«Akciju sabiedrībai BMGS nepastāv neviena Maksātnespējas likumā noteiktā maksātnespējas pazīme, būvfirmai ir pietiekami daudz līdzekļu, tā ir izpildījusi visas saistības un nekavē nevienas saistības izpildi. Līdz ar to apakšuzņēmēja – SIA 7 Projekts - Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā iesniegtais a/s BMGS maksātnespējas pieteikums nav pamatots un ir tikai mēģinājums izdarīt spiedienu uz BMGS, nevis tiesiskā ceļā risināt saimniecisku strīdu,» teikts šodien medijiem izplatītajā būvfirmas BMGS paziņojumā.

Kā vakar vēstīja aģentūra LETA, Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa ierosinājusi Latvijas būvfirmas AS BMGS maksātnespējas lietu, liecina Maksātnespējas subjektu datu bāzē pieejamā informācija. Saskaņā ar datiem Tiesu informatīvajā sistēmā BMGS maksātnespējas pieteikumu iesniegusi SIA 7 Projekts.

Kā savā paziņojumā skaidro BMGS, summa, kuru vēlas saņemt SIA 7 Projekts, esot salīdzinoši neliela un veido tikai apmēram vienu divsimt divdesmito daļu no BMGS konsolidētā apgrozījuma, kas 2012. gadā bija aptuveni 40 miljoni latu. Akciju sabiedrības peļņa 2012. gadā ir bijusi aptuveni 1,5 miljoni latu.

Būvfirmas AS "BMGS" apgrozījums pagājušajā gadā bija 47,809 miljoni eiro, kas ir par 21,3% mazāk nekā 2019.gadā, taču kompānija guva peļņu 221 951 eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš, liecina "Firmas.lv" informācija.

Uzņēmuma gada pārskata vadības ziņojumā apgrozījuma samazināšanās skaidrota ar apgrozījuma kritumu Latvijas ostās, kura dēļ samazinājās gan ostu infrastruktūras attīstības projektu skaits, gan to apmērs. Pēc uzņēmuma vadības vēstītā, līdzīga situācija vērojama arī Klaipēdas ostā Lietuvā.

Tāpat "BMGS" vadība izceļ, ka apgrozījums 2020.gadā samazinājās, jo nav skaidrības par nākamajā Eiropas Savienības fondu plānošanas periodā pieejamā finansējuma apmēru un atbalsta virzieniem.

Vienlaikus kompānijas vadība norāda uz ostu pārvaldības reformu Latvijā, kas paredz, ka esošo ostu pārvalžu vietā tiks izveidotas valsts pārvaldītas kapitālsabiedrības. "Eksperti lēš, ka laikā līdz jaunās kapitālsabiedrības pabeigs īpašumu pārņemšanu un vienosies ar pašvaldībām par sadarbību ostas pārvaldīšanā un attīstīšanā, attīstības projekti netiks virzīti un lielas investīcijas ostu infrastruktūrā netiks veiktas," teikts "BMGS" vadības ziņojumā.

Problēmas ar samaksas saņemšanu par padarīto darbu mēdz būt ne tikai Baltijas valstīs, bet arī Zviedrijā, kur pašlaik notiek sarunas ar ģenerāluzņēmēju, lai iztiktu bez tiesāšanās.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS BMGS valdes priekšsēdētāja Svetlana Afanasjeva. Viņa norāda, ka būvniecībā Latvijā ir kā šūpolēs – te uz augšu ( visi būvē un nozare ir pārkarsusi), te atkal – lejā ( nebūvē teju neko). Tad nozarei ir auksti, un, lai diversificētu šādus riskus, vienīgā iespēja ir strādāt ārzemēs, kur atkal jārēķinās ar attiecīgo valstu īpatnībām.

Fragments no intervijas

Kāda situācija ir būvniecības nozarē Latvijā?

Būvniecība gan Latvijā, gan arī ārzemēs ir tā joma, pēc kuras visvieglāk var izdarīt secinājumus par tautsaimniecības stāvokli kopumā, jo būvē jau tikai tad, ja pasūtītājam ir ne tikai ideja vai projekts, bet gan arī atbilstošs finansējums. Nauda iecerēto projektu īstenošanai privātsektorā lielākoties tiek iegūta, saņemot kredītu, kur aizdevēji vienmēr cenšas pārliecināties par ieceres (ražotņu, biroja, noliktavu ēku) ekonomisko dzīvotspēju. Savukārt valsts un pašvaldību sektorā būvniecības projekti lielākoties tiek veikti, izmantojot ES struktūrfondu projektu līdzfinansējumu. Tā rezultātā būvniecībā pēdējos gados ir novērojamas cikliskās svārstības: nav ES struktūrfondu projektu – ir daudz mazāk būvobjektu (2014- 2015), un otrādi - ir Eiropas līdzfinansējums (2017), un nozare burtiski «vārās» un mēģina risināt ar šo procesu radušās problēmas. Viena no galvenajām problēmām, ar ko cīnās daudzi nozares uzņēmumi, ir darbaspēka deficīts, kas nes sev līdzi vēl arī izmaksu pieaugumu. Izņēmums nav arī BMGS. Lai spētu kvalitatīvi īstenot uzsāktos būvniecības projektus paredzētajos termiņos, esam piesaistījuši viesstrādniekus no Ukrainas. Protams, situācija būtu bijusi citāda ar darbaspēku, ja nebūti bijuši nosacīti klusuma gadi, jo vienkārši nebija ES struktūrfondu atbalsta. Būvniecības apjomu kritumu nozares uzņēmumi centās kompensēt ar savu pakalpojumu eksportu uz citām valstīm, lielākoties ES. Diemžēl ne visiem uzņēmumiem ir pozitīva pieredze, strādājot ārvalstu tirgos, jo nekas nestāv uz vietas un līdz ar to daudzas sākotnējās projektu attīstītāju ieceres piedzīvo pārmaiņas. Protams, būvniecības nozarē arī ir specializācija, kas nemaina kopējo skatījumu uz nozari, bet maina situāciju, kādā atrodas pats uzņēmums. Piemēram, BMGS ir specializējies tieši dažādu infrastruktūras — tiltu, pārvadu, ostu piestātņu, molu, kuģošanas kanālu, dzelzceļa objektu – būvniecībā, rekonstrukcijā, un tieši šādu projektu esamība visvairāk ietekmē uzņēmuma neto apgrozījumu. Protams, BMGS ir iesaistījies arī dzīvojamo māju un biroja ēku būvniecībā un rekonstrukcijā, piemēram, Rīgā Stacijas laukumā.

Šonedēļ būvkompānija BMGS reģistrējusi jaunu komercķīlu, liecina paziņojums Lursoft.

Ķīlas maksimālā nodrošinājuma summa ir 11,57 miljoni latu un tās ņēmējs bijusi Nordea Bank Finland Plc.

Kā portālam db.lv skaidroja BMGS valdes priekšsēdētāja vietniece Svetlana Afanasjeva, sakarā ar jauna objekta – Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes termināļa krasta infrastruktūras būvniecības darbu uzsākšanu - AS BMGS ir saņēmusi Nordea Bank Finland Plc Latvijas filiāles finanšu garantiju, kas nodrošina līguma izpildi, un nodrošinājumam ir reģistrēta komercķīla.

Jau vēstīts, ka Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa ierosinājusi Latvijas būvfirmas AS BMGS maksātnespējas lietu, liecina Maksātnespējas subjektu datu bāzē pieejamā informācija.

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB), izskatot AS "BMGS" sūdzību, nolēma atļaut VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) slēgt līgumu ar personu apvienību "Nordes būve & BCC", kuras sastāvā ir SIA "Nordes būve" un SIA "Baltic Construction Company (BCC)", par dzelzceļa elektrificētā tīkla modernizāciju, liecina IUB publiskotā informācija.

"BMGS" iesniedza sūdzību LDz rīkotajā konkursā, jo uzņēmums nepiekrita LDz iepirkuma komisijas lēmumam, ka uzņēmuma piedāvātais speciālists projekta vadītāja amatam un tehniskais piedāvājums neatbilst atsevišķām konkursa nolikuma prasībām, norādīts IUB lēmumā.

Tāpat lēmumā norādīts, ka "BMGS" uzskata, ka LDz ir izrādījis favorītisku attieksmi un vēlējies, lai konkursā uzvar personu apvienība "Nordes būve & BCC".

Savukārt IUB Iesniegumu izskatīšanas komisija, izskatot sūdzību, uzskata, ka, lai arī "BMGS" iesniegums ir daļēji pamatots, konstatētie pārkāpumi nevarēja ietekmēt lēmumu par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, tādēļ LDz iepirkuma komisijas lēmums par konkursa rezultātiem ir atstājams spēkā.

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) 10.jūnijā apturējis Rīgas domes Satiksmes departamenta iepirkuma konkursu par Salu tilta kompleksa otrās kārtas pārbūvi, liecina IUB mājaslapā publicētā informācija. Pēc tam minētā iepirkuma konkursa nolikums grozīts un pagarināts arī piedāvājumu iesniegšanas termiņš - tagad pretendenti var pieteikties līdz 27.jūnijam.

IUB iesniegumu izskatīšanas komisija 2.jūnijā atklātā sēdē izskatīja AS BMGS iesniegumu, kurā minēts, ka BMGS skatījumā iepirkumu konkursa nolikumā būvdarbu vadītājam izvirzītās pieredzes prasības nav objektīvi pamatotas, tādējādi ir pieļauti iepirkuma procedūras pārkāpumi, kurus, pēc sūdzības iesniedzēju domām, ir nepieciešams novērst.

Satiksmes departaments konkursa nolikumā iekļāvis prasību, ka konkursa dalībnieka rīcībā jābūt galvenajam atbildīgajam būvdarbu vadītājam, kurš būtu atbildīgs par iepirkuma priekšmetā paredzēto būvdarbu vadīšanu un ar pieredzi autosatiksmes dzelzsbetona tilta, satiksmes pārvada, viadukta vai estakādes izbūves, pārbūves vai atjaunošanas būvdarbu vadīšanā kā atbildīgajam būvdarbu vadītājam pēdējo piecu gadu laikā vienā objektā. Turklāt šim objektam, ar kuru saistībā tiek prasīta būvdarbu vadītāja pieredze, ir jāatbilst šādām prasībām: «Vienā objektā (viena līguma ietvaros) ir veikta 2 (divu) Būvju ar kopējo 2 garumu 400 metru izbūve, pārbūve vai atjaunošana un vienas no šīm Būvēm viena laiduma garums ir vismaz 24 metri.»

Latvijas uzņēmuma AS “BMGS” filiāle Igaunijā šī gada 22. maijā ir noslēgusi līgumu ar Tallinas ostu (AS Tallinna Sadam) par mola izbūvi Paldisku Dienvidu ostā Igaunijā.

Multifunkcionālās zonas būvdarbu līguma cena ir 53,2 miljoni eiro, un projekta izpildes gala termiņš ir 2025. gada jūlijs.

“Savos vairāk nekā 70 darbības gados AS “BMGS” ir īstenojusi desmitiem projektu Baltijas valstīs un Ziemeļvalstīs, taču Paldisku ostas projekts mums ir īpaši nozīmīgs un atbildīgs. Tas top militārās mobilitātes programmas EstMilMob ietvaros ar mērķi uzlabot transporta sakarus starp ostu un Tapas pilsētu Ziemeļigaunijā. Šis būs viens no ambiciozākajiem ostu labiekārtošanas projektiem uzņēmuma vēsturē,” norāda AS “BMGS” valdes priekšsēdētāja Svetlana Afanasjeva.

Paldisku ostā ir pieaudzis pieprasījums pēc ātriem un efektīviem loģistikas risinājumiem transportlīdzekļu un produktu pārvietošanā, turklāt osta ir svarīgs objekts militārajai un enerģētikas nozarei. Ostas attīstības plāni paredz, ka lielu daļu no ostā ienākošajām kravām, kam nepieciešama īpaša ostas infrastruktūra, veidos vēja turbīnu detaļas un infrastruktūras elementi. Jaunās piestātnes būvniecība radīs priekšnoteikumus, lai Tallinas osta (un Paldiski kā daļa no tās) kļūtu par nozīmīgu partneri jūras vēja parku būvniecībā un turpmākajā uzturēšanā Baltijas jūras reģionā. Projekts top ar Eiropas Komisijas līdzfinansējumu 20 miljonu eiro apmērā, kam tiks piesaistīts arī privātais finansējums.

Latvijas būvniecības eksports ir teju 200 miljoni eiro, un galvenie eksporta tirgi ir Zviedrija, kā arī Lietuva, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Šādus datus ir apkopojusi Latvijas Būvnieku partnerība. Viens no lielākajiem eksportējošajiem Latvijas būvuzņēmumiem, kas veiksmīgi darbojas Zviedrijas un Lietuvas tirgos, ir akciju sabiedrība BMGS, kas specializējas hidrotehnisko un civilo būvju celtniecībā. Turklāt tuvā nākotnē kā perspektīvs eksporta tirgus tiek uzlūkota Norvēģija. Jāmin, ka uzņēmumam ir filiāles Somijā, Igaunijā un Lietuvā, kā arī pārstāvniecība Zviedrijā.

BMGS ir viens no būvniecības nozares līderiem Latvijā; 2016. gadā uzņēmuma apgrozījums bija 33,18 miljoni eiro, bet peļņa – 200,8 tūkst. eiro. DB veidotajā TOP 500 par 2016. gadu starp 30 būvniecības nozares līderiem BMGS ierindojās piektajā vietā.

Pabeigusi darbus trīs lielos ostas un dzelzceļa infrastruktūras objektos, a/s BMGS lielāku uzmanību nākamgad veltīs eksporta tirgiem, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šodien tiek atklāta ap 40 milj. eiro izmaksājusī stacija Bolderāja 2 ar savienojošo ceļu uz Krievu salas termināļiem, ko pēc a/s Latvijas dzelzceļš pasūtījuma būvēja BMGS un Skonto būves veidota pilnsabiedrība BMGS S. Tās būvētā infrastruktūra Krievu salā ostas aktivitāšu pārcelšanai prom no Rīgas centra ekspluatācijā tika nodota novembra vidū. Projekta realizācijā, kā norādījusi Rīgas brīvostas pārvalde, ieguldīti ap 133,7 milj. eiro. Nodošanu gaida arī 38,8 milj. eiro vērtais Šķirotavas stacijas uzkalniņš, kura īstenošanā BMGS partneris bija Siemens. «Tas ir ļoti rets gadījums, kad vienlaikus tiek īstenoti trīs lieli objekti,» saka BMGS valdes priekšsēdētāja Svetlana Afanasjeva. Ar izaicinājumiem nācies saskarties visos objektos – Krievu salas infrastruktūras izbūvei bija maz laika, jo projekta sākšanu, kā DB jau ziņojis, kavēja būvatļaujas apstrīdēšana, brīvostai viegli nevedās arī ar finansējuma piesaisti. «200 strādnieku bija gatavi sākt strādāt, bijām iepirkuši materiālus par vairāk nekā 25 milj. eiro un pēkšņi būvatļauja tika apturēta. Tas bija diezgan grūts brīdis. Krievu salas dēļ atteicāmies no viena diezgan nopietna objekta Krievijā, bet sanāca tā, ka visu vasaru, kas ir labākais laiks būvniekiem, gaidījām atļauju sākt darbus,» atminas S. Afanasjeva. Tomēr ar rezultātu viņa ir apmierināta, uzskaitot, ka kopējais izbūvēto piestātņu garums tuvojas 1,5 km, to dziļums ir 15 m ar iespēju padziļināt līdz 17 m, iegremdēts milzīgs daudzums cauruļu, padziļināta upes gultne utt. Savukārt Bolderājas stacijas projektā uzbēruma veidošanā izmantotas specifiska tehnoloģija – smilšu pāļi. Par tehnoloģiski unikālu uzskatāms arī Šķirotavas projekts, kas bija jāīsteno, nepārtraucot objekta darbību. «Savā starpā objektu saucam par kosmosa kuģi. Vagonu šķirošana, pārmiju kontrole, elektrības kontrole – viss notiek automātiski,» viņa atzīst.

Šajā piektdienā portāls db.lv ciemojas Rīgā, Tvaika ielā 27, kur AS BMGS betona un dzelzsbetona konstrukciju ražotnē tiek izgatavota ļoti specifiska produkcija – betona un saliekamās dzelzsbetona konstrukcijas.

AS BMGS tika izveidota 1993.gadā uz tresta Baltmorgidrostroj (dibināts 1952.gadā ar mērķi atjaunot sagrautās un izpostītās jūras un tirdzniecības ostas, kā arī kuģu remonta uzņēmumus Baltijas reģionā) bāzes. Reorganizācijas laikā BMGS izdevās saglabāt pamatjaudas, personālu, uzkrāto pieredzi un turpināt savu darbību brīvā tirgus apstākļos.

Uzņēmumam ir filiāles un pārstāvniecības Krievijā (Sanktpēterburgā), Igaunijā (Tallinā), Lietuvā (Klaipēdā), Turkmenistānā (Ašhabadā) un Zviedrijā.

Galvenie BMGS darbības virzieni ir ostu būvju celtniecība, jebkura veida pāļu pamatu, tiltu, dzelzceļa būvju būvniecība, ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu būvniecība, kā arī tiek piedāvāti pakalpojumi projektēšanas un ģeotehniskās izpētes jomā. Vienlaikus uzņēmums nodarbojas arī ar betona un dzelzsbetona izstrādājumu ražošanu specifiskām industriālu projektu vajadzībām, kā arī dzelzceļa un ostu projektiem. BMGS ražo produkciju tādiem pasūtītājiem kā ostām un infrastruktūras organizācijām, bet arī nodrošina saražotās produkcijas montāžu un projektu vadību, nodrošinot klientus ar pilnu apkalpošanas ciklu.

Izmaiņas notikušas AS BMGS valdes sastāvā, liecina Lursoft dati.

Pilnvaru termiņš pagarināts līdzšinējam valdes priekšsēdētājam Viktoram Param, kā arī valdes loceklei Svetlanai Afanasjevai. Kā trešā amatpersona uzņēmuma valdē apstiprināts Vitālijs Čaplinskis, kurš pildīs valdes locekļa pienākumus.

Lursoft datu bāzēs pieejamā informācija liecina, ka vakar no valdes locekļu amata pildīšanas AS BMGS atcelts Vladimirs Mironovs, Vladimirs Korolišins, kā arī Genādijs Kalaneps.

V. Čaplinskis, kurš ir jaunieceltais AS BMGS valdes loceklis, patlaban ir arī SIA PBLC un SIA IBR līdzīpašnieks, pēdējā no tiem ieņemot arī valdes locekļa amatu. Papildus tam V. Čaplinskis pilda arī SIA PBLC Biznesa Centrs valdes priekšsēdētāja pienākumus.

Šomēnes atbrīvoti uzņēmuma "Latvijas Dzelzceļš" (LDz) finanšu direktors Rems Razums un Tehnisko direkcijas vadītājs, kādreizējais valdes loceklis Ēriks Šmuksts, savukārt Sliežu ceļu pārvaldes vadītājs Vladlens Makedons pazemināts amatā, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".

Razums uzsvēris, ka nav nekādā veidā sodīts vai saņēmis disciplinārsodu, tomēr piektdien viņam bija pēdējā darba diena LDz. Pēc Razuma sniegtās informācijas, darba tiesiskās attiecības ar LDz pārtrauktas, pusēm vienojoties.

"Šmuksts tiešām ir ar lielu profesionālo bagāžu LDz. Mēs redzējām to, ka jaunās prasības, jaunā dinamika prasa nedaudz citu pieeju," skaidrojis LDz vadītājs Rinalds Pļavnieks, piebilstot, ka arī Makedons ir cienījams darbinieks un cietis citu neizdarības dēļ. Viņš sodīts, jo parakstījis līgumus un rēķinus.

Šmuksts kopā ar kādreizējiem "Latvijas dzelzceļa" vadītājiem Uģi Magoni un Edvīnu Bērziņu, kā arī valdes locekli Aivaru Strakšas ir apsūdzēts par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, radot valstij 1,5 miljonu eiro zaudējumus. Apsūdzības dēļ Šmuksts pirms gada pameta valsts uzņēmuma valdi, bet turpināja darbu Tehniskās direkcijas vadībā.

Rīgas brīvostas valde slēgs līgumu ar hidrotehniskās celtniecības kompāniju AS BMGS par galvenā kuģu ceļa vēsturiskā krasta stiprinājuma (FG dambis) pārbūvi, informē Rīgas Brīvostas pārvaldē.

AS BMGS piedāvājums tika atzīts par ekonomiski izdevīgāko Rīgas brīvostas pārvaldes (RBP) izsludinātajā atklātajā iepirkuma procedūrā par FG dambja pārbūvi, saglabājot to vēsturiskajā izskatā. FG dambis atrodas Daugavas kreisajā krastā pie Ķīpsalas un stiepjas 1, 51 km garumā. Bez būtiskas atjaunošanas tas ticis ekspluatēts jau vairāk nekā 120 gadus. Tā kā vēsturiskajam dambim ir būtiska loma kuģošanas nodrošināšanai Rīgas ostā - tas aizsargā galveno kuģu ceļu no grunts noslīdējumiem, RBP ir uzsākusi FG dambja rekonstrukcijas projektu.

FG dambis ir būvēts no 1889. līdz 1891. gadam kā Daugavas kreisā krasta straumi regulējošā būve un kopā ar K. Valdemāra un CDE dambi veido Daugavas kreisā krasta dambju sistēmu, kas paredzēta upes gultnes nostiprināšanai un ostas ierīkošanai. Dambja konstrukciju veido savā starpā sastiprinātas koka pāļu sienas, kas piepildītas ar akmeņiem. Tā kā savstarpējais pāļu sienu stiprinājums atrodas mainīgā ūdenslīmeņa zonā, koka konstrukcijas ir pakļautas trupei un ledus iedarbībai. Apsekošanas gaitā ir konstatēti nopietni dambja bojājumi, kas pēc ekspertu slēdziena var novest pie dambja sagruvuma.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) vakar veicis kratīšanu Latvijas būvniecības uzņēmuma AS BMGS birojā un uzņēmuma valdes priekšsēdētājas Svetlanas Afanasjevas dzīvesvietā, apstiprināja Afanasjeva.

«Vakar bija pārbaude, bet tai nevar būt nekāds objektīvs pamatojums. Arī detaļas nav zināmas, vien tas, ka vietējā institūcija saņēma lūgumu no Lietuvas,» sacīja Afanasjeva, uzsverot, ka uzņēmums darbojas vairākās valstīs un vienmēr ievēro gan konkrētās valsts, gan Eiropas Savienības normatīvos aktus un biznesa ētikas principus.

Skaidrojot radušos situāciju, Afanasjeva sacīja, ka piesakoties konkursā par Klaipēdas ostas piestātnes rekonstrukciju, lai izpildītu pasūtītāja kvalifikācijas prasības, jau pašā sākumā tika izvēlēts partneris, ar kuru izveidots konsorcijs. «Visi piedāvājumi nāk konsorcija vārdā, un otrs konsorcija dalībnieks ir Lietuvas uzņēmums Hidrostatyba, tas nav mūsu konkurents,» uzsvēra BMGS pārstāve.

Laikā, kad valsts a/s Latvijas dzelzceļš (LDz) izjūt aizvien nopietnākas finanšu grūtības, tostarp ik pa laikam spiests atlaist darbiniekus, uzņēmums ir gatavs pārmaksāt par sliežu ceļu modernizācijas projektu 5–10 miljonus eiro, liecina laikraksta Diena rīcībā esošā informācija.

Iepirkumu LDz izsludināja pērn septembrī dzelzceļa infrastruktūras modernizācijai posmos Rīga–Jelgava un Rīga–Aizkraukle. Paša LDz prognozētā iepirkuma cena bija noteikta 66,4 miljoni eiro.

Konkursā pieteicās divi pretendenti – a/s A.C.B., kuras piedāvātā cena bija 56 207 488,65 eiro, – un personu apvienība BMGS-Fima-Alstom, kas šos darbus piedāvāja īstenot par 71 499 999,98 eiro. Taču piedāvājumu izvērtēšanas laikā LDz konkursa komisija pēkšņi sākusi savādāk interpretēt atsevišķas nolikuma normas par pretendentu pieredzes prasībām, kādēļ A.C.B. negaidīti izslēgts no konkursa kā neatbilstošs.

Taču būtiski, ka laikā, kad Krievijas agresijas dēļ Ukrainā pasaulē pieaug ekonomikas krīze, arī tranzīta nozarē, LDz ar rūkošu finanšu situāciju tomēr nolēmis slēgt līgumu ar vienīgo atlikušo pretendentu par summu, kas par 10 miljoniem eiro pārsniedz izbrāķētā konkurenta cenu un par pieciem miljoniem eiro pārsniedz paša LDz plānotās izmaksas.A.C.B. ir pārsūdzējis LDz konkursa komisijas lēmumu Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB), līdz ar to LDz līgumu ar izvēlēto pretendentu šobrīd slēgt nevar. Sūdzības izskatīšanas termiņš vēl nav noteikts.

A/s BMGS ar vairāk nekā 95 milj. eiro būvniecības apgrozījumu no līderu pjedestāla gāzusi SIA Re&Re

Tas izriet no DB veidotā Latvijas lielākā būvuzņēmumu saraksta. Jāpiebilst gan, ka daudzu būvkompāniju pērnā gada finanšu rādītāji vēl nav auditēti un pieejami Lursoft datu bāzē. Izmantota ir uzņēmumu pašu sniegtā informācija, kā arī dati no Būvkomersantu reģistra, kur publiskotais sniegto būvniecības pakalpojumu apgrozījums reizēm nedaudz atšķiras no kompāniju kopējā apgrozījuma, līdz ar to nevar izslēgt, ka līdz ar pilnīgas informācijas saņemšanu lielāko uzņēmumu sarakstā iespējamas korekcijas.

Augšā, lejā

Latvijas lielāko būvnieku pērnā gada finanšu rādītāji ir ļoti svārstīgi – vieniem izdevies apgrozījumu būtiski audzēt, citiem vērojams kritums.

Ventspils brīvostas pārvaldes izsludinātajā atklātajā konkursā par tiesībām veikt ostas Dienvidu mola atjaunošanu uzvarējusi AS BMGS, kas darbus piedāvā veikt par 2,4 miljoniem eiro, informē Ventspils brīvostas pārvaldes sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Ieviņa.

Plānots, ka būvdarbi Dienvidu molā varētu sākties šī gada beigās un ilgt līdz nākamā gada vidum.

Konkursā savus piedāvājumus iesniedza divi pretendenti - AS BMGS un PS LNK Industries group. Pēc piedāvājumu izvērtēšanas Iepirkumu komisija pieņēmusi lēmumu par uzvarētāju atzīt un iepirkuma līguma slēgšanas tiesības piešķirt pretendentam, kas piedāvājis zemāko līgumcenu, t.i. AS BMGS.

Ventspils ostas moli to tagadējā veidolā būvēti pirms vairāk nekā 100 gadiem. Pēdējie nozīmīgie atjaunošanas darbi Dienvidu molā veikti 90-to gadu vidū, tomēr tik pamatīgu rekonstrukciju, kāda plānota tuvākajā nākotnē, Dienvidu mols nav pieredzējis vismaz 60 gadus.

Būtiskākie plānotie darbi ir mola tetrapodu krāvuma papildināšana, segumu atjaunošana, fasāžu remonts un jauna apgaismojuma izbūve visā mola garumā.

Dzelzceļa projekta "Rail Baltica" enerģijas apgādes apakšsistēmas projektēšanas un būvniecības iepirkuma otrajai kārtai kvalificējušās trīs starptautiskas uzņēmumu apvienības.

Tās ir Spānijas "Cobelec "Rail Baltica"", uzņēmumu apvienība no Latvijas, Francijas un Polijas "Alstom-BMGS-GE-Torpol" un uzņēmumu apvienība no Francijas, Vācijas un Latvijas "STC Baltic Electrification", informē Baltijas valstu kopuzņēmuma AS "RB Rail" pārstāvji.

"Cobelec "Rail Baltica"" sastāvā ir "Cobra Instalaciones y Servicios S.A." and "Elecnor Servicios y Proyectos S.A.U.". "Alstom-BMGS-GE-Torpol" sastāvā ir AS "BMGS", SIA "Bombardier Transportation Baltics", "Alstom Transport S.A.", "GE Energy Power Conversion France SAS" un "Torpol S.A." un "STC Baltic Electrification" sastāvā ir AS "Colas Rail", "Siemens Mobility GmbH", "Siemens Mobility Oy Latvijas filiāle" un "TSO SAS".

«Apziņa, ka attīstām kaimiņvalsts ostu un tādējādi audzējam Latvijas konkurentvalsts ekonomiku, ir diezgan nomācoša. Taču Latvijā šobrīd nav pietiekami daudz darba.»

To intervijā DB saka BMGS valdes priekšsēdētāja Svetlana Afanasjeva.

Fragments no intervijas:

Ar kādiem projektiem kompānija BMGS šobrīd strādā?

Situācija ir diezgan interesanta, jo domājām par Latviju un gribētu attīstīt tieši savu valsti, bet realitātē šobrīd strādājam kaimiņiem Lietuvā, palīdzot attīstīt viņu tranzītbiznesu. Jau šobrīd kompānijas aiziet no Latvijas uz Klaipēdu tikai tāpēc, ka tur ir labāka infrastruktūra un līdz ar to izdevīgāk biznesam, bet mēs palīdzam Klaipēdas ostai to nodrošināt.

Kāpēc šāda situācija ir izveidojusies?

2023. gada 30. jūnijā uzsākts starptautiska iepirkuma par ātrgaitas dzelzceļa elektrifikācijas apakšsistēmas projektēšanu un būvniecību otrais posms.

Nosūtīts uzaicinājums iesniegt sākotnējo piedāvājumu trim iepriekš kvalificētiem kandidātiem - Spānijas “COBELEC Rail Baltica” (Cobra Instalaciones y Servicios S.A. and Elecnor Servicios y Proyectos S.A.U.), uzņēmumu apvienība no Latvijas, Francijas un Polijas “ALSTOM-BMGS-GE-Torpol” (“BMGS” AS, “Bombardier Transportation Baltics” SIA, ALSTOM Transport SA, GE Energy Power Conversion France SAS, TORPOL S.A.) un uzņēmumu apvienība no Francijas, Vācijas un Latvijas “STC Baltic Electrification” (COLAS RAIL AS, Siemens Mobility GmbH, Siemens Mobility Oy Latvijas filiāle, TSO SAS).

“Rail Baltica ātrgaitas dzelzceļa elektrifikācijas iepirkums tika izsludināts 2022. gada vidū un ir uzskatāms par lielāko īstenoto elektrifikācijas projektu Eiropā. Šīs aktivitātes mērķis ir nodrošināt pilnīgu atbilstību drošības un savietojamības prasībām, maksimāli nodrošinot arī ieguvumus vides jomā,” sacīja Aiga Benfelde, RB Rail AS Iepirkumu vadītāja un iepirkuma komisijas priekšsēdētāja.

Lai gan eksporta tirgus būvniekiem palīdz turēties pretim sarežģījumiem vietējā tirgū, kopējais ārvalstīs veikto būvdarbu apmērs joprojām ir neliels , otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pērn Latvijas būvkompāniju pašu spēkiem ārvalstīs veiktais būvdarbu apjoms sarucis par teju 10 milj. eiro un bijis 89,9 milj. eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar kopējo pašu spēkiem veikto būvdarbu apjomu, tie ir vien ap 5%.

Liela loma

Kompānijas, kas izvēlējušās iet eksporta ceļu, uzsver tā nozīmīgumu. To apliecina arī skaitļi, piemēram, a/s BMGS pašu spēkiem sniegtais būvniecības pakalpojumu apmērs Latvijā tikai par 1,6 milj. eiro (bez PVN) pārsniedz apmērus, kas sasniegti citās valstīs, izriet no Būvkomersantu reģistrā rodamās informācijas. Proti, Latvijā pašu spēkiem sniegti pakalpojumi18,9 milj. eiro apmērā (bez PVN), bet ārvalstīs – 17,3 milj. eiro (bez PVN) apmērā. Kopējā uzņēmuma sniegto būvniecības pakalpojumu apmērā ārvalstīs veiktie būvniecības un projektēšanas darbi veido vairāk nekā 37%. Īstenots sašķidrinātās dabasgāzes termināļa projekts Klaipēdā, ieskaitot ostas infrastruktūras projektēšanu un būvniecību, būvēta jauna kruīzu kuģu piestātne vecajā Tallinas ostā, veikta salikto betona un tērauda konstrukciju projektēšana, ražošana, piegāde un montāža projektē Liljekonvaljenā, Stokholmā – tie ir lielākie pērn BMGS darbi ārzemēs.

Par Dienvidu tilta ceturtās kārtas izbūves konkursu iesniegtas astoņas sūdzības, liecina Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā publicētā informācija.

Par pirmajām četrām sūdzībām gala lēmums vēl nav pieņemts. IUB ir pieprasījis skaidrojumus Būvniecības valsts kontroles birojam. Līdz ar to lēmuma pieņemšana paredzēta decembrī. Sūdzību iesniedzēji bija AS "BMGS", "EWCON", "Baltic Industrial Construction" un "LNK Industries".

Šajā laikā Rīgas pašvaldības Centrālās administrācijas Iepirkumu pārvalde veikusi grozījumus iepirkuma dokumentācijā, grozot tajā iekļautās prasības, kā arī saņemtas vēl trīs sūdzības par šo iepirkumu.

Tās iesniedza SIA "Binders", AS "BMGS" un SIA "L Projekts".

Kā ziņots, konkurss tika izsludināts 4.augustā.

Iepirkums tiek veikts divās daļās - Jāņa Čakstes gatves izbūve no Valdeķu ielas līdz Ziepniekkalna ielai un no Vienības gatves līdz Valdeķu ielai. Katra Čakstes gatves posma izbūve jāveic divu gadu laikā.

Rīgas domes Satiksmes departaments noslēdzis 42,5 miljonus eiro vērtu līgumu ar piegādātāju apvienību "OTC" par jauna satiksmes pārvada būvniecību Sarkandaugavā, aģentūra LETA noskaidroja departamentā.

Līgums paredz veikt 1.kārtas būvniecību satiksmes pārvadam pāri dzelzceļa sliežu ceļiem "Rīga-Skulte". Saskaņā ar Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā pieejamo informāciju, "OTC" ir apvienojušies trīs būvnieki - SIA "Binders", AS "LNK Industries" un AS "Latvijas tilti".

Līguma summa bez pievienotā vērtības nodokļa ir 35,11 miljoni eiro. 27 miljonus eiro no būvniecības izmaksām plānots segt no Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansējuma, vienu miljonu eiro - no valsts budžeta, bet pārējo - no pašvaldības līdzekļiem.

Kā pastāstīja departamenta pārstāve Ilze Dimante, līdz ar būvniecības sezonas sākumu, kas provizoriski būs aprīlī, tiks uzsākti darbi, lai izbūvētu divlīmeņu šķērsojumu starp Viestura prospektu un Tvaika ielu.

VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) ir pabeidzis gājēju tuneļa izbūves darbus zem sliežu ceļiem Ogrē, kas savieno Mālkalnes prospektu ar Skolas ielu.

Līdz ar jaunā infrastruktūras objekta nodošanu ekspluatācijā, Ogres iedzīvotāji un pilsētas viesi turpmāk dzelzceļu varēs šķērsot droši un neatkarīgi no intensīvās vilcienu kustības.

Ogrē sāksies ilgi gaidītā gājēju tuneļa būvniecība 

Ogrē šonedēļ uzsākta gājēju tuneļa būvniecība zem sliežu ceļiem, kas savienos Skolas...

Būvniecības darbi sākās 2019. gada vasarā un tos LDz uzdevumā veica pilnsabiedrība "BMGS-Viadukts". Jaunais infrastruktūras objekts 17.novembrī ir nodots ekspluatācijā, un gājēju kustībai tas tiks atklāts 18.novembrī.

Tunelim ir divas ieejas, kas aprīkotas ar liftiem, lai nodrošinātu ērtu un drošu pārvietošanos cilvēkiem ar ierobežotām kustību spējām, kā arī ģimenēm ar ratiņiem. Tuneļa izbūvē ir izmantots monolīta dzelzsbetons un mākslīgā akmens plāksnes, savukārt ieejas kāpnes ir veidotas no masīva granītakmens. Tuneļa abos galos esošo liftu sienas ir veidotas no caurspīdīga stiklojuma, bet durvīm ierīkota automātiska atvēršanās un aizvēršanās sistēma.

Šī projekta īstenošanai valsts 2018.gada budžetā tika ieplānoti līdzekļi divlīmeņu sliežu šķērsojuma izbūvei divu miljonu eiro apmērā.

Iepirkumā uzvarēja pilnsabiedrība "BMGS-Viadukts", ar kuru noslēgtā līguma summa bija 1 489 999,77 eiro.

Arī, kad tiešām finansējuma reāli nemaz nav, iepirkumu procedūras tiek uzsāktas un netiek apturētas, kamēr nav saņemti pretendentu piedāvājumi. Tādā veidā iepirkuma organizētājs iegūst pilnībā sagatavotu tehnisko aprakstu, tehniskos risinājumus un tāmi, bet konkursa nav. Jāsecina – tas ir veids, kā pasūtītājs iegūst bezmaksas materiālus tālākai vajadzīgo variantu meklēšanai – akcentē Svetlana Afanasjeva, BMGS valdes priekšsēdētāja.

Vēl uzņēmēju žurnāla #DienasBizness 25. maija numurā: