Mežsaimniecība

Ideju mežs: Nostiprinās interjera paneļu ražošanas nišā

Māris Ķirsons, 11.01.2016

Jaunākais izdevums

Koka interjeru paneļu ražotājam SIA Glastik ārvalstu tirgu iekarošana pēc tam, kad apsīka pašmāju pieprasījums, prasīja vairākus gadus, panākumu recepte – uzticamība un pacietība, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

2015. gads uzņēmuma līdzšinējā darbības laikā ir bijis veiksmīgākais ne tikai pēc finansiālās darbības rādītājiem, bet arī pēc piegāžu apjomiem un veiktajiem mājasdarbiem, lai veiktu pasūtījumus 2016. gadā. «Neto apgrozījums 2015. gadā – ap 0,7 milj. eiro, kas ir teju trīs reizes vairāk nekā 2014. gadā.» situāciju skaidro SIA Glastik īpašnieks Dzidris Augustinovičs. Viņš atzīst, ka, ražojot augstas pievienotās vērtības produkciju – koka interjera paneļus, ārvalstu tirgū iekļūt ir daudzreiz sarežģītāk nekā ražojot vienkāršas plaša patēriņa preces. «Specifisks produkts, par kura izvēli atbildīgais projekta pasūtītājs un tā izstrādātājs – arhitekts un dizainers – ir jāpārliecina par to, ka jāizvēlas tieši Glastik izstrādājumi,» tā D. Augustinovičs. Viņš gan pēdējo piecu gadu laikā ir izmēģinājis visdažādākos ārvalstu tirgus apguves paņēmienus, taču secinājis, ka vislabāk darbojas iepriekš veiktie pasūtījumi.

«85% neto apgrozījuma ir eksporta darījumi,» stāsta Glastik īpašnieks. Viņš norāda, ka piegādes veiktas Polijas, Dānijas un Vācijas pircējiem. «Koka interjera paneļu ražošana ir pēdējā un īstenībā vienkāršākā sadaļa, jo pirms tam ir jāveic pamatīgs sagatavošanās darbs – jāuztaisa paraugi, jāsagatavo tāme, jāvienojas par piegādes termiņiem utt. Piemēram, vienam pasūtījumam, kas tika īstenots 2015. gadā, pirmsākums ir meklējams pirms 2,5 gadiem,» procesa termiņus skaidro D. Augustinovičs. Viņš arī norāda, ka, pateicoties sekmīgi veiktajiem sagatavošanās darbiem, uzņēmuma neto apgrozījums 2015. gadā sasniedzis 0,7 milj. eiro. «Tie nebūt nav iespēju griesti,» tā uz jautājumu, vai nevarētu būt arī lielāki ienākumi, atbild D. Augustinovičs. Viņš pat norāda, ka pērnā un aizpērnā gada mājasdarbu vēl lielāks efekts būšot jūtams 2016. gadā.

Visu rakstu Nostiprinās interjera paneļu ražošanas nišā lasiet 11. janvāra laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ideju mežs: Izmanto koka suvenīru vilkmi

Māris Ķirsons, 05.12.2017

Anda Miķelsone un Ēriks Miķelsons, SIA Kreder factory īpašnieki


Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koka interjera un dekoratīvie izstrādājumi kļūst arvien pieprasītāki ne tikai ārzemēs, bet arī Latvijā; lai paplašinātu savu iespēju arsenālu, SIA Kreder factory uzstāda jaunu CNC frēzi

Tādējādi uzņēmumā līdzās lāzergriešanas iekārtai būs vēl viena, kas paver jaunas iespējas gan dažādu produktu izstrādē, gan esošo, potenciālo klientu vēlmju materializēšanai dzīvē. Uzņēmums pašlaik vairāk strādā tieši ar pircējiem Latvijā, tomēr vairāki radītie izstrādājumi ir nonākuši ārzemēs, un perspektīvā SIA Kreder factory īpašnieks Ēriks Miķelsons neizslēdz eksporta iespējas. «Produkcija ir nosūtīta uz Islandi, Franciju un Zviedriju, iespējams, ka ir vēl kādā citā valstī. Tiesa, tur tā ir nonākusi, pateicoties mūsu klientiem – produkcijas pircējiem, nevis mūsu pašu apzinātām aktivitātēm ārvalstu tirgus apguvē,» viņš skaidro.

Uzņēmums izgatavo dažādus koka izstrādājumus – vizītkartes, medaļas, ielūgumus, atslēgu piekariņus, rotaslietas, ķemmes, koka kastītes, glāžu paliktņus, apsveikumus, svečturus, reklāmas stendus, saliekamos plauktus un dažādas korporatīvās dāvanas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Ideju mežs: Pēta betulīna ražošanu no bērza mizas

Māris Ķirsons, 02.10.2017

AS Latvijas Finieris padomes priekšsēdētāja vietnieks Juris Matvejs (no labās), AS Latvijas Finieris investīciju projektu vadītājs Kristaps Stankus

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Latvijas Finieris pēta iespējas bērza mizu izmantot betulīna ražošanai, ko pieprasa kosmētikas izgatavošanā un farmācijā, šim mērķim uzņēmums kopumā investējis vairāk nekā 0,2 milj. eiro

Pētījums tiek īstenots ar ES struktūrfondu atbalstu Kompetences centru programmas ietvaros, kas notiek SIA Meža nozares kompetences centrs. Pašlaik ir izstrādāta eksperimentālā betulīna ieguves iekārta, par šīs idejas komercializāciju vēl gan ir pāragri runāt, jo tas ir atkarīgs ne tikai no šī produkta tirgus ietilpības, bet arī pieprasījuma un ražošanas izmaksām. Atbildes uz šiem jautājumiem pēc vairākiem gadiem sniegs tirgus, taču AS Latvijas Finieris pētījuma rezultātā būs gatavs attiecīgi rīkoties.

«Bērza saplākšņa ražošanas procesā rodas dažādi blakusprodukti – bērza miza, zāģskaidas, tehnoloģiskā šķelda, slīpputekļi – faktiski no trijiem m3 finierkluču top viens m3 saplākšņa, tāpēc jau teju pirms 10 gadiem sākām meklēt dažādas iespējas, kā šos minētos produktus izmantot,» stāsta AS Latvijas Finieris padomes priekšsēdētāja vietnieks Juris Matvejs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieguldot nepilnu miljonu eiro, SIA Daiļrade Koks Tukuma ražotnē veic ražošanas korpusu renovāciju un siltināšanu, uzstāda modernas iekārtas un programmatūru, kas ļaus strādāt efektīvāk, vienlaikus paaugstinot kopējo ražotnes energoefektivitāti, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Viens no lielākajiem mēbeļu ražotājiem Latvijā SIA Daiļrade Koks, šogad īsteno investīciju projektu, kas mainīs uzņēmuma iespējas reaģēt uz pasūtījumu izpildes termiņiem. Šīs investīcijas ir lielākās šajā ražotnē pēdējos piecos gados, pēc tam, kad uzņēmums iegādājās bankrotējušās SIA Sāga ražotni. Tam bez ražotnes Tukumā ir arī rūpnīcas Vaiņodē, Valmierā un Viļakā. Šogad uzņēmums iecerējis kāpināt neto apgrozījumus par aptuveni 10% un sasniegt 22 milj. eiro līmeni. Pērn uzņēmumā nodarbināti 590 strādājošo, bet pašlaik to skaits pārsniedz 650. Nodokļos kopumā Daiļrade koks 2016.gadā samaksāja 2,87 milj. eiro, kas ir par 0,8 milj. eiro jeb 39% vairāk nekā 2015. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Jelgavā ražotās koka paneļu mājas marķēs ar CE zīmi

Māris Ķirsons, 23.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jelgavā ražotās koka paneļu mājas tagad marķē ar CE, kas ne tikai paaugstina to konkurētspēju ārvalstu noieta tirgos, bet vienlaikus palielina šo ražojumu realizācijas iespējas, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Koka paneļu mājas ir ne tikai gatavs produkts ar ļoti augstu pievienoto vērtību, bet arī sava veida modes izstrādājums, kurā būtiskas ir ļoti daudzas nianses – gan projektēšanā, gan ražošanā, gan arī izmantojamajos materiālos un ekspluatācijā. Vēl jo vairāk – šajā tirgus nišā šobrīd, tāpat kā deviņdesmito gadu sākumā un vidū, galvenais noieta tirgus ir ārzemes, kaut arī tā dēvētajos treknajos gados ir bijis pietiekami liels pašmāju pasūtījumu portfelis.

«Tās ir jaunas iespējas tirgū, kas ļauj paaugstināt konkurētspēju salīdzinājumā ar citiem koka paneļu māju ražotājiem – konkurentiem,» skaidro SIA Zemgales Tehnoloģiskais centrs īpašnieks Māris Avotiņš. Ar Eiropas tehnisko novērtējumu apliecina ne tikai koka paneļu māju kvalitāti, bet arī to atbilstību Eiropas vispārējām prasībām un materiālu pareizu pielietošanu. Faktiski Eiropas tehniskais novērtējums apliecina uzņēmuma kompetenci ne tikai ražot koka paneļu mājas, bet arī tās projektēt atbilstoši visaugstākajām prasībām un veikt atbilstošu to montāžu būvlaukumā. «Novērtējumā tika pārbaudīts, vai Zemgales Tehnoloģiskā centra projektētā un ražotā mājā visi materiāli izmantoti atbilstoši izstrādātajai sistēmai, un tādējādi pasūtītājam – pircējam – tas dod pārliecību, ka māja tiks izveidota atbilstoši materiālu paredzētajam pielietojumam,» uz jautājumu, ko šāds marķējums dod potenciālajiem māju pasūtītājiem – pircējiem, atbild M. Avotiņš un papildina: «Kaut arī es lieliski vadu automašīnu un iekļaujos kopējā transporta plūsmā, ar to vien ir par maz ceļu policistam, kurš tevi apstādinās, viņš noteikti prasīs autovadītāja apliecību, kas apliecina jūsu zināšanas un prasmes, tāpat ir ar CE.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Interese par saules paneļiem pieaug kokapstrādē, metālapstrādē un nekustamo īpašumu jomā

Zane Atlāce - Bistere, 27.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad, salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem, ievērojami pieaugusi interese par saules enerģijas realizācijas iespējām gan uzņēmumu, gan mājsaimniecību vidū, liecina enerģētikas uzņēmuma «AJ Power» dati.

«AJ Power» uzņēmumu grupas vadītājs Roberts Samtiņš skaidro, ka saules enerģijas iegūšanā Latvija krietni atpaliek no citām Eiropas valstīm. Neraugoties uz valsts atbalsta trūkumu, tehnoloģiskā attīstība un saules paneļu cenu kritums ievērojami veicinājis iedzīvotāju interesi par saules enerģijas risinājumiem.

«AJ Power» uzstādītie saules paneļi saražojuši jau 580 000 kWh (580 MWh), kas ir pietiekams apjoms, lai gadu nodrošinātu ar elektroenerģiju vairāk nekā 400 mājsaimniecības. Pateicoties saražotajai saules enerģijai, atmosfērā nav nonākuši 63,22 tonnas CO2 un to īpašniekiem ietaupīti izdevumi par elektroenerģiju aptuveni 99 700 eiro apmērā. Saules paneļu projekti īstenoti gan privātmājām un zemnieku saimniecībām, gan ražotnes ēkām. Vairums no tiem – uz jumtiem, lai lietderīgi izmantotu platību, taču atsevišķos gadījumos saules paneļi novietoti arī uz zemes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO: Koksnes atgriezumus pārvērš dārgos produktos

Māris Ķirsons, 16.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līvbērzē ražotās koka kastītes monētu kolekcionāriem un koferi celtniecības instrumentiem pircējus rod Vācijā un Zviedrijā, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

SIA Jelgawood Plus ir vienīgais salīdzinoši šauras, bet specifiskas nišas produktu ražotājs ne tikai Latvijā, bet visā Baltijā. Uzņēmuma valdes loceklis Edgars Kokorevičs atzīst, ka koka kastīšu specifiskajā biznesā par nopietnākajiem konkurentiem ir jāuzskata Ķīnā un Polijā strādājošie komersanti. «Ķīnā noteikti var saražot lētāk nekā Eiropā, toties Latvijā varam ne tikai ātri saražot, bet arī īstenot mazu partiju ātras – divās trijās dienās – piegādes klientam, Āzijas konkurentam piegāde būs teju pēc diviem mēnešiem,» priekšrocības rāda E. Kokorevičs. Kā apgalvo Vācijas klienti, arī komunikācija ar Ķīnas uzņēmumiem esot daudz sarežģītāka nekā ar Eiropas uzņēmumiem. Viņš norāda, ka SIA Jelgawood Plus ir salīdzinoši plašs produktu klāsts, kas ne tikai rada drošības apziņu, bet vienlaikus ļauj ātri un operatīvi reaģēt uz tirgus pasūtījumu konjunktūru un tās izmaiņām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Elektrum divu gadu laikā Baltijā uzstādījis vairāk nekā 300 saules paneļu komplektus

Zane Atlāce - Bistere, 09.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS «Latvenergo» ar zīmolu Elektrum divu gadu laikā Baltijas valstīs uzstādījis 319 saules paneļu komplektu, informē AS «Latvenergo» pārstāve Ivita Bidere.

Līdz šim lielākais noslēgto līgumu skaits ir Lietuvā, seko Latvija un Igaunija.

Elektrum kopš 2017. gada Baltijas valstīs piedāvā saules paneļu iegādi. Visvairāk šis pakalpojums ir eksportēts uz Lietuvu, kur noslēgti jau 136 līgumi, tas izskaidrojams ar īsāku formalitāšu procesu un pašlaik nodrošināto atbalstu iedzīvotājiem. Igaunijā noslēgts 71 līgums, savukārt Latvijā - 112 līgumi jeb katrs trešais no valstī uzstādītajiem saules paneļu komplektiem.

Kopumā Elektrum pārdoto (uzstādīto) saules paneļu jauda sasniedz 1186 kW. Papildus saules paneļiem Elektrum sāk piedāvāt arī saules kolektorus ūdens sildīšanai.

«Saules paneļi ir sava veida Elektrum eksportprece, kas ir vienots, noslēgts pakalpojums – mēs nodrošinām pilnu servisu no līguma noslēgšanas «līdz atslēgai» jeb fiziskai uzstādīšanai un darbības uzsākšanai. Izmantojot savas jau iepriekš Latvijā uzkrātās zināšanas un pieredzi, ar savu kompetenci esam spējuši sekmīgi darboties kaimiņvalstu tirgos un kļuvuši par vienu no vadošajiem saules paneļu tirgotājiem Baltijas valstīs. Katrā no valstīm klienti sagaida un novērtē augstu pakalpojuma kvalitāti - komfortu, ērtības un izcilu klientu apkalpošanu. Tas mums ļāvis nostiprināt savas tirgus pozīcijas ne tikai pamatbiznesā - elektroenerģijas tirdzniecībā, bet arī jaunajos biznesa virzienos,» teic AS «Latvenergo» pārdošanas direktors Uldis Mucinieks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Biznesa ideju lielā iespēja

Jānis Goldbergs, 09.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz 8. septembrim ikvienam ir iespēja savu biznesa ideju pieteikt Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) rīkotajā inovatīvo biznesa ideju konkursā Ideju kauss 2019.

Biznesa ideju konkurss Ideju kauss notiek jau 11. gadu, un pirmajā pastāvēšanas desmitgadē tas palīdzējis daudziem savas ieceres realizēt dzīvē un uzsākt veiksmīgu biznesu. Pērn konkursā pieteica 160 idejas un 79 autoru komandām bija iespēja soli pa solim apgūt biznesa pamatus, bet 12 no tām iekļuva finālā, lai cīnītos par trīs galvenajām naudas balvām. Tiek prognozēts, ka arī šogad interese par konkursu būs liela, jo papildus tajā 25 labas idejas ar 2000 eiro lielu naudas balvu atbalsta Rīgas dome.

Konkursa kārtība

Dalībai LIAA organizētajā konkursā nav nekādu ierobežojumu, līdz ar to visi, kuriem idejas ir, var piedalīties.

«Reti izdodas izveidot ilglaicīgu un ilgtspējīgu pasākumu, bet Ideju kauss sevi ir pierādījis. Šobrīd ir izsludināta pieteikšanās Ideju kausam, kas norisināsies līdz 8. septembrim. Konkurss tiek organizēts kā sacensība, bet vienlaikus tās ir arī vērtīgas apmācības, kuru beigās tiek noteikti uzvarētāji. Grūti ir pateikt, kas ir nozīmīgāks – apmācības vai tas, ka beigās tiek noteikti trīs labākie, kas saņem naudas balvas. Jebkurā gadījumā gan mentori, gan eksperti, kuri piedalās apmācību programmās, ir augstākās raudzes. Ieteikumi un pamācības ir nozīmīgas un tiek novērtētas. Tās ir unikālas zināšanas. Kopskaitā visā apmācību posmā būs seši vebināri. Tas ir unikāls piedāvājums konkursantiem piedalīties apmācībās gan uz vietas, gan attālināti,» konkursa atklāšanā konceptuālajā mākslas telpā Berga Bazārā informēja LIAA Tehnoloģiju direktors Edgars Babris.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Latvijas uzņēmēji atklāj otro Front dizaina paklāju salonu Londonā

Anda Asere, 17.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Marta sākumā interjera salona Krassky īpašnieki atvēra savu otro dizaina paklāju salonu Londonā – leģendārajā dizaina centrā Chelsea Harbour, kas ir pasaulē nozīmīgākais dizaina gardēžu galamērķis un ietekmīgāko zīmolu mājvieta.

Pirmais dizaina paklāju salons Front Londonā tika atvērts 2013. gadā Meifēras rajonā, tā kopējā platība ir 200 kvadrātmetri. «Otro dizaina paklāju salonu izvēlējāmies atvērt vietā, kuru iecienījuši izvēlīgākie dizaina profesionāļi ne tikai no Lielbritānijas, bet arī no Eiropas un Tuvajiem Austrumiem. Tagad esam tuvāk interjera dizaineriem, savukārt dizaineriem tas nozīmē vairāk izmeklētu paklāju kolekciju vienuviet,» stāsta Aigars Zelmenis, interjera salona Krassky un Front vadītājs. Salona izveidē uzņēmums ieguldījis savus līdzekļus. Līdzīgi kā Latvijā un Krievijā, arī Londonā nopelnītie līdzekļi tiek ieguldīti uzņēmuma attīstībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rojas zivju konservu ražotājs "Banga Ltd" sadarbībā ar enerģētikas uzņēmumu "AJ Power" uzstādījis lielāko saules paneļu parku Kurzemē. Iegūtā elektroenerģija tiks izmantota ražotnē un samazinās uzņēmuma izmaksas ilgtermiņā.

SIA "Banga Ltd" saules paneļu projektā uz zemes tika uzstādīti vairāk nekā 600 saules paneļi, ar kopējo sistēmas jaudu 200 kW. Saules paneļi gada laikā saražos 198 000 kWh zaļās elektroenerģijas, kas ir ~ 25% no ražotnes gada kopēja elektroenerģijas patēriņa.

Uzņēmums gada laikā par elektroenerģijas izmaksām ietaupīs vairāk nekā 17 000 eiro. 10 gadu periodā viena saražotā saules paneļu kilovatstunda uzņēmumam izmaksās 4,1 eiro centus turpretī šobrīd pērkot elektroenerģiju no tīkla ir jāsamaksā vismaz 9,5 eiro centi, rēķinot elektroenerģijas cenu, OIK (obligātā iepirkuma komponente) un AS "Sadales tīkls" tarifus. Nākamo 10 gadu laikā uzņēmums "Banga Ltd" ietaupīs izmaksas 185 000 eiro apmērā, norāda "AJ Power".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa ideju konkursā "Ideju kauss 2019" šogad uzvarētāju vidū ir idejas ar potenciālu kļūt par pelnošiem un veiksmīgiem uzņēmumiem. Pirmās vietas ieguvējs - "Vertexo Sports" - jau ir eksportspējīgs uzņēmums, kura platformā reģistrējušies vairāk nekā 3200 sportistu no visas pasaules 5 sporta veidos.

Šogad konkursam pieteikumus iesniedza 227 dalībnieki. Idejas izvērtējot, konkursa žūrija atlasīja 114 veiksmīgākās idejas ar vislielāko izaugsmes potenciālu, kuras turpināja cīņu par atbalstu savas idejas attīstīšanai. Konkurss sniedza iespēju piedalīties profesionālās apmācībās - 6 vebināros par ideju validāciju, digitālo un satura mārketingu, budžeta un finanšu plānošanu, kā arī prezentāciju prasmēm. 12 finālisti, savukārt, saņēma iespēju apgūt padziļināti prezentāciju prasmes Dāvida Štēbeļa un Kristapa Pētersona vadītās darbnīcās.

Pirmās vietas ieguvējs "Vertexo Sports" saņēmis 7 000 eiro sava biznesa attīstīšanai. Tā ir platforma, kas domāta sporta spēlētāju reģistrācijai kā licencētiem spēlētājiem, kā arī izspēles sistēma turnīriem. Idejas autori ir koncentrējušies uz sporta veidiem, kas ir ātri augoši un jauni, piemēram, pludmales teniss.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Demogrāfs: Latvijā novērojams zemākais dzimstības līmenis pēdējo desmitgažu laikā

LETA, 16.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn Latvijā turpināja kristies dzimstība, sasniedzot zemāko līmeni pēdējās desmitgadēs, akcentē demogrāfs Ilmārs Mežs.

Mežs prognozēja dzimstības rādītāju pasliktināšanos arī turpmākajos gados, ja netiks novērsti galvenie šķēršļi, kas patlaban bremzē jaunu ģimeņu veidošanos. Iztirzājot pašreizējās demogrāfijas pamatproblēmas, eksperts klāstīja, ka primāri politiķiem būtu jādomā par nodokļu atlaižu ieviešanu tieši jaunajiem vecākiem, pabalstu pilnveidošanu un bērnudārzu pieejamības uzlabošanu it īpaši Rīgas teritorijā.

Eksperts atzīmēja, ka vidējais bērnu skaits ģimenē krītas. Viņa ieskatā valsts nedara pietiekoši, lai mazinātu šķēršļus, ar ko saskaras gan vienu vecāku ģimenes, gan daudzbērnu ģimenes. Viens no tiem ir bērnudārzu nepieejamība.

Eksperts klāstīja, ka Latvijai būtu jāseko pārējo Baltijas valstu piemēram, jo īpaši Igaunijai, kas ieguldot teju divreiz vairāk nekā Latvija demogrāfiskās situācijas uzlabošanā, kā rezultātā Igaunijā populācijas samazināšanās notiek vien par aptuveni tūkstoti gadā, kamēr Latvijā iedzīvotāju skaits sarūk par aptuveni 10 000 gadā, norādīja demogrāfs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Ideju kausa finālā visplašāk pārstāvēta IT joma un tirdzniecība

Rūta Lapiņa, 28.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēgusies Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) rīkotā inovatīvo biznesa ideju konkursa «Ideju kauss» otrā kārta, kurā no žūrijas izvirzītajām 78 biznesa idejām trešajai, noslēdzošajai, kārtai izvēlētas 12 labākās idejas, informē LIAA.

Lielākā daļa no tālāk izvirzīto biznesa ideju autoru komandām jau veikušas nopietnus priekšdarbus, tostarp projektos ieguldītas zināmas investīcijas, sākts darbs pie prototipu izstrādes, kas liecina par nopietniem nodomiem idejas attīstīt tālāk. Finālistu vidū visplašāk ir pārstāvēta IT joma un tirdzniecība, paredzot radīt jaunus produktus un aplikācijas interneta vidē, tāpat dalību konkursā turpina biznesa idejas par ūdens sporta veidu apģērba, inovatīvu akustisko paneļu, bērnu ceļojumu somu un attīstošo rotaļu namiņu ražošanu, alternatīva izglītības modeļa izveidi, jaunu medicīnisko ierīču un preparātu izstrādi, kā arī tūrisma un atpūtas objekta attīstīšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Par gandrīz 50% audzis enerģijas mājražotāju skaits Latvijā

Lelde Petrāne, 05.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn elektroenerģijas mikroģenerācija ir ievērojami attīstījusies: enerģiju pašu patēriņam šobrīd Latvijā ražo jau 694 elektroenerģijas lietotāji.

Tas ir 46% pieaugums salīdzinājumā ar situāciju gadu iepriekš, ko galvenokārt veicinājusi tehnoloģiju attīstība un arī saules enerģijas paneļu pieejamība, liecina energouzņēmuma "Enefit" apkopotie dati.

Paredzams, ka nupat Saeimā apstiprinātie enerģijas "mājražotājiem" labvēlīgie grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā tikai stiprinās šī segmenta straujāku izaugsmi, jo jau šobrīd interesi par saules enerģiju ir paudušas divas trešdaļas aptaujāto privātmāju īpašnieku, norāda uzņēmumā.

Pēc AS "Sadales tīkla" datiem, pērn reģistrēti 694 mikroģeneratoru pieslēgumi, un absolūti lielākajā daļā no tiem enerģija tiek iegūta, izmantojot atjaunīgos energoresursus jeb no saules enerģijas. Turklāt 2020. gada janvārī veiktā aptauja uzrāda, ka jau 70% privātmāju īpašnieku Latvijā plāno uzstādīt savos īpašumos saules paneļus, kā galvenos argumentus minot tūlītēju elektrības izmaksu samazinājumu, ilgtermiņa investīcijas nākotnē un izvēli par labu modernam, ilgtspējīgam risinājumam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēl tikai dažas dienas - līdz 8.septembrim - var pieteikties ideju konkursam Ideju kauss 2019, kas ir lieliska iespēja topošajiem uzņēmējiem iegūt vērtīgus ekspertu padomus un kontaktus savas biznesa idejas pilnveidošanai, kā arī piesaistīt starta kapitālu uzņēmējdarbības sākšanai.

«Ideju kauss» jau 11 gadus sniedz iespēju saņemt finansējumu, lai īstenotu savas biznesa idejas gan Latvijas, gan pasaules mērogā. Latvijas investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) un Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF) nodrošina 7000 eiro naudas balvu spožākās idejas autoram, bet otrās – 5000 eiro un trešās labākās idejas autori iegūs 3000 eiro. Savukārt 25 rīdzinieki varēs pretendēt uz Rīgas Domes grantu – katrs 2000 eiro vērtībā.

Konkursam var pieteikties, aizpildot anketu vietnē idejukauss.lv un nosūtot to uz e-pasta adresi [email protected] Konkursā var piedalīties ikviens, kurš sasniedzis 18 gadu vecumu un ir gatavs uzsākt uzņēmējdarbību, īstenojot savu biznesa ideju Latvijas vai pasaules mērogā. Īpaši aicinātas pieteikties ideju konkursam tiek autoru komandas, jo jebkura veiksmes stāsta pamatā ir komandas darbs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neatkarīgi no tā, vai cilvēks ir apveltīts ar plašu iztēli un spēj radīt jaunas idejas kaut miegā, vai arī ir nepieciešams izmantot dažādas metodes, lai veicinātu radošās izpausmes cilvēka iztēlē, ir svarīgi izvērtēt ikvienu biznesa ideju un novērtēt tās ilgtspēju. Vai arī Tevi interesē, kādi ir labākie biznesa ideju un iespēju avoti, kur atrast šīs iespējas, lai uzsāktu savu biznesu, un kā attīstīt idejas, kuras radušās? Turpini lasīt Kimbi.lv sagatavoto rakstu un uzzini!

Gadu gaitā nemainīgs ir palicis fakts, ka nereti cilvēki vēlas uzsākt savu personīgo biznesu, un tas ir raksturīgi gan tiem, kuriem ir pieejams starta kapitāls, gan tiem, kuriem tas vēl ir jāiegūst. Idejas, kuras īstenot, ir dažādas, un tās iespējams atrast ik uz soļa. Galvenais, kas jāatceras - nepieciešams strādāt ar sevi, lai iemācītos šīs iespējas saskatīt un realizēt. Raksta turpinājumā minēti 5 avoti, kur atrast savu ilgi meklēto biznesa ideju kādam produktam vai pakalpojumam. Lasi un iepazīsties, kādi tie ir!

##Sāc ar sevi!

Visvieglākais veids, kā smelties idejas savam biznesam, ir, analizējot un izpētot savas stiprās puses, talantus un prasmes, tādējādi ielūkojoties sevī un izmantojot to, ko daba ir devusi. Lai neapstātos idejas realizēšanas pusceļā slinkuma vai garlaicības dēļ, ir vērts izvēlēties ideju no savu interešu loka, kas uzturēs Tevī adrenalīnu un vēlmi ideju realizēt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieaugot apaļkoka realizācijas apjomam, Laskana–mežs būtiski kāpina apgrozījumu.

Liepājā reģistrētā SIA Laskana-mežs ar 17,41 miljona eiro lielu apgrozījumu 2017. gadā iekļuvusi Latvijas desmit lielāko mežu īpašnieku vidū. Pērn apgrozījums teju divkāršojies. Pirms diviem gadiem uzņēmums pievērsās pilna meža apsaimniekošanas cikla nodrošināšanai, sākot pārstrādāt šķeldu. Tas un labās kokmateriālu cenas arī ir iemesls, kādēļ apgrozījumu izdevies tik strauji kāpināt, skaidro uzņēmuma Mežsaimniecības daļas vadītājs Dainis Ozols.

Laskana-mežs ir Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas SIA Laskana meitasuzņēmums. Tas nodarbojas ar mežsaimniecību – mežizstrādi, īpašumu, cirsmu pirkšanu, mežu apsaimniekošanu, kokmateriālu sagatavošanu, šķeldas ražošanu un eksportu. Augstvērtīgā produkcija tiek realizēta vietējā tirgū, mazvērtīgāks sortiments caur ostām Liepājā, Rīgā, Mērsragā un Rojā nonāk ārvalstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pēc dzimušo skaita pieauguma uz vienu sievieti Latvija ir pirmrindniece Eiropā

LETA, 12.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc dzimušo bērnu skaita pieauguma uz vienu sievieti Latvija ir pirmrindniece Eiropā, intervijā LNT raidījumā «900 sekundes» sacīja demogrāfs, Starptautiskās Migrācijas organizācijas (IOM) pārstāvniecības Latvija vadītājs Ilmārs Mežs.

Mežs norādīja, ka pēdējos piecos gados valsts ieguldījusi vairāk līdzekļu, lai palīdzētu ģimenēm ar bērniem. Līdz ar to dzimušo bērnu skaits uz vienu sievieti ir strauji pieaudzis - no 1,3 uz 1,7 bērniem.

Vienlaikus sliktā ziņa ir tā, ka jauno cilvēku paliek arvien mazāk, uzsvēra demogrāfs. Viņš norādīja, ka patlaban par māmiņām kļūst 1990.gadu sākumā dzimušas sievietes, kuras «pašas piedzima uz pusi mazākā skaitā».

Naudas pabalsti ir «diezgan pieklājīgi»

«Diemžēl esam sniega lavīnas periodā. Tuvākās vienas paaudzes laikā būtu utopiski cerēt, ka [cilvēku skaits] nesamazināsies,» sacīja Mežs.

Demogrāfs uzskata, ka Latvijā ir izveidota pietiekami laba «māmiņalgu» sistēma, kā arī naudas pabalsti ir «diezgan pieklājīgi». Vienlaikus joprojām trūkst vietu bērnudārzos, īpaši Rīgā. Šis jautājums ir būtisks arī remigrācijas kontekstā, uzsvēra Mežs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cēsu kokapstrādes uzņēmums SIA "Qinn Design" kā vienu no produktiem ražo izlietnes no masīvkoka.

"Doma par savu uzņēmumu mums radās, kad SIA "Qinn Design" līdzdibinātājs Toms Plažio strādāja pie CNC iekārtas izveides. Viņu vienmēr ļoti interesējusi inženierija un dažādas mākslas formas, arī iekārta tika būvēta ar mērķi uz tās vēlāk radīt lielizmēra dizaina objektus inovatīvās nestandarta formās. Savukārt, es biju tikko pabeigusi bakalaura studijas psiholoģijā, kas raisīja manī interesi par vides nozīmi mūsu dzīvēs. Uzskatu, ka izvēlētās krāsas un tekstūras, dizaina estētika, interjerā ietverti dabai raksturīgi materiāli un formas ietekmē to, kā jūtamies savā dzīves telpā, spēj iedvesmot un ļauj rast mieru pēc ikdienas steigas. Savukārt, kokapstrādes nozare man vienmēr bijusi tuva, jo tajā darbojas mans tētis," stāsta uzņēmuma līdzdibinātāja Elīza Bartkeviča.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot izaugsmi jaunos tirgos, AS "Latvenergo" tirdzniecības zīmols Elektrum ir sācis arī saules parku izbūvi Klaipēdas rajonā Lietuvā un Marjamā, Igaunijā, informē uzņēmumā.

Lietuvā, Klaipēdas rajonā vairāk nekā 4 hektāru platībā tiks īstenots saules paneļu parka projekts ar 1,5 MW jaudu. Šajā parkā tiks izvietoti 4410 saules paneļi, un to saražotā enerģija būs pietiekama, lai varētu nodrošināt ar elektroenerģiju aptuveni 600 mājsaimniecību.

Elektrum divu gadu laikā Baltijā uzstādījis vairāk nekā 300 saules paneļu komplektus 

AS «Latvenergo» ar zīmolu Elektrum divu gadu laikā Baltijas valstīs uzstādījis 319...

Savukārt Igaunijā, Marjamā pašvaldībā tiks uzbūvēta 250 kW saules elektrostacija, kurā būs izvietoti 1000 paneļi. Abos projektos jau ir uzsākti būvlaukumu sagatavošanas darbi, un abus parkus ir plānots nodot ekspluatācijā 2021. gada 1. ceturksnī.

Šos projektus īsteno koncerna meitasuzņēmumi Elektrum Lietuva un Elektrum Eesti, un tajos saražoto elektroenerģiju ir paredzēts pārdot galapatērētājiem abos šajos tirgos.

"Straujais saules paneļu tirdzniecības progress ļauj mums sevi saukt par vienu no vadošajiem saules paneļu tirgotājiem Baltijas tirgū, un šī ir pozīcija, kuru vēlamies ne tikai saglabāt, bet arī stiprināt nākotnē. Lai to sasniegtu, mēs ieguldām daudz darba gan klientu izglītošanā par saules enerģijas izmantošanu, gan arī pastāvīgi pilnveidojam savu piedāvāto produktu klāstu. Likumsakarīgi ir pienācis brīdis, kad nepieciešams padarīt daudzveidīgāku mūsu saules enerģijas pakalpojumu, lai nākotnē līdzas hidroelektrostaciju zaļās enerģijas apjomam varētu lepoties arī ar savos saules parkos saražoto elektrību," saka Uldis Mucinieks, AS "Latvenergo" Pārdošanas direktors.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Enerģētikas uzņēmums AJ Power nodrošinājis telekomunikāciju operatora Tele2 bāzes stacijas Durbes, Salas un Ropažu novados ar saules paneļu risinājumiem elektroenerģijas ieguvei. Tas ļauj izmantot atjaunojamo enerģiju un nodrošina autonomu bāzes staciju darbību līdz sešiem mēnešiem gadā, informē AJ Power.

«Saules paneļi «Tele2» bāzes stacijās palīdzēs mums būt energoefektīvākiem un nodrošināt vismaz pusi no stacijām nepieciešamās jaudas. Šobrīd rūpīgi pētām alternatīvās enerģijas izmantošanas iespējas un meklējam vislabākos risinājumus, lai arī nākotnē turpinātu ilgtspējīgu attīstību,» stāsta «Tele2» tehniskā direktore Līga Krūmiņa.

Biznesa portāls db.lv jau vēstīja, ka pērnā gada beigās arī Latvijas Mobilais Telefons (LMT) Cēsīs un Jēkabpilī uzstādījis saules baterijas, kas ražo zaļo enerģiju LMT bāzes stacijām.

LMT uzstādīto saules paneļu bateriju maksimālā jauda optimālos apstākļos ir 6,6 kW, un šāds enerģijas daudzums nodrošina bāzes stacijas darbu. Nepieciešamības gadījumā papildu enerģijas daudzums tiek ņemts no «Sadales tīkla».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Luminor" banka piešķīrusi finansējumu 644 tūkstošu eiro apmērā lielākajam Baltijas žogu ražošanas uzņēmumam SIA "Žogu fabrika" jaunas ražošanas iekārtas iegādei.

Lai turpinātu uzņēmuma attīstību un palielinātu ražošanas jaudu, SIA "Žogu fabrika" plāno iegādāties jaunu ražošanas iekārtu no Itālijas – sieta metināšanas iekārtu ar automātisko 2D un 3D paneļu līniju. Jaunā iekārta ļaus ražot 3D paneļu žogus daudz ātrāk, nodrošinot vēl kvalitatīvākus risinājumus.

Kopējā iekārtas pirkuma summa ir 800 tūkstoši eiro, no kuras 644 tūkstošus eiro kā ilgtermiņa aizdevumu nodrošina "Luminor" banka, bet atlikusī summa ir uzņēmuma paša ieguldījums.

“Kopumā metālapstrādes nozarē šogad ražošana ir ievērojami samazinājusies, taču vienlaikus šajā nozarē ir arī uzņēmumi, pēc kuru produkcijas pieprasījums ir pat pieaudzis. Prieks, ka arī "Žogu fabrika" ir to uzņēmumu vidū, kas veiksmīgi spējuši pārvarēt grūtības un aktīvi turpināt darbību,” stāsta Ilze Zoltnere, "Luminor" Korporatīvā departamenta vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skonto Group uzņēmums Skonto Prefab ir iegādājies un savā ražotnē Rīgā uzstādījis šobrīd Baltijā modernāko un apjomīgāko iekārtu dzelzsbetona sienu ražošanai — BATTERY MOLD, kas ir vertikālo vienslāņa dzelzsbetona sienu ražošanas kasetes. Iekārta palielinās optimālo ražošanas jaudu sienu cehā par 35 % un dos iespēju ražot vairāk nekā 10 000 m2 dzelzsbetona sienu paneļu mēnesī. Ar šo iekārtu plānots radīt 30 darba vietu uzņēmumā. Pateicoties ražošanas jaudas palielināšanai, Skonto Prefab spēs palielināt uzņēmuma sniegto būvniecības pakalpojumu apgrozījumu par 6 milj. EUR.

Fotogrāfijas - raksta galerijā!

Jaunā iekārta, ar to saistītie mehānismi un uzstādīšana izmaksās gandrīz vienu miljonu EUR, taču kopējās investīcijas ražotnē un uzņēmumā 2017. gadā sasniegs 1,3 milj. EUR. Pilnībā apgūstot iekārtu, arī 2018. gadā tiks turpinātas investīcijas ražotnē un iekārtās, lai modernizētu un paplašinātu rūpnīcu.

«2016. gadā Skonto Prefab ražotnē tika veiksmīgi uzstādīti jauni ražošanas galdi, un izdevās ļoti ātri pārdot to un esošo iekārtu jaudu, tādēļ 2016. gada nogalē tika pieņemts lēmums veikt apjomīgākas investīcijas un būtiski kāpināt ražošanas jaudu lielajam tirgus pieprasījumam, kas ir saistīts gan ar celtniecības industrijas attīstību Skandināvijā, gan ar pastiprinātu jaunu klientu piesaisti esošajos un citos eksporta tirgos,» norāda Mārtiņš Ķeņģis, Skonto Prefab izpilddirektors un valdes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Ienes mājokļos harmoniju

Ilze Žaime, 19.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inga Skrastiņa interjerus cenšas atdzīvināt, ienesot tajos baltu spēka zīmes un sakrālo ģeometriju. Māksliniece atzīst, ka var «peldēties enerģijā», ko zīmes dod.

Kā interjera dizainere un dekoratore Inga Skrastiņa strādā kopš 2003. gada. Sākotnējā izglītība ekonomikas jomā un projektu vadītājas amats arhitektu birojā, kur ik dienas nācies sadarboties ar dizaineriem, ļāvis I. Skrastiņai apjaust, ka patiesais aicinājums tomēr vairāk saistās ar mākslu. Dekoratīvās krāsas un apmetumi vienmēr viņai ir bijuši tuvi, un, kļūstot par interjera dizaineri, I. Skrastiņa tos centusies iedzīvināt dažādos veidos. Lai gan lielākā daļa cilvēku bieži domā, ka interjera dizainers darbu veic pie datora, tā nebūt neesot, un arī SIA Annalex dibinātājai tehniskā darba puse ļoti patīk. Kā savu stipro pusi viņa izceļ spēju gan izstrādāt dizainu, gan to tehniski realizēt, procesā gūstot prieku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Aicina pieteikties «Ideju kausam 2017»

Rūta Kesnere, 29.08.2017

2014. gada «Ideju kausa» pirmās vietas ieguvēji - Liene un Jānis Zilveri (centrā).

Foto: Ieva Čīka/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad kopā ar ERAF finansējumu pēc divu gadu pārtraukuma atgriežas Latvijas investīciju un attīstības aģentūras rīkotais inovatīvu biznesa ideju konkurss «Ideju kauss». Konkursā var piedalīties ikviens, kurš ir sasniedzis 17 gadu vecumu un ir gatavs uzsākt uzņēmējdarbību, īstenojot savu biznesa ideju Latvijas vai pasaules mērogā. Īpaši tiek aicinātas pieteikties ideju autoru komandas, jo jebkura veiksmes stāsta pamatā ir komandas darbs.

Ideju autori aicināti vispirms ar savu ideju vērsties vienā no 14 reģionālajiem biznesa inkubatoriem, kā arī radošajā inkubatorā Rīgā, kur tiks palīdzēts izstrādāt un pilnveidot ideju, izstrādāt biznesa plānu un mārketinga stratēģiju. Idejas izstrādei un pilnvedei inkubatoros varēs saņemt arī nelielu grantu.

Jāpiebilst, ka biznesa ideju konkursa laikā dalībniekiem būs iespēja piedalīties profesionālās apmācībās pieredzējušu uzņēmēju vadībā un gūt vērtīgus kontaktus sava biznesa tālākai attīstībai. Ideju konkursa laikā notiks arī septiņi vebināri, kuru laikā tiešsaistē dalībnieki apgūs mārketingu, finanses un citus biznesa vidē nozīmīgus tematus. Vebinārus nodrošinās konkursa akadēmiskie partneri Rīgas Ekonomikas augstskola un Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultāte.

Komentāri

Pievienot komentāru