Lai gan ārā vēl valda mīnusi un rīti ir tumši, kalendārs nemelo – marts ir rokas stiepiena attālumā, un autobraucējiem lēnā garā jāsāk domāt par vasaras riepām. Bet vai zini, kas ir sliktākā stratēģija? Gaidīt pirmās siltās dienas un tikai tad meklēt jaunu riepu komplektu. Šobrīd Riepu garāžas servisa centros norisinās pirmssezonas izpārdošana vasaras riepām – akcija, kuru tu negribi palaist garām, ja vēlies ietaupīt gan naudu, gan laiku. Lasi tālāk un uzzini vairāk!

Kāpēc tieši tagad ir perfektais laiks pirkt riepas?

Atceries pārpildītus riepu veikalus vai sajūtu, kad internetveikalā pēkšņi parādījās uzraksts Izpārdots? Šobrīd situācija ir diametrāli pretēja – Riepu garāžas noliktavu plaukti teju plīst no preču pievedumiem. Mums ir riepas ikvienā izmērā un dažādās cenu klasēs, turklāt īpaši izdevīgi vari iegādāties arī jaunas ziemas riepas. Lai gan ziema vēl nedomā atkāpties, līdz nākamajam rudenim atlicis vien nedaudz vairāk par pusgadu.

Tu vari mierīgi atbraukt, bez stresa atrast vietu savam auto stāvlaukumā un ieiet siltā servisa telpā, kur tevi sagaidīs speciālisti, kuriem ir laiks ar tevi aprunāties. Šī pirmssezonas izpārdošana vasaras riepām ir domāta tiem, kuri plāno soli uz priekšu – tā vietā, lai aprīlī pirktu riepas, kas palikušas pāri, tagad vari izvēlēties tieši to, ko vēlies.

Vai tev ir sajūta, ka, braucot pa taisnu ceļu, automašīna spītīgi cenšas nokļūt grāvī vai iebraukt pretējā joslā? Varbūt stūre stāv nedaudz slīpi, lai gan riteņi ir vērsti taisni? Šīs ir klasiskas pazīmes, kas liecina, ka auto nepieciešama tā dēvētā savirzes regulēšana. Šajā rakstā aplūkosim, kāpēc šī procedūra ir tik svarīga (īpaši ziemas sezonā), un kāpēc Riepu garāža piedāvātais serviss ar garantiju ir labākā izvēle tavam auto!

Kas patiesībā slēpjas zem vārdu salikuma savirzes regulēšana?

Bieži vien autovadītāji uzskata, ka riteņiem vienkārši jābūt taisniem. Taču automašīnas ritošā daļa ir daudz sarežģītāka. Riteņu ģeometrija ietver vairākus leņķus, no kuriem svarīgākie ir sagāzums, savērsums un stūres ass, tāpēc pareizais apzīmējums ir riteņu ģeometrijas regulēšana, jo vienkopus tiek regulēti vairāki leņķi.

Tomēr tautas valodā plašāk tiek izmantota savirzes regulēšana. Tās laikā meistars, izmantojot specializētas iekārtas, pārbauda un koriģē visus parametrus atbilstoši konkrētā auto ražotāja specifikācijām. Ja šie leņķi ir neprecīzi pat par dažiem milimetriem, auto uzvedība uz ceļa var krasi pasliktināties, bet riepas – ātrāk nodilt.

Par to, kas vispār ir mākslīgais intelekts (MI), kādus potenciālos ieguvumus un riskus tas rada, kā mēs varam MI pielietot savos ikdienas procesos, stāsta uzņēmuma Helmes Latvia direktors Viesturs Bulāns.

Tā kā mūsu sarunas tēma šodien ir par un ap mākslīgo intelektu (MI), tad iesāksim ar pavisam vienkāršu, bet reizē varbūt sarežģītu jautājumu. Šobrīd sabiedrībā jau diezgan daudz tiek runāts par MI, un, šķiet, lielāka vai mazāka izpratne, kas tad ir MI, ir teju katram, kurš saskaras un ikdienā lieto dažādas tehnoloģiskās ierīces. Arvien vairāk cilvēku arī savā ikdienā izmanto MI, katram ir sava izpratne par to, kas ir MI. Mūsu rubrikas par MI devīze ir: «Mākslīgais intelekts – draugs vai drauds?», kurā vēlamies tad arī saprast, kas īsti ir MI, kā mums tas jāuztver un cik lielā mērā varam tam uzticēties, bet vienlaikus – cik daudz mums jāpiesargās no MI. Respektīvi, jūsuprāt – kas tad ir MI un vai mums no tā jābaidās?

Drošības iestādes vērtē dabīgā kaučuka eksportu uz Krieviju caur Latviju, svētdien vēsta Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".

Tāpat raidījumā informē, ka Latvija diskusijās par nākamo jeb 20. sankciju paketi, kas gaidāmas nākamā gada sākumā, aicināšot dabīgo kaučuku pakļaut sankcijām. Lielāka skaidrība par to, kāda varētu izskatīties nākamā sankciju pakete, gaidāma martā.

Radījumā atzīmē, ka pagājušajā gadā no Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm uz Krieviju aizveda gandrīz 2000 tonnu dabīgā kaučuka un atbilstoši muitas deklarācijām datubāzē "Export Genius", pēc Ukrainas Ekonomiskās drošības padomes ziņotā, viens no galvenajiem ES dabīgā kaučuka piegādes ceļiem uz Krieviju, kur to izmanto arī militāro lidmašīnu riepu ražošanā, ved caur Latviju.

Raidījumā skaidro, ka dabīgo kaučuku pamatā ražo Malaizijā un Indonēzijā. Ņemot vērā, ka šīs valstis nav sankciju režīmā, dabīgo kaučuku no tām parasti uz Krieviju eksportē pa tiešo vai caur Ķīnu. Taču kaučuks Krievijā nonāk arī caur Eiropas valstīm. Ukrainā secināts, ka pērn piegādātāji no ES uz Krieviju aizveda dabīgo kaučuku vairāk nekā 2,5 miljonu eiro vērtībā, tostarp Latvija nodrošinājusi 86% no visa dabīgā kaučuka, kas no ES piegādāts Krievijai, kamēr 14% piegādāti no Itālijas.

Lai sabiedriskajā sektorā strādājošie varētu saņemt algu, nepieciešami nodokļu ieņēmumi, kurus vajadzīgajā apjomā jāspēj ģenerēt komercsektoram.

Tā ir valsts eksistences aksioma. Tas ir vienkārši. Proti, valsts pārvaldē strādājošajiem darba alga bankas kontā nerodas tāpat vien no zila gaisa, bet gan tieši no uzņēmēju un viņu darbiniekiem samaksātajiem nodokļiem valsts kasē. Tik vien vajadzētu saprast un pieņemt ikvienam Latvijā – ne tikai valsts pārvaldē, bet arī pašvaldībās un dažādās valsts aģentūrās strādājošajiem, bet jo īpaši tiem, kuri pieņem lēmumus visos līmeņos.

Kad ar ierasto aizņemšanos nepietiek

Valsts kase ir gluži vai panaceja visām demokrātiskas valsts vajadzībām. Ir ierasts, ka naudas visiem sabiedrībai svarīgajiem pakalpojumiem – veselības aprūpei, izglītībai, infrastruktūrai, kultūrai, zinātnei – pietiek, un, ja nepietiek, tad jāaizņemas, bet nupat ir skaidrs, ka pat ar ierasto aizņemšanās apjomu vairs nepietiek.

Rietumu Bankas lielākais akcionārs Leonids Esterkins nav sniedzis intervijas jau gadiem, taču reti kurš ir labākā pozīcijā, lai novērtētu Latvijas ekonomikas un valsts attīstību. Pēdējo 30 gadu laikā Latvija ir kardināli mainījusies, un pirmo neatkarības gadu uzņēmēju un politiskās elites paaudzi ir nomainījušas citas. Šo gadu laikā ir bijuši neskaitāmi premjeri un ministri, veco partiju vietā ir nākušas jaunas, un arī banku sektors ir fundamentāli transformējies. Tomēr visu šo laiku Latvijas ekonomikas sastāvdaļa ir Rietumu Banka, kas faktiski ir vienīgā kredītiestāde, kura ir attīstījusies no deviņdesmito gadu vidus un vienmēr pastāvējusi neatkarīgi.

Leonids Esterkins ir bankas dibinātājs, lielākais akcionārs un jau ilgu laiku arī tās padomes priekšsēdētājs. Dzīvojot un strādājot Latvijā, Esterkina kungs un Rietumu Banka ir ieguldījušies valsts attīstības stāstā – atšķirībā no ārvalstu bankām, viņš peļņu neizved un pieņem visus lēmumus pats. Rietumu Banka ir unikāla Latvijas kontekstā, jo strādā arī citur Eiropā – ar projektiem Lielbritānijā un Īrijā, kas ļauj pamatoti salīdzināt dažādus tirgus un pārņemt idejas. Bet pamatā bankas veiksme ir cieši saistīta tieši ar Latvijas izaugsmi, un Leonids Esterkins jau vairāk nekā trīsdesmit gadus dzīvo līdzi valsts ikdienai, strādā, palīdz un domā par notiekošo šeit, un tādēļ šajā sarunā vēlamies noskaidrot viņa redzējumu tieši par Latvijas ilgtermiņu – par iespējām, kas ir palaistas garām, un tām, kuras vēl varam izmantot.

Gada nogales svētki, Ziemassvētki un Jaunais gads, sagādā īpašu prieku, taču nereti arī lielus papildu tēriņus. Mūsu vēlme iepriecināt tuviniekus un draugus ar dāvanām un sarīkot sirsnīgus svētkus ģimenes lokā mēdz radīt emocionālu spiedienu tērēt vairāk nekā atļauj maciņš. Svētku sezonā bieži norisinās arī dažādi pasākumi, darba ballītes, bērnu koncerti, draugu tikšanās, kuru dēļ izdevumi mēdz pieaugt.

Lai svētku izdevumi nekļūtu par finansiālu nastu, ļoti svarīga ir laicīga plānošana. Ar skaidru budžeta plānu iespējams kontrolēt tēriņus un noslēgt gadu bez stresa, ka esi pārtērējies, ļaujot izbaudīt svētkus ar mierīgu sirdi.

Kāpēc ir svarīgi plānot svētku izdevumus?

Svētku laikā emocijas diktē mūsu tēriņus. Vēloties parādīt mīlestību un negribot atpalikt no citiem, mēdzam izvēlēties dārgākas dāvanas, nekā varam atļauties, vai atstājam pirkumus uz pēdējo brīdi. Tas viss var novest pie pārtērēšanās un jauna gada sagaidīšanas ar tukšu bankas kontu vai parādiem. Plānojot svētku budžetu jau laikus, iespējams izvairīties no finansiāla stresa janvārī.

Finanšu krāpšana ir kļuvusi par plaša mēroga noziedzīgu industriju, no kuras pilnībā pasargāts nevar justies neviens – ne jauns, ne vecs, ne turīgs, ne trūcīgs cilvēks. Cīņa ar krāpniecību būs ilgstoša, jo krāpnieki nepārtraukti pielāgo un pilnveido savas metodes.

Pagājušajā gadā Latvijas četras lielākās bankas konstatēja aptuveni sešus tūkstošus krāpšanas gadījumu, kuros klienti zaudēja aptuveni 12 miljonus eiro. Vienlaikus bankām izdevās novērst aptuveni 18 tūkstošus krāpšanas mēģinājumu, pasargājot klientus no 14 miljonu eiro zaudējumiem. Šie dati skaidri apliecina, ka pretstāve starp krāpniekiem un viņu apkarotājiem turpinās un abas puses nepārtraukti pilnveido savas spējas. Cīņā pret krāpniecību iesaistās gan tiesībsargājošās un kiberdrošības iestādes, gan bankas, gan sakaru operatori. Tomēr svarīgākais elements šajā cīņā ir un paliek pats krāpnieku nolūkotais upuris.

Mūsdienās lielākā daļa finanšu darījumu notiek digitālajā vidē, izmantojot dažādas viedierīces, un šīm pārmaiņām ir pielāgojusies arī noziedzīgā vide. Ja agrāk mēs uzmanījāmies, lai, ejot pa ielu, zaglis nenozog maku ar naudu, tad tagad no šiem zagļiem ir jāuzmanās arī internetā.

Digitālā transformācija uzņēmējdarbībā ir viena no jomām, kur pieprasījums ir ļoti augsts un brīžiem pārsniedz pieejamo atbalsta budžetu.

Pērn Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra ziņoja, ka pieteikumu apjoms uz grantiem jaunu digitālu risinājumu iegādei un digitālā brieduma novērtēšanai, kā arī mākslīgā intelekta risinājumu izstrādei un ieviešanai sasniedzis kopējo summu gandrīz 37 miljonu eiro apmērā.

Tas, ka komersanti ir gatavi izmantot Eiropas Savienības fondu un valsts sniegtās atbalsta iespējas, lai sekmētu digitalizāciju, ir vērtējams ļoti pozitīvi, tomēr vienlaikus būtiski atcerēties, ka digitalizācijai ir jābūt stratēģijai, nevis vienreizējam projektam. IT sistēmas ir “dzīvi risinājumi”, kas sniegs atdevi vēl ilgi pēc izveides (pie nosacījuma, ja tās tiek veidotas pārdomāti), tomēr būs nepieciešamas investīcijas arī to uzturēšanā.

Par mākslīgo intelektu mūsu ikdienā un to, cik būtiski šajā jomā spert savlaicīgus soļus, lai neatpaliktu no citiem, stāsta uzņēmuma Accenture biznesa attīstības vadītāja Baltijā Zane Segruma.

TEORĒTISKI visi zinām (vismaz domājam, ka zinām), kas ir mākslīgais intelekts (MI), par to arvien vairāk tiek runāts. Mums pat ir Mākslīgā intelekta centrs. Vārdu sakot, lielā mērā MI jomā mums viss it kā aktīvi notiek, tomēr šķiet, ka daudziem joprojām nav pilnīgas izpratnes, kas tad ir tas MI. Datorprogramma, cita veida IT rīks? Tas ir draugs vai drauds?

Jūs uzdevāt ļoti daudz jautājumu (smaida), par kuriem varētu runāt ļoti ilgi. Sāksim ar šo – kas ir MI un ko mums par to vajadzētu saprast? Pirmkārt, saprotam to, ka MI ir datorzinātnes virziens – par to, kā var strādāt tehnoloģija, kā var veidot algoritmus. MI nav viena vienība, kas izpaužas, kontaktējas ar mums caur dažādām ierīcēm. Esam pieraduši, piemēram, pie Excel, kurā ievadām noteiktas komandas, veidojot formulas, pēc kurām tiek veikti aprēķini. MI ir cita veida tehnoloģija – tajā nav jāievada katru reizi precīzi algoritmi, lai tehnoloģija mūs saprastu; tieši pretēji, ar MI varam sarunāties sarunvalodā, jo MI savā ziņā darbojas līdzīgi cilvēka smadzenēm – tas spēj pats analizēt, ko pateicām, pieņemt lēmumus par to, ko no viņa sagaidām un kādu rezultātu prezentēt.Pie plašākas sabiedrības MI ir nonācis caur Generative AI (Generative artificial intelligence – Ģeneratīvais mākslīgais intelekts), ko izmantojam ChatGPT, Grok AI u.c.

Kad ilgstoši un profesionāli analizē tirgu, var pamanīt ne tikai globālos cenu kustības iemeslus, bet arī vietējo mediju reakciju. Degvielas cenu kāpums degvielas uzpildes stacijās parasti izraisa dusmīgus komentārus pie ziņu rakstiem, skaļus politiķu paziņojumus un prasības pastiprināt Konkurences padomes kontroli. Kā mēdz teikt – nekad tā nav bijis, un atkal tas pats.

Šāda reakcija ir raksturīga ne tikai Latvijai, bet arī Lietuvai un Igaunijai. Igaunijā stāsts par “degvielas karteli” tik bieži parādījies medijos, ka tas kļuvis par ierastu ziņu fona daļu.

No kurienes rodas aizdomas?

Kopš COVID laikiem Baltijas valstu iedzīvotāji dzīvo spēcīga inflācijas spiediena apstākļos. Inflācija sabiedrībai bieži šķiet nekontrolējama un neprognozējama parādība, kas īpaši asi jūtama laikā, kad pieaug mantiskā nevienlīdzība un samazinās sociālā atbalsta programmas.Ja minerālūdens vai tomāti veikalā sadārdzinās par dažiem desmitiem centu, to pamana tikai daļa pircēju. Savukārt degvielas cenu izmaiņas redz visi – tās tiek publiski parādītas uz piloniem pie degvielas uzpildes stacijām. Tāpēc degvielas mazumtirgotāji bieži kļūst par sabiedrības neapmierinātības “magnētu”.

Skaidra redze ir viens no dzīves kvalitātes stūrakmeņiem, taču bieži vien optika un tās sniegtās redzes korekcijas iespējas tiek atliktas līdz brīdim, kad ikdienas diskomforts kļūst traucējošs. Mūsdienu dinamiskajā vidē, kur liela dienas daļa tiek pavadīta pie ekrāniem, mūsu acis piedzīvo ievērojamu slodzi. Šis raksts apskata būtiskākos simptomus, kas var liecināt par redzes izmaiņām, skaidro speciālistu lomu veselības saglabāšanā un iepazīstina ar mūsdienīgiem risinājumiem, ko piedāvā profesionāls optikas salons, lai jūs varētu baudīt pilnvērtīgu dzīvi.

Optikas salons METROPOLE, ar vairāk nekā 20 gadu pieredzi Latvijas tirgū, atgādina, ka savlaicīga rīcība var palīdzēt novērst nopietnākas redzes problēmas nākotnē. Regulāras rūpes par acu veselību nav tikai jautājums par brillēm; tas ir ieguldījums jūsu produktivitātē un labsajūtā. Optometrists vizītes laikā ne tikai nosaka redzes asumu, bet arī novērtē vispārējo acu veselību, kas ļauj piemeklēt atbilstošāko risinājumu katra pacienta individuālajām vajadzībām un dzīvesveidam.

Galvenās pazīmes, ka nepieciešams apmeklēt optikas salonu

Pirmās pazīmes, kas liecina par to, ka nepieciešams apmeklēt speciālistu, bieži vien ir saistītas ar redzes komforta samazināšanos ikdienas darbos. Ja pamanāt, ka teksta lasīšana kļūst apgrūtinoša vai ceļa zīmes tālumā vairs nav skaidri saskatāmas, tas var norādīt uz redzes asuma izmaiņām. Miglaina redze tālumā vai tuvumā ir viens no izplatītākajiem iemesliem, kāpēc cilvēki vēršas pie speciālista. Tāpat arī acu nogurums, kas rodas pēc ilgstoša darba pie datora vai lasīšanas, var liecināt, ka acīm nepieciešams atbalsts.

Ilgu laiku personīgais auto Latvijā tika uzskatīts par vienu no dzīves nepieciešamībām, īpaši reģionos, kur sabiedriskā transporta iespējas ir ierobežotas. Tas sniedza brīvību, ērtības un nereti arī drošības sajūtu.

Taču pēdējo gadu laikā auto uzturēšana kļuvusi dārgāka un sarežģītāka. Degvielas cenas aug, apdrošināšanas un servisa izmaksas pieaug, pilsētās trūkst stāvvietu, bet vienlaikus parādās jaunas mobilitātes alternatīvas.

Tāpēc rodas jautājums, vai auto īpašums šodien tiešām vēl ir jēgpilns, vai arī ir pienācis laiks skatīties uz pārvietošanos citādi?

Lai uz šo jautājumu atbildētu, apskatīsim tipisku ikdienas mobilitātes situāciju Latvijā un salīdzināsim dažādas pieejas no sabiedriskā transporta līdz ilgtermiņa auto nomai.

Kā izskatās ikdiena bez sava auto?

Iedomāsimies, ka esi pieradis pie sava auto, jo tas ir Tavs galvenais pārvietošanās līdzeklis darbam, bērnu vešanai uz skolu, iepirkšanās un brīvdienu izbraucieniem.

Ieceri ieviest jaunu – ekonomiskās drošības - nodokli ar 30% likmi, kurš valsts budžetu 2026. gadā varot papildināt ar 28 milj. eiro, bet 2027. gadā jau ar 42 milj. eiro, uzņēmēji vērtē kā ļoti zaļu, kurš izraisīs tirgus pārdali, bet kurā cerēto ieguvumu var arī nebūt.

Šā gada 5. marta parlamenta plenārsēdē ar balsu vairākumu tika nodots tālākai izskatīšanai Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā Ekonomiskās drošības nodokļa likumprojekts. Jauno nodokli tiek piedāvāts piemērot vairākām preču kategorijām, kuru izcelsme ir augsta riska valstis vai kuras iegādātas riskantā piegādes ķēdē. Augsta riska valstis būs tās valstis, kuras Ministru kabinets, pamatojoties uz Aizsardzības ministrijas, Ārlietu ministrijas, Finanšu ministrijas un Ekonomikas ministrijas izvērtējumu, būs iekļāvis augsta riska valstu sarakstā, ņemot vērā valsts agresīvu ārpolitiku vai militārus draudus, valsts ekonomiskās ietekmes instrumentu izmantošanu politiska spiediena veikšanai, valstij piemērotās sankcijas un starptautiskās drošības situāciju.

Mežs, ar to saistītās nozares, kokrūpniecība un koksnes resursu pieejamība pēdējos gados ir kļuvuši par vienu no centrālajiem jautājumiem gan Latvijas, gan Eiropas līmeņa diskusijās. Mežs vairs netiek skatīts tikai kā dabas vērtība vai izejmateriālu avots. Tas arvien biežāk nonāk politisku, ekonomisku, klimatisku un ģeopolitisku lēmumu krustpunktā. Šādos apstākļos īpaši svarīgi ir runāt nevis emocijās vai skaļos saukļos, bet datos, procesos un ilgtermiņa skatījumā.

Globāli meža nozari un ar to saistītās nozares šobrīd ietekmē divi savstarpēji cieši saistīti faktori. Pirmais ir Eiropas “zaļā vienošanās” un ar to saistītā zemes izmantošanas politika – cik drīkst, kur drīkst un ko vairs nedrīkst darīt mežā. Otrais ir ģeopolitiskā realitāte, kurā koksnes resurss no ierasta ražošanas faktora arvien vairāk kļūst par stratēģisku elementu valsts ekonomiskajā noturībā un drošībā. Valstīm, kur mežsaimniecība un kokrūpniecība ir būtiska tautsaimniecības daļa, šie jautājumi ir īpaši jūtīgi.

Latvija, līdzīgi kā Igaunija, Somija un Zviedrija, ir valstis, kur mežs ir vēsturiski veidojis ekonomisko struktūru. Meža nozare nodrošina būtisku daļu no eksporta ieņēmumiem, desmitiem tūkstošu darbavietu un plašu saistīto nozaru ķēdi – no mežizstrādes un loģistikas līdz inženierzinātnēm, pētniecībai un augstas pievienotās vērtības produktu ražošanai. Tajā pašā laikā šī nozare prasa ļoti lielas investīcijas ar ilgu atdeves periodu. Rūpnīcas, tehnoloģijas un cilvēkresursi netiek attīstīti piecu gadu perspektīvā – tie ir lēmumi uz 20, 30 un pat vairāk gadiem.

Latvijai ir iespējas atrast atbilstošākos un veiksmīgākos risinājumus zemes apsaimniekošanā, vienlaikus sasniedzot labklājības pieaugumu, atstājot pozitīvu ietekmi uz sociālo vidi un nenodarot kaitējumu dabas aizsardzībai.

Tādas atziņas skanēja Dienas Biznesa kopā ar portālu Zemeunvalsts.lv rīkotajā videodiskusijā Meža resursu pieejamības ekonomiskie un tiesiskie aspekti Latvijā. Kā būtiskākā šī mērķa sasniegšanai tika minēta vienota izpratne un spēja sarunāties dažādām sabiedrības grupām, kā arī spējas vadīt diskusijas.

Katram sava izpratne

“Ir grūti adaptēties nevis jaunajos ekonomiskajos un politiskajos apstākļos, bet gan informācijas apmaiņas, zināšanu pārneses jautājumos, kas ir daudz svarīgāk, jo viedoklis par īpaši lielajām nozarēm ir daudziem un tur arī veidojas viedokļu sadursme, bet šos procesus novadīt nav tik vienkārši,” skaidro AS Latvijas Finieris padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis. Savukārt bijušais Valsts meža dienesta ģenerāldirektors Arvīds Ozols norādīja, ka diskusija varbūt nav tik daudz par nozares adaptāciju jaunajai realitātei, bet par to, kā Latvijā jēgpilni apsaimniekot resursus, tostarp zemi. “Tā nav jauna diskusija, taču paradokss slēpjas tajā apstāklī, ka Latvijā ir daudzas dažādas politikas, taču zemes politikas nav, pamatvērtības katrs saprot citādi, un nav pārsteigums, ka šādos apstākļos arī nav bijis normālas dažādu izpratnes grupu sarunas,” tā A. Ozols.

Publiskajā telpā periodiski tiek aktualizēts jautājums par klimata pārmaiņām un zemes izmantošanu Latvijā. Pēdējā laikā šīs tēmas vizionēšanā padziļināti iesaistījušies Latvijas Bankas eksperti. Noliekot malā metodoloģiskās nianses un zinātnieku sāncensību, nereti uztrauc raksta autoru neiedziļināšanās jautājuma būtībā – zemes ilgtspējīga izmantošana ir daļa no risinājuma, nevis problēmas.

Turklāt ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā un visā pasaulē, ja vien vēlamies paskatīties patiesībai acīs.

Ja balstām klimata mērķu sasniegšanu uz atteikšanos saimniekot arvien vairāk platībās, mēs būtībā izvēlamies “strausa politiku” – īstermiņā SEG emisijas samazinās, bet vidējā un ilgākā termiņā mēs zaudējam potenciālu piesaistīt vairāk un dzīvot apritīgāk. Tādējādi mēs pagarinām fosilo resursu izmantošanu, kas pašā saknē nav ilgtspējīgi. Izvēloties šādu ceļu, mēs neizmantojam iespējas, ko piedāvā moderna bioekonomika, kas ir patiesais risinājums cilvēcei, “lai neapēstu zemeslodi”.

Rakstu sērijas autori norāda, ka pārāk intensīva mežizstrāde ir galvenais iemesls, kāpēc zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības (ZIZIMM) sektors Latvijā pēdējos gados pārvērties no neto piesaistītāja par neto emitentu. Un tāpēc mežizstrādi vajag pēc iespējas vairāk samazināt – neskarti meži vislabāk spēs piesaistīt oglekli. Vai tiešām?

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā februāra vidū notikušais kiberdrošības pasākums ir būtisks ievads pieredzes pārņemšanai no Izraēlas kritiskās infrastruktūras aizsardzībā, Dienas Bizness pārliecinājās sarunā ar trīs Izraēlas uzņēmējiem, kuru firmas nodarbojas ar praktisku rīku un paņēmienu izstrādi aizsardzības sistēmām.

Dienas Bizness intervēja Jigalu Govetu, uzņēmuma SCADASudo vadošo ekspertu un konsultantu kiberdrošības jomā, Amosu Halfonu, uzņēmuma Boura fiziskās drošības ekspertu, kā arī Danielu Ērenreihu, kurš pārstāv uzņēmumu SCCE (Secure Communications and Control Experts), vadīja Izraēlas uzņēmēju delegāciju un nodarbojas tieši ar cilvēku apmācību un sagatavošanu.

Kiberdrošības pasākuma organizators esat jūs, Ērenreiha kungs. Pastāstiet īsumā, ar ko nodarbojaties Izraēlā un ko atvedāt uz Latviju, lai pateiktu, parādītu mūsu uzņēmējiem un kritiskās infrastruktūras turētājiem.

D.Ē.: Izraēlā esmu labi zināms eksperts stratēģisko objektu aizsardzībā. Mani misijas organizēšanai Latvijā pamudināja Izraēlas Ārlietu ministrija, lūdzot mani organizēt iepazīstinošu pasākumu Latvijas ieinteresētajām organizācijām. Jau esam organizējuši līdzīgus pasākumus – pirms gada Lisabonā, pirms trīs mēnešiem Zagrebā. Šobrīd esam Rīgā, un oficiāli to organizē Izraēlas vēstniecība Latvijā. Mēs apzināti uzaicinājām atbilstošu kritiskās infrastruktūras turētāju, kā ūdensapgādes, gāzes apgādes, elektrības apgādes un citu uzņēmumu, pārstāvjus. Es izvēlējos vairāku Izraēlas uzņēmumu pārstāvjus, kuri var vislabāk un kompleksi pārstāvēt kritiskās infrastruktūras aizsardzības pasākumus. Mūsu mērķis, braucot uz draudzīgām valstīm, ir piegādāt zināšanas un tehnoloģijas, kas var kalpot kritiskās infrastruktūras aizsardzībai.

Noturība vairs nav tikai spēja pārvarēt krīzes – tā ir kļuvusi par vienu no būtiskākajām līderības kompetencēm. Īpaši labi to var redzēt finanšu pakalpojumu nozarē, kur noturība atspoguļojas cilvēku ikdienas izvēlēs: kā viņi krāj, aizņemas un reaģē uz nenoteiktību. Un te galvenā loma ir uzticībai.

Ja tā ir stabila, finanšu sistēma darbojas organiski, bet tiklīdz uzticība samazinās, sekas ir tūlītējas. Nenoteiktībai kļūstot par pastāvīgu realitāti un pieaugot organizāciju rīcības redzamībai, uzticība vairs nav pašsaprotama. Tā ir jāveido un jāuztur apzināti. Kāpēc uzticēšanās ir kļuvusi par tik izšķirošu organizāciju noturības faktoru, un ko tas šodien prasa no līderiem?

Darba devējam uzticas vairāk nekā valsts institūcijām

Runājot par uzticību, mēs bieži domājam par politiku vai valsts institūcijām, taču 2025. gada “Edelman Trust Barometer” ziņojums rāda citu ainu. Uzticība valsts institūcijām kļūst trauslāka, bet uzņēmējdarbībai joprojām uzticas 55 % cilvēku visā pasaulē. Turklāt 78 % darbinieku uzticas savam darba devējam – būtiski vairāk nekā valdībai (39 %) vai medijiem (41 %). Finanšu sektorā uzticības rādītājs darba devējam sasniedz 83 %, un tas ir augstākais starp visām nozarēm. Baltijas valstu bankām šī uzticība ir gan vērtība, gan atbildība: tā nosaka, kā cilvēki ikdienā izjūt stabilitāti.

Latvijas dalība starptautiskajā gastronomijas ceļvedī "Michelin Guide" ir solis Latvijas ekonomikas attīstībai un veicinās tūrisma nozares attīstību, norāda banku ekonomisti, komentējot Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) noslēgto līgumu par Latvijas dalību "Michelin Guide" līdz 2028. gadam.

"SEB bankas" galvenais ekonomists Dainis Gašpuitis pauž, ka tūristu piesaistes palielināšanai ir nepieciešamas investīcijas, tostarp jāveido vairāk tūristus interesējošas un atpazīstamas laika pavadīšanas iespējas.

"Tūrisma nozares devums Latvijas ekonomikai joprojām ir neizmantots un šādas aktivitātes palīdz to uzlabot," skaidro ekonomists, piebilstot, ka tas ceļ apkalpojošās nozares apņēmību uzturēt un paaugstināt pakalpojumu kvalitāti.

Dalība MICHELIN ceļvedī vēl trīs gadus Latvijai izmaksās 380 000 eiro gadā

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) 2025. gada nogalē noslēgusi jaunu sadarbības...

Gašpuitis uzsver, ka šo investīciju aktivitāti kopumā jāvērtē pozitīvi un kā vienu no daudzajām, kas nepieciešama.

Bankas "Citadele" galvenais ekonomists Kārlis Purgailis norāda, ka investīcija 380 000 eiro apmērā gadā dalībai "Michelin Guide" ir stratēģisks solis Latvijas ekonomikas attīstībai.

"Starptautiskā prakse rāda, ka "Michelin" atzinība būtiski palielina gastronomijas tūrisma pievilcību un liela daļa tūristu ir gatavi tērēt vairāk, lai baudītu augstvērtīgu ēdināšanu. Tas nozīmē ilgāku viesu uzturēšanos un lielākus ieņēmumus vietējā ekonomikā," pauž Purgailis, piebilstot, ka restorānu apgrozījums pēc "Michelin" atzīšanas var pieaugt par 15-40%, kas stimulē investīcijas kvalitātē, personālā un inovācijās.

Ekonomists uzsver, ka šāda iniciatīva ne tikai stiprina Latvijas tēlu Ziemeļeiropas gastronomijas kartē, bet arī rada reālu ekonomisku atdevi tūrisma, viesnīcu un pakalpojumu sektoros.

"Luminor Bank" galvenais ekonomists Pēteris Strautiņš norāda, ka summa, kas maksājama par dalību ceļvedī, ir simboliska un nav jautājumu, vai to ir vērts maksāt.

"Iespējams, ka līdz ar dažādu atsauksmju portālu un viedierīču digitālo karšu attīstību cilvēki mazāk izmanto pašu "Michelin Guide". Taču tā piešķirtās zvaigznes un citas nominācijas ir ļoti prestižas," pauž Strautiņš, skaidrojot, ka pasaules lielo mediju ceļojumu un galamērķu aprakstos, kā arī citos tūrisma ceļvežos bieži tiek pieminēts tas, cik restorānu ar "Michelin" tituliem ir katrā valstī vai pilsētā, un tiek pieminēti konkrētie restorāni. Turklāt ir pētījumi par to, kā "Michelin" zvaigžņu piešķiršana ietekmē restorānu apgrozījumu un tūrisma plūsmas to apkārtnē. Tāpat ir izmērīta arī neliela pozitīva ietekme uz mājokļu cenām "Michelin" restorānu apkārtnē. Pati iespēja iekļūt ceļvedī veicina nozares attīstību, mudinot pakalpojumu sniedzējus paaugstināt kvalitāti.

Ekonomists skaidro, ka samaksa par dalību ceļvedī ir simboliska tāpēc, ka galvenais sponsors joprojām ir pats franču riepu ražošanas uzņēmums "Michelin". Tas sedz tikai mainīgās izmaksas, kas ir saistītas ar jaunu teritoriju iekļaušanu ceļvedī. Tā nav samaksa par novērtējumu piešķiršanu, gida inspektori darbojas neatkarīgi un apmeklē restorānus anonīmi.

"Swedbank" galvenā ekonomiste Līva Zorgenfreija norāda, ka vidējam tūristam diez vai noteicošais iemesls kādas valsts apmeklējumam būs "Michelin" ceļvedis. Taču ļoti iespējams, ka specifisks tūristu segments - turīgie, gastrotūristi - izmanto "Michelin" ceļvedi kā vienu no faktoriem, lai izvēlētos nākamo galamērķi.

"Būšana "Michelin" ceļvedī neapšaubāmi ir starptautiski atpazīstama restorānu kvalitātes zīme. Tā ir vēlama, lai piesaistītu maksātspējīgus tūristus, īpaši situācijā, kad kaimiņvalstis - Igaunija un Lietuva - arī ir iekļautas šajā ceļvedī," uzsver ekonomiste.

Zorgenfreija norāda, ka atsevišķi pieejamie pētījumi apgalvo, ka dalība ceļvedī veicina ilgāku tūristu uzturēšanos konkrētajā galamērķī. Igaunijas Tūrisma attīstības biroja pārstāvji iepriekš izteikušies, ka atrašanās "Michelin" ceļvedī veicina Ziemeļvalstu gastrotūristu interesi par Igauniju kā galamērķi. Viņu vērtējumā par 6% varētu augt gastrotūristu skaits, kas nozīmētu papildu tūristu tēriņus 1,5 miljonu eiro apmērā gadā ārpus paša restorānu segmenta.

"Atrašanās "Michelin" ceļvedī un augsts novērtējums tajā visdrīzāk nozīmē būtisku kāpumu attiecīgo restorānu ieņēmumos - gan lielākas klientu plūsmas, gan augstāku cenu rezultātā," pauž Zorgenfreija. Viņa pauž, ka publicēti vairāki pētījumi, piemēram, no Vašingtonas universitātes un Ziemeļkarolīnas universitātes pētniekiem, kas liecina, ka papildu "Michelin" zvaigznes iegūšanas rezultātā ēdienu cenas kāpj. Vienlaikus pētījumi norāda, ka zvaigžņu iegūšana un uzturēšana ir saistāma ar būtiskām investīcijām un izmaksām, kā rezultātā cenu pieaugums var neiet roku rokā ar peļņas apmēru.

"Novērtēt Latvijas dalības "Michelin Guide" ceļvedī pienesumu kopējā valsts ekonomikā ir sarežģīti. Kopumā tūrisma ieņēmumi 2024. gadā (nākamajā gadā pēc Latvijas pievienošanās "Michelin" ceļvedim) pieauga par 88 miljoniem eiro kopš 2023. gada, bet kāpums 2025. gadā varētu būt bijis teju divas reizes lielāks. Skaidrs, ka vien pavisam neliela daļa no minētā tūristu tēriņu kāpuma ir "Michelin" ceļveža ietekme, tomēr tas varētu būt viens no faktoriem, kas tūristus vedinājis atvērt savu maciņu plašāk," pauž Zorgenfreija.

LIAA pārstāvji izteikušies, ka nodokļu ieņēmumi no ceļvedī iekļautajiem restorāniem palielinājušies par 1,3 miljoniem eiro pēdējo trīs gadu laikā. Ja pieņem, ka šis vērtējums ir korekts, vienkāršoti rēķinot, tas nozīmē, ka gadā tie ir ap 433 000 eiro ieņēmumu budžetā. Tas ir nedaudz vairāk nekā plānotā ikgadējā Latvijas dalības "Michelin" ceļvedī līguma summa - 380 000 eiro. No vienas puses, jāņem vērā tas, ka noteikti ne viss konkrēto restorānu samaksāto nodokļu kāpums ir noticis, pateicoties iekļaušanai ceļvedī. No otras puses, tie tūristi, kas brauca uz Latviju, pateicoties "Michelin" ceļvedim, ne tikai ēda restorānos, bet arī palika viesnīcās, apmeklēja tūrisma objektus un iepirkās. Arī tas pozitīvi ietekmē Latvijas ekonomiku. Kopumā ir ļoti grūti novērtēt patieso efektu uz tautsaimniecību un to, vai izmaksas ir adekvātas ieguvumiem. Taču virspusēja analīze liek domāt, ka tie visdrīzāk nebūs ierindojami starp sliktāk izlietotajiem budžeta līdzekļiem.

Jau ziņots, ka LIAA noslēgusi līgumu par Latvijas dalību starptautiskajā gastronomijas ceļvedī "Michelin Guide" līdz 2028. gadam. Dalība "Michelin" ceļvedī Latvijai izmaksās 380 000 eiro gadā, un pretendents izvēlēts sarunu procedūras rezultātā.

Pērn gada nogalē LIAA noslēdza jaunu sadarbības līgumu ar starptautisko gastronomijas ceļvedi "Michelin Guide" par Latvijas dalību programmas īstenošanā nākamajā trīs gadu periodā - no 2026. gada līdz 2028. gadam. Sadarbības mērķis ir stiprināt Latvijas starptautisko atpazīstamību un konkurētspēju, attīstot gastronomijas tūrismu kā augstas pievienotās vērtības nozari, vienlaikus motivējot nozari investēt kvalitātē, servisā un inovācijās gastronomijas jomā.

LIAA norāda, ka jaunais līgums ar "Michelin" gastronomijas ceļvedi nodrošinās sadarbības pēctecību un ļaus turpināt darbu pie Latvijas gastronomijas piedāvājuma starptautiskās atpazīstamības, kā arī motivēs restorānus nodrošināt nemainīgi augstus kvalitātes standartus un konkurētspēju Baltijas un Ziemeļeiropas reģionā. Tāpat "Michelin Guide" saskaņā ar noslēgto līgumu trīs gadu periodā nodrošinās Latvijas publicitāti un mārketinga aktivitātes savos komunikācijas kanālos.

Tāpat ziņots, ka "Michelin Guide" 2026. gadā iekļauti 34 Latvijas restorāni, tostarp pa vienai zvaigznei saglabājuši restorāni "John Chef's Hall" un "Max Cekot Kitchen". "Michelin Guide" Latvijas izlasē ir iekļauti 27 restorāni Rīgā un septiņi ārpus galvaspilsētas.

Restorānam "Pavāru māja" ir piešķirta zaļā zvaigzne jeb ilgtspējas apbalvojums.

Runājot par to, kā mākslīgais intelekts (MI) maina darbinieku atlases procesu, bieži domājam par algoritmiem, kas palīdz analizēt iesūtītos CV, vai rīkiem, kas darba meklētājiem palīdz uzrakstīt motivācijas vēstuli vai noformēt rezumē, taču MI risinājumi var tikt izmantoti, lai radītu viltus personas, kas piedalās darba intervijās.

Viltus kandidāti attālinātajās intervijās izmanto sejas viltošanas jeb dziļviltojumu (deepfake) tehnoloģiju, kas ļauj uzdoties par citu personu. Tas visbiežāk tiek radīts ar mērķi piekļūt dažādai uzņēmuma iekšējai informācijai, kuru izmantot ļaunprātīgos nolūkos.

Līdz 2028. gadam katrs ceturtais darba kandidāts pasaulē varētu būt viltots

Tiešsaistes darba intervijas palīdz taupīt laiku un tās aizvien ir aktuālas tādās nozarēs, kā IT, kur darbs norit gan attālināti, gan klātienē un uzņēmumi konkurē par talantiem starptautiskā līmenī. Savulaik par šo problēmu vairāk runāja uzņēmumu vadītāji un personāla atlases speciālisti no Rietumeiropas valstīm vai ASV, kur pērnā gada dati liecina, ka 17% personāla atlases vadītāju ir saskārušies ar kandidātiem, kuri izmanto dziļviltošanas tehnoloģiju, lai mainītu seju un balsi (karjeras platformas “Resume Genius” pētījums). Taču šobrīd tendence izplatās visā pasaulē - konsultāciju un pētījumu uzņēmums “Gartner” prognozē, ka līdz 2028. gadam katrs ceturtais darba kandidāts pasaulē varētu būt viltots. Tas nozīmē, ka problēma neies secen arī Latvijai – arī pie mums uzņēmumi jau saskaras ar šādu izaicinājumu.

Ceļu un pagalmu drošība ziemā sākas ar pareizu materiālu un tehnikas izvēli. Zemāk atradīsiet praksē pārbaudītus principus, kas palīdz saprast, kad lietot sāli, kad smiltis, kādu kaisīšanas iekārtu izvēlēties un kā gudri iegādāties lietotu aprīkojumu ar caurspīdīgu informāciju un pārbaudītu pārdevēju atbalstu.

Sāls vai smiltis? Kad kuru risinājumu izvēlēties

Sāls palīdz izkausēt apledojumu un novērš atkārtotu uzsalšanu. Tas darbojas īpaši labi uz intensīvi izmantotām ielām un autostāvvietām, kur ir regulāra satiksme. Kā jau zinām, sāls var veicināt metāla koroziju un ietekmēt apkārtējo vidi, tāpēc dozēšana un precīza izkliede ir būtiska.

Ja temperatūra turas ap mīnus -2°C līdz -8°C un iela ir asfaltēta ar dzīvu satiksmi, priekšroka sālim. Tas ātri iedarbojas, īpaši ja virsmu apstrādā pirms nokrišņiem ar šķīdumu un pēc tam uztur ar nelielām papilddevām. Piemērs: pilsētas maģistrāle ar rīta pīķi pie -4°C. Pirms sniega prognozes veic pretapledošanas izsmidzināšanu, pēc sniega šķūra brauciena atjauno plānu kārtu, lai ceļš atkārtoti piesaltu.

Elektroauto kļūst arvien populārāki, un līdz ar to aktuāls kļūst jautājums par nobraukumu ar vienu uzlādi. Elektroauto nobraukuma rādītāji tiek noteikti pēc vienotiem testēšanas standartiem un kalpo kā uzticams salīdzināšanas pamats starp dažādiem modeļiem. Ikdienas lietošanā nobraukumu nosaka braukšanas paradumi, maršruti un izmantotais aprīkojums, tāpēc pārdomāta braucienu plānošana ļauj pilnvērtīgi izmantot elektroauto sniegtās priekšrocības un nodrošina komfortablu pārvietošanos dažādos apstākļos.

Ko ietekmē elektroauto nobraukums?

Reālā attāluma starp uzlādes reizēm lielākoties nosaka vairāki faktori:

• Temperatūra un siltuma patēriņš – aukstā laikā baterijas kapacitāte samazinās, un salona apsilde patērē papildu enerģiju.

• Braukšanas ātrums un stils – lielāks ātrums nozīmē augstāku patēriņu; pilsētā enerģiju var atgūt ar reģeneratīvo bremzēšanu.

• Riepas un slodze – pareizi piepumpētas, sezonai atbilstošas riepas palīdz saglabāt enerģijas patēriņu optimālā līmenī.

• Papildus funkcijas – sēdekļu apsilde, klimata kontrole un citas elektroiekārtas ietekmē kopējo patēriņu.

Arī maršruta specifika ietekmē nobraukumu. Braukšana pa pilsētu bieži nodrošina mazāku patēriņu nekā ātrs brauciens pa šoseju. Toties aukstākos mēnešos nelielas izmaiņas uzlādes punktos vai enerģijas patēriņā var būtiski ietekmēt, cik tālu var nobraukt ar vienu uzlādi.

Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas datiem pēdējo 10 gadu laikā Latvijas jaunuzņēmumi ir piesaistījuši 620 miljonus eiro investīcijās. Lai gan starptautiskā pētniecības centra “StartupBlink” veidotais globālais jaunuzņēmumu ekosistēmas indekss liecina, ka 2025. gadā Latvija noslīdējusi par divām vietām, ierindojoties 49. vietā, starp 150 pasaules valstīm tas joprojām ir augsts vērtējums.

Lai sekmētu Latvijas jaunuzņēmumu potenciālu, dibinātājiem jāņem vērā, ka, lai gan investori un tas, ko viņi meklē jaunuzņēmumos,dzird atšķiras, lielākai daļai ir svarīgs stāsts, kas stāv aiz idejas. Regulāra un pārdomāta komunikācija, nepadošanās pēc pirmā (pirmajiem) atteikumiem un skaidrs attīstības virziens nereti var uzrunāt investorus vairāk, nekā perfekti skaitļi.

Investori raugās uz perspektīvu, nevis uz Excel tabulu

Runājot par investīcijām agrīnā stadijā, jāsaprot, ka šajā posmā idejas autoriem nav pārāk jāraizējas par skaitļiem. Ja uzņēmumam jau ir stabils apgrozījums un peļņa, loģiski rodas jautājums, kāpēc tam vispār būtu nepieciešams investors. Parasti pie eņģeļu investoriem nonāk idejas vai prototipi, kuros vēl nav skaitļu, kuros varētu droši balstīties. Tāpēc daudzi investori raugās uz perspektīvu un attīstības potenciālu, nevis uz šodienas Excel tabulu. Sākuma posmā daudz lielāka nozīme var būt emocijām un intuīcijai. Protams, katram investoram ir sava pieeja - ir tādi, kuri visu vērtē ļoti analītiski, un ir tādi, kuri, tāpat kā es, visu dzirdēto un redzēto izsver arī no emocionālā viedokļa. Tāpēc būtisks elements ir stāsts - tieši tas nereti nosaka, kāds būs investora lēmums. Investoram ir jāiedod materiāls, kas raisa pareizās emocijas un rada sajūtu, ka lēmums ir intuitīvs, pat, ja aiz tā stāv fakti. Ja stāsts nav skaidri saprotams, investors var pateikt “nē” arī tad, ja skaitļi izskatās labi.

Centrālās un Austrumeiropas (CAE) reģiona "Top 500" lielāko un pelnošāko uzņēmumu reitingā iekļuvuši 39 uzņēmumi no Baltijas valstīm - pieci no Latvijas, deviņi no Igaunijas un 25 no Lietuvas, liecina globālās risku pārvaldības kompānijas "Coface" ikgadējais pētījums par ekonomisko situāciju CAE reģionā.'

Latvija šogad ieņem pēdējo vietu gan Baltijas, gan CAE mērogā pēc reitingā pārstāvēto uzņēmumu skaita.

Vienlaikus "Coface" ekonomisti publicējuši arī 2026. gada iekšzemes kopprodukta (IKP) prognozes, paredzot Latvijai 2,1% izaugsmi, kamēr Lietuvai un Igaunijai - attiecīgi 3,3% un 2,6%, tādējādi arī šajā rādītājā kaimiņvalstis apsteidz Latviju.

No Latvijas uzņēmumiem visaugstāko pozīciju - 175. vietu - ieņem elektrības ražotājs un tirgotājs AS "Latvenergo". Salīdzinot ar gadu iepriekš, uzņēmums reitingā nokritis par 24 pozīcijām, ko lielā mērā ietekmējis pērnā gada apgrozījuma un peļņas kritums - attiecīgi par 16% un 22%.

Reitingā pārstāvēti arī mazumtirgotāji SIA "Rimi Latvia" (287. vieta, kāpums par 13 pozīcijām), SIA "Maxima Latvija" (294. vieta, kāpums par astoņām pozīcijām) un informācijas tehnoloģiju (IT) produktu un sadzīves elektronikas izplatītājs AS "Elko Grupa" (309. vieta, par divām pozīcijām augstāk). No jauna reitingā šogad iekļuvusi AS "Air Baltic Corporation" (467. vieta), reitingā aizstājot degvielas ražotāju "Orlen Latvija".