Ideja par liftu Doma baznīcas tornī - nomirusi 

Rīgas Doma baznīcas torņa restaurācijas projektu gandrīz aptur draudzes iecere ierīkot tajā liftu, tomēr iebildumu dēļ draudze no idejas atteiksies, raksta laikraksts Diena.

Dienas Bizness, 19.8.2013
1/21

Foto: Raitis Puriņš, Dienas Mediji

«Draudze šobrīd ir nepatīkamā situācijā – labu gribot, nonācām konfliktā ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju (VKPAI). Man ir aizdomas, ka, lai ko mēs turpmāk gribētu baznīcā atjaunot, visas idejas izbrāķēs,» pauž Rīgas Doma baznīcas draudzes priekšnieks Kaspars Upītis, kurš vēlējās atvērt apskatei skatu platformu ap torņa zeltītajiem laikrāžiem un senās koka rekonstrukcijas. Lai gūtu saskaņojumu torņa restaurācijas projektam, draudzes galva bija spiests rast kompromisu ar amatpersonām, kas lifta ieceri asi kritizēja.

Ideja par liftu Rīgas Doma draudzes pārstāvjiem radās, kad pēc viņu pasūtījuma pilnsabiedrība BKB un būvprojektu vadība izstrādāja baznīcas torņa nostiprināšanas projektu, kas paredzēja atslogot torņa koka konstrukcijas, izbūvējot metāla balstus, kas izskatītos kā telpiska struktūra jeb tornis tornī.

«Kāpēc gan neizmantot tukšo vietu starp metāla sijām un neiekārt kastīti, kas ietu līdz baznīcas pulksteņu augstumam? Cilvēki varētu gan aplūkot senās konstrukcijas, gan apiet ap torni, jo platforma tur izbūvēta jau sen. Tas būtu bijis vēl viens ieguvums Rīgai, taču iestāžu attieksme parādīja, ka cilvēku intereses nav vērtība,» savu nostāju Dienai pauž Rīgas Doma draudzes priekšnieks Kaspars Upītis.

Viņš uzskata, ka lifta pretinieki nebija iedziļinājušies ieceres būtībā, domājot, ka šim nolūkam nāksies nopostīt daļu vēsturiskā materiāla, lai gan lifta šahtu bija paredzēts izbūvēt zvanu ceļa vertikālē, neiznīcinot koka konstrukcijas un neizjaucot vestibila interjeru.

Taču VKPAI šādu projektu saskaņot atteicās - ne vien tāpēc, ka iestādes speciālisti asi iebilda pret lifta izbūvi, bet arī projekta nepietiekamās risinājumu detalizācijas dēļ. Rīgas Doma draudzes paspārnē izveidotajai SIA Rīgas Doma pārvalde tehniskais projekts izmaksāja 172 360 latu, bet jaunas dokumentācijas izstrādei vairs nebija ne naudas, ne laika, tāpēc baznīcas pārstāvjiem nācās meklēt kompromisu, lai panāktu, ka VKPAI apstiprina esošo.

Saskaņojums ir viens no nosacījumiem, lai varētu pieteikties Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu finansējumam, uz ko liktas galvenās cerības torņa nostiprināšanai un restaurēšanai.

Tevi varētu interesēt

Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) Kultūras pieminekļu uzskaites komisija...

Pāvilostas novada dome noraidījusi ierosinājumu piešķirt valsts aizsargājamā kultūras...

Nepalaid garām

Ja valsts eksperts apgalvo, ka šķeldu ceļa uzturēšana izmaksās 10 miljonus nākamo...

Eiropas Savienības prioritātes ir mainījušās. Tuvākajā laikā var sākt mainīties Eiropas ekonomiskie...

Igauņi pirmie pārgāja uz dabasgāzes izmantošanu sabiedriskajā transportā un Tallinā gandrīz...

"Dienas Bizness" sadarbībā ar "Lursoft" ik gadu izdod zīmola izdevumu "TOP 500",...