Jaunākais DnB NORD Latvijas barometra izdevums liecina, ka Latvijas iedzīvotāju noskaņojums, vērtējot savas ģimenes un arī valsts kopējo ekonomisko stāvokli, kļuvis nedaudz optimistiskās, bet kritiskais vērtējums vēl arvien saglabājas.
Galvenie secinājumi:
• To, ka situācija Latvijā kopumā attīstās pareizā virzienā, 2008. gada jūnijā norādīja 17% iedzīvotāju, kas ir aptuveni tikpat bieži kā maijā (16%).
• Mēneša laikā par 4 procentu punktiem ir pieaudzis to Latvijas iedzīvotāju īpatsvars, kuri valdības darbu vērtē pozitīvi: ja maijā tā uzskatīja 13%, tad jūnijā – 17% iedzīvotāju.
• Latvijas ekonomiskais stāvoklis jūnijā tiek vērtēts tikpat kritiski, cik iepriekš – tikai 4% iedzīvotāju uzskata, ka tas ir labs, un 5% domā, ka, viņuprāt, situācija kopumā uzlabojas.
• Nav mainījušies iedzīvotāju priekšstati par Latvijas ekonomisko attīstību – to, ka tā tuvākā gada laikā būs uzlabojusies, jūnijā norādīja 16%, kas ir tikpat, cik maijā un aprīlī.
• Jūnijā savas ģimenes materiālo stāvokli iedzīvotāji vērtējuši nedaudz pozitīvāk nekā maijā – 14% to vērtē kā kopumā labu. Savukārt 19% uzskata, ka pēc 12 mēnešiem viņu ģimenes materiālais stāvoklis būs uzlabojies.
• Iespējas atrast labu darbu jūnijā ir vērtētas nedaudz optimistiskāk kā iepriekš: ja aprīlī iespējas atrast labu darbu kopumā pozitīvi vērtēja 14% iedzīvotāju, tad maijā un jūnijā šis rādītājs ir 18%.
Jaunajā pētījumā Latvijas ekonomiskais stāvoklis jūnijā iedzīvotāju skatījumā tiek vērtēts tikpat kritiski, cik iepriekš – tikai 4% iedzīvotāju uzskata, ka tas ir labs, un 5% domā, ka situācija kopumā uzlabojas. Tomēr par četriem procentu punktiem – līdz 17% – pieaudzis to Latvijas iedzīvotāju īpatsvars, kuri valdības darbu vērtē pozitīvi. Jūnijā savas ģimenes materiālo stāvokli iedzīvotāji vērtējuši nedaudz pozitīvāk nekā maijā – 14% to vērtē kā labu, savukārt 19% atzinuši, ka pēc gada viņu finansiālais stāvoklis uzlabosies.
Arī iespējas atrast labu darbu jūnijā ir vērtētas nedaudz optimistiskāk – ja aprīlī pozitīvu vērtējumu deva 14% iedzīvotāju, tad maijā to skaits pieaudzis par četriem procentu punktiem – līdz 18%. „Latvijas ekonomiskā situācija, salīdzinot ar pēdējiem trim gadiem, viennozīmīgi ir mainījusies. Pasaulē notiekošais degvielas un pārtikas cenu kāpums atstāj lielu iespaidu uz Latviju, un mums pašiem to ļoti grūti ietekmēt. Līdz ar to likumsakarīga ir arī sabiedrības reakcija, negatīvi vērtējot valsts ekonomisko stāvokli pētījumā DnB NORD Latvijas barometrs”, saka ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards.
Savukārt DnB NORD Latvijas barometra otrajā daļā reizē ar ikmēneša pētījuma pamatjautājumiem šomēnes apskatīta izglītības tematika, noskaidrojot iedzīvotāju viedokli par izglītības, vissteidzamāk risināmajām problēmām skolās u.c. Iedzīvotāju aptaujā noskaidrots – tikai 18% uzskata, ka pēdējo gadu laikā vērojama izglītības kvalitātes uzlabošanās, biežāk jeb 36% tika norādīts, ka nav vērojama ne uzlabošanās, ne pasliktināšanās, savukārt 28% atzina, ka līmenis pazeminās. Jautājumā par Latvijas vispārizglītojošajās skolās prioritārajiem izglītības virzieniem 35% respondentu pauduši, ka jāattīsta sociālās zinātnes. Matemātiku, dabas zinības un tehniskās zinības par svarīgākajām uzskata 28% aptaujāto.
2008. gada jūnijā ar Latvijas valdības darbu bija apmierināti 17% iedzīvotāju. Mēneša laikā apmierināto īpatsvars ir pieaudzis par 4 procentu punktiem (maijā ar valdības darbu bija apmierināti 13%, bet aprīlī - 17% iedzīvotāju).
To, ka nav apmierināti ar valdības darbu, jūnijā norādīja 76% aptaujāto iedzīvotāju.
Kārlis Bauze, Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs uzsver, ka diezgan pesimistisko iedzīvotāju viedokli par ekonomikas attīstību DnB NORD Latvijas barometrā acīmredzot balsta divi procesi. Pirmais ir ekonomikas atdzišana, ko pavada joprojām augstā gada inflācija. Latvija nav izņēmums ekonomikas likumiem - pēc pieredzētās pārāk straujās izaugsmes tautsaimniecība atdziest, bet augstās inflācijas samazināšanas gaita nav un nevar būt viegla. Otrais iemesls ir ārpus ekonomikas, proti, informatīvais fons, kurā brīžiem valda sacensība, kurš nosauks sliktāku attīstības scenāriju. Cilvēki sliktām prognozēm tic viegli, bet labajām gaida pamatojumu konkrētos darbos. Tāpēc kopumā uzskatām, ka, ekonomikas politikas veidotājiem darot savu darbu eksporta veicināšanā, budžeta pārpalikuma saglabāšanā, darba tirgus problēmu risināšanā, Latvijas ekonomika šogad varētu saglabāt mērenu izaugsmi 2.5-2.7% līmenī.
„Inflācija sasniegusi kulminācijas punktu, un reizē ar lēnāku ekonomikas izaugsmi turpmāk gaidāms tās pakāpenisks samazinājums. Iekšzemes kopprodukta izaugsme tādēļ šogad un arī nākamgad būs salīdzinoši gausa, bet rūpniecības un eksporta izaugsmei būs izšķiroša nozīme tautsaimniecības cikliskās attīstības lejupslīdes fāzes ātrākai pārvarēšanai, sekmējot salīdzinoši gludu tautsaimniecības atgriešanos pie ilgtermiņā uzturamā izaugsmes līmeņa. Tas prasa atbildīgu un mērķtiecīgu ekonomiskās politikas veidotāju rīcību, lai nosargātu eksporta konkurētspēju un izaugsmi - tai skaitā risinot darba tirgus problēmas, kas ļautu sabalansēt algu attīstību ar produktivitāti, kā arī nodrošinātu pārpalikuma budžeta saglabāšanu tautsaimniecības nesabalansētības apstākļos,” norāda K. Bauze.
DnB NORD Latvijas barometrs tiek veidots katru mēnesi, un tajā tiek pētītas konkrētā brīža aktuālās norises sabiedrībai nozīmīgā jomā.
