Latvijas lidsabiedrība airBaltic paudusi atbalstu Starptautiskās Gaisa satiksmes asociācijas (IATA) pārrobežu ceļošanai paredzētā risinājuma Travel Pass ieviešanai.

IATA Travel Pass ir mobilā aplikācija, kas palīdzēs pasažieriem vienkāršāk un drošāk plānot savu ceļošanu saskaņā ar valdību prasībām par Covid-19 testu vai vakcīnu veikšanu.

airBaltic paziņojusi, ka izmēģinās IATA Travel Pass – mobilo ceļošanas un vakcinācijas dokumenta risinājumu – lidojumos Rīga–Amsterdama un Rīga–Oslo.

Izmēģinājums ilgs trīs nedēļas, un airBaltic klienti šajos maršrutos tiks lūgti tam pievienoties.

“Ceļošana šobrīd pasažieriem kļūst aizvien sarežģītāka. Mēs novērtējam, ka IATA ieviesusi globālu risinājumu, kas spēj atvieglot ceļošanu, vienlaikus palielinot uzticamību testēšanas apliecinājumam, ko pasažieriem bieži nākas uzrādīt pie iekāpšanas lidmašīnā,” komentē airBaltic izpilddirektors Martins Gauss (Martin Gauss).

Eiropas lidsabiedrības šogad varētu ciest zaudējumus 1,2 miljardu ASV dolāru apmērā. Zaudējumu apmēru daļēji varētu izraisīt pirmās un biznesa klases ceļotāju skaita samazināšanās, prognozējusi Starptautiskā gaisa satiksmes asociācija (IATA).

Kopumā pasaules lidsabiedrības 2012. gadā varētu nopelnīt 4,1 miljardu ASV dolāru, liecina IATA aprēķini. Iepriekš IATA prognozēja, ka pasaules lidsabiedrību peļņa būs trīs miljardu ASV dolāru apmērā, vēsta Financial Times. IATA savu prognozi mainījusi ņemot vērā to, ka daudzas lidsabiedrības cēlušas biļešu cenas.

Tomēr Eiropas lidsabiedrības joprojām cieš no reģiona parādu krīzes ietekmes, norādīja IATA. «Neskatoties uz politiķu pūlēm, eirozonas krīze turpinās. Ne tikai ekonomika ir vāja – Eiropā ir vairāki nedraudzīgi apstākļi, lai nodarbotos ar aviācijas biznesu – apgrūtinošas regulācijas, augsti nodokļi un novecojušas gaisa satiksmes kontroles,» sacīja IATA ģenerāldirektors Tonijs Tailers.

Nolūkā atjaunot globālo aviosatiksmi Starptautiskā Gaisa transporta asociācija (IATA) aicina ieviest sistemātisku pasažieru testēšanu pirms izlidošanas, lai noskaidrotu, vai viņi nav saslimuši ar Covid-19.

IATA ceturtdien izplatītajā paziņojumā uzsvērts, ka nepieciešams "izstrādāt un ieviest ātras, precīzas, cenas ziņā pieejamas, viegli izmantojamas, pielāgojamas un sistemātikas Covid-19 testēšanas metodes visiem pasažieriem pirms izlidošanas kā alternatīvu karantīnas pasākumiem".

Lai aviācija atgūtos, vajadzīgi koordinēti ierobežojumi 

Valdības pagājušajā nedēļā ieviestās izmaiņas epidemioloģiskās drošības pasākumos,...

Tāpat IATA norāda, ka sadarbosies ar Starptautisko Civilās aviācijas organizāciju (ICAO) un veselības iestādēm, lai spētu ātri ieviest šādu risinājumu.

Starptautiskie ceļojumi salīdzinājumā ar 2019. gadu ir samazinājušies par 92%. Ir pagājis vairāk nekā pusgads, kopš tika sagrauta globālā savienojamība, valstīm slēdzot savas robežas, lai cīnītos ar Covid-19 izplatību. Kopš tā laika atsevišķas valstis piesardzīgi atvērušas savas robežas, taču ceļošana ir ierobežota, jo karantīnas pasākumi padara to nepraktisku vai biežās Covid-19 izplatības ierobežošanai paredzēto pasākumu izmaiņas padara plānošanu neiespējamu, konstatē IATA.

"Atslēga pārvietošanās brīvības atjaunošanai starp valstīm ir sistemātiska Covid-19 testēšana, kurai pakļauti visi ceļotāji pirms izlidošanas. Tādējādi valstīm tiks sniegta pārliecība atvērt savas robežas bez sarežģītiem riska modeļiem, kas paredz nepārtrauktas izmaiņas ceļošanas noteikumos. Visu pasažieru testēšana atgriezīs cilvēkiem brīvību ceļot ar pārliecību. Un tādējādi darbā atgriezīsies miljoniem cilvēku," norāda IATA vadītājs Aleksandrs de Žinjaks.

"Globālās savienojamības sabrukšana un tās dēļ radušās ekonomiskās izmaksas ir svarīgi argumenti, lai valdības investētu šāda veida testēšanā, kas palīdzētu atkal atvērt robežas. Šīs krīzes radītās cilvēku un globālās ekonomikas ciešanas tiks paildzinātas, ja aviācijas nozare, no kuras ir atkarīgas vismaz 65,5 miljoni darbavietu, sabruks pirms pandēmijas beigām. Un valstu atbalsta apmērs, lai šādu sabrukšanu novērstu, aizvien palielinās. Prognozes liecina, ka aviācijas nozares zaudētie ieņēmumi 2020. gadā pārsniegs 400 miljardus dolāru un nozarei būs rekordlieli zaudējumi, kas pārsniegs 80 miljardus dolāru, ko paredz krietni optimistiskāks atlabšanas scenārijs par to, kāds patiesībā tiek piedzīvots," sacīts IATA paziņojumā.

"Drošība ir aviācijas nozares galvenā prioritāte. Mēs esam drošākais transporta veids, jo mēs kā nozare kopā ar valdībām strādājam pie globālo standartu ieviešanas. Ar robežu slēgšanu saistītajām ekonomiskajām izmaksām ik dienu pieaugot un mūs skarot infekcijas otrajam vilnim, aviācijas nozarei ir (..) jāapvieno spēki ar valdībām un medicīnisko testēšanas risinājumu sniedzējiem, lai atrastu ātru, precīzu, cenas ziņā pieejamu, viegli izmantojamu un pielāgojamu testēšanas risinājumu, kas ļaus pasaulei droši atjaunot savienojumus un atgūties," uzsver Žinjaks.

Pēc IATA pasūtījuma veiktā sabiedriskā viedokļa pētījumā atklāts nepārprotams atbalsts Covid-19 testu veikšanai ceļošanas procesā. Aptuveni 65% aptaujāto ceļotāju piekrīt, ka karantīna nav jāpiemēro, ja personai ir negatīvs Covid-19 tests, 84% atbalsta viedokli, ka testēšana nepieciešama visiem ceļotājiem, savukārt 88% ceļošanas procesā ir gatavi testēšanai.

Aviokompānijas visā pasaulē nākamgad ciestu aptuveni astoņus miljardus ASV dolāru zaudējumus, ja eirozonas līderiem neizdosies apturēt parādu krīzes izplatību, prognozē Starptautiskā gaisa transporta asociācija (IATA), ziņo Reuters.

IATA norāda, ka neveiksme ap eirozonas parādu krīzes risinājumiem nozīmētu jaunu šoku globālajai banku sistēmai un sakropļotu Āziju [tās ekonomiku], kas ir bijusi viens no reģioniem, kas ļāvis atkopties avio industrijai.

«Lielākais risks aviokompāniju peļņai nākamgad ir ekonomikas krīze, kas izrietētu eirozonas valdību nespējas atrisināt parādu krīzi. Tāds iznākums nozīmētu vairāk nekā 8 miljardus ASV dolāru lielus zaudējumus,» lēš IATA vadītājs Tonijs Tailers.

Tāpat amatpersona prognozē, ka pat labākā scenārija gadījumā Eiropas aviokompānijas kopumā nākamgad strādās ar zaudējumiem un būs izteikta noslāņošanās starp nozares spēlētājiem. Proti, palielināsies plaisa starp nozares bagātajiem un nabagajiem, tā IATA. citādāka aina varētu būt Āzijas un Ziemeļamerikas aviokompānijām, kuras var turpināt pelnīt.

Neskatoties uz darbības atsākšanu, aviokompānijas 2020. gada otrajā pusē sadedzinās 77 miljardus dolāru skaidrā naudā, brīdina Starptautiskā gaisa transporta asociācija (IATA).

Prognozējams, ka lēnās lidojumu atgūšanās dēļ aviokompānijas turpinās sadedzināt skaidru naudu arī nākamgad, aptuveni 5 līdz 6 miljardus ASV dolāru mēnesī, lēš IATA.

IATA aicinājusi valdības nākamajā ziemas sezonā atbalstīt nozari ar papildu palīdzības pasākumiem, tostarp finansiālu atbalstu, kas nepievieno vairāk parādu nozares jau tā lielo parādu bilancei. Līdz šim valdības visā pasaulē ir sniegušas atbalstu 160 miljardu ASV dolāru apmērā, ieskaitot tiešo atbalstu, algu subsīdijas, uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojumus un īpašus nozares nodokļu atvieglojumus, tostarp degvielas nodokļus.

"Mēs esam pateicīgi par šo atbalstu, kura mērķis ir nodrošināt, lai gaisa transporta nozare joprojām būtu dzīvotspējīga un gatava atjaunot ekonomikas savienojumu un atbalstīt miljoniem darba vietu ceļošanā un tūrismā. Bet krīze ir dziļāka un garāka, nekā kāds no mums varēja iedomāties. Sākotnējās atbalsta programmas ir beigušās. Šodien mums atkal jāzvana trauksmes zvans. Ja šīs atbalsta programmas netiks aizstātas vai pagarinātas, sekas jau tā aplaupītajai nozarei būs briesmīgas, ”teic IATA ģenerāldirektors un izpilddirektors Aleksandrs de Žunjaks.

Pērn civilajā aviācijā noticis viens nelaimes gadījums katros 1,6 miljonos lidojumu, līdz ar ko 2010. gads industrijai bijis līdz šim drošākais. Ar šādu informāciju nācis klajā starptautiskais lidsabiedrību koordinators International Air Transport Association (IATA).

2009. gadā civilajā aviācijā noticis viens negadījums katros 1,4 miljonos lidojumu. Publiskojot šos datus, IATA norāda, ka lidošana ir kļuvusi ļoti droša.

Saskaņā ar IATA datiem 2010. gadā nelaimes gadījumu skaits, kuros bija iesaistītas kompāniju Boeing un Airbus lidmašīnas, bija 0,61 vienā miljonā lidojumu. 2009. gadā šī attiecība bija 0,71 nelaimes gadījums vienā miljonā lidojumu.

IATA dati liecina arī, ka pērngad kopumā tika veikti 36,8 miljoni lidojumu, kuros pārvadāti 2,4 miljardi pasažieru. 2010. gadā notika 17 lielas aviokatastrofas, bet gadu iepriekš 19.

IATA pārstāvis Džiovanni Besignans (Giovanni Besignan) pastāstīja: «Drošība ir galvenā aviācijas industrijas prioritāte. Vēsturē zemākais negadījumu skaits aviācijā norāda, ka šis uzstādījums dod rezultātus. Lidot ir droši.»

Apdrošināšanas kompānija AS "Balcia Insurance SE" ("Balcia") ieguvusi Starptautiskās gaisa transporta asociācijas (IATA) akreditāciju un sākusi piedāvāt apdrošināšanu tūrisma nozares uzņēmumiem - IATA biedriem, informē uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Jānis Lucaus.

"Balcia" akreditācija ilga aptuveni 10 mēnešus, kuru laikā tika vērtēta apdrošināšanas sabiedrības finanšu pietiekamība, darbības drošums un korporatīvā pārvaldība kopumā.

J.Lucaus skaidro, ka tūrisma biznesā IATA akreditācija būtiski atvieglo darījumus starp tūrisma aģentūrām, operatoriem un lidsabiedrībām. Taču, lai ceļojumu aģentūras spētu piedāvāt labu servisu un raiti iegādāties aviobiļetes, bieži vien nepietiek tikai ar asociācijas biedra statusu, ir nepieciešamas papildu garantijas no IATA akceptētām finanšu iestādēm, tostarp apdrošināšanas sabiedrībām.

Tūrisma biznesa apdrošināšanu IATA biedriem "Balcia" sākusi piedāvāt no aprīļa.

"Balcia" ir Latvijā dibināta risku apdrošināšanas kompānija ar centrālo biroju Rīgā un filiālēm Lietuvā, Polijā un Vācijā. No 2022.gada "Balcia" piedāvā apdrošināšanas pakalpojumus arī Latvijā.

Jārisina lidostu un gaisa telpas kapacitāte, aviokompāniju rentabilitātes problēmas

Tādus secinājumus izteica nozares eksperti Rīgas Aviācijas forumā 2019.

«Izdevās izveidot kvalitatīvu konferences saturu, sākot ar vietējiem ekspertiem attiecībā uz infrastruktūras jautājumiem un beidzot ar interesantu diskusiju par Eiropas aviācijas nozares izaicinājumiem,» gandarījumu par nu jau otro ikgadējo forumu pauž Latvijas Aviācijas asociācijas (LAA) vadītājs Artūrs Kokars.

Kā galvenās sistēmiskās problēmas, ar ko tuvāko gadu laikā saskarsies Eiropas aviācija, forumā minētas neizbēgamā aviokompāniju konsolidācija un lidostu un gaisa telpas kapacitāte. Proti, mazākās kompānijas ar laiku neizbēgami pazudīs no tirgus, jo tikai lielās lidsabiedrības Ziemeļamerikā un Eiropā spēj ģenerēt pietiekami lielu biznesa apjomu, lai tas nestu peļņu. Savukārt mazas aviokompānijas ilglaicīgi cieš zaudējumus pat pie labvēlīgiem nosacījumiem. Šobrīd kā papildu izaicinājums ir degvielas cenu kāpums un atsilums pasaules ekonomikā. «Līdz ar to vājākajiem vai nu jāpazūd, vai arī jāapvienojas,» saka A. Kokars. Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic biznesa modeli runātāji gan vērtējuši visnotaļ pozitīvi.

2011. gadā pasaules aviokompāniju kopējā peļņa būs 9,2 miljardi ASV dolāru, kas būtu par 40% mazāk nekā šogad prognozētā 15,1 miljarda dolāru peļņa, citējot Starptautiskās Gaisa satiksmes asociācijas (IATA) vadītāju Džovanni Bisinjani (Giovanni Bisignani), vēsta Bloomberg.

IATA prognozē, ka pasaules aviokompāniju kopējais apgrozījums 2011. gadā, salīdzinot ar 2010. gadu, palielināsies par 5,9%.

«Industrija ir trausla, un tā balansē uz naža asmens. Jebkāds šoks varētu apturēt nozares atlabšanu, kā mēs to redzam Eiropā, kur tiek ieviesti jauni nodokļi vai arī palielinātie līdzšinējie,» tā IATA vadītājs.

Jau ziņots, ka attiecībā uz šo gadu IATA palielinājusi aviokompāniju peļņas prognozi no 8,9 miljardiem ASV dolāru līdz 15,1 miljardam dolāru, tādējādi paredzot līdz šim lielāko komerciālās aviācijas peļņu.

Starptautisko aviokompāniju pasažieru plūsma ziemeļu puslodes vasaras sezonā strauji palielinājusies, taču to joprojām negatīvi ietekmē koronavīrusa pandēmijas sekas, liecina Starptautiskās Gaisa satiksmes asociācijas (IATA) apkopotā informācija.

IATA norāda, ka lidsabiedrību pārvadāto pasažieru skaits vasarā salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn pieaudzis par divām trešdaļām, taču joprojām veido vien 73,7% no pirmskrīzes līmeņa.

Tā kā ar pandēmiju saistītie ceļošanas ierobežojumi tikuši atcelti Ziemeļamerikā un Eiropā, kā arī daļā Āzijas, pieprasījums pēc gaisa ceļojumiem palielinās.

Āzijā novērota visizteiktākā atlabšana, aviokompāniju pasažieru plūsmai vairāk nekā trīskāršojoties, skaidro asociācija.

Taču IATA vēstī, ka ceļošanas ierobežojumi joprojām saglabājušies Ķīnā, kas turpina kavēt Āzijas reģiona pilnīgu atlabšanu.

Jūnijā IATA prognozēja, ka starptautisko aviokompāniju pasažieru plūsma pirmskrīzes līmeni sasniegs 2024.gadā, bet nākamgad aviācijas nozare atgriezīsies pie peļņas.

Pēdējo dienu laikā vairākas Eiropas aviokompānijas ir veiksmīgi veikušas testa lidojumus vietās Eiropā, jo vējš vulkāna pelnus nes uz dienvidiem no Īslandes, tādējādi rodas jautājums vai pašreizējie lidojumu aizliegumi ir nepieciešami.

Tā norādījusi Starptautiskā Gaisa satiksmes asociācija (IATA), paužot neapmierinātību ar to, kā valdības reaģē uz vulkāna izvirduma radīto pelnu mākoni virs Eiropas, raksta Associated Press.

IATA uzskata, ka valdības aizliegumus ieviesušas «bez riska novērtējuma, bez konsultēšanās un bez koordinācijas».

Asociācijas vadītājs Džovanni Bisignani (Giovanni Bisignani) norāda, ka valdībām jārīkojas steidzīgāk, koncentrējoties uz to, kā un kad var droši atvērt Eiropas debesis.

Viņš uzsver, ka drošība ir IATA augstākā prioritāte, taču vairākas IATA aviokompānijas veikušas veiksmīgus izmēģinājuma lidojumus un ziņojušas, ka tiek laistas garām izdevības lidot.

Starptautiskā Gaisa transporta asociācija (IATA) palielinājusi peļņas prognozi šim gadam no 8,9 miljardiem ASV dolāru līdz 15,1 miljardam dolāru, tādējādi paredzot līdz šim lielāko komerciālās aviācijas peļņu, ziņo Financial Times.

IATA peļņas prognozes palielināšanu pamato ar straujo Austrumu aviokompāniju izaugsmi. Pēc IATA aplēsēm, šī reģiona lidsabiedrības šogad kopumā ģenerēs 7,7 miljardu dolāru lielu peļņu.

IATA galvenais ekonomists Braiens Pīrss (Brian Pearce) norāda, ka visbūtiskāko peļņas pieaugumu šogad spējušas panākt tieši Ķīnas aviokompānijas.

Patlaban Āzija ir pasaulē lielākais komerciālās aviācijas tirgus, kur pērn aviosatiksmi izmantojuši 662 miljoni cilvēku, kamēr Ziemeļamerikā lidotāju skaits bijis 655 miljoni.

Civilās bezpilota lidmašīnas aizvien vairāk kļūst par «reālu un augošu draudu» komerciālās aviācijas drošībai, pirmdien brīdinājusi Starptautiskā gaisa transporta asociācija (IATA).

IATA aicināja ieviest noteikumus bezpilota lidaparātu (dronu) regulēšanai, lai nenotiktu kādas nopietnas avārijas.

IATA ģenerāldirektors Tonijs Tailers sacīja, ka bezpilota lidaparātu radītie draudi vēl attīstās, jo cilvēki tikai sāk atklāt daudzos šīs tehnoloģijas potenciālos nemilitāros pielietojumus.

«Es tāpat kā jūs esmu sajūsmā par iespēju, ka picu piegādātu drons,» Tailers sacīja aviācijas konferencē Singapūrā.

«Tie ir uz palikšanu. Bet mēs nevaram pieļaut, ka tie būtu traucējums vai drošības drauds komerciālajai aviācijai,» sacīja IATA vadītājs.

«Mums ir vajadzīga saprātīga pieeja regulējumam un pragmatiska tā uzspiešanas metode tiem, kas neievēro noteikumus un apdraud citus,» piebilda Tailers.

Lielākā peļņa 2021.gadā starp Latvijas bankām, tāpat kā gadu iepriekš, bija "Swedbank" - pagājušajā gadā "Swedbank" peļņa bija 73,414 miljoni eiro, kas ir par 2,5% mazāk nekā 2020.gadā, liecina Finanšu nozares asociācijas apkopotie dati.

Seko "SEB banka", kuras peļņa pagājušajā gadā bija 72,538 miljoni eiro, kas ir divas reizes vairāk nekā 2020.gadā.

Savukārt trešā lielākā peļņa starp Latvijas bankām pagājušajā gadā bija bankai "Citadele" - bankas auditētā peļņa pagājušajā gadā bija 29,643 miljoni eiro pretstatā zaudējumiem 2020.gadā.

Asociācijas datos nav uzrādīti "Rietumu bankas", kura nav asociācijas biedrs, dati, taču, pēc bankas publiskotās informācijas, "Rietumu bankas" provizoriskā peļņa pagājušajā gadā bija 21,5 miljoni eiro, kas ir par 18,6% vairāk nekā 2020.gadā, tādējādi pēc gūtās peļņas apmēra ierindojot "Rietumu banku" ceturtajā pozīcijā.

Tāpat asociācijas dati liecina, ka "Reģionālās investīciju bankas" peļņa pagājušajā gadā bija 9,08 miljoni eiro, kas ir pieaugums vairāk nekā 11 reizes, kamēr "BlueOrange Bank" peļņa pieaugusi par 45,1%, sasniedzot 7,117 miljonus eiro. Vienlaikus atbilstoši "BlueOrange Bank" publiskotajiem auditētajiem datiem bankas peļņa pērn bija 9,766 miljoni eiro, kas ir 2,6 vairāk nekā 2020.gadā.

Centrālās vēlēšanu komisijas statistika liecina, ka starp Rīgas domes deputātu kandidātiem atrodams arī liels skaits dažādu uzņēmumu pārstāvju.

Tā vēlēšanās startē gan valdes priekšsēdētāji, gan valdes locekļi, gan direktori, gan citi augstākā līmeņa uzņēmumu darbinieki.

Lūdzām daļai no viņiem sniegt atbildes uz diviem jautājumiem:

1. Vai šis ir Jūsu pirmais starts politikā?

2. Kādēļ izlēmāt iet politikā? Kāda ir Jūsu motivācija un kādi ir plāni?

^{(Partijas sakārtotas secībā, kādā tās atrodamas cvk.lv)}

Atbildes:

- Politisko partiju apvienība Saskaņas Centrs, Partija Gods kalpot Rīgai

Deņiss Jeļizarovs, dzimšanas gads: 1981, dzīves vieta: Rīga, tautība: nav norādīta

Starptautiskās risku pārvaldības kompānijas "Coface" publiskotajā Baltijas valstu lielāko uzņēmumu "Top50" reitingā šogad iekļuvuši 27 Lietuvas uzņēmumi, 17 Igaunijas un seši Latvijas uzņēmumi, aģentūru LETA informēja "Coface" pārstāvji.

Kompānijā norāda, ka Latvijas pozīcijas šajā reitingā ir vispieticīgākās un turklāt tās šogad pasliktinājušas - ja iepriekšējos divus gadus Baltijas "Top50" klasificējās astoņi uzņēmumi no Latvijas, tad šajā gadā - par diviem mazāk.

Kopumā Baltijas valstu 50 lielāko uzņēmumu apgrozījums pērn veidoja 74 miljardus eiro, bet peļņa - 2,78 miljardus eiro. Latvijas uzņēmumu pienesums starp Baltijas "Top50" lielākajām kompānijām ir 9,4% apgrozījuma un 10,6% peļņas ziņā.

Igaunija savas pozīcijas šī gada Baltijas "Top50" uzņēmumu reitingā nostiprinājusi un tajā pārstāvēto uzņēmumu skaits ik gadu būtiski pieaug - šogad reitingā iekļuvuši 17 Igaunijas uzņēmumi, pērn - 14, bet 2021.gadā tādu bija tikai 10. Lietuvas uzņēmumu pozīcijas uzņēmumu reitingā ir samērā stabilas - šogad reitingā pārstāvēti 27 uzņēmumi no Lietuvas, pērn - 28, savukārt 2021.gadā - 32.

Aviokompānijas pasaulē šogad varētu gūt rekordlielu peļņu gandrīz 40 miljardu dolāru apmērā, ceturtdien paziņoja Starptautiskā Gaisa satiksmes asociācija (IATA).

Vienlaikus IATA vadītājs Aleksands de Žunjaks gan brīdina, ka globālo aviācijas nozari apdraud riski, ko rada terorisms, iespējams straujš naftas cenu kāpums un protekcionisms.

Asociācijas prognozes liecina, ka pasaules aviosabiedrību tīrā peļņa šogad sasniegs 39,4 miljardus dolāru (35,3 miljardus eiro), salīdzinot ar 35,3 miljardiem dolāru (31,6 miljardiem eiro) pērn.

IATA prognozē, ka lidsabiedrību degvielas izmaksas šogad veidos 127 miljardus dolāru, kas būs par 44% mazāk salīdzinājumā ar 2014.gadu, kad naftas cenas pārsniedza 100 dolārus par barelu.

Turklāt šī būs pirmā reize kopš 2004.gada, kad degviela veidos mazāk nekā 20% no aviokompāniju kopējiem pamatdarbības izdevumiem, vēsta asociācija.

Starptautiskā Gaisa Transporta asociācija (International Air Transport Association, IATA) teju dubultojusi šā gada prognozētos zaudējumu apjomus Eiropas lidsabiedrībām.

Asociācija paredz, ka šogad Eiropas aviokompānijas cietīs zaudējumus 1,1 miljarda ASV dolāru apmērā. Iepriekš IATA paredzēja 600 miljonu ASV dolāru zaudējumus.

Eirozonas krīze nākotnē varētu padziļināties un iedragāt arī avionozari, teikts asociācijas paziņojumā.

«Ņemot vērā valdību nelielo izpratni par to, kā tiks nodrošināta Eiropas valstu turpmāka likviditāte, varam secināt, ka pastāv nopietns risks ekonomikas vispārējai lejupslīdei,» norāda IATA ģenerāldirektors Tonijs Tilers (Tony Tyler).

Savukārt pasaules avionozares kopējā peļņas prognoze ir saglabāta nemainīga – 3 miljardu ASV dolāru apjomā šajā gadā. Peļņas prognozi pasaules aviokompānijām kopumā palīdzēja saglabāt nemainīgu fakts, ka Ziemeļamerikas un Latīņamerikas aviokompāniju šā gada peļņas prognoze tika palielināta Tādējādi kopējā prognozē tika kompensēti lielāki paredzamie zaudējumi Eiropas un Āzijas un Klusā okeāna pārvadātājiem.

Finanšu tirgus svārstības, Eiropas valstu un ASV ekonomikas izaugsmes palēlināšanās liecina, ka pasaules aviokompānijas nākotnē piemeklēs smagi laiki, paziņojusi Starptautiskā gaisa transporta asociācija (IATA), vēsta Reuters.

Vāja pasaules ekonomikas izaugsme jau 2012. gadā varētu samazināt lidsabiedrību peļņu par 29% no 6,9 miljardiem ASV dolāru šogad līdz 4,9 miljardiem nākošajā gadā. Tāpat pasaules ekonomikas izaugsmes tempu vājināšanās samazinātu lidsabiedrību peļnas normu līdz 0,8% pretstatā 1,2% šogad.

IATA apvieno 230 lidsabiedrības, kas nodrošina 93% no visas starptautiskās gaisa satiksmes.

«Nesenais tirgus sabrukums, kā arī Eiropas un ASV ekonomiku palēnināšanās ir biedējoša,» aģentūrai atzina Thai Airways International prezidents Pijasvasti Amranands (Piyasvasti Amranand).

Tāpat aviokompāniju finanses jūtami ietekmēs arī Eiropas plānotā oglekļa izmešu shēma, norāda IATA.

Šā gada aprīlī lidostā Rīga piedzīvoto pasažieru skaita samazinājumu 8,7% apmērā lidostas vadītājs Arnis Lukse raksturo kā «vētru ūdens glāzē», tikmēr Starptautiskās aviācijas transporta asociācijas (IATA) viceprezidents Rafaels Švarcmans to vērtē kā lielu kritumu.

«9% samazinājums ir liels samazinājums,» LNT raidījumā 900 sekundes norāda Švarcmans, piebilstot, ka tas rada bažas, tomēr ar darbības efektivitātes palielināšanu un ekonomikas attīstību šo problēmu var atrisināt.

Švarcmans norāda, ka viss atkarīgs no tā, kā tālāk attīstīsies ekonomika, turklāt ne tikai Latvijas ekonomika, bet ekonomika kopumā, jo jāņem vērā arī tranzīta pasažieri.

Tajā pat laikā lidostas Rīga vadītājs A. Luhse intervijā Latvijas Radio norādīja, ka pārvadāto pasažieru samazinājumu vajadzētu vērtēt šā gada pirmo četru mēnešu griezumā. Proti, salīdzinot šā gada pirmos četrus mēnešus ar attiecīgo laika periodu pirms gada, pasažieru skaits lidostā Rīgā ir sarucis par aptuveni 20 tūkstošiem, kas ir pasažieru skaits, ko lidosta Rīga vasaras mēnešos apkalpo vienā dienā.

Rokas bagāžas izmēri nākotnē varētu kļūt vēl mazāki. Starptautiskā Aviācijas asociācija (IATA) nupat uz laiku apturējusi savu iniciatīvu ieviest prasības, kas spiestu vēl par 40% samazināt lidmašīnas salonā atļautās rokas bagāžas apmērus. Tomēr diskusijas par šo tematu pavisam drīz varētu atsāksies, jo patlaban asociācija strādā pie tā, lai pienācīgi izvērtētu sagatavoto programmu, kā arī lai gūtu lielāku aviokompāniju atsaucību, ceturtdien raksta laikraksts Diena.

IATA, kas apvieno 90% pasaules aviolīniju, ir pārliecināta, ka mazāka rokas bagāža atvieglotu tās novietošanu salonā. IATA piedāvājums ir atļauto bagāžas izmēru samazināt līdz 55 x 35 x 20 centimetriem.

Nacionālā aviokompānija airBaltic saviem pasažieriem ļauj salonā ienest 55 x 40 x 20 cm lielu bagāžu, kas tā jau ir samērā maza, tomēr līdz ar jaunajām prasībām tiktu noteikti vēl stingrāki standarti. Vidējais rokas bagāžas lielums, ko caurmērā līdz šim atļāvušas aviokompānijas visā pasaulē, bija 56 x 45 x 25 cm. Piemēram, tādu limitu piedāvā arī Easyjet, British Airways un Iberia. Būtībā izmēru optimizēšanas dēļ pasažieriem nāktos saspiest savu rokas bagāžu apavu kastes lieluma somā.

Aviokompānijas pasaulē pērn kopumā pārvadājušas 3,7 miljardus pasažieru, kas ir visu laiku augstākais līmenis, liecina Starptautiskās Gaisa satiksmes asociācijas (IATA) apkopotā informācija.

Starptautisko aviokompāniju pasažieru plūsma pērn, salīdzinot ar 2015.gadu, pieaugusi par 6,3%, tādējādi pārsniedzot pēdējo desmit gadu vidējo izaugsmes tempu 5,5% apmērā.

Pasažieru plūsmas pieaugumu galvenokārt veicinājis aviokompāniju piedāvāto maršrutu kāpums par vairāk nekā 700 un lidojumu biļešu cenu samazināšanās.

IATA arī vēsta, ka starptautisko aviokompāniju lidmašīnu piepildījums pērn veidoja 80,5%, kas ir par 0,1 procentpunktu vairāk nekā 2015.gadā un rekordaugsts līmenis.

Pieprasījums starptautiskajos maršrutos palielinājies par 6,7%, bet iekšzemes reisos - par 5,7%.

IATA dati norāda, ka visspēcīgāko izaugsmi pagājušajā gadā piedzīvojušas Tuvo Austrumu lidsabiedrības, kuru pasažieru plūsma palielinājusies par 11,8%.

Pieaugošo pieprasījumu lidsabiedrībām apmierināt traucē lidostu kapacitātes trūkums - to dienu pirms 10.maijā gaidāmā Rīgas Aviācijas foruma norādīja Starptautiskās gaisa transporta asociācijas (IATA) Eiropas reģionālo lietu un komunikāciju vadītājs Džeisons Sinklers.

Kāda ir situācija gaisa pārvadājumu biznesā salīdzinājumā ar citām nozarēm?

Tajā valda liela konkurece. Pasaulē darbojas vairāk nekā 600 lielu aviosabiedrību. Peļņas procents nav tik liels kā citās jomās. Aviācijai gan tagad klājas labāk nekā iepriekš. Puse no nozares peļņas veidojas Ziemeļamerikā. Eiropa, Āzija un Vidējie austrumi ir spēcīgi tirgi, bet Latīņamerika un Āfrika ir mazāki tirgi.

Naftas cenas turpina kāpt. Kas nozari gaida nākotnē?

Šis ir viens no avikompāniju biznesa galvenajiem aspektiem. Degviela un personāls ir galvenās izdevumu pozīcijas. Pēdējā pusotra gada laikā degvielas cenas ir kāpušas, taču ir grūti paredzēt, kāds būs to līmenis nākotnē.

Koronavīrusa pandēmijas izraisītās krīzes dēļ starptautisko aviokompāniju tīrie zaudējumi šogad sasniegs 47,7 miljardus dolāru (39,7 miljardus eiro), nevis 38 miljardus dolāru (31,6 miljardus eiro), kā tika prognozēts decembrī, brīdina Starptautiskā Gaisa satiksmes asociācija (IATA).

Zaudējumu prognozes palielināšanu IATA skaidro ar grūtībām kontrolēt koronavīrusa paveidus un lēnu iedzīvotāju vakcinēšanu atsevišķos reģionos.

Asociācija arī norāda, ka situācija starp reģioniem atšķiras. Ziemeļamerikas lidsabiedrībām šogad klāsies labāk, nekā gaidīts iepriekš, tām 11 miljardu dolāru zaudējumu vietā ciešot piecu miljardu dolāru zaudējumus, kas skaidrojams ar iekšzemes tirgus atlabšanu.

Taču prognozes Eiropai pasliktinājušās, ņemot vērā lēnu vakcinācijas programmu un ceļošanas ierobežojumu saglabāšanos. Eiropas aviokompānijas šogad zaudēs 22 miljardus dolāru, nevis 12 miljardus dolāru, kā prognozēts iepriekš.

Vienlaikus gaidāms, ka pasažieru plūsma Eiropas lidostas līdz līmenim, kāds tika reģistrēts pirms krīzes, atgriezīsies vien 2025.gadā.

Palielināsies pasažieru skaits, kompāniju apgrozījums un peļņa, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Tādas prognozes par nozares attīstību 2018. g. nule kā izteikusi Starptautiskā gaisa transporta asociācija (IATA). Kopējais jomas kompāniju apgrozījums pasaulē pieaugs par 9,4% līdz 824 miljardiem USD, bet peļņa palielināsies par 11,3% līdz 38,8 miljardiem USD. Savukārt pasažieru skaits augs par 6% līdz 4,3 miljardiem, bet vidējā peļņa par vienu pasažieri palielināsies no 8,45 USD līdz 8,90 USD.

Arī kravu šogad tiks pārvadāts vairāk nekā pērn, proti, šajā ziņā kāpums par 4,5% līdz 62,5 milj. t. Tai pašā laikā izaugsme abos sektoros šogad nav paredzama tik strauja kā aplēses par pērno gadu, kad pasažieru skaits salīdzinājumā ar 2016. g. palielinājās par 7,5%, bet kravu apjomi par 9,3%.