Pagaidu budžets nozīmē visa iesāktā finansēšanu pērnā gada līmenī ar šīs Saeimas korekcijām, bet netiek skarti nodokļu ieņēmumu apmēri, kuriem, pēc visām prognozēm, 2019. gadā jāaug

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Finanšu ministrijas Budžeta politikas attīstības departamenta direktors Kārlis Ketners. Viņš uzsver, ka apstiprināta budžeta iztrūkums nav traģēdija, šādam gadījumam ir paredzēta noteikta kārtība. Līdzīga kārtība tehniskā budžeta gadījumā, kāda ir Latvijā, ir arī Lietuvā un Igaunijā.

Fragments no intervijas, kas publicēta 7. janvāra laikrakstā Dienas Bizness:

Ko īsti nozīmē tehniskais budžets un ar ko tas atšķiras no īstā – Saeimā akceptētā?

Tehniskais budžets ir iespēja – mehānisms – nodrošināt valsts funkcionēšanu bez Saeimā apstiprināta budžeta likuma. Tas dod pilvaras finanšu ministrei veikt konkrētus valsts naudas maksājumus – izdevumus. Ir noteikti limiti – ierobežojumi – attiecībā uz valsts budžeta izdevumiem, kuri ir noteikti tieši tādā pašā apmērā, kādi tie bija 2018. gadā. Vienlaikus jaunā Saeima veica grozījumus un paredzēja, ka pašreizējā tehniskā – pagaidu – budžeta izdevumi ir atbilstoši Latvijas apstiprinātajam vidējā termiņa 2018.–2020. gada budžeta ietvaram, turklāt ir atļauti visi izdevumi, kas saistīti ar ES struktūrfondu programmu apguvi, par to realizāciju pienākošajām atlīdzībām, ir papildu līdzekļi algām, pensijām un pabalstiem, kā arī nauda pašvaldībām, to funkciju nodrošināšanai un arī Satversmes tiesas lēmumu izpildei attiecībā par tiesnešu un prokuroru algām, kā arī mediķu virsstundu darba apmaksai. Minēto iemeslu dēļ faktiski var uzskatīt, ka pērnais gads turpinās šogad. Savukārt īstajā – Saeimas akceptētajā – 2019. gada valsts budžetā būs ietvertas jaunās valdības izveidotāju iniciatīvas. Protams, šo jauno iniciatīvu rezultātā lielākoties ir gan ieguvēji, gan arī zaudētāji, taču tas ir politiskās vienošanās rezultāts. Vienlaikus, veidojot jauno 2019. gada budžetu, jārēķinās, ka daļa līdzekļu, kas ir budžeta 2018. gada bāzē, būs jau iztērēti. Protams, 2018. gada budžetā bija arī tādi pasākumi, kuri vairs netika finansēti 2019. gadā.

Lai arī valdībai un sociālajiem partneriem nav vienprātības par 2020.gada budžetu, tomēr piektdien notikušajā sanāksmē puses atbalstīja budžeta virzīšanu izskatīšanai Saeimā.

Piektdien valdības un sociālo partneru veidojošajā Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē tika skatīts 2020.gada budžets. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) valde jau ceturtdien atzina, ka tā neatbalsta 2020.gada budžetu, uzskatot, ka tajā valdība nav ieklausījusies sociālajos partneros, kā arī valdība ignorējusi likumus, kas paredz finansējuma pieaugumu veselības aprūpei un izglītībai.

Tiesa, NTSP sēdē arodbiedrību savienības vadītājs Egils Baldzēns gan piebilda, ka viņa vadītā organizācija nav pret 2020.gada budžetu, bet gan LBAS iestājas par uzlabojumiem budžetā, kurus organizācija cer panākt, kamēr 2020.gada budžets tiks skatīts Saeimas komisijās. «Mūsu mērķis nav valdības krīze. Tomēr ceram, ka budžets tiks pieņemts ar nelieliem uzlabojumiem, ietverot to, kas minēts valdības deklarācijā,» piebilda LBAS vadītājs.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Ieilgstot valdības veidošanas procesam un attiecīgi aizkavējoties 2019.gada valsts budžeta izstrādei un apstiprināšanai, šis gads tiks sākts ar tā dēvēto «pagaidu budžetu».

«Pagaidu budžeta» principi ietverti Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa 12.decembrī izsludinātajos grozījumos likumā par budžeta un finanšu vadību. «Pagaidu budžets» būs spēkā līdz brīdim, kad tiks apstiprināts 2019.gada budžets.

Minētie likuma grozījumi arī paredz 8,3 miljonu eiro novirzīšanu Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam.

Finanšu ministrijā (FM) skaidroja, ka ar «pagaidu budžetu» tiks nodrošināta valsts funkciju un saistību izpilde, kā arī sākto budžeta politiku un pasākumu turpināšana nemainīgā līmenī, līdz stāsies spēkā gadskārtējais valsts budžeta likums. «Tas risina līdzekļu nodrošināšanu sabiedrības grupām, kas pie līdzšinējā regulējuma nevarētu saņemt tiem pēc normatīvajiem aktiem pienākošos naudu,» piebilda FM.

Veselības aprūpes publiskais finansējums turpmākajos gados, attiecināts pret IKP, tikai samazināsies, bet publiskā privātā partnerība (PPP), kas ir viena no nozares finansēšanas iespējām, pagaidām nenotiek.

Kāpēc un kā to darīt – tāds ir galvenais Dienas Biznesa jautājums konferences Nākotnes veselība, kas notiks šā gada 31. martā, priekšvakarā.

Nozares pirktspēja samazināsies

Lai sāktu diskusiju par veselības aprūpes attīstības finansējumu vispār, vispirms jānorāda, ka jau šobrīd daļa no veselības aprūpes ir privāta, piemēram, veselības centri, laboratorijas, ģimenes ārstu prakses, savukārt slimnīcas ir gan valsts, gan pašvaldības, proti, publiska kapitāla uzņēmumi. Jaukti finansētu projektu tīrā veidā veselības aprūpē nav. Līdztekus būtiski norādīt, ka 2022. gadā veselības aprūpes budžets ir aptuveni 1,5 miljardi eiro, kas veido 4,51% no Latvijas iekšzemes kopprodukta. Lai arī skaitlis ir liels, tas ir mazāks nekā 2021. gadā, proporcionāli attiecinot pret IKP.

Lattelecom Rīgas maratons nav tikai priecīgas skrējēju sejas, izlieti sviedri un sportotprieks. Šim pasākumam ir savs devums Latvijas tautsaimniecībā

Nolūkā noskaidrot to, cik lielu «naudas pēdu» maratona norises dienās atstāj skrējēji un viņu līdzjutēji, veikts pētījums. Par to plašāk DB stāsta SIA Nords Event Communications valdes priekšsēdētājs, Lattelecom Rīgas maratona direktors Aigars Nords un pētījuma veicējs SIA KEKonsultācijas valdes priekšsēdētājs Elmārs Kehris.

Šogad maijā notiks 28. Lattelecom Rīgas maratons. Cik gadus Jūs esat pie šī pasākuma organizēšanas stūres?

Aigars Nords (A.N.): Šis būs 12. maratons, kuru organizēsim. Protams, ja atskatās uz to laiku, kad sākām, toreiz situācija bija cita. Skriešana nebija tik populāra, un arī mēs paši taustījāmies un domājām, kā šādu pasākumu noorganizēt, jo nevienam nebija pieredzes šajā jomā. Nezinājām, kā pareizi jāveic laika atskaite, kur ražo medaļas, kā pareizi rīkoties, lai varētu slēgt ielas. Nebija arī kam palūgt padomu. Paši kā komanda bijām braukuši uz ārvalstu maratoniem, taču tur pieredzi guvām tikai kā dalībnieki. Skaidras vīzijas mums nebija, un valdīja neziņa par to, kā un vai šis pasākums gūs atsaucību. Tā bija mana un komandas vēlme pamēģināt, jo mums pašiem patika skriet.

Saeima ceturtdien pēc aptuveni diennakti garas sēdes, debatēs pavadot arī visu nakti, galīgajā lasījumā pieņēma šā gada valsts budžetu un budžeta ietvaru nākamajiem trim gadiem.

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, bet pret bija 39 parlamentārieši.

Budžeta skatīšanas gaitā parlaments noraidīja visus opozīcijas priekšlikumus, bet atbalstīja vairākus valdības un ministriju priekšlikumus par izmaiņām kopā ap 10 miljonu eiro apmērā. Tāpat nolemts ap 135 000 eiro piešķirt Centrālās vēlēšanu komisijas darbinieku atalgojuma palielināšanai.

Darbs pie budžeta likumu pakotnes galīgajā lasījumā un ar to saistīto jautājumu skatīšanas sākās 8.martā plkst.9 no rīta. Debatēm iestiepjoties naktī, tika saīsināts izteikšanās ilgums un daudz repliku veltīts darba kvalitātes trūkumam šādos apstākļos, taču budžeta skatīšana tika turpināta. Iepriekšējos gados līdzīga prakse - budžeta skatīšana visu nakti - ir saņēmusi nopēlumus kā neauglīga, ir mēģināts no tās atteikties un budžetu skatīt vairākas dienas pēc kārtas, taču šoreiz deputāti atgriezās pie "nakts sēdes tradīcijas".

Saeima 23.novembrī galīgajā lasījumā pieņēma likumu "Par valsts budžetu 2022.gadam", paredzot ieņēmumus 10,6 miljardu eiro apmērā, bet izdevumus - 12,4 miljardu eiro apmērā.

Par likuma pieņemšanu nobalsoja 52 deputāti, pret - 37.

Darbu ar valsts budžeta paketi Seima sāka 15.oktobrī un galīgajā lasījumā tā izskatīšanai ķērās klāt tieši mēnesi vēlāk - 15.novembrī. Šis ir otrais budžets Latvijas vēsturē, kas pieņemts daļēji attālināti, izmantojot 2020.gada nogalē ieviesto e-Saeimas platformu.

Tāpat šogad tika saīsināts debašu runas ilgums divas reizes. Līdzšinējo piecu un divu minūšu vietā debatējot pirmo un otro reizi, deputātu runas laiks bija attiecīgi divas un viena minūte.

Uz galīgo lasījumu šajā likumā tika saņemti 232 priekšlikumi. Virkne no tiem bija saistīti ar tā saucamajām koalīcijas "deputātu kvotām", kuras ļoti asi kritizēja opozīcija. Kopumā kvotās tika sadalīti teju divi miljoni eiro vairākām organizācijām, biedrībām, reliģiskajām draudzēm un pašvaldībām.

Janvārī notika kārtējā ārpuskārtas Eiropas Savienības (ES) līderu sanāksme, kurā tika spriests par cīņu pret parādu krīzi eirozonā. Šī sanāksme atkal tika nodēvēta par likteni izšķirošu.

Galvenais šīs sanāksmes rezultāts, uz kuru tiek liktas cerības izejai no esošās krīzes un tās atkārtošanās nepieļaušanai nākotnē, bija gala redakcijā pieņemtais «Fiskālais līgums». Tiesa, pret līgumu kategoriski noskaņotajai Lielbritānijai sanāksmē negaidīti pievienojās arī Čehija.

Pārējās ES dalībvalstis, tai skaitā arī visas eirozonas dalībnieces, pauda gatavību (lai arī dažas ar atrunām) pievienoties piedāvātajai «budžeta stabilitātes» savienībai. Galvenais līguma uzstādījums ir valsts budžetu deficīta ierobežošana ar likumu konstitucionālā līmenī 0,5% apmērā no IKP. Ja deficīts pārsniegs 3%, tad ir paredzēta automātiska finansiālu soda sankciju piemērošana valstij, kura pārkāpj šo līmeni. Soda apmērs var būt līdz 0.1% no IKP un soda nauda tiks iemaksāta Eiropas stabilizācijas mehānismā. Ir iespējama arī soda apmēra samazināšana, ja valsts parāds nepārsniedz 60% no IKP, kā arī gadījumos, ja valsts pārdzīvo nopietnu ekonomisko kritumu un citos «neparastos gadījumos».

Nenoliedzami karstākais šīs nedēļas jautājums ir nākamā gada valsts budžets un tā virzība uz priekšu. Šī tēma allaž ir bijusi biznesam svarīga kaut vai tāpēc, ka budžets dod noteiktu priekšstatu par lietām, ar ko jārēķinās 12 mēnešu laikā.

Allaž gan ir gribējies, lai šis periods būtu ilgāks, un šoreiz pat tiek apgalvots, ka ir ticis izstrādāts vidēja termiņa budžets, ar to saprotot, ka tajā iekļautās normas būšot spēkā vismaz tuvākos trīs gadus. Tomēr katram, kurš kaut cik rūpīgi seko līdzi plānošanas procesiem Latvijas valsts līmenī, ir skaidrs, ka tas ir blefs. Turklāt šim apgalvojumam ir tikai viens iemesls – finanšu ministra Andra Vilka visnotaļ patiesā atziņa, ka mūsu spēja tērēt joprojām pārsniedz mūsu spēju nopelnīt. Principā var teikt, ka valsts pārvalde tā arī nav pāraugusi maza bērna līmeni – gribas gan nopirkt jaunu mantu un saldumus, gan arī izvizināties ar karuseli, turklāt darot to ar parliecību, ka mammas vai tēta naudas maks ir teju neizsmeļams finanšu avots, kurā atliek vien iebāzt roku, lai kārtējais sapnītis tiktu piepildīts.

Lai arī vairākumam ministriju nākamā gada budžetā izdevumi bija jāsamazina, to centrālajiem aparātiem izdevumi pieaugs kopā par teju diviem miljoniem eiro, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Nav noslēpums, ka 2016. gada valsts budžets netapa viegli. Finanšu ministrija jau iepriekš norādīja, ka garas stundas aizvadītas sarežģītās sarunās par izdevumu sadaļu. Atskaitot četras prioritārās nozares, kas ir iekšējā un ārējā drošība, veselība un izglītība (īpaši pirmās divas, kurām valsts pamatbudžeta izdevumi nākamajā gadā tiek plānoti ievērojami lielāki nekā 2015. gadā), ministrijām tika uzdots savilkt jostu.

Iepriekšējos gados piešķirtā finansējuma pārskatīšanas rezultātā ministriju plānotie bāzes budžeta izdevumi sarukuši par 3% jeb 12,4 miljoniem eiro. DB jau rakstīja (05.10.2015.), kuras jomas skars brīvprātīgi obligātais ietaupījums, tomēr, turpinot analizēt valsts budžeta plānoto izdevumu pozīcijas, interesants šķiet fakts, ka no liesākas dzīves necietīs ministriju izdevumi nozaru vadībai un politikas plānošanai. Centrālo aparātu uzturēšanai teju nevienai ministrijai nākamgad nav plānots izdevumu samazinājums. Vairākas DB aptaujātās ministrijas uzsver, ka piešķirtais finansējums vienalga nav pietiekams.

Šodien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija uzsāk darbu pie nākamā gada valsts budžeta projekta un paredzētajiem grozījumiem likumos. Prognozēts, ka nākamgad budžeta ieņēmumi saruks par 328 miljoniem eiro, bet izdevumi augs par 744 miljoniem eiro.

Nākamā gada vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 1,2 miljardu eiro jeb 3,9% no iekšzemes kopprodukta. Šāds budžeta deficīts, ņemot vērā situāciju pasaulē, būtu vērtējams kā salīdzinoši labs sniegums, tomēr vienlaikus atgādinu, ka ir laiks izbeigt slikto praksi – haotiskas nodokļu reformas budžeta pieņemšanas laikā.

Diemžēl, bet arī šogad budžeta pieņemšana notiek pēc principa – atliekam uz pēdējo brīdi, secinām, ka izdevumi ir lielāki, pretī nav atbilstoši ieņēmumi un sākam haotiskas nodokļu reformas. Budžets ir budžets, bet nodokļu reformas – atsevišķs stāsts. Protams, budžeta izskatīšana parāda vājās puses, tomēr tas nenozīmē, ka sasteigti jāveic izmaiņas.

Latvija ir vienīgā Baltijas valsts, kurai nav budžeta ar pārpalikumu, bet deficītu. Šogad tas ir 0,7% no IKP, kamēr Lietuvai ir pārpalikums – 0,4% no IKP, bet Igaunijai – 0,5%. Fiskālās disciplīnas padome savā tviterkontā norāda: LT un EE spēj labos gados pieturēt izdevumus, nevis tos kāpināt. Tēriņus palielināt vēlas visi, taču, piemēram, LT spēja atbildēt skolotājiem, ka naudas nav. Formāli jau Latvija, protams, nav pārkāpusi nedz Māstrihtas kritērijus, nedz Eiropas Komisijas rekomendācijas. Taču zināmā mērā mēs paši sev rokas tomēr esam sasējuši.

Lai gan ekonomisti nekādu krīzi, vismaz ne tādos apmēros kā 2008. gadā, tuvākajā laikā Latvijai neprognozē, tomēr ekonomiskās izaugsmes tempu samazināšanās ir gaidāma. Ekonomikas atdzišana ir vērojama visā pasaulē. Latvijai zināmus izaicinājumus, īpaši eksportā, noteikti radīs Brexit. Arī citos eksporta tirgos pieprasījums var vājināties. Tāpat līdz ar Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības samazināsies tās budžets, kas nozīmē, ka mazāk naudas būs arī Latvijai. Uz šī nenoteiktības fona līdz ar gaidāmo ekonomikas palēnināšanos Latvijai visgudrākais būtu veidot rezervi, kur pasmelties grūtākos laikos, kas nesīs IKP straujāku samazināšanos.

Latvija būtu gatava krīzes otrajam vilnim tikai tad, ja būtu pieņemts bezdeficīta budžets vai budžets ar nelielu pārpalikumu, trešdien Latvijas Bankas rīkotajā gadskārtējā tautsaimniecības konferencē sacīja centrālās bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Viņš atzina, ka vairs nenotiek diskusijas par to, vai būs krīzes otrais vilnis, bet jautājums ir tikai par to, cik stiprs tas būs. Savukārt Latvijā ik pa laikam atskan vieglprātīgi apgalvojumi, ka valsts šim krīzes vilnim ir sagatavojusies. «Par gatavību otrajam krīzes vilnim varētu runāt tikai tad, ja būtu pieņemts bezdeficīta budžets vai budžets ar nelielu pārpalikumu,» uzsvēra Rimšēvičs.

Bankas vadītājs norādīja, ka vienīgā Latvijas izeja ir nākamā gada budžetā samazināt izdevumus par 150 miljoniem latu, bet deficītu – līdz 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Savukārt 2013.gadā, pēc Rimšēviča teiktā, ir jāpieņem bezdeficīta budžets. «Krīze šajā gadījumā ir skaidri parādījusi, ka mazāk ir vairāk,» paskaidroja Latvijas Bankas vadītājs, piebilstot, ka izšķiršanās par nākamā gada budžetu noteiks Latvijas dzīvi nākamajos desmit gados.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma 2024.gada valsts budžetu, kurā konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti nepilni 14,5 miljardi eiro, izdevumi - nedaudz virs 16,2 miljardi eiro, bet vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 2,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, pret bija 27.

Saeima budžeta projektu un 19 to pavadošos likumus skatīja nepilnas trīs dienas, debatēm ar pārtraukumiem kopumā veltot aptuveni 27 stundas. Budžeta izskatīšana ieilga, jo politiķi bija apņēmušies to neskatīt pa naktīm. Salīdzinoši 2023.gada budžets tika pieņemts martā pēc aptuveni diennakti ilgas nepārtrauktas sēdes, par to saņemot kritiku par neauglīgu darbu.

Savukārt, piemēram, 2022.gada budžeta pieņemšana, kas 2021.gadā Covid-19 pandēmijas laikā notika e-Saeimas platformā, kopā ar pārtraukumiem, bet nerēķinot brīvdienas, prasīja 51 stundu. Ieskaitot brīvdienas, darbs pie budžeta tolaik ritēja no 15.novembra līdz 23.novembrim.

Nākamā gada valsts budžetu parlamentā cer izskatīt raiti, lai tas varētu tikt pieņemts līdz novembra vidum.

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK) šodien preses brīfingā pauda cerību, ka nākamā gada valsts budžetu izdosies pieņemt līdz valsts svētkiem. Budžeta izskatīšanas grafiks plānots «visai raits», pirmajā lasījumā budžetu skatot jau 30.oktobrī, savukārt otrais jeb galīgais lasījums budžetam varētu būt 13.novembrī un 14.novembrī.

«Šis budžets ir īpašs ar to, ka pie tā strādājušas piecas koalīcijas partijas. Šajā gadsimtā tā vēl nav bijis. Tas nozīmē, ka katrai no politiskajām partijām bija jādomā arī par kompromisu. Līdz ar to nevarētu teikt, ka šajā budžetā ir kāda viena ļoti spilgta prioritāte,» teica Mūrniece, atgādinot, ka 2018.gadā bija «aizsardzības budžets», 2019.gadā - «veselības budžets».

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Saeima 17.februārī konceptuāli atbalstīja valdības virzīto likumprojektu "Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam", kurā 2023.gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 12,721 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 14,673 miljardu eiro apmērā.

Kā priekšlikumu iesniegšanas pēdējā diena noteikta pirmdiena, 20.februāris.

Tāpat deputāti konceptuāli atbalstīja grozījumus vairākos saistītajos likumos - Pasta likumā, likumā "Par piesārņojumu", Izglītības likumā, likumā "Par valsts pensijām", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, Bērnu tiesību aizsardzības likumā, Valsts sociālo pabalstu likumā, Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā, Valsts kultūrkapitāla fonda likumā, Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā, likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām", likumā "Par sociālo drošību" un Ceļu satiksmes likumā.

Vairāku mēnešu bezvējš eiroznas problēmvalstu obligāciju tirgū, marta «brīvprātīgā» grieķu parādu restrukturizācija un 25 ES valstu parakstītais Budžeta līgums ir izsaucis virknei politiķu strauju optimisma vilni.

ES prezidents Hermans van Rompejs jau pasteidzās izziņot, ka «krīzes zemākais punkts jau ir garām» un to vārds vārdā atkārtoja arī ECB vadītājs Mario Dragi. Savukārt Vācijas kanclere Angele Merkele paziņoja, ka «šis ir pagrieziena punkts Eiropas Savienības vēsturē». Tiesa, SVF vadītāja Kristina Lagarda ir izteikusies daudz piezemētāk: «uz kolektīvi pieņemto pasākumu fona, pasaules ekonomika ir atkāpusies no bezdibeņa malas un tagad mēs varam skatīties uz lietām nedaudz optimistiskāk».

Mēģināsim tikt skaidrībā, kādas tad kustības ir notikušas sistēmā un vai tas var sekmēt parādu krīzes noslēgšanos eirozonā.

Valsts prezidents Egils Levits otrdien izsludinājis Saeimā pieņemto 2023.gada valsts budžetu, atzīstot, ka tas nav nevainojams, bet tajā ir mēģināts saprātīgi sabalansēt valsts iespējas, vajadzības un vēlmes.

Oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicētā paziņojumā Valsts prezidents uzsver, ka 2023.gada valsts budžetā valdība ir noteikusi piecus prioritāros virzienus - drošība, izglītība, enerģētika, konkurētspēja un dzīves kvalitāte, cilvēka un sabiedrības veselība. Turklāt tas ir vēsturiski finansiāli lielākais Latvijas budžets.

Prezidents pauž gandarījumu, ka valdība un Saeima 2023.gada budžetā ir spējuši vienoties par prioritātēm, kuras arī Levits izvirzīja kā būtiskas Latvijas attīstībai, piemēram, iekšējās un ārējās drošības finansējuma sabalansēšana un finansējuma palielināšana zinātniskajai darbībai, augstākajai izglītībai un pētniecībai.

Saeimas vairākums 16.novembrī konceptuāli atbalstīja likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam".

Tāpat konceptuāli atbalstīti grozījumi 19 saistītajos likumos - Sporta likumā, Enerģētikas likumā, likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", likumā "Par akcīzes nodokli", Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā, likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", Valsts aizsardzības finansēšanas likumā, Dabas resursu nodokļa likumā, Pievienotās vērtības nodokļa likumā, Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, Likumā par budžetu un finanšu vadību, likumā "Par valsts pensijām", Bērnu tiesību aizsardzības likumā, likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli", Augstskolu likumā un Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā.

Plānots noteikt, ka uzņēmumi, kas atbilstoši Eiropas Savienības (ES) kritērijiem ir iekļaujami vispārējā valdības sektorā, nedrīkstēs strādāt ar zaudējumiem, otrdien intervijā LNT raidījumam «900 sekundes» sacīja finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).

Viņš norādīja, ja uzņēmums, kas ir klasificēts un iekļaujams vispārējās vadības sektorā, kā piemēram, Rīgas pašvaldības SIA «Rīgas satiksme», strādā ar zaudējumiem, šie zaudējumi ir jāņem vērā, veidojot valsts budžetu, tādējādi plānots veikt izmaiņas regulējumā, nosakot, ka šādi uzņēmumi nedrīkst strādāt ar zaudējumiem.

«Ja kāds uzņēmums, kas ir klasificēts un tiek ieskaitīts vispārējā valsts parādā, strādā ar zaudējumiem, mums šie zaudējumi ir jāņem vērā, veidojot budžetu. Tātad par šiem līdzekļiem mēs nedrīkstam plānot nākotnes attīstību. (..) Nāksies pieņemt ļoti drastiskus likumus, kas paredz, ka uzņēmumi, kuri ir šajā sarakstā un tiek uzskatīti par valsts parāda daļu, nedrīkst strādāt ar zaudējumiem,» sacīja Reirs.

Izskatās, ka skolu tīkla optimizēšana atkal varētu iestrēgt. Par to diemžēl liecina izglītības ministres Ilgas Šuplinskas izteikumi, kas apšauba skolu skaita samazināšanas plānu un skaitļus. Gribētos teikt, ka tā ir kaitniecība, jo plānā ir uzsvērts, ka skolu skaita samazināšanā tiek ņemts vērā ne tikai skolēnu daudzums, bet arī skolas kvalitāte.

Pašreizējās ministres izteikumi, ka plāns paredz mehānisku skolu skaita samazināšanu, ir populistiski un klaji demagoģiski. Atliek tikai ieteikt iepazīties ar ekonomģeogrāfa Jāņa Turlaja veikto pētījumu par skolu tīklu Latvijā. Ja ministre vēlētos īstenot uz pierādījumiem balstītu politiku, tad minētais pētījums būtu pirmais, pēc kā būtu jāvadās. Turklāt pētījums ir tapis pēc Izglītības un zinātnes ministrijas pasūtījuma.Skaidrs, ka jauns ministrs var apstrīdēt iepriekšējā ministra politiskos uzstādījumus, taču ļoti slikts stils ir neņemt vērā zinātniskus pētījumus. Būtībā tā ir valsts naudas izšķērdēšana, jo pētījums tapis par nodokļu maksātāju naudu.

2012.gada Latvijas valsts budžets nav perfekts, taču ar to vajadzētu pietikt deficītam zem 2,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), izteicies Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) pārstāvis un tehniskās misijas vadītājs Marks Grifits.

«2012.gada budžets nav perfekts, tajā varēja iekļaut vēl kādas reformas, tomēr mēs uzskatām, ka ar to vajadzētu pietikt, lai sasniegtu deficītu, kas nepārsniedz 2,5 % no IKP. Tas ir krietni zem Māstrihtas kritērijos noteiktajiem 3%, kuri jāizpilda, lai varētu ieviest eiro,» intervijā žurnālam Ir teica Grifits.

Viņš uzsvēra, ka latvijai tas ir neticams sasniegums un 2009.gadā to būtu bijis ļoti grūti prognozēt.

SVF pārstāvis gan atzīmēja risku, ka Eiropa var ieslīgt recesijā. «Mēs prognozējām 2,5% izaugsmi nākamajā gadā . Pirms dažiem mēnešiem visi mūs kritizēja, ka esam pārāk pesimistiski, taču tagad tas drīzāk šķiet optimistisks pieņēmums,» atzina Grifits.

Ap 60 tiltus Latvijā vajadzētu nekavējoties slēgt vai jāuzliek vēl stingrāki satiksmes ierobežojumi, jo ir bīstami tālāk tos ekspluatēt, šodien, tiekoties ar žurnālistiem, sacīja biedrības Latvijas ceļu būvētājs (LCB) valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Viņš pauda sašutumu, ka nākamgad budžets vietējiem un reģionāliem ceļiem un tiltiem neko nesola. Piemēram, vietējiem ceļiem piecu gadu laikā vajadzēja ieguldīt 690 miljonus eiro. Tāpēc būvnieki plānojuši vērsties Satiksmes ministrijā (SM) un pie premjerministres Laimdotas Straujumas (V), lai skaidrotu pašreizējo lauku ceļu bīstamību.

SM atzinusi, ka 145 tilti ir sliktā stāvoklī, bet līdzekļi šim mērķim nav piešķirti.

Būtiska esot arī pārkrauto automašīnu ietekmes uz ceļu stāvokli problēma - tās par vienu piektdaļu laika samazina ceļu ilgmūžību. Līdz ar to 20% naudas, nekontrolējot automašīnu svaru, tiekot «nomesta zemē». Kā norāda Bērziņš, tā ir strukturāla problēma. SM ar vienu roku uzstādot svaru ierobežojošas zīmes uz ceļiem, bet ar otru ik gadu palielina izsniegto kravas auto atļauju jeb licenču skaitu: 2012.gadā - 12000, bet 2014.gadā - 15000. Autotransporta direkcijas atļaujas dod tiesības pārvadātājam veikt kravas pārvadājumus. Tāpat ministrija izliekoties neredzam, ka mašīnu svaru kontroles funkcija, kas 2011.gadā tika atdota Iekšlietu ministrijai, netiek pienācīgi pildīta. «Kā citādi lai raksturo uz ceļa svērto mašīnu skaita samazinājumu no 930 reizēm 2010.gadā uz 156 reizēm 2014.gadā?» jautā Bērziņš.