Jaunākais izdevums

Līdz 2035. gadam Eiropā plānots pārtraukt tirgot automobiļus ar dabasgāzes, benzīna un dīzeļa dzinējiem, tirgū esošās automašīnas gan varēs izmantot arī pēc tam.

To, atsaucoties uz Parīzes nolīgumu klimata pārmaiņu jomā, DB norāda T&E (Transport&Environment) vadītāja Jūlija Poliščanova. Viņa stāsta, ka līdz 2050. gadam elektromobiļi būs pieejami visiem lietotājiem, tāpēc pāreja uz nulles emisiju mobilitāti ir ļoti reāla un iespējama. Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecības Latvijā ekonomikas padomnieks Mārtiņš Zemītis gan uzsver, ka pašlaik Eiropas Savienībā (ES) nav tiesību aktu, kas noteiktu, ka no 2035. gada jāpārtrauc automašīnu ar fosilās degvielas dzinējiem ražošana.

Soli pa solim

Šāda radikāla ideja pagaidām EK līmenī nav modelēta, teic M. Zemītis. “Transporta sektorā šobrīd notiek pāreja uz elektromobilitāti un ūdeņraža dzinējiem. Mērķa rādītājs ir līdz 2025. gadam izveidot vienu miljonu elektrouzlādes punktu un nodrošināt, ka pa Eiropas ceļiem brauc vismaz 13 miljoni elektroauto. Lai sasniegtu Zaļā kursa mērķus, EK nākamo desmit gadu laikā Latvijas ekonomikā ieguldīs vismaz desmit miljardus eiro, tostarp vismaz 30% jeb trīs miljardus – pārejā uz zaļu un ilgtspējīgu ekonomiku. Latvija var izmantot šo finansējumu, lai stimulētu zaļāku autoparku. Protams, sava loma būs arī valsts nodokļu un subsīdiju politikai, kā arī nepieciešamībai sasniegt saistošus juridiskus ES līmeņa mērķus,” pauž M. Zemītis. Viņš stāsta, ka Eiropas Zaļā kursa mērķis ir līdz 2050. gadam samazināt emisijas transporta sektorā par 90%, salīdzinot ar 1990. gadu, šis mērķis izvirzīts, lai sasniegtu klimata neitralitāti un uzlabotu dzīves kvalitāti.

“Transports ir vienīgais industriālais sektors, kurā vēsturiski Eiropā būtisks emisiju samazinājums nav noticis, taču šobrīd izstrādātās tehnoloģijas kļūst arvien pieejamākas, lai veiktu nozīmīgu transporta zaļināšanu. Dažādas valstis izvēlas dažādus instrumentus un stratēģijas, lai tiektos uz šo kopējo mērķi, piemēram, nodokļu stimulus, subsīdijas, kā arī saistošus mērķus aizliegt pilsētu centros iebraukt ar fosilās degvielas dzinējiem. Daudzi auto ražotāji arī paši nosaka savus mērķus, no kura gada izbeigt ražot automašīnas ar benzīna vai dīzeļa dzinējiem,” teic M. Zemītis.

Gatavojas jau tagad

Raugoties no rūpniecības viedokļa, elektrifikācija ir neizbēgama, domā J. Poliščanova. “General Motors, Volvo, Ford, Volkswagen, Renault un daudzi automobiļu ražotāji šobrīd veic lielus ieguldījumus elektroakumulatoru tehnoloģijā un piegādes ķēdēs. Iekšdedzes dzinējs, tāpat kā zirgi XX gadsimta sākumā, mūsdienās ir novecojusi tehnoloģija. Lai Eiropas autobūves nozare saglabātu konkurētspēju, tai jābalstās uz pirmajām virzītājspēka priekšrocībām un jāpaātrina pāreja uz nulles emisiju mobilitāti – no tā ir atkarīga mūsu tirgus izaugsme. Jau šobrīd vairākas valstis, tajā skaitā Apvienotā Karaliste, Francija, Spānija, Norvēģija, Nīderlande, Īrija un citas, ir paziņojušas par iekšdedzes motoru automašīnu tirdzniecības pārtraukšanu laika posmā no 2025. līdz 2040. gadam. Tuvākajā laikā šis jautājums būs arī citu valstu dienas kārtībā, jo šogad ES iecerējusi pārskatīt tiesību aktus par automobiļu CO2 emisijām,” teic T&E vadītāja.

Viņa piebilst, ka, nosakot iekšdedzes dzinēju tirdzniecības pakāpenisku pārtraukšanu ES mērogā, automobiļu ražotājiem un piegādātājiem, kā arī enerģētikas nozarei un finanšu iestādēm tiks sniegts skaidrs signāls laikus veikt ieguldījumus pārejā, kas nepieciešama, līdz 2035. gadam. “Jau pirms Covid-19 krīzes Eiropā varēja novērot iekšdedzes dzinēju automašīnu pārdošanas apjomu samazināšanos, kas šobrīd turpinās. Tajā pašā laikā elektroauto tirdzniecība strauji pieaug. Šī iemesla dēļ šajā nozarē tiek veikti lieli ieguldījumi. Jaunākā informācija liecina, ka 22 lielajās elektroakumulatoru rūpnīcās Eiropā tuvāko gadu laikā plānots saražot baterijas, kuru kopējais apjoms varētu sasniegt vairākus simtus gigavatstundu (GWh). Tas būtu pilnīgi pietiekami, lai nodrošinātu Eiropas elektroauto parku,” atzīmē J. Poliščanova.

Jādod iespēja

AS Virši A Biznesa attīstības vadītājs Jānis Bethers gan uzskata, ka nevajadzētu aizstāvēt kādas vienas tehnoloģijas nākotnes potenciālu, jo, visticamāk, vieta tirgū atradīsies visiem. “Būs gan elektroauto un automobiļi, kas darbojas, izmantojot ūdeņradi, gan biometāna spēkrati ar iekšdedzes dzinējiem. Iespējams, kāds būs nišas risinājums, bet kāds – plašāk izmantots, taču nedomāju, ka kāds no dzinēju veidiem tuvākajā laikā varētu izzust pavisam. Kravas automašīnu segmentā šobrīd dīzeļa motoriem ir divas būtiskas alternatīvas – saspiestās dabasgāzes (CNG) un sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) automašīnas. Latvijas apstākļiem un attālumiem vietējos pārvadājumus visefektīvāk ir īstenot ar CNG automašīnām, un samazinātā akcīzes likme dabasgāzes izmantošanai transportā ir būtisks stimuls, lai autoparki lemtu par labu CNG izmantošanai,” domā J. Bethers, uzsverot, ka arī Virši A aktīvi gatavojas nākotnei.

“Gadu no gada mēs dubultojam CNG staciju skaitu Latvijā, uzskatām, ka 2021. gadā CNG staciju pārklājums būs pietiekams, lai uzpildes pieejamība nebūtu par iemeslu atturēties no CNG automašīnu iegādes. Kad Igaunijā tika sasniegts līdzvērtīgs CNG staciju pārklājums, kādu šogad nodrošināsim arī Latvijā, tas bija lūzuma punkts, pēc kura strauji sāka pieaugt CNG izmantošana. Tas ļauj gan samazināt SEG emisijas un dod būtisku finansiālo ieguvumu automašīnu īpašniekiem, gan arī kalpo kā priekšnoteikums, lai dabasgāzi CNG automašīnās jau tuvākajā nākotnē aizvietotu ar biometānu. Mūsu uzņēmums aktīvi pēta iespējas nākotnes tehnoloģiju pielietojumā, un aizraujošākais šajā procesā ir tas, ka apzināmies – šobrīd importēto fosilo degvielu nākotnē aizvietos Latvijā ražota ilgtspējīga degviela,” prognozē Virši A Biznesa attīstības vadītājs. J. Poliščanova gan atgādina, ka CNG transportlīdzekļi pēc būtības ir pielīdzināmi tradicionālajām automašīnām, jo izmanto fosilo degvielu. “CO2 emisiju ieguvumi, salīdzinot ar tradicionālajām benzīna vai dīzeļdegvielas automašīnām, ir nelieli, tāpēc šis transporta attīstības virziens ilgtermiņā nevar būt saderīgs ar Eiropas klimata neitralitātes mērķiem. Lielākas iespējas nākotnē šajā gadījumā varētu būt automašīnām, kas tiek darbinātas, izmantojot biometānu,” paredz J. Poliščanova.

Piemēru netrūkst

Izstrādājot un piedāvājot kādu rīcībpolitiku un pasākumus, tiek vērtēta arī citu valstu, īpaši Igaunijas un Lietuvas, pieredze, norāda Ekonomikas ministrijas (EM) Sabiedrisko attiecību nodaļā. “Piemēram, strādājot pie risinājumiem biometāna izmantošanas attīstībai transportā, vērtīga ir Igaunijas pieredze šajā jomā, īstenojot biometāna izmantošanas veicināšanas pasākumus sabiedriskajā transportā. Tāpat, izstrādājot pasākumus atjaunojamās transporta enerģijas mērķu sasniegšanai, varam novērtēt arī citu dalībvalstu pieredzi ar obligātā atjaunojamās transporta enerģijas pienākuma noteikšanu degvielas piegādātājiem,” skaidro EM.

M. Zemītis uzskata, ka Eiropas līderis ilgtspējīga transporta attīstībā ir Norvēģija, kurā vairāk nekā puse no visa jaunā auto tirgus ir elektroauto. Arī J. Poliščanova Norvēģiju min kā labo piemēru. “Šī valsts ir ilggadēja čempione veiksmīgā elektrifikācijas politikā un ilgtspējīgāka transporta jomā. Tāpat var minēt arī Nīderlandi, Dāniju un Lielbritāniju. Tajā pašā laikā vēlos uzsvērt, ka ilgtspējīga transporta nozari veiksmīgi attīsta arī mazāk bagātas ES dalībvalstis. Piemēram, Portugāle ir ieviesusi dažādus nodokļus un subsīdijas, kā arī veikusi lielus ieguldījumus elektroauto infrastruktūras attīstībā, kā rezultātā elektrisko transporta līdzekļu pārdošanas apjomi šajā valstī pašlaik ir lielāki nekā Vācijā, Francijā, Lielbritānijā vai Spānijā,” stāsta J. Poliščanova.

SIA ABLabs līdzdibinātājs Imants Martinsons savukārt uzskata, ka labs piemērs zaļā transporta attīstībā ir Itālija, kur regulāri ar grantiem tiek atbalstīta automašīnu pielāgošana naftas gāzes un dabasgāzes izmantošanai. “Tādējādi tiek uzlabots jau esošais autoparks un rezultāts ir tūlītējs. Pozitīvs aspekts šādam modelim ir tas, ka tas ir sociāli godīgs – netiek atbalstīta tikai jaunu automašīnu iegāde, bet arī esošo modernizācija. Tādā veidā atbalstu iespējams izmantot arī mazāk nodrošinātajam sabiedrības slānim, kas vēlas samazināt savas ikdienas degvielas izmaksas, kā arī zaļināt savu transportlīdzekli,” uzsver I. Martinsons.

Jāmeklē alternatīvas

Zaļš transports pilsētās nenozīmē, ka katra automašīna, kas darbojas ar iekšdedzes dzinēju, tiktu aizstāta ar elektroauto, taču tas nozīmē privāto transporta līdzekļu skaita samazināšanu un sabiedriskā transporta lomas pieaugumu, uzskata J. Poliščanova. “Ērtāka jāpadara auto koplietošana, kā arī velosipēdistu un gājēju pārvietošanās. Latvijā nav nevienas pilsētas, kur nevarētu staigāt vai pārvietoties ar velosipēdu. Pat Rīgā attālums no pilsētas mikrorajoniem līdz centram ir salīdzinoši neliels, tāpēc arī šis ir jautājums, par kuru būtu nepieciešams domāt. Tajā pašā laikā, protams, nedrīkst aizmirst arī par elektroauto uzlādes tīkla uzlabošanu,” teic T&E vadītāja.

Arī transporta koplietošanas uzņēmuma Fiqsy vadītājs un Latvijas Mobilitātes asociācijas valdes loceklis Māris Avotiņš piekrīt, ka, domājot par elektrotransporta ātrāku ieviešanu, primāri ir sakārtot un atrisināt ar infrastruktūru saistītos jautājumus. “Tehniski šobrīd elektroauto uzlādes stacijas ir pieejamas visā Latvijā. Taču to izvietojums nav proporcionāls iedzīvotāju blīvumam un vēlamajiem braukšanas maršrutiem. Lai gan šī infrastruktūra tiek attīstīta, uzlādes staciju skaits vēl nav pietiekams, lai iedrošinātu ikvienu to pamēģināt un tādējādi lauzt stereotipus, kas saistīti ar elektroauto un bieži vien balstīti praktiskos pieņēmumos,” domā M. Avotiņš.

Altum uzņēmumu energoefektivitātes daļas vadītājs Edgars Kudurs norāda, ka Latvijā ir liels potenciāls ilgtspējīga transporta attīstībai: "Uzņēmēji, kas tam pievēršas jau šobrīd, izprot, ka ilgtspējīgs transports nav nākotne, bet gan tagadne, un, ja nebūsi daļa no tagadnes, drīzumā kļūsi par pagātni. Altum uzņēmumu energoefektivitātes programmā jau šobrīd esam finansējuši atsevišķus projektus šajā jomā, viens no kuriem ir labi zināmais Fiqsy koplietošanas autoparks. Pēc mūsu finansējuma datiem redzam, ka kopumā proporcionāli krietni vairāk uzņēmumu šobrīd efektivitāti palielinošus un ilgtspējas risinājumus ievieš ražošanas procesos, ēkās un iekārtās, tomēr esmu pārliecināts, ka arī ilgtspējīgs transports ir pilnīgi loģisks solis, ko spers arvien vairāk uzņēmēju un arī privātpersonu".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmoreiz reģistrēto vieglo automobiļu vecums Latvijā gandrīz 50% gadījumu ir vismaz 11 gadi, lielākā daļa auto darbojas ar dīzeļdegvielas un benzīna dzinēju; nozares eksperti norāda, ka nākotnē lietotāji būs spiesti izvēlēties zaļākus auto.

2021. gada 2. ceturksnī Latvijā reģistrēti 4237 jauni vieglie transportlīdzekļi, no kuriem 2918 darbināmi ar benzīnu, 1066 – ar dīzeli, 149 – ar elektrību, 70 – ar benzīnu un naftas gāzi, 29 – ar elektrību un benzīnu, bet 5 – ar dabasgāzi, liecina Ceļu satiksmes un drošības direkcijas (CSDD) dati. Reģistrēti arī 927 kravas transportlīdzekļi, no kuriem būtiski lielākā daļa jeb 857 auto darbināmi ar dīzeļdegvielu.

Nozares pārstāvji un eksperti DB organizētajā konferencē Enerģētika 2021: konkurētspēja un tirgus stabilitāte ceļā uz klimata mērķu sasniegšanu pauda, ka nākotnē ar iekšdedzes dzinēju aprīkoto auto skaits Latvijā varētu sarukt, jo Eiropas Savienības (ES) ambiciozo mērķu dēļ zaļākai būs jākļūst arī transporta nozarei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Nākotnes enerģija

Māris Ķirsons, 09.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Transportlīdzekļi ar alternatīvo degvielu pakāpeniski ienāks ikdienas dzīvē, to veicinās gan tehnoloģiju attīstība, gan Eiropas Savienības klimata mērķu sasniegšana un valstu valdību lēmumi attiecībā uz mazu emisiju vai bezemisiju transportlīdzekļu iegādi un ekspluatāciju.

Tāds secinājums skanēja izdevniecības Dienas Bizness sadarbībā ar AS Gaso, Neste Latvija un Møller Baltic Import SE rīkotajā nozares pasākumā, kas veltīts tīras enerģijas izmantošanai. Šāda konference tiek organizēta jau otro gadu, šogad tās nosaukums bija NĀKOTNES ENERĢIJA: mobilitāte. efektivitāte. klimats.

Alternatīvo degvielu attīstība ir ļoti būtiska arī Latvijai, it īpaši, ja vairāk nekā 700 000 spēkratu lielais autoparks lielākoties ir vecāks par 10 gadiem. Risinājumi attiecībā uz tā dēvēto tīro enerģiju autotransportam ir vairāki – visvienkāršākais ir fosilo degvielu aizstāt ar atjaunojamo, ir iespējas iegādāties auto, kuri izmanto saspiesto dabasgāzi (CNG), kuru perspektīvā varētu iegūt no Latvijā saražotā biometāna, un tādējādi tas jau būtu BioCNG, sava veida alternatīva varētu būt sašķidrinātā dabasgāze (LNG) un, protams, elektroauto.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektrisko automobiļu ražošana Eiropā sešu gadu laikā kļūs lētāka par iekšdedzes automašīnu ražošanu, liecina pirmdien publiskots "Bloomberg New Energy Finance" pētījums.

Pētījumā norādīts, ka elektrisko sedanu un vieglo apvidus automašīnu ražošana no 2026.gada būs tikpat lēta, kā ar iekšdedzes dzinējiem aprīkotu automobiļu ražošana.

Savukārt mazizmēra automašīnām nāksies gaidīt līdz 2027.gadam, lai saskaņotos ar iekšdedzes dzinēju modeļu ražošanas izmaksām.

Tikmēr vieglie elektriskie mikroautobusi jau no 2025.gada būs lētāki par modeļiem, kas aprīkoti ar dīzeļdzinējiem.

Pētījumā teikts, ka akumulatoru ražošanas izmaksu kritums un elektrisko automobiļu ražošanas līniju izmantošana vidēji samazinās šo automašīnu cenas.

Sagaidāms, ka sedans ar elektrodzinēju, kas pirms nodokļu atlaidēm 2020.gadā maksāja gandrīz 40 000 eiro, 2026.gadā maksās tikpat, cik ar iekšdedzes dzinēju aprīkots modelis, jeb aptuveni 20 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Elektroauto – nākotne, kam gatavoties jāsāk šodien

Vilnis Debesnieks, SIA "Skandi Motors" elektroauto eksperts, 22.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nupat publiskajā telpā izskanējusi ziņa, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta ietvaros plāno sniegt atbalstu 4500 eiro apmērā jaunu elektroauto iegādei, lai veicinātu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu.

Tas noteikti būs lielisks pamudinājums svārstīgajiem, kurus no elektroauto iegādes attur cena, kaut arī jau pērn Latvija bija viens no Eiropas elektroauto tirgus pirmrindniekiem. Ekoloģiskais aspekts ir būtisks arguments, izdarot izvēli par labu šādām automašīnām. Taču līdzās virknei ieguvumu vēl jāatrisina vairāki izaicinājumi, lai Latvija varētu apgalvot, ka uz elektromobilitāti patiešām iet kopsolī ar Eiropu.

Pērn pandēmijas un citu apstākļu ietekmē kritušies jaunu automašīnu pārdošanas apjomi gan Baltijā, gan citviet Eiropā. Tikmēr elektrisko transportlīdzekļu pārdošanas rādītāji, salīdzinot ar 2019. gadu, Eiropā auguši vidēji par 137%. Latvijā pērn piedzīvots pat 358% pārdošanas apjoma palielinājums. Tas nav pārsteigums – elektroauto popularitāte Eiropā aug, kas skaidrojams ar vairākiem faktoriem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #15

DB, 13.04.2021

Dalies ar šo rakstu

Jaunais normālais mūsu industrijai būs saistīts ar Covid – tik ilgi, kamēr tas joprojām būs objekts, un domāju, ka tas tā pasaulē būs vēl daudzus gadus – lai iekāptu lidmašīnā, būs jābūt kādam sertifikātam. Sertifikāts ir vai nu negatīvs Covid-19 tests, vai vakcinēšanās apliecība pret šo vīrusu. Tas būs jaunais normālais.

Tā intervijā žurnālam Dienas Bizness saka Latvijas lidsabiedrības airBaltic izpilddirektors Martins Gauss. Runājot par nākotni, viņš gan sola, ka uzņēmums ir labi pozicionēts izejai no krīzes un pēc četriem gadiem sasniegs apaļa miljarda eiro apgrozījumu.

Vēl 13.aprīļa žurnālā "Dienas Bizness" lasi:

  • Tēma - Pandēmija atstāj bez ārvalstu tūristiem un viņu simtiem miljonu eiro
  • Pandēmijas zelta ādere – namiņš laukos
  • Spēles noteikumi - Neizmantotās publiskās privātās partnerības iespējas
  • Portrets - Enno Ence, SIA Milzu! īpašnieks un zīmola radītājs
  • Tiesiskums - Kā nenoskaidroti līdzekļi kļūst par noziedzīgiem
  • Biznesa ideja - Ar atpūtas krēsliem eksporta virzienā
  • DB konferences - Iekšdedzes dzinēji varētu izzust
  • Eiropa spiedīs lauksaimniekus mainīties
  • Brīvdienu ceļvedis - Jans Jeļinskis, SIA 1NCE Latvia valdes loceklis, vadītājs
  • Uzņēmumu jaunumi

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā atklāta lielākā AS "Latvenergo" tirdzniecības zīmola "Elektrum" sadarbībā ar partneri t/c "Spice" izveidotā elektroauto uzlādes vieta Latvijā.

Tirdzniecības centrā "Spice" turpmāk uzlāde tiks nodrošināta vienlaikus 7 elektroautomobiļiem. Šajā pieslēgvietā risinājumi ir īpaši pielāgoti, lai uzlādes vietu varētu aktīvi lietot gan steidzīgie klienti, kas ierodas tikai uz brīdi, gan arī tādi, kas plāno savu auto uzlādēt ilgāku laiku un nesteigties. To nodrošina pieci 22 kW un divi 25 kW pieslēgumi.

"Elektromobilitāte mūsdienās jau sāk kļūt par ikdienu, iedzīvotāji arvien vairāk izvēlas videi draudzīgus transporta līdzekļus, savukārt uzņēmēji, pielāgojoties cilvēku dzīvesveidam, realizē ilgtspējīgus risinājumus un jaunas zaļā biznesa formas, lai veicinātu un attīstītu klimatam draudzīgu procesu izstrādi un dotu jaunu impulsu tautsaimniecības attīstībai. Novērtēju, ka šobrīd tieši mūsu lielākais energoresursu pārvaldītājs ir uzņēmies straujāk virzīt elektrotransporta attīstību Latvijā, veidojot arvien jaunas elektrouzlādes stacijas. Šis ir teicams sadarbības piemērs, kurā redzam valsts kapitālsabiedrības un privātā uzņēmēja kopprojektu. Tas ir solis pareizā virzienā, gādājot par Latvijas pienesumu zaļā kursa mērķu sasniegšanai," komentē Jānis Vitenbergs, Latvijas Republikas ekonomikas ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijas autobūves uzņēmums "Volvo Cars Corp.", kas pieder Ķīnas autoražotājam "Zhejiang Geely Holding Group", otrdien paziņoja, ka no 2030.gada plāno pārdot tikai pilnībā elektriskus automobiļus.

Kompānija norāda, ka visi modeļi ar iekšdedzes dzinējiem, tostarp hibrīdi, vairs netiks ražoti.

"Automobiļiem ar iekšdedzes dzinējiem nav ilgtermiņa nākotnes," skaidro "Volvo Cars" tehnoloģiju direktors Henriks Grīns.

Viņš piebilst, ka 2030.gads kā mērķis noteikts saistībā ar spēcīgo pieprasījumu pēdējos gados pēc "Volvo" elektriskajiem automobiļiem un pārliecību, ka ar iekšdedzes dzinējiem aprīkotu automašīnu tirgus pakāpeniski sarūk.

"Volvo Cars" iecerējis, ka līdz 2025.gadam 50% no tā tirdzniecības apjoma pasaulē nodrošinās pilnībā elektriskie automobiļi.

Tāpat uzņēmums plāno koncentrēties uz tirdzniecību internetā, norādot, ka visi elektriskie automobiļi būs pieejami tikai internetā, izmantojot pakalpojumu "Care by Volvo".

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Trīs gados no prototipa līdz 30 elektroautobusiem gadā

Jānis Goldbergs, 03.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Divu inovatīvu kompāniju – SIA Ogres Servisa centrs un SIA eO – vadītājs, Dakāras rallija braucējs, elektromašīnas, kas uzvarēja Paikspīkas kalnā Kalifornijā visu dzinēju kopvērtējumā, radītājs Andris Dambis šogad uzņēmumos sola saražot līdz 30 elektromikroautobusiem, kas pārvadās pasažierus dažādos maršrutos.

Slavenā inženiera eksperimentālā prototipu darbnīca pārtop neliela izmēra rūpnīcā. Par to, ka Latvijā elektroautomašīnu ražošana ir iespējama, inženieris nevis pārliecina, bet parāda ar piemēru.

Fragments no intervijas

2012. gadā Dakāras rallijā startēja automobilis OSCar eO, kas bija pilnpiedziņas elektroautomobilis, kurā gan bija arī iekšdedzes dzinējs, kas darbināja ģeneratoru, bet tomēr tā bija izšķiršanās ko tādu veidot. Elektromašīnas ideja ir tikpat veca kā iekšdedzes dzinēju auto iecere. Kādēļ jūs izlēmāt tai ķerties klāt brīdī, kad vēl nebija ne miņas no Parīzes vienošanās, Zaļā kursa un visa cita, kas šobrīd diktē situāciju ražotājiem?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada oktobrī noslēgusies “Mūsa Motors Rīga” servisa pārbūve “Renault” un “Dacia” salonā K. Ulmaņa gatvē, informē uzņēmumā.

Servisa telpās investēti vairāk kā 400 000 eiro, pilnībā atjaunojot inženiertehniskās komunikācijas un aprīkojot servisu ar mūsdienīgām servisa iekārtām.

Servisa atjaunošanas laikā uzņēmums ir uzstādījis jaunas iekārtas, kas turpmāk palīdzēs nodrošināt apkopes un remontu iekšdedzes dzinēju automašīnām un elektomobiļiem, kā arī automašīnām, kas aprīkotas ar LPG iekārtām.

Lai pilnveidotu sniegto pakalpojumu klāstu, uzņēmums “Mūsa Motors Rīga” iegādājies un servisā uzstādījis vairākas jaunas profesionālas iekārtas, kā, piemēram, auto virsbūves remonta robotu un krāsu jaukšanas ierīci, kā arī ierīkojis mūsdienīgu auto savirzes stendu un jaunas eļļas un gaisa padeves caurules.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik Latvijā reģistrētas 292 automašīnas, kas kā degvielu izmanto saspiesto dabasgāzi (CNG); tas ir astoņas reizes vairāk nekā 2017. gadā, liecina Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) dati.

2021. gada oktobrī Latvijā kopumā bija reģistrēti teju 860 tūkstoši transporta līdzekļu, 68% no tiem darbināmi ar dīzeļdegvielu, bet 26,4% – ar benzīnu. Lai gan CNG auto skaits pašlaik neveido pat vienu procentu no kopējā Latvijas auto tirgus, eksperti uzsver, ka interese par šo degvielas veidu palielinās.

To apliecina arī CSDD dati – šobrīd Latvijā reģistrētas 154 kravas automašīnas, 131 vieglā mašīna un septiņi autobusi, kas kā degvielu izmanto CNG. 2017. gadā šie cipari bija ievērojami mazāki – reģistrētas bija vien 8 kravas un 28 vieglās automašīnas.

Samazina degvielas izmaksas

Viens no plašākajiem CNG auto parkiem pašlaik ir AS Gaso īpašumā. Uzņēmuma Ekspluatācijas un tehnikas departamenta pārstāvis Arturs Pencis stāsta, ka Gaso šobrīd ir 242 dažāda tipa automašīnas, tajā skaita 88, kas kā pamatdegvielu izmanto CNG. “Sabiedriskā, municipālā un komunālā transporta gazifikācijas plusi ir nenoliedzami, jo īpaši pilsētās un citās apdzīvotās vietās. Pašvaldību uzņēmumiem un pakalpojumu sniedzējiem ar CNG automašīnām aprīkots autoparks sniedz vairākas priekšrocības, tajā skaitā zemākas degvielas izmaksas. 12 gadu laikā CNG autoparka uzturēšanas izmaksas mūsu gadījumā ir bijušas pat par 32% mazākas nekā tad, ja tiktu turpināts izmantot dīzeļa un benzīna transportlīdzekļus. Nedrīkst arī aizmirst, ka CNG transportlīdzekļi izdala par 30% mazāk kaitīgo izmešu nekā iekšdedzes dzinēju auto,” atgādina A. Pencis, piebilstot, ka CNG Latvijā gan nav nekāds jaunums, jo pirmā šāda veida uzpildes stacija mūsu valstī tika izbūvēta jau 1986. gadā, bet līdz 1990. gadam Latvijā bija jau četras CNG stacijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmijai ievelkoties, saguris arī Eiropas auto tirgus. Šī nozare tradicionāli ir ļoti cikliska un spēkrata iegāde, kā visai liels pirkums, pieprasa zināmu skaidrību par nākotni. Šai skaidrībai izpaliekot, šādi pirkumi tiek atlikti. Katrā ziņā pieejamie dati liecina, ka vecajā kontinentā auto tirgus vasaras otrajā pusē sācis virzīties grāvja virzienā.

Jaunu automašīnu reģistrācija augustā salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn Eiropas Savienībā (ES) sarukusi par 19%, liecina Eiropas Automobiļu ražotāju asociācijas (ACEA) apkopotā informācija. Auto tirgum ļoti neveiksmīgs bijis arī jūlijs, kad jaunu spēkratu reģistrācija sarukusi par 24%. Pagaidām gan visa šā gada skatījumā auto tirgus uz priekšu brauc ar plusa zīmi. Proti, janvāra-augusta (ieskaitot) periodā ES jaunu auto reģistrācija ir pieaugusi par 11,2%.

Čipu trūkums

Tiek izcelts, ka spēkratu ražošanai sprunguļus spieķos iemetušas globālās piegāžu problēmas. Piemēram, Eiropas autoražotājiem ir lielas grūtības vajadzīgajā apmērā iegūt pusvadītājus. Piemēram, tai pašai auto parka nomaiņai, kas pamatā paredz atteikšanos no spēkratiem ar iekšdedzes dzinēju par labu elektroauto, vajadzēs ļoti daudz pusvadītāju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katrs desmitais Latvijas iedzīvotājs plāno tuvāko triju gadu laikā iegādāties elektroauto, turklāt interese par elektroauto ir vienlīdz liela gan sieviešu, gan vīriešu auditorijā, liecina "Skandi Motors" veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja.

Vienlaikus gandrīz puse aptaujāto norāda uz valsts atbalsta nepieciešamību elektroauto iegādē.

Kopumā ar elektroauto piedāvājumu Latvijā ir iepazinušies 28% iedzīvotāju, kaut arī vairums vēl nav izdarījuši izvēli par labu konkrētam modelim. Salīdzinoši visvairāk autovadītāju, kuri jau izvēlējušies konkrētu elektroauto modeli, ir starp 18–29 gadus veciem iedzīvotājiem. Šajā vecuma grupā arī ir lielākais to Latvijas iedzīvotāju īpatsvars, kuri plāno elektroauto iegādāties tuvāko trīs gadu laikā, un 56% respondentu atzīst, ka valsts atbalsts viņu izvēli veicinātu.

"Šāds aptaujas rezultāts nav pārsteidzošs – jauniešiem ir būtiski ilgtspējas un ekoloģiskā nospieduma mazināšanas jautājumi. Kaut arī elektroauto ražošana prasa noteiktus enerģijas resursus, visā auto dzīves ciklā elektroauto tomēr ir videi draudzīgāks nekā automašīna ar iekšdedzes dzinēju. Turklāt pilsētā, kur ir regulāri sastrēgumi un blīvāka satiksme, tas ir arī gaisa kvalitātes uzlabošanas jautājums. Tāpat likumsakarīgi, ka šajā vecuma grupā ir vislielākā interese par pieejamo valsts atbalstu jauna elektroauto iegādei, jo visbiežāk tie ir jaunie profesionāļi un jaunas ģimenes, kas vēl nav paguvuši uzkrāt pietiekami daudz līdzekļu jauna auto iegādei," komentē SIA "Skandi Motors" elektroauto eksperts Vilnis Debesnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Diversificēt alternatīvas fosilajai degvielai, nevis tās pretnostatīt

Alīna Safronova, RTU Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta pētniece, 01.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija valstīm devusi brīvību izvēlēties, kā panākt būtisku emisiju samazinājumu transporta sektorā. Var vērot dažādu industriju centienus vilkt segu uz savu pusi, tomēr stratēģiskāk būtu diversificēt šo sektoru, paturot prātā mērķi – mazemisiju transports.

Eiropas Komisija transporta nozarē nospraudusi ambiciozu klimata mērķi – līdz 2050. gadam par 90% samazināt siltumnīcefekta gāzu emisiju (SEG) apjomu. Latvijā transports rada ap 30% visu emisiju. Lai virzītos pretim dekarbonizācijai, ir jāsamazina patēriņš un no fosilām izejvielām iegūtā degviela jāaizvieto ar alternatīvām. To ir samērā daudz, piemēram, elektrība, biodegviela, sintētiskās un parafīna degviela, ūdeņradis, dabasgāze, tai skaitā, biometāns.

Šoruden lielākajā elektrotransporta forumā Eiropā “Nordic Electric Vehicle Summit”, kas pulcēja nozīmīgākos industrijas pārstāvjus, skanēja nepārprotama, pat agresīva pārliecība, ka elektrotransports ir pārvietošanās nākotne, iekšdedzes dzinēji jau ir uzskatāmi par pagātni un citas alternatīvas īsti nebūs. Samits notika Norvēģijā, kas, pateicoties stratēģiskai valsts politikai, aizsteigusies priekšā citām valstīm elektromobilitātē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Eksperti: Latvijā nepieciešams saprātīgs regulējums bezdūmu produktiem

Db.lv, 16.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bezdūmu nozares asociācijas rīkotajā seminārā par smēķēšanas kaitējuma mazināšanu prezentēta jaunākā socioloģisko pētījumu firmas KANTAR veiktā aptauja, kas liecina, ka 26% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 60 gadiem regulāri lieto tabaku un nikotīnu saturošus produktus, savukārt 9% tos lieto atsevišķās reizēs.

Pētījums rāda, ka 90% smēķētāju uzsāk smēķēt ar cigaretēm, tāpēc semināra eksperti diskutēja par smēķēšanas kaitējuma mazināšanas iespējām, akcentējot nepieciešamību pēc saprātīga un atbilstoša regulējuma tieši mazāk kaitīgajiem nikotīna produktiem.

Lielākā daļa (69%) tabaku un nikotīnu saturošo produktu lietotāju piekrīt tam, ka pieaugušajiem smēķētājiem ir jābūt pieejamam alternatīvu bezdūmu produktu klāstam, kā arī objektīvai informācijai par tiem, savukārt teju puse jeb 48% tabaku un nikotīnu saturošo produktu lietotāju piekrīt tam, ka pieaugušo smēķētāju iedrošināšana pilnībā pāriet uz alternatīviem bezdūmu produktiem varētu būt viens no veidiem, kā samazināt cigarešu dūmu radīto kaitējumu sabiedrībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pandēmijas iespaids: vai klasiskie biroji vēl nākotnē būs vajadzīgi?

Harijs Švarcs, "Skanstes City" pārvaldītāja "SG Capital" partneris un valdes priekšsēdētājs, 19.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau gadu attālinātais darbs no mājām ir ļoti daudzu ikdiena. Arī uzņēmumi pie strādāšanas attālināti ir pieraduši kā pie ierastas prakses. Vai satraukumam par to, ka pēc pandēmijas klasiskie biroji vairs nebūs vajadzīgi, ir pamats un kā strādāsim turpmāk, ir jautājumi, kas šobrīd nodarbina daudzus uzņēmuma īpašniekus, vadītājus un personāla speciālistus, un galu galā arī ikvienu darbinieku.

Vai klasiskie biroji izzudīs?

Domāju, ka nākotnē virzīsimies uz tā saucamo fleksiblo jeb elastīgo darba organizēšanas modeli. Fleksiblais darbs jeb darbs, kur darbiniekam kaut kādu noteiktu laiku vai dienas ir atļauts strādāt no mājām, ir uz palikšanu, taču vienlaicīgi es nesagaidu galējības. Diez vai lielais vairums strādās no mājām vai tik pat daudz cilvēku, cik tagad strādā no mājām, arī turpinās to darīt pēc pandēmijas. To apliecina arī tendences citās valstīs, kas savos vakcinācijas līmeņos ir jau aizsteigušās mums priekšā, piemēram, Amerika, kur lielie uzņēmumi atgriežas birojos. Ir valstis, kurās iedzīvotāji atgriežas birojos, jo ir ļoti dārgs nekustamais īpašums un attiecīgi viņi dzīvo izteikti mazos dzīvokļos, piemēram, Āzijas valstīs. Viņi fiziski nevar pastrādāt attālināti, jo trīs paaudzes atrodas vienās mājās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Baltijā paātrinās inflācija – vai tā bremzēs alus darītavas un citas nozares?

Rolands Viršils, Carlsberg Baltic izpilddirektors, 13.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan pandēmijas radītais trieciens Baltijas valstu ekonomikām nav bijis tik liels, kā iepriekš tika prognozēts, tomēr izaicinājumi gan uzņēmējiem, gan patērētājiem vēl ir gaidāmi.

Kamēr plānotais cenu kāpums saglabāsies 2% līdz 3% robežās, kā norāda ekonomisti, strauji satricinājumi nav gaidāmi, tomēr, sasniedzot 5% - 7%, izmaiņas būs jūtamas arī preču un pakalpojumu cenās. Turklāt, stāsts nav tikai par Baltijas valstīm, arī vienā no pasaules ietekmīgākajām ekonomikām – ASV – inflācija sasniegusi 5,4%, kas ir augstākā pēdējo 13 gadu laikā. Lauksaimniecības produktu, elektroenerģijas, metāla un plastmasas cenu izmaiņas ietekmēs arī alus darītavas.

Elektrībai – 42%, dabasgāzei – 83%Cenu kāpums gaidāms ne tikai dabas resursiem un dažādiem ražošanas procesā nepieciešamiem materiāliem, piemēram, plastikāta materiāliem aptuveni 12% apmērā, papīram – 12%, elektrībai – 42% u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekskluzīvais triljonu kompāniju klubiņš pasaulē kļuvis nedaudz plašāks. Proti, tām Rietumvalstu publiskajām kompānijām, kuru vērtība nu pārsniedz vismaz vienu apaļu triljonu ASV dolārus, nupat pievienojies elektroauto ražotājs Tesla.

Līdz šim šo uzņēmumu vidū atradās vien tehnoloģiju grandi Apple, Amazon.com, Microsoft un Alphabet. Pieminēšanas vērts gan ir vēl viens interneta milzis Facebook, kura vērtību pēdējā laikā negatīvi ietekmējuši reputācijas jautājumi un zināmas bažas par tālāku tā spēju augt. Tādējādi līdz ar Facebook akcijas cenas kritumu šim uzņēmumam šo ekskluzīvo klubiņu nācies pamest.

Tesla akcijas cena šajā pandēmijā ir faktiski katapultējusies stratosfērā, kur, piemēram, 2020. gada sākuma šī uzņēmuma kapitalizācija atradās aptuveni “vien” pie 75 miljardu ASV dolāru atzīmes. Tas nozīmē, ka Tesla vērtība šajā periodā ir palēkusies teju 13 reizes. Tesla kapitalizācija no 100 miljardiem ASV dolāriem līdz triljonam ASV dolāriem pieaugusi nepilnos divos gados.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Elektrība visā Eiropā kļūs arvien zaļāka

Māris Ķirsons, 29.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzām nozarēm, lai pārietu uz bezizmešu vai zemu izmešu saimniekošanu, labākais būtu mainīt tehnoloģijas un elektrificēties, bet elektroenerģija arvien vairāk tiks iegūta no saules un vēja.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Latvenergo tehnoloģiju un atbalsta direktors un valdes loceklis Kaspars Cikmačs. Par šo un daudziem citiem patērētājiem svarīgajiem enerģētikas jautājumiem tiks diskutēts izdevniecības Dienas Bizness, AS Gaso, AS Latvijas Gāze, AS Latvenergo un AS Augstsprieguma tīkls rīkotajā ikgadējā enerģētikas nozares konferencē Enerģētika 2021: konkurētspēja un tirgus stabilitāte ceļā uz klimata mērķu sasniegšanu.

Kā elektroenerģijas ražošanu un patēriņu ietekmēs ES Zaļais kurss?

Eiropas Savienības ambiciozais mērķis – līdz 2050. gadam panākt klimatneitrālu Eiropas Savienību – enerģētikā tiek balstīts uz diviem stūrakmeņiem: arvien lielāku atjaunojamo energoresursu īpatsvaru un efektīvāku – taupīgāku – šo resursu izmantošanu. Energoresursu efektīvāka izmantošana iespējama, auto ar iekšdedzes dzinējiem aizstājot ar elektroauto, jo tādējādi energoresursu patēriņš sarūk apmēram uz pusi, un tieši transporta jomā eksperti Eiropā un citur pasaulē saskata potenciālu klimatam draudzīgiem risinājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas luksusa automašīnu ražošanas uzņēmums "Aston Martin" elektriskos automobiļus no 2025.gada ražos Lielbritānijā, teikts kompānijas publiskotajā paziņojumā.

Autoražotājs norāda, ka elektriskās vieglās apvidus automašīnas un sporta automobiļi tiks ražoti rūpnīcās Anglijā un Velsā.

20% "Aston Martin" akciju pieder Vācijas autobūves kompānijai "Mercedes-Benz", un iepriekš izskanēja minējumi, ka ražošana varētu norisināties Vācijā.

Vienlaikus "Aston Martin" šogad plāno tirgū laist savu automobiļu hibrīda versijas pirms pilnībā elektrisku modeļu izlaišanas.

Lielbritānijas valdība nolēmusi no 2030.gada valstī aizliegt jaunu ar iekšdedzes dzinējiem aprīkotu automobiļu tirgošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Arī joki var maksāt miljardus

Jānis Šķupelis, 01.04.2021

Volkswagen ziņoja, ka, izceļot savus elektrifikācijas centienus, tā savu nosaukumu mainīs uz Voltswagen.

Foto: AFP/SCANPIX/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

1.aprīlis mēdz būt diena, kad cilvēki viens otru izjoko. Šajos gadījumos gan būtu svarīgi piedomāt pie tā, lai šie joki – sevišķi, ja tie ir publiski - citiem būtu daudz maz izprotami un neradītu kādu pārlieku lielu stresu. Tā, piemēram, pēdējo dienu laikā ar visai interesantu paziņojumu klajā nācis viens no valdošajiem pasaules autoražotājiem Volkswagen.

Kompānija ziņoja, ka, izceļot savus elektrifikācijas centienus, tā savu nosaukumu mainīs uz Voltswagen.

Sākotnēji kompānijas pārstāvji noliedza, ka tas būtu kāds pāragrs aprīļa joks. Rezultātā uz to nācās reaģēt arī investoriem un izrādījās, ka tie to novērtēja visai labi, kur šo pirmdien Volkswagen akcijas cena biržā palēcās aptuveni par 5%.

Jāņem vērā, ka 5% kāpums tik gigantiskai kompānijai nebūt nav mazs, kas situāciju padarīja visai nopietnu. Rezultātā Volkswagen pārstāvjiem nācies tomēr atzīties, ka nosaukuma maiņa uz Volkswagen tomēr ir bijis aprīļa joks. Tam šo trešdien sekoja uzņēmums akcijas cenas kritiens gandrīz par 4%.Kopumā situācija ir gan interesanta, gan mulsinoša. It kā tas ir bijis aprīļa joks, lai gan gaisā virmo viedokļi, ka tas var būt uzskatāms pat par akciju cenas manipulēšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Eiropas dīzeļauto īpašnieks elektroauto nevar atļauties

Māris Ķirsons, 05.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arī Eiropā esošie autoražotāji pēdējā gada laikā tirgū piedāvā arvien vairāk dažādu elektroauto, un sagaidāms, ka tas turpinās pieaugt. Tiesa gan, elektroauto joprojām ir ļoti dārgs, un to nevar atļauties pašreizējais Eiropas dīzeļauto īpašnieks, intervijā Dienas Biznesam saka AS Wess Group padomes priekšsēdētājs Aleksandrs Oskins.

Viņš piebilst, ka elektroauto turklāt ir limitēts pārvietošanās attālums bez papildu uzlādes, un arī uzlādes laiks ir salīdzinoši daudzkārt garāks, nekā uzpildīt auto ar gāzi, dīzeļdegvielu vai benzīnu. Kā arī - lai izgatavotu elektroauto, ir vajadzīgs īpašs akumulators, kura izgatavošanai vajadzīgi derīgie izrakteņi, ko pasaulē iegūst tikai dažās vietās, un arī šādu akumulatoru rūpnīcām brīvu jaudu, lai ražotu vairāk šādas produkcijas, nav.

30 gados joprojām nav izskauduši nelegālos servisus 

Vieglo automašīnu ražošanu, tirdzniecību un izmantošanu arvien vairāk ietekmēs klimata pārmaiņu...

"Tā kā arvien vairāk modē kļūst katrai darbībai rēķināt CO2 pēdu, tad šādu elektroauto akumulatoru saražošanai šis CO2 nospiedums ir daudzkārt lielāks nekā degvielas auto akumulatoriem. Tam vēl pieskaitot elektroauto nolietoto akumulatoru utilizācijas problēmu, jau rodas jautājums: vai patiešām elektroauto visā tā ciklā (izgatavošana+ekspluatācija+utilizācija) ir zaļāks nekā benzīna auto? Nebūt nē!," saka A.Oskins.

"Lai veicinātu elektroauto pirkšanu, dažādu valstu valdības piedāvā dažādus labumus to pircējiem. Piemēram, Francijā elektroauto pircējs saņem 6000 eiro lielu vienreizēju subsīdiju (atbalstu), Vācijā, šķiet, tā apmērs ir vēl lielāks. Šāda tipa atbalsts ir arī Lietuvā. Latvijā elektroauto īpašnieki var braukt pa sabiedriskā transporta joslām un izmantot valsts (pašvaldības) stāvvietas bez maksas, un tiek solīta arī subsīdija 4000 līdz 4500 eiro apmērā. Vai ar to pietiks, lai pircējs iegādātos tieši elektroauto, kas pašlaik ir vismaz divas reizes dārgāks par auto ar iekšdedzes dzinēju? Otrs svarīgs jautājums ir elektrouzlāde, jo cik daudz elektrības jaudas jāpievelk, piemēram, pie tām degvielas uzpildes stacijām, kas ir Rīgā, lai tās varētu lādēt nevis vienu vai dažus, bet desmitiem elektroauto vienlaicīgi," uzskata A.Oskins.

Visu interviju lasiet žurnāla "Dienas Bizness" 3.augusta numurā!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laiks rit nepielūdzami, un līdz ar marta izskaņu gals pienācis šā gada pirmajam ceturksnim. Ceturkšņa beigas parasti ir nozīmīgs atskaites posms, kas ļauj palūkoties, piemēram, uz to, kā gada skatījumā vai salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni mainījušās dažādas lietas.

Ceturkšņiem noslēdzoties, galus kopā mēdz savilkt arī finanšu tirgi. Piemēram, parasti šajos brīžos parādās dažādi apkopojumi, kā dažādiem aktīviem šajā periodā veicies to cenu izmaiņu ziņā. Jāteic, ka mūsdienās finanšu tirgū cena veidojas ļoti daudzām lietām.

Dārgās cūkas

Interesanti, ka no populārākajiem biržā tirgotajiem aktīviem šā gada pirmajos trīs mēnešos visvairāk palielinājusies dzīvu cūku cena. Proti, tā kopš janvāra ASV preču biržā palēkusies par veseliem 43% un pārsniegusi viena ASV dolāra atzīmi par mārciņu.

Pasaulē pieprasījums pēc cūkgaļas pandēmijā bijis liels. Turklāt tiek gaidīts, ka, pandēmijas ierobežojumiem vasarā mazinoties, ar jundu, iespējams, daudz apņēmīgāk nekā parasti, aizsāksies grilēšanas sezona. Šajā pašā laikā pār šo rukšķošo dzīvnieku piedāvājumu ēnu mēt cūku mēra epidēmija. Piemēram, Ķīnā, kas ir lielākā cūkgaļas ražotāja un patērētāja pasaulē, aptuveni katrs piektais šāds dzīvnieks tiekot nokauts pirms sasniedz savu optimālo svaru, liecina pieejamā informācija.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Zaļais kurss: no apmātības uz pragmatisku pieeju

Romāns Meļņiks, Dienas Biznesa galvenais redaktors, 23.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārāk daudz tukšu putu sakults, pārāk daudz sapņu piļu sabūvēts par tā dēvēto Zaļo kursu. Un pārāk maz tajā pašā laikā bijis bezkaislīgu aprēķinu par to, kāda cena jāmaksā un kādas sekas būs, ejot uz šo definēto klimata saudzēšanas mērķi.

Proti, vai tie risinājumi, kas izvēlēti, patiesi ir videi draudzīgāki par līdzšinējo praksi? Ja ir, tad lieliski, bet vai vienmēr ir? Šis disbalanss atklājas aizvien skaidrāk, jo aizvien biežāk saskaramies ar piemēriem, kad aiz klimata saudzēšanas saukļiem tiek paslēptas kādas valstu vai cilvēku grupu intereses, noklusējot, ka to vārdā tiek iets pēc būtības no klimata viedokļa pilnīgi pretējā virzienā.

Spilgts piemērs – autoražotāja Volvo Motors vēstītais, ka saskaņā ar viņu pētījumu simtprocentīgi elektriskā apvidnieka Volvo C40 Recharge ražošana rada par 70 procentiem vairāk kaitīgo izmešu nekā tā paša modeļa XC40 ražošana ar iekšdedzes motoru. Gan jau to pašu par savu produkciju varētu teikt arī citi autoražotāji un ne tikai tie.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai zaļajā transformācijā būsim vadītāji vai blakussēdētāji?

Ints Krasts, SEB bankas valdes loceklis, 28.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā gada laikā dažādās ilgtspējas diskusijās liels uzsvars likts uz tā dēvētajiem uzņēmumu zaļajiem projektiem. Taču maldīgs ir priekšstats, ka bankas finansē tikai acīmredzami zaļus un gatavus projektus - piemēram, investīcijas saules paneļos vai vēja enerģijā.

Uzņēmumu aktivitātei transformācijas projektos ir milzu potenciāls.

Eiropas Savienības mērķis ir samazināt emisijas par vismaz 50% līdz 2030. gadam. Lai sasniegtu mērķi, mums ir mazāk nekā 10 gadi. Kreditēšanas pasaulē tas ir ļoti īss laika posms. Lai mēs neatpaliktu, mums par to ir jādomā un jārīkojas jau šodien.

Visaktīvāk par transformāciju interesējas eksportētāji un uzņēmumi ar augstu emisiju intensitāti

Ikdienā strādājot ar klientiem, varu teikt, ka visvairāk par ilgtspēju un zaļo tranformāciju interesējas eksportējošie uzņēmumi un uzņēmumi nozarēs, kur raksturīga augsta emisiju intensitāte – enerģētikas uzņēmumi, nekustamā īpašuma attīstīstītāji un investori, kokrūpniecības un būvmateriālu ražotāji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Volvo Cars un Northvolt kopīgi būvēs elektrisko automobiļu akumulatoru ražotni

LETA/AFP, 21.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijas autobūves uzņēmums "Volvo Cars Corp." un zviedru akumulatoru ražošanas jaunuzņēmums "Northvolt" apvienojuši spēkus, lai Eiropā uzbūvētu jaunu elektrisko automobiļu akumulatoru ražotni, teikts pirmdien publiskotajā kompāniju paziņojumā.

Tajā norādīts, ka paredzētās rūpnīcas ražošanas jauda būs 50 gigavatstundas gadā, bet ražošanu ieplānots sākt 2026.gadā.

Tas ļaus "Volvo Cars", kas pieder Ķīnas autoražotājam "Zhejiang Geely Holding Group", ar akumulatoriem aprīkot aptuveni 800 000 elektrisko automobiļu gadā.

Tāpat "Volvo Cars" un "Northvolt" plāno nākamgad Zviedrijā atvērt izpētes un izstrādes centru, lai attīstītu nākamās paaudzes akumulatoru elementus un automobiļu integrēšanas tehnoloģijas.

"Volvo Cars" jau martā paziņoja, ka no 2030.gada plāno pārdot tikai pilnībā elektriskus automobiļus.

Kompānija norādīja, ka visi modeļi ar iekšdedzes dzinējiem, tostarp hibrīdi, vairs netiks ražoti.

Komentāri

Pievienot komentāru