Iepakojuma depozīts joprojām miglā 

Pagaidām iepakojuma depozīta sistēmā būs ūdens, limonādes un alus stikla un plastmasas tara, kā arī skārdenes, taču joprojām nav skaidrs, vai tā tiks paplašināta ar vīna, šampanieša, stiprā alkohola un, iespējams, arī piena, eļļas pudelēm un burkām

Māris Ķirsons, 2019. gada 06. jūnijs plkst. 8:33

Foto: Evija Trifanova/LETA

Tāds ir Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdes darba rezultāts, izskatot grozījumus Iepakojuma likumā uz otro lasījumu.

To, ka ir ļoti atšķirīgs skats uz to, kādai būtu jābūt iepakojuma depozīta sistēmas aptveramībai, rāda arī atbildīgās komisijas sēde. Proti, pašlaik likuma grozījumos ir iestrādāts, ka iepakojuma depozīts tiks attiecināts tikai uz dzērienu iepakojumu, turklāt ne visu, bet gan tikai daļu – ūdens, limonādes, alus, taču vienlaikus ir ideja atteikties no viena vārda – dzērienu –, tādējādi paplašinot šo sistēmā aptveramo iepakojumu apmēru. Sagaidāms, ka par šo būtisko jautājumu vēl būs diskusijas, gatavojot Iepakojuma likuma grozījumus uz trešo lasījumu.

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Jānis Vitenbergs atzina, ka piedāvātā sistēma jau būtībā ir paplašināta pudeļu savākšanas kārtība, kas Lietuvā uzrāda fantastiskus rezultātus, jo savāc ap 90% dzērienu plastmasas pudeļu. «Ir valstis, kurās šādā sistēmā pieņem tikai plastmasas pudeles, bet Latvijas gadījumā runa ir gan par plastmasas, gan stikla un metāla pudelēm, savukārt vēl plašāka sistēma ir sava veida «bumba», kuru met atkritumu nozare, lai kavētu piedāvātā risinājuma ieviešanu,» savu pozīciju skaidro J. Vitenbergs. Viņš savu sacīto pamato ar pasaules pieredzi, kur ir bijuši mēģinājumi šajā sistēmā «ielikt» pat šampūna pudeles, taču atteikušies, jo tas rada papildu problēmas ne tikai ar šķirošanu, bet ar attiecīgajiem konteineriem un to transportēšanu. «Sistēmai jāstrādā uz to segmentu, kuru cilvēks izdzer dabā un turpat arī bieži vien pamet, un ir vajadzīga motivācija, lai to neatstātu, bet vestu nodot,» tā uz jautājumu, uz kuru iepakojumu šī sistēma visvairāk jāattiecina, atbild J. Vitenbergs. Viņš atzīst, ka piena pudeļu kontekstā jāņem vērā, ka tās cilvēks pamatā tomēr lieto mājās, nevis ārpus tām, turklāt, tās «ieliekot» depozīta sistēmā, būtu jārēķinās ar to, ka savākšanas punktā jārisina smakas problēma, jo pudelēs jau kaut kāds daudzums piena, visticamāk, saskābuša jau būs. «Vīna, šampanieša un stiprā alkohola pudeļu depozīts būs jāievieš, un par to arī tiek diskutēts, piemēram, Lietuvā,» atzīst J. Vitenbergs. Viņaprāt, loģiskākais ceļš būtu depozītu vispirms ieviest ūdens, limonādes un alus stikla, plastmasas un skārda tarai, pēc tam šo klāstu papildināt ar vīna, šampanieša un stiprā alkohola pudelēm, bet pēc tam – ar vēl citu produktu pudelēm. «20 gadus muļļājamies uz vietas. Lai arī tiek minētas milzīgas investīcijas dalītās atkritumu savākšanas sistēmā, tomēr tā nespēj nodrošināt ES noteikto mērķu sasniegšanu,» tā J. Vitenbergs.


Visu rakstu lasiet 6. jūnija laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2019. gada 13. marts plkst. 7:18

Pirms obligātās depozīta sistēmas ieviešanas Latvijā būtiski mācīties no citu valstu pieredzes,...

2019. gada 21. janvāris plkst. 12:54

Lietuvas taras depozīta sistēmā aizvadītā gada laikā atgriezušies 581,6 miljoni pudeļu un...

2018. gada 08. maijs plkst. 11:12

Zemkopības ministram Jānim Dūklavam (ZZS) piederošo uzņēmumu Piebalgas alus depozīta sistēmas...

2015. gada 25. septembris plkst. 11:25

Bažas par iespējamo izmaksu paaugstināšanos mudinājušas pārtikas ražotājus atgriezties...

2015. gada 11. septembris plkst. 10:29

Bezalkoholisko dzērienu ražotājs SIA CIDO Grupa aicina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības...

Nepalaid garām

Pēdējā laikā būtiski pieaudzis elektrisko skrejriteņu vandālisma gadījumu skaits, stāsta koplietošanas...

Vai bērnam ir jābūt algas grāmatiņā, lai saņemtu IIN atvieglojumus jeb -...

«Pastāvēs, kas pārmainīsies - šis ir par mums un tieši tamdēļ mēs...

Egļu un priežu skujas var kļūt par vienu no Latvijas bioekonomikas stūrakmeņiem,...

Ēdināšanas biznesa veiksme tikai desmit procentu apmērā atkarīga no garšīgas kotletes, uzskata...

Jau tuvāko gadu laikā Andrejsala var kļūt par dinamiskāko attīstības vietu, jo...

No šīs sadaļas
2019. gada 05. jūnijs plkst. 23:48

Nepālas valdības ekspedīcija Everesta kalnā savākusi 11 tonnas atkritumu un četrus līķus,...

2019. gada 05. jūnijs plkst. 16:58

Valsts vides dienests šodien, 5.jūnijā, ir izdevis lēmumu - brīdinājumu par AS...

2019. gada 03. jūnijs plkst. 14:22

Viens no pirmajiem celmlaužiem beziepakojuma veikalu lauciņā Latvijā bija Turza. Uzņēmuma līdzīpašniece,...

2019. gada 31. maijs plkst. 13:28

Franču Polinēzijā, Klusā okeāna vidū uz privātas Tetiaroa salas atrodas viens no...

2019. gada 31. maijs plkst. 6:56

Filipīnas piektdien nosūtīja atpakaļ uz Kanādu 69 konteinerus ar, kā vietējās amatpersonas...

2019. gada 30. maijs plkst. 9:24

Piena produktu ražotāji neatbalsta piena produktu iepakojuma iekļaušanu depozīta sistēmā un ir...

2019. gada 29. maijs plkst. 11:30

Latvijas ekonomikas izaugsme pēdējos gados bijusi iespaidīga, tomēr valstij aktīvāk jādomā par...

2019. gada 28. maijs plkst. 11:32

Valsts vides dienesta (VVD) inspektori un policijas darbinieki aizturējuši vides piesārņotāju, kurš...

2019. gada 24. maijs plkst. 12:05

Pirmo reizi pasaulē vadošajā starptautiskajā mežrūpniecības un kokrūpniecības izstādē Ligna...

2019. gada 24. maijs plkst. 6:47

Viedo iepirkšanās maisiņu Goodbag komanda cenšas mudināt plastmasas izstrādājumu vietā izvēlēties...