Dienesta pārbaudes rezultātā atzīts, ka Iekšlietu ministrijas administratīvo ēku kompleksā Rīgā, Čiekurkalna 1.līnijā 1 strādājošo personu ēdināšanas nenodrošināšana ir saistīta ar Iekšlietu īpašumu valsts aģentūras direktora L. Ozola un Iekšlietu ministrijas Aģentūru darba uzraudzības nodaļas vadītājas V. Silkanes savu amata pienākumu nepildīšanu, ar vairākiem trūkumiem Iekšlietu ministrijas kopējā darba organizācijā, kā arī ar Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieka V.Elkšņa un Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra A. Straumes savu amata pienākumu nepienācīgu pildīšanu.

Iekšlietu ministrs Mareks Segliņš pirmdien, 21. jūlijā, apstiprināja dienesta pārbaudes rezultātus par Iekšlietu ministrijas un Iekšlietu īpašumu valsts aģentūras amatpersonu rīcību saistībā ar ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu IeM administratīvo ēku kompleksā Čiekurkalna 1.līnijā 1, saskaņā ar kuriem ierosināta disciplinārlieta pret divām amatpersonām, bet vēl divām izteikts aizrādījums, Db.lv informē Laura Karnīte, Iekšlietu ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību departamenta direktora vietniece, Preses centra vadītāja.

Disciplinārlietas ierosinātas pret Iekšlietu īpašumu valsts aģentūras direktoru Laimoni Ozolu un Iekšlietu ministrijas Aģentūru darba uzraudzības nodaļas vadītāju Vinetu Silkani. L. Ozols uz disciplinārlietas izmeklēšanas laiku atstādināts no pienākumu izpildes. Lēmums par amatpersonām piemērojamo sodu tiks pieņemts mēneša laikā.

Rīt, 25.aprīlī, Iekšlietu ministrijas (IeM) pēdējā darba dienā vecajās telpās Raiņa bulvārī 6, plānotas vairākas tikšanās un pasākumi, bet pēcpusdienā pēdējais darbs vēsturiskajā ēkā – plāksnes noņemšana, informē IeM.

Jau agri no rīta, plkst.8.30 4.stāva zālē iekšlietu ministrs Mareks Segliņš un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieks Ainars Pencis tiksies ar VUGD darbiniekus pārstāvošajām arodbiedrībām, lai pārrunātu VUGD materiāli tehniskā nodrošinājuma un darba apstākļu jautājumus. Par šādas tikšanās nepieciešamību ministrs ar arodbiedrību pārstāvjiem vienojās 9.aprīlī, kad izskanēja informācija par būtiskiem trūkumiem VUGD darbinieku materiāli tehniskajā un darba apstākļu nodrošinājumā.

Plkst.10.30 4.stāva zālē iekšlietu ministrs un VUGD priekšnieks apbalvos četrus AS Sadales tīkls Austrumu reģiona Remonta un celtniecības dienesta darbiniekus, kuri, riskējot ar savu dzīvību, 26.martā izglāba kādu autovadītāju, kura transportlīdzeklis bija iegāzies dīķī. Par pašaizliedzīgu un operatīvu rīcību ekstremālos apstākļos, sniedzot palīdzību dīķī zem ledus nogrimušajā transportlīdzeklī iesprostotajam autovadītājam, Vladimirs Vasiļevičs, Jurijs Dobrosoļcevs, Pāvels Jurkins un Viktors Andruškevičs apbalvoti ar Iekšlietu ministrijas Goda zīmi.

Latvijas proklamēšanas 90. gadadienas pasākumu ietvaros piektdien, 26. septembrī Rīgas Kongresu namā, Kronvalda parkā un Daugavmalā notiks Iekšlietu ministrijas organizēta jauniešu interaktīvā diena Drošība un kārtība – Latvijai 90.

Šīs dienas laikā dažādos pasākumos un aktivitātēs ikvienam interesentam, bet jo īpaši jauniešiem, būs iespēja iepazīties ar Rīgas pašvaldības policijas un Iekšlietu ministrijas dienestu – Drošības policijas, Valsts policijas, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Valsts robežsardzes un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes – vēsturi, šodienu un nākotnes vīziju, Db.lv informē Laura Karnīte Iekšlietu ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību departamenta direktores vietniece, Preses centra vadītāja.

Vērienīgais pasākums tiks atklāts Rīgas Kongresu namā plkst. 10.00, piedaloties Iekšlietu ministrijas valsts sekretāram Aivaram Straumem, Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas deputātiem un Iekšlietu ministrijas vadības pārstāvjiem.

Šī ir lieliska iespēja tikt vaļā no sliņķiem un kabinetos sēdētājiem, paudis Iekšlietu ministrs Mareks Segliņš, paredzot samazināt vadošo amatu skaitu Iekšlietu ministrijā.

Iekšlietu ministrs Mareks Segliņš ceturtdien, 9. jūlijā, iknedēļas Iekšlietu ministrijas dienestu vadītāju sanāksmē uzdeva veikt pasākumus, lai samazinātu štata vietu skaitu Iekšlietu ministrijā un tās dienestos, īpaši augstāko un vidējo vadītāju līmenī, Db.lv informē Laura Karnīte Iekšlietu ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību departamenta Preses centra vadītāja.

Ministrs sanāksmē norādīja, ka, ņemot vērā ekonomisko situāciju valstī un budžeta ieņēmumu samazinājumu, lai nākamgad būtu iespējams izveidot sabalansētu valsts budžetu, valdība ir lēmusi samazināt valsts pārvaldē strādājošo skaitu par 5%.

" Ministru kabineta iesniegto Tieslietu ministrijas sagatavoto likumprojektu "Par Konvencijas par personu aizsardzību attiecībā uz personu datu automātisko apstrādi Papildu protokolu par uzraudzības institūcijām un pārrobežu datu plūsmām" (Nr.420/Lp9). Likumprojekts paredz veicināt Konvencijas mērķu izpildi - katras puses teritorijā nodrošināt jebkurai personai neatkarīgi no nacionalitātes vai dzīves vietas tās tiesību un pamatbrīvību, it īpaši tiesību uz privātumu, ievērošanu attiecībā uz personas datu apstrādi.

" Ministru kabineta iesniegto Zemkopības ministrijas sagatavoto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu"" (Nr.421/Lp9). Likumprojekts sagatavots, lai nodrošinātu Padomes 2004.gada 29.aprīļa Direktīvas Nr.2004/83/EK par obligātajiem standartiem, lai kvalificētu trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kā bēgļus vai kā personas, kam citādi nepieciešama starptautiska aizsardzība, šādu personu statusu un piešķirtās aizsardzības saturu 27.panta 3.punkta normu pārņemšanu.

" Ministru kabineta iesniegto Iekšlietu ministrijas sagatavoto likumprojektu "Grozījums likumā "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu"" (Nr.422/Lp9). Likumprojekts paredz reglamentēto profesiju sarakstā iekļaut detektīva profesiju un apsardzes darbinieka profesiju.

Valsts iestādēm, tai skaitā arī drošības iestādēm, nevar būt savu personīgo interešu, tām ir jādarbojas vienotas konstitucionālas sistēmas ietvaros. Bet ir tā sagadījies, ka «iestādes» atrodas Vienotības ietekmē, intervijā uzsver pie frakcijām nepiederošais 12. Saeimas deputāts, Latvijas Universitātes profesors Ringolds Balodis, kurš šopavasar kļuvis par Nacionālās apvienības biedru

Medijos ir nonākušas ziņas par to, ka ekspremjers Indulis Emsis it kā ir brīdinājis deputātu Askoldu Kļaviņu, izsakot versiju, ka pie notikušā vainīgi ir arī ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, premjers Māris Kučinskis un KNAB vadītājs Jēkabs Straume. Kas notiek?

Notiek sabiedriskā viedokļa ietekmēšana ar apzināti veidotiem skandāliem. Cilvēkiem liek novērsties no būtiskā un pievērsties lietām, kuras beigsies ar čiku. Es esmu tiešām ārkārtīgi izbrīnīts, ka šādu jezgu var sacelt par, manuprāt, ārkārtīgi maznozīmīgām lietām, ja paskatāmies pēc būtības. Ja runājam par informācijas nopludināšanu, virknē gadījumu informācija no drošības iestādēm ir gājusi ārā kā pa «laidara vārtiem». Konkrētajā gadījumā par tiem diviem deputātiem, kas tika aizturēti, – Kaimiņu un Kļaviņu – abos gadījumos es nesaskatu pamatu tik lielai jezgai un rezonansei. Ja deputāts Askods Kļaviņš «muhļījās» ar benzīna atskaites papīriem, vai bija pamats prasīt kratīšanas? Ko tad tajās kratīšanās var atrast – degvielas mucas, vai? Trilleris riktīgais, Kučinskis neko nevienam nav teicis, bet Emsis nodarbojas ar analītiku. Kļaviņš kā Žanna d’Arka uz ešafotu dodas, nenododams analītiķi Emsi. Un kas?

Saeima šodien pēc garām debatēm iekšlietu ministres amatā apstiprināja parlamenta deputāti, kādreizējo politikas pētnieci Mariju Golubevu (AP).

Par Golubevu nobalsoja 54 deputāti, pret bija 35, bet viens atturējās.

Ģirģena jaunākais brālis, Saeimas deputāts Kaspars Ģirģens (KPV LV) teica, ka Iekšlietu ministrijā pēdējo divu gadu laikā paveikts daudz vairāk nekā pēdējo desmit gadu laikā, stāstot par uzlabojumiem atalgojuma sistēmā, jaunajiem depo, Valsts policijas reorganizāciju un negodprātīgu amatpersonu izķeršanu. Viņaprāt, viņa brālis bija viens no labākajiem iekšlietu ministriem, un viņš arī nākotnē vēlētos viņu redzēt šajā amatā, ja būs tāda iespēja.

Arī Ģirģenu partijas biedrs Ralfs Nemiro (KPV LV) teica, ka līdzšinējam ministram izdevies paveikt daudz apsveicamu darbu, ar kuriem lepoties, un "lentītes griezt" varēs nākamais ministrs. Nemiro ieskatā, Golubeva nebūtu atbalstāma iekšlietu ministres amatā, jo viņai nepieciešams pilnveidot savas zināšanas, ņemot vērā, ka tas ir ļoti specifisks amats. Viņu pārsteidza premjera izvēle virzīt tieši Golubevu šai amatā.

Vispārīgs pārmetums, ka algas valsts sektorā palielinās uz pārējās sabiedrības trūkuma rēķina, nav gluži precīzs. Algas valsts sektorā 2023. gada pirmajā pusgadā vidēji ir augušas lēnāk par inflāciju. Šāda situācija nozīmē, ka ir neliela daļa valsts algu saņēmēju, kuri sāk dzīvot labāk, taču pārējo dzīves līmenis samazinās ‒ tie ir ārsti, skolotāji un policisti.

Sabiedrības pārmetuma būtība

Latvijā ļoti daudzi ir neapmierināti ar valdības īstenoto ekonomisko politiku. Neapmierināto skaits pieauga pēc inflācijas starta pērn, ko ietekmēja apkures rēķinu pieaugums, bet šogad to pastiprināja EURIBOR likmju kāpums, kas izpaužas kā visu, ne tikai hipotekāro kredītu, ikmēneša maksājumu pieaugums. Kritizējot valdību, valsts nodokļu un izdevumu politiku, gan sociālo tīklu burbuļos, gan dažādās diskusijās tiek pausti viedokļi, ka nodokļu celšana ir vajadzīga vienīgi ierēdņu «armijas» algu celšanai un tam ir visai maz sakara ar sabiedrības vai nacionālajām interesēm.

Tāpēc ir vērts pārbaudīt, kādi 2023. gadā bija izdevumi no valsts pamatbudžeta, kas tika novirzīti atalgojumam un citām ar darbaspēku saistītajām izmaksām.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Iekšlietu ministrija šodien, 2. oktobrī, pieteica izskatīšanai valsts sekretāru sanāksmē Ministru kabineta rīkojuma projektu par valsts aģentūras Iekšlietu ministrijas sporta centrs reorganizāciju. Aģentūru ar nākamā gada 1. janvāri paredzēts pievienojot Iekšlietu ministrijas Veselības un sociālo lietu valsts aģentūrai.

Aģentūras reorganizāciju izvērtēja darba grupa, kas secināja, ka, veicot reorganizāciju, iespējams uzlabot aģentūras darbību un samazināt iestādes uzturēšanai nepieciešamos administratīvos izdevumus, tos tālākā gaitā novirzot reģionālu darbinieku amatu vietu izveidei, kas nepieciešamas aģentūras funkciju veikšanai un Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm fiziskās sagatavotības veicināšanai.

Valsts aģentūrā Iekšlietu ministrijas sporta centrs pašreiz ir nodarbināti 22 darbinieki. Reorganizācijas rezultātā plānots samazināt darbinieku skaitu, likvidējot četras štata vietas ar kopējo darba algas fonda ietaupījumu 8 160 Ls gadā. Pārējie valsts aģentūrā nodarbinātie pēc reorganizācijas turpinās darbu Iekšlietu ministrijas Veselības un sociālo lietu valsts aģentūrā.

Iekšlietu ministrs Mareks Segliņš un Iekšlietu ministrijas dienestu vadītāji rīt, 9. jūlijā pārrunās jautājumus, kas saistīti ar nozares darbību budžeta samazināšanas apstākļos. Ministrija radusi iespēju samazināt valsts pamatbudžeta izdevumus 5.91% apmērā no izdevumu kopsummas. Kopējā summa, kas saskaņā ar protokollēmumu jāietaupa Iekšlietu ministrijai, ir 4.3 miljoni latu.

Sanāksmē tiks pārrunāti jautājumi par Iekšlietu ministrijas funkciju nodrošināšanu pašreizējā ekonomiskajā situācijā, ņemot vērā valdības lēmumu samazināt budžeta izdevumus. Pēc samazināšanas Iekšlietu ministrijas plānotie pamatbudžeta izdevumi būs 232.5 miljoni latu, Db.lv informē Laura Karnīte, Iekšlietu ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību departamenta Preses centra vadītāja.

Saskaņā ar priekšlikumiem, ko Iekšlietu ministrija iesniedza Finanšu ministrijai, izdevumu samazinājums tiks panākts, par 1.5 miljoniem latu samazinot plānotos līdzekļus valsts materiālo rezervju atjaunošanai un par 300 000 latu – izdevumus lietisko pierādījumu glabāšanai, realizācijai un iznīcināšanai. Vēl 650 000 latu ietaupīti saistībā ar to, ka Iekšlietu ministrija vēlāk nekā plānots pārcēlās uz jauno administratīvo ēku kompleksu Čiekurkalna 1. līnijā 1, līdz ar to nebija jāmaksā valsts akciju sabiedrībai Valsts nekustamie īpašumi ieplānotā nomas maksa.

Saeima 3.lasījumā pieņēma likumu:

- "Grozījums Dzīvesvietas deklarēšanas likumā". (Nr.218/Lp9)

(Dok.nr.1132) Balsojums: 88 par, 0 pret, 0 atturas.

Saeima 2.lasījumā pieņēma likumu:

- "Par Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Īslandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par nodošanas procedūru starp Eiropas Savienības dalībvalstīm un Īslandi un Norvēģiju". (Nr.345/Lp9)

(Dok.nr.950, 1151) Balsojums: 87 par, 0 pret, 0 atturas.

Saeima 1.lasījumā pieņēma likumprojektus:

- "Grozījumi likumā "Par piesārņojumu"". (Nr.371/Lp9)

(Dok.nr.1084, 1131) Balsojums: 86 par, 0 pret, 0 atturas.

- "Grozījums Muzeju likumā". (Nr.347/Lp9)

(Dok.nr.981, 1144) Balsojums: 63 par, 17 pret, 6 atturas.

- "Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku darbības likumā". (Nr.377/Lp9)

Vērtējot Latvijas valsts budžeta prioritātes nevis pēc publiskiem paziņojumiem, bet pēc mērķiem tērētās naudas, iznāk, ka dažas nozares no vārdos prioritārām kļuvušas par maznozīmīgām naudas izteiksmē. Maznozīmīgās vai visneprioritārākās jomas 2023. gada pirmajā pusē bija valsts kontrole, sociālā aizsardzība un veselības nozare.

Latvijas valdošā politiskā elite (valdība un Saeima) jau ir sākusi diskusiju par nākamā gada valsts pamatbudžetu. Dažādās publiskās diskusijās tiek debatēts tikai par to, kā pārdalīt papildus iecerētos 800 miljonus eiro un kādām būtu jābūt prioritātēm – drošībai, izglītībai vai veselībai? Tādēļ izdevniecības Dienas Bizness iniciatīvas grupa Kuram tas rūp? ieteic, spriežot par prioritātēm, paraudzīties uz jau sastrādāto pēc fakta.

Kas vairo IKP un nodokļu ieņēmumus

Atgādināšu, ka ikviens valsts iztērētais eiro atstāj ietekmi uz ekonomiku kopumā. Kad preces un pakalpojumi tiek nopirkti no uzņēmējsabiedrības, ekonomiskās sekas būs kumulatīvas. Uzņēmējam būs jāveic pirkumi no citiem uzņēmumiem – izejvielas, transporta pakalpojumi un daudz kas cits. Tiek lēsts, ka katrs šāds iztērēts eiro radīs papildu 3–4 eiro IKP pieaugumu. Neiztērēts eiro pieaugumu neradīs. Ja gandrīz katrs pirkums tiek aplikts ar PVN, tad katrs iztērētais eiro uzriez radīs 20 centu papildu ieņēmums valsts budžetā. Daļu no ienākumiem par preču un pakalpojumu ražošanu ikviens uzņēmums izmaksās algās un citos ar darbaspēku saistītos izdevumos. Atalgojumam ir būtiska ietekme gan uz ekonomikas attīstību kopumā, gan uz nodokļu ieņēmumiem valsts, pašvaldību un speciālajā budžetā. Kad darba devējs (uzņēmums, ministrija, ar valsti vai pašvaldību saistīta struktūra) palielina darbaspēka izmaksas par 100 eiro, tad no šīs summas darba devējam ir jāsamaksā 19,4 eiro valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas (kas nonāks speciālajā budžetā), un bruto alga darba ņēmējam tiks aprēķināta 80,4 eiro.

Savā pirmajā ārvalstu vizītē esot Lietuvas iekšlietu ministra amatā Raimundas Palaitis dosies uz Latviju, lai tiktos ar mūsu iekšlietu ministru Mareku Segliņu.

Rīgā R. Palaitis ieradīsies rīt - 8.janvārī. Viņš tiksies ar Iekšlietu ministru Mareku Segliņu, lai pārrunātu sadarbības iespējas abu valstu noziedzības situācijas mazināšanai ekonomiskās krīzes apstākļos.

„Šajā saspringtajā ekonomiskajā situācijā, kad atsevišķos noziedzīgu nodarījumu veidos vērojams pieaugums, kaimiņvalstu saliedēta darbība ir īpaši aktuāla,” sacīja Iekšlietu ministrs Mareks Segliņš.

Vizītes laikā tiks pārrunāti arī citi jautājumi, tostarp, viedokļu saskaņošana abu valstu nākotnes dialogos ar Čehiju, kā pašreizējo Eriopas Savienības prezidējošo valsti, un jau tuvākajā gaidāmajā Tieslietu un iekšlietu padomes sanāksmē, kas notiks no 15. līdz 16. janvārim Prāgā. Lietuvas Republikas iekšlietu ministrs Raimundas Palaitis iepazīsies arī ar Iekšlietu ministrijas administratīvo kompleksu Čiekurkalna 1. līnijā 1.

Latvijā nav iespējams aizpildīt brīvās vakances ar vietējo iedzīvotāju darba spēka resursu

Tā uzskata iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens. Kā dzīvo Iekšlietu ministrija, kādas rūpes ir ugunsdzēsējiem, policistiem, robežsargiem, kāda ir kopējā drošības politika un cik daudz iekšlietu resors būs atbildīgs par jaunajām naudas atmazgāšanas prasībām, kas vēl nesen veidoja likumu grozījumu kalnus Saeimā, - to visu Dienas Bizness jautāja S. Ģirģenam.

Fragments no intervijas

«Satversmē ir pateikts, ka Latvijas suverēnā vara pieder Latvijas tautai, tātad cilvēkiem. Manā uztverē, darbs valdībā to arī nozīmē - aizstāvēt valsts un tautas intereses, katru dienu meklēt konkrētus risinājumus, kas uzlabotu Latvijas iedzīvotāju materiālo labklājību, cienīgus dzīvus apstākļus un to neatņemamo sastāvdaļu – drošību un taisnīgumu,» bez garām ievadrunām savu sapratni par darbu Dienas Biznesam izskaidroja ministrs.

Iekšlietu ministre Linda Mūrniece uzskata, ka iekšlietu nozarē ietaupījums nav pieļaujams nedz 30, nedz 40 procentu apmērā.

Šodien, 21.aprīlī, Ministru kabineta sēdē ministre ir iecerējusi aicināt valdības locekļus ļoti rūpīgi izvērtēt valsts budžeta izdevumu samazināšanas pasākumus iekšlietu nozarei. „Šāds samazinājums apturētu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu pamatfunkciju veikšanu, apdraudot sabiedriskās kārtības un valsts drošības pamatus,” uzskata ministre.

Iepriekšējie ministrijas veiktie pasākumi ir ļāvuši par 19% samazināt 2009.gada atlīdzības fonda izdevumus. Samazinājums panākts, IeM sistēmas darbiniekiem 2009.gadā nemaksājot pabalstus, piemaksas, prēmijas, visās IeM padotības iestādēs samazināts personāla skaits. Amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm no 120 uz 50 latiem samazināta ikmēneša uzturdeva, no 40 uz 30 dienām samazināts ikgadējā atvaļinājums ilgums, no trīskāršas mēneša vidējās izpeļņas uz vienas mēneša vidējās izpeļņas apmēru samazināts atvaļināšanas pabalsts.

Iekšlietu ministrs Ivars Godmanis un Iekšlietu ministrijas darbiniekus pārstāvošās arodbiedrības šodien, 24.oktobrī, vienojās par abām pusēm pieņemamu Iekšlietu ministrijas sistēmas darbinieku atalgojuma pieaugumu, Db.lv informēja Iekšlietu ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību departamenta Preses centra vadītāja Laura Karnīte.

Ministrs šorīt arodbiedrību pārstāvjus informēja, ka valsts budžetā ir rasta iespēja piešķirt IeM darbinieku atalgojuma palielināšanai vēl vairāk nekā 8 miljonus latu, kā rezultātā no nākamā gada 1.janvāra varēs palielināt atalgojumu vidēji par 91 latu pēc nodokļu nomaksas.

Priekšlikumu veikt attiecīgas izmaiņas Saeimā iesniegtajā likumprojektā Par valsts budžetu 2008.gadam Iekšlietu ministrija šodien iesniedza Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai.

Atalgojuma pieaugumu varētu veidot darba samaksas pieaugums par 46 latiem mēnesī pēc nodokļu nomaksas, kā arī uzturdevas kompensācijas palielinājums par 45 latiem mēnesī – no 75 latiem līdz 120 latiem, pielīdzinot tās apmēru karavīru uzturdevai.

Iekšlietu ministrija plāno uz ceļiem izvietot vēl simts jaunus fotoradarus. Fotoradarus uzstādīs Iekšlietu ministrijas izraudzīts privāts partneris, taču, pēc kādiem kritēijiem to izvēlēsies, Iekšlietu ministrija slēpj.

LTV raidījums De Facto centies noskaidrot, kāpēc ir šāda slepenība.

«Pie mums tikai retais autovadītājs ievēro atļauto ātruma ierobežojumu, tāpēc iespējas uz Latvijas ceļiem uzstādīt simts fotoradarus kādam uzņēmējam sola fantastiskas biznesa iespējas, jo ienākumi šeit varētu būt mērāmi miljonos latu. Nenoliedzami, ka ļoti gards kumoss. Tikai dīvaini, ka valdība ļoti lielā slepenībā lemj, kurš pie šī gardā kumosa tiks,» secinājis De Facto.

Ministru kabinets ziņojumu par plānoto fotoradaru iepirkumu uzklausīja septembra beigās valdības sēdes slēgtajā daļā. Pie radariem plāno tikt, izmantojot privāto, publisko partnerību. Un aptuveni tas varētu notikt šādi: valsts izaugās kādu uzņēmēju, kurš uz Latvijas ceļiem uzstāda simts fotoradarus, radaru izmaksas sedz partneris, ne valsts. Uzņēmēja izdevīgums rodas soda naudās, proti, tajās valsts un uzņēmējs dalās. Taču pagaidām nekas konkrētāks nav zināms, jo par radaru iegādi atbildīgās amatpersonas Iekšlietu ministrijā un arī Valsts policijā interviju De Facto vairākkārt atteikušas.

Valsts kontroliere Inguna Sudraba ir cilvēks bez vājībām un pagātnes kļūdām. Viņai nav netikumu, nav aizdomīgu draugu un nepareizas politiskās pieredības. Viņa ir cilvēks, kuram nav, ko pārmest.

Inguna Sudraba tika piesaukta, meklējot Valsts prezidentu un premjeru. Daudzi uz viņu skatās kā uz jauno politisko mesiju. Tā dēvētā vienkāršā tauta viņai raksta atbalsta vēstules un uz ielas ķer aiz piedurknes, lai sasveicinātos. Tikmēr ierēdņi Ingunu Sudrabu aizmuguriski sauc par «dzelzs lēdiju», kurai neesot emociju.

Valdība otrdien vienojās par nepieciešamību Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestu (Kontroles dienesta) reorganizēt Ministru kabineta pārraudzībā ar Iekšlietu ministrijas (IeM) starpniecību, vienlaikus palielinot dienesta kapacitāti, preses pārstāvjiem otrdien sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Finanšu ministrijas sagatavotie grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā paredz, ka dienests savā darbībā ir neatkarīgs. Ministru kabinets institucionālo pārraudzību īstenos ar iekšlietu ministra starpniecību. Pārraudzība neattiecas uz dienestam noteikto uzdevumu un tiesību īstenošanu, kā arī dienesta iekšējās organizācijas jautājumiem, tostarp iekšējo normatīvo aktu izdošanu, uzziņas sagatavošanu un lēmumiem, kuri attiecas uz nodarbinātajiem.

Paredzēts, ka grozījumi stājas spēkā 2019.gada 1.janvārī. Tie vēl būs jāpieņem Saeimai.

Kopumā dienestā divu gadu laikā plānots papildus ieguldīt aptuveni sešus miljonus eiro, klāstīja ministre.

Iekšlietu ministrs Mareks Segliņš šodien, 29.septembrī, ierosinājis dienesta pārbaudi par iespējamiem pārkāpumiem, izsniedzot un lietojot Iekšlietu ministrijas autotransporta stāvēšanas atļauju kādam ar Iekšlietu ministriju nesaistītam transportlīdzeklim.

Mareks SegliņšPārbaude ierosināta pēc 2008.gada 28.septembrī interneta portālā TVNET ievietotās publikācijas Mistisks Segliņa padomnieks braukā ar mistisku auto, kurā redzama invalīdu autostāvvietā stāvoša automašīna Mercedes-Benz ar valsts reģistrācijas numuru GB–209 un logā ievietotu Iekšlietu ministrijas atļauju Nr.96.

Pretēji publikācijā apgalvotajam, atļauja nav izsniegta nevienam esošajam vai bijušajam iekšlietu ministra štata vai ārštata padomniekam, taču pastāv pamatotas aizdomas, ka tā izsniegta un lietota neatbilstoši Iekšlietu ministrijas autotransporta stāvēšanas atļauju izsniegšanas noteikumiem.

"Iekšlietu ministrijas vadība nav devusi nekādus norādījumus Valsts policijai saistībā ar informācijas publiskošanu par izmeklēšanas norisi Jūrmalā pazudušā Leonīda Rožeckina lietā," šodien, 27.martā, informē Iekšlietu ministrija.

Iekšlietu ministrija kategoriski noraida šodien, 27.martā laikrakstā Telegraf publiskoto informāciju par to, ka ministrijas vadība būtu satraukta par plašsaziņas līdzekļu interesi par šo lietu un ka ir doti norādījumi Valsts policijai mazāk aktīvi kontaktēties ar presi (Telegraf, Полиция засекретила Рожецкина. По информации Телеграфа, так распорядилось руководство МВД).

Iekšlietu ministrija uzsver, ka saskaņā ar Kriminālprocesa likumu un Iekšlietu ministrijas nolikumu, Iekšlietu ministrija nav tiesīga nekādā veidā iesaistīties vai iejaukties kriminālprocesā. Informācija par izmeklēšanas norisi kriminālprocesā ir valsts noslēpums, un par to, cik lielā mērā publiskojamas ziņas par izmeklēšanu, var lemt tikai procesa virzītājs. Līdz ar to šobrīd tikai un vienīgi Valsts policijas kompetencē ir pieņemt lēmumus par plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem izpaužamo informāciju L.Rožeckina lietā.

Valsts kontrole secinājusi - Iekšlietu īpašumu valsts aģentūra vairākkārt pārkāpusi Publisko iepirkumu likumu un nav ievērojusi brīvas konkurences un valsts līdzekļu efektīvas izmantošanas pamatprincipus.

Iekšlietu ministra apstiprinātajā 2007. gada centralizēto iepirkumu plānā iekļautie iepirkumi pārcelšanās izdevumu un telpu aprīkojuma izdevumu segšanai Rīgā, Gaujas ielā 15, par Ls 1 248 280 jeb 31,5 % pārsniedz Ministru kabineta rīkojumā šim mērķim paredzēto summu, tā radot risku, ka valsts budžeta līdzekļi var tikt iztērēti neefektīvi, norāda Valsts kontrole (VK). VK uzskata, ka tā kā ēka 2007.gadā netiek nodota ekspluatācijā, nomai paredzētos līdzekļus izlietot citiem mērķiem nav likumīga pamata.

Par nopietnu pārkāpumu VK uzskata to, ka 2006.gada iekšlietu ministra apstiprinātajā centralizēto iepirkumu plānā Iekšlietu īpašumu valsts aģentūra (Aģentūra) bija paredzēts veikt 29 centralizētā iepirkuma procedūras, bet faktiski Aģentūra 2006. gada laikā ir veikusi 55 procedūras par kopējo summu Ls 20 937 167. Savukārt gada pārskatā par pārvaldes līguma izpildi Aģentūra iekšlietu ministram atskaitījās vien par 20 centralizēti veiktajām iepirkuma procedūrām, neuzrādot 35 iepirkuma procedūras par kopējo summu Ls 6 808 711 bez PVN.

No pirmdienas, 14.augusta, uz Rīgas apvedceļa (A5) posmā no Stūnīšiem līdz Jaunmārupei (23,1.-28,6. km) sāks darboties pirmais vidējā braukšanas ātruma kontroles posms, informē Latvijas Valsts ceļi.

Vidējā ātruma kontrole Latvijā tiek ieviesta, lai uzlabotu satiksmes drošību. Kā liecina statistika, biežākais smago ceļu satiksmes negadījumu (CSNg) veids ir sadursme, un sadursmju iemesli ir nepareizi autovadītāju lēmumi pie stūres, pārgalvīgi manevri, kuru sekas pastiprina liels ātrums. Citu valstu pieredze liecina, ka posmos, kur tiek ieviesta vidējā ātruma kontrole, CSNg skaits samazinās.

Vidējā braukšanas ātruma kontroles sistēma ir automātiska mērīšanas sistēma, kas veic ātruma mērījumu, balstoties uz noteikta ceļa posma nobraukšanai patērēto laiku. Posma sākumā un beigās ir uzstādīts aprīkojums, kas fiksē laikus, kad transporta līdzeklis iebrauc ceļa posmā un izbrauc no tā, un aprēķina vidējo ātrumu, ar kādu šis posms ir šķērsots. Ja sistēmas reģistrētais transportlīdzekļa vidējais ātrums ir lielāks par šajā posmā maksimāli atļauto, tā īpašnieks saņems sodu.

Iekšlietu dienesti – Valsts policija, Valsts Robežsardze, Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienests un Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde tiks pakļauti strukturālām reformām.

Saskaņā ar Iekšlietu ministrijā tapušo informatīvo ziņojumu, ar kuru šodien iepazinās Ministru kabinets, Latvijā plānots izveidot piecus reģionālos centrus.

Vidzemes reģionālo centru veidos Alūksnes, Cēsu, Gulbenes, Madonas, Valkas, Limbažu un Valmieras struktūras, iekšlietu dienestu reģionālais centrs atradīsies Valmierā. Zemgales reģionālo centru veidos Aizkraukles, Bauskas, Dobeles, Jēkabpils, Tukuma un Jelgavas struktūras, bet reģionālais centrs atradīsies Jelgavā.

Latgales reģionālo centru veidos Balvu, Daugavpils, Ludzas, Krāslavas, Preiļu un Rēzeknes iekšlietu struktūras, ar reģionālā centra atrašanās vietu Daugavpilī. Savukārt Kurzemes reģionālo centru veidos Kuldīgas, Liepājas, Saldus, Talsu un Ventspils iekšlietu struktūras ar reģionālā centra atrašanās vietu Liepājā, bet Rīgas reģionālajā centrā iekļaus Rīgas reģionālo pārvaldi, Jūrmalas un Ogres struktūras. Rīgas reģionālais centrs atradīsies Rīgā.