Būvniecība un īpašums

Husvik nākamgad cer pārdot 50 dzīvojamās mājas

Ingrīda Drazdovska, 16.04.2010

Jaunākais izdevums

Lai arī Latvijā valda vispārējs pesimisms, tas nevilksies mūžīgi, un jau šā gada beigās vai 2011. gadā izpildīsim pirmos dzīvojamo māju pasūtījumus Latvijā, konferencē Nekustamais īpašuma un būvniecība Baltijā 2010 sacīja saliekamo (prefabricated) ēku ražotāja SIA Husvik vadītājs Peters Lundebijs (Petter Lundeby).

Jau pašlaik vietējais mājokļu tirgus uzrādot zināmas atdzīvošanās pazīmes. Uzņēmuma mērķis ir 2011. gadā Latvijā realizēt 50 mājokļus. P. Lundebijs ir pārliecināts, ka cilvēki novērtē kvalitāti un iespējas ietaupīt ilgtermiņā.

Husvik saliekamās mājas ražo Latvijā, bet pašlaik savu produkciju realizē Skandināvijā. Tur mājokļu cena var sasniegt 2000 – 4000 eiro/m2. Latvijā nenoliedzami pirktspēja ir cita. Viņaprāt, cilvēki varētu būt gatavi maksāt 800 – 900 eiro/m2.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Norvēģi plāno Latvijā piedāvāt jaunu dzīvojamās mājas konceptu

LD, 22.01.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Norvēģu uzņēmums Husvik, kas kopš 2006.gada Latvijā ražo gatavas mājas, 2011.gadā plāno savu produkciju virzīt arī Latvijas nekustamā īpašuma tirgū, jo patlaban ražotne pārsvarā strādā uz eksportu.

Husvik īpašnieks Pīters Lundebijs piektdien žurnālā Lietišķā Diena publicētajā intervijā stāsta, ka, viņaprāt, mājokļu tirgus Latvijā sāks atgūties jau nākamgad, tādēļ viņš ir gatavs 2011.gadā sākt apbūvi viņam piederošā zemesgabalā projekta Saliena teritorijā. Pēc uzņēmēja teiktā, tur varētu tikt uzceltas 500 - 1000 mājas, kas tiks ražotas pēc Husvik tehnoloģijas - nevis būvējot ēku uz vietas, bet gan visas tās daļas (sienas, grīdu, jumtu utt.) saražojot rūpnīcā, kas procesu ievērojami paātrina un samazina izmaksas.

P.Lundebijs ir līdzīpašnieks arī firmā Rixport, kas iecerējusi apkārt Rīgas lidostai uzcelt viesnīcu un citas ēkas. Taču, pēc norvēģu investora stāstītā, projekts patlaban nevirzās uz priekšu, jo nav skaidrības par lidostas turpmākiem attīstības plāniem. Neskatoties uz krīzi, P.Lundebijs Latviju joprojām uzskata par labu vietu biznesam. «Neesmu makroekonomikas speciālists, taču ja tik negatīvas lietas notiek tik strauji, arī atkopšanās būs tikpat strauja. Domāju, nākamgad jau vērosim izaugsmi,» optimistisks ir P.Lundebijs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Koka būvkonstrukcijām rekordaugsti eksporta apjomi

Jānis Rancāns, 12.06.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neraugoties uz moduļu būvniecības kompānijas SIA Bau How Baltic bankrotu, aizvadītais gads koka būvkonstrukciju nozarē ir bijis labākais pēdējo gadu laikā. Uzņēmumi ieguvusi jaunus partnerus, uzsākuši vērienīgus projektus un plāno paplašināties.

Latvijas Koka būvniecības klastera apkopotie dati liecina, ka ražotāji eksportējuši saliekamās būvkonstrukcijas vairāk nekā 35 miljonu eiro apmērā, kas ir labākais rādītājs pēdējos gados. Savukārt šogad uzņēmumi ir ieguvuši jaunus, liela apjoma projektus, kas šo pieauguma tendenci turpinās.

Klastera izpilddirektors Gatis Zamurs norāda, ka statistikas dati nepārsteidz. «Ikdienā strādājot redzu jaunus uzņēmumus, kas iesaistās šajā nozarē ar inovatīvām un oriģinālām idejām. Arī jau pieredzējušie skatās attīstības virzienā un nozare aug un attīstās. Pat situācijā, kad esam zaudējuši vienu no lielākajiem spēlētājiem (SIA Bau How Baltic), nozare aug. Arī Latvijas koka būvniecības klasteris turpina apgūt ERAF līdzfinansējumu Klasteru programmā, kas dod atbalstu katram atsevišķam uzņēmumam, kā arī nozarei kopumā».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir senas koka būvniecības tradīcijas un Latvijā ražotās koka mājas cenas un kvalitātes dēļ atzītas arī citās valstīs. Tagad māju ražotāji ir nolēmuši apvienoties uz biznesu un eksportu vērstā asociācijā – klasterī.

Šī asociācija jeb klasteris sevī apvienos gan guļbūvju, gan koka karkasa māju ražotājus, kas darbojas šajā nozarē jau vairākus gadus un sevi ir pierādījuši gan Latvijā, gan ārpus tās robežām, informēja Latvijas Koka būvniecības klastera pārstāvis Gatis Zamurs.

Apvienojoties tikšot veiktas mārketinga aktivitātes, darbinieku apmācība, kā arī citi konkurētspēju veicinoši pasākumi. Ir paredzēts pretendēt arī uz Eiropas Savienības līdzfinansējumu.

Kā pastāstīja viens no klastera dibinātājiem - SIA Dores Fabrika valdes loceklis Kristaps Drone, nozarē jau sen bijusi nepieciešamība apvienoties. «Uz Eiropas fona mēs esam salīdzinoši mazu ražotāju kopums. Mēs vienkārši nevaram atļauties darboties sadrumstaloti,» viņš sacīja.

Komentāri

Pievienot komentāru