Jaunākais izdevums

Iedzīvotāju ieguldījumu apjoms Valsts kases emitētajās krājobligācijās 20.decembrī sasniedzis 250 miljonus eiro, kopējam ieguldītāju skaitam pārsniedzot 7,3 tūkstošus, informē Valsts kasē.

Ņemot vērā Latvijas iedzīvotāju pieaugošo interesi par finansiāli izdevīgiem un drošiem ieguldījumiem, uzticība krājobligācijām, kā drošam un izdevīgam ieguldījumu instrumentam, palielinās. Šā gada otrajā pusē iedzīvotāju skaits, kuri ir izvēlējušies krājobligācijas savu naudas līdzekļu ieguldīšanai un uzkrāšanai, ir dubultojies un šobrīd pārsniedz 7,3 tūkstošus, bet iedzīvotāju ieguldījumu apjoms krājobligācijās otrajā pusgadā ir palielinājies par vairāk kā 150 miljoniem eiro.

Šobrīd novērojams iedzīvotāju pieprasījuma pieaugums pēc garāka termiņa krājobligācijām, it īpaši 5 un 10 gadu, jo tās sniedz ieguldītājiem iespēju fiksēt šī brīža izdevīgās procentu likmes ilgtermiņā un saņemt ar nodokļiem neapliekamus procentu ieņēmumus līdz pat krājobligāciju termiņa beigām. Arvien biežāk pēc krājobligāciju termiņa beigām iedzīvotāji veic ieguldījumu atkārtoti, nereti palielinot ieguldāmo summu un iegādājoties garāka termiņa krājobligācijas.

Aktuālais krājobligāciju piedāvājums ir pieejams vietnē www.krajobligacijas.lv un krājobligāciju iegādi ir iespējams veikt jebkurā brīdī, izvēloties vēlamo krājobligāciju termiņu un norēķinoties par iegādi tiešsaistē. Šobrīd publiskajā piedāvājumā ir pieejamas krājobligācijas ar dzēšanas termiņiem 1 gads, 3 gadi, 5 gadi, 7 gadi un 10 gadi. Minimālā ieguldījuma summa krājobligācijās ir tikai 50 eiro un maksimālai summai ierobežojumu nav.

Krājobligācijas ir droša ieguldījumu alternatīva svārstīgos finanšu tirgus apstākļos, jo tas ir ieguldījums valsts vērtspapīros, kuru Latvijas valsts garantē pilnā apmērā neatkarīgi no ieguldījuma summas, vienlaikus nodrošinot iespēju katru gadu līdz krājobligāciju termiņa beigām saņemt ar nodokļiem neapliekamu fiksētu procentu ienākumu. Valsts kase emitē krājobligācijas Latvijas Republikas vārdā kopš 2013.gada.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbilstoši šā brīža indikatīvajām prognozēm kopējais Latvijas aizņemšanās apmērs 2024.gadā varētu sasniegt trīs miljardus eiro, un lielākā daļa no tā tiks novirzīta iepriekš uzņemto valsts parāda saistību pārfinansēšanai, aģentūrai LETA pavēstīja Valsts kases pārstāvji.

Nepieciešamos resursus 2024.gadā plānots piesaistīt gan starptautiskajos finanšu tirgos, veicot eiroobligāciju emisijas, gan arī iekšējā tirgū, organizējot apgrozībā esošo eiroobligāciju papildu laidienu izsoles un emitējot krājobligācijas.

Valsts kases pārstāvji skaidro, ka aizņemšanās pasākumi tiks veikti līdzīgi kā iepriekšējos gados, saglabājot maksimālu elastību gan finanšu tirgus izvēlē, gan finanšu tirgos veicamo aizņēmumu nosacījumu izvēlē attiecībā uz aizņemšanās laiku, valūtu, apjomu, termiņu, instrumentiem.

Savukārt aizņemšanās izmaksas jeb procentu likmes ietekmēs aktuālā situācija finanšu tirgū aizņemšanās brīdī, norāda Valsts kasē, piebilstot, ka pēdējo gadu notikumi liecina, ka procentu likmes var būtiski svārstīties dažādu faktoru ietekmē, piemēram, reaģējot uz monetāro iestāžu lēmumiem, negatīvajiem notikumiem, ziņām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Gaidīšanas svētki

Andris Lāriņš, SEB bankas Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs, 26.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā lielākā daļa hipotekāro kredītu ņēmēju ar interesi gaida aprīli, kad tiks izmaksāta pirmā kompensācija par pirmajā ceturksnī samaksātajiem hipotekārā kredīta procentiem.

Uzmanību! Ņemot vērā, ka krāpnieki aktīvi seko aktuālajiem notikumiem tirgū, svarīgi atcerēties, ka atbalsta atmaksa lielākoties notiks automātiski – ne bankas, ne VID noteikti nesūtīs vēstules un īsziņas ar saitēm, prasot pieslēgties internetbankai un kaut ko apstiprināt ar Smart-ID vai citiem autorizācijas līdzekļiem!

Visai pārējai pasaulei un tiem Latvijā, kuri vēl tikai plāno ņemt kredītu, gada sākums paies gaidot pirmo ECB procentu likmju pazeminājumu. Daļa tirgus dalībnieku pirmo ECB procentu likmju pazeminājumu prognozē ieraudzīt 7. marta sapulcē. Bet vai tā būs?

Pamatojoties uz pašreizējo vērtējumu, ECB padome uzskata, ka galvenās ECB procentu likmes atrodas tādā līmenī, kas, uzturēts pietiekami ilgi, būtiski veicinās savlaicīgu inflācijas atgriešanos 2% vidējā termiņa mērķa līmenī. Padomes lēmumi par procentu likmēm būs atkarīgi no inflācijas perspektīvas novērtējuma, ņemot vērā saņemtos tautsaimniecības un finanšu datus, pamatinflācijas dinamiku un monetārās politikas transmisijas spēku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Krāšana un ieguldīšana – vērtība, kas jāapgūst un jāpraktizē mums visiem

Anna Dovbiša, SEB atklātā pensiju fonda valdes priekšsēdētāja, 02.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB bankas pētījums rāda, ka aptuveni 27% sieviešu Latvijā uzkrājumu nav*. Turklāt, sievietes, kuras veic uzkrājumus, biežāk domā par citiem, piemēram, krāj saviem bērniem, nevis savai finansiālajai neatkarībai. Sievietes bieži vien arī ieguldījumu riska izvēlē ir piesardzīgākas, taču neatbilstoša riska izvēle var novest pie tā, ka atdeve no ieguldījumiem ilgtermiņā būs mazāka.

Lai kļūtu finansiāli neatkarīgām, sievietēm ir jāpieņem lēmumi par uzkrājumu veidošanu, brīvo līdzekļu ieguldīšanu un dažkārt arī jāuzņemas atbilstošs risks.

Ir vairākas nozīmīgas barjeras, kas sievietēm ir jāpārvar ceļā uz savu finansiālo neatkarību. Tas ir zemāks atalgojums – sieviešu vidējā stundas alga ir zemāka visos izglītības līmeņos, visās nozarēs un amatu grupās. Vidējais atalgojums stundā sievietēm 2022. gadā bija par 17,1% mazāks nekā vidējais atalgojums vīriešiem (ES vidēji šis rādītājs bija 12,7%)**.

No iepriekš minētā izriet mazāks uzkrājums pensijas kapitālā, kā arī mazāk līdzekļu citu uzkrājumu un ieguldījumu veikšanai. Sievietēm daudz biežāk ir jāpārvar sabiedrības stereotipi, lai izlauztos līdz vadošiem amatiem, proti, izglītībā un karjerā ir jāiegulda vairāk laika un naudas. Šo faktoru saasina došanās bērnu kopšanas atvaļinājumā. Visbeidzot, sievietēm allaž ir jāpatur prātā “plāns B” gadījumā, ja viņas paliek par savu bērnu galvenajām uzturētājām. Tomēr neskatoties uz visām šīm barjerām, nav cita ceļa finansiālas neatkarības gūšanai, kā sākt ar pakāpenisku uzkrājuma veidošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kāds ir Latvijas uzņēmumu neizmantotās peļņas potenciāls?

Kārlis Purgailis, CBL Asset Management valdes priekšsēdētājs, 13.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2023. gadā fiksētā ienesīguma finanšu produkti – krājkonti, termiņdepozīti, krājobligācijas – nostiprinājuši savu lomu Latvijas iedzīvotāju finanšu pārvaldībā. Lai gan šie paši instrumenti pieejami arī vietējam biznesam, vairums Latvijas lielāko uzņēmumu neizmanto iespējas pelnīt vairāk – īstermiņa fiksētā ienākuma finanšu instrumentus regulāri izmanto vien 9 % no 500 lielākajiem vietējiem uzņēmumiem.

Vai drīzumā šī situācija varētu mainīties, un kāda ir neizmantoto iespēju cena?

Atskatoties uz 2023. gadu, ir redzams, ka ekonomikas procesi un procentu likmju kāpums ir atgriezis iedzīvotāju interesi par naudas noguldīšanu. Cilvēki atsākuši izmantot iespēju pelnīt ar fiksētā ienesīguma instrumentiem – termiņdepozītiem, krājkontiem un krājobligācijām. Šī gada oktobrī iedzīvotāju noguldījumi krājobligācijās sasniedza 200 miljonus eiro (pirms tam jūnijā – ap 100 miljoniem eiro), bet ieguldītāju skaits pārsniedza 6000. Tā ir pozitīva tendence, proti, iedzīvotāji liek savai naudai strādāt viņu labā.

Cik pieprasīti ir obligāciju portfeļi Latvijas uzņēmumiem?

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kāpēc Igaunijā akcijas pērk biežāk nekā Latvijā?

Kārlis Purgailis, CBL Asset Management valdes priekšsēdētājs, 10.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas iedzīvotāju aptaujas rezultāti liecina, ka Latvijā tikai 7 % investē akciju tirgos, kamēr Igaunijā to dara divreiz vairāk – 16 %. Kādi ir galvenie iemesli iedzīvotāju kūtrumam, un kas ir palīdzējis kāpināt interesi par ieguldījumiem Igaunijā?

Latvijas mājsaimniecību finanšu aktīvi visbiežāk glabājas norēķinu kontos. Tikai pēdējā laikā, kāpjot likmēm, aktivizējušies iedzīvotāji, kuri izmanto termiņdepozītu piedāvātās iespējas. Pie mums joprojām ir salīdzinoši maza interese par finanšu produktiem, kas piesaistīti finanšu tirgiem, kā piemēram, ieguldījumu fondiem, uzkrājošajai dzīvības apdrošināšanai, pensiju 3. līmenim, ieguldījumiem uzņēmumu akcijās un obligācijās vai valsts krājobligācijās. Kamēr Latvijā tikai aptuveni 14 % no kopējiem mājsaimniecību finanšu aktīviem ir ieguldīti šajos finanšu instrumentos, Igaunijā šis skaitlis ir aptuveni 20 %, bet Rietumeiropā brīvos līdzekļus iegulda krietni vairāk. Pat šķietami konservatīvajā Vācijā finanšu tirgū tiek ieguldīti ap 40 % no kopējiem privātpersonu finanšu līdzekļiem, kamēr Zviedrijā pat 70 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Termiņnoguldījumu veiksmes pamats – izpratne par savām vajadzībām

Iļja Arefjevs, AS “Vairo” Valdes priekšsēdētājs, 16.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrības sašutums par zemajām termiņnoguldījumu likmēm Latvijā ir pilnīgi saprotams. Teju ikviens izjutis pieaugošos kredītmaksājumus, ko veicināja īstermiņa procentu likmes eiro valūtā (ko dēvē par Euribor) pārliecinošā pietuvošanās četriem procentiem, neizslēdzot iespēju tuvākajos mēnešus sasniegt pat 4.5% un vairāk.

Krājobligācijas, ko izlaiž Valsts Kase, sola ienesīgumu ap 4% gadā atkarībā no šo obligāciju dzēšanas termiņa. Taču vēsturiski populārie banku termiņnoguldījumi ienesīguma ziņā būtiski atpaliek no krājobligācijām, to likmēm arvien atrodoties 2% – 4% robežās.

Vai tiešām pie vainas ir tikai bieži pieminētā nepietiekamā konkurence starp bankām? Nebūt nē - ikviena iedzīvotāja rokās ir iespēja izvēlēties sev atbilstošāko ilgtermiņa noguldījumu veidu, lai tas būtu ienesīgs un atbilstu individuālajai vajadzībai. Taču, lai izdarītu pareizās izvēles, vispirms būtiski ir saprast savas vajadzības un atrast tām atbilstošākos risinājumus.

Uzkrājumu veidošanas ceļojums

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijas IKP kritumu trešajā ceturksnī prognozē amplitūdā no 0,6% līdz 2%

LETA, 27.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad trešajā ceturksnī varētu būt samazinājies amplitūdā no 0,6% līdz 2% salīdzinājumā ar 2022.gada attiecīgo periodu, aģentūrai LETA prognozēja banku analītiķi.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš aģentūrai LETA prognozēja, ka šogad trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni - šā gada otro ceturksni - IKP Latvijā varētu būt sarucis par 0,5-1,5%, bet 2023.gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo ceturksni ekonomikā varētu būt bijis kritums par 1,5-2%.

Viņš skaidroja, ka galvenais iemesls kritumam ekonomikā joprojām ir diezgan būtiskais samazinājums rūpniecībā un eksportā, ko izraisījis vājš ārējais pieprasījums. Tāpat nelieli mīnusi joprojām ir tirdzniecībā, jo, neskatoties uz algu kāpumu un zemo bezdarbu, iedzīvotāju pandēmijas laika uzkrājumi lielā mērā ir iztērēti, vairāk nekā 200 miljoni eiro ir ieguldīti valsts krājobligācijās un procentu likmju kāpuma dēļ ir pieauguši kredītu maksājumi. Tāpat šogad mēnesi vēlāk nekā pērn notika pensiju indeksācijas, kas negatīvi ietekmēja tirdzniecību septembrī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc gandrīz desmit gadu ilgas aizmirstības par vērā ņemamu palīgu uzkrājumu vairošanā atkal kļuvis termiņnoguldījums. Banku piedāvātās likmes noguldījumam uz vienu gadu sasniegušas un pārsniegušas 4% robežu, kas ir augstākais līmenis kopš 2009. gada.

Intensīvās kreditēšanas periodā pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā banku piedāvātās procentu likmes bija rakstāmas ar divciparu skaitli, un daudziem iedzīvotājiem tolaik termiņnoguldījums kļuva par līdzekli uzkrājumu paglābšanai no salīdzinoši augstās inflācijas. Taču vērienīgā ekonomiskā krīze, kas folklorā iegājusi ar nosaukumu "dižķibele", noveda pie procentu likmju pamatīga krituma. Kopš 2014. gada Eiropas Centrālās bankas (ECB) noteiktā depozīta likme gadiem ilgi pat bija negatīva, tādēļ daudzas bankas pat pārtrauca piedāvāt termiņnoguldījuma iespējas. Situācija mainījās 2022. gada sākumā līdz ar straujo inflācijas lēcienu. ECB mērķtiecīgi paaugstinot starpbanku aizdevumu likmi, arī depozītu likmes ātri augušas un šobrīd jau sasniegušas 4%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

SEB grupas peļņa Latvijā pērn bija 152,4 miljoni eiro

Db.lv, 25.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB grupa pagājušajā gadā Latvijā guvusi peļņu 152,4 miljonu eiro apmērā, kas ir par 61,4% vairāk nekā 2022.gadā, informē bankā.

SEB grupas Latvijā ieņēmumi pagājušajā gadā bija 246 miljoni eiro, kas ir par 62,6% vairāk nekā 2022.gadā, bet izmaksas pērn bija 59,6 miljoni eiro, tādējādi grupas peļņa pirms uzkrājumiem bija 186,4 miljoni eiro.

Uzkrājumi paredzamiem kredītzaudējumiem pērn palielināti divu miljonu eiro apmērā.

Kopējais noguldījumu apmērs 2023.gada beigās bija 4,5 miljardi eiro, kas ir par 1,6% vairāk nekā 2022.gada beigas, bet kopējais kredītportfelis - 3,3 miljardi eiro, kas ir pieaugums par 3,7%.

"SEB bankas" grupas aktīvi 2023.gada beigās bija 5,6 miljardi eiro, kas ir par 2,3% vairāk nekā 2022.gada beigās, bet kapitāls - 611 miljoni eiro, kas ir par 20,8% vairāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ieguldījumu veikšana – kā atšķiras Z paaudzes un mileniāļu riska apetīte?

Kārlis Purgailis, bankas Citadele meitas uzņēmuma CBL Asset Management valdes priekšsēdētājs, 02.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažādas paaudzes ieguldījumus finanšu instrumentos uztver atšķirīgi – sākot no tā, kur ieguldīt naudu un beidzot ar riska apetīti un potenciālo ieguldījuma termiņu.

Vai ekonomiski aktīvāko paaudžu maiņa izmaina ieguldījumu vidi Latvijā, un kādas ir būtiskākās atšķirības dažādu paaudžu ieguldījumu pieejā?

Turīgie izvēlas obligācijas

Pēdējos gados Baltijas mājsaimniecību veiktie investīciju apjomi ir pieauguši gan iedzīvotāju skaita, gan iemaksāto apjomu ziņā. Vienlaikus statistika joprojām saka priekšā, ka Latvijas iedzīvotāji brīvos līdzekļus tomēr iegulda mazāk nekā Rietumeiropā. Diemžēl lielākā daļa ekonomiski aktīvo iedzīvotāju savus iekrājumus joprojām nogulda pieprasījuma kontos komercbankās.

Ņemot vērā aizvadītā gada straujo procentu likmju vides maiņu, termiņnoguldījumi un iekrājumu kontu produkti kļuva krietni pievilcīgāki, kā rezultātā arvien plašāka sabiedrības daļa izvēlējās izmantot šos zemā riska produktus, nevis ieguldījumus finanšu tirgos. Arī turīgie klienti sev pieejamos brīvos līdzekļus izvēlējās ieguldīt obligācijās, galvenokārt īstermiņa un vidējā termiņa augstas klases valsts obligācijās, kā arī krājobligācijās.

Komentāri

Pievienot komentāru