Pārtika

Ieguldot 40 tūkstošus, Aldaris sāk brūvēt čehu tipa alu

Sandra Dieziņa, 18.02.2013

Jaunākais izdevums

Alus darītava Aldaris uzsākusi jaunas alus šķirnes Zelta Check brūvēšanu.

Zelta zīmola vadītāja Aiga Dzene stāsta, ka pirms investēt 40 tūkstošus latu, veikta tirgus izpēte. Tieši pieaugošā interese par čehu tipa aliem veicinājusi lēmuma pieņemšanu par investīciju veikšanu.

Čehu tipa alus iemantojot arvien lielāku popularitāti visā pasaulē, tai skaitā Latvijā. Jāatgādina, ka pērn tika sākta alus un sulas dzēriena Zelta Radler ražošana, kura pārdošanas apjomi bija divas reizes lielāki, nekā plānots.

Zelta Check, kas lielākajās tirdzniecības vietās būs pieejams no marta, satur 4,6% alkohola un būs nopērkams tikai zaļā stikla 0,5 l pudelēs. Šogad Aldaris sola vēl vairākus jaunumus gan alus, gan citos dzērienu segmentos, taču pagaidām konkrēti plāni netiek atklāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Mana pieredze: Eksporta ceļus brūvējot

Ilze Žaime, 02.10.2019

Nurme Alus dibinātājs un līdzīpašnieks Mareks Ezerkalns un Nurme Bar vadītāja Linda Ezerkalna

Foto: Ritvars Skuja/DIENAS BIZNESS

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc sadarbības ar vairāk nekā desmit citām darītavām SIA Nurme Alus un SIA Nurme Bar dibinātāji Mareks Ezerkalns un Uģis Narvils kaļ plānus par savas alus darītavas izveidi.

Nurme lībiešu valodā nozīmē lauks, pļava. Savukārt Nurmes alus nozīmi var sajust, tikai to pagaršojot.

Visa sākums garāžā

Mareka Ezerkalna pirmais alus brūvēšanas mēģinājums izgāzies – alus sanācis briesmīgs. Taču interese par alus darīšanu viņam tādēļ nemazinājās. Pirms pieciem gadiem, saulgriežiem tuvojoties, viņš atkal atgriezās pie domas, ka jābrūvē alus. Kādā no Kustība par labu alu jeb KUPLA salidojumiem, kur M. Ezerkalns bija devies papildināt zināšanas, iepazinies ar mājbrūvētāju Uģi Narvilu. Viņa pieredze alus darīšanā bija pāris gadus ilgāka, viņš bija pastrādājis kādā Rīgas alus darītavā. Pēc tikšanās abiem radās doma pamēģināt radīt dzērienu kopā. Lai plānu īstenotu, ņēmuši tos katlus, kas katram bija mājās, devušies uz Jelgavas pusi, kur U. Narvila garāžā radīja savu pirmo kopīgo alu – apiņoto gaišo eila tipa alu Triangulum. Tas sanāca garšīgs, tāpēc U. Narvils sazinājies ar alus darītavu, kurā bija strādājis, lai vienotos par iespēju tur uzvārīt Triangulum nedaudz lielākā vairumā. Labais rezultāts un iedrošinājums no draugu puses kļuva par dzinuli darbošanos turpināt. Papildu motivāciju devusi arī viesošanās alus darītavā Igaunijā. Modernās Pühaste apmeklējums atstāja spēcīgu iespaidu, paverot skatu uz to, cik plašas iespējas sniedz amatalus (craft beer) pasaule. Tobrīd gan komanda attapās, ka nav, kur savu brūvēt. Topošie aldari sāka sazināties ar citiem ražotājiem; Malduguns alus darītavas īpašnieks atbildēja, ka pie viņiem varētu atrast vietu, tomēr alus fermentācijas tvertnes esot aizņemtas. M. Ezerkalns stāsta, ka, ātri saņemoties, atraduši pārtikas tvertnes, kuras pārtaisot izveidoti divi alus fermenteri. Lai to īstenotu, no pašu kabatas ieguldīti pāris tūkstoši eiro. Tā 2016. gada nogalē radās SIA Nurme Alus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mērķējot uz daudzmiljonu alus baudītājiem Krievijā un plānojot iekarot eksotisko Ķīnas tirgu, jauna čehu alus darītava Stargorod nobāzējas arī Rīgā.

Klātesot Čehijas un Ukrainas vēstniekiem Latvijā, trīssimt gadu senajā, vēl Ziemeļu karu pieredzējušā ēkā Daugavas labajā krastā atklāts jauns alus restorāns, kurā alus tiek brūvēts pēc čehu tehnoloģijām. Restorāna dibinātājs UBC Group prezidents Igors Gumennijs atklāj, ka Latvija ir ļoti pievilcīga vieta uzņēmējdarbībai. Viņš redz brīvu vietu alus restorānu attīstībai, tāpēc arī veiktas investīcijas ārpus Ukrainas, kur uzņēmumam pieder trīs alus restorāni. Stargorod stratēģija – atvērt savus restorānus lielākajās Krievijas pilsētās, kā arī perspektīvā tos attīstīt tālajā Ķīnā.

Stargorod – tā ir alus darītavu un restorānu ķēde. Mums pieder trīs restorāni Ukrainā – Harkovā, Ļvovā un Doņeckā. Ukrainā esam vēl vairāku restorānu būvniecības stadijā – tie atradīsies Kijevā, Dņepropetrovskā, Zaporožjē un meklējam vietu arī Odesā. Rīga mums ir dabiska vieta postpadomju telpā Baltijā. Jau šonedēļ atvērsim savu restorānu Sočos, kur būs olimpiskās spēles, un martā jauns restorāns būs Sanktpēterburgā. Pēc tam plānojam atvērt savus restorānus visās lielākajās Krievijas pilsētās. Tālākā vieta, kur domājam strādāt, būs Ķīna.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar pirmā sniega uzsnigšanu un Ziemassvētku tuvošanos uzvaras gājienu piedzīvo karstie ziemas dzērieni – karstvīns, dažādi silto sulu dzērieni un kokteiļi, kā arī alus, kura garšas buķete liek domāt nevis par svelmīgu vasaras dienu, bet sniegotu ziemu.

Lai gan karstvīna dzeršanas tradīcijas pirmsākumi meklējami Vācijā, arī pie mums tā pēdējo gadu laikā sākusi iesakņoties. Teju katrā bārā, kafejnīcā vai restorānā ziemas mēnešos iespējams tikt pie kūpoša karstā dzēriena, jo bārmeņi aizvien izdomā jaunas receptes, kas ļauj apmeklētājiem izbaudīt jaunas garšas nianses. Arī ražotāji nesēž, rokas klēpī salikuši. Latvijā tiek darināts gan karstvīns, gan alus, kas īpaši piestāv ziemas sezonai. Veikalu plauktos atrodami arī vairāki bezalkoholiskie silto sulu dzērienu veidi. DB aptaujātie kafejnīcu pārstāvji atzīst, ka karsto dzērienu pieprasījuma palielinājums ir cieši saistīts ar pirmā sniega parādīšanos un, protams, gaidāmajiem ziemas saulgriežiem. Savukārt ražotājiem sezonālā produkta piedāvāšana ļauj palielināt apgrozījumu un nopelnīt arī laikā, kad pircējiem kāre pēc aukstajiem atspirdzinošajiem dzērieniem ir krietni samazinājusies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top?: Dūmalus uzņēmumā Valmiermuižas alus

Žanete Hāka, 17.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmsjāņu nedēļā portāls db.lv ciemojas Valmiermuižas alus darītavā, lai saviem lasītājiem parādītu, kā top jaunākā uzņēmumā radītā alus šķirne - Dūmalus.

Valmiermuižā alu sāka brūvēt pirms septiņiem gadiem, izvirzot uzstādījumu ik gadu piedāvāt vienu jaunu alus šķirni, kas varētu tikt iekļauta pastāvīgā piedāvājumā, stāsta Valmiermuižas alus saimnieks Aigars Ruņģis. Šajā gadā pastāvīgā piedāvājumā iekļauts Dūmalus, kura radīšanā darītavu iedvesmojusi Valmieras pilsēta. Pilsētas uzplaukums ir saistīts ar Hanzas laikiem, kad iesalu, no kura brūvēja alu, nevis žāvēja karstos dūmos kā mūsdienās, bet gan kūpināja, viņš stāsta.

«Ko tikai latvietis nekūpina – gaļu, zivis, speķi un citus produktus, un senos laikos cilvēkiem nebija pietiekami daudz sāls, un tad viņi izdomāja, ka, lai saglabātu produktus ziemai, tie jākūpina,» uzsver alus darītavas saimnieks .

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Izveido alus brūvēšanas skolu

Ilze Žaime, 11.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alus darītava "Ziemeļu Enkurs" izveidojusi patreiz Latvijā vienīgo alus brūvēšanas skolu, lai sniegtu iespēju interesentiem apgūt alus brūvēšanu mājas apstākļos, pastāstīja brūvētavas galvenais aldaris un līdzdibinātājs Dāvis Linde.

"ZE alus skolas" galvenā ideja esot pavisam vienkārša - iepazīstināt cilvēkus ar alus darīšanas procesu un parādīt tiem, kas vienmēr gribējuši mājās brūvēt savu alu, kā to izdarīt, stāsta D.Linde.

Pērn uzņēmums alus skolu organizēja divas reizes, bet šogad, līdz aktīvās sezonas sākumam, tā norisinās ik mēnesi. D.Linde paredz, ka aktīvajā bāra un darītavas darba sezonā apmācību organizēšanai laika neatliks, bet, tā kā atsaucība ir liela un atsauksmes labas, rudenī noteikti to atsāks.

Citviet pasaulē alus brūvēšanas apmācības esot ļoti izplatītas. "Ziemeļu Enkurā" apmācības ilgst līdz sešām stundām. "Mēs vāram alu no A līdz Z. Parādu visu - kas un kā notiek, cilvēkiem ir iespēja uzdot jautājumus. Pastāstu, kur var smelties idejas, kādos forumos atrast vēl informāciju un kā to visu paveikt mājas apstākļos, ja pašam nav profesionālas iekārtas," stāsta D.Linde. Alus brūvēšanai mājās pietiekot vien ar katlu, marli, termometru un sietu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO,VIDEO: Brenguļu alus saimnieki cīnās ar importēto alu

Monta Glumane, 04.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Brenguļu alus saimnieki par vienu no Latvijas alus nozares lielākajiem izaicinājumiem sauc cīņu ar importēto alu.

Jau kopš 1969. gada Abula upes krastā atrodas alus darītava, kurā kādreiz alu brūvēja kolhozs Vārpa. 1992. gadā Freivaldu ģimene alus darītavu pārpirka un izveidoja SIA Abula. Uzņēmuma līdzīpašnieks Māris Freivalds atzīst, ka viegli darboties nozarē nav, ir pat smagi, taču ar kaut ko ir jānodarbojas. «Mums ir satraukums, jo tiek ievests liels apjoms ārzemju alus. Vairāk nekā puse no visa pārdotā Latvijā, taču mēs lielu konkurenci neizjūtam, jo mums ir savs tirgus un faktiski katru gadu tas palielinās,» stāsta uzņēmuma direktors Juris Freivalds. Zināms, ka Brenguļu alus pazīstams ar savu neatkārtojamo garšu. Uzņēmējus satrauc fakts, ka no ārvalstīm tiek ievests lēts alus, bet alkohola akcīzes nodoklis no 2010. gada pieaudzis divas reizes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Papildināta - Aldaris atlaidīs strādājošos un alu ražos ārpus Latvijas

Sandra Dieziņa, Māris Ķirsons, 05.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no lielākajiem alus darītājiem a/s Aldaris plāno optimizēt ražošanu un atlaist daļu strādājošo. Aldara alu PET un stikla pudelēs nākotnē, visticamāk, ražos ārpus Latvijas.

Papildināta ar Aldara komentāru no 3. rindkopas

Carlsberg grupā ietilpstošais a/s Aldaris no 2014. gada Latvijā, iespējams, pārtrauks alus ražošanu PET un stikla pudelēs, kas turpmāk tiks ražoti ārpus Latvijas, līdz ar to darbinieku skaits Latvijas ražotnē pakāpeniski tiks samazināts aptuveni par trešdaļu no 200 strādājošajiem, liecina DB rīcībā esošā informācija no neoficiāliem, bet drošiem avotiem. Šāda lēmuma pamatā – ievērojamie zaudējumi, kas pērn sasniedza 2,79 miljonus Ls, kā arī realizācijas apjomu samazināšanās, liecina DB rīcībā esošā informācija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

900 aldari brūvē kopīgu alu, lai glābtu nozari

Ilze Žaime, 22.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Amatalus darītava "Ārpus Brewing Co" Latvijas vārdu nes pasaulē un tagad, krīzes laikā, radījusi alu, lai atbalstītu visus nozares dalībniekus.

Alus darītavu SIA "Ārpus" Ādažu novadā 2017.gadā izveidoja četri alus mīļotāji. Katrs no viņiem pirms tam darbojās dažādās nozarēs - no IT jomas, līdz pat saistībai ar alus darīšanu. Par brūvētavas galveno aldari kļuva Vladimirs Berezins. Uzņēmuma nosaukumā ietverta doma par to, ka šis alus ir citādāks un ārpus ierastajām garšām.

No čigāniem līdz savai darītavai

Pašos pirmsākumos "Ārpus Brewing Co" darbojās kā "čigānu" alus darītava - pēc sevis izstrādātas receptūras alus tika brūvēts dažādās alus darītavās visā Latvijā. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Ģirts Tihomirovs norāda, ka tā bijusi lieliska iespēja labāk sagatavoties un uzkrāt pieredzi savas darītavas atvēršanai: "Pilnīgi noteikti jebkura čigānu alus darītava sapņo par savu brūzi, un mēs nebijām izņēmums."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ne pirmo gadu alus tirgus Baltijas valstīs samazinās. Šī dzēriena ražotājus ir skārusi pieaugoša akcīze, reklāmas liegumi un citi stingri ierobežojumi. Rolands Viršils (Rolandas Viršilas), kas vada Carlsberg grupai piederošās alus darītavas Baltijas valstīs (Aldaris Latvijā, Saku Igaunijā un Švyturys-Utenos alus Lietuvā), apgalvo, ka šajos nemierīgajos laikos zelta vērtību iegūst eksports un sinerģija starp visām triju valstu darītavām. Tiesa, situāciju uzkarsē reģionā esošais akcīzes karš, kurā uzņēmējs saskata divus uzvarētājus un Latvijā pieņemto lēmumu nepamatotību.

Kādus laikus tagad piedzīvo alus darītāji Baltijas valstīs?

Tāpat kā citās rūpniecības nozarēs, arī mēs priecājamies par ekonomikas attīstību un pieaugošajiem patērētāju ienākumiem. Par to skaidri signalizē visās Baltijas valstīs pieaugušais augstākās klases Premium alus segments.

Patīkami, ka mūsu sabiedrība turpina stiprināt pozīcijas – kā ražotājs esam priekšgalā ne tikai Premium segmentā, bet arī vispārējā alus tirgū. Lietuvā savu tirgus daļu esam palielinājuši aptuveni par vienu procentu, Latvijā – aptuveni par 0,5 procentiem, Igaunijā saglabājam stabilu pozīciju.

Pilnīgi pretējas emocijas izraisa tas, ka dažādu ierobežojumu dēļ pēdējā gada laikā dzērienu tirgus ir samazinājies. Latvijā tika ierobežots dzēriena iepakojuma izmērs, Igaunijā kļuva stingrākas prasības attiecībā uz reklāmu, bet Lietuvā darbojamies tā sauktajā melnajā tirgū, jo šeit ir aizliegta jebkāda reklāma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No trīs cilvēku tipiem - A, B un C - Latvijā visvairāk varētu būt sastopami «grāmatveža» jeb B tipa cilvēki, stāsta Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas psiholoģijas bakalaura un maģistra studiju programmu direktore profesore Guna Svence.

Jautājumā par to, kas, viņasprāt, var noteikt to, vai kāds cilvēks var kļūt vai nekļūt par līderi, viņa norādīja, ka kādreiz esot mācīts, ka cilvēkā visu nosaka vide un audzināšana, skola. «Izrādās, ka tā nav. Sociālajā psiholoģijā ir runa par trīs tipa personībām - A tipa, B tipa un C tipa personībām.»

A tipa personība ir tā, kuras potenciāls ir spēcīgāks par jebkādiem šķēršļiem. Tādas personības parasti ir orientētas uz ātru darbību, ātru ideju ģenerēšanu, ātru lietu saprašanu un sajušanu. «Tā ir personība, kuru var raksturot ar diviem vārdiem - risks un azarts,» atzina Svence.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Miezis un kompānija līdzīpašnieks: Latvietis ir alus cilvēks

Monta Glumane, 04.01.2019

Alus darītavas «Labietis» un alus bāra «Miezis un kompānija» līdzīpašnieks Reinis Pļaviņš.

Foto: Ritvars Skuja,Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nesen arī Rīgā atvērts alus bārs «Miezis un kompānija». «Īsta kroga ideja - sanāk kopā cilvēki, audzē savu sociālo kapitālu un izmanto alkoholu kā lubrikantu,» šādu atziņu pauž alus darītavas «Labietis» un alus bāru «Miezis un kompānija» līdzīpašnieks Reinis Pļaviņš.

Pirmais «Miezis un kompānija» alus bārs pirms diviem gadiem tika atvērts Liepājā. Bāra koncepts tika notestēts vēju pilsētā, kur tas ļoti labi attīstījies. «Iedomājieties, Liepājā vairāk nekā 100 alus veidi vienā vietā? Tas ir satriecoši! Lielākā problēma bija atrast darbiniekus. Bārs nav gluži maizes ceptuve, tur ir jābūt kontrolei,» stāsta R.Pļaviņš. Ņemot vērā Liepājas pieredzi, nolemts biznesu turpināt arī Rīgā. «Mēs netiekam iekšā bāros, kuros «Lielvārdes alus» ir nopircis krānus, tāpēc mēs veram vaļā savus bārus. Mēs tos veidojam tādus, lai visiem pārējiem bāriem atkārtos žoklis,» saka R.Pļaviņš.

Viņš stāsta, ka alus bārs «Miezis un kompānija» ir kā alus darītavas «Labietis» filiāle. Uzņēmums pazīstot alu, tāpēc bāros nav nejauši izvēlētu alus veidu, bet tikai tādi, kuri tiek atzīti par gana labiem. «Mēs esam atvēruši bāru, kurā pašiem aiziet iedzert alu, kad mums savs alus ir apnicis,» skaidro R.Pļaviņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Valmiermuižas alus apgrozījums audzis par 47%

Žanete Hāka, 22.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā SIA Valmiermuižas alus apgrozījums audzis par 47%, sasniedzot 2,49 miljonus eiro, informē uzņēmuma pārstāvji.

2012. gadā Valmiermuižas alus darītavas apgrozījums bija 1,69 miljoni eiro.

2013. gadā Valmiermuižas alus darītava realizēja 1,46 miljonus litru alus, kas ir par 40% vairāk nekā 2012. gadā, kad tika realizēti 1,04 miljoni litri alus.

«Pagājušajā gadā kā prioritāti izvirzījām ieguldīt tumšo alu segmentā, kurā arī esam sasnieguši vislielāko izaugsmi,» stāsta alus darītavas saimnieks Aigars Ruņģis. «Gada sākumā investējām vienu miljonu eiro tumšo alu noguldīšanas pagraba izbūvē, kas ļāva Valmiermuižas Tumšo alu brūvēt un piedāvāt arī vasaras sezonā, bet rudenī visā Latvijā piedāvāt Valmiermuižas Ziemas alu

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Izsludina konkursu, kura uzvarētājs varēs brūvēt savu alus šķirni Aldara darītavā

Žanete Hāka, 08.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alus darītava Aldaris otro gadu rīko konkursu alus mājražotājiem Aldara kauss, kura laikā īpaši izveidota žūrija centīsies noskaidrot labāko tumšā alus tipa mājas brūvējumu, informē uzņēmums.

Uzvarētājam būs iespēja brūvēt savu alus šķirni Aldara vēsturiskajā alus darītavā.

Iecerēts, ka jaunais alus ierobežotā apjomā – 12 tūkstoši pudeļu - pie alus cienītājiem nonāks šī gada rudenī. Alus tiks pildīts 0,5 l stikla pudelēs un marķēts ar uzvarētāja vārdu, uzvārdu un parakstu uz etiķetes.

«Aizvadītajā gadā pirmo reizi rīkojām šādu konkursu, un tas ieguva lielu atsaucību. Kopumā tika iesniegtas vairāk nekā 30 alus šķirnes, bet finālā par labāko alu tika atzīts Daiņa Mazkaļķa radītais Laumiņas Skūpsts, kas ātri vien iemantoja alus cienītāju ievērību. Mēs ceram, ka arī šogad būs liela atsaucība un mēs alus cienītājiem atkal varēsim piedāvāt kāda alus mājražotāju brūvējumu,» atzīst Aldara galvenais alus meistars Valdis Čunka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sākam biznesu: Alus Labietis brūvētāji nākotnē cer būvēt rūpnīcu

Anda Asere, 24.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alus mājbrūvētāji Reinis Pļaviņš un Edgars Melnis savu hobiju pārvērš biznesā; cer uzkrāt pieredzi un naudu, lai būvētu rūpnīcu.

«Ne man, ne Edgaram nav mērķa uztaisīt lētāko alu pilsētā, mūsu mērķis ir uztaisīt labāko, un tās ir divas dažādas lietas,» saka Reinis Pļaviņš, alus darbnīcas Labietis (SIA Zlaukts) līdz- īpašnieks. Viņa un Edgara Meļņa darīto alu, piemēram, esot novērtējis restorāns Vincents, kur to var nopirkt.

Reinis un Edgars ir alus mājbrūvētāji ar stāžu. Reinis uzsver, ka ir svarīgi mērīt pieredzi nevis gados, bet brūvējumu skaitā, jo ir mājbrūvētāji, kas to dara vienreiz gadā – uz Jāņiem, un tādiem pēc pieciem gadiem ir piecu gadu stāžs, bet tikai piecas alus šķirnes. Reiņa un Edgara «kontā» ir vairāk nekā simts brūvējumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Jaunais alus darītājs Ziemeļu Enkurs neizjūt konkurenci tirgū

Laura Mazbērziņa, 17.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada sākumā Rīgā tika atklāts jauns alus brūzis un bārs Ziemeļu Enkurs, kuru vēsturiskās telpās kopīgiem spēkiem izveidojuši bērnības draugi Dāvis Linde un jūrasbraucējs Klāvs Killo.

Šīs biznesa idejas pirmsākumi meklējami pirms pusotra gada. Ideja par «Ziemeļu Enkuru» radās Dāvim, kad viņš piedalījās Alus darītavas AS «Aldaris» rīkotajā konkursā «Aldara kauss». «Aldara kauss» ir alus mājbrūvētāju konkurss, kurā dalībnieki sacenšas par iespēju savu alu saražot «Aldara» vēsturiskajā brūzī 12 000 litru apmērā. 2015. gadā Dāvis tika finālā, bet neuzvarēja. Viņš savam bērnības draugam Klāvam bija apsolījis un kā ironisku joku izteicis, ka, ja uzvarēs 2016. gadā, tad viņi taisīs paši savu alu, un tā arī notika. Dāvis saņēma «Aldara kausa» godalgu kā 2016. gada labākais mājbrūvētājs.

«Ziemeļu Enkurs» esot likumsakarīgs turpinājums tā saimnieku pieredzei mājbrūvēšanā un mīlestībai pret alu. Šeit tiek piedāvāts pašu brūvēts alus, kā arī ar alu saskaņoti ēdieni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Aldaris gadu noslēdzis ar zaudējumiem; ekonomikas augšupeju uzņēmums nejūt

Gunta Kursiša, 23.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

A/s Aldaris pērno finanšu gadu noslēdzis ar 2,79 miljoniem latu zaudējumiem, un kompānijas vadība skaidro, ka Latvijas makroekonomisko rādītāju uzlabošanās nav veicinājusi nozares pelnītspēju – Latvijas tirgū samazinājies alus patēriņš un mainīgs pieprasījums vērojams arī eksporta tirgos.

Kopējais alus pārdošanas apjoms a/s Aldaris pērn bija 822,7 tūkst. hektolitru, kas ir par 123,6 tūkst. hektolitru mazāk nekā 2011. gadā. Kopumā uzņēmums 2012. gadā apgrozīja 25,6 miljonus latu, kas ir par 8% mazāk nekā iepriekšējā gadā. Savukārt zaudējumi pērn, salīdzinot ar 2011. gadu, ir auguši par aptuveni 1,9 miljoniem latu.

Pērn Aldaris uzsāka 20 dažādu jaunu produktu tirdzniecību. Tāpat uzņēmums, neņemot vērā pārdošanas apjomu kritumu, investējis ražošanas modernizācijā. Db.lv jau rakstīja, ka, ieguldot vairākus miljonus eiro, Aldaris plāno atjaunot vēsturisko alus darītavu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Alus imports turpina palielināties

Aigars Ruņģis, Valmiermuižas alus darītavas saimnieks, 04.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo desmit gadu laikā Latvijā izbrūvētā alus apjoms ir sarucis vairāk nekā uz pusi. Pērn un šogad Latvijā alus imports pārliecinoši pārsniedz Latvijā izbrūvētā alus apjomu.

Alus imports Latvijā turpina un turpinās augt. Lielās alus ražotnes brūvē tur, kur lētāk un lētāk ir ražot Lietuvā un Igaunijā, nevis Latvijā. Kopējais alus tirgus Baltijā samazinās, tādēļ lielie alus ražotāji ietaupa, konsolidējot savu ražošanu. Pudeles ar latviski skanīgiem alus nosaukumiem arvien retāk rotās uzraksts «ražots Latvijā», to aizstājot ar «izplatītājs» , kas nozīmē - nav ražots Latvijā. Tādēļ ļoti atbalstu «Rimi» jauno iniciatīvu pie alus cenām līdzīgi vīnam norādīt arī alus izcelsmes valsti, tā sniedzot pircējiem pilnu informāciju.

Mazās alus darītavas pieder vietējiem uzņēmējiem, kas vēlas dzīvot, strādāt, brūvēt alu Latvijā. Mazo alus darītavu nopelnītais paliek Latvijā, ieguldot alus darītavu attīstībā un gardēžu tūrismā. Tās veicina vietējo nodarbinātību un veic daudz lielākas nodokļu iemaksas valsts budžetā uz katru Latvijā pārdoto alus litru, nekā importa alus. Mazās alus darītavas godīgi norāda alus sastāvdaļas un brūvēšanas vietu un liek uzsvaru uz alus garšu, jo ar cenu tās nespēj konkurēt. Mazās alus darītavas attīsta alus eksportu, popularizējot Latviju kā gardēžu tūrisma galamērķi. Tās neseko klasiskai konkurences stratēģijai par lielāku tirgus daļu, jo ir mazas un to brūvēšanas jaudas - ierobežotas. Mazās alus darītavas cenšas sadarboties un viena no otras atšķirties ar garšu un stāstu, lai veidotu alus baudīšanas kultūru Latvijā un vairotu izpratni par mazajām amata alus darītavām. Savā ziņā mazās alus darītavas konkurē pašas ar sevi, lai nevis gulētu uz lauriem, bet radītu jaunas alus garšas, kas ir vēl bagātākas, vēl aizraujošākas par jau iecienītajām. Un tas ir bezgalīgs radošs process.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēsturiskajā ostas noliktavā Liepājā izveidots zivju apstrādes cehs, mikro alus darītava un drīzumā durvis vērs arī zivju restorāns-gastrobārs.

Pirms vairāk nekā 20 gadiem ēku iegādājās Ervils Laugalis, lai izveidotu remonta bāzi un piestātni saviem zvejas kuģiem. "Iepriekš ēkas pirmajā stāvā atradās kuģu remonta bāze ar dīzeļdegvielu, motoriem, eļļām, gultņiem un virzuļiem," stāsta E.Laugaļa dēls Aigars, kurš senajā ēkā attīsta projektu "Spīķeris 53".

Ar Eiropas Jūrlietu un Zivsaimniecības fonda, Lauku Atbalsta dienesta un vietējās rīcības grupas "Liepājas Rajona partnerība" atbalstu četrstāvu ēkas pirmajā stāvā tika realizēti trīs projekti - izveidots zivju apstrādes cehs, mikro alus darītava un zivju restorāns. Kopējās investīcijas ir aptuveni 85 000 eiro.

A.Laugalis stāsta, ka doma attīstīt seno spīķeri kā sabiedrisku vietu lolota gandrīz 10 gadus. Tika saņemti vairāki mājieni, ka tā ir vieta, kur būtu jābūt zivju restorānam. Ne velti ģimene jau vairāk nekā 25 gadus nodarbojas ar zvejniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Aldara valdē ievēlēts Uģis Mihņevičs

Žanete Hāka, 07.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izmaiņas valdes sastāvā reģistrētas alus ražotājam AS Aldaris, liecina Lursoft dati.

Uzņēmuma valdes locekļa amatā iecelts Uģis Mihņevičs, līdz ar to AS Aldaris valde turpmāk atkal darbosies trīs amatpersonu sastāvā. AS Aldaris valdes priekšsēdētāja amatu kopš 2012.gada 25.oktobra ieņem Veli Pekka Tennila, savukārt valdes locekļa pienākumus kopš 2013.gada 11.jūnija pilda Priits Einmanns.

Lursoft informācija liecina, ka U. Mihņevičs jau iepriekš guvis pieredzi, strādājot lielu uzņēmumu vadošajos amatos, jo laika posmā no 2008.gada 22.janvāra līdz 2009.gada 5.maijam jaunieceltais AS Aldaris valdes loceklis ieņēmis arī valdes locekļa amatu AS Gutta.

AS Aldaris mājas lapā pieejamās ziņas rāda, ka U. Mihņevičs alus ražotāja pārdošanas komandai pievienojies 2012.gada vidū un kopumā ir uzkrājis jau vairāk nekā 16 gadu pieredzi pārdošanas darbā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alus darītava «Aldaris» ir pārdevusi visas tam piederošās Tvaika ielas 44 teritorijas īpašumtiesības nekustamo īpašumu attīstītājam «LV property», liecina informācija Zemesgrāmatā.

Saskaņā ar Zemesgrāmatā pieejamo informāciju zemes gabalā atrodas «Aldara» ēkas un būves, kā arī telekomunikācijas, «Latvenergo» filiālei «Rīgas elektrotīkli» piederoši transformatora punkti, kabeļu tīkli 192 kvadrātmetru platībā, «Rīgas ūdens» saimniecisko notekūdeņu kanalizācijas maģistrālais vads un «Rīgas siltums» siltuma tīkli. Šī nekustama īpašuma pārdošanas summa ir 349 556 eiro.

Savukārt otru īpašumu Tvaika ielā 44 «Aldaris» ir pārdevis par 1 223 444 eiro. Tas sastāv no vienas divstāvīgas rūpniecības ēkas ar jumta izbūvi, kura ir saistīta ar zemes gabalu 58472 kvadrātmetru platībā, kā arī administratīvās ēkas, beztaras alus izliešanas ceha, caurlaides ēkas, svaru mājas, patvertnes, betona žoga, metāla žoga, rūpniecības ēkas, tehnoloģiskā korpusa, sadzīves korpusa, kioska ēkas, darbnīcas, noliktavas, alus izliešanas ceha, transformatora ēkas, garāžas, kantora ēkas, vairākām ūdens tvertnēm un artēziskajām akām, kā arī pagalma izbūvēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Savulaik lielākā Latvijas alus darītava a/s Aldaris pērn novembrī ieguvusi mazās alus darītavas statusu, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sniegtā informācija.

«2016.gadā Latvijas alus darītavās saražoti 73,9 miljoni litru alus, no tā lielākā daļa – 89% nodoti patēriņam Latvijā. Latvijā ir trīs «lielās» alus darītavas - Cēsu Alus, Cido Grupa un Tērvetes alus, bet pārējiem alus darītājiem Latvijā, tajā skaitā Aldarim, piešķirts mazās alus darītavas statuss, kas dod tiesības par pirmajiem kalendārā gada laikā saražotajiem vienu miljonu litriem maksāt tikai pusi no valstī noteiktās akcīzes nodokļa likmes alum,» informē VID.

Šobrīd Latvijas alus tirgus tendence ir ražot mazāk, bet attīstīt dažādas garšas un eksperimentēt ar jaunām receptēm, norāda uzņēmumā Aldaris, kas pērn ierindojies devītajā vietā lielāko alus ražotāju topā. Šādu stratēģiju savā attīstībā ievēro arī a/s Aldaris, stāsta uzņēmuma mārketinga vadītāja Inga Berkoviča. Pagājušajā gadā ievērojami pieaudzis premium un craft segmenta klāsts, gan Aldara, gan kopējā tirgus sortimentā. Salīdzinot ar 2015.gadu, Aldara ražotā Mežpils pārdošanas apjomi 2016.gadā pieauguši par +93%, kas lieliski raksturojot patreizējo tirgus situāciju. Un, skatoties tikai pirmos 2017.gada 4 mēnešus, Mežpils pārdošanas apjomi, salīdzinot ar 2016.gadu auguši vēl par 8%, pat vēl nesākoties alus sezonai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sākam biznesu: No svina ķīmiķo zeltu

Elīna Pankovska, 03.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules stila alus darbnīcā Alķīmiķis, brūvējot šo dzērienu, spēlējas ar garšām un cenšas pārsteigt tā cienītājus

Pašā Rīgas centrā, Lāčplēša ielā mājvietu radusi mazā alus darītava Alķīmiķis, kurā top alus ar tādiem interesantiem nosaukumiem kā Bērnības trauma un Sweet Tramp. Darītava atrodas bijušā alus restorāna Bierhaus telpā, kur tik tikko durvis ir vēris arī gastrobārs ar tādu pašu nosaukumu kā alus darītavai – Alķīmiķis. Brūzis sevi definē kā pasaules stila alus darbnīcu; tajā tiek darīts alus, kas atspoguļo šī brīža situāciju un stilus pasaulē.

Runājot par to, kā ideja attīstījusies, alus darītavas runasvīrs un viens no aldariem Ingemārs Dzenis stāsta, ka uzņēmuma īpašniekam bija vēlme radīt restorānu, kurā tiek darīts arī alus, un viņš uzaicināja par aldari pie sevis strādāt Gordonu van Houtanu, kura mērķis bija brūvēt dažāda tipa pasaules alu, nevis klasisko lager tipa alu. «Tā mēs sākām šo ideju viļāt. Sākumā gan mums bija cits nosaukumus, bet galu galā nonācām pie Alķīmiķa. Mums patīk pieeja, ka mēs ķīmiķojam alu labākajā šī vārda nozīmē. Alķīmiķi taisa zeltu no svina, bet mēs taisām alu no ūdens, kas arī savā ziņā ir zeltīts notikums. Tā arī radās nosaukums,» stāsta Ingemārs. Jautāts, kurš izdomā interesantos nosaukumus un etiķetes, viņš atklāj, ka sākumā šķitis, ka etiķetēm nav izšķirošas nozīmes un galvenais, lai ir labs produkts, tomēr beigu beigās secināts, ka arī izskats ir nozīmīgs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starp abiem lielākajiem alus darītājiem - AS Cēsu alus un AS Aldaris - radušās domstarpības par vienāda zīmola - Brūža - izmantošanu, atzina uzņēmumu pārstāvji.

Kā skaidroja Cēsu alus sabiedrisko attiecību vadītāja Agita Baltbārde, uzņēmums pēc ilgstoša darba pie zīmola radīšanas pērn Patentu valdē pieteicis reģistrācijai preču zīmi Brūža un attiecīgi kā pirmais uz to ieguvis īpašuma tiesības.

«Likums paredz: ja Patentu valde ir piereģistrējusi kādu strīdīgu apzīmējumu, īpašnieks savas tiesības var aizstāvēt iebildumu procedūrā valdē vai arī tiesā, lūdzot pieņemt lēmumu par personas, kas sākusi līdzīgu preču zīmju lietošanu, pienākumu to izbeigt. Attiecīgi esam lūguši Patentu valdei nodrošināt šādu izvērtējumu attiecībā uz preču zīmes Brūža lietošanu,» norādīja Baltbārde.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Aldaris: Šis gads uzņēmumam būs finansiāli veiksmīgāks par iepriekšējo

LETA, 26.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alus darītavai AS «Aldaris» šis gads būs finansiāli veiksmīgāks par iepriekšējo, prognozē kompānijas valdes locekle Sigita Ozola.

«2017.gads «Aldarim» ir bijis salīdzinoši veiksmīgs. Šogad tirgū ir ieviesti vairāki jauni produkti, kas vienlaicīgi bijis gan viens no lielākajiem izaicinājumiem, gan sasniegumiem, jo produkti radīti pēc jaunām receptūrām, vērojot pircēju un alus cienītāju pieprasījumu,» skaidroja Ozola.

Viņa piebilda, ka tikmēr kopējais alus tirgus šogad Latvijā ir samazinājies par 2,5%, kamēr apgrozījums ir audzis par aptuveni 0,5%. Tas liecina par alus tirgus vērtības un kvalitātes pieprasījuma pieaugumu - cilvēki arvien vairāk izvēlas augstākas kvalitātes, «premium» klases un «craft» tipa alu,» sacīja Ozola.

Vienlaikus gan «Aldara» valdes locekle piebilda, ka Latvijā alus patērētāji pārsvarā ir klasiskā jeb «lager» tipa alus cienītāji un citus alus veidus patērē mazāk. Tāpēc nozarei vēl daudz jādara, izglītojot iedzīvotājus par dažādiem nišas tipa aliem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Ražotāji: Alus aizliegšana Dziesmusvētkos veicinās vēlmi ienest teritorijā stipro alkoholu

NOZARE.LV, 11.04.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dziesmu un deju svētku rīkotāju iecere aizliegt svētku noslēguma koncertā tirgot alu nav pārdomāta, turklāt varētu veicināt publikas un dalībnieku vēlmi ienest Mežaparka estrādes teritorijā stipro alkoholu, atzina aptaujātie alus ražotāji.

«Mūsuprāt, vēlme aizliegt Meža parka estrādē tirgot alu nav īsti pārdomāta. Atsevišķu personu dēļ, kuras varbūt pārmērīgi lietojušas alkoholu, aizliegt baudīt alu tūkstošiem citu apmeklētāju, ir muļķīgi. Turklāt alus tirdzniecības aizliegums tikai palielinātu centienus ienest teritorijā stipro alkoholu, kas savukārt radītu daudz lielākas problēmas svētku rīkotājiem un koncerta baudītājiem,» sacīja AS Aldaris pārstāve Laura Krastiņa.

Viņa arī norādīja, ka svētku rīkotāju ideja mazajiem alus darītājiem organizēt konkursu, bet lielajiem - licences izsoli - ir pretrunā vienlīdzīgas konkurences principiem.

«Uzskatām, ka visiem ir jābūt vienādiem spēles noteikumiem, lai ar Dziesmusvētku rīkošanu atkal nesaistītos kārtējais skandāls,» sacīja Aldara pārstāve.

Komentāri

Pievienot komentāru