Finanses

Ierobežojumu atcelšana var būt sākums iedzīvotāju parādu apmēra pieaugumam

LETA, 20.07.2021

Jaunākais izdevums

Covid-19 pandēmijā noteikto ierobežojumu atcelšana var būt sākums iedzīvotāju parādu apmēra pieaugumam, intervijā atzina kredītu pārvaldības uzņēmuma "Intrum" ģenerāldirektore Baltijā Ilva Valeika.

Viņa sacīja, ka līdz ar Covid-19 pandēmiju un tās mazināšanai ieviestajiem ierobežojumiem Latvijā būtiski ir uzlabojusies iedzīvotāju maksājumu disciplīna un attieksme pret parādsaistību kārtošanu.

"Aina šobrīd tiešām ir optimistiskāka. Tas, ko mēs redzam, strādājot ar kavētiem rēķiniem, ka pandēmijas ierobežojumu laikā, kad nebija iespējas ne ceļot, ne iet uz iepirkšanās centriem, ne kafejnīcām, cilvēki ir tiešām spējuši acīmredzami iekrāt un ietaupīt līdzekļus. Pandēmijas laikā mēs redzējām, ka parādsaistības tiešām tiek ļoti regulāri dzēstas un arī pašiem uzņēmumiem ir mazāk parādnieku, regulārā rēķinu apmaksa notiek daudz ātrāk," stāstīja Valeika.

Vienlaikus viņa atzīmēja, ka, mazinoties ierobežojumiem, uzņēmumu lielākās bažas ir par kavēto rēķinu pieaugumu. Tostarp "Intrum" veiktajā aptaujā secināts, ka 70% Latvijas uzņēmumu uzskata, ka iedzīvotāju un uzņēmumu rēķinu kavēšana būs galvenās bažas tuvākajā laikā.

"Beidzoties ierobežojumiem, cilvēki meklēs iespēju paņemt vairāk naudas, iztērēt vairāk un varbūt atlikt kādus no maksājumiem. Tas ir tas, ko uzņēmumi arī paši ir uzsvēruši, ka noteikti pieaugs nesamaksāto rēķinu risks," atzina Valeika.

Viņa gan arī piebilda, ka pozitīvā ziņa ir tā, ka pandēmijas laikā ir ļoti uzlabojusies iedzīvotāju finanšu pratība. "Mēs veicām maksājumu uzvedības aptaujas arī patērētāju vidū un secinājām, ka, krīzei sākoties, paši cilvēki ļoti daudz iedziļinājās, meklēja informāciju, kā sabalansēt savas finanses. Cilvēki pandēmijas laikā ir paaugstinājuši savu finanšu pratību. Strādājot ar parādniekiem un kavētājiem, mēs jūtam, ka zināšanas par finansēm ir uzlabojušās," atzina "Intrum" ģenerāldirektore Baltijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) aicinās grozīt likumu Par nodokļiem un nodevām, paaugstinot tajā noteikto nodokļu parādu piedziņas slieksni.

VID Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvaldes direktore Santa Garanča komisijas sēdē stāstīja, ka patlaban šis slieksnis ir 15 eiro, savukārt minimālās bezstrīdus piedziņas izmaksas ir 39 eiro par vienu parādu.

Garanča skaidroja, ka nelielie parādi, kuru piedziņa valstij izmaksā dārgāk nekā atgūtā summa, veido diezgan apjomīgu īpatsvaru kopējā parādnieku skaitā. Tā, piemēram, 37 440 parādnieku parāds ir mazāks vai vienāds ar 15 eiro, bet tie ir 21,1% no kopējā parādnieku skaita, lai gan šo parādnieku kopējā parāda summa ir 0,12 miljoni eiro.

Savukārt parādnieku, kuru nodokļu parāds ir no 15 eiro līdz 300 eiro, skaits ir 83 042 jeb 46,8% no kopējā parādnieku skaita, lai gan šo parādnieku kopējais parāds ir deviņi miljoni eiro jeb 2% no kopējā nodokļu parāda apmēra.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad septembra sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 851,809 miljonu eiro apmērā, kas ir par 1% mazāk nekā mēnesi iepriekš un par 2,8% mazāk nekā gada sākumā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Tostarp parādi valsts pamatbudžetam 2023.gada septembra sākumā bija 394,398 miljonu eiro apmērā, kas ir kritums par 3,1% salīdzinājumā ar augusta sākumu, parādi pašvaldību budžetiem veidoja 293,769 miljonus eiro, kas ir par 2,2% vairāk nekā mēnesi iepriekš, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 163,643 miljonu eiro apmērā, kas ir kritums par 1,6%.

Aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, 2023.gada 1.septembrī veidoja 61,7% no kopējās parādu summas jeb 525,599 miljonus eiro.

Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem šogad 1.septembrī bija atzīti parādi 2,446 miljonu eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad oktobra sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 856,471 miljona eiro apmērā, kas ir par 0,5% vairāk nekā mēnesi iepriekš un par 2,3% mazāk nekā gada sākumā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Tostarp parādi valsts pamatbudžetam 2023.gada oktobra sākumā bija 398,696 miljonu eiro apmērā, kas ir pieaugums par 1,1% salīdzinājumā ar septembra sākumu, parādi pašvaldību budžetiem veidoja 290,089 miljonus eiro, kas ir par 1,3% mazāk nekā mēnesi iepriekš, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 167,686 miljonu eiro apmērā, kas ir pieaugums par 2,5%.

Aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, 2023.gada 1.oktobrī veidoja 63,1% no kopējās parādu summas jeb 540,406 miljonus eiro.

Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem šogad 1.oktobrī bija atzīti parādi 2,457 miljonu eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad septembra sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 1,093 miljardu eiro apmērā, kas ir par 0,1% vairāk nekā mēnesi iepriekš un par 4,7% vairāk nekā gada sākumā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Tostarp parādi valsts pamatbudžetam 2022.gada septembra sākumā bija 574,187 miljonu eiro apmērā, kas ir pieaugums par 0,4% salīdzinājumā ar augusta sākumu, parādi pašvaldību budžetiem veidoja 310,233 miljonus eiro, kas arī ir par 0,4% vairāk nekā mēnesi iepriekš, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 208,666 miljonu eiro apmērā, kas ir par 1,2% mazāk.

Aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, 2022.gada 1.septembrī veidoja 56,5% no kopējās parādu summas jeb 617,585 miljonus eiro.

Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem šogad 1.septembrī bija atzīti parādi 2,062 miljonu eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad novembra sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 863,343 miljonu eiro apmērā, kas ir par 0,8% vairāk nekā mēnesi iepriekš, bet par 1,5% mazāk nekā gada sākumā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Tostarp parādi valsts pamatbudžetam 2023.gada novembra sākumā bija 399,227 miljonu eiro apmērā, kas ir pieaugums par 0,1% salīdzinājumā ar oktobra sākumu, parādi pašvaldību budžetiem veidoja 291,784 miljonus eiro, kas ir par 0,6% vairāk nekā mēnesi iepriekš, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 172,333 miljonu eiro apmērā, kas ir pieaugums par 2,8%.

Aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, 2023.gada 1.novembrī veidoja 62,3% no kopējās parādu summas jeb 537,698 miljonus eiro.

VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem šogad 1.novembrī bija atzīti parādi 2,466 miljonu eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad maija sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 857,38 miljonu eiro apmērā, kas ir par 1% vairāk nekā mēnesi iepriekš, bet par 2,2% mazāk nekā gada sākumā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Tostarp parādi valsts pamatbudžetam 2023.gada maija sākumā bija 406,106 miljonu eiro apmērā, kas ir pieaugums par 1,2% salīdzinājumā ar aprīļa sākumu, parādi pašvaldību budžetiem veidoja 280,539 miljonus eiro, kas ir par 0,9% vairāk nekā mēnesi iepriekš, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 170,735 miljonu eiro apmērā, kas ir pieaugums par 0,8%.

Aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, 2023.gada 1.maijā veidoja 58,8% no kopējās parādu summas jeb 504,605 miljonus eiro.

Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem šogad 1.maijā bija atzīti parādi 2,393 miljonu eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad jūnija sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 847,075 miljonu eiro apmērā, kas ir par 1,2% mazāk nekā mēnesi iepriekš un par 3,4% mazāk nekā gada sākumā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Tostarp parādi valsts pamatbudžetam 2023.gada jūnija sākumā bija 401,106 miljonu eiro apmērā, kas ir kritums par 1,2% salīdzinājumā ar maija sākumu, parādi pašvaldību budžetiem veidoja 280,791 miljonu eiro, kas ir par 0,1% vairāk nekā mēnesi iepriekš, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 165,178 miljonu eiro apmērā, kas ir samazinājums par 3,3%.

Aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, 2023.gada 1.jūnijā veidoja 59,2% no kopējās parādu summas jeb 501,171 miljonu eiro.

Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem šogad 1.jūnijā bija atzīti parādi 2,407 miljonu eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad decembra sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 859,002 miljonu eiro apmērā, kas ir par 0,5% mazāk nekā mēnesi iepriekš un par 2% mazāk nekā gada sākumā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Tostarp parādi valsts pamatbudžetam 2023.gada decembra sākumā bija 398,146 miljonu eiro apmērā, kas ir kritums par 0,3% salīdzinājumā ar novembra sākumu, parādi pašvaldību budžetiem veidoja 289,086 miljonus eiro, kas ir par 0,9% mazāk nekā mēnesi iepriekš, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 171,769 miljonu eiro apmērā, kas ir kritums par 0,3%.

Aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, 2023.gada 1.decembrī veidoja 62,1% no kopējās parādu summas jeb 533,69 miljonus eiro.

Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem šogad 1.decembrī bija atzīti parādi 2,851 miljona eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad janvāra sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 862,329 miljonu eiro apmērā, kas ir par 0,4% vairāk nekā mēnesi iepriekš, bet par 1,6% mazāk nekā pagājušā gada sākumā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Tostarp parādi valsts pamatbudžetam 2024.gada 1.janvārī bija 398,316 miljonu eiro apmērā, kas ir līdzīgi kā decembra sākumā, parādi pašvaldību budžetiem veidoja 288,026 miljonus eiro, kas ir par 0,4% mazāk nekā mēnesi iepriekš, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 175,987 miljonu eiro apmērā, kas ir kāpums par 2,5%.

Aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, šogad 1.janvārī veidoja 63,2% no kopējās parādu summas jeb 545,301 miljonu eiro.

Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem šogad 1.janvārī bija atzīti parādi 2,362 miljonu eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad novembra sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 1,077 miljardu eiro apmērā, kas ir par 0,8% mazāk nekā mēnesi iepriekš, bet par 3,1% vairāk nekā gada sākumā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Tostarp parādi valsts pamatbudžetam 2022.gada novembra sākumā bija 562,145 miljonu eiro apmērā, kas ir kritums par 0,8% salīdzinājumā ar oktobra sākumu, parādi pašvaldību budžetiem veidoja 305,214 miljonus eiro, kas arī ir par 1,6% mazāk nekā mēnesi iepriekš, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 209,559 miljonu eiro apmērā, kas ir par 0,3% vairāk.

Aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, 2022.gada 1.novembrī veidoja 57,2% no kopējās parādu summas jeb 615,689 miljonus eiro.

Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem šogad 1.novembrī bija atzīti parādi 2,154 miljonu eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad jūlija sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 857,958 miljonu eiro apmērā, kas ir par 1,3% vairāk nekā mēnesi iepriekš un par 1,2% mazāk nekā gada sākumā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Tostarp parādi valsts pamatbudžetam 2023.gada jūlija sākumā bija 402,672 miljonu eiro apmērā, kas ir pieaugums par 0,4% salīdzinājumā ar jūnija sākumu, parādi pašvaldību budžetiem veidoja 289,852 miljonus eiro, kas ir par 3,2% vairāk nekā mēnesi iepriekš, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 165,433 miljonu eiro apmērā, kas ir kāpums par 0,2%.

Aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, 2023.gada 1.jūlijā veidoja 60,4% no kopējās parādu summas jeb 518,645 miljonus eiro.

Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem šogad 1.jūlijā bija atzīti parādi 2,419 miljonu eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad jūlija sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 1,096 miljardu eiro apmērā, kas ir par 1,6% vairāk nekā mēnesi iepriekš, kā arī par 4,9% vairāk nekā gada sākumā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Tostarp parādi valsts pamatbudžetam 2022.gada jūlija sākumā bija 575,457 miljonu eiro apmērā, kas ir pieaugums par 0,6% salīdzinājumā ar jūnija sākumu, parādi pašvaldību budžetiem veidoja 307,594 miljonus eiro, kas ir par 3,8% vairāk nekā mēnesi iepriekš, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 212,875 miljonu eiro apmērā, kas ir par 1,5% vairāk.

Aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, 2022.gada 1.jūlijā veidoja 56,1% no kopējās parādu summas jeb 614,389 miljonus eiro.

Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem šogad 1.jūlijā bija atzīti parādi 2,019 miljonu eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstājoties Ekonomikas ministrijas darba grupas darbam, nevedas risinājumi vēsturisko apkures parādu segšanai, teica "Rīgas namu pārvaldnieka" (RNP) valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis.

Viņš informēja, ka darba grupas darbs apstājās gadumijā. Tagad uzņēmums atkal vērsies Ekonomikas ministrijā, Saeimas atbildīgajā komisijā un pie Rīgas domes kā pie sava un daļēji arī "Rīgas siltuma" īpašnieka. Arī Patērētāju tiesību aizsardzības centrs esot sniedzis savu atzinumu, ka māju nepieslēgšana apkurei atsevišķu nemaksātāju dēļ neatbilst normālai praksei.

Šis jautājums vienkārši ir jārisina, jo tā ir vēsturiski izveidojusies netaisnība, kļūda vai lobija ietekmes rezultāts, ka RNP jāuzņemas atbildība par gadu gaidā nesamaksātajiem rēķiniem.

"Caur pārvaldnieku, tostarp RNP, kontiem nauda par apkuri "iet tranzītā". Tai netiek aprēķināti ne kredītriski, ne mēs no tā gūstam peļņu. Pēc likuma - cik mums iemaksā, tik mēs pārskaitām tālāk. Visu līdz pēdējam santīmam. Tādēļ vēl viens no situācijas risinājuma variantiem ir tiešie līgumi - lai siltuma piegādātāji ar iedzīvotājiem slēdz tiešos līgumus un paši aktīvi iesaistās parādu atgūšanā par sniegtajiem pakalpojumiem," teica Neimanis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms ziemas brīvdienām daudzi atceras seno tautas gudrību par to, ka pirms Ziemassvētku vakara jābūt labestīgiem un jāizlīgst, ja gadās ar kādu sastrīdēties, kā arī jānokārto visi parādi. Pēdējais pieminētais būtu jāatceras ne tikai debitoriem, bet arī kreditoriem – pirms jaunā gada vienlīdz svarīgi ir gan atgūt, gan atmaksāt parādus. Parādu pārvaldnieki nepaļaujas uz brīnumiem, bet gan rīkojas, it īpaši tāpēc, ka tagad ir izdevīgs brīdis to darīt.

Ādolfs Mārtiņš Krauklis, Atgustinaudu.lv Pārdošanas vadītājs, uzskata, ka gada nogales tuvošanās liek gan debitoriem, gan kreditoriem (gan fiziskām, gan juridiskām personām) pārskatīt savu bilanci un aprēķināt personīgo līdzekļu apmēru, lai noskaidrotu, vai tie gada laikā ir palielinājušies vai samazinājušies. Viņš saka, ka tautas gudrība vienmēr būs aktuāla – gada beigās visiem debitoriem un kreditoriem ir jāatmaksā vai jāatgūst parādi, neatliekot to uz vēlāku laiku.

Ā.M.Krauklis kungs atzīst, ka parādu problēmu risināšana ļoti reti saistās ar patīkamām emocijām. Tomēr svētku laikā parādu atmaksu pozitīvi var uztvert gan debitors, gan kreditors. Debitoriem Ā.M.Krauklis iesaka ieguldīt pūles un meklēt gada nogales sniegtos risinājumus un iespējas. Kreditorus viņš aicina nekavēties un, ja nepieciešams, vērsties pie parādu piedziņas uzņēmuma, lai gadu nobeigtu ar sakārtotu bilanci.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas bruņotais iebrukums Ukrainā un ieviestās sankcijas daudziem uzņēmējiem mainījis līdzšinējo biznesa kursu un darbības apjomus. Tāpat arī ne bez sekām palikusi Covid-19 pandēmija, kas iepriekšējos gados ievērojami sabremzēja vairākas nozares.

Lursoft pētījis, kā pēdējā gada laikā mainījies nozaru nodokļu parāds, un cik būtiski mainījies nodokļu parādnieku skaits pēdējo piecu mēnešu periodā.

Šī gada jūlija vidū uzņēmumu kopējais nodokļu parāds sasniedza nepilnus 550 milj. EUR, liecina Lursoft apkopotie datu. Balstoties uz VID publiskoto informāciju, kopš š.g. februāra beigām kopējā nodokļu parāda apjoms palielinājies par 8,3%, savukārt, salīdzinot ar aizvadītā gada jūliju, kopējā parāda apjoma pieaugums sasniedz pat 15,7%.

Visstraujāk kopš š.g. februāra beigām nodokļu parāda apmērs audzis dzērienu ražošanas nozarē. Lursoft apkopotā informācija atklāj, ka dzērienu ražotāju nodokļu parāds š.g. februārī bija 144,3 tūkst. EUR, teju tikpat liela nodokļu parāda summa nozarei bija uzkrāta arī pirms gada. Šogad jūlijā nozares nodokļu parāda summa bija palielinājusies jau līdz 1,78 milj. EUR. Vienlaikus palielinājies arī dzērienu ražošanas nozarē strādājošo nodokļu parādnieku skaits par septiņiem uzņēmumiem. Lursoft izpētījis, ka lielākais nodokļu parādnieks nozarē ir AS "Amber Latvijas balzams", kura nodokļa parāds š.g. jūlija sākumā pārsniedza 1 milj. EUR atzīmi. Analizējot datus par AS "Amber Latvijas balzams" nodokļu parādiem, redzams, ka periodiski ražotāja nodokļu parāda apjoms bijis vēl ievērojamāks. Piemēram, šogad maija beigās tas pat pietuvojies 10 milj. EUR. Vienlaikus kopš februāra bijuši arī vairāki periodi, kad AS "Amber Latvijas balzams" nav reģistrēti nodokļu parādi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizņemoties tikai retais pieļauj iespēju, ka kredītu varētu nespēt atdot. Tomēr dzīvē notiek visādi, un kredīts var kļūt arī par lielu slogu. Nonākot šādā situācijā, galvenais ir necensties izlikties, ka problēma nepastāv, un situāciju nepasliktināt, aizņemoties vēl.

Kā rodas parādi?

Visbiežāk parādi rodas, mainoties apstākļiem (zaudēts darbs, lieli neparedzēti izdevumi, veselības problēmas utml.) vai nespējot objektīvi novērtēt savu maksātspēju. Kļūdas maksātspējas novērtēšanā rodas, kad cilvēki ilgtermiņā rēķinās ar nestabiliem ienākumiem vai uzņemas pārāk lielu finansiālo slogu. Problēma ir arī tā, ka daļa sabiedrības neveido sev t. s. drošības spilvenu jeb uzkrājumus. Mainoties personīgajai finansiālajai situācijai, tieši uzkrājums palīdz situāciju risināt uzreiz, neņemot jaunus aizņēmumus. Diemžēl, redzot, ka mēneša beigās kontā paliek pāri nauda, liela daļa sabiedrības nevis to novirza uzkrājumos, bet gan uzreiz iztērē vai pat ņem kredītus lielākiem pirkumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veiksmīga uzņēmējdarbība – tā ir ne tikai jaunu klientu meklēšana. Bez citiem svarīgiem faktoriem, kuri ietekmē veiksmi, sevišķi svarīgas ir pastāvīgas naudas plūsmas, kuras ģenerējat šodien.

Taču dažkārt notiek tā, ka, laicīgi nesaņemot ienākumus, var tikt izjaukta visa notikumu ķēde. Tas diemžēl ļoti daudziem izraisa nemieru un stresu, iedegas gluži spilgti vai sarkana lampiņa, ka kaut kas nav labi un ir apstājusies ienākumu plūsma. Ko darīt, ja pārskaitījumi nav saņemti laikā? Kā izvairīties no nemiera un stresa iestrēgušas ienākumu plūsmas dēļ?

Ādolfs Mārtiņš Krauklis, Atgustinaudu.lv projekta koordinators, dalās ar 5 padomiem, kā Jums izsargāties no kavētiem maksājumiem:

1. Jau iepriekš norādiet skaidrus apmaksas nosacījumus

Ļaujiet klientiem un partneriem visvienkāršākajā un tiem pieņemamākajā veidā norēķināties ar Jums. Līgumos un rēķinos obligāti norādiet apmaksas termiņus. Gan līgumā, gan katrā rēķinā skaidri un detalizēti norādiet, kur veikt maksājumu. Ja Jums ir iespēja, ļaujiet izvēlēties no vairākiem apmaksas variantiem. Sniedziet iespēju klientam norēķināties viņam visērtākajā veidā. Izmantojiet jaunākās tehnoloģijas, noslēdziet debeta līgumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aktīvi aizņēmumu līgumi ar kredītiestādēm šobrīd ir 692 tūkstošiem privātpersonām par kopējo summu 13 miljardi eiro. Savukārt kopējais iedzīvotāju parāda apjoms kredītiestādēm ir sasniedzis 1,4 miljardus eiro, liecina AS “Kredītinformācijas Birojs” (KIB) dati.

Vidējā līguma summa ir 11 tūkstoši eiro, vidējais līgumu skaits vienai personai 1,9 līgumi. Trešā daļa aizņēmumu līgumu (29%) ir par summu līdz 500 eiro, un lielākā daļa aizņēmēju jeb 34% ir vecumā līdz 30 gadiem.

Lielākais parādnieku skaits ir vecuma grupā no 31 līdz 50 gadiem: puse šīs grupas pārstāvju (51%) kavē kādu no kredītiestādes līgumiem, 49% šīs grupas pārstāvju ir arī kāds kavēts rēķins.

“Visvairāk parādu ir ekonomiski aktīvajā grupā, pie kam līdzīgs parādnieku skaits ar kavētiem kredītiestāžu līgumiem un rēķiniem, liecina, ka tie varētu būt vieni un tie paši cilvēki. Vienai personai bieži vien ir vairāki aizņēmumi pie dažādiem aizdevējiem un šie ir tikai privātpersonu aktīvie līgumi ar lielākajām finanšu iestādēm – bankām, līzinga devējiem, patēriņa kreditētājiem. KIB datu bāzē tiek reģistrēti arī privātpersonu nenomaksātie rēķini pie dažādiem pakalpojumu sniedzējiem – apsaimniekotājiem, elektroenerģijas un atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumiem, kā arī nodokļu parādi un parādi ārpus tiesas parādu piedziņas uzņēmumiem. Šādu parādnieku kopskaits šobrīd ir 222 tūkstoši un kopējā parādu summa sasniegusi 167,7 miljonus eiro”, uzsver Intars Miķelsons, KIB valdes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augot likmēm, bezmaksas pusdienas esot beigušās - procentu maksājumi augs straujāk nekā parādi vai ieņēmumi.

Kāds šajā pasaulē joprojām mēģina savilkt galus kopā tam, cik tad cilvēce pati sev ir parādā. Šajā ziņā bez kādiem īpaši lieliem pārsteigumiem ir redzams tas, ka globālā parādu nasta turpina augt, sasniedzot arvien jaunus rekordus. Proti, pasaules kopējais parāds – valdību, uzņēmumu un mājsaimniecību - šā gada pirmajā pusē ir palielinājies par 10 triljoniem līdz prātam īsti neaptveramu 307 triljonu atzīmei, liecina Institute of International Finance (IIF) dati.

Pasaules saistības 10 gados palielinājušās par 100 triljoniem ASV dolāru. Tātad var rēķināt, ka šis temps vismaz vidēji ir 10 triljoni ASV dolāru gadā.

Var pavērtēt arī globālā parāda attiecību pret visas ekonomikas apmēru. Te redzams, ka pasaules saistības pret IKP pirmā pusgada beigās atradušās pie 340% atzīmes. Tas ir mazliet vairāk nekā ceturksni iepriekš. Pirms pandēmijas šis rādītājs atradās pie 320% no IKP. Pēc tam pandēmijas ietvaros tas uzšāvās virs 360% no IKP. Savukārt, ekonomikām un inflācijai augot, tas atkal saruka (bet ne parādu kopējā summa ASV dolāru izteiksmē). Nu gan ir skaidrs tas, ka pasaules parāds pret IKP atkal atsācis palielināties. Lielā mērā visu šādu parāda pieaugumu nosaka pieaugušie valdību budžetu deficīti. Tas nozīmē, ka valdībām, lai aizbāztu finansējuma caurumus, jāmēģina nauda piesaistīt parāda tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Likumā noteiks gadījumus, kādos nodokļu maksātājam ir neizpildītas saistības nodokļu jomā

LETA, 25.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām", kuru mērķis ir noteikt gadījumus, kad tiek uzskatīts, ka nodokļu maksātājam ir neizpildītas saistības nodokļu jomā.

Likumprojektu izstrādājusi Finanšu ministrija, kura projekta anotācijā skaidro, ka šobrīd vairākos likumos ir paredzēts, ka pasūtītājs izslēdz kandidātu vai pretendentu no dalības iepirkuma procedūrā, ja ir konstatēts, ka kandidātam piedāvājuma iesniegšanas vai līguma slēgšanas brīdī Latvijā vai valstī, kurā tas reģistrēts vai kurā atrodas tā pastāvīgā dzīvesvieta, ir nodokļu parādi. Tai skaitā ir arī valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādi, kas kopsummā kādā no valstīm pārsniedz 150 eiro.

Ministrijā akcentē, ka esošais regulējums nerisina situāciju, ka no dalības iepirkumos netiek izslēgti tādi kandidāti un pretendenti, kuri nav iesnieguši tādas nodokļu deklarācijas, no kurām ir iespējams pārliecināties par pareizu nodokļu aprēķināšanu un aprēķināto nodokļu nomaksu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 26 restorāniem, kas pagājušajā nedēļā guva pasaulē populārākā restorānu ceļveža "Michelin Guide" atzinību, vairākiem reģistrēts nodokļu parāds, liecina aģentūras LETA apkopotā informācija.

Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publiskoto informāciju "Michelin Selected Restaurants" ceļvedī iekļautā restorāna "Tauro" īpašniecei SIA "Tauro" 24.novembrī bija VID administrēto nodokļu parāds 47 108 eiro apmērā.

Kā liecina "Firmas.lv" informācija, "Tauro" pērn strādāja ar 332 935 eiro apgrozījumu un 514 703 eiro zaudējumiem. Miljardierim Jurijam Šefleram pastarpināti piederošais uzņēmums ar zaudējumiem strādā kopš 2010.gada. 2022.gadā "Tauro" nodokļos samaksāja 168 630 eiro, savukārt vidējais uzņēmumā nodarbināt skaits bija 16.

SIA "Binvest", kas pārvalda gan konditoreju "Mulberry", gan "Michelin Selected Restaurants" ceļvedī iekļauto restorānu "Chef's Corner", nodokļu parāds 24.novembrī bija 35 754 eiro, bet SIA "Zetop", kas pārvalda "Michelin Selected Restaurants" ceļvedī iekļauto restorānu "Whitehouse", - 61 448 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aktualizējoties jautājumiem par jaunām sankcijām pret Baltkrieviju, Lursoft pētījis, kā pēdējo gadu laikā mainījies Baltkrievijas ieguldījumu apjoms Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos, un apskatījis, kuri ir lielākie uzņēmumi Latvijā ar baltkrievu ieguldījumiem pamatkapitālā.

Eiropadome jau dienu pēc pasažieru lidmašīnas piespiedu nosēdināšanas Minskā vienojusies par ekonomisku un personālu sankciju noteikšanu pret Baltkrieviju, tostarp aizliedzot Baltkrievijas aviosabiedrībām lidojumus Eiropas Savienības gaisa telpā, liedzot tām piekļuvi ES lidostām.

Paredzams, ka sankcijas varētu ietekmēt arī Baltkrievijas ieguldījumu plūsmu, vēl pastiprinātāku vērību pievēršot personām, kas saistītas ar šiem uzņēmumiem.

Lursoft dati liecina, ka Baltkrievijas personu ieguldījumu apjoms Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos šobrīd kopā veido 17,5 milj. eiro, kas to pēc uzkrāto ieguldījumu apjoma Latvijā citu valstu vidū ierindo 27.pozīcijā. Jānorāda, ka baltkrievu ieguldījumi Latvijā šobrīd reģistrēti 803 uzņēmumu pamatkapitālos. Tiesa, 11,46% no šiem uzņēmumiem šobrīd ir apturēta saimnieciskā darbība, savukārt 4,23% uzņēmumu jau uzsākts likvidācijas process.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā vismaz uz nākamo apkures sezonu būtu jānosaka cenu griesti, šādu nostāju intervijā laikrakstam "Diena" paudis Valkas mērs Vents Armands Krauklis (Vidzemes partija).

Krauklis atzīmējis, ka ar būtisku cenu pieaugumu saskaras pat tās pašvaldības, kurās siltuma iegūšanai izmanto šķeldu, jo arī tās cenas strauji aug. Ja siltumenerģijas cena apkures sezonā sasniedz 100 eiro par megavatstundu, tad liela daļa iedzīvotāju rēķinus samaksāt nevarēs, lēsa politiķis, uzsverot, ka tas izraisīs problēmu ķēdi.

"Domāju, ka vienīgais risinājums visai Latvijai būtu vismaz uz šo apkures sezonu noteikt cenu griestus. Citu risinājumu es nevaru iedomāties. Protams, ir mājokļa pabalsts, no kura pusi tagad ir apņēmusies segt valsts, bet uz mājokļa pabalstu var pretendēt personas ar diezgan zemiem ienākumiem, bet siltumenerģijas cena virs 100 eiro jau sitīs arī tiem iedzīvotājiem (vai nu tie ir pensionāri, vai ģimenes ar bērniem), kuriem formāli pabalsts nepienākas, bet kuri faktiski arī nespēs samaksāt. Tāpēc šeit vajadzētu būt valstiskam risinājumam," uzsvēris Valkas mērs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Situācija viesmīlības nozarē ir dramatiska – tās starppatēriņa īpatsvars Latvijas kopējā ekonomikā samazinājies no 2,9% 2019. gadā līdz 1,2% 2021.gadā. Cieš gan ēdināšanas uzņēmumi, gan valsts ekonomika – kopējie nozares administrēto maksājumu parādi sasnieguši 50% attiecību pret nodokļu ieņēmumiem un kopš 2019. gada ir palielinājušies par 183%, norāda Latvijas Restorānu biedrība.

Tāpēc ēdināšanas nozare atkārtoti aicina Latviju sekot citu Eiropas valstu piemēram un samazināt ēdināšanas nozares PVN likmi uz 12% vai 5%.

“Latvijā PVN likme ēdināšanai ir otra augstākā Eiropas Savienībā (aiz Dānijas) un pati augstākā starp «jaunajām» ES dalībvalstīm. Turklāt deviņas no ES dalībvalstīm tieši Covid-19 pandēmijas laikā, kopš 2020.gada sākuma, īstenoja papildus PVN samazināšanas politiku, tādējādi tika atbalstīta ne tikai nozare, bet arī kopējā valsts ekonomika. Vienlaikus jāņem vērā arī fakts, ka kopējais nodokļu slogs Latvijā ir ļoti augsts un nesamērojams ar klientu pirktspēju, kas līdz ar dramatisko inflāciju ir vēl vairāk kritusies. Rezultāts – ēdināšanas nozares uzņēmumi šobrīd strādā ar zaudējumiem un vairumam LRB biedru ir hroniski nodokļu parādi. 2021.gadā samaksāto nodokļu apjoms ir samazinājies par 38% jeb 56 miljoniem eiro, salīdzinot ar apjomu pirms COVID-19 pandēmijas. Lai salauztu šo apburto loku, ir nepieciešams nopietns valsts atbalsts un samazinātā PVN likme labākais instruments nozares sakārtošanai un izdzīvošanai,” uzsver Latvijas Restorānu biedrības (LRB) prezidents Jānis Jenzis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvijas gāze" ir pilnībā gatava jaunajai apkures sezonai, aģentūrai LETA pavēstīja kompānijas valdes loceklis Egīls Lapsalis.

Uzņēmums ar klientiem ir noslēdzis līgumus par nepieciešamo dabasgāzes daudzumu, un tas šobrīd tiek iesūknēts Inčukalna pazemes gāzes krātuvē.

Komentējot tirgus tendences, Lapsalis sacīja, ka prognozes norāda uz zemākām dabasgāzes izmaksām, nekā tās bija iepriekšējā apkures sezonā.

Daļa no "Latvijas gāzes" klientiem ir noslēguši fiksētas dabasgāzes cenas līgumus, tādēļ šie klienti jau šobrīd var paredzēt savas izmaksas par dabasgāzi apkures sezonā. Savukārt klientu, kuriem ir noslēgti mainīgas cenas līgumi, izmaksas par dabasgāzi būs atkarīgas no tirgus situācijas dabasgāzes piegādes brīdī.

Mainīgie faktori ir vairāki - gaisa temperatūra ārā, pārvades gāzes vadu remontdarbi, streiki dabasgāzes piegādātāju dabasgāzes ieguves vietās, sastrēgumi dabasgāzes ieejas/izejas punktos dabasgāzes pieprasījuma palielinājuma dēļ, Eiropas Savienības dabasgāzes krātuvēs iesūknētās dabasgāzes daudzums, alternatīvo energoresursu un atjaunojamo energoresursu pieejamība un cenu svārstības, dabas stihijas un ģeopolitiskie faktori, sacīja Lapsalis.

Komentāri

Pievienot komentāru