Anniņmuižas vēsturisko ēku Rīgā, Jūrmalas gatvē 76 (oficiāli - vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis «Anniņmuižas dzīvojamā ēka») šobrīd iecerēts pārdot, savukārt, Anniņmuižas biedrība «Riga Annenhof» saskata tajā potenciālu kļūt par visas apkaimes kultūras vietu.

Anniņmuižas izcelsme ir sena. Pirmās rakstītās ziņas saistās ar 17. gadsimta pirmo pusi, taču ēka, par kuru ir šis raksts, ir jaunāka un nav uzcelta vecajā muižas vietā, bet gan novirzīta nedaudz uz Rīgas pusi teritorijā, ko pirms tam aizņēma muižai piederošs mežs. Par Jaun-Anniņmuižas celtniecības laiku var uzskatīt 19. gadsimta otro pusi - laiku pēc 1865. gada un, visai iespējams, pat pēc 1875. gada. Katrā ziņā 1904. gada shematiskais plāns parāda, ka ir uzcelta jaunā dzīvojamā ēka un eksistē parka teritorija un teritorija ap celtni tā, kā to detalizēti parāda vēlākie plāni, liecina Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes rīcībā esošais objekta vēsturiskās izpētes materiāls.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

2022.gada sākumā Latvijā dzīvoja 1,876 miljoni iedzīvotāju - par 17 500 mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

CSP Sociālās statistikas departamenta direktore Baiba Zukula norāda, ka iedzīvotāju skaita samazinājums pēdējā gada laikā pielīdzināms pašreizējam Salaspils iedzīvotāju skaitam, un tas saistīts ar negatīvu dabisko pieaugumu, mirstībai būtiski pārsniedzot dzimstību, un ne vairs ar migrāciju, iedzīvotājiem izbraucot no valsts.

Iedzīvotāju skaits pērn saruka straujāk - par 0,92% salīdzinājumā ar 0,76% gadu iepriekš, tajā skaitā negatīva dabiskā pieauguma ietekmē tas samazinājās par 0,91% un migrācijas dēļ - par 0,01%. Līdz ar Ukrainas pilsoņu, kuri pieprasījuši Latvijas valsts pagaidu aizsardzību, skaita pieaugumu prognozējams, ka pozitīva migrācijas dinamika varētu turpināties.

2023. gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 883 tūkst. iedzīvotāju – par 7,3 tūkst. vairāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Iedzīvotāju skaits pērn pieauga par 0,39 % salīdzinājumā ar gadu iepriekš, tajā skaitā negatīva dabiskā pieauguma ietekmē tas samazinājās par 0,78 %, bet migrācijas dēļ palielinājās par 1,17 %. Pozitīvo migrācijas starpību galvenokārt veido 23,5 tūkstoši Ukrainas bēgļu, kuri tiek ieskaitīti patvērumu sniegušās valsts iedzīvotāju skaitā.

Dzimstības lejupslīde turpinās

Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 15 954 bērni – par 1 466 bērniem jeb 8,4 % mazāk nekā 2021. gadā, kas ir zemākais rādītājs pēdējo simt gadu laikā, bet nomira 30 731 cilvēks – par 3 869 jeb 11,2 % mazāk nekā gadu iepriekš.

Pērn, mazinoties saslimstībai ar Covid 19, mirstība ir nedaudz samazinājusies, bet tā pārsniedz laiku pirms pandēmijas. Līdz ar mirstības kritumu arī negatīvais dabiskā pieauguma rādītājs ir nedaudz samazinājies (no −17,2 tūkstošiem 2021. gadā līdz −14,8 tūkstošiem pērn), bet joprojām ir tuvs 1996.–1998. gadā reģistrētajam. Savukārt starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits palielinājās par 22 028 cilvēkiem, kas nebija noticis kopš neatkarības atgūšanas.

Pandēmijas laika un Ukrainas kara krīzes ietekme vairojusi sabiedrības noslāņošanos, tostarp nabadzību kopumā, kas savukārt pastiprina dažādu cilvēktiesību neievērošanu.

To Dienas Biznesam norādīja Tiesībsarga biroja Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas nodaļas vadītājas vietnieks Raimonds Koņuševskis, atbildot uz jautājumiem publikāciju sērijas Paēdusi sabiedrība – stabila valsts ietvaros, kuru Dienas Bizness realizē ar Mediju atbalsta fonda (MAF) atbalstu. Eksperts uzsver, ka Tiesībsarga funkcijas ir cilvēktiesību un labas pārvaldības principu ievērošanas uzraudzība, nevis noslāņošanās sabiedrībā, kas vairāk ir sociālekonomiska parādība.

Ieņēmumi dilst - palīdzības saucienu vairāk

Publikāciju sērijā jau apskatījām Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datus par mājsaimniecību ieņēmumiem. Atbilstoši 2021. gada CSP datiem vairāk nekā piektdaļai Latvijas mājsaimniecību ir samazinājušies ienākumi, bet 18,5% tie ir pieauguši. Proti, pandēmijas laiks vairojis sabiedrības noslāņošanos. Pērnajā Tiesībsarga gada pārskatā ir norāde, ka jautājumi par sociālo nodrošinājumu ir otrajā vietā pēc skaita un konsultāciju daudzuma, kas gada laikā sniegts, piemēram, 253 juridiskās konsultācijas par šo tēmu, ko pārspēj vien jautājumi par tiesībām uz taisnīgu tiesu. Dienas Biznesa jautājums tiesībsargam ir: “Vai tā ir pieaugoša tendence, un kas tam par iemeslu? Vai sabiedrībā ir vairāk cilvēku, kuri zemāku ieņēmumu dēļ saskata grūtības realizēt savas tiesības?”

Tas viss tikai izklausās vienkārši – šķirot atkritumus, pārstrādāt derīgos materiālos, tos izmantot ražošanā, bet nederīgo pārstrādāt siltumā un elektrībā, tomēr, kad dzirdam prasības, ka 2035. gadā aprakt varēs tikai 10% no visiem atkritumiem, izrādās, ka Latvijai ir problēma!

Par galvenajām tendencēm atkritumu apsaimniekošanā Dienas Bizness iztaujāja Eiropas Atkritumu apsaimniekošanas asociācijas (FEAD) prezidenti Klaudiju Mensi (Claudia Mensi) un ģenerālsekretāru Paolo Kampanellu (Paolo Campanella).

Pastāstiet īsumā, ko pārstāvat un kas ir jūsu vizītes mērķis Latvijā!

Klaudija Mensi: Esmu Eiropas Atkritumu apsaimniekošanas asociācijas prezidente. Asociācijā darbojos jau septiņpadsmit gadu kā tehniskā atbalsta cilvēks dažādās darba grupās. Vienlaikus Itālijā es strādāju privātā kompānijā, kas nodarbojas ar atkritumu enerģētiku un ūdens attīrīšanu. Latvija, konkrētāk – Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācija ir viena no FEAD dalībvalstīm, un mums ir būtiski izprast biedru vajadzības, situāciju valstī atkritumu apsaimniekošanas kontekstā, kā arī to, ko varam darīt Latvijas labā, kā sadarboties mērķu sasniegšanai.

2018. gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 934 tūkst. iedzīvotāju – par 15,7 tūkst. mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.Iedzīvotāju skaits 2017. gadā saruka par 0,8 % salīdzinājumā ar 1,0 % 2016. gadā. Pilsētnieku gada laikā kļuva par 8,3 tūkst. jeb 0,6 % mazāk, bet lauku iedzīvotāju – par 7,4 tūkst. jeb 1,2 % mazāk.

2017. gadā mirušo skaits pārsniedza dzimušo skaitu par 7,9 tūkst., un šis rādītājs ir lielākais pēdējo četru gadu laikā (2016. gadā – 6,6 tūkst.). Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 20,8 tūkst. bērnu, kas ir par 1 140 mazāk nekā 2016. gadā, bet nomira 28,7 tūkstoši cilvēku, kas ir par 177 vairāk, salīdzinot ar 2016. gadu. Starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits 2017. gadā samazinājās par 7,8 tūkst. (2016. gadā – 12,2 tūkst.). Pērn Latvijā no citām valstīm ieradās 9,9 tūkst. cilvēku, kas, salīdzinot ar 2016. gadu, ir par 1,6 tūkst. vairāk un izceļoja 17,7 tūkst. – par 2,9 tūkst. mazāk nekā 2016. gadā. Apmēram puse (55 %) no iebraukušajiem ir saistīti ar Latviju (piemēram, dzimuši Latvijā u.c.).

Pirmo reizi kopš 2013. gada Latvijas iedzīvotāju mājsaimniecību finansiālās situācijas pašvērtējums sasniedzis augstāko rezultātu, kad pozitīvo atbilžu intensitāte pārsniedz negatīvās.

Saskaņā ar "Swedbank" veiktās aptaujas datiem trešā daļa Latvijas iedzīvotāju, salīdzinot ar pagājušo gadu, jūt mājsaimniecības finansiālās situācijas uzlabošanos: 27% aptaujāto piedzīvojuši nelielus, bet 4% – ievērojamus uzlabojumus.

Vienlaikus 43% norādījuši, ka viņu mājsaimniecības finanšu situācija gada laikā nav mainījusies. Kopumā iedzīvotāji atzīst, ka viņu ikmēneša ienākumi lēnām, bet stabili palielinās, taču vislielāko negatīvo ietekmi uz kopējo budžetu atstāj tēriņu pieaugums pārtikas iegādei. Raugoties uz nākamo gadu, optimisma rekordi nav novērojami.

Salīdzinoši biežāk finanšu situācijas uzlabojumus mājsaimniecībā izjūt iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 24 gadiem: 39% aptaujāto šajā vecuma grupā tā ir nedaudz uzlabojusies, bet 9% jūt ievērojamus uzlabojumus. Vismazāk uzlabojumu un biežāku finanšu situācijas pasliktināšanos izjūt pirmspensijas vecuma cilvēki 55–63 gadu vecuma grupā, kur tikai aptuveni piektā daļa šogad izjutuši nelielus uzlabojumus. Kopumā vairāk uzlabojumu mājsaimniecības budžetā jūt cilvēki ar vidēji augstiem un augstiem ienākumiem, bet cilvēki ar zemiem ienākumiem, gluži pretēji, biežāk atzīst, ka viņu mājsaimniecības finansiālā situācija šogad ir vēl vairāk pasliktinājusies. “Ja iepriekšējos gados identiska iedzīvotāju aptauja sniedza pozitīvo atbilžu skaitu, kam pretim līdztekus bija teju tāds pats negatīvo pretspēks, tad šogad jūtam, ka pozitīvo un neitrālo vērtējumu apmērs ir lielāks un kopā atsver vērtējumus par finanšu situācijas pasliktināšanos, radot pozitīvu kopējo bilanci.

Lai kliedētu atbalsta pretendentu bažas par ES tiešo maksājumu lauksaimniekiem nosacījumiem 2023.gadā, Zemkopības ministrija (ZM) sniedz skaidrojumu par jaunajām prasībām no lauksaimniekiem, informē ZM.

Pirmkārt ZM apstrīd apgalvojumu, ka, lai saņemtu līdzvērtīgu atbalstu kā pērn, lauksaimniekiem jābūt padziļinātām zināšanām informāciju tehnoloģiju (IT) jomā un pieteikumi jāpilda vairākās informācijas platformās, kur jāievada liels datu apjoms. Viedoklis pausts par dažu ekoshēmu atbalstu.

Zemnieku saeima: Šokējoši, cik dziļā birokrātijā mēs grasāmies iedzīt savus uzņēmējus 

Ministru kabinetā 18.aprīlī tika apstiprināti tiešmaksājumu noteikumi. Tie regulēs pieteikšanās...

Ministrijā skaidro, ka no sešām ekoshēmām divu ekoshēmu un ekoshēmas viena apakšpasākuma gadījumā lauksaimniekiem būs jāsniedz informācija Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) izveidotajā lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) Pārvaldības sistēmā par augsnes kaļķošanas, augu aizsardzības līdzekļu (AAL) un mēslošanas līdzekļu izmantošanas plānošanu un lietošanu.

Kā norāda ZM, informāciju nepieciešams sniegt, lai varētu pārliecināties par atbalsta nosacījumu izpildi.

Vienlaikus attiecīgajām ekoshēmām šajā gadā paredzēta neliela daļa no kopējā finansējuma - 12,8 miljoni eiro jeb 3,9% no 2023.gadā tiešo maksājumu paredzētā 331 miljona eiro finansējuma un, salīdzinot ar 2022.gadu, tas ir vienāds ar šī gada tiešo maksājumu finansējuma palielinājumu.

ZM uzsver, ka pārējiem tiešo maksājumu pasākumiem ar kopējo finansējumu 318 miljoni eiro atbalstu pieteikšanās kārtība nav kļuvusi stingrāka, tāpēc lauksaimniekiem nebūs jāiesniedz vairāk informācijas kā 2022.gadā.

Lai pieteiktos kopumā 24 tiešo maksājumu veidiem, iesniegums būs jāiesniedz tikai Lauku atbalsta dienesta (LAD) elektroniskās pieteikšanās sistēmā (kā līdz šim), un tikai trīs ekoshēmu gadījumā būs jāsniedz informācija arī VAAD izveidotajā LIZ Pārvaldības sistēmā.

Otrkārt ZM apstrīd apgalvojumu, ka brīdī, kad līdz ražas novākšanai palikuši aptuveni trīs mēneši, ir apstiprināti noteikumi, kas regulē, kā šī raža būs jāaudzē.

ZM skaidro, ka attiecībā uz šī gada ražu, jauns ierobežojums paredzēts tikai vienai prasībai - labas lauksaimniecības un vides stāvokļa prasības izpildei, kas paredz aizsargjoslu izveidi trīs metru platā joslā gar novadgrāvjiem, kurā nedrīkst lietot mēslošanas un augu aizsardzības līdzekļus.

ZM uzsver, ka šīs prasības izpilde var būt apgrūtināta tikai tajās saimniecībās, kuras izveidojušas ziemāju sējumus un kuru rīcībā nav precīzās lauksaimniecības tehnoloģijas, mēslojuma izkliedētāji un augu aizsardzības līdzekļu izsmidzinātāji ar sekciju kontroles funkcionalitāti.

Vienlaikus ZM uzsver, ka gan šajā, gan jebkuru citu prasību gadījumā, ja rodas no lauksaimnieka rīcības neatkarīgi apstākļi, kas liedz izpildīt prasību, lauksaimniekam ir jāvēršas ar iesniegumu LAD, lai saglabātu iespēju saņemt atbalstu.

Tikmēr pārējo jauno labas lauksaimniecības un vides stāvokļa prasību gadījumā šogad ir paredzēti vairāki izņēmumi vai arī tās piemēros tikai no 2023.gada rudens, tādējādi tās neradīs ierobežojumus attiecībā uz esošo ražas gadu.

Piemēram, labas lauksaimniecības un vides stāvokļa septītā prasība par augu maiņu šogad neradīs ierobežojumus, jo ikgadējas augu maiņas platībās tiks ieskaitītas visas kviešu, miežu, rudzu, auzu, griķu, kartupeļu, dārzeņu platības. Labas lauksaimniecības un vides stāvokļa astotā prasība par neražojošu platību izveidi neradīs ierobežojumus, jo papuves varēs izmantot iepriekšminēto kultūraugu audzēšanai. Labas lauksaimniecības un vides stāvokļa piektā un labas lauksaimniecības un vides stāvokļa sestā prasība par augsnes segumu ziemas periodā tiks piemērotas no 2023.gada rudens, savukārt labas lauksaimniecības un vides stāvokļa otrā prasība par kūdrāju un mitrzemju aizsardzību stāsies spēkā 2025.gadā.

ZM uzsver, ka 2023.gadā praktiski nav mainījušies lauksaimniecības zemes apsaimniekošanas jeb darbības kritēriji, lai saņemtu tiešos maksājumus. Ir atcelta prasība papuvi apart līdz 15.septembrim, kā arī ir plānots 2023.gada augustā atcelt prasību par zālāju novākšanu, kas Ministru kabineta noteikumos ir paredzēta līdz šī gada 15.septembrim.

ZM gan atzīmē, ka zālāju novākšanas prasības atcelšanai gan nepieciešamas attiecīgas izmaiņas Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskajā plānā 2023.-2027.gadam un to apstiprinājums Eiropas Komisijā.

ZM norāda, ka jaunas prasības ir paredzēti tikai ekoshēmās, jo tie ir jauni atbalsta pasākumi no 2023.gada. Ekoshēmas ir videi un klimatam labvēlīgas lauksaimniecības prakses, kuras daudziem lauksaimniekiem jau ir ierastas. Turklāt tās ir brīvprātīgas.

Ekoshēma par ekoloģiski nozīmīgu platību izveidi paredz atbalstu par tauriņziežu, nektāraugu starpkultūru, zālāju pasēja audzēšanu, zaļmēslojuma platību izveidi, ja attiecīgajās platībās nelieto AAL noteiktu laiku. Šie kultūraugi jau līdz šim tiek audzēti daļā lauksaimniecības zemju.

Savukārt zālāju saglabāšanas veicināšanas pasākums paredz atbalstu, ja zālājs netiek aparts divus gadus pēc kārtas. Arī šis pasākums neizvirza ārkārtējus ierobežojumus.

Tikmēr ekoshēmas, kas paredz kultūraugu dažādošanas un augsnes seguma prasības aramzemē, var radīt ierobežojumus tikai nelielā daļā saimniecību. Taču arī gadījumos, ja ir konstatējama novirze no prasību izpildes, lauksaimnieki joprojām saglabā tiesības uz atbalstu, kas var tikt samazināts proporcionāli neizpildei.

ZM aicina lauksaimniekus pieteikties tiešo maksājumu atbalstam 2023.gadā.

Šogad pieteikties tiešo maksājumu atbalstam varēs līdz pat 15.jūnijam, bet sākotnējo informāciju VAAD izveidotajā LIZ pārvaldības sistēmā varēs iesniegt līdz 30.jūnijam.

Ministrijas ieskatā tas ir pietiekams laiks, lai atbalsta iesniegumu sagatavotu, bet pirms tam lauksaimnieki aicināti izvērtēt, kādiem atbalsta pasākumiem pieteikties. Neskaidrību gadījumā lauksaimnieki var vērsties ZM, LAD, VAAD un Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrā.

Kopš 2004. gada 1. maija būs pagājuši 20 gadi, kopš esam Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts. Šajā laika posmā Latvijā investēti aptuveni 18 miljardi eiro ES fondu naudas, no kuriem 10,5 ir Kohēzijas fonda līdzekļi. Iznāk, ka Latvija šo naudu izmantojusi ar precīzi divas reizes mazāku rezultativitāti nekā Lietuva un Igaunija.

Tāds blakussecinājums ir no Latvijas Universitātes docenta, ģeogrāfijas zinātņu doktora Jura Paidera pētījuma Latvija reģionālā nevienlīdzībā pārspēj Lietuvu un Igauniju, kas publicēts Dienas Biznesa šāgada 2. aprīļa numurā.

Plaisa – divtik liela

J. Paiders par sava pētījuma pamatu ņem valstu iekšzemes kopproduktu (IKP) uz vienu iedzīvotāju, datus par iedzīvotāju skaita izmaiņām valstīs, kā arī šo lielumu dalījumu pa valstu administratīvajām vienībām. Tiek konstatēts fakts, ka Latvija reģionālās nevienlīdzības ziņā patlaban pārspēj kaimiņvalstis gandrīz divas reizes. Proti, 2022. gadā IKP uz vienu iedzīvotāju Igaunijas attīstītākajā daļā – Tallinā – un vismazāk attīstītākajā apriņķī – Pelvā – atšķiras 2,7 reizes. Lietuvā ir līdzīga situācija – 2022. gadā atšķirība starp Viļņas un Tauraģes apriņķa vidējo IKP uz vienu iedzīvotāju arī bija 2,7 reizes. Savukārt Latvijā atšķirība starp Mārupes novada un Augšdaugavas novada IKP uz vienu iedzīvotāju bija 5,4 reizes liela. Kohēzijas fonda investīcijas ir paredzētas reģionālās nevienlīdzības mazināšanai gan Eiropas, gan arī nacionālā līmenī.

Valsts nepamatoti liedz privātajiem uzņēmumiem iesaistīties transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa kontroles tirgū, uzraudzībā par transportlīdzekļu valsts tehniskās apskates jomu secinājusi Konkurences padome (KP).

KP ieskatā, auto tehniskās apskates funkcijas būtu jāuztic arī autoservisiem, nevis tikai Ceļu satiksmes drošības direkcijai (CSDD).

Tāpat KP atzīmē, ka Latvija, nepamatoti ierobežojot tirgus attīstību, draud pārkāpt Eiropas Savienības (ES) tiesību normas.

KP skaidroja, ka tehniskās apskates pamatpakalpojums ir transportlīdzekļa tehniskā stāvokļa kontrole. Apskate ietver arī pienākumu veikt uzraudzību par sodu un nodokļu nomaksu, vadītāja apliecības derīguma termiņu un ierobežojumiem u.c., kas uzskatāma par valsts funkciju. KP, iepazīstoties ar tirgus situāciju un balstoties uz citu valstu pieredzes izpēti, konstatējusi, ka valsts nepamatoti liedz privātajiem uzņēmumiem iesaistīties transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa kontroles tirgū - pārbaudīt transportlīdzekļu tehnisko gatavību piedalīties ceļu satiksmē.

Atbilstoši Eurostat prognozēm jau 2055. gadā Igaunija apsteigs Latviju pēc iedzīvotāju skaita.

Kā liecina CSP un Baltijas valstu galveno statistikas iestāžu dati, tad reģionālā nevienlīdzība Latvijā ir vienkārši gigantiska, salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju. 2022. gadā IKP uz vienu iedzīvotāju Igaunijas attīstītajā daļā Tallinā un vismazāk attīstītajā apriņķī - Pelvā atšķīrās 2,7 reizes. Lietuvā ir līdzīgi: 2022. gadā atšķirība starp Viļņas un Tauraģes apriņķu vidējo IKP uz vienu iedzīvotāju atšķīrās arī 2,7 reizes.

Savukārt Latvijā atšķirība starp Mārupes novada un Augšdaugavas novada IKP uz vienu iedzīvotāju bija 5,4 reizes liela. Par Latvijas un Baltijas valstu reģionālajām atšķirībām šī gada 15. martā tika veikts ziņojums Latvijas Universitātes 82. starptautiskās zinātniskās konferences Telpiskās attīstības un plānošanas sekcijā.

Latvija kopš neatkarības atjaunošanas ir daudz sasniegusi. Piemēram, ja deviņdesmito gadu vidū Latvijā ienākumi uz vienu iedzīvotāju bija ap 30% no Eiropas vidējā līmeņa, tad pagājušajā gadā tie jau sasniedza 67%.

Pie noteiktas iedzīvotāju skaita attīstības augstāku ienākumu uz iedzīvotāju sasniegšanā nozīme ir tikai ekonomiskajai izaugsmei. Taču, lai gan izaugsme neapšaubāmi ir nepieciešams nosacījums iedzīvotāju dzīves līmeņa celšanai, ar to vien nepietiek. Ir skaidrs, ka pie vienāda iekšzemes kopprodukta uz iedzīvotāju kopējie tautsaimniecības ienākumi var būt salīdzinoši vienmērīgi sadalīti starp iedzīvotājiem vai arī koncentrēties nelielas cilvēku grupas rokās.

Diemžēl jāatzīst, ka Latvijā ienākumu un bagātības koncentrācija šauras iedzīvotāju grupas rokās ir izteiktāka nekā citās Eiropas valstīs. Lai dzīves līmeņa uzlabojumu justu pēc iespējas plašāks iedzīvotāju loks un tādējādi visa sabiedrība kopumā būtu ieguvēja no izaugsmes, ir svarīgi izvairīties no augstas nevienlīdzības (gan iespēju, gan rezultātu nevienlīdzības, jo pirmā ir nesaraujami saistīta ar otro). Šajā rakstā apskatīsim ienākumu un bagātības nevienlīdzību Latvijā salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm, identificēsim atsevišķas apdraudētākās iedzīvotāju grupas un ar pieejamo modeļu palīdzību vētīsim, kāda veida politikas lēmumi varētu padarīt Latvijas sabiedrību vienlīdzīgāku. Viens no veidiem, kā mēra nevienlīdzību, ir ar Džini indeksa palīdzību.

Dažreiz dzirdam, ka «darbaspēka trūkums» neļauj ekonomikai sasniegt savu pieauguma potenciālu. Šī nu jau novecojusī paradigma balstās uz priekšstatu par valsti kā milzu rūpnīcu, kurai, lai pastāvētu, ir jāsaražo simtiem tonnu tērauda, jāuzbūvē tūkstošiem kultūras namu un jāpanāk par 5% lielāka izlaide nekā iepriekšējā gadā.

Šajā sistēmā cilvēki ir skrūvītes jeb ražošanas faktori, kas pakļauti nolietojumam, un līdzīgi kā izlaides maksimizācijas vārdā var nesaudzēt darbgaldus, arī cilvēkus var «norakstīt» 60 gadu vecumā vai pat ātrāk.

Tomēr ir pienācis laiks skaidri atzīt, ka ekonomikas apjoms nepieciešams tiktāl, lai tas kalpotu valsts iedzīvotājiem, nevis otrādi. Ekonomikas apjoms, rūpnieciskās izlaides pieauguma procenti un eksporta konkurētspēja – tie nav pašmērķi, bet tikai līdzekļi dzīves kvalitātes celšanai. Ilgāks un veselīgāks mūžs vai tīra vide ir vērtības pašas par sevi, pat ja ekonomikas apjoms no tā nepieaug. Un otrādi, miljonu novecojuša modeļa putekļu sūcēju ražošana var radīt milzīgu ekonomikas apjomu un daudz «jaunu darba vietu», bet to reālā (nevis statistikā) pievienotā vērtība ir tuva nullei un var būt pat negatīva, ja izvērtē materiālu patēriņu/vides piesārņojumu.

Kaut arī viena no informācijas laikmeta iezīmēm - piekļuve informācijai bezprecedenta mērogā - ir pārveidojusi sabiedrību un līdz ar to arī uzņēmējdarbības vidi, rodas jautājums, vai sabiedrība ir kļuvusi patiesāka un cik lielā mērā tas ir ietekmējis biznesa ētikas vidi.

Pakāpeniski laika gaitā ir palielinājusies izpratne par uzņēmējdarbības ētisko dimensiju. Tomēr krīzes situācijās visbiežāk atklājas patiesās ētikas vērtības. Ar interneta laikmeta parādīšanos 20.gadsimta beigās tika izstrādāti profesionālās ētikas kodeksi uzņēmumu stratēģisko mērķu sasniegšanai. Ja atzīstam, ka biznesam šodien ir divi mērķi - rentabilitāte un atbildība -, varētu pieņemt, ka biznesa ētika šobrīd ir daudz labākā situācijā nekā agrāk. Neraugoties uz to, viens no vissvarīgākajiem ētiskajiem apsvērumiem pēdējo gadu laikā ir bijis patērētāju privātuma saglabāšana, kamēr uzņēmumi turpina iegūt informāciju no lietotājiem mārketingam vērtīgu datu apstrādei. Tāpat priekšplānā aizvien straujāk izvirzās atbildība pret vidi, kurā visi dzīvojam.

Uzņēmumiem un arī sabiedrībai kopumā ir jādomā par dažādu materiālu optimizēšanas risinājumiem, kas ļautu samazināt iepakojuma izmantošanu līdz minimumam un veicinātu tā otrreizējo izmantošanu, domā Marko Bedžiora (Marco Beggiora), Coca-Cola Europe Ilgtspējas vadītājs.

Iepakojumam ir vairākas funkcijas, tajā skaitā tas var palīdzēt uzlabot drošību, higiēnu un arī samazināt atkritumu daudzumu, teic M.Bedžiora. Šī iemesla dēļ mums ir jāapsver ieguvumi, ko sniedz iepakojums, bet tajā pašā laikā arī jācenšas samazināt tā ietekme uz vidi, norāda Coca-Cola Europe pārstāvis, piebilstot, ka arī pašiem uzņēmumiem būtu jāiemācās pareizi izstrādāt savus produktus. Uzņēmumiem būtu arī jāiesaistās piemērotas iepakojumu savākšanas infrastruktūras izveidē, kā arī jānodrošina šķirošana, pārstrāde un iegūtā materiāla vērtīga izmantošana, teic M.Bedžiora.

Ilgtspēja mūsdienās ir kļuvusi par ļoti aktuālu tematu gan sabiedrībā kopumā, gan arī biznesa vidē. Kas ir tās lietas, ko pēdējo gadu laikā šajā jomā ir paveikusi Coca-Cola?

To rāda Pasaules tirdzniecības centra (World Trade Center) apkopotā statistika.2022. gadā Latvija bija pirmajā vietā pasaulē pēc skujkoku stabu, pāļu un mietu eksporta kopējā apjoma. Latvija eksportēja 69,4 tūkstošus tonnu šo izstrādājumu, bet Polija - 67,9 tūkstošus tonnu, trešajā vietā pasaulē ar eksportētiem 35,7 tūkstošiem tonnu pāļu bija Baltkrievija, Igaunija ( 14,5 tūkstoši tonnu), Lietuva ( 13,4 tūkstoši tonnu). Savukārt pasaules otrajā desmitā bija Krievija, Vācija, Ķīna, Francija, Brazīlija, Hondurasa, Gvatemala, Austrija, Īrija un Dānija. Precīzi preču grupa, kurā Latvija ir tik augstā vietā pasaulē, ir skujkoku stīpu klūgas, šķeltas kārtis, koka pāļi, mieti un stabi, nosmailināti, bet gareniski nezāģēti, koka nūjas, rupji tēstas, bet nav virpotas, liektas vai citādi apdarinātas, piemērotas pastaigu spieķu, lietussargu, instrumentu rokturu vai tamlīdzīgu izstrādājumu izgatavošanai. Lielāko īpatsvaru no trijotnes - stabi, pāļi un mieti - veido tieši mieti.

Latvija -otrajā vietā pasaulē

Kopumā, atbilstoši Zemkopības ministrijas apkopotajai statistikai, 2021. gadā koku mieti un tamlīdzīga produkcija veidoja 0,9%, bet 2022. gadā – 0,6% no visa Latvijas meža nozares produkcijas kopējā eksporta naudas izteiksmē. Līdz pat 2021. gadam pasaulē lielākā koka mietu eksportētāja bija Polija. Savukārt galvenie Polijas mietu pircēji bija Čehijas un Slovākijas uzņēmumi. Kopš 2021. gada Polijas skujkoku mietu eksports uz Čehiju un Slovākiju praktiski ir izbeidzies, un tieši tas ļāva Latvijai apsteigt Poliju pēc pāļu eksporta. Latvijas mietu eksporta apjoms pēdējo divdesmit gadu laikā pakāpeniski palielinājās, pieaugot vairāk nekā 4 reizes. 2021. gadā Latvija pēc ienākumiem no mietu eksporta (31,6 miljoni eiro) bija pirmajā vietā pasaulē, un Latvijas daļa globālajā mietu, stabu un pāļu tirgū bija 19,76%. Savukārt 2022. gadā Latvija pēc ienākumiem no mietu, stabu un pāļu eksporta (24,6 miljoni eiro) bija otrajā vietā pasaulē, atpaliekot tikai no Polijas. 2022. gadā naudas izteiksmē Latvijas daļa globālajā pāļu tirgū 2022. gadā bija 16,5 %, bet Polijas daļa globālajā mietu, stabu, pāļu tirgū bija 21,4%. 2022. gadā trešajā vietā ar 10,9% lielu daļu no kopējā skujkoku pāļu eksporta bija Kanāda. Nozīmīga daļa globālajā skujkoku mietu eksportā ir arī Nīderlandei, Ukrainai, Francijai, Gvatemalai, Zviedrijai, Krievijai, Hondurasai, Gajānai, Portugālei, Dānijai un Austrijai.

Plaši izplatītais uzskats par Latviju kā vienu no zaļākajām valstīm pasaulē ir mīts, secināts Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) sagatavotajā ziņojumā par dzīvotņu un sugu aizsardzības stāvokli par laika periodu no 2013.gada līdz 2018.gadam.

Kā atzina DAP ģenerāldirektora pienākumu izpildītāja Gunta Gabrāne, ziņojums, kas iesniegts Eiropas komisijai (EK), apliecina, ka ir neliels progress un uzlabojumi bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā, tomēr joprojām ir daudz darāmā.

Viņa uzsvēra, ka iepriekšējais apliecinājums tam bija nesen publiskotais Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ziņojums, kurā bija uzsvērts, ka pastāvīgi nepietiekamais finansējuma un darbaspēka trūkums liedz īstenot kvalitatīvu dabas saglabāšanas politiku valstī.

2019.gadā 38% ES nozīmes biotopu kopējais aizsardzības stāvoklis novērtēts kā slikts, tomēr tas ir salīdzinoši labāks vērtējums nekā iepriekš, kad 50% biotopu aizsardzības stāvoklis tika novērtēts kā slikts. Salīdzinot ziņojuma datus ar citām ziemeļu reģiona valstīm, secināms, ka Latvijā, līdzīgi kā Somijā, Zviedrijā, Igaunijā un Lietuvā, vairāku meža dzīvotņu aizsardzība ir novērtēta kā slikta un nepietiekama, kā arī zālāju aizsardzības stāvoklis būtiski nav uzlabojies.

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta zinātnieki piedāvā tehnoloģiju videi draudzīga termoiepakojuma izgatavošanai no Latvijā ļoti plaši pieejamā skuju koku zaleņa – smalkiem zariņiem un skujām, informē RTU.

Skuju koku zalenis faktiski ir mežizstrādes atlikums, tā lietošanas iespējas ir ievērojami plašākas par šobrīd izmantotajām.

«Izstrādājot mežu, koku smalkie zariņi ar skujām paliek turpat mežā. Pēc izkalšanas skujas un zarus var izmantot meža šķeldas ražošanai vai arī klāt uz zemsedzes, lai sliktos laikapstākļos tehnika varētu pārvietoties pa mežu. Nelielos apjomos Latvijā zaleni izmanto arī skuju ekstraktu ražošanā,» uzskaita RTU Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta (VASSI) vadošā pētniece Indra Muižniece. Zaleni pārstrādā SIA Vecventa Piltenes pusē, vairāki uzņēmumi izmanto zaleņa pārstrādes produktus, piemēram, skuju ekstraktu un hlorofila pastu lieto kā izejvielu kosmētikas un farmācijas produktu ražošanā.

Dodot otru dzīvi ģipsi un polimērus saturošiem būvniecības atkritumiem, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Būvniecības un mašīnzinību fakultātes Būvmateriālu un būvizstrādājumu laboratorijas vadošie pētnieki izstrādā jauna veida materiālu siltumizolācijas un skaņu absorbējošu paneļu izgatavošanai.

«Būvniecība vairs nav iedomājama bez siltuma un skaņas izolācijas materiāliem – paralēli ēku ārējo norobežojošo konstrukciju siltināšanai arvien lielāka uzmanība tiek veltīta arī skaņas izolācijai starpstāvu pārsegumos. Šiem darbiem tradicionāli izmanto putupolistirola un akmens vates loksnes. Popularitāti tirgū sāk iemantot arī putupolistirola granulu un saistvielu kompozītmateriāls, ko būvnieki bieži dēvē par šķidro putuplastu. To var izgatavot uz vietas būvlaukumā, izmantojot esošās betona klona maisīšanas iekārtas. Materiāls ļauj veidot bezšuvju grīdu izolāciju, ar to ir vienkārši un efektīvi nosegt grīdā iebūvētās inženierkomunikācijas, to var veidot vēlamā biezumā,» stāsta BMF asociētais profesors Ģirts Būmanis.

Valdība otrdien, 2. jūlijā, apstiprinājusi Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos noteikumus par lauksaimniecības dzīvnieku un vietējo šķirņu mājas (istabas) dzīvnieku gēnu bankas uzturēšanu, lai nodrošinātu gēnu bankas efektīvu darbību.

Jaunizveidotajā gēnu bankā tiks uzglabāti lauksaimniecības dzīvnieku bioloģiskā materiāla paraugi un vietējo šķirņu mājas (istabas) dzīvnieku, piemēram, Latvijas dzinējsuņa bioloģiskā materiāla paraugi. Jau pašlaik Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Biotehnoloģiju zinātniskās laboratorijas Molekulārās bioloģijas un mikrobioloģijas nodaļā tiek uzglabāti un pētīti lauksaimniecības dzīvnieku bioloģiskā materiāla paraugi, bet ir svarīgi uzkrāto bioloģisko materiālu saglabāt ilglaicīgi un papildināt ar jauniem paraugiem, kā arī veikt pētījumus, lai noskaidrotu šķirņu pozitīvās īpašības.

Gēnu bankā pastāvīgi tiks uzglabāti dzīvnieku - gan lauksaimniecības dzīvnieku, gan vietējo šķirņu mājas (istabas) dzīvnieku - bioloģiskā materiāla paraugi, lai pētītu, raksturotu, izvērtētu, izmantotu, saglabātu un atjaunotu šķirnes. LLU arī būs tiesīga likvidēt dzīvnieku šķirņu bioloģiskā materiāla paraugus, ja tie vairs nebūs derīgi šķirņu pētījumiem, raksturošanai, saglabāšanai u.c. mērķiem.

Sadarbojoties Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) un Latvijas Universitātes (LU) zinātniekiem, ir radītas metodes, kas ļauj ieraudzīt agrīnus bojājumu materiālos, pirms tie rada katastrofu, informē RTU.

Kompozītmateriālu izmantošana, piemēram, būvniecībā, mašīnbūvē, aparātbūvē, aviācijā, dzeramā ūdens piegādes sistēmās, medicīnā un citur kļūst arvien izplatītāka. Lai izvairītos no konstrukciju neprognozētas sabrukšanas, ir būtiski savlaicīgi diagnosticēt materiālu mehānisko īpašību agrīnas izmaiņas.

«Mums ir vajadzīgi droši materiāli. Jebkura materiāla drošību var paredzēt,» stāsta projekta vadītājs, RTU Biomedicīnas inženierzinātņu un nanotehnoloģiju institūta direktors profesors Jurijs Dehtjars.

Viena no metodēm izmanto fotoelektronu emisijas mērījumus materiāla mehāniskās deformācijas laikā. Elektronu emisijas diagnostika ļauj detektēt sabrukšanu elastības deformācijas sākumā. Sākoties materiāla sabrukšanai, plīst molekulārās saites, atbrīvojot elektronus. Lai palielinātu elektronu emisijas strāvu, sabrukšanas vieta papildu tiek apgaismota ar ultravioletas gaismas fotoniem. Savukārt otra diagnostikas metode kompozītmateriāla bojātās vietas iekrāso, tā atvieglojot dažādu konstrukciju tehniskā stāvokļa kontroli. Materiālā tiek ievadītas krāsas un krāsas attīstītāja mikrokapsulas. Materiālu pārslogojot, kapsulas plīst un iekrāso bojāto vietu.

Lai gan Latvijā ir krietni augstāka ienākumu nevienlīdzība nekā vidēji Eiropas Savienībā, ko atspoguļo arī viens no augstākajiem Džini koeficientiem, tomēr nodokļu reformas ietvaros ieviesto Iedzīvotāju ienākuma nodokļa progresivitāti uzņēmēju organizācijas uzņēmušas ar lielu pretestību.

Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kamera pat ir aicinājusi no tās steidzami atteikties. Galvenie argumenti pret progresivitāti tradicionāli saistīti ar to, ka pieaugs ēnu ekonomika un tas būs šķērslis labi atalgotu darba vietu izveidei. Izskan arī viedokļi, ka tādējādi tiek sodīti uzņēmēji, kas maksā lielas algas. Bet pats galvenais – vajagot vispirms uzkrāt bagātību un tikai tad domāt par tās pārdali.

Uzņēmēju, kas maksā lielas algas saviem darbiniekiem un ir efektivizējuši ražošanu vai sniedz augstas pievienotās vērtības pakalpojumus, nepatiku pret augstāku nodokļu slogu, protams, var saprast. Jo sevišķi tāpēc, ka Latvijā šis slogs ir viens no augstākajiem Eiropas Savienībā. Līdz ar to tā mazināšana vieniem uzņēmējiem uz citu rēķina, protams, sajūsmu neizsauc.

Eiropas Komisijas (EK) dati liecina, ka ik gadu Eiropas Savienībā (ES) tiek izmests ap 12,6 miljoniem tonnu tekstila jeb gadā viens cilvēks izmet vidēji ap 15 kilogramiem. Tiek lēsts, ka šai nozarei ir ceturtā augtākā ietekme uz vides un klimata pārmaiņām, ko pārspēj tikai pārtikas ražošana, būvniecība un transports.

Pašreizējā realitāte liecina, ka 1% apģērba tiek pārstrādāts izmantošanai atkal.

ES līmenī atbilde minētajai tendencei ir tekstila ražotāju atbildības sistēma, kas Latvijā stāsies spēkā no šā gada 1. jūlija. Tas ir loģisks solis, jo pēc burta direktīvas mērķis ir mazināt šos atkritumus, pēc gara – stimulēt tekstila pārstrādes inovācijas, jo līdz šim šajā nozarē tās ir bijušas kūtras. Savukārt no 2025. gada tekstila atkritumu dalītā šķirošana būs obligāta visiem un visām ES dalībvalstīm.

Taču tekstila atkritumu mazināšanai šķirošana un tekstila atkārtota izmantošana, nevis izmešana sadzīves atkritumos, ir tikai viens no veidiem, kā samazināt šo atkritumu daudzumu. Otrs veids, ilgtermiņā daudz efektīvāks un apritīgāks, ir tā dēvētā pārstrāde “no šķiedras līdz šķiedrai”. Šī pieeja iemieso aprites ekonomikas būtību – nevis iegūt pirmreizējos resursus, bet izmantot to, kas jau ir. Šajā tehnoloģiju jomā ir redzamas iestrādnes, taču arvien tiek meklēti veidi, kā kāpināt jaudu un apjomu.

Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) no 2020.gada vairs neveiks automašīnu tehniskā stāvokļa kontroles, sacīja Satiksmes ministrijas (SM) sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Greiškalne.

Viņa skaidroja, ka atbilstoši apstiprinātajai CSDD darbības stratēģijai 2018.-2020.gadam plānots, ka vēlākais līdz 2020.gadam CSDD vairs neveiks automašīnu tehniskās stāvokļa kontroles apskates funkciju, bet tikai uzraudzību.

Greiškalne norādīja, ka saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem no 2023.gada tehniskās kontroles veicējus izvēlēsies konkursā, izsludinot publisko iepirkumu. Savukārt laika posmā no 2020.gada līdz 2023.gadam notiks pārejas periods uz jauno sistēmu, par kuru patlaban notiek juridiskais izvērtējums.

Valsts nepamatoti liedz privātajiem uzņēmumiem iesaistīties transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa kontroles tirgū, secinājusi Konkurences padome (KP).