Pagājušajā nedēļā reģistrēti 379 jauni uzņēmumi, no kuriem, vērtējot pēc pamatkapitāla, lielākais ir SIA CMC Land, liecina Lursoft dati.

Uzņēmums ar 1,925 milj. Ls pamatkapitālu reģistrēts Jēkabpils novada Ābeļu pagasta Ošos. Uzņēmuma vienīgais valdes loceklis ir Dānijas Karalistes pilsonis Mortens Frosts Simonsens (Morten Frost Simonsen).

Pašlaik vēl nav pieejama informācija par SIA CMC Land darbības veidiem.

Pagājušajā nedēļā Latvijā lielāko jaunreģistrēto uzņēmumu vidū ir arī SIA JS1, kuras pamatkapitāls veido 1,3 miljonus latu. Uzņēmuma juridiskā adrese ir Vesetas iela 7, Rīga, un jaunreģistrētās kompānijas valdē darbojas vienīgais valdes loceklis Andrejs Ščerbakovs, taču pašlaik vēl nav ieejama informācija par JS1 darbības veidiem.

ASV un Eiropas biržās akciju cenas pirmdien pieauga, investoriem cerot, ka ASV un Ķīna sāks sarunas sava tirdzniecības konflikta atrisināšanai.

«Akciju tirgi ir sparīgi pirms ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunām, kuras sāksies trešdien,» sacīja «CMC Markets UK» tirgus analītiķis Deivids Medens.

Trešdien un ceturtdien paredzētās sarunas ir pirmās, kopš ASV un Ķīna sāka noteikt tarifus viena otras precēm desmitiem miljardu ASV dolāru vērtībā. Laikraksts «Wall Street Journal» ziņoja, ka šo sarunu mērķis ir mazināt strīdu, lai ASV prezidents Donalds Tramps un Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins varētu novembrī sarīkot samitu.

Sarunas paredzēts rīkot, pat neraugoties uz to, ka Trampa administrācija turpina ieviest papildu tarifus. Ir gaidāms, ka ceturtdien stāsies spēkā jauni tarifi Ķīnas precēm 16 miljardu dolāru vērtībā.

Eiro vērtība ceturtdien samazinājās pēc tam, kad Eiropas Centrālā banka (ECB) nedaudz pazemināja eirozonas ekonomikas izaugsmes prognozes šim un nākamajam gadam, «pieaugot neskaidrībām» šajā reģionā un ārpus tā. ASV un Eiropas biržu indeksi pārsvarā kritās.

ECB prezidents Mario Dragi sacīja, ka eirozonas riski ir potenciāli negatīvi, tomēr tas neatturēja ECB no kvantitatīvās mīkstināšanas (QE) programmas izbeigšanas.

«Lai gan Mario Dragi iegrožoja iepriekšējie paziņojumi par QE, viņa preses konference atklāja divas skaidras patiesības – viņš vēl arvien ir dziļi nobažījies par eirozonas izaugsmes trauslumu un patur tiesības piemērot tālāku monetāru stimulēšanu,» sacīja interneta tirdzniecības platformas «Infinox» tirgus analītiķis Dž.R.Džou.

«CMC Markets» analītiķis Deivids Medens sacīja, ka «pesimistisks Dragi» ietekmējis eiro vērtību.

ECB saskaņā ar QE programmu iepludināja eirozonas ekonomikā 2,6 triljonus eiro, lai veicinātu izaugsmi un inflāciju.

Akciju cenas ceturtdien kritās, jo ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunu nākotni apdraudēja Ķīnas sašutums par ASV likumu Honkongas protestu atbalstam.

Ņujorkas birža gan bija slēgta, jo ASV bija brīvdiena - Pateicības diena.

ASV prezidents Donalds Tramps trešdien parakstīja likumu, kurā pausts atbalsts demokrātijai un cilvēktiesībām Honkongā, kā arī atbalstīti Honkongas valdības pretinieku protestu dalībnieki.

Tramps nebija izrādījis vēlmi parakstīt šo likumu, kura projekts tika pieņemts abās Kongresa palātās, bet kongresmeņu gandrīz vienprātīgs atbalsts tam atstāja viņam maz politiskās manevrēšanas iespēju.

"Eiropas akciju tirgos šodien ir kritums, jo ASV-Ķīnas tirdzniecības saspīlējums ir nedaudz pastiprinājies pēc tam, kad prezidents Tramps parakstīja likumu par Honkongu," atzīmēja "CMC Markets" analītiķis Deivids Madens.

Akciju cenas ASV un Eiropā ceturtdien pārsvarā pieauga, pateicoties labvēlīgiem ekonomikas datiem.

"Akciju [cenas] lielākoties ir atkopušās no agrākiem zudumiem, izklīstot bailēm, kas iepriekš izplatījās tirgos," sacīja "CMC Markets UK" tirgus analītiķis Deivids Madens.

Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi pieauga, tomēr Londonas biržas indekss kritās, pieaugot britu mārciņas vērtībai pret ASV dolāru. Volstrītā akciju cenas palielinājās, daļēji kompensējot trešdienas kritumu.

Investoru noskaņojumu uzlaboja tas, ka bezdarbnieka pabalsta jauno pieprasījumu skaits ASV pagājušajā nedēļā samazinājies par 67 000, tādējādi reģistrēts straujāks kritums par prognozēto. Pieprasījumu skaits ASV pagājušajā nedēļā sarucis līdz 847 000 salīdzinājumā ar iepriekšējās nedēļas koriģētajiem datiem 914 000 apmērā.

Akciju cenas Eiropas biržās pirmdien kritās pēc datu publiskošanas par Vācijas ekonomikas lejupslīdi pērn. Pasaules naftas cenas samazinājās, neraugoties uz jauniem ASV un Lielbritānijas triecieniem hutiešu nemierniekiem Jemenā.

"Eiropas akciju tirgos bija kritums, nedēļai sākoties relatīvi mierīgi ar izvairīšanos no riskiem," atzīmēja tirdzniecības grupas "Finalto" galvenais tirgus analītiķis Nīls Vilsons.

Vācijas ekonomika pērn samazinājusies par 0,3% salīdzinājumā ar 1,8% izaugsmi 2022.gadā, tādējādi reģistrēts pirmais kritums kopš 2020.gada, liecināja valsts statistikas biroja "Destatis" sākotnējie dati.

Šī ekonomikas lejupslīde jau bija gaidāma, jo Starptautiskais Valūtas fonds iepriekš prognozēja, ka Vācija būs vienīgā no attīstītajām ekonomikām, kas 2023.gadā neuzrādīs izaugsmi.

"Kamēr ASV [akciju] tirgi ir slēgti Mārtina Lutera Kinga dienā, ir maz stimulu pieaugumam tirgos, un smagāku toni Eiropā arī nosaka pesimistiskas prognozes par Eiropas Centrālās bankas (ECB) procentlikmju [samazināšanu]," sacīja "CMC Markets" analītiķis Maikls Hjūsons.

Ceturtdien gan ASV vieglās jēlnaftas WTI, gan Brent markas naftas cena saruka, jo Ķīnas ražošanas indekss signalizēja, ka pieprasījums valstī, kas ir otrs lielākais naftas patērētājs pasaulē, varētu sarukt.

Rezultātā Brent naftas cena aprīļa piegādēm Londonas biržā saruka par 0,8% līdz 109,58 dolāriem par barelu. Trešdien cena pieauga līdz 110,47 dolāriem par barelu, kas ir augstākā cena kopš decembra beigām.

Savukārt WTI cena aprīļa piegādēm saruka par 56 centiem līdz 102,28 dolāriem par barelu. Marta kontrakta cena trešdien palielinājās par 0,9% līdz 103,31 dolāram par barelu, kas ir augstākā cena kopš oktobra sākuma.

Jaunākie HSBC Holdings Plc un Markit provizoriskie iepirkumu menedžeru indeksa dati liecina, ka ražošanas aktivitāte Ķīnā februārī ir sarukusi līdz 48,3 punktiem, salīdzinot ar 49,5 punktiem janvārī.

Pasaules biržu indeksi un naftas cenas ceturtdien nedaudz kritās, tomēr investori pievērsa maz uzmanības jauniem ASV muitas tarifiem Ķīnas precēm un ASV prezidenta Donalda Trampa politiskajām problēmām.

Ceturtdien stājas spēkā jauni ASV muitas tarifi Ķīnas precēm 16 miljardu dolāru apmērā, un Pekina paziņoja, ka «stingri iebilst pret šiem tarifiem un tai nav citas iespējas, kā vien turpināt nepieciešamos pretpasākumus».

Jaunie tarifi stājās spēkā laikā, kad ASV finanšu ministra vietnieks starptautiskajos jautājumos Deivids Malpass turpināja divu dienu sarunas ar Ķīnas tirdzniecības viceministru Vonu Šouveņu un finanšu viceministru Ljao Miņu. Šīs sarunas sākās trešdien un turpinājās ceturtdien, taču ASV Finanšu ministrija nesniedza skaidrojumus, kādi temati tiek pārrunāti.

«Abu pušu delegāti šodien turpinās tirdzniecības sarunas, bet tirgus dalībnieki nav pārāk optimistiski,» sacīja «CMC Market UK» tirgus analītiķis Deivids Medens.

ASV biržu indeksi trešdien kritās pēc Federālās rezervju sistēmas (FRS) lēmuma pacelt procentlikmes, lai gan FRS prognozēja, ka nākamgad tās tiks paceltas tikai divreiz.

Indekss «Dow Jones Industrial Average» saruka par 1,5%, sasniedzot šā gada zemāko līmeni.

Daudzi analītiķi bija gaidījuši «miermīlīgu» procentlikmju paaugstināšanu apvienojumā ar stingriem vārdiskiem apliecinājumiem, ka FRS nenoteiks pārmērīgus ierobežojumus laikā, kad pasaules akciju cenas kritušās saistībā ar bažām par lēnu ekonomikas izaugsmi un tirdzniecības kariem.

«Pantheon Macroeconomics» konstatēja, ka FRS «miermīlīgas paaugstināšanas» paziņojums «nebija pietiekami miermīlīgs» ASV akciju cenām.

FRS, kā jau bija gaidāms, paaugstināja bāzes procentlikmes mērķrādītāju par 0,25 procentpunktiem līdz 2,25% - 2,5%. FRS tomēr prognozēja, ka 2019.gadā pacels procentlikmes tikai divreiz, nevis trīsreiz, kā bija prognozējusi septembrī, un samazināja IKP pieauguma un inflācijas prognozes.

ASV un Eiropas biržās akciju cenas trešdien pieauga pēc optimistiskām ziņām par ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunām, kas kompensēja vājus ASV ekonomikas datus.

Pieauga arī naftas cenas pēc ziņām, ka Naftas eksportētājvalstu organizācija (OPEC) sliecas uz vienošanos par naftas ieguves tālāku samazināšanu, lai veicinātu naftas cenu kāpumu.

"Šī rīta [akciju] cenu kāpums ir nedaudz turpinājies pēc ziņām, ka ASV un Ķīna, neraugoties uz retorikas saasināšanos tirdzniecībā, tuvojas vienošanās noslēgšanai par tarifu apmēru," sacīja "CMC Markets" analītiķis Maikls Hjūsons.

Aģentūra "Bloomberg" citēja sarunām tuvu cilvēku teikto, ka ASV sarunu delegācija prognozē vienošanās noformēšanu, pirms 15.decembrī stātos spēkā jauni ASV muitas tarifi Ķīnas precēm. Šīs optimistiskās vēstis kompensēja ziņu, ka ASV privātajā sektorā šogad novembrī radīti 67 000 jaunu darbavietu, tādējādi reģistrēts krietni mazāks kāpums par prognozēto.

Akciju cenas pasaulē pirmdien pieauga pēc pagājušonedēļ piedzīvotā krituma, savukārt sudraba cenas kāpa līdz astoņu gadu augstākajam līmenim, sudrabam kļūstot par jaunu mērķi sociālo mediju uzkurinātai pirkšanai mazumā, sacīja līderi.

"Bailes, kas dominēja tirgos pagājušonedēļ, ir apsīkušas," sacīja "CMC Markets UK" tirgus analītiķis Deivids Madens.

"Nedrošība saistībā ar jaunu Covid-19 gadījumu skaita kāpumu un jaunā koronavīrusa paveidiem saglabājas, bet tai pretstatā ir tālāks progress vakcīnu un ārstēšanas frontēs," konstatēja investīciju banka "Charles Schwab" savā analīzē.

Tirgi pagājušonedēļ bija satraukti par ASV videospēļu, konsoļu un plaša patēriņa elektronikas mazumtirdzniecības uzņēmuma "GameStop" akciju pirkšanas drudzi, ziņu un diskusiju platformas "Reddit" grupai "WallStreetBets" aicinot cilvēkus iegādāties un nepārdot "GameStop" akcijas, lai kaitētu augsta riska ieguldījumu fondiem jeb tā dēvētajiem hedžfondiem, kas cerējuši gūt peļņu uz kompānijas neveiksmju rēķina.

Otrdien Eiropas biržu indeksi pieauga pēc pirmdien piedzīvotā straujā krituma.

Stoxx Europe 600 tirdzniecības sesijas sākumā pakāpās par 1,2%. Lielbritānijas FTSE 100 pieauga par 1,2%, Vācijas DAX 30 – par 0,97%, bet Francijas CAC 40 – par 1,4%.

Tirgus dalībnieku vidū mazinājās stress pēc tam, kad izskanēja ziņas, ka Krievija atsaukusi savus karavīrus no militārajām mācībām.

«Ir uzskats, ka redzēsim spriedzes mazināšanos, un pastāv iespēja, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins varētu sākt sarunas, tādēļ var redzēt, ka tirgus atkal aug,» norādījis CMC Markets UK eksperts Maikls Hjūsons. «Es gan pagaidām situāciju vērotu no malas, jo tā ir ļoti mainīga,» viņš uzsver, prognozējot, ka tirgū varēs vērot lielu svārstīgumu, un tas būtu drosmīgs investors, kurš tirgū ietu patlaban.

ASV tirgi pirmdien bija slēgti sakarā ar Darba svētku brīvdienu, bet citur biržu indeksu dinamikā bija dažādas tendences, turpinoties bažām par tirdzniecības karu.

Londonas biržas indekss palielinājās, ko veicināja britu mārciņas vērtības kritums, bet eirozonā Frankfurtes biržas indekss saruka un Parīzes biržas indekss nedaudz pieauga apstākļos, kad ASV prezidents Donalds Tramps plāno noteikt jaunus muitas tarifus Ķīnas precēm, bet ASV un Kanādas tirdzniecības sarunās nav izdevies panākt vienošanos.

«Akciju tirgiem Eiropā ir bijusi laba sesija, ņemot vērā daudzos neatrisinātos jautājumus,» sacīja «CMC Markets UK» analītiķis Devids Medens.

«Prezidents Tramps ir pieņēmis skarbu nostāju tirdzniecības darījumu ziņā gan pret ES, gan pret Kanādu. Viņš vēlreiz ir pierādījis, ka ir neprognozējams.»

Tramps nedēļas nogalē tviterī draudēja izslēgt Kanādu no jauna Ziemeļamerikas Brīvās tirdzniecības līguma (NAFTA). Tas notika pēc tam, kad ASV un Kanādas sarunas par 1994.gadā noslēgtā NAFTA pārskatīšanu beidzās bez vienošanās.

ASV un Eiropas biržu indeksi pirmdien pārsvarā pieauga, sākoties ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunām, savukārt ASV dolāra vērtība pret eiro palielinājās sesto tirdzniecības sesiju pēc kārtas.

Eiropas un Āzijas biržu indeksi kāpa, sākoties tirdzniecības sarunām Pekinā pirms 1.marta termiņa, kurā var tikt noteikti jauni ASV muitas tarifi Ķīnas precēm, ja sarunās netiks panākta vienošanās.

ASV tirdzniecības pārstāvja vietnieks Džefrijs Džerišs vadīja ASV pusi, pirms šonedēļ uz sarunām ieradīsies ASV tirdzniecības pārstāvis Roberts Laitaizers un finanšu ministrs Stīvens Mnučins. Ķīnas delegāciju vadīs vicepremjers Liu He un centrālās bankas prezidents Ji Gans.

«Eiropas akciju cenas ir kāpušas (..) tirdzniecības dalībniekiem esot cerīgi noskaņotiem uz nākamo sarunu kārtu starp ASV un Ķīnu,» sacīja «CMC Markets» analītiķis Deivids Medens.

Pasaules akciju tirgos pirmdien pārsvarā bija kritums, investoriem pārdodot akcijas pēc to cenu palielināšanās pagājušajā nedēļā un gaidot jaunas ziņas par ASV uzņēmumu peļņu. Volstrītā tirdzniecība nenotika, jo ASV bija brīvdiena - Mārtina Lutera Kinga diena.

Akciju cenas piektdien bija kāpušas un Volstrītas indeksi pieauguši līdz jauniem rekordiem, jo spēcīgi Ķīnas ekonomikas dati uzlaboja globālās ekonomikas perspektīvu pēc ASV-Ķīnas tirdzniecības vienošanās.

"Akcijas pagājušajā nedēļā bija spēcīgā pozīcijā, tāpēc neliels kritums nav liels pārsteigums," sacīja "CMC Markets" analītiķis Deivids Madens. "Ir gaidāms, ka tirdzniecības apjomi un nestabilitāte būs zemi, jo ASV ir valsts brīvdiena."

Investori pievērš arvien lielāku uzmanību uzņēmumu peļņas rādītāju publiskošanai. Tuvāko dienu laikā ir paredzēts tos publiskot par tādiem lieliem uzņēmumiem kā "Netflix", IBM un "Hyundai".

Naftas cenas pirmdien pieauga, rodoties bažām par piegādi pēc tam, kad naftas eksports no Lībijas tika bloķēts, bruņotiem spēkiem slēdzot naftasvadu. Naftas ieguvi Irākā skāra uzbrukums svarīgai naftas atradnei.

ASV un Eiropas akciju cenas otrdien pieauga, palielinoties tirgu cerībai uz globālās ekonomikas atveseļošanos šogad un ASV Kongresam tuvojoties prezidenta Džo Baidena ierosinātās ekonomikas stimulu paketes galīgajai pieņemšanai.

Volstrītas indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 3,7%, uzrādot labāko sniegumu tirdzniecības sesijas laikā kopš novembra. To sekmēja "Tesla" akcijas cenas kāpums par apmēram 20% un ievērojams "Apple", "Facebook" un citu tehnoloģiju milžu akciju cenu pieaugums.

Investori prognozē ekonomiskās izaugsmes kāpumu visa 2021.gada gaitā, ko daļēji sekmēs Baidena ierosinātais plāns, kas ietver stimulu čekus līdz 1400 ASV dolāru vērtībā lielākajai daļai ASV mājsaimniecību un bezdarba pabalstu pagarināšanu, kā arī citus pasākumus.

Frankfurtes biržas indekss pieauga līdz jaunam rekordam otru dienu pēc kārtas, un kāpa arī Londonas un Parīzes biržu indeksi.

Otrdien ASV vieglās jēlnaftas WTI cena pieauga jau trešo dienu pēc kārtas, tirgus dalībniekiem prognozējot, ka jēlnaftas rezerves ASV ir sarukušas jau otro nedēļu. Brent cena saglabājās gandrīz nemainīga, raksta Bloomberg.

WTI cena jūlija piegādēm pakāpās par 48 centiem līdz 104,89 dolāriem par barelu. Cena pirmdien pieauga par 1,75 dolāriem līdz 104,41 dolāram, kas ir augstākais līmenis kopš marta sākuma. Šajā gadā WTI cena jau ir palielinājusies par 6,4%.

Savukārt Ziemeļjūras naftas Brent cena būtiski nemainījās – tā saruka par 2 centiem līdz 109,97 dolāriem par barelu.

Kā prognozē Bloomberg aptaujātie eksperti, ASV jēlnaftas rezerves, visdrīzāk, pagājušajā nedēļā ir sarukušas par 1,5 miljoniem barelu. Jaunākie dati tiks publicēti trešdien.

«Rezervju pārskats būs svarīgs rādītājs,» norāda CMC Markets galvenais stratēģis Maikls Makartijs. «Brent grafikos mēģina lauzt 110 dolāru griestus, bet WTI ir iespēja pakāpties līdz 105,25 dolāriem,» viņš saka.

Pasaules biržu indeksu dinamikā otrdien bija dažādas tendences, turpinoties bažām par tirdzniecības konfliktu starp ASV un Ķīnu, savukārt naftas cenas pieauga pirms viesuļvētras, kura apdraud ASV naftas rūpniecības infrastruktūru.

Investori novēroja ASV tirdzniecības attiecības dažādās frontēs, kamēr Kanādas ārlietu ministre Kristija Frīlenda otrdien atgriezās Vašingtonā uz jaunām tirdzniecības sarunām ar ASV, bet jauna sarunu kārta starp ASV un Eiropas amatpersonām pirmdien noslēdzās bez vienošanās.

Ķīna plāno nākamnedēļ lūgt Pasaules tirdzniecības organizācijai (PTO) atļauju noteikt sankcijas pret ASV par antidempinga pasākumiem, kas veikti pret dažiem Ķīnas ražojumiem. Šis konflikts iezīmē jaunu fronti strīdā starp abām pasaules lielākajām ekonomikām.

«Saspīlētās tirdzniecības attiecības starp ASV un Ķīnu ir pieņēmušas jaunu pavērsienu,» sacīja CMC analītiķis Deivids Medens. Viņš uzskatīja, ka šāds Ķīnas solis «varētu izraisīt prezidenta [Donalda] Trampa reakciju, un investori tā rezultātā atbrīvojas no akcijām».

ASV un Eiropas biržu indeksi otrdien pieauga, ko veicināja optimisms par ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunām un ASV senatoru vienošanās ar mērķi novērst jaunu valdības darba apturēšanu.

ASV prezidents Donalds Tramps otrdien atzina, ka nav apmierināts ar sākotnējo kongresmeņu starppartiju vienošanos par šī gada budžetu, taču piebilda, ka vēl viena valdības darba apturēšana ir mazticama.

Kā apliecināja likumdevēju palīgi, esot panākta vienošanās par teju 1,4 miljardu dolāru atvēlēšanu žoga būvei uz robežas ar Meksiku, kas gan ir krietni mazāk nekā Trampa pieprasītie 5,7 miljardi. Par šiem līdzekļiem tiks finansēts 89 kilometrus garš posms Riograndes ielejā, Teksasas dienvidos.

Runājot ar reportieriem Baltajā namā, Tramps arī sacīja, ka viņš varētu pagarināt termiņu, līdz kuram jāpanāk tirdzniecības vienošanās ar Ķīnu. Pašreizējais termiņš ir 1.marts.

Biržu indeksi ASV un Eiropā pirmdien pieauga pēc piektdienas krituma, bet naftas cenas saruka, investoriem pievēršot uzmanību jaunā Ķīnas koronavīrusa izraisītajai veselības krīzei. Šanhajas biržā akciju cenas kritās par gandrīz 8%.

Ķīnas Komunistiskās partijas Politbiroja Pastāvīgā komiteja aicināja uzlabot "nacionālo ārkārtas situāciju pārvaldības sistēmu" pēc "trūkumiem un grūtībām, ko atklāja atbilde uz šo epidēmiju", vēstīja oficiālā ziņu aģentūra "Sjiņhua".

Naftas cena Londonas biržā kritās par vairāk nekā 3% pēc prognozēm, ka pieprasījums var samazināties, vīrusa krīzei skarot ekonomikas preču izlaidi. Naftas cena Ņujorkas biržā neilgu laiku bija zem 50 ASV dolāriem par barelu.

"Tirgus dalībnieki baidās, ka Ķīnas pieprasījums pēc enerģijas kritīsies," sacīja "CMC Markets UK" analītiķis Deivids Madens.

OPEC dalībvalstis un to sabiedrotā Krievija šonedēļ sasauks tehnisku sanāksmi, lai analizētu naftas cenu krišanos kopš koronavīrusa epidēmijas sākuma.

Naftas cenas otrdien kritās zemāka pieprasījuma pespektīvu dēļ, jo Eiropas lielākā ekonomika Vācija paziņoja par stingru Covid-19 ierobežojumu atjaunošanu, kamēr tai līdz ar citām Eiropas Savienības (ES) valstīm ir grūti nodrošināt raitu vakcināciju pret jauno koronavīrusu.

ASV akciju cenas un vairums Eiropas akciju cenu kritās, jaunām bažām par Covid-19 izplatīšanos aizēnojot cerības par ASV ekonomikas ātru atkalatvēršanu.

Vācijas kanclere Angela Merkele un 16 federālo zemju premjeri ir vienojušies cīņā ar Covid-19 ieviestos ierobežojumus pagarināt līdz 18.aprīlim, kā arī noteikt stingrākus ierobežojumus aprīļa pirmajās piecās dienās, lai apturētu straujo inficēšanos ar jauno koronavīrusu.

Francijas prezidents Emanuels Makrons, kurš kritizēts par lēnu vakcinācijas tempu, sacīja, ka Francijai vajadzētu vakcinēt "no rīta, dienas vidū un vakarā". Francijai draud trešais pandēmijas vilnis, bet tā atpaliek no daudzām Rietumvalstīm vakcinēto cilvēku skaita ziņā.

ASV akciju tirgus indeksu nākotnes kontrakti saruka pēc ziņām, ka Ņujorkā konstatēta saslimšana ar Ebolas vīrusu, kas ir pirmais gadījums, kad šī slimība skārusi populārāko ASV pilsētu, raksta Bloomberg.

Arī Āzijas akciju tirgus indeksi piektdien dzēsa iepriekšējā dienā gūtos plusus.

Standard&Poor's 500 indekss zaudēja 0,4%, bet Dow Jones Industrial Average – 0,3%, savukārt Nasdaq 100 saruka par 0,5%.

Pēc atgriešanās no darba Rietumāfrikā kādam ārstam Ņujorkā konstatēta saslimšana ar Ebolas vīrusu. Patlaban viņš Manhetenā tiek ārstēts izolētā vietā.

CMC Markets analītiķis Dezmonds Čua uzsver, ka noskaņojumu šīs ziņas pasliktinās, un patlaban tā ir slikta tendence, jo tirgi pēc krituma pamazām stabilizējas.

Savukārt Resona Bank eksperts Koiču Kuroze norāda, ka akciju cenas var samazināties, investoriem satraucoties, ka Ebola izplatīsies tālāk. Ja tas notiks, cilvēki neies ārā no mājas, un pasliktināsies ekonomikas situācija gan ASV, gan pasaulē.

Pasaules biržu indeksu dinamikā trešdien bija dažādas tendences, turpinoties bažām par tirdzniecības konfliktu starp ASV un Ķīnu, un ASV aviokompāniju un apdrošināšanas firmu akciju cenām samazinoties pirms viesuļvētras «Florensa» («Florence») ierašanās ASV piekrastē.

Londonas, Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi ievērojami pieauga, dažiem investoriem mēģinot gūt peļņu ar akciju uzpirkšanu pēc nesenas to cenu krišanās.

«Akciju cenas ir kāpušas, lai gan tirdzniecības dalībnieki turpina nervozēt par globālo tirdzniecības attiecību stāvokli,» sacīja «CMC Markets UK» tirgus analītiķis Deivids Medens.

ASV akciju cenas agrā pēcpusdienā pieauga pēc laikraksta «Wall Street Journal» ziņas, ka ASV finanšu ministrs Stīvens Mnučins uzaicinājis Ķīnas amatpersonas uz divpusēju tikšanos. Drīz pēc tam akciju cenas kritās pēc Federālās rezervju sistēmas (FRS) ziņojuma par tirdzniecības saspīlējuma radīto bažu palielināšanos ASV.

ASV un Eiropas biržu indeksi trešdien pārsvarā kritās pēc Federālās rezervju sistēmas (FRS) lēmuma nemainīt bāzes procentlikmi, savukārt britu mārciņas vērtība samazinājās, turpinoties haosam «Breksita» jomā.

ASV uzņēmumu akciju cenas neilgu laiku pieauga pēc FRS lēmuma saglabāt bāzes procentlikmi nemainīgu un prognozes, ka šogad to nepaaugstinās, bet varētu paaugstināt nākamgad.

Akciju cenas sāka kristies pēc preses konferences, kurā FRS vadītājs Džeroms Pauels uzsvēra, ka ASV ekonomika ir stabila, lai gan FRS trešdien samazināja ekonomikas pieauguma prognozi šim gadam no 2,3% līdz 2,1%, nākamajam gadam no 2% līdz 1,9%, bet 2020.gadam to saglabāja 1,8% līmenī.

Volstrītas indeksi «Dow Jones Industrial Average» un «Standard & Poor's 500» noslēdza tirdzniecības sesiju ar kritumu, bet indekss «Nasdaq Composite» nedaudz pieauga.

Briefing.com analītiķis Patriks O'Hērs sacīja, ka tirgus sākotnējais kāpums bija automātiska reakcija uz FRS lēmumu, bet investori vēlāk pārdomāja.

Pasaules biržās akciju cenas ceturtdien pieauga, jo Ķīnas lēmums samazināt muitas tarifus ASV precēm 75 miljardu ASV dolāru apmērā palīdzēja kompensēt bažas par Ķīnas koronavīrusa ietekmi uz globālo ekonomiku.

Volstrītas indeksi pieauga līdz jauniem rekordiem, ko veicināja pārsteidzoši labi dati par ASV privātajā sektorā radītajām darbavietām.

"CMC Markets" analītiķis Deivids Madens sacīja, ka Pekinas lēmums bija "jauks veids, kā noņemt spiedienu no Ķīnas ekonomikas, ņemot vērā koronavīrusa situāciju".

ASV finanšu ministrs Stīvens Mnučins paziņoja, ka viņš gaida, ka Ķīna izpildīs savas saistības saskaņā ar vienošanos iegādāties ASV lauksaimniecības produkciju un citas preces 200 miljardu dolāru vērtībā, un ka koronavīrusam nevajadzētu traucēt šo saistību izpildi.

Investori uzskata, ka koronavīrusa ietekme uz ekonomiku nebūs ilgstoša, lai gan daži analītiķi brīdinājuši par iespējamu tirgu nestabilitāti.