Kopš pagājušās nedēļas beigām veikals Capital pārdod savus ražotos Gauja un Neo datorus, kas aprīkoti ar Microsoft jaunāko operētājsistēmu Windows 8. Lētākais Latvijā ražotais galda dators Neo, kas aprīkots ar Windows 8, maksā 227 Ls, bet lētākais portatīvais Gauja dators ar Windows 8 sistēmu ir 14 collu modelis, ko tirgo par 319 Ls.

Pašlaik ar Windows 8 operētājsistēmu ir aprīkoti «ejošākie» Captial portatīvie datori - 14 collu Gauja E14 W8 un 15 collu Gauja G2 WIN8, kā arī galda dators Neo M PLUS.

Kopumā tiek tirgoti septiņi zīmola Gauja datoru modeļi. Kā norādīja A. Litaunieks, ar Windows 8 pašlaik aprīkotais «ejošākais» Gauja modelis G2 WIN8 maksā 389 Ls, savukārt Neo mājas dators M PLUS – 289 Ls. Gauja G2 WIN8 piezīmjdators aprīkots ar Intel® Core® i3-2350 procesoru, tā operatīvā atmiņa ir četri gigabaiti (GB), disks – 500 GB, 1,3 megapikseļu (MP) web kamera. Neo M PLUS WIN8 galda dators darbojas ar Intel® Core® i3 3.3GHz procesoru, tam ir četru GB atmiņa un 500 GB disks.

Kažokzvēru audzētavā SIA Gauja AB iegūtās ādas tiek pārdotas Skandināvijas izsolēs, un aptuveni 80% no tām nonāk pie Ķīnas ražotājiem, tāpēc kažokzvēru audzētājus uztrauc arī Ķīnas ekonomikas attīstība un tas, ka tirgus nav diferencēts, norāda Gauja AB valdes loceklis Arnis Veckaktiņš.

Pamatā visas Gauja AB kažokādas tiek pārdotas caur Somijas un Dānijas kažokādu izsolēm. Gala rezultātā visas Eiropas kažokādas un arī Gaujas AB kažokādas nonāk Ķīnā, jo Ķīna patlaban ir pasaulē lielākā kažokādu pircēja un visi kažokzvēru audzētāji strādā Ķīnai, skaidroja Veckaktiņš.

«Arī Skandināvijas valstis, kuras var uzskatīt par kažokzvēru audzēšanas lielvalstīm, visu savu produkciju pārdod Ķīnai. Ķīnā kažokus gan šuj, gan valkā. Ķīnieši paliek arvien bagātāki, agrāk vietējam tirgum viņi šuva tikai mēteļus ar kažokādas apkaklēm, bet tagad ļoti aktīvi pērk kažokus. Ja Ķīnas izaugsme apstāsies, tad gan kažokādu biznesam pasaulē būs gaidāma liela krīze,» sacīja Veckaktiņš.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padome, izvērtējot strīdu starp SIA Gauja Trade un AS Latvijas Gāze, nolēma noraidīt SIA Gauja Trade prasību uzlikt pienākumu AS Latvijas Gāze grozīt noslēgtā līguma nosacījumus, informē SPRK.

Regulators 22.oktobrī pieņēma lēmumu par strīda ierosināšanu starp SIA Gauja Trade un AS Latvijas Gāze. Lēmums pieņemts sakarā ar SIA Gauja Trade prasību atzīt par prettiesisku AS Latvijas Gāze atteikumu noslēgt līgumu ar SIA Gauja Trade par dabasgāzes piegādi SIA Gauja Trade objektam, kā arī prasību uzlikt pienākumu AS Latvijas Gāze noslēgt līgumu par dabasgāzes piegādi ar SIA Gauja Trade.

Lai gan 2015.gada 3.novembrī strīdā iesaistītās puses vienojās un noslēdza līgumu par dabasgāzes piegādi, SIA Gauja Trade 2015.gada 9.novembrī lūdza turpināt strīda izskatīšanu un uzlikt AS Latvijas Gāze pienākumu grozīt līgumā noteiktos nosacījumus samaksai par dabasgāzi.

Aizvadītajā gadā kažokādu nozares uzņēmuma Gauja AB apgrozījums samazinājies par 13,35% līdz 4,1 milj. eiro, savukārt peļņa pēc nodokļu nomaksas sarukusi teju deviņas reizes līdz 112,6 tūkst. eiro. Uzņēmuma vadība uzsver, ka peļņas kritumu ietekmējušas vērienīgās investīcijas zvēraudzētavā.

Pēdējo divu gadu laikā Gauja AB investējusi 2,2 miljonus eiro fermas attīstībā un uzlabošanā. Vairāk nekā 1,6 miljoni eiro investēti fermas rekonstrukcijā un pusmiljons eiro ieguldīti, uzlabojot zvēru barošanas tehnoloģijas un uzlabojot ganāmpulka kvalitāti.

Tāpat 2013. gads kažokādu biznesa nozarē globālajos tirgos, kas vistiešākajā veidā nosaka arī situāciju Latvijā, raksturojams kā pārmaiņu gads, kas licis nozarē strādājošajiem mainīt savu ražošanas un investīciju politiku, teikts uzņēmuma vadības ziņojumā.

Kopš 2010. gada pakāpeniski galvenokārt Ķīnas ekonomikas ekspansijas ietekmē samērā strauji palielinājušās kažokādu realizācijas cenas, kas ražotājiem nodrošināja lielus ieņēmumus. Tiesa gan, līdz ar šīm cenām strauji pieaugušas arī barības izejvielu cenas, vēsta Klientu Portfelis. Tiesa gan, 2013. gada pavasarī nozarē parādījušās pirmās pazīmes, kas gada laikā pārvērtās tendencē – kažokādu realizācijas cenas strauji kritās. Cenu kritumu izraisīja pieprasījuma samazināšanās Ķīnā, kas starptautiskos kažokādu izsoļu namos pēdējos gados bijusi pārliecinoši lielākā iepircēja.

Pagājušajā naktī ūdens līmenis Gaujā pie Valmieras pieaudzis vēl par 26 centimetriem, informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD).

Kā aģentūrai LETA sacīja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Vidzemes reģiona brigādes komandieris un Civilās aizsardzības komisijas vadītājs Jānis Skrastiņš, ūdens līmenis pieaug par aptuveni trīs centimetriem stundā. Saglabājoties šādai tendencei, sagaidāms, ka diennakts laikā ūdens līmenis Gaujā pie Valmieras varētu pieaugt par aptuveni 60 centimetriem.

Patlaban Gaujas ūdeņi ir gandrīz sasnieguši kādu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju.

Strenčos nakts laikā ūdens līmenis Gaujā cēlies par aptuveni 20 centimetriem. Šajā apdzīvotajā vietā palu ūdeņi apdraud vairākas privātmājas.

Kā norādīja Skrastiņš, bažas radot sinoptiķu prognozes, ka šodien Vidzemē gaidāms stiprs lietus. «Ja tas piepildīsies, būs švaki,» sacīja Skrastiņš.

A/S “Rīgas Farmaceitiskā fabrika” ražotā produkta “Relaxols Stress Support” ražošanas apjoms šogad ir divkāršojies

Pēc A/S “Rīgas Farmaceitiskā fabrika” valdes priekšsēdētājas Diānas Stepiņas–Gaujas domām, pēdējā pusotra gada laikā vērojamais pieprasījuma pieaugums saistāms ar mūsdienu saspringto dzīves ritmu.

Uzņēmums šo produktu ražo jau kopš 2013. gada, bet šogad “Dr. Pakalns” zīmols piedzīvojis būtiskas izmaiņas. “Iepriekš tas izskatījās kā tradicionālais “Rīgas Farmaceitiskās fabrikas” produkts, par ko vairāk zināja vecāka gadagājuma auditorija. Līdz ar vizuālajām pārmaiņām esam ieinteresējuši plašāku sabiedrību. Pārdošanas rezultāti rāda, ka jaunā zīmola stratēģija ir veiksmīga, turklāt līdz ar to esam pamanīti arī eksporta tirgos. Uz Kipru jau ir aizsūtītas pirmās partijas un šobrīd notiek pārrunas ar Poliju un Austriju,” norāda D. Stepiņa–Gauja.

Pēc ārkārtīgi straujā kažokādu cenu krituma 2013.gadā, tā saucamā Ķīnas faktora ietekmē, 2014.gada sākumā produkcijas realizācijas cenu līmenis nedaudz kāpa, tomēr šis kāpums nostabilizējās nemainīgi zemā līmenī, nesasniedzot produkcijas pašizmaksas līmeni.

Tādējādi visa gada laikā produkcijas cenas bija zemas un tikai decembrī kažokādu izsolēs tās atkal turpināja kāpt, liecina Lursoft dati.

Kopumā, kā savā iesniegtajā pārskatā norāda SIA Gauja AB vadība, aizvadītajā pārskata periodā lapsādu cenu līmenis sasniedza 60% no 2013.gada cenu līmeņa, bet ūdeļādu – 44% no iepriekšējā gada cenu līmeņa.

Pērn SIA Gauja AB apgrozījums veidojis 2,666 miljonus eiro, kas ir par 35,38% mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt zaudējumi pēc nodokļu nomaksas, pretstatā 2013.gada 112,644 tūkstošu eiro peļņai, aizvadītajā gadā veidojuši 223,319 tūkstošus eiro.

Līdz ar straujo ieņēmumu samazinājumu SIA Gauja AB meklējusi iespējas, kā palielināt kopējos saimnieciskās darbības ieņēmumus, sniedzot pakalpojumus citām kažokzvēru audzēšanas saimniecībām un, salīdzinot ar 2013.gadu, tie pieauga par 73,8 tūkstošiem eiro, galvenokārt, veicot citu fermu kažokādu pirmapstrādes pakalpojumus.

Zivju faunas saglabāšanā patlaban visnozīmīgākā upe ir Gauja, bet tai seko Daugava, noskaidrots Valsts zinātniskā institūta "Bior" Latvijas upju pētījumā "Latvijas upju ierindošana prioritārā secībā pēc to esošās un potenciālās nozīmes zivju faunas saglabāšanā".

Kā informēja "Bior" pārstāve Ilze Dimante, institūta vadošie pētnieki sadarbībā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centru šogad pētīja Latvijas upes 19 000 kilometru garumā.

Kā uzsvēra vadošais "Bior" pētnieks Didzis Ustups, pētījuma mērķis bija noteikt, kuras no upēm un tajās esošie šķēršļi zivju migrācijai ir visnozīmīgākās un kāds būtu ieguvums, ja šie šķēršļi tiktu likvidēti.

Pētījumā izmantota gan zinātnieku rīcībā esošā informācija par upēm un tajās esošajiem zivju migrācijas šķēršļiem, gan aplikācija "Dabasdati.lv", kurā iedzīvotāji ziņoja par upēs konstatētajiem šķēršļiem.

Kā liecina apkopotie dati, ja upēs tiktu veikti visi iespējamie to kvalitātes uzlabošanas pasākumi, proti, pilnībā nodrošināta zivju migrācija un novērsta meliorācijas, lauksaimniecības, hidroelektrostaciju (HES) ekspluatācijas un cita veida nelabvēlīgā ietekme, visnozīmīgākā upe joprojām būtu Gauja, bet tai cieši pietuvotos Daugava. Balstoties uz sagaidāmajām nozīmīguma izmaiņām, pētījumā upes iedalītas vairākās grupās.

AS Rīgas farmaceitiskā fabrika (RFF) iegulda ražošanas līniju modernizēšanā, jaunu produktu izstrādē un zīmola pārveidošanā

Dažādas tinktūras, piemēram, sirds un kuņģa pilieni, kā arī korvalols ir paši populārākie un joprojām visvairāk realizētie RFF produkti. Uzņēmums ražo zāles un uztura bagātinātājus, kas ir iegūti no ārstniecības augu drogām, tējas un produktus, kuru sastāvā ir kādas aktīvās vielas. Korvalols ir vienīgas RFF ražotais recepšu medikaments. Tā sastāvā ir fenobarbitāls, tādēļ kopš 2008. gada, lai to iegādātos aptiekās, ir nepieciešama ārsta izrakstīta recepte. Korvalols veido krietnu daļu no uzņēmuma apgrozījuma. Pērn RFF saražoja 36,2 tūkst. kilogramu dažādu augu ekstraktu un tinktūru, no kā tika izgatavoti 757,4 tūkst. dažādu produktu. Ieguldot Dr. Pakalns zīmola pārveidošanā, ar kuru tiek realizēta liela daļa RFF produkcijas, uzņēmums cenšas piesaistīt gados jaunāku mērķa auditoriju.

Latvijas kažokādu nozares uzņēmums SIA Gauja AB, kurš pats audzē ūdeles un ražo gala produkciju, Latvijas Zvēraudzētāju asociācijas atvērto durvju dienās izrādīja ūdeļu fermu.

Piedāvājam Gauja AB ūdeļu audzētavu Inčukalna pagastā aplūkot arī Jums – fotogalerijā augstāk!

Db.lv jau rakstīja, ka 2013. gadu Gauja AB noslēdza ar peļņu 112 tūkstošu eiro apmērā, kas ir teju deviņas reizes mazāka nekā 2012. gadā. Kompānijas vadība uzsver, ka peļņa investēta jaunās fermas attīstībā, tādēļ vērojams arī kritums. Uzņēmums norāda, ka vietējā tirgū pagājušajā gadā, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, bijis vērojams kritums. To uzņēmuma vadība skaidro ar laikapstākļiem – pagājušā ziema bija krietni siltāka nekā iepriekšējās. Tāpat 2013. gada pavasarī nozarē parādījās pirmās pazīmes, kas gada laikā pārvērtās tendencē – gada laikā strauji kritās kažokādu realizācijas cenas. To izraisīja pieprasījuma samazināšanās Ķīnā, kas starptautiskos kažokādu izsoļu namos pēdējos gados bijusi pārliecinoši lielākā iepircēja.

Notikušas izmaiņas akciju sabiedrības «Rīgas Farmaceitiskā fabrika» (RFF) vadībā, un par uzņēmuma valdes priekšsēdētāju kļuvusi Diāna Stepiņa-Gauja.

Līdzšinējais uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Kaspars Bāliņš darbu šajā uzņēmumā ir pārtraucis un savu karjeru turpinās ārpus RFF. Diāna Stepiņa-Gauja kļuvusi par valdes priekšsēdētāju arī RFF meitas uzņēmumā SIA «Jonnex-farma».

«Esmu gandarīta, ka, apstiprinot RFF valdes priekšsēdētājas amatam, uzņēmuma akcionāri ir novērtējuši manu līdzšinējo veikumu un pieredzi. Uzņēmumam ir izvirzīti jauni mērķi tālākai izaugsmei. Kopā ar kolēģiem to realizācija ir mūsu turpmākā ikdienas darba uzdevums,» saka Diāna Stepiņa-Gauja.

Veiktas izmaiņas arī RFF padomē. Uzņēmuma padomes priekšsēdētājs turpmāk būs Josifs Apts.

AS «Rīgas Farmaceitiskā fabrika» ir Latvijas farmaceitisko preparātu ražošanas uzņēmums un viens no augu valsts ārstniecisko līdzekļu (herbal medicines) ražotājiem Baltijā. «Rīgas Farmaceitiskā fabrika» piedāvā vairāk nekā 90 nosaukumu ārstniecības līdzekļu: tinktūras, ekstraktus, šķidrumus iekšķīgai un ārīgai lietošanai, sīrupus, ziedes, pulverus, uztura bagātinātājus, grūtniecības noteikšanas testus u.c.

Siguldas minerālūdens, kas jau vairāk nekā gadu ražo dabīgos minerālūdeņus Sigulda un Turaida, radījis jaunu produktu – dzeramo ūdeni Gauja.

Tas veltīts Gaujas nacionālajam parkam 40 gadu jubilejā. Siguldas minerālūdens ražotie minerālūdeņi tiek iegūti no Gaujas nacionālā parka dzīlēm, tādēļ uzņēmums vēlas atbalstīt dabas aizsardzību un sniegt savu ieguldījumu teritorijas sakopšanā, informē SIA Siguldas minerālūdens tirdzniecības vadītājs Agris Locs. Lai sasniegtu šo mērķi, šī gada aprīlī Siguldas minerālūdens ražotne un Dabas aizsardzības pārvalde uzsākušas savstarpēju sadarbību.

Līdz ar jaunā produkta ieviešanu tirgū, tiek uzsākta ilgstoša atbalsta akcija - no katras pārdotās dzeramā ūdens Gauja pudeles, Siguldas minerālūdens ziedos vienu santīmu Gaujas krastu sakopšanai. Dzeramais ūdens Gauja tiek iegūts no 200m dziļa, sertificēta urbuma un pircējiem būs pieejams gan gāzēts, gan negāzēts 1,5l tilpuma PET pudelēs sākot no maija tirdzniecības vietās visā Latvijā. Savukārt jau 27.aprīlī Siguldas minerālūdens aicina pievienoties Dabas aizsardzības pārvaldes organizētajai talkai pie Gūtmaņa alas un Krimuldas pilsdrupām.

SIA Jonnex Farma tur roku uz pulsa uztura bagātinātāju jomā un arī nākotnē saredz šī farmācijas segmenta izaugsmi.

SIA Jonnex Farma galvenā darbības sfēra ir farmaceitisko produktu vairumtirdzniecība; uzņēmums kāpinājis apgrozījumu no 461 tūkst. eiro 2014. gadā līdz 1,8 milj. eiro 2017. gadā, tādējādi iekļūstot laikraksta Dienas Bizness un Lursoft veidotajā strauji augošu kompāniju jeb Gazeļu sarakstā.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

«Uzņēmuma apgrozījuma pieaugums pēdējos četros gados ir cītīga darba rezultāts. Arī šajā gadā izaugsme turpinās un plānojam sasniegt trīs milj. eiro apgrozījuma slieksni. Mūsu pamatdarbība norisinās Latvijā, primāri mēs nodrošinām vienu no lielākajiem aptieku uzņēmumiem ar privātā zīmola Jonax produktiem. Nākotnē ir dažas idejas, kā varētu strādāt arī ārpus Latvijas, taču pašlaik ar eksportu nenodarbojamies,» darbību raksturo SIA Jonnex Farma valdes priekšsēdētāja Diāna Stepiņa-Gauja. Viņasprāt, lai veiksmīgi konkurētu farmācijas tirgū, būtiski ir trīs pamatprincipi: uzmanīgi jāseko līdzi tirgus tendencēm, ātri jāreaģē uz izmaiņām un tirgū jāpiedāvā kvalitatīvi produkti.

Metālapstrādes iekārtu biznesā SIA Naglis & Err ir kopš 2007. gada, bet uzņēmuma īpašnieki Dzintars Naglis un Vahurs Errs (Igaunija) nozarē darbojas kopš 1999. gada. Šobrīd SIA Naglis & Err ir Japānas metālapstrādes iekārtu ražotāja Okuma oficiālais pārstāvis Baltijā un Amada (arī Japāna) pārstāvis Latvijā. DB straujāk augošo uzņēmumu topā Gazele 2011 SIA Naglis & Err ieņem 34. pozīciju.

Dzintars Naglis uzņēmuma pēdējo gadu panākumus saista ar nozares attīstību kopumā un tās atgūšanos pēc krīzes. Nozarei smagākais bija 2009. gads – uzņēmumi ne tikai neinvestēja jaunās iekārtās, bet arī neremontēja esošās.

Spēcīgs arguments, kas ļāvis izdzīvot un augt – 2009. gadā Naglis&Err kļuva par Okuma pārstāvi Baltijā. «Tobrīd nozarei klājās slikti, un daudzas ārzemju kompānijas aizgāja no mūsu tirgus, kas tiem, iespējams, bija par mazu un sarežģītu. Viens no tiem bija arī Somijas uzņēmums, kurš Latvijā pārstāvēja Okuma un kurā strādāju arī es. Somiem aizejot, japāņi acīmredzot novērtēja mūsu zināšanas un piedāvāja pārņemt šo biznesu Baltijā,» atzīst Dz. Naglis.

Krīzes laikā ir tādi viesnīcu nozares spēlētāji, kas atraduši savu nišu un veiksmīgi strādā, portālam Nozare.lv atzina Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) prezidents Jānis Naglis.

Atsaucoties uz LVRA biedru sniegto informāciju par noslogojuma rādītājiem, Naglis norāda, ka labi turas tādas viesnīcas kā Grand Palace, Reval Hotel Latvija, Domina Inn Riga, un citas, kas atradušas veiksmīgu viesu piesaistes un darbības modeli.

J. Naglis prognozē, ka viesnīcu nozare šogad kopumā piedzīvos ienākumu kritumu par 35%-40% salīdzinājumā ar 2008.gadu. Savukārt vidējais viesnīcu noslogojuma līmenis šajā gadā varētu sasniegt aptuveni 30%-33%.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa ir pieņēmusi lēmumu par SIA Deivida Duhovnija dūrainis maksātnespējas procesa izbeigšanu, liecina ieraksts Maksātnespējas reģistra mājaslapā.

Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs ir pazīstamais uzņēmējs Jānis Naglis. Uzņēmums šā gada septembrī mainījis nosaukumu. Iepriekš tas saucies SIA Purvciema mājas. Uzņēmums dibināts 2003.gadā, liecina informācija oficiālajā laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

SIA Deivida Duhovnija dūrainis nodarbojas ar sava vai nomāta nekustamā īpašuma izīrēšanu, pārvaldīšanu un pārdošanu.

DB 2005. gadā rakstīja, ka SIA Purvciema mājas cīnījās ar Rīgas domi par iespēju apbūvēt iekšpgalamu Purvciemā. Savukārt 2007.gadā Purvciema mājas un Baltic Credit Ādažos sāka jauna privātmāju ciemata būvniecību 33 hektāru platībā.

Par Latvijas viesnīcu un restorānu asociācijas prezidentu kļuvis Jānis Naglis, noskaidroja Dienas Bizness.

Kā db.lv pastāstīja J.Naglis, viņš ieņēmis šo amatu, jo līdzšinējais asociācijas prezidents Jānis Pinnis uzsācis darba attiecības kādā viesnīcā Ukrainā, Kijevā, kļūstot par tās ģenerālmenedžeri.

J.Naglis šajā amatā darbojas vairāk nekā mēnesi un norādīja, ka pildīs šos pienākumus līdz martam, kad varētu notikt jauna asociācijas prezidenta ievēlēšana.

Vaicāts, vai plāno kandidēt uz asociācijas prezidenta amatu, J.Naglis norādīja, ka noteikti, ka nē. Viņaprāt, amatā ir jāstājas jauniem spēkiem. "Esmu pietiekami ilgi nokalpojis," komentēja J.Naglis.

Viņš norādīja, ka šobrīd ir pārņēmis stafeti, lai sakārtotu ne tikai viesnīcu, bet tūrisma nozari kopumā. "Notiek krīzes situācijas risināšana nozarē," sacīja J.Naglis.

Puse no Jāņa Nagļa īpašumā esošajām uzņēmumu kapitāla daļām drīzumā varētu tikt izsolītas, viens no šiem īpašumiem jau piespiedu kārtā pārdots.

Kādreizējo Latvijas privatizācijas vadītāju neiegāza daudzmiljonu komercķīlas un pat ne īstenotie vai pusratā palikušie nekustamo īpašumu projekti, bet gan finanšu problēmās iedzīvojies mēbeļu ražotājs, šodien raksta biznesa žurnāls LD.

J. Naglis gadu gaitā kļuvis par daudzu dažādu uzņēmumu īpašnieku un līdzīpašnieku –viesnīcu un taksometru biznesā, mēbeļu ražošanā, nekustamo īpašumu jomā. Vēl nesen Naglim piederēja daļas 20 uzņēmumos, vienā no tiem – pastarpināti. Tagad gadiem krātais uzņēmumu portfelis draud kļūt uz pusi plānāks SIA Kristbergs aptuveni 400 tūkstošu latu parāda dēļ, kurā Naglis bijis galvotājs.

Turpmāk "PNB Asset Management" pensiju 2. līmeņa ieguldījumu plānus "Daugava", "Gauja" un "Venta" pārvaldīs banka "Citadele" meitas uzņēmums "CBL Asset Management".

Pārņemot savā pārvaldībā "PNB Asset Management" pensiju plānu dalībnieku uzkrājumus un piedāvājot zemāku komisijas maksu kā līdz šim, "CBL Asset Management" kopumā pārvalda pensijas 18,4 % dalībniekiem no kopējā pensiju 2. līmeņa dalībnieku skaita.

"PNB Asset Management" ieguldījumu plānos uz 29. oktobri bija 63 603 dalībnieku, savukārt "CBL Asset Management" - 174 180 dalībnieki. Kopā "CBL Asset Management" pārvalda 237 783 dalībnieku pensijas uzkrājumus - 716 miljonu eiro apmērā.

"CBL Asset Management" pārņem savā pārvaldībā "PNB Asset Management" trīs pensiju 2. līmeņa ieguldījumu plānus saistībā ar "PNB Asset Management" darbības pārtraukšanu.

SIA Siguldas minerālūdens attīstībā investējis vairāk nekā vienu miljonu eiro.

Ieguldījumi veikti ražotnes modernizācijā, tostarp tehnoloģijās, ražošanas līnijās un iekārtās. Siguldas minerālūdens pērn saražojis ap pusmiljons pudeļu dabīgā minerālūdens, šogad apjomi pieaugs.

Siguldas minerālūdens tirdzniecības vadītājs Agris Locs stāsta, ka kompānija aktīvu darbību izvērsusi tieši pēdējo divu gadu laikā. Viņš neslēpj, ka mērķi ir ambiciozi – aizņemt 10 – 12 % pudelēs pildītā dzeramā ūdens segmentā, šobrīd siguldieši aizņem ap 1,5 % šī tirgus. Šo mērķi plānots sasniegt, aktivizējot savu darbību, tostarp sākot eksportu. Tiesa, jāņem vērā, ka konkurence dzeramā ūdens tirgū ir ļoti sīva.

Latvijas veikalu plauktos ir samērā maz kažoku ar zīmīti «Ražots Latvijā». Lielākie mūsu valsts kažokzvēru audzētāji gandrīz visu produkciju realizē ārzemēs, bet pašu zemē palikušās ādas oriģinālos kažokos pārvērš pavisam nedaudz ražotāju, raksta laikraksts Diena.

Mūsu valstī kažoku tapšanas daudzpakāpju process norit SIA Gauja AB, kas nodarbojas ar kažokzvēru audzēšanu, kažokādu vairumtirdzniecību un kažokādu izstrādājumu šūšanu. Tur audzē kažokzvērus - ūdeles un sudrablapsas un veic ādu pirmapstrādi, respektīvi, tās tiek izkaltētas. No pilna cikla iztrūkst tikai viens posms - ģērēšana. Tā tiek veikta Itālijā, Polijā, Francijā. Pēc tam uzņēmums ādas saņem atpakaļ. Bet tie ir tikai 10% no saražotās produkcijas, ko Latvijā pārvērš dažādos kažokādu izstrādājumos.

90% kažokādu tiek eksportētas, un iespējams, ka tās mūsu valsts tirgū atgriežas, piemēram, Spānijā, Itālijā, Turcijā uzšūta kažoka veidā.

Valmieras pilsētas pašvaldība gatavojas situācijai, kad ūdens līmenis varētu sasniegt kritisko atzīmi, pie kuras tiktu apdraudēti daudzdzīvokļu nami aptuveni ar 2000 iedzīvotājiem, tādēļ pašvaldība aicina iedzīvotājus būt gataviem evakuēties, informē Valmieras pilsētas pašvaldības Sabiedrisko attiecību un tūrisma nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste vides komunikācijā Kristīne Melece.

Šodien ap plkst.11 ūdens līmenis Gaujā Valmierā bija sasniedzis 4,01 metra atzīmi virs stacijas «nulles» atzīmes, appludinot Daliņu pludmali, Kazu krāces un mazdārziņu teritoriju Leona Paegles ielā, taču vēl par 80 centimetriem atpaliekot no 2010.gada plūdu līmeņa, kas bija 4,81 metrs un izraisīja plašu pilsētas dabas, rūpniecisko un dzīvojamo teritoriju applūšanu, informēja Melece.

Valmieras pilsētas pašvaldības civilās aizsardzības komisija šodien plkst.16 sasauks atkārtotu tikšanos par plūdu situāciju Valmierā, mudinot tajā ierasties arī applūstošajās teritorijās esošo iestāžu un uzņēmumu pārstāvjus, kā arī daudzdzīvokļu namu apsaimniekotājus un privāto māju īpašniekus.

Maksātnespējīgās AS "PNB Banka maksātnespējas procesa administrators Vigo Krastiņš un IPAS "PNB Asset Management" paziņojusi, ka tiek pārdotas IPAS piederošo valsts fondēto pensiju 2.pensiju līmeņa ieguldījumu plānu pārvaldīšanas tiesības.

Izmantojot cenu aptauju, pārdos "PNB Aktīvais ieguldījumu plāns "Gauja"", "PNB Sabalansētais ieguldījumu plāns "Venta"" un "PNB Konservatīvais ieguldījumu plāns "Daugava"" pārvaldīšanas tiesības.

Cenas piedāvājums par ieguldījumu plāniem jāiesniedz kā cenas piedāvājums par vienu Ieguldījumu plānu dalībnieku.

Piedāvājumi jāiesniedz līdz 2.jūnijam.

"PNB Aktīvais ieguldījumu plāns "Gauja"" kopējā aktīvu vērtība sasniegusi 44,95 miljonus eiro un tajā ir 26,8 tūkstoši dalībnieku. Plāna ienesīgums 10 gados bijis 1,36%, bet viena gada ienesīgums - mīnus 17,19%.

PNB Sabalansētais ieguldījumu plāns "Venta" kopējā aktīvu vērtība sasniedz 30,7 miljonus eiro, un tajā iesaistījušies 16,8 tūkstoši dalībnieku. Plāna ienesīgums 10 gados sasniedz 2,04%, bet gadā - mīnus 11,37%.

Ūdens līmeņa paaugstināšanās dēļ Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC) Carnikavas novadā, Krustpils novadā, Pļaviņu novadā un Salas novadā izsludinājis oranžo brīdinājumu.

LVĢMC informē, ka otrdien ap plkst.16 uzlūza un sāka iet ledus Gaujā pie Carnikavas. Patlaban ledus kustība ir apstājusies, bet ūdens līmenis turpina paaugstināties. Plkst.22 ūdens līmenis minētajā vietā bija 2,93 metri virs novērojumu stacijas "0" atzīmes jeb 1,97 metri Latvijas normālā augstuma sistēmā (LAS).

LVĢMC prognozē, ka naktī uz trešdienu, turpinoties ledus kustībai un blīvēšanai, Gaujā pie Carnikavas turpināsies ūdens līmeņa paaugstināšanās.

Otrdien ledus sakustējās un gāja arī Daugavā pie Jēkabpils, vēlāk ledus sakustējās un sākās ledus iešana arī pie Zeļķiem. Pie Zeļķiem ūdens līmenis paaugstinājās par aptuveni 1,2 metriem, pēdējās stundās ūdens līmenis svārstās 20-30 centimetru robežās. Plkst.22 ūdens līmenis šajā vietā bija 4,85 metri virs novērojumu stacijas "0" atzīmes jeb 74,21 metri LAS.