No 2026. gada 7. līdz 13. maijam globālā pārstrādes un iepakošanas nozare pulcēsies, lai apmainītos ar pieredzi par mākslīgo intelektu, automatizāciju, inovatīviem materiāliem un jaunām prasmēm. Tirgus līderi un jaunpienācēji no visiem vērtību ķēdes posmiem gatavojas dalībai. Biļešu tirdzniecība jau ir atvērta.

Sagatavošanās darbi izstādei interpack 2026 rit pilnā sparā. Aptuveni 2800 izstādes dalībnieku no visas pasaules maijā Diseldorfā prezentēs savus jaunākos risinājumus un dos impulsu nozares nākotnei.

Globālā dinamika, izaicinājumi un iespējas

Plašāks skatījums uz nozari rāda, ka tās attīstības apstākļi ir daudzslāņaini. Iedzīvotāju skaita pieaugums, urbanizācija un mainīgi patēriņa paradumi palielina pieprasījumu pēc efektīviem pārstrādes un iepakošanas risinājumiem. Vienlaikus izejvielu trūkums, regulējums, piegādes ķēžu riski un kvalificēta darbaspēka deficīts palielina spiedienu uz uzņēmumiem.

Lai gan nespeciālista acij varētu šķist, ka papīra un plēves iepakojuma savākšana un pārstrāde ir viena no vienkāršākajām atkritumu pārstrādes sadaļām, patiesība ir pilnīgi pretēja – tā ir viena no sarežģītākajām un grūtākajām.

Problēmas šajā jomā rada vesela virkne aspektu – gan milzīgais šādu atkritumu apjoms, gan tas, kāds mūsdienās ir reālais “papīra” vai “plēves” iepakojuma sastāvs, gan tas, kādā stāvoklī tas nonāk līdz atkritumu šķirošanas un pārstrādes uzņēmumiem, gan tas, cik motivēti šķirot ir gan uzņēmumi, gan iedzīvotāji, gan arī tas, ka iepakojuma savākšanas tirgus ir sadalīts vairākās sastāvdaļās.

2023. gadā Eiropas Savienība radīja 79,7 miljonus tonnu iepakojuma atkritumu jeb 177,8 kg uz katru iedzīvotāju, liecina “Eurostat” dati. Tas bija par 8,7 kg mazāk nekā 2022. gadā, taču par 21,2 kg vairāk nekā 2013. gadā. No visiem iepakojuma atkritumu veidiem 40,4% veidoja papīrs un kartons, 19,8% — plastmasa, 18,8% — stikls, 15,8% — koksne, 4,9% — metāls un 0,2% — citi materiāli.

Mazumtirdzniecība šobrīd atrodas punktā, kur tehnoloģiju attīstība, mainīgā klientu uzvedībaun pieaugošais izmaksu spiediens satiekas vienā realitātē. Uzņēmumiem arvien biežāk jāpieņem stratēģiski lēmumi ne tikai par to, ko pārdot, bet arī par to, kā veidot klientu pieredzi,optimizēt procesus un saglabāt konkurētspēju ilgtermiņā. Šīs pārmaiņas nav teorētiskas – tās jau šobrīd nosaka nozares attīstības virzienu un liek pārskatīt līdzšinējos biznesa modeļus arī Latvijas tirgū.

Tieši šo pārmaiņu mērogs un virziens īpaši spilgti iezīmējas mazumtirdzniecības nozarē pēdējos gados, kad attīstības temps būtiski pārsniedzis iepriekšējos digitalizācijas viļņus.Mainās ne tikai tehnoloģijas, bet arī veids, kā uzņēmumi plāno krājumus, komunicē ar klientiem un integrē fizisko un digitālo vidi. Šo procesu koncentrēts atspoguļojums ir pasaulē vadošā mazumtirdzniecības izstāde EuroShop 2026, kas 2026. gada februārī Diseldorfā pulcēs nozares profesionāļus, inovatorus un lēmumu pieņēmējus no visas pasaules. Latvijas uzņēmumiem šis notikums nav tikai starptautisks forums, bet arī praktiska iespēja saprast, kādi risinājumi tuvākajos gados ietekmēs vietējo tirgu un konkurences vidi.

2026. gada martā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 4,09 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 8,9 % vairāk nekā pirms gada, tai skaitā preču eksporta vērtība pieauga par 6 %, bet importa vērtība par 11,4 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati. Martā Latvija eksportēja preces 1,85 miljardu eiro apmērā, bet importēja par 2,24 miljardiem eiro.

Salīdzinājumā ar 2025. gada martu ārējās tirdzniecības bilance pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties no 46,4 % līdz 45,2 %.

Savukārt, salīdzinot ar šā gada februāri, eksporta vērtība pieauga par 19,1 %, bet importa – par 18,9 %.

Šā gada pirmajā ceturksnī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 10,85 miljardus eiro – par 113,8 milj. eiro jeb 1,1 % vairāk nekā 2025. gada atbilstošajā periodā. Eksporta vērtība veidoja 4,97 miljardus eiro (samazinājums par 88 milj. eiro jeb 1,7 %), bet importa – 5,87 miljardus eiro (pieaugums par 201,8 milj. eiro jeb 3,6 %).

Jāņem vērā, ka preču ārējās tirdzniecības dati tiek atspoguļoti faktiskajās cenās un aprēķināti, ņemot vērā preču vērtību eiro nevis to fizisko daudzumu.

Jaunā Eiropas Savienības iepakojuma regula radīs papildu administratīvo un organizatorisko slogu mazajiem un vidējiem tirgotājiem, uzskata SIA “Latvijas Tirgotāju savienība” (“LaTS”) valdes priekšsēdētājs Raimonds Okmanis.

Viņš norāda, ka pārmaiņas ietekmēs ne tikai iepakojuma apriti, bet arī veikalu ikdienas darbu, darbinieku pienākumus un izmaksas.

“Virziens uz mazāku iepakojuma atkritumu apjomu ir pareizs, taču mazajiem un vidējiem veikaliem tas nebūs tikai vides jautājums. Tas ietekmēs arī darba organizāciju, higiēnu, uzskaiti un izmaksas. Jo mazāks veikals, jo jūtamāka ir katra jauna prasība,” norāda R. Okmanis.

Pēc viņa teiktā, īpaši sarežģīta varētu būt praktiskā regulas ieviešana ikdienas tirdzniecībā. Ja pircēji arvien biežāk izmantos savus traukus vai atkārtoti lietojamu iepakojumu, tirgotājiem būs jāpielāgo klientu apkalpošanas procesi, jānodrošina higiēnas prasību ievērošana un jāapmāca personāls. “Ja pircējs nāk ar savu trauku, veikalam ir jābūt skaidriem noteikumiem, kā to droši pieņemt, kā izvairīties no pārpratumiem pie svariem un kases, un kā darbiniekiem rīkoties nestandarta situācijās. Tas nozīmē instrukcijas, apmācību un laiku – tātad arī papildu izmaksas,” skaidro R. Okmanis.

Iekšzemes kopprodukts (IKP) 2025. gadā pieauga par 2,1% salīdzinājumā ar 2024. gadu, un tas ir krietni labāks nekā Igaunijā, kur IKP pieaugums pēc Eurostat datiem pērn bijis 0,6%. Jāteic, Lietuvā IKP audzis par 2,7%.

Faktiskajās cenās IKP pērn bija 43 miljardi eiro, bet gadu iepriekš – mazliet vairāk par 40 miljardiem eiro. Spēli dažādu Baltijas valstu IKP pieaugumā veido dažādie inflācijas tempi, kas ietekmē salīdzinājumu starp gadiem. Latvijā pērn vidējā inflācija bija 3,7%, Lietuvā – 3,4%, bet Igaunijā cenas auga par 4,8% un ne bez valsts līdzdalības. Kā zināms, igauņi cēla PVN iekasējamo lielumu.

Tendence Latvijā cerīga

2025. gada pēdējos divos ceturkšņos IKP izaugsme palielinājās, un kopumā redzama augoša tendence, kas, cerams, turpināsies arī šogad. Kopumā gan jāatzīmē, ka 2024. gads bija ar negatīvu IKP pieaugumu, un tādēļ vēl ir pāragri priecāties.

Kopbudžeta nodokļu ieņēmumi (ieskaitot atlikumu vienotajā nodokļu kontā) 2026. gada pirmajā ceturksnī sasniedza 3,5 miljardus eiro, kas ir par 210,4 miljoniem eiro jeb 6,5% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Kopā ar iemaksām 2.pensiju līmenī un neņemot vērā atlikumu vienotajā kontā, nodokļu ieņēmumi 2026. gada pirmajā ceturksnī pieauguši par 145 miljoniem eiro jeb 4,1%.

Vienlaikus, nodokļu ieņēmumu triju mēnešu plāns tika izpildīts 98,7% apmērā jeb par 49,6 miljoniem eiro mazāk nekā plānots. Jāņem vērā, ka aktuālie dati vēl pilnībā neatspoguļo jaunāko ģeopolitisko notikumu ietekmi.

Darbaspēka nodokļu ieņēmumus turpina ietekmēt 2025. gadā veiktā nodokļu reforma – gan 1 procentpunkta valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu (VSAOI) pārdale no pensiju 2. līmeņa uz 1. līmeni, gan tālākā iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atvieglojumu palielināšana. Kamēr valsts sociālās apdrošināsanas iemaksas kopbudžetā (neiekļaujot iemaksas valsts fondēto pensiju shēmā) bija 1,2 miljardi eiro un pieauga par 79,4 miljoniem eiro jeb 6,9%, tikmēr IIN ieņēmumi šā gada pirmajā ceturksnī 623,7 miljoni eiro apmērā bija pērnā gada līmenī.

Aizsardzības izdevumu paaugstināšanai Latvija izvēlējās uz laiku lielāku valsts parādu un izmaksu samazināšanu, kamēr Lietuvā un Igaunijā ir paaugstināti nodokļi.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta finanšu ministrs Arvils Ašeradens. Viņš uzsver, ka ES struktūrfondi ir nozīmīgs valsts investīciju finansējuma avots, lai tam nebūtu pārrāvuma, tiek strādāts, lai izmantotu privātās publiskās partnerības dotās iespējas — valsts pasūta, bet kapitālieguldījumus valstij svarīgos objektos veic privātkompānijas, bet par to izmantošanu saņem naudu no valsts budžeta.

Kāds būs 2026. gadā plānotais budžets salīdzinājumā ar 2025. gada plānoto?

Latvijas tautsaimniecību un arī valsts budžetu, jo īpaši tā izdevumus, ietekmē ģeopolitiskā situācija. 2025. gada valsts budžetā lielākie izaicinājumi bija iekšējas drošības jautājumi — stiprināt Iekšlietu ministrijas dienestu kapacitāti, finansēt austrumu robežas izbūvi un katastrofu centrus, kā arī kaujas spēju paaugstināšanu armijai, savukārt 2026. gadā – paaugstināt finansējumu aizsardzībai līdz 5% no IKP. Skaitliski 2026. gada valsts budžeta ieņēmumi plānoti 16,1 miljards eiro, kas ir par 6,3% lielāki, nekā plānojām 2025. gadā — 15,1 miljards eiro. Savukārt izdevumi 2026. gadā plānoti 17,9 miljardi eiro, kas ir par 4,8% vairāk, nekā plānojām 2025. gada valsts budžetā — 17,1 miljards eiro. Būtiskākā atšķirība ir deficīta apmērs. Proti, 2025. gadu prognozēts noslēgt ar deficītu 1,2 miljardi eiro, tad 2026. gadā — 1,5 miljardi eiro, bet 2027. gadā — 1,79 miljardi eiro un 2028. gadā – 1,72 miljardi eiro. Šāds vispārējās valdības budžeta deficīta pieaugums ir saistīts ar aizsardzības izmaksu pieaugumu, kas 2026. gadā papildus iepriekš plānotajam paredzēts gandrīz 450 milj. eiro apmērā, bet 2028. gadā šis pieaugums sasniegs vēl 700 milj. eiro.

Valsts īpašumu pārdošanas apjomi šogad turpinās augt, jo sevišķi ievērojot 2025. gada vasarā pieņemtos grozījumus Publiskas perso-nas mantas atsavināšanas likumā valsts un pašvaldību iestādēm, paredz VAS Valsts nekustamie īpašumi valdes loceklis Andris Vārna.

Aizvadītais gads iezīmējis aktivitātes atjaunošanos mājokļu tirdzniecī-bas sektorā, kas skaidri parāda tuvākā laika tendenci kopumā. Pircēju aktivitāte augs. Ekspertu galvenais skaidrojums ir Eiropas Centrālās bankas krītošās bāzes likmes 2024. gadā un 2025. gadā, Euribor likmēm nokrītot līdz līmenim, kad veidojas pircēkjiem pieņemama kreditēšana. Pēdējā gada laikā straujāk augušas lietotu mājokļu cenas, kas norāda uz augstu tirgus aktivitāti otrreizējā tirgū.

Pērn aizvien aktīvāk notikusi arī Valsts īpašumu atsavināšana izsolēs, ko vislabāk demonstrē VNĪ apkopotā statistika par darījumiem pēdējos trīs gados. Saistībā ar jau minētajiem grozījumiem paredzams darījumu pieaugums konkrētajā segmentā. Proti, grozījumi ļauj pārdot publiskas personas zemi, uz kuras atrodas privātpersonai piederošas, zemesgrāma-tā ierakstītas ēkas, kuras uzceltas uz spēkā esoša neapbūvēta zemesga-bala nomas līguma pamata. Par to un citām niansēm sīkāk A. Vārnas viedoklī.

2025. gada beigās Latvijā, netālu no Daugavpils, ir nodots ekspluatācijā Austrumlatvijas Viedo tehnoloģiju un pētniecības centra Industriālais parks (ALTOP). Tas ir jauns solis Latvijas–Lietuvas pierobežas teritorijas ekonomiskajā attīstībā, kas kļūst arvien pievilcīgāka investīcijām. Līdz 7. aprīlim (ieskaitot) tiek pieņemti pieteikumi modernu ražošanas telpu nomai.

Kas tiek piedāvāts

Projektu “Austrumlatvijas Viedo tehnoloģiju un pētniecības centra Industriālais parks”, kas atrodas Locikos (Lidostas iela 4), īsteno Daugavpils valstspilsētas un Augšdaugavas novada pašvaldības (Latvijas dienvidaustrumu reģions). ALTOP piedāvā modernas ražošanas un loģistikas telpas, kā arī plaša spektra atbalstu uzņēmumiem un investoriem. Tā ir lieliska iespēja Ziemeļeiropas uzņēmējiem paplašināt savu biznesu Baltijas reģiona centrā, vienlaikus paliekot tuvu savam iekšējam tirgum.

Industriālā parka ražošanas ēka ar kopējo platību vairāk nekā 11 tūkst. m² ir sadalīta trīs aptuveni vienādos ražošanas blokos zem viena jumta. Būvdarbi veikti, ievērojot mūsdienu vides un energoefektivitātes prasības, un katrs bloks ir aprīkots ar savu apkures sistēmu un biroja telpu kompleksu – ar atpūtas telpām, ģērbtuvēm, dušām un sanitārajiem mezgliem.

Īstenojot Inčukalna pazemes gāzes krātuves modernizācijas projektu 99,5 miljonu eiro apmērā, gāzes sistēmas lietotājiem ir nodrošināta elastīga dabasgāzes iesūknēšanas un izņemšanas iespēja, proti, var iesūknēt gāzi ne tikai iesūknēšanas sezonā, bet arī tās izņemšanas laikā, kas palielina ne tikai Latvijas, bet visa Baltijas reģiona energodrošību.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Conexus Baltic Grid (Conexus) valdes priekšsēdētājs Uldis Bariss. Viņš norāda, ka Inčukalna pazemes gāzes krātuve ir sava veida enerģētikas sistēmas amortizators, kas savu nozīmi īpaši apliecināja 2026. gada janvārī – februārī, kad tika piedzīvots pēdējos gados lielākais sals, kas būtiski palielināja gāzes patēriņu reģionā.

Kādi ir ieguvumi no Inčukalna pazemes gāzes krātuves modernizācijas projekta īstenošanas?

Inčukalna pazemes gāzes krātuves modernizācijas projekts ir viens no lielākajiem un nozīmīgākajiem pēdējo gadu infrastruktūras projektiem Latvijā, kura īstenošana tika veikta pakāpeniski vairāk nekā septiņu gadu laikā, un tā izmaksas sasniedza aptuveni 99,5 miljonus eiro, no kuriem 44 miljonus eiro sedza Eiropas infrastruktūras (CEF) fondu līdzfinansējums. Neapšaubāmi tas ir lielākais investīciju projekts, ko īstenojis Conexus. Šī projekta ietvaros ir veikta piecu esošo gāzes pārsūknēšanas agregātu rekonstrukcija — modernizācija, kā arī uzstādīts viens jauns, ASV ražots gāzes pārsūknēšanas agregāts - kompresors. Šo nozīmīgo investīciju mērķis ir nodrošināt gāzes iesūknēšanas un izņemšanas elastību. Proti, agrāk uzņēmums paļāvās uz to, ka pazemes gāzes krātuvē vienmēr būs atbilstošs spiediens un no tās varēs nepieciešamajā apjomā un brīdī izņemt tirgum nepieciešamo gāzes daudzumu, taču pēdējo gadu laikā tirgus apstākļi ir piedzīvojuši būtiskas pārmaiņas. Iepriekš krātuve darbojās kā sezonāla gāzes glabātava, jo vasarā, kad gāzes cenas bija zemākās, gāzi krātuvē iesūknēja, bet ziemā, kad gāze bija dārga, to no krātuves izņēma.

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" koncerna zaudējumi šogad pirmajā ceturksnī bija 70,064 miljoni eiro, kas ir 2,4 reizes vairāk nekā 2025. gada pirmajā ceturksnī, informēja "airBaltic" pārstāvji.

Savukārt "airBaltic" koncerna apgrozījums šogad pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2025. gada pirmo ceturksni, palielinājies par 12,3% un bija 149,086 miljoni eiro.

Aviokompānija 2026. gada pirmajā ceturksnī pārvadāja kopumā 1,5 miljonus pasažieru, kas ir par 10,9% vairāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš. Tostarp 1,044 miljoni pasažieru pārvadāti lidsabiedrības maršrutu tīklā, kas ir par 4,9% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn.

Savukārt kopējais veikto lidojumu skaits, ieskaitot lidmašīnu pilna servisa nomas pakalpojumus jeb ACMI, šogad pirmajā ceturksnī veidoja 15 100, kas ir pieaugums par 11,3%. Tostarp 10 700 lidojumu veikti lidsabiedrības maršrutu tīklā, kas ir par 4,2% vairāk nekā 2025. gada attiecīgajā periodā, bet 4400 bija ACMI lidojumi, kas ir par 33,5% vairāk.

Invego Group OÜ, holdinga sabiedrība, kas pārstāv vienu no Igaunijas lielākajām nekustamo īpašumu attīstītāju grupām Invego un darbojas Latvijā, Igaunijā un Portugālē, šodien uzsāk publisko obligāciju piedāvājumu ar 9,5% procentu likmi.

Parakstīšanās periods piedāvājumam, kas paredzēts privātajiem un profesionālajiem investoriem Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, noslēgsies 2026. gada 20. martā.

Pēc tam obligācijas plānots iekļaut Nasdaq Batic First North obligāciju sarakstā.

Rīga pārspēj Tallinu

Pērn, pirmo reizi pēdējo 30 gadu laikā, Rīga jauno mājokļu pārdošanas apjoma...

“Grupas obligāciju emisijas mērķis ir piesaistīto finansējumu izmantot Invego attīstības projektu īstenošanā Igaunijā, Latvijā un Portugālē un turpmākā izaugsmē. Jau šī gada pirmajos divos mēnešos esam uzsākuši Verve dzīvojamā rajona attīstību Igaunijā un Torņakalna Terases dzīvojamā rajona attīstību Latvijā, un šobrīd trīs valstīs kopumā 12 dzīvojamie rajoni ir attīstības un pārdošanas stadijā,” norāda Invego Group dibinātājs un izpilddirektors Kristjans Tors Vehi (Kristjan-Thor Vähi), piebilstot, ka šogad plānots paziņot vēl par diviem liela mēroga attīstības projektiem.

Pērn Invego pārdeva 183 jaunus mājokļus par kopējo summu 48 miljoni eiro. Papildus panākumiem dzīvojamo nekustamo īpašumu segmentā Invego attīstības projekti aizvadītajā gadā iekļāva arī vienu no modernākajiem biznesa kvartāliem Tallinā – Krulli Park – kā arī jaunu biroju ēku Telliskivi rajonā.Invego Group emisijas apjoms ir 4 miljoni eiro, ar iespēju to palielināt līdz 8 miljoniem eiro pārsniegta pieprasījuma gadījumā. Četru gadu obligāciju dzēšanas termiņa laikā (2026–2030) grupas attīstības projektu portfelī kopumā būs 21 projekts ar plānotiem aptuveni 2 400 mājokļiem.

Šobrīd 9 projekti jau atrodas attīstības stadijā un 12 – pārdošanas stadijā. Projektu kopējie plānotie pārdošanas ieņēmumi tiek lēsti aptuveni 600 miljonu eiro apmērā (ieskaitot PVN). Visi projekti ir stratēģiski ģeogrāfiski diversificēti un sadalīti dažādās attīstības stadijās, kas nodrošina prognozējamu pārdošanas apjomu obligāciju periodā un ļauj kapitālu piesaistīt un ieguldīt pakāpeniski un efektīvi atbilstoši būvniecības grafikiem un tirgus situācijai.

Šī ir pirmā reize, kad Invego piedāvā grupas līmeņa obligācijas. Pagājušajā gadā grupas meitasuzņēmuma Invego Latvia OÜ obligāciju emisija piesaistīja ievērojamu investoru interesi – pieprasījums gandrīz četras reizes pārsniedza piedāvājuma apjomu, un emisijā piedalījās 2 038 investori.

2024. gadā Invego Group pārgāja uz Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem (IFRS) un sagatavoja pirmos konsolidētos finanšu pārskatus, ievērojot kapitāla tirgus un biržas praksi, kā arī profesionālo investoru prasības. Šī procesa ietvaros grupas uzņēmumi tika apvienoti vienā konsolidētā grupā, kur tika ieviesti vienoti grāmatvedības principi.2025. gada 31. decembrī grupas aktīvu apjoms sasniedza 184 miljonus eiro, bet pašu kapitāls – 49 miljonus eiro. Invego Group pārvalda vairāk nekā 60 uzņēmumu, no kuriem 55 bija iekļauti konsolidācijas grupā 2025. gada beigās.

“Investori novērtē caurskatāmu pārskatu pieejamību un konsolidētus finanšu pārskatus, kas sagatavoti saskaņā ar IFRS un sniedz skaidru priekšstatu par visas grupas finanšu stāvokli. Pozitīvi vērtējams, ka Invego ir pārgājusi uz pārskatu sagatavošanu grupas līmenī un apņēmusies ievērot obligāciju noteikumos paredzētos finanšu kovenantus atbilstoši tirgus standartiem, tostarp uzturēt minimālo likvīdo līdzekļu apjomu vismaz viena nākamā procentu maksājuma apmērā un nodrošināt, ka koriģētais pašu kapitāla rādītājs pastāvīgi ir vismaz 20%,” norāda Silvers Kalmuss (Silver Kalmus), LHV Pank parādvērtspapīru nodaļas vadītājs.

Piedāvājuma galvenie nosacījumi

Invego Group OÜ obligāciju emisiju organizē LHV Pank, savukārt juridiskais konsultants ir TGS Baltic.

Detalizētāki piedāvājuma noteikumi pieejami: https://invego.lv/investors/obligaciju-emisiju2026/

Mākslīgā intelekta (MI) risinājumi personāla atlasē kļūst par ikdienas praksi — uzņēmumu pieredze rāda, ka tie var saīsināt kandidātu atlases cikla ilgumu līdz pat 50 %¹. Vienlaikus personālvadības tehnoloģiju piedāvājums pēdējos gados ir strauji audzis, radot jaunu izaicinājumu: kā atlasē izmantot digitālos risinājumus mērķtiecīgi un ar skaidru pievienoto vērtību.

2026. gads iezīmē nozīmīgu pārejas posmu darba tirgū — no kvantitatīvas kandidātu piesaistes uz kvalitatīvu, cilvēkcentrētu pieeju. Uzņēmumiem arvien svarīgāk kļūs līdzsvarot automatizāciju ar stratēģisku domāšanu, lai dažādu rīku izmantošana būtu ne tikai moderna, bet arī efektīva un ilgtspējīga.

Piecas aktuālākās 2026. gada personālvadības tendences, kas palīdzēs uzņēmumiem pielāgoties šīm pārmaiņām un uzlabot atlases kvalitāti.

1. Vairāk kandidātu – zemāka vidējā kvalitāte

Darba sludinājumi Latvijas vadošajos portālos piesaista arvien lielāku kandidātu interesi — atsevišķām vakancēm nereti tiek saņemti pat vairāki simti pieteikumu. Taču liels pieteikumu skaits ne vienmēr nozīmē augstāku atlases kvalitāti. Automatizēta kandidēšana, CV ģenerēšana ar MI palīdzību un minimāla iesaiste pieteikuma sagatavošanā ir radījusi situāciju, kurā personāla atlases speciālistiem jāizvērtē desmitiem vai pat simtiem formāli atbilstošu, taču praksē maz noderīgu pieteikumu.

Saules elektrostacijas Latvijai dažu gadu laikā kļuvušas par nozīmīgu elektroenerģijas ģenerācijas avotu, tādējādi paaugstinot energodrošību un neatkarību, taču perspektīvā šīs atjaunīgās enerģijas jaunu jaudu ienākšanai būtisks būs elektrifikācijas temps.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas Vides aizsardzības fondu rīkotajā cikla Zaļā enerģija = konkurētspējīga Latvija diskusijā par saules enerģijas nozīmi un tās nākotnes iespējām. Dažu gadu laikā saules elektrostacijās saražotās elektroenerģijas apjoms pieaudzis teju 23 reizes, un saulainā dienā šīs stacijas var ar šo enerģiju nodrošināt visas Latvijas patēriņu. Vienlaikus saules elektrostacijas ir nozīmīgs Latvijas energoneatkarības un energodrošības elements.

No eksotikas līdz spēlētājam

“Šobrīd saules enerģija Latvijas enerģētiskajai neatkarībai ir kļuvusi par ļoti nozīmīgu avotu,” secina Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Irbe. Viņš savu sacīto pamato ar to, ka pašlaik lielu ģeopolitisko satricinājumu laikā novērtējam, cik labi, ka Latvijā ir attīstījusies saules enerģija un nav tādas elektroenerģijas cenas, kādas ir tajās valstīs, kur primārais energoresurss ir nafta. “Saules enerģija ir būtiska, taču tās ieguvei jābūt līdzsvarotai ar citiem enerģijas ražošanas veidiem, piemēram, vēja enerģiju, kurai jāattīstās Latvijā,” skaidro J. Irbe. Saules enerģijas pienesums elektroenerģijas ražošanā dažu gadu laikā ir būtiski pieaudzis. “Latvijas minimālais patēriņš ir 500 MW, bet šobrīd pie AS Augstsprieguma tīkls pieslēgtas ir saules elektrostacijas ar jaudu apmēram 1000 MW, kam līdztekus jāņem vērā arī saules paneļu pieslēgumi pie AS Sadales tīkls, kas konkrētos brīžos ļauj visas valsts elektroenerģijas patēriņu nodrošināt ar saules enerģiju,” uzsver Latvijas Atjaunīgās enerģijas alianses valdes priekšsēdētājs Alnis Bāliņš. J. Irbe steidz piemetināt, ka 2026. gada martā jau ir bijušas konkrētas stundas vairākas dienās, kad visu Latvijas elektroenerģijas patēriņu sedz saule. “Saules enerģijas ražošana gandrīz 1000 MW spēja nodrošināt visas vajadzības pēc elektroenerģijas,” tā J. Irbe.

Šī gada februārī, salīdzinot ar janvāri, pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas sarukušas par 0,6%, neraugoties uz to, ka kopumā inflācija pret janvāri bija augoša (0,2%), liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati (CSP).

Februārī, salīdzinot ar janvāri, cenas samazinājušās gaļas izstrādājumiem par 3,7%, sviestam par 9,4%, vājpienam par 5,2%, atspirdzinošajiem dzērieniem par 6,4%, kā arī sieram par 1,1%, to CSP skaidro ar dažādām tirgotāju atlaidēm un akcijām.

Inflācija līdz šim mērena

2026. gada februārī, salīdzinot ar 2026. gada janvāri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 0,2%.

Lielākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām februārī, rēķinot pret janvāri, bijusi transporta grupai, veidojot pieaugumu par 0,2 procentpunktiem (pp). Atpūtas, sporta un kultūras jomā pieaugums par 0,1 pp, alkoholisko dzērienu un tabakas sadaļā – par 0,1 pp. Mājokļa, ūdens, elektroenerģijas, gāzes un citu kurināmo cenas pieaugums mēneša laikā – par 0,1 pp. Savukārt samazinājums pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā kopumā bijis par 0,1 pp. Līdzīgi samazinājušies izdevumi arī par personisko aprūpi, sociālo aizsardzību un citām dažādām precēm un pakalpojumiem.

Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic", ņemot vērā 2025. gada finanšu rezultātus un situāciju tirgū, ir apturējusi iespējamo akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO) un šobrīd to neuzskata par potenciālu kapitāla avotu 2026. gadā, teikts "airBaltic" gada pārskatā.

Pārskatā norādīts, ka, neraugoties uz gaidāmo operatīvās un komerciālās darbības uzlabojumu, aviokompānija 2026. gadā darbosies ar negatīvu brīvo naudas plūsmu, un, ņemot vērā pašreizējās prognozes, vadība sagaida, ka darbības finansēšanai 2026./2027. gada ziemas sezonai būs nepieciešama papildu naudas injekcija 100 līdz 150 miljonu eiro apmērā.

Kamēr netiks saņemts jauns finansējums - kapitāls vai citādi - aviokompānija plāno 2026. gadā turpināt darboties naudas taupīšanas režīmā. Vienlaikus, ar "airBaltic" lielākā akcionāra - Latvijas valdības - atbalstu, "airBaltic" meklē iespējas piesaistīt jaunu kapitālu no alternatīviem avotiem, tostarp ar "M&A" jeb apvienošanās un pārņemšanas darījuma palīdzību.

“Tele2” padome paziņo par Žana Marka Ariona aiziešanu un Nikolasa Hēgberga iecelšanu prezidenta un izpilddirektora amatā no 2026. gada 30. jūnija.

“Tele2” AB grupas izpilddirektors Žans Marks Arions (Jean Marc Harion) personīgu iemeslu dēļ pieņēmis lēmumu atstāt amatu no 2026. gada 30. jūnija. Padome ir aktivizējusi pēctecības plānu un iecēlusi Nikolasu Hēgbergu (Nicholas Högberg) prezidenta un izpilddirektora amatā no 2026. gada 1. jūlija.

Pašlaik Nikolass Hēgbergs ieņem “Tele2” izpilddirektora vietnieka, izpildviceprezidenta un B2C komercdirektora amatu, kā arī iepriekš ir bijis uzņēmuma padomes loceklis.

Žans Marks Arions plāno saglabāt vietu “Tele2” padomē, ja akcionāri to apstiprinās ikgadējā akcionāru sapulcē, kas notiks 2026. gada 18. maijā.

“Padomes vārdā vēlos izteikt pateicību Žanam Markam par visu, ko viņš šo gadu laikā devis organizācijai kā tās izpilddirektors. Viņa redzējums un līderība palīdzēja virzīt “Tele2” uz priekšu, stiprinot uzņēmuma pozīcijas un ieliekot pamatus nākamajam attīstības posmam. Ceram arī turpmāk izmantot viņa pieredzi un zināšanas padomes locekļa statusā,” saka “Tele2” padomes priekšsēdētājs Tomas Rejno (Thomas Reynaud).

Mazumtirdzniecības nozare piedzīvo posmu, kurā tehnoloģijām nav tikai sekundāra loma, bet tās kļuvušas par būtisku nepieciešamību. Automatizācija un datu vadīti risinājumi kļūst par pamata priekšnoteikumu uzņēmumu ilgtspējīgai izaugsmei.

Skandināvijas valstu pieredze liecina, ka mērķtiecīgi ieviesti automatizācijas risinājumi spēj nodrošināt līdz pat 60% lielāku efektivitāti (AutoStore, 2025). Igaunijā vairāk nekā trešdaļa pircēju ikdienas iepirkšanos veic mobilajās lietotnēs, kas vienlaikus ietaupa pircēju dārgo laiku, gan ievērojami mazina darbinieku slodzi (StrongPoint, 2025).

Šādi piemēri demonstrē, ka tehnoloģiju ieviešana ilgtermiņā ir uzņēmuma attīstības veiksmes pamats, kas pilnībā pārveido mazumtirdzniecības procesus. Latvijā šī izpratne vēl tikai nostiprinās, un, lai arī aktīvākie tirgus spēlētāji – galvenokārt pārtikas mazumtirdzniecībā – jau investē modernizācijā, kopējais attīstības temps joprojām ir lēns un atpaliek no tirgiem, kuri tehnoloģijas uzskata par stratēģisku nepieciešamību.

Raidieraksts “Vairāk naudas kopā ar Karīnu Kulbergu” ir platforma sarunām par personīgajām finansēm, investēšanu un finanšu neatkarību, īpašu uzmanību pievēršot sievietēm. To izveidojusi un īsteno Karīna Kulberga – finansiste, investore, sieviešu finanšu neatkarības kustības SheOwns dibinātāja un raidieraksta autore.

Šobrīd kopā jau ir 42 epizodes, kurās Karīna uz sarunām aicina sievietes no dažādām nozarēm, ar atšķirīgu profesionālo un investīciju pieredzi, veidojot atklātu un praktisku dialogu par naudu, lēmumiem un ilgtermiņa domāšanu.

Pēdējos gados arvien biežāk publiskajā telpā izskan arī finanšu tirgus termins “kapitāla tirgus” – un tas ieņem vietu arī raidieraksta sarunās. Epizodēs kapitāla tirgus tiek aplūkots gan no investores, gan no uzņēmējas un uzņēmuma skatupunkta, skaidrojot, kā strādā obligācijas, kā tiek piesaistīts finansējums un kādi apsvērumi jāņem vērā, izvērtējot dažādus finanšu instrumentus. Sarunu formāts ļauj sarežģītus jautājumus izskaidrot saprotami, praktiski un bez liekas teorijas, padarot kapitāla tirgus tēmas pieejamākas plašākai auditorijai.

Kiberdrošība Latvijā nereti nozīmē vienu no diviem - vai nu ārvalstu risinājumu tālākpārdošanu, vai konsultantu, kas izsniedz sertifikātu un pazūd. OffSeq ir izvēlējies citu ceļu. Šis Rīgā dibinātais uzņēmums ir radījis hibrīdu modeli, kurā sistēmu ielaušanās testi, tumšā tīmekļa monitorings un nepārtraukta draudu izlūkošana nav atsevišķi pakalpojumi, bet vienota ekosistēma. Un tagad tai pievienojas fiziska tehnoloģija - pasīvie sensori robežu un kritiskās infrastruktūras aizsardzībai.

Neapzinātie riski, par kuriem ir pēdējais laiks domāt

Skaitļi ir nepārprotami. Saskaņā ar CERT.LV datiem, 2025. gada ceturtajā ceturksnī Latvijā fiksēts vēsturiski augstākais manuāli apstrādāto kiberincidentu skaits - 923 gadījumi vienā ceturksnī. Apdraudēto iekārtu skaits ir astoņkārtīgi pieaudzis, pārsniedzot 730 tūkstošus. Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā kiberincidentu skaits Latvijā ir seškāršojies.

Dominējošais drauds? Krāpšana un sociālā inženierija - psiholoģiskas manipulācijas, kas apiet jebkuru antivīrusu programmu vai ugunsmūri, jo mērķē nevis uz tehnoloģiju, bet uz cilvēku. CERT.LV norāda, ka pastiprinās sociālās inženierijas uzbrukumi ar mākslīgā intelekta rīku un automatizācijas pielietojumu. 2025. gadā izkrāptās summas Latvijā sasniedza rekordaugstu līmeni — vismaz 23,7 miljonus eiro, kas ir par 48 procentiem vairāk nekā gadu iepriekš.

Latvijas vidējais inteliģences koeficients (IQ) 2025. gadā ir pieaudzis par 0,2 procentpunktiem, sasniedzot 99,01 punktu, inteliģences kapitāla indeksam (ICI) paliekot B rangā ar vērtību 45,8 punkti, kas ir mazāk nekā Lietuvai un Igaunijai, liecina World Population Review publicētie dati.

Vidējie IQ indeksi vadošajām pasaules ekonomikām (Ķīnai, ASV) ir augstāki nekā Latvijai, tomēr tas nav būtiskākais rādītājs. Piemēram, Latvijai tuvs vidējais IQ indekss ir Vācijai, Igaunijai, Rumānijai un Luksemburgai, tomēr šo valstu ekonomiskā attīstība ir stipri atšķirīga. Šīs atšķirības labi raksturo ICI jeb inteliģences kapitāla indekss; kā norāda tā radītājs ekonomists Kai L. Čans, tas ir valsts viedspējas rādītājs.

IQ un ICI – kas tie par zvēriem

Intelektuālā koeficienta mērīšanai ir neskaitāmi individuālie testi, tomēr Dienas Bizness izvēlējās tieši World Population Review datus par valstu vidējo IQ vērtību, kas balstās uz viena tipa aptauju ar vairāk nekā 1,35 miljoniem respondentu dažādās pasaules valstīs. IQ testu būtība kopumā ir līdzīga visos gadījumos, tikai salīdzināšanas gadījumā ir vēlams lietot viena un tā paša testa rezultātus. Turklāt datu sniedzējs konkrētajā gadījumā līdzās uzrāda arī ICI indeksu, kas pēc būtības vienlaikus mēra izglītības kvalitāti, cilvēku kognitīvo prasmju sadalījumu, labākos sasniegumus un ietver ārēju migrāciju cilvēkkapitāla apguvei. Pēc būtības ICI indekss parāda efektīvu zināšanu pielietošanu tautsaimniecībā. Piemēram, ja Latvijas ICI indekss ir 45,8, bet līderei ASV tas ir 74,9, tad tā ir norāde gan uz atpalicību izglītībā, gan inovācijās, gan uz to, ka ASV, visticamāk, cenšas piesaistīt spējīgus cilvēkus no citām valstīm, bet Latvija, neraugoties uz salīdzinoši augsto vidējo IQ līmeni, spējīgus ļaudis zaudē vai arī nespēj radīt pietiekamā skaitā. ICI rangs, kur augstākais ir A+ (vienīgi ASV ir šāds) un zemākais ir D- (Mauritānija, Madagaskara u.c.), parāda, kuras valstis ir vienā svara kategorijā pēc spējām un to pielietojuma. Kā anotācijās raksta sistēmas radītājs ekonomists Kai L. Čans, tad burtu atzīmes radītas, lai būtu līdzība ar skolas atzīmi, kur A ir labākā, bet D – sliktākā.

Latvijai ir labs potenciāls biodegvielu ražošanai, tā izmantošana ir atkarīga ne tikai no uzņēmēju spējām to attīstīt, bet jo īpaši no politiskajiem lēmumiem un sabiedrības attieksmes.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas Vides aizsardzības fondu diskusiju cikla Zaļā enerģija = konkurētspējīga Latvija ietvaros sarunā par biodegvielas ražošanu Latvijā šodien un rīt. Vienlaikus Latvijā izaudzētām rapša sēklām var pievienot augstāku vērtību, no tām ne tikai izspiežot eļļu un iegūstot lopbarībā izmantojamos raušus, bet šo rapšu eļļu izmantojot biodegvielas ražošanai, tādējādi transporta degvielas daļu izaudzējot savā zemē.

Vēsturisko lēmumu sekas

„Pašlaik Latvijā ir divas ražotnes, kur viena - SIA Bio-Venta - ir liela ražotāja un otra – mazāka ražotāja GVF Bio, un kopumā ražotnes var saražot dīzeļdegvielas piedevas –biodīzeļdegvielas - daudz vairāk, nekā valstij būtu nepieciešams, lai varētu izpildīt Eiropas Savienības uzstādītos mērķus,” pašreizējo situāciju raksturoja Latvijas Biodegvielu un bioenerģijas asociācijas valdes loceklis Renārs Pūce. Viņš norādīja, ka liela daļa no Latvijā saražotās biodīzeļdegvielas tiek eksportēta. Problēma ir ar Latvijas iekšējo patēriņu, kas laika gaitā pieredzējis pamatīgu viļņošanos.

Gan Igaunijas valdības koalīcijas, gan opozīcijas politiķi atturīgi vērtē valsts iespējas investēt Latvijas nacionālajā aviokompānijā "airBaltic", uzsverot, ka Igaunijai vajadzētu orientēties uz Tallinas lidostas konkurētspējas veicināšanu.

Latvijas premjerministres Evikas Siliņas (JV) ierosinājumu, ka valstij piederošās lidsabiedrības darbību vajadzētu kopīgi koordinēt visām trim Baltijas valstīm, Igaunijas politiķi komentē piesardzīgi. Siliņa neprecizēja, kādu tieši Igaunijas un Lietuvas iesaisti sagaida.

Līdz šim Igaunija ir noraidījusi iespēju iegādāties "airBaltic" akcijas, un arī šobrīd parlamentā pārstāvētās partijas uzstāj, ka Igaunijai vajadzētu izvairīties no tiešas iesaistes finansiāli nestabilajā kompānijā.

Igaunijas valdošās Reformu partijas frakcijas pārstāvis Aivars Sērds teica, ka konkrēts priekšlikums no Latvijas vēl nav saņemts, taču viņš esot skeptiski noskaņots par jebkādu potenciālo darījumu.

Digitālās prasmes šodien vairs nav nākotnes ambīcija vai papildu priekšrocība – tās ir ikdienas nepieciešamība ikvienam uzņēmumam, kas vēlas augt, noturēt konkurences latiņu un strādāt efektīvi mainīgā tirgus apstākļos.

Ar skaidru redzējumu par savu lomu reģionālajā un nacionālajā attīstībā Daugavpils Universitāte (DU) uzsākusi Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda finansētu projektu “Digitālās inovācijas un uzņēmējdarbības digitālo prasmju attīstība komersantiem”, piedāvājot uzņēmumiem visā Latvijā praktiskas, bezmaksas un uzņēmumu vajadzībām pielāgotas digitālo prasmju apmācības.

Šī iniciatīva apliecina Daugavpils Universitātes spēju būt ne tikai augstākās izglītības un zinātnes centramn reģionā, bet arī aktīvam partnerim uzņēmējdarbības attīstībā. Projekts radīts ar mērķi palīdzēt uzņēmējiem apgūt digitālos rīkus, kas ļauj strādāt gudrāk, samazināt izmaksas, uzlabot darba organizāciju un sasniegt jaunus klientus gan Latvijā, gan ārvalstīs.