Jaunākais izdevums

Rīgas konferenču un koncertu centra projekts, kuru pēc pieciem gadiem plānots realizēt Skanstē, uzliks Rīgu uz starptautiskās konferenču kartes, DB norāda Skanstes attīstības aģentūras valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags.

Konferenču centru iecerēts īstenot valsts un privātās partnerības ietvarā. Uz jautājumu, vai ir pārliecība, ka šis projekts patiesi tiks realizēts līdz 2021. gadam, M. Vanags skaidro, ka ir nopietns pamats teikt, ka šis projekts tiks īstenots, jo projekta priekšdarbos ir investēti līdzekļi, ir arī faktiski pats projekts, zeme, redzējums, kā šāds projekts varētu darboties un kādu pienesumu tas varētu dot Rīgai.

«Atbalsts ir arī no tūrisma nozares, jo tā jau gadus 20 runā par to, ka Rīgā trūkst starptautiska konferenču centra. Ir notikušas diskusijas gan ar tūrisma nozares pārstāvjiem, gan ar vairākiem starptautiskiem ekspertiem. Faktiski šis projekts uzliktu Rīgu uz kartes starptautisku konferenču apritē,» uzsver M. Vanags. Konferenču centrā paredzēta arī simfoniskās mūzikas koncertzāle. Skanstes attīstības aģentūras valdes priekšsēdētājs ir pārliecināts, ka šāds projekts ir vajadzīgs. Iepirkums, saistībā ar šo projektu, pēc M. Vanaga teiktā, iespējams varētu notikt nākamgad. «Konferenču centra gadījumā cerams, ka varēsim teikt hop nākamgad,» piebilst M. Vanags.

Jāatgādina, ka 2021. gadā turpat Skanstē ir jābūt atvērtam vēl vienam nozīmīgam sabiedriskam objektam – Laikmetīgās mākslas muzejam, kā arī citiem objektiem, piemēram, Skanstes biznesa centram, kas ir uzņēmuma ELL attīstīts biroju komplekss. Arī AB.LV bankas jaunajai ēkai un tai pieguļošajai biroju ēkai jau būtu jābūt gatavai. Varētu būt gatavi pirmie Somijas uzņēmuma Eke dzīvokļu projekti un uzsākta vienas dzīvojamās ēkas būvniecība New Hanza City rajonā.

Pēc M. Vanaga teiktā, Skanste, iespējams, ir visnozīmīgākais nekustamā īpašuma investīciju areāls Rīgā, jo te kopumā ir plānotas privātās investīcijas vairāk nekā 800 milj. eiro apmērā, no kurām 176 milj. eiro lielas investīcijas jau ir veiktas. Tās galvenokārt ir veicis uzņēmums Merks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas būvvalde izsniegusi projekta Elemental Skanste attīstītājam SIA «Kapitel» galīgo projekta saskaņojumu, kā arī būvniecības atļauju divu biroja ēku celtniecībai. Pirmās 10 stāvu biroja ēkas būvniecība sāksies jau šovasar.

Nobeiguma stadijā ir arī konkurss par būvniecības uzņēmumu, kurš realizēs projektu. Elemental Skanste tikko ieguvis arī BREEAM Excellent līmeņa ilgtspējības sertifikātu par ēkas projektēšanas procesu.

Rīgas pilsētas būvvalde izsniegusi galīgo projekta saskaņojumu būvniecības atļaujai. «Tiklīdz tiks pabeigtas sarunas un mēs parakstīsim vienošanos ar ģenerāluzņēmēju, kurš realizēs projektu, uzsāksim tā būvniecību. Plānotais būvniecības laiks – aptuveni 20 mēneši. Tāpēc, ja runājam par abu biroju ēku torņu būvniecību, varam lēst, ka tā tiks pabeigta 2021. gada vasaras sākumā,» atklāj SIA «Kapitel» izpilddirektors Andris Stankevičs.

Elemental Skanste projektu izstrādāja igauņu arhitektu kompānija «Arhitektuuribüroo PLUSS» sadarbībā ar Latvijas partneri SIA «Birojs T22». Šīs energoefektīvās uz ilgtspējīgās A++ klases biroju ēkas projektētas izmantojot BIM (Building Information Modeling) principus un saskaņā ar starptautiskajiem BREEAM (British Research Establishment Environmental Assessement Method) standartiem. SIA «Kapitel» plāno maksimāli samazināt arī īrnieku risku saskarsmē ar gaistošiem ķīmiskiem savienojumiem (GOS), kas līdz šim biroju ēkās pat netika mērīts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skanstes tuvākās nākotnes metamorfozes varētu dot grūdienu visa Rīgas centra attīstībai kopumā, tā atdzīvināšanai, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Tā uzskata pilsētplānotāji, attīstītāji, kuri savam biznesam ir izvēlējušies šo Rīgas apkaimi.

Pašlaik, aprakstot galvaspilsētas attīstību, nereti tiek lietots salīdzinājums ar maizes izstrādājumu – baranku, kura pati ir apjomīga, bet ar tukšu vidu.Skanstes attīstības aģentūras valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags akcentē, ka laikā no 2000. līdz 2017.gadam Rīgas iedzīvotāju skaits ir sarucis par 16%, bet vēsturiskajā centrā – pat par 40%.

Savukārt Pierīgā ir pretēja tendence – iedzīvotāju skaits šajā laikā ir pieaudzis par 5%. Tostarp, piemēram, Garkalnes novadā tas ir palielinājies par 140%, Mārupē par 116%, bet Babītē un Ikšķilē - par vairāk nekā 50%. Rīga kļūst tukšāka, bet attīstās galvaspilsētai tuvējie novadi. Tas gan, viņaprāt,nav ilgtspējīgi, jo cilvēki stundas pavada braucot, tas ir nelietderīgi iztērēts laiks, ko varētu izmantot citādi,rodas vides piesārņojums, ir sastrēgumi, galu galā –šie cilvēki dzīvo noslēgtu dzīvi. Pretī ir pilsētas centrs ar kultūras dzīvi, ērtībām, savstarpējo komunikāciju.Pašlaik ekonomiski aktīvi cilvēki neapsver iespēju dzīvot centrā, šī ideja nav populāra, jo vide tur nav draudzīga un ērta. Skanste varētu dot pozitīvu impulsu visa Rīgas centra attīstībai kopumā, pauž M. Vanags.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Koncertzāles potenciālie varianti - Skanstē, Kongresu namā vai Zaķusalā

Kārlis Vasulis, speciāli Dienas Biznesam, 15.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akustiskās koncertzāles projektam ir iespēja piesaistīt 20 milj. eiro līdzfinansējumu; tiek kritizēts valsts mēģinājums uzsēsties uz astes kādam privātam investoram

Ministru kabinetā šobrīd norit diskusija par nacionāla līmeņa atbalstu konferenču centra un koncertzāles projektam un valdība līdz gada beigām apņēmusies pieņemt lēmumu par atbalstu kādam no piedāvātajiem projektiem, pauž Rīgas pilsētas arhitekts Gvido Princis. Kultūras ministrijas valsts sekretāra vietniece kultūrpolitikas jautājumos Dace Vilsone atgādina, ka valdības deklarācijā un rīcības plānā ir apņemšanās pieņemt lēmumu par koncertzāles projekta virzību. «Koncertzāle ir viens no mūsu valstī neatrisinātajiem jautājumiem,» viņa atzīst.

Kultūras ministrija šobrīd gatavo ziņojumu valdībai par to, kādā veidā koncertzāles projektu ir iespējams īstenot. Tā tēmē uz minimālo programmu, proti, koncertzāli, kas piemērota simfoniskās mūzikas koncertiem un būtu mājvieta Latvijas Nacionālajam simfoniskajam orķestrim (LNSO), tam pārceļoties no Lielās Ģildes. Minimālā programma nozīmējot līdz 1400 skatītāju vietu nodrošināšanu koncertzālē, kā arī vismaz 1100 m2 lielas darba telpas LNSO, kas ietvertu arī mēģinājumu telpu. Kopējā akustiskās koncertzāles platība jeb «minimālā programma» būtu 4000 m2.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Valmieras stikla šķiedras meitas uzņēmuma ražojums izmantots Romas jaunajā konferenču centrā

Lelde Petrāne, 22.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Valmieras stikla šķiedra meitas uzņēmuma Valmiera Glass UK Ltd. ražotā tekstilmembrāna Atex® izmantota Romas jaunajā konferenču centrā, kuru projektējis Masimiliāno Fuksas (Massimiliano Fuksas).

Konferenču centrs līdzinās milzu taisnstūra stikla kastei, kuras iekšpusē izvietota auditorijas telpa - neierastas formas struktūra, kas veidota no tērauda karkasa, pārklāta ar Valmiera Glass UK Ltd. ražoto silikona stikla šķiedras Atex® tekstilmembrānas apvalku. Inovatīvās formas dēļ šo telpu sauc par La Nuvola jeb Mākoni, un izveidē izmantota Atex® 2000 TRL WS14 tekstilmembrāna 24 000 kvadrātmetru platībā.

Konferenču centra komplekss šobrīd tiek uzskatīts par itāļu arhitekta vērienīgāko un ambiciozāko projektu 55 000 kvadrātmetru platībā ar kopējām izmaksām 353 miljonu eiro apmērā. Komplekss, galvenokārt būvēts no stikla un tērauda, ietver Mākoni, konferenču telpas, iepirkšanās zonu un viesnīcu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) ir saņēmusi apvienošanās ziņojumu par darījumu, ar kuru SIA MAXIMA Latvija no SIA IRBIS A iegūst izmantošanas jeb nomas tiesības uz mazumtirdzniecības telpām Grostonas ielā 1, Rīgā, liecina KP mājaslapā publicētais paziņojums.

«Saskaņā ar Konkurences likumu gadījumi, kad tirdzniecības vietā līdzšinējo mazumtirdzniecības tīkla veikalu nomaina cits mazumtirdzniecības tīkls, kurš piedāvā tādu pašu vai līdzīgu sortimentu, ir uzskatāmi par uzņēmumu apvienošanos un ir paziņojami Konkurences padomē,» skaidro KP.

KP viena mēneša laikā no ziņojuma saņemšanas dienas ir jāpieņem lēmums par apvienošanās atļaušanu, aizliegšanu vai atļaušanu ar saistošiem noteikumiem vai papildu izpētes uzsākšanu. Ja lietā nepieciešama padziļināta papildu izpēte, pilnā ziņojuma gadījumā lēmuma pieņemšanas termiņš var tikt pagarināts līdz četriem mēnešiem no ziņojuma saņemšanas dienas.

Atgādināts, ka KP atļauja apvienošanās darījumiem nepieciešama, ja apvienošanās dalībnieku kopējais apgrozījums iepriekšējā finanšu gadā Latvijas teritorijā ir bijis ne mazāks par 30 miljoniem eiro un vismaz 2 apvienošanās dalībnieku apgrozījums iepriekšējā finanšu gadā Latvijas teritorijā ir bijis ne mazāks par 1,5 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) nolēmusi izbeigt līgumu ar uzņēmumu Rīgas satiksme (RS) par Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansētā Skanstes tramvaja projekta īstenošanu, informē CFLA pārstāve Daiga Reihmane.

Paziņojums par lēmumu 2.maijā nosūtīts RS.

CFLA ir izvērtējusi RS iesniegto informāciju un skaidrojumus, projekta aktualizēto rīcības plānu par projekta ieviešanas riskiem, CFLA rīcībā esošos auditorfirmas SIA «Ernst & Young Baltic» ziņojumus, kā arī citu pieejamo informāciju par RS darbību. Balstoties uz šo analīzi, CFLA pieņēmusi lēmumu vienpusēji izbeigt līgumu.

«Pamatojumā savam lēmumam norādām uz nepieļaujami augstajiem riskiem, kas faktiski izslēdz iespēju realizēt projektu atbilstoši plānam un projekta izdevumus deklarēt Eiropas Komisijai (EK). Pašreiz jau vairs nav iespējams nodrošināt visu projektā paredzēto darbību veikšanu – saskaņojumus, iepirkumus, būvdarbus, tramvaju iegādi utt., lai iekļautos paredzētajā termiņā un sasniegtu plānotos rezultātus. Turklāt uzņēmums joprojām cīnās ar problēmām darbības organizēšanā un projekta pārvaldībā, kā arī joprojām pastāv aizdomas par iespējamu krāpniecību iepirkumos. Atgādinu, ka pret krāpšanu un korupciju fondu projektos ir «nulles tolerance». Rezumējot - viss apstākļu kopums pašreiz skaidri rāda, ka ES fondu rāmjos projekts nevar tikt īstenots,» skaidro CFLA direktors Mārtiņš Brencis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aktīvāku darbību Latvijā atsākusi kompānija ELL Nekustamie īpašumi, jau nākamgad plānojot sākt vērienīgu biroju kompleksa būvniecību Skanstē, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šis ir labs brīdis, kad sākt domāt par jauniem projektiem, ir pārliecināts SIA ELL Nekustamie īpašumi valdes priekšsēdētājs Edgars Miļūns, kurš nesen pievienojies uzņēmuma komandai. Pēdējos sešus gadus viņš darbojies a/s Reverta, bet vēl pirms tam strādājis ELL Nekustamie īpašumi.

Šā gada jūnijā uzņēmuma mātes kompānija ELL Kinnisvara informēja, ka līdz ar E. Miļūna kļūšanu par Latvijas SIA ELL Nekustamie īpašumi valdes priekšsēdētāju tiek atjaunota tās spēcīga pārstāvniecība Latvijā, «lai daudz efektīvāk pārvaldītu jaunos ambiciozos attīstības projektus vietējā līmenī.» Tie ir saistīti ar Skanstes biznesa rajona, kā arī Spices kvartāla attīstību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Maxima Latvija veikala izveidē Grostonas ielā investēs 1,32 miljonus eiro

Rūta Lapiņa, 11.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamā gada otrajā pusē iecerēts atklāt «Maxima XXX» veikalu Rīgā, Grostonas ielā 1, investējot 1,32 miljonus eiro, informē «Maxima Latvija» Komunikācijas speciāliste Zane Udrase.

Jau pašlaik uzsākti visi nepieciešamie darbi veikala «Maxima XXX» atvēršanai nākamgad. Jaunā veikala «Maxima XXX» tirdzniecības zāles platība būs aptuveni 3000 kvadrātmetru, un veikalā iedzīvotājiem būs pieejami vairāk nekā 60 tūkstošu dažādu pārtikas un rūpniecības preču. Pieaugot vegānu un veģetāriešu pārtikas produktu popularitātei, arī šajā veikalā iecerēts izveidot īpašu stendu ar šiem produktiem.

«Skanstes rajons galvaspilsētā strauji attīstās, un šajā apkaimē ir maz pārtikas veikalu, tāpēc esam priecīgi, ka esam noslēguši nomas līgumu ar ēkas īpašniekiem SIA «Irbis A» par «Maxima XXX» veikala izveidi,» norāda «Maxima Latvija» vadītājs Andris Vilcmeiers.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Padziļināti pēta Maxima iespējamā veikala Grostonas ielā ietekmi uz tirgu

Rūta Lapiņa, 09.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) vēl nav pieņēmusi gala lēmumu par SIA MAXIMA Latvija nomas tiesību iegūšanu uz mazumtirdzniecības telpām Grostonas ielā 1, Rīgā, biznesa informācijas portālam db.lv atzina KP komunikācijas speciāliste Paula Vilsone.

«Iepazīstoties ar apvienošanās ziņojumā norādīto informāciju, Konkurences padome konstatēja, ka nepieciešams veikt papildu izpēti, lai iestāde pēc iespējas pilnvērtīgi varētu izvērtēt darījuma iespējamo ietekmi uz konkurenci. Tas saistāms gan ar padziļinātu tirgus situācijas analīzi, gan ar citu uzņēmumu sniegto informāciju par konkurences apstākļiem tirgū,» norāda iestādē.

KP apvienošanās ziņojumu saņēma augustā, un lēmums par apvienošanās atļaušanu, aizliegšanu vai atļaušanu ar saistošiem noteikumiem vai papildu izpētes uzsākšanu ir jāpieņem mēneša laikā. Gadījumā, ja lietā nepieciešama padziļināta papildu izpēte, pilnā ziņojuma gadījumā lēmuma pieņemšanas termiņš var tikt pagarināts līdz četriem mēnešiem no ziņojuma saņemšanas dienas. P. Vilsone informē, ka iestādei lēmums par darījuma atļaušanu, atļaušanu ar saistošajiem noteikumiem vai aizliegšanu ir jāpieņem līdz šī gada 1. decembrim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopā ar vairākiem desmitiem viesu – klientiem, partneriem un draugiem – SemaraH Hotel Lielupe SPA & Conferences Jūrmalā 25.maijā svinīgi tika atklāta pēc skaita jau trīspadsmitā, tajā pašā laikā šobrīd pati lielākā pasākumu telpa Jūrmala Hall ne tikai šajā viesnīcā, bet Jūrmalas pilsētā kopumā, tādējādi vēl nopietnāk piesakot SemaraH Hotel Lielupe SPA & Conferences ambīcijas pasākumu rīkošanas jomā gan Latvijas, gan arī Baltijas mērogā.

Nevienā citā Jūrmalas viesnīcā nav lielformāta pasākumiem īpaši piemērotas un ar modernākajām tehnoloģijām aprīkotas zāles 544 kvadrātmetru platībā. Faktiski tā ir halle, kurā var rīkot jebkādus pasākumus – konferences, sporta un deju sacensības, seminārus, izstādes, prezentācijas. Būtībā jebkādu pasākumu, kam nepieciešama liela telpa ar ideālu skaņas un gaismas sistēmu aprīkojumu. Turklāt nepieciešamības gadījumā skaņas un gaismas sistēmu klients var papildināt atbilstoši konkrētā pasākuma specifiskajām tehniskajām vajadzībām.

“Agrāk šeit bija tenisa korts, kas būtībā bija savu laiku nokalpojis un arī īsti vairs neiederējās mūsu viesnīcas šodienas un jo īpaši nākotnes attīstības stratēģijā, vēl jo vairāk ņemot vērā faktu, ka specifiskā aprīkojuma dēļ telpa bija izmantojama tikai vienam šauram mērķim. Tādēļ jau pērn, kad tika veikta viesnīcas rekonstrukcijas pirmā kārta, mēs jau sākām izvērtēt, kādām funkcijām pārveidot arī šo telpu. Pēc tirgus izpētes un ekspertu konsultāciju uzklausīšanas secinājām, ka mūsu piedāvājuma klāstā ir nepieciešama tieši šāda veida un izmēra multifunkcionāla telpa, kas izmantojama visdažādākajām vajadzībām, kādu šodien redzam jauno Jūrmala Hall,” akcentē SemaraH Hotel Lielupe SPA & Conferences vadītājs Juris Baumerts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spītējot bažām, ka viesnīcu tirgus Rīgā ir tuvu piesātinājumam, galvaspilsētā durvis ver arvien jaunas viesu izmitināšanas mītnes

«Lieli viesnīcu projekti ir laikietilpīgi. Projekti lielākoties sākti pirms Eiropas un Krievijas sankciju stāšanās spēkā, kas Latvijas ģeogrāfiskās atrašanās vietas dēļ jūtami skāra viesmīlības nozari,» par pēdējo gadu laikā un šogad jau atklātajām un vēl gaidāmajām viesnīcām DB saka Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidenta pienākumu izpildītājs Jānis Pinnis, piebilstot, ka kritums viesnīcās bijis vidēji 30% apjomā. Ja Krievijas tūristu skaits būtu saglabājies iepriekšējais, tad nozare strādātu ļoti veiksmīgi, un, neskatoties uz arvien jauniem projektiem, varētu pat runāt par nepietiekamu kapacitāti. «Nedomāju, ka jaunās viesnīcas būs spoku mājas, tomēr, lai gan Krievijas rubļa kursa svārstību un sankciju dēļ zaudētos tūristus veiksmīgi izdevies kompensēt ar viesiem no citiem tirgiem, viesnīcām nāksies pastrādāt «tukšāk», savstarpēji dalot klientus,» viņš saka. Galvenais – lai tirgū nesāktos panika, dempingojot ar cenām un radot lēta galamērķa iespaidu, kas izjauktu veiksmīgi uzņemto ceļu no vecpuišu ballīšu uz kultūras tūrisma pilsētas statusu, turpina J. Pinnis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Vanags: Skanstes apkaimes attīstības kopējie plāni netiek apstādināti

Zane Atlāce - Bistere, 28.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Līdz šim Skanstes rajonā investēti 245 miljoni eiro un attīstītāji neplāno apstāties.

Par spīti šī brīža neskaidrībai par Skanstes rajonā plānoto New Hanza turpmāko attīstību, Skanstes apkaimes attīstības kopējie plāni netiek apstādināti un mēs turpinām attīstīt Rīgas moderno centru, norāda Skanstes attīstības aģentūras valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags.

M.Vanags informē, ka tiek turpināts iesāktais, lai apkaime kļūtu par galvaspilsētas centrālo biznesa rajonu, platformu Eiropas mēroga notikumiem un kvalitatīvu dzīves un darba vidi daudziem tūkstošiem rīdzinieku un pilsētas viesu. «Mūsu virzību nosaka līdz šim lielākā teritorijas lokālplānojuma izstrāde, kura ietvaros esam domājuši par vienotu, mērķtiecīgu un modernu pilsētvides attīstību. Lokālplānojums piešķir Skanstes teritorijai arī jaunu ekonomisko perspektīvu,» norāda M.Vanags.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Rīgai sola konferenču centru

Jānis Goldbergs, 30.09.2019

«Rīgai ir savs tūrisma zīmols. Tas visur tiek reklamēts. Mums ir savi produkti tūristiem, izstādes, koncerti. Ir būtiski turpināt piedāvāt jau to, ko mēs darām šobrīd. Pēc darījumu sarunām cilvēks var palikt Rīgā un mums ir tas āķis, ko viņam iedot,» diskusijā sacīja RTAB valdes priekšsēdētājs Guntars Grīnvalds.

Foto: Evija Trifanova/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgai vajag konferenču centru ar 3000 vietām, un tas arī taps – šādu nepieciešamību definējusi Rīgas dome, Ekonomikas ministrija, Saeimas politiķi un tūrisma nozares uzņēmēji domnīcā Rīga kā Baltijas darījumu tūrisma dzinējspēks.

Diskusijā, kurā piedalījās ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro, Rīgas mērs Oļegs Burovs, Saeimas komisiju vadītāji Jānis Vitenbergs un Vjačeslavs Dombrovskis, Rīgas Tūrisma attīstības biroja (RTAB) valdes priekšsēdētājs Guntars Grīnvalds un daudzi tūrisma nozares pārstāvji, visi definēja divas galvenās Rīgas vajadzības, ja Latvijas galvaspilsētu vēlamies izveidot par darījumu tūrisma centru. Proti, pirmkārt, ir nepieciešams konferenču centrs ar vismaz 3000 vietām. Otrkārt, jāveido vēstnešu programma, kas piesaistīs braucējus.

Esam pēdējie Baltijā

Kopainu, vajadzības un vispārējās darba metodes kā uz šķīvja mūsu speciālistiem priekšā nolika tūrisma speciāliste no Londonas Sallija Grīnhila. Viņa aicināja saprast, ka ir atšķirība starp vienkāršu darījuma braucienu un nozaru vai korporāciju pasākumiem, kuros piedalās simtiem cilvēku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Kaimiņi nesēž, rokas klēpī salikuši

Kristīne Stepiņa, 25.08.2016

Rīgas konferenču un koncertu centrs (RKKC) ieguvis pirmās vizuālās aprises - metu konkursā uzvarējusi Vizuālās modelēšanas studija.

Vizualizācija - Skanstes attīstības aģentūra

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas valstu cīņu par starptautisku pasākumu organizēšanu izšķirs multifunkcionāls centrs; jau iezīmējušies Skanstes projekta vaibsti, taču arī kaimiņi nesēž, rokas klēpī salikuši, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Akustiskās koncertzāles projekts, kurā būtu iekļauts starptautisks konferenču centrs, pašlaik virzās pa ministriju gaiteņiem. Rīgas konferenču un koncertu centrs (RKKC), kuru plānots būvēt Skanstes rajonā, ieguvis pirmās vizuālās aprises. Lai arī vietējie eksperti norāda, ka no visām trim Baltijas valstīm Latvija šobrīd ir vistuvāk multifunkcionālajam centram, daži avoti vēsta, ka līdz 2018. gadam Viļņā plānots uzbūvēt kongresu centru, bet Tallinā varētu atdzimt pilsētas halle. Savukārt RKKC projekts varētu tikt īstenots līdz 2021. gadam.

Lietuvā ir sākta jauna kongresu centra projekta attīstība, informē Viļņas Tūrisma un konferenču biroja vadītāja Jolanta Beniuliene. Kongresu centrs ir paredzēts padomju laika ēkā, kurā savulaik atradās sporta un koncertu zāle. Ēkas lielākās zāles ietilpība ir 3000 apmeklētāju, tāpat tur būs papildu infrastruktūra paralēlajām sesijām, kura atbildīs starptautiskajiem standartiem. Projektu plānots realizēt līdz 2018. gadam. J. Beniuliene norāda, ka jaunais kongresu nams būs grūdiens viesnīcu attīstībai Lietuvas galvaspilsētā. Laika posmā no 2019. līdz 2020. gadam Viļņā tiks uzbūvētas sešas jaunas viesnīcas, tāpat paplašināsies jau esošās viesnīcas, kas dos papildus 1200 istabu pašā pilsētas centrā, viņa stāsta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Eksperts: Skanstes tramvajs atbilst stratēģijai par Rīgu kā kompaktu pilsētu

Žanete Hāka, 07.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas attīstības stratēģija paredz Rīgu veidot kā kompaktu pilsētu un samazināt nepieciešamību cilvēkiem pārvietoties lielākus ceļa gabalus, tādēļ Skanstes tramvaja līnija ir atbilstoša šai iecerei, norāda viens no Latvijas transporta plānošanas ekspertiem Elmārs Daniševskis.

Viņš uzskata, ka Eiropas lielākajās pilsētās ļoti labi funkcionē tādi risinājumi kā sabiedriskā transporta loks ap pilsētas centru, kā tas iecerēts, veidojot Skanstes līniju. Turklāt tieši šajā rajonā atrodas objekts, uz kuru plūst lielas apmeklētāju straumes – Arēna Rīga, kurai nav nodrošināta ērta sabiedriskā transporta piekļuve.

Eksperts norāda, ka ir vairāki virzieni, kuros būtu vēlami attīstīt tramvaja satiksmi, piemēram, Purvciemā un Pļavniekos dzīvo lielākā daļa galvaspilsētas iedzīvotāju – vairāk nekā 40 tūkstoši. Atbildot uz jautājumu, vai Skanstes virziena izbūve ir prioritāra, Daniševskis atgādina diskusijas par to, vai pirmo vajadzēja būvēt Dienvidu vai Ziemeļu tiltu, uzsverot, - labi, ka ir uzbūvēts vismaz viens.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Sāks 17 miljonus eiro vērto Skanstes teritorijas revitalizāciju

Zane Atlāce - Bistere, 05.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments maijā sāks labiekārtot Skanstes apkaimi, izveidojot jaunas ielas, publiski pieejamu parku un citu infrastrukūru, kā arī iestādot ap 1000 koku, informē pašvaldībā.

Projekta "Skanstes teritorijas revitalizācijas 1. kārta" gaitā tiks veikta Lapeņu ielas, Jāņa Dikmaņa, Jāņa Krūmiņa, Jāņa Daliņa ielu izbūve un inženierkomunikāciju (ūdensvada, sadzīves kanalizācijas, lietusūdens kanalizācijas un ielu apgaismojuma) izbūve. Tāpat projekta gaitā plānots izbūvēt lietusūdens uzkrāšanas un novadīšanas sistēmu un labiekārtot projekta teritoriju, izveidojot ar citām pilsētas daļām labi savienotu apkaimi, veicinot uzņēmējdarbības attīstību Skanstes apkaimē.

"Skanstes revitalizācijas projekts paredz izbūvēt jaunas ielas un inženiertīklu infrastruktūru, kā arī izveidot pilsētniekiem pieejamu zaļo zonu, kurā atradīsies gan parks, gan kanālu sistēma. Tādā veidā attīstīsim un sakārtosim šo pilsētas tuvējā centra teritoriju, kas patlaban ir visai nolaista un aizaugusi. Infrastruktūras attīstība nesīs sev līdzi privātās investīcijas jaunu biroju projektos un jaunās darbavietās, kas ir iemesls, kādēļ Eiropas Savienība atbalsta šo revitalizācijas projektu. Būvniecības laikā būs nodarbināti vairāk nekā 70 cilvēki, tādā veidā stimulējot Rīgas ekonomiku koronavīrusa izraisītās lejupslīdes apstākļos," norāda Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktora p.i. Ilze Purmale.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vai zini, kā plānots attīstīt Skansti Rīgā?

Raksta galerijā aplūkojami vizuālie materiāli no konferences Skanste- Rīgas attīstība perspektīvas 21. gadsimtā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban Rīgā būvniecības stadijā jau ir vairāki pirms daudziem gadiem izziņoti biroju ēku projekti, tādēļ nākamie divi trīs gadi biroju tirgū būs interesanti, intervijā aģentūrai LETA sacīja nekustamo īpašumu konsultāciju kompānijas «Colliers International» («Colliers») izpilddirektors Deniss Kairāns.

«Colliers» vadītājs norādīja, ka kompānijas, kuras ienāca Latvijā pirms diviem-trim gadiem, meklēja telpas, kurās varētu ievākties sešu līdz deviņu mēnešu laikā, bet tām īsti nebija ko piedāvāt. Taču, sacīja Kairāns, ja salīdzinātu ar situāciju, kāda bija pirms kādiem diviem gadiem, tagad tomēr ir notikušas izmaiņas. Vairāki biroju ēku projekti jau ir būvniecības stadijā un vairāki ir daudz tuvāk būvniecībai nekā vēl pirms kāda laika. Turklāt ar šiem projektiem nodarbojas nopietni attīstītāji, tādēļ, visticamāk, 2018.gadā biroju ēku būvniecības apmēri būs lielāki, prognozēja Kairāns.

«Vienlaikus ir arī bažas. Proti, iezīmējas tendence par būvniecības izmaksu pieaugumu, un jo ilgāk attīstītāji ievilks savus projektus, jo dārgāk viņiem tie var izmaksāt. Tas gan nenozīmē automātiski, ka nomas maksas tirgū augs tikpat strauji. Līdzīgas tendences par būvniecības izmaksu pieaugumu ir redzamas arī Igaunijā un Lietuvā,» stāstīja Kairāns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Garantētās atlīdzības izmaksātas 604 ABLV Bank klientiem 9,5 miljonu eiro apmērā

LETA, 05.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmajās divās dienās garantētās atlīdzības izmaksātas 604 «ABLV Bank» klientiem 9,5 miljonu eiro apmērā, pavēstīja bankas «Citadele» klientu komunikācijas virziena vadītāja Ieva Prauliņa.

Banka «Citadele» sestdien, 3.martā, «ABLV Bank» klientiem sāka izmaksāt garantētās atlīdzības.

Atlīdzības iespējams saņemt piecās bankas «Citadele» filiālēs - filiālē «Citadele» Rīgā, Republikas laukumā 2A, klientu apkalpošanas centrā «Skanste» Rīgā, Skanstes ielā 50, klientu apkalpošanas centrā «Mols» Rīgā, Krasta ielā 46, filiālē «Laimdota» Rīgā, Krišjāņa Barona ielā 20-1, kā arī Jūrmalas filiālē Jūrmalā, Jomas ielā 30.

Tām personām, kas ir bankas «Citadele» klienti, uz filiāli nav jādodas, jo šie cilvēki naudas saņemšanu var pieteikt internetbankā. Pastāv arī iespēja doties uz jebkuru bankas «Citadele» filiāli, atvērt kontu šajā bankā, pieslēgt internetbanku un vēlāk internetbankā pieteikt garantēto atlīdzību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītie objekti tuvplānā - nams Sporta ielā 11

Zane Atlāce-Bistere, 12.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītos objektus - šoreiz ieskats daudzfunkcionālā daudzstāvu ēkā Sporta ielā 11.

Latvijas Ainavu arhitektu biedrības pārstāves Ivetas Grīviņas vērtējumā šis ir gadījums, kad bez saulē zaigojošiem fasādes māla paneļiem un stikliem, uzmanību piesaista arī ēkas apkārtne. Brīvā teritorija apkārt ēkai ir salīdzinoši neliela, bet tajā ir daudz labu publiskās ārtelpas labiekārtojuma elementu, kas mājas iedzīvotājiem –biroju ēkas darbiniekiem un apmeklētājiem ikdienas darba rutīnu padara mājīgāku un arī košāku.

Fotogrāfijas skatiet raksta galerijā!

Košumu dod krāšņie dekoratīvie augi, kas sagrupēti ievērojot ekoloģiskas saderības principus un sortiments piemeklēts tāds, lai no agra pavasara līdz vēlam rudenim biroju ēkas apkārtne būt ziedoša un krāsaina.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Citadele: Kopumā valsts garantētās atlīdzības izmaksa norit mierīgi

Rūta Lapiņa, 06.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmo trīs dienu laikā, kopš banka Citadele sāka izmaksāt valsts garantēto atlīdzību «ABLV Bank» klientiem, kopumā atlīdzību saņēmuši 1087 «ABLV Bank» klienti. Kopējā izmaksātā summa no 3. līdz 5. martam ir 17,3 miljoni eiro, informē banka Citadele Korporatīvās komunikācijas virziena vadītāja Ieva Prauliņa.

«Kopumā valsts garantētās atlīdzības izmaksa norit mierīgi. Taču aicinām ņemt vērā, ka, nākot uz banku bez iepriekšēja pieteikuma, var būt nepieciešams uzgaidīt. Vislielākā klientu aktivitāte ir ap pusdienlaiku, tādēļ aicinām bankas apmeklējumam izvēlēties pēcpusdienu, kad klientu aktivitāte ir mazāka,» norāda bankā.

No piecām filiālēm, kur tiek veikta valsts garantētās atlīdzības izmaksa, vislielākā klientu aktivitāte ir vērojama klientu apkalpošanas centrā «Mols», savukārt vismazākā – Jūrmalas filiālē. Tādēļ aicinām klientus apmeklējumam pēc iespējas izvēlēties Jūrmalas filiāli, bet Rīgā – filiāli «Citadele» Republikas laukumā 2A vai filiāli «Laimdota» Kr. Barona ielā 20-1.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Banka - kafejnīca palīdz piesaistīt vairāk klientu

Anda Asere, 05.06.2017

Otrā kopīgā Citadeles un Caffeine filiāle, kas atrodas Viļņas tirdzniecības centrā Akropolis

Foto: Citadele

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Citadele Lietuvā kopā ar Caffeine izveidojusi jau otro bankas un kafejnīcas apvienoto filiāli; līdzšinējie rezultāti pozitīvi

Jaunā koncepcija Lietuvā apvieno šķietami neapvienojamo - bankas pakalpojumus un kafejnīcu. «Mūsdienu dinamiskajā pasaulē mēs esam spiesti visu laiku steigties, cenšoties padarīt vairākas lietas vienlaicīgi. Tāpēc vēlējāmies radīt saviem klientiem vietu, kur viņi var ne tikai veikt savas finanšu operācijas, bet arī veltīt nedaudz laika sev – izdzert tasi kafijas vai vienkārši atvilkt elpu. Redzam, ka mūsu vēlme pilnībā atbilst iedzīvotāju vajadzībām, jo klientu skaits jaunajā nodaļā Viļņas centrā pirmā gada laikā ir audzis par 20%, attiecīgi palielinājies arī klientu izmantoto bankas pakalpojumu apjoms. Piemēram, jauno kredītu apjoms bankas un kafejnīcas kopējā filiālē ir pieaudzis par 20%, noguldījumu apjoms – par 60%, taču visvairāk ir audzis jauno izsniegto karšu skaits – par vairākiem simtiem procentu,» stāsta Dace Priede, bankas Citadele meitas uzņēmuma Lietuvā valdes priekšsēdētāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau nākamgad tiks pielikts punkts vērienīgajam teritorijas attīstības projektam Jaunā Teika; lietuviešu attīstītājs Hanner lūko pēc jaunām iespējām Rīgā, stāsta Mindaugs Valucks (Mindaugas Valuckas), Hanner grupas uzņēmumu vadītājs Latvijā.

Fragments no intervijas, kas publicēta 11. aprīļa laikrakstā Dienas Bizness:

Vai Hanner plāno attīstīt citas biroju ēkas Rīgā?

Mēs lūkojamies pēc jaunām iespējām. Nedomāju, ka kaut ko pasāksim, līdz Jaunās Teikas projekts būs pilnībā pabeigts. Mazāka apjoma projekti turpmāk varētu tapt (līdzīgi Place Eleven ēkai) – tādu attīstīšanā esam ieinteresēti. Vēl neko neesam nopirkuši, taču ir daži objekti, kuri mūs interesē.

Kuras vietas Rīgā jūs uzlūkojat par perspektīvām biroju namu attīstībai? Pilsētā nav izteikta t.s. centrālā biznesa rajona.

Jā, tas tiesa. Skanste varētu būt viens no variantiem. Domāju, ka jālūko kaut kur centra tuvumā, varbūt ne tieši pilsētas centrā, taču pēc iespējas tam tuvāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daugavpilī klientiem durvis ir vērusi jauna koncepta bankas Citadele filiāle. Tajā ir ieviests jauns klientu apkalpošanas veids – klienti vairs netiek apkalpoti pie letes, bet gan pie apaļiem galdiem, informē uzņēmumā.

Tāpat filiāle ir ieguvusi jaunu dizainu un interjeru. Šāda klientu apkalpošanas koncepta filiāles bankai Citadele šobrīd ir trīs: Jelgavā, iepirkšanās un izklaides centrā «Akropole» un tagad arī Daugavpilī.

Uzņēmumā norāda, ka līdz šādam filiāles konceptam banka Citadele nonāca pakāpeniski, un laika gaitā jau īstenoti daži citi filiāļu interjera un dizaina risinājumi. Tā piemēram, cita veida interjera risinājums jau īstenoti filiālē «Skanste», Jēkabpils filiālē, kā arī Citadeles filiālēs Lietuvā un Igaunijā.

«Daugavpils filiāle ir ieguvusi jaunu dizainu atbilstoši Citadeles zīmola vadlīnijām, un esam arī izmainījuši klientu apkalpošanas veidu. Ja agrāk bankas darbinieki apkalpoja klientus aiz letes, tagad pie apaļa galda,» saka bankas Citadele Privātpersonu apkalpošanas direkcijas vadītāja Anna Fišere- Kaļķe.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«New Hanza» kvartālā plānotā biroju centra būvniecība aizkavēsies aptuveni par gadu un tiks pabeigta 2021.gadā, trešdien diskusijā «Latvija-Rīga-Skanste 2024» sacīja projekta attīstītāja «Pillar Management» valdes priekšsēdētājs Edgars Miļūns.

Sākotnēji «ABLV Bank» vajadzībām projektēto 16 stāvu biroju ēku bija plānots nodot ekspluatācijā 2020.gadā, taču šā gada februārī «ABLV Bank» problēmu dēļ «Pillar» zaudēja savu galveno pasūtītāju un finansētāju. Miļūns norādīja, ka šo iemesla dēļ biroju centra projekts piedzīvos izmaiņas un aizkavēsies aptuveni par gadu.

«Tomēr turpinām darbu pie iesāktās biroju ēkas neatliekamajiem būvniecības darbiem. Sākotnēji tā bija projektēta ar fokusu uz banku, kā galveno ēkas lietotāju. Patlaban ēkas koncepts tiek pārveidots, lai ēka būtu piemērota jebkuram potenciālajam A klases biroju nomniekam,» skaidroja Miļūns.

Viņš norādīja, ka «Pillar» patlaban ir atvērts jauniem sadarbības piedāvājumam un jaunu investoru piesaistei, notiek finansējuma struktūras maiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru