uz iepriekš izteiktajiem valdības un centrālās bankas solījumiem, ka pēc eiro ieviešanas cenas netiks "noapaļotas" uz augšu.

Horvātijas ekonomikas ministrs Davors Filipovičs aicināja uz steidzamu tikšanos lielāko mazumtirdzniecības tīklu pārstāvjus, lai pārrunātu cenu pieaugumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Latvijā janvārī bijis septītais augstākais bezdarba līmenis ES

LETA, 02.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā janvārī bezdarba līmenis bija 9,7%, kas bija septītais augstākais rādītājs starp Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, par kurām pieejami dati, ceturtdien informēja ES statistikas pārvalde Eurostat.

Pēc Eurostat datiem, augstāks nekā Latvijā ES dalībvalstu vidū bezdarba līmenis janvārī bijis Spānijā - 18,2%, Kiprā - 14,1%, Itālijā - 11,9%, Horvātijā - 11,3%, Portugālē - 10,2% un Francijā - 10%.

Savukārt zemākais bezdarba līmenis janvārī reģistrēts Čehijā - 3,4%, Vācijā - 3,8% un Maltā - 4,4%.

Lietuvā bezdarba līmenis šā gada pirmajā mēnesī bija 8,1%, kas ir atbilst ES vidējam rādītājam.

ES vidēji bezdarbs, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem, janvārī bija 8,1%, kas ir par 0,1 procenta punktu mazāk nekā decembrī un zemākais bezdarba līmenis blokā kopš 2009.gada janvāra. 2016.gada janvārī bezdarba līmenis ES bija 8,9%. Eirozonas 19 dalībvalstīs vidēji bezdarba līmenis janvārī saglabājās 9,6% līmenī, un tas ir zemākais rādītājs kopš 2009.gada maija. Pērn janvārī bezdarba līmenis eirozonā bija 10,4%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Latvijas basketbolisti par ceļazīmi uz Olimpiādi cīnīsies ar Gruziju, Filipīnām, Brazīliju, Melnkalni un Kamerūnu

LETA, 28.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas vīriešu basketbola izlases pretinieki Parīzes olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīrā Rīgā būs Gruzijas, Filipīnu, Brazīlijas, Melnkalnes un Kamerūnas izlases, pirmdien tika noteikts Starptautiskās Basketbola federācijas (FIBA) izlozē.

Latvija A grupā tiksies ar Gruziju un Filipīnām, bet B grupā spēlēs Brazīlija, Melnkalne un Kamerūna.

Pārējos trīs kvalifikācijas turnīrus uzņems Pireja Grieķijā, Valensija Spānijā un Sanhuana Puertoriko.

Valensijā A grupā spēlēs Spānija, Libāna un Angola, bet B grupā tiksies Polija, Somija un Bahamu salas.

Pirejā A grupā spēlēs Slovēnija, Jaunzēlande un Horvātija, bet B grupā spēlēs Grieķija, Dominikānas Republika un Ēģipte.

Sanhuanā A grupā spēlēs Lietuva, Meksika un Kotdivuāra, bet B grupā tiksies Puertoriko, Itālija un Bahreina.

Balstoties uz FIBA pasaules rangu, kas tika atjaunots pēc Pasaules kausa finālturnīra, izlozes pirmajā grozā bija Spānija, Latvija, Lietuva un Slovēnija, otrajā grozā - Brazīlija, Itālija, Grieķija, Polija, trešajā - Puertoriko, Melnkalne, Dominikānas Republika un Somija, ceturtajā - Jaunzēlande, Gruzija, Meksika un Libāna, piektajā - Horvātija, Kotdivuāra, Angola un Filipīnas, bet sestajā - Ēģipte, Bahamu salas, Kamerūna un Bahreina.

Komentāri

Pievienot komentāru