Balstoties uz nesen publiskoto sociālekonomiskās ietekmes pētījumu, Latvijas tautsaimniecības ieguvumi no celulozes rūpnīcas projekta nenoliedzami būs ievērojami un izpaudīsies kā iekšzemes kopprodukta pieaugums, jaunas darba vietas un meža nozares attīstība, norādīts a/s Baltic Pulp izpilddirektora Jukas Laitinena izplatītaja informācijā. Tomēr, neskatoties uz šiem ieguvumiem, sabiedrībā ir izplatīts daudz nepareizas un nepamatotas informācijas par iecerētās celulozes rūpnīcas ietekmes uz vidi novērtējuma darba ziņojumu, tāpēc a/s «Baltic Pulp» vēlas atzīmēt dažus faktus. Darba ziņojums tika sastādīts, stingri ievērojot likumdošanas normas vides jautājumos un Ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) valsts biroja vadlīnijas. Procedūra nosaka novērtējuma finansējuma kārtību, kas jānodrošina pieteikuma iesniedzējam. Darba ziņojums ir atklāts dokuments, ko izvērtē IVN valsts birojs un kas bija pieejams IVN valsts birojā komentāru izteikšanai. Saskaņā ar likuma prasībām sabiedriskās apspriešanas periods tika arī pagarināts. Pētījumus, kas pamato šo ziņojumu, ir veikusi augsti kvalificētu ekspertu grupa, kam ir liela starptautiska pieredze celulozes rūpniecības jomā un apkārtējās vides jautājumos. Darba ziņojuma nodaļas, kas sniedz celulozes rūpnīcas un plānotās vides kontroles aprakstu, sagatavoja a/s «Baltic Pulp» sadarbībā ar Latvijas Zinātņu akadēmijas Valsts koksnes ķīmijas institūtu. Jāuzsver, ka šis ziņojums ir pirmais un vienīgais dokuments latviešu valodā, kas aptver tik plašu informāciju par celulozes ražošanas ķīmijas un tehnoloģijas jautājumiem. Celulozes rūpnīca izmantos vislabākos pieejamos tehniskos paņēmienus, kā noteikts Eiropas Savienības atsauces dokumentā par celulozes un papīra rūpniecību. A/s «Baltic Pulp» investori tiek uzskatīti par vieniem no vadošajiem līderiem jaunu un ilgtspējīgu metožu izstrādē un ieviešanā celulozes rūpniecībā. Tādēļ «Baltic Pulp» mērķis ir izveidot un vadīt ilgstpējīgu ražotni, neradot būtisku ietekmi uz Latvijas dabu un Daugavas upi. Pētījumus, kas pamato šo ziņojumu, veica SIA «Estonian, Latvian & Lithuanian Environment» (ELLE), kā arī vairāki līdzautori, tai skaitā LU Bioloģijas institūts, SIA «Geo Consultants», Latvijas zivsaimniecības pētniecības institūts, Darba un vides veselības institūts, SIA «PAIC» un individuāli eksperti. Rūpnīcas notekūdeņu ietekmi uz Daugavas upes un tās ūdenskrātuvju ekosistēmu novērtēja zviedru un somu vides konsultantu firmas «AF IPK» un «MFG». Sagaidāmās izmaiņas Daugavas ūdens kvalitātē būs nenozīmīgas. Jebkuru kaitīgu vielu koncentrācija būs ievērojami zemāka par līmeni, kas varētu izsaukt negatīvu ietekmi: celulozes rūpnīcas darbības rezultātā netiks radīts toksisks piesārņojums un negatīva iedarbība uz Rīgas pilsētas vai citu pie upes esošo lietotāju dzeramā ūdens kvalitāti. Daugavā nav sagaidāmas nekādas būtiskas izmaiņas. Tas savukārt nozīmē, ka neradīsies izmaiņas zivju dzīves vietās Pļaviņu ūdenskrātuves augšdaļā un citur Daugavā, kā arī izmaiņas zivju sugu daudzveidībā vai nozvejā. Daugavu varēs izmantot kā peldēšanās, makšķerēšanas un atpūtas vietu tieši tāpat, kā tas notiek pašlaik. Celulozes un papīra rūpniecībai ir senas tradīcijas visā pasaulē. Visas šīs uzkrātās zināšanas jāizmanto, un tas arī tiek darīts, plānojot šādas liela apjoma investīcijas. Potenciālie investori, kuriem ir ilga un bagāta pieredze mežrūpniecības un celulozes ražošanas nozarēs, ļoti nopietni izturas pret iecerēto celulozes rūpnīcu. Somija kā Eiropas Savienības dalībvalsts stingri ievēro visus ES normatīvos aktus, ieskaitot tos, kas attiecas uz celulozes rūpnīcām. Izvērtējot Ozolsalas celulozes rūpnīcas ietekmi, šie ES noteikumi tiek rūpīgi ņemti vērā. Latvija kā potenciālā ES dalībvalsts šobrīd arī ievieš minētos normatīvos aktus,norādīts a/s Baltic Pulp izpilddirektora Jukas laitinena izplatitaja informācijā.

A/s Baltic Pulp (BP) Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojā iesniegusi Sulfātcelulozes rūpnīcas būvniecības Krustpils pagasta Ozolsalā ietekmes uz vidi novērtējuma noslēguma ziņojumu. Tagad tiks veikta iesniegtā ziņojuma izvērtēšana, skaidro Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts biroja direktors Jānis Avotiņš. Viņš atzīst, ka nepieciešamības gadījumā birojam ir tiesības no a/s Baltic Pulp (67 % akciju pieder Somijas koncernam Metsaliitto un 33 % Latvijas valstij) prasīt iesniegto ziņojumu papildināt. «Ja viss rit savu gaitu, tad divu mēnešu laikā —ap 18. maiju var sagaidīt Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts biroja atzinumu par šo projektu un tā realizācijas gadījumā izvirzītajiem priekšnoteikumiem,» uzsver J. Avotiņš. Viņš aicināja visus Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojā iesniegt savus priekšlikumus un vērtējumu par celulozes rūpnīcas prognozēto ietekmi uz vidi. Turklāt iesniegtā noslēguma ziņojumā tāpat kā agrāk iesniegtā BP darba ziņojuma izvērtēšanā piedalīsies dažādi speciālisti. Ja kāda no pašvaldībām, kura atrodas celulozes rūpnīcas ietekmes zonā, iebildīs pret šī projekta realizāciju, tad galīgais lēmums būs jāpieņem politiskā līmenī — Latvijas valdībai, kuru šobrīd vada zaļais premjers Indulis Emsis. Jāatgādina, ka 2003. gada 8. aprīlī Ietekmes uz vidi valsts birojam tika iesniegts ietekmes uz vidi novērtējuma darba ziņojums, savukārt 2003. gada 30.jūnijā BP no Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts biroja saņēma atzinumu par iesniegto ziņojumu ar pieprasītajiem jautājumiem un papildinājumiem. Kopumā BP sagatavotais ietekmes uz vidi novērtējuma noslēguma ziņojums ir uz vairāk nekā 1000 lappusēm. Jāatgādina, ka pērnvasar BP prognozēja, ka Ietekmes uz vidi vērtējuma galīgais ziņojums tiks iesniegts – 2003. gada 3. ceturksnī.

Pirms izdarīt spriedumus par celulozes rūpnīcas celtniecību Ozolsalā, lēmējinstitūcijām būtu jāsagaida Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts biroja slēdziens par celulozes rūpnīcas būvniecības ietekmes uz vidi noslēguma ziņojumu,norādīts a/s Baltic Pulp» projekta sekretārs Grigorija Rozentāla informācijā. Neatkarīgs un oficiāls IVN valsts biroja ekspertu slēdziens par noslēguma ziņojumu gaidāms maijā.A/s Baltic Pulp norāda, ka noslēguma ziņojumā no piesardzības viedokļa ir analizētas vissliktākās iespējamās situācijas, ieskaitot maksimālos mēneša notekūdeņu apjomus upes mazūdens periodā. Gatavojot novērtējuma uz vidi noslēguma ziņojumu, mērījumus saskaņā ar starptautiskajiem standartiem atbilstošām metodēm veica labākās Latvijas laboratorijas un eksperti. Mērījumu atskaites ir atrodamas noslēguma ziņojuma Pielikumu sējumā,norādīts a/s Baltic Pulp» projekta sekretārs Grigorija Rozentāla informācijā. Daugavas ūdens kvalitātes novērtējums un tā lietošana cilvēku vajadzībām ir bijis viens no galvenajiem jautājumiem noslēguma ziņojumā. Pamatojoties uz modelēšanu, zinātniskajiem aprēķiniem un pasaules pieredzi, varam droši apgalvot, ka celulozes rūpnīca neizmainīs un nepasliktinās Daugavas ūdens kvalitāti. Tā saglabāsies atbilstoši Latvijas un starptautisko standartu (Padomes direktīva 98/83/EK), noteiktajām prasībām un vadlīnijām,norādīts a/s Baltic Pulp» projekta sekretārs Grigorija Rozentāla informācijā. Tas ir bioloģiski likumsakarīgi, ka skābekļa koncentrācija ūdenī siltajā laika periodā – jūnijā – samazināsies, tomēr jāatceras, ka skābekļa koncentrācija Daugavā, saskaņā ar veiktajiem mērījumiem, nav samazinājusies līdz kritiskajai robežai. Turklāt celulozes rūpnīca būs aprīkota ar efektīvām bioloģiskajām ūdens attīrīšanas iekārtām, kas nodrošinās, ka notekūdeņi neradīs nozīmīgas izmaiņas pašreizējā skābekļa koncentrācijā upē. Tas ir pierādījies arī Somijas iekšzemes ūdenstecēs, kas ir seklas un ļoti jūtīgas pret skābekļa samazināšanos. Pēdējo 10 gadu laikā Somijas ūdensteču kvalitāte ir uzlabojusies, neskatoties uz rūpniecības attīstību,norādīts a/s Baltic Pulp» projekta sekretārs Grigorija Rozentāla informācijā. Gan noslēguma ziņojuma izstrādē, gan zinātniskos jatājumos kopumā a/s Baltic Pulp uzticas zinātniskajiem faktiem, kurus atzinuši labākie zinātnieki un eksperti, kas aktīvi darbojas vai labi pārzina moderno celulozes un papīra rūpniecību. Celulozes un papīra rūpniecība ir viena visvairāk pētītākajām rūpniecības nozarēm – sadarbībā ar universitātēm un pētniecības institūtiem visā pasaulē nepārtraukti tiek veikti zinātniski pētījumi. Pētījumu rezultāti, kas ir pieejami, tiek izmantoti dažādu vērtēšanas un mērījumu metožu un tehnoloģiju salīdzināšanā,norādīts a/s Baltic Pulp» projekta sekretārs Grigorija Rozentāla informācijā. Celulozes rūpniecība tiek strikti reglamentēta Eiropas Savienībā, kur likumdošana un kontrole vides jomā ir visstingrākā pasaulē. IPPC direktīva un uz to balstītā Latvijas likumdošana liek a/s Baltic Pulp pielietot Vislabākās pieejamās tehnoloģijas (Best Available Techniques - BAT). Ietekmes uz vidi novērtējuma noslēguma ziņojums sagatavots atbilstoši Latvijas valsts likumdošanai un saskaņā ar ES direktīvām par Ietekmes uz vidi novērtējumu,norādīts a/s Baltic Pulp» projekta sekretārs Grigorija Rozentāla informācijā. A/S Baltic Pulp ir celulozes projekta kompānija, kas pieder Latvijas valstij (33% daļu) un Somijas kompānijai MetsĒliitto Group (67% daļu). Šī investīciju projekta ietvaros, kas ir lielākais Latvijā, paredzēts uzcelt modernu celulozes rūpnīcu Jēkabpils rajona Ozolsalā. Rūpnīca gadā saražos 600 000 tonnu balinātās celulozes, norādīts a/s Baltic Pulp» projekta sekretārs Grigorija Rozentāla informācijā.

SIA Tukums Airport, ievērojot atbilstošās prasības, centīsies turpināt Tukuma lidostas jeb lidostas Jūrmala paplašināšanu, pieļaujot iespēju arī gatavot jaunu ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) ziņojumu.

SIA Tukums Airport juriste Viktorija Šalajeva aģentūrai LETA skaidroja, ka saistībā ar Vides pārraudzības valsts biroja (VPVB) atzinumu, kas aptur paplašināšanos, SIA Tukums Airport ieskatā IVN procedūras gaitā sniegtā atzinuma mērķis ir nevis aizliegt lidostai attīstīties, bet norādīt uz nepilnībām iesniegtajā ziņojumā.

«VPVB uzskata, ka daži no aprēķiniem iesniegtajā ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumā tika veikti nepareizi, tomēr speciālisti, kuri izstrādāja ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu lidostas Jurmala Airport darbības paplašināšanai, tam nepiekrīt,» skaidroja Šalajeva, informējot, ka patlaban tiek noskaidrota situācija un, tiklīdz būs vairāk skaidrības, SIA Tukums Airport veiks tālākās darbības.

Protestējošajiem Tukuma iedzītovtājiem par prieku, nolemts atkārtoti veikt sabiedriskās apspriešanas un veikt ietekmes uz vidi novērtējumu.

Vides pārraudzības valsts birojā (VPVB), izvērtējot SIA Tukums Airport Jūrmalas lidostas darbības paplašināšanas ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu, nolemts, ka iesniedzējam tas jāpapildina un jārīko atkārtota sabiedriskā apspriešana.

Vides pārraudzības valsts biroja Ietekmes uz vidi novērtējuma nodrošināšanas daļas vadītāja Ērika Ulāne aģentūru LETA informēja, ka VPVB ir uzdevis lidostas uzņēmumam novērst nepilnības ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumā un nodrošināt tā atkārtotu sabiedrisko apspriešanu.

Tas nozīmē, ka atkārtoti notiks arī sabiedriskās apspriešanas sapulces, skaidroja Ulāne, piebilstot, ka, izvērtējot ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumus, VPVB tā ir ierasta prakse, ka ziņojumi netiek akceptēti ar pirmo reizi, jo apjomīgajā dokumentā uzņēmēji bieži palaižot garām atsevišķas prasības. Parasti VPVB pieprasa iesniegt papildinājumus, taču šajā lidostas ziņojumā konstatēta virkne trūkumu, tāpēc nolemts to atdot atpakaļ uzlabošanai un atkārtotai apspriešanai.

Celulozes rūpnīcas projekta īstenotājam a/s Baltic Pulp būs jāveic papildu pētījumi par rūpnīcas ietekmi uz vidi.To apstiprina arī Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts biroja direktors Jānis Avotiņš. Celulozes rūpnīcas būvētājam būs jāveic papildu pētījumi (laiks nav limitēts) un jāprecizē sava pozīcija konkrētos jautājumos. Iespējams, ka šāda parsība varētu kavēt Latvijā iespējamās celulozes rūpnīcas izveidi. Papildu pētījumu nepieciešamību J. Avotiņš skaidro ar dažādu ekspertu izteikto kritiku un iebildumiem par a/s Baltic Pulp iesniegto celulozes rūpnīcas Ozolsalā ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumā ietverto informāciju. Turklāt kritiku par minētajā ziņojumā ietverto izteikuši ne tikai Rīgas ūdens organizētā zinātnieku grupa, bet arī Vides aizsardzības klubs un citas organizācijas un eksperti. Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts biroja atzinums par minēto ziņojumu pēc aptuvenām aplēsēm varot gaidīt ap jūnija vidu. Šajā atzinumā būs piezīmes un norādījumi, kuri a/s Baltic Pulp būs obilgāti jāizpilda. Minētā atzinuma tapšanā problēmas Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojam sagādājis fakts, ka daļa Latvijā esošo celulozes speciālistu ir nostājušies pretējās pozīcijās — daļa (strādājuši Baltic Pulp uzdevumā) ir «par», bet citi atkal ir «pret», tāpēc J. Avotiņš lūdzis Eiropas celulozes ražotāju asociācijai ieteikt ārzemju ekspertus, kuri nebūtu no Skandināvijas un kuri nav saistīti ar potenciālajiem celulozes rūpnīcas būvētājiem Latvijā. Pašlaik tiek gaidīta šo ieteikto ekspertu – Portugāles kompānijas izvērtējums par Latvijā plānotās rūpnīcas tehnoloģijas izvēli.

Augstākā tiesa atstājusi negrozītu apgabaltiesas spriedumu lietā par akumulatoru pārstrādes rūpnīcas izveidi Kalnciemā, vienlaikus norādot, ka lietā pārsūdzētais iestādes lēmums nedod galīgu atļauju darbības īstenošanai.

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 7.maijā atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas 2016.gada 21.decembra spriedumu, ar kuru noraidīts pieteicēju – Kalnciema pagasta iedzīvotāju – pieteikums par Jelgavas novada domes 2015.gada 28.janvāra lēmuma atcelšanu. Ar šo lēmumu akceptēta trešās personas SIA EcoLead paredzētā darbība – nolietotu svina akumulatoru pārstrādes rūpnīcas izveide – Jelgavas novadā, Kalnciema pagastā, Kalnciemā, Jelgavas ielā 21.

Augstākā tiesa skaidro, ka paredzētās darbības akcepts ir lēmums, ar kuru konceptuāli tiek atbalstīta konkrētās darbības īstenošana tam paredzētajā vietā. Augstākā tiesa norāda, ka vienlaikus šis lēmums ir nošķirams no paredzētās darbības īstenošanas procesā turpmāk pieņemamiem lēmumiem. Lēmums par paredzētās darbības akceptu pats par sevi nedod galīgu atļauju veikt ierosināto darbību. Uzsākot paredzētās darbības īstenošanu, tās ierosinātājam jebkurā gadījumā ir jāievēro normatīvo aktu prasības gan būvniecības uzsākšanai, gan piesārņojošās darbības veikšanas uzsākšanai. Konkrētajā gadījumā SIA EcoLead, lai tā varētu īstenot paredzēto darbību, vēl nepieciešams saņemt būvatļauju un atļauju piesārņojošas darbības veikšanai. Savukārt šo procesu ietvaros tiks izvirzīti patstāvīgi nosacījumi gan būvniecības, gan piesārņojošās darbības veikšanai, un arī šajos procesos sabiedrībai ir tiesības līdzdarboties.

Potenciālais celulozes rūpnīcas investors Metsaliitto joprojām uztur spēkā savu prasību par ikgadējo apaļkoksnes ieguvi 0.4 — 0.6 milj. m3 apmērā ieguvi no valsts mežiem 100 km rādiusā ap celulozes ražotni. Tā liecina Db rīcībā esošā neoficiālā informācija.Šo Metsaliitto precizēto priekšlikumu koksnes piegāžu jautājumā šodien paredzēts apspriest Ministru prezidenta biedra A. Šlesera vadītās darba grupas sarunas ar potenciālo celulozes rūpnīcas investoru par celulozes rūpnīcas izveidei nepieciešamo atbalstu. Metsaliitto savu apetīti uz koksnes resursu ieguvi gan ir mazinājis (sākotnēji — 2001. gadā tika prasīti pat 1.2 milj. m3 jeb faktiski 500 000 ha valsts mežu nodošana celulozes rūpnīcas kontrolē). Db jau rakstīja, kad 2001. gadā A. Bērziņa vadītā valdība noraidīja jebkādu mežu nodošanu celulozes rūpnīcai to aizstājot ar papīrmalkas piegādēm (arī pašreizējais vicepremjers A. Šlesers ir uzsvēris, ka nevar būt nekādu runu par meža nodošanu vai kādu īpašu privilēģiju pieškiršanu). Savulaik — 2001. gada vasarā — šī iemesla dēl investori bija neapmierināti un faktiski sarunas par projekta īstenošanu tika iesaldētas. Investors joprojām vēlas, lai celulozes ražotājs a/s Baltic Pulp ar Latvijas valsti noslēgtu vispārēju koksnes piegāžu līgumu. Investorprāt šī līguma termiņam minimums būtu jābūt noslēgtam vismaz uz 20 gadiem. Līgumā tiktu noteikts, ka Baltic Pulp ik gadu iegādātos par tirgus cenu valsts mežos augošu koku cirsmas 80 — 100 % apmērā no kopējā apaļkoku piegādes apjoma, bet līdz 20 % no šī apjoma varētu iegādāties apaļo kokmateriālu sortimentu realizācijas modeļa ietvaros. Šī prasība tikai vēlreiz apliecina jau savulaik vairāku kokrūpnieku pausto viedokli, ka Metsaliitto ir vajadzīga kontrole par valsts mežu resursiem, nevis saņemt no valsts mežiem tajos iegūto papīrmalku. Tiesa, Metsaliitto gan paudusi gatavību šo apaļkoksni pirkt par tirgus cenu (nav gan iespējams šobrīd prognozēt, kā šo cenu noteiks un kāda tā varētu būt pēc vairākiem gadiem, kad darbu sāktu celulozes rūpnīca). Investors vēlas, lai augošu koku cirsmas valsts mežos 100 km rādiusā ap celulozes ražotni sasniegtu 30 % no kopējā Latvijas valsts mežu koksnes pārdošanas apjoma konkrētajā reģionā. Tāpat ir izteikta vēlme slēgt ikgadējos līgumus, lai konkretizētu visus minētos jautājumus un ilgtermiņa līgumā tiktu paredzēti galīgie šo ikgadējo līgumu noslēgšanas termiņi. Iespējams, ka šī iemesla dēļ arī Metsaliitto joprojām nav noslēdzis (vai arī, ja ir, tad ļoti maz) nodomu protokolus par papīrmalkas un celulozes šķeldas piegādi topošajai celulozes rūpnīcai. Kokrūpnieki uzskata, ka celulozes rūpnīcai nepieciešamā papīrmalka ir jāpērk tirgū par tirgus cenām un tās kontrolē nav jānodot konkrēti valsts mežus vai cirsmas, jo mežā ir ne tikai papīrmalka, bet arī zāģbaļķi, sīkbaļķi, kuri nebūt nav nepieciešami celulozes ražošanai. Jāņem vērā, ka Metsalliito papildus minētajam vēlas iegūt valsts mežu nomas tiesības gadījumā, ja tiek nomātas jekādas jaunas valsts mežu platības vai arī tiktu atjaunoti līgumi (visticamāk, domāti ilgtermiņa mežizstrādes līgumi), kuru darbības laiks tuvojas beigām. Pirmpirkuma tiesības uz minētajiem līgumiem, pēc Metsaliitto priekšlikuma, būtu jādod arī tajā laikā Latvijā pastāvošajai meža industrijai. Investors arī vēlas, lai celulozes rūpnīcai izejmateriālu piegādi veiktu Baltic Pulp ar autotransportu un arī pa dzelzceļu.

Investori gatavi ieguldīt celulozes rūpnīcas celtniecībā pie Līvāniem vienu miljardu eiro. Šis Latvijā ir trešais celulozes rūpnīcas būves mēģinājums. Taču valdība to neatbalsta, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

Arī vēstule, kuru šajā sakarā līvānieši nosūtījuši Ministru prezidentam, palikusi neatbildēta. Līvānu novada zemnieku Pēteri Turkopoli, kurš ir arī privāto mežu īpašnieku sabiedrības Jersika valdes priekšsēdētājs, šāda attieksme tracinot: «Nevajag stiept gumiju, bet tūliņ ķerties pie sagatavošanas darbiem!»

Turkopolis stāstījis, ka investori, kas esot no Saūda Arābijas, gatavi par savu naudu arī tiltu pār Daugavu Līvānos uzbūvēt. Viņi prasot tikai vienu – lai valdība šim projektam dotu zaļo gaismu, citādi varot sanākt tāpat, kā notika pirms gadiem desmit ar skandināviem, kuri vēlējās celt šādu ražotni Ozolsalā, taču beigās saņēma negatīvu ietekmes uz vidi novērtējumu. Šoreiz gan varētu būt citādi, jo celulozes balināšana plānota bez hlora, ar ūdeņradi, kas ir dārgāk, taču videi draudzīgāk.

Jaunās celulozes un papīrfabrikas izveides projekts Latvijā var palikt bez valsts politiskā atbalsta, jo perspektīvā nebūšot izejvielu, savukārt projekta autori domā, ka to pietikšot visiem.

«Ir analizēta celulozes rūpīcai nepieciešamo izejvielu bāze, kas rāda divus secinājumus. Proti, šobrīd Latvijas eksportā ir celulozes izejvielas - papīrmalka un šķelda -, kuru apjoms atbilst iecerētā projekta jaudām, tomēr jārēķinās, ka salīdzinājumā ar a/s Baltic Pulp projektu jau šobrīd ir būtiski mainījies - pieaudzis šīs izejvielas patēriņš Latvijā,» situāciju skaidro Zemkopības ministrijas Meža departamenta direktors Arvīds Ozols.

Viņš zina teikt, ka perspektīvā celulozes rūpnīcai nepieciešamo izejvielu apjomu iegūt būs vēl grūtāk, jo Latvijā līdz ar enerģētikas jauno stratēģiju, kā arī topošo koģenerācijas staciju izveidi šādas koksnes izejvielu pašmāju patēriņš tikai pieaugs.

Plānotā celulozes rūpnīca Ozolsalā nerada būtisku kaitējumu videi, tā apgalvo apgalvo a/s Baltic Pulp vadība un pieaicinātie Somijas speciālisti. «Pilnībā uzticamies speciālistu sagatavotajam celulozes rūpnīcas ietekmes novērtējumam uz vidi un nav šaubu par sagatavotā ziņojuma kvalitāti,» tā uz jautājumu vai uzņēmuma vadība var garantēt sociālekonomisko un vides nekaitīguma minēto prognozēto skaitļu piepildīšanos, atbildēja a/s Baltic Pulp izpilddirektors Juka Laitinens. Viņš atzīst, ka celulozes rūpnīcas notekūdeņi izraisīs Daugavā jau esošo vielu koncentrācijas pieaugumu, tomēr tas pilnībā iekļaušoties šo vielu dabisko svārstību robežās, turklāt pašattīrīšanās procesu rezultātā nekādČm problēmu nevajadzētu rasties ar Rīgas dzeramo ūdeni. To apstiprināja arī AF - IPK AB/ Environmental Research Group pārstāvis Juka Tana, kurš norādīja, ka arī dzeramais ūdens Helsinkiem tiek ņemts no ūdenskrātuves, kurā ir iepludināti celulozes rūpnīcas notekūdeņi. Savukārt J. Laitinens atgādināja, ka Botnijas jūras līča piekrastē Somijas daļā ir 6, bet Zviedrijā vēl 10 celulozes rūpnīcas, neskaitot tās, kuras atrodas iekšzemē, bet to notekūdeņi nonāk šajā līcī. Pērn tikai Somijas zvejniek vien pērn nozvejojuši 100 000 t. Labāko pieejamo tehnoloģiju izmantošana celulozes ražošanā Somijā rāda, ka reālie izmešu daudzumi ir mazāki par noteiktajiem, skaidro Somijas celulozes ražotājkompānijas Metsa Botnia celulozes tehnoloģiju un vides kvalitātes speciāliste Kaisu Annala. Somu speciāliste atzina, ka metāla jonu esamība koksnē padara neiespējamu piedāvāto ideju par to, lai ražošanā tiktu izmantoti attīrītie notekūdeņi. Viņasprāt celulozes rūpnīca Ozolsalā negatīvi neietekmēšot tās apkārtnē esošās aizsargājamās teritorijas, jo paredzamais skābo izmešu un hlora savienojumu daudzums nebūs tādā koncentrācijā, kas varētu radīt draudus videi. Tāpēc arī J. Laitinens bija izbrīnīts par jautājumu, vai no rūpnīcas apkaimē esošajiem zemniekiem pārtikas pārstrādes uzņēmumi vēlēsies pirkt pienu, gaļu un citus lauksaimniecības produktus, jo viņš neesot dzirdējis par šādiem jautājumiem. Izvēloties rūpnīcas vietu Ozolsalā, nevis kur citur, tika ņemta vērā ne tikai pašvaldību vēlme savā teritorijā būvēt šādu ražotni, bet arī infrastruktūras — dzelzceļa, autoceļu, gāzes vads, elektropadeves līniju — tuvums, pieejamie saldūdens resursi, koksnes resursi, kā arī ietekme uz vidi, skaidro J. Laitinens. Lai vēlreiz diskutētu par rūpnīcas projekta realizācijas ietekmi gan uz vidi Latvijā, gan tautsaimniecību, 11. jūnijā tiek rīkots zinātnisks seminārs, kurā piedalīšoties gan Latvijas, gan ārvalstu zinātnieki.

Patlaban tiek meklēti investori naftas pārstrādes rūpnīcas būvniecībai Daugavpils novadā un risināti ar izejvielu piegādi ražotnei saistītie jautājumi, aģentūru LETA informēja SIA Euro Oil Refinery valdes loceklis Igors Jemeļjanovs.

Tā kā naftas pārstrādes uzņēmuma būvniecība ir sarežģīts un dārgs process, investoru piesaiste un izejvielu piegādes jautājumi ir komplicēti un to risināšana prasa daudz laika. Patlaban no pašvaldības un Vides pārraudzības valsts biroja ir saņemtas visas nepieciešamās atļaujas rūpnīcas būvniecībai un tiek vērtēti vairāki ražotnes izveidei nepieciešamā finansējuma piesaistes varianti, skaidroja Jemeļjanovs.

SIA Euro Oil Refinery naftas pārstrādes rūpnīcas ar jaudu 7,875 miljoni tonnu gadā būvniecības un ekspluatācijas Laucesas pagastā ideju Daugavpils novada dome atbalstījusi 2009.gada oktobrī. Lēmums pieņemts, balstoties uz Vides pārraudzības valsts biroja iesniegto ietekmes uz vidi novērtējuma noslēguma ziņojumu.

Rūkot pieprasījumam pēc papīrmalkas Skandināvijā, Baltiju pamet viens no lielākajiem pircējiem UPM; glābj citi tirgi .

Par to liecina DB veiktā lielāko papīrmalkas eksportētāju aptauja. Teju vai visi respondenti norāda, ka papīrmalkas eksportu un cenu ietekmē pieprasījums pēc šī resursa Skandināvijas valstu celulozes rūpnīcās, kā arī tā patēriņš pašmāju tirgū. Latvijā sekmīgi darbojas SIA Kronospan Riga plātņu rūpnīca, kas «apēd» daļu no papīrmalkas, kura agrāk lielākoties tika eksportēta un pārstrādāta kādā ārvalstu celulozes ražotnē. Ekspluatācijā ir nodotas vairākas biomasas energostacijas, kuras gadā patērēs ievērojamu apjomu dedzināmās koksnes, kas nozīmē, ka pieprasījums pēc šīs izejvielas tikai pieaugs. Tomēr, neraugoties uz to, pēc vairāku aptaujāto domām, Latvijā ir vieta vēl vienam kokrūpniekam – papīrmalkas patērētājam plātņu ražošanā. Vai šāda ideja arī materializēsies, rādīs laiks, jo tās izveidei ir vajadzīgi ievērojami kapitālieguldījumi – vairāk nekā 100 milj. eiro. Ir vēl viens reālāks mazvērtīgās koksnes izmantošanas 30 milj. eiro projekts, ko varētu īstenot Fortum – bioeļļas ražošanu no šķeldas (zariem, celmiem utt.), vēl jo vairāk, ja pirmos piecus gadus ES varētu segt pat tās ražošanas izmaksas (DB, 17.01.2014.)

Plānots, ka valdība par iespējamo valsts atbalstu Somijas kompānijas Metsaliitto 900 milj. eiro vērtajai celulozes rūpnīcas īstenošanai Latvijā diskutēs šā gada oktobrī. Šāds iespējamais termiņš ticis nosprausts Ministru prezidenta Einara Repšes tikšanās laikā ar Metsaliitto vecāko viceprezidentu Eiro Kitolu (Eero Kytola) un projekta kompānijas a/s Baltic Pulp izpilddirektoru Juku Laitinenu. Pēc premjera domām, pašlaik svarīgākais ir celulozes rūpnīcas iespējamās ietekmes uz vidi izvērtēšana un tādu ražošanas tehnoloģiju izvēle, kas būtu videi visdraudzīgākās. E. Repše uzskata, ka Latvijai būtu jāuzstāj, lai iecerētajā celulozes balināšanā nemaz netiktu izmantoti hlora savienojumi. Jāņem vērā, ka bezhlora balināšanas metode palielina celulozes ražošanas izmaksas. Pēc Db rīcībā esošās neoficiālās informācijas, valdībā diskusija par šī projekta valsts atbalsta paketi netiks uzsākta, pirms Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojs nebūs izsniedzis vides atļauju, kurā būs noteicis rūpnīcā izmantojamo celulozes balināšanas metodi. Sakarā ar nesen Somijā notikušo avāriju UPM Kymmene celulozes ražotnē tiek izteikta versija par to, ka valdībai, piešķirot valsts atbalstu šim projektam kā obligāts nosacījums jāizvirza prasība par šīs rūpnīcas radīto kaitējumu apdrošināšanu. Jāņem vērā, ka, pēc Metsaliitto domām, 100 % a/s Baltic Pulp akciju būtu jāpieder celulozes ražošanas kompānijai Metsa Botnia, kur 53 % pieder Metsaliitto un 47 % minētajam UPM Kymmene. Lai izbeigtu spekulācijas par rūpnīcas iespējamo kaitējumu videi pēc vicepremjera A. Šlesera teiktā, ar Metsaliitto ir panākta vienošanās par Latvijas delegācijas braucienu uz Somiju, lai kopā ar vides speciālistiem izpētītu to, kādu ietekmi uz vidi atstāj Somijā jau strādājošās celulozes rūpnīcas.

Sāktas sarunas par celulozes projekta a/s Baltic Pulp likvidāciju. Pagaidām nedz investora, nedz Latvijas valsts puse nekomentē kuluāros dzirdēto par ļoti iespaidīgām kompensācijām, ko investors varētu prasīt no Latvijas valsts par to, ka nerealizējās 900 milj. eiro projekts.

To sarunā ar Db apstiprināja Valsts kancelejas direktores vietniece tiesību aktu lietās Elita Ektermane, vienlaikus uzsverot, "ka šobrīd notiek darbs pie šīs sabiedrības izbeigšanas līgumprojekta izstrādes, jo 67% īpašnieka Metsa-Botnia Ab priekšlikumi par šo jautājumu ir saņemti gan Valsts kancelejā, gan Privatizācijas aģentūrā". Tuvākajā laikā tiks sastādīts konkrēts teksts un tad jautājums tiks virzīts izskatīšanai Ministru kabinetā, kur arī tiks pieņemts galīgais lēmums, skaidro E. Ektermane.

Sīkāk nestāstīs

Viņa norāda, ka visa sīkākā informācija par AS Baltic Pulp darbības izbeigšanu vismaz šobrīd vēl nav izpaužama, tāpēc neko vairāk ne par otra līdzīpašnieka izvirzītajiem nosacījumiem, ne par Latvijas nostāju nevarot pateikt. Tieši minēto iemeslu dēļ viņa arī nekomentēja kuluāros dzirdētās runas par kādām iespaidīgām kompensācijām, ko it kā investors varētu prasīt no Latvijas par to, ka netika realizēts apmēram 900 milj. eiro vērtās celulozes rūpnīcas projekts. E.Ektermane tomēr norādīja, ka Valsts kanceleja šais sarunās rūpējas par to, lai valsts intereses būtu maksimāli aizsargātas un vēlāk nebūtu pārsteigumu par negatīvām sekām budžetam.

Jaunu nelielas jaudas celulozes un papīra kombinātu, kurš izmaksātu apmēram 500 miljonus ASV dolāru, neatkarīgo ekspertu grupa iesaka būvēt netālu no Ventspils — pie Būšnieku ezera. «Apsekojot sešas potenciālās celulozes un papīra fabrikas atrašanās vietas (Ugālē, Vārvē, Benzavā, Pāvilostā un Vērgalē) Baltijas jūras piekrastē, par labāko no ekoloģiskā viedokļa atzinām vietu pie Būšnieku ezera,» skaidro netkarīgo ekspertu grupas loceklis Georgs Bagātais. Četrās potenciālajās ražotnes atrašanās vietās zeme pieder valstij un to apsaimnieko valsts a/s Latvijas valsts meži, bet divās — privātīpašniekiem. Privātajiem meža īpašniekiem varētu tikt piedāvāta kompensācija vidēji 500 Ls/ha par rūpnīcai nepieciešamo 200 – 250 ha zemi. Tādējādi zemes kopējās iegādes izmaksas pēc projekta autoru domām varētu veidot 100 000 - 130 000 Ls. G. Bagātais norāda, ka iespējamās atrašanās vietas tika salīdzinātas arī pēc ārējo komunikāciju izveides, kuras svārstījas no 6.4 milj. Ls pie Būšnieku ezera līdz 9.3 milj. Ls Vārves pagastā. Visos gadījumos attīrīto notekūdeņu novadīšanas vieta ir Baltijas jūra 8 km no krasta. Par labu celulozes un papīra kompleksa izveidei pie Būšnieku ezera runā arī tas, ka valdošie dienvidrietumu vēji atmosfēras izmešus nes projām no Ventspils, bet jūras straume notekūdeņos esošos izmešus nes uz ziemeļiem, pēc tam pagriežas, tādējādi veicinot to sajaukšanos ar attīrītajiem notekūdeņiem, uzsvēra G. Bagātais. Viņaprāt, celulozes rūpnīcas jaudai nebūt nav jābūt 600 000 t gadā, kā to plānots darīt a/s Baltic Pulp, bet gan ievērojami mazākai – 150 000 t, un līdzās jābūt papīrfabrikai ar tikpat lielu papīra ražošanas jaudu. G. Bagātais nenoliedz, ka daļa no šajā ražotnē saražotās celulozes tiktu pārstrādāta papīrā, bet dala varētu tikt pārdota celulozes tirgū citiem papīrražotājiem. Turklāt līdzās celulozes rūpnīcai uzbūvējot arī papīrražotni, esot iespējams par apmēram 30 % samazināt celulozes ražošanas pašizmaksu, jo vairs nav nepieciešama celulozes žāvēšana, kas tehnoloģiski esot ļoti dārgs process, norāda G. Bagātais. Turklāt celulozes balināšana notiks pēc bezhlora tehnoloģijas, tādējādi izvairoties no piesārņojuma ar hlororganiskajiem savienojumiem. Celulozes ražošanai plānots ik gadu izmantot 450 000 m3 koksnes, galvenokārt celulozes šķeldas.Pēc neatkarīgo ekspertu grupas speciālistu Imanta Kaimiņa un Georga Bagātā domām, vismaz 60 % no apmēram 280 milj. Ls nepieciešamajiem kapitālieguldījumiem būtu jānāk no Latvijas uzņēmēju vai Latvijas valsts puses. Savukārt līdz 40 % no ražotnes kapitāldaļām varētu piederēt ārvalstu investoram, piemēram, no ASV, Kanādas, Japānas utt., bet ne no Skandināvijas, norāda G. Bagātais.

Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi un šodien, 6.septembrī, starpinstitūciju saskaņošanai nodeva grozījumus Ministru kabineta noteikumos, kas nosaka kārtību, kādā elektroenerģijas pārvades sistēmas operators izstrādā un iesniedz Ekonomikas ministrijā un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā novērtējuma ziņojumu par situāciju elektroapgādē (2006.gada 25.aprīļa MK noteikumos Nr.322 "Noteikumi par pārvades sistēmas operatora ikgadējo novērtējuma ziņojumu").

Pārvades sistēmas operators (turpmāk PSO) reizi gadā sagatavo un iesniedz EM un SPRK novērtējuma ziņojumu, pamatojoties uz informāciju, ko tam sniedz elektroenerģijas sistēmas dalībnieki un sadarbības partneri - pārvades sistēmu operatori citās valstīs, ar kurām notiek elektroenerģijas apmaiņa.

Pašreiz spēkā esošā MK noteikumu redakcija nenodrošina, ka PSO iekļauj novērtējuma ziņojumā precīzus un pamatotus secinājumus par situāciju elektroapgādē Latvijā. Līdz ar to elektroenerģijas PSO novērtējuma ziņojums nesniedz skaidru un pārliecinošu informāciju par iespējamo elektroenerģijas jaudu deficītu vai to pietiekamību laikā līdz 2016.gadam.

Izstrādātie grozījumi paredz paplašināt un precizēt prasības novērtējuma ziņojuma saturam - novērtējuma ziņojumā jābūt elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora skaidram un nepārprotamam slēdzienam, kas objektīvi raksturotu sistēmas stāvokli.

Somijas celulozes un papīrfabriku strādnieku streika dēļ viens no lielākajiem papīrmalkas un celulozes šķeldas eksportētājiem SIA Stora Enso Mežs uz nenoteiktu laiku apturējis skujkoku papīrmalkas un celulozes šķeldas iepirkšanu Latvijā. «Mums nav citas izejas,» skumji secina SIA Stora Enso Mežs direktors Vilnis Freimanis. Viņš norāda, ka nav ekonomiski izdevīgi šobrīd pirkt Latvijā skujkoku celulozes šķeldu, pēc kuras Somijā nav pieprasījuma, it īpaši, ja tā siltā laikā ātri pārvēršās par produktu, kura vērtība ir krietni zemāka — kurināmo šķeldu. Savukārt Dienvidzviedrijā janvāra vētras seku likvidācijas rezultātā ik uz soļa ir redzamas lielas papīrmalkas krautuves, līdz ar to šajā valstī izvietotajās celulozes ražotnēs nav iespējams realizēt šobrīd tirgū lieko celulozes šķeldu, norāda V. Freimanis. Faktiski Somijas papīra un celulozes fabriku strādnieku lēmums pagarināt streiku līdz jūnija beigām ir radījis ķēdes reakciju.Tā rezultātā Somijā no šīs nedēļas savu darbību uz laiku esot apturējušas teju vai visas kokzāģētavas, jo tām nav kur likt celulozes šķeldu, kas ir viens no to ieņēmumu un būtiskiem peļņas avotiem. Pēc V. Freimaņa rīcībā esošajām ziņām, tiek prognozēts, ka minētā iemesla dēļ Somijā vien varētu netikt saražoti ap 2 milj. m3 skujkoku zāģmateriālu. V. Freimanis arī atzīst, ka celulozes šķeldas un skujkoku papīrmalkas iepirkšana tiek pārtraukta tikai uz laiku, jo agrāk vai vēlāk Somijas papīrražotāji atsāks darbu. Tiesa, V. Freimanis neprognozēja, kādas varētu būt skujkoku celulozes šķeldas cenas tajā brīdī, kad atkal tiks atsākta šī produkta iepirkšana. Viņš pieļāva, ka līdzīgi varētu rīkoties arī citi celulozes šķeldas iepircēji, jo šo produktu nevar ilgstoši glabāt, lai tas nezaudētu savas kvalitātes īpašības un būtu derīgs celulozes ražošanai.

Pamatojoties uz Vides aizsardzības kluba publiskoto prasību pēc potenciālās ražotnes ietekmes uz veselību novērtējumu, vēlamies precizēt sekojošo: A/S «Baltic Pulp» jau Novērtējuma ziņojuma melnrakstā par celulozes ietekmi uz apkārtējo vidi, kurš tika pabeigts šī gada aprīlī, izvērtēja ietekmi uz iedzīvotāju veselību, norādīts a/s Baltic Pulp informācijā. Šobrīd, atbilstoši Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts biroja komentāriem šis izvērtējums tiek papildināts un precizēts. Ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojuma gala versiju tiek plānots pabeigt šī gada novembrī.Jautājums par ietekmi uz iedzīvotāju veselību tika skarts Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts biroja 2001. gadā izsniegtajā Novērtējuma programmā, konkrēti, punktos 4.5, 6.2, 6.3, 6.5 un 6.12. Galveno darbu pie šīs tēmas izstrādes ir veikuši Latvijas Medicīnas Akadēmijas Darba un vides veselības institūts, kā arī ?F-MFG konsultanti no Somijas. Iesāktais darbs, ņemot vērā saņemtos komentārus, tiek turpināts, un Ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojuma gala versiju šobrīd plānots pabeigt un nodot sabiedrības vērtēšanai pēc diviem mēnešiem. Apskatot VAK apgalvojumu par veco tehnoloģiju ietekmi uz cilvēka veselību, tas ir jāuzskata par nepamatoti emocionālu un uz faktiem nebalstītu, jo, kā jau iepriekš minēts, celulozes rūpnīcas celtniecībā tiks izmantotas tikai jaunākās un modernākās tehnoloģijas, kas izslēdz iespēju, ka rūpnīcas izmeši varētu negatīvi ietekmēt iedzīvotāju veselību, norādīts a/s Baltic Pulp informācijā

Kopš Vispārīgās datu aizsardzības regulas piemērošanas uzsākšanas jau ir pagājis krietns laika sprīdis, un vairums uzņēmumu šobrīd ir vairāk vai mazāk pārkārtojuši personas datu apstrādi atbilstoši jaunajām prasībām. Tomēr regulas prasību ieviešanas pasākumi vēl nav galā.

Nacionālais regulējums

Pagājušā gada nogalē Datu valsts inspekcija pieņēma personas datu apstrādes darbību veidu sarakstu, attiecībā uz kuriem Latvijā jāveic novērtējums par ietekmi uz datu aizsardzību (ietekmes novērtējums jeb NIDA). Šāda saraksta pieņemšanu katras dalībvalsts līmenī paredz Vispārīgās datu aizsardzības regula. Eiropas Savienības dalībvalstu personas datu uzraudzības iestādes ir bijušas visai aktīvas, kopumā sākotnēji piedāvājot vairāk nekā 260 personas datu apstrādes veidus, kuru gadījumā būtu jāveic ietekmes novērtējums.

Datu valsts inspekcijas apstiprinātājā sarakstā ietverti 13 dažādi apstrādes darbību veidi, kuru gadījumā datu pārziņiem, kas darbojas Latvijā, ir pienākums veikt ietekmes novērtējumu. Datu valsts inspekcijas sarakstā ir norādīti arī 9 personas datu apstrādes risku paaugstinoši kritēriji, kas jāņem vērā, lemjot par to, vai jāveic ietekmes novērtējums. Atsevišķos Datu valsts inspekcijas sarakstā norādītajos gadījumos ietekmes novērtējums ir jāveic tikai tad, ja sarakstā minētā personas datu apstrāde notiek vienlaikus pastāvot kādam no sarakstā norādītajiem risku paaugstinošajiem kritērijiem. Ilustrācijai var minēt, ka datu subjektu «sistemātiska uzraudzība» ir viens no risku paaugstinošajiem kritērijiem. Tas var ietvert visdažādākās situācijas. Sistemātiska uzraudzība var būt gan tīmeklī iegūtu personas datu apstrāde, gan publiski pieejamas zonas nepārtraukta video novērošana, no kuras grūti vai neiespējami izvairīties, piemēram, ja bez nonākšanas kameras redzes lokā nav iespējams iekļūt kādā publiski pieejamā ēkā.

Vairāki aptaujātie atzina, ka jau bijis gaidāms, ka Latvijā iecerētās celulozes rūpnīcas a/s Baltic Pulp lielākais akcionārs Somijas koncerns Metsäliitto uz pāris gadiem nolēmis iesaldēs šo apmēram 900 milj. eiro vērto projektu. Tiesa, celulozēs rūpnīcas projekta iesaldēšana nenozīmē, ka vismaz pagaidām Metsäliitto no šī projekta pilnībā atsakās, tādējādi citam potenciālajam celulozes rūpnīcas būvētājam ir grūti (pēc dažu aptaujātto domām neiespējami) uzsākt sarunas ar Latvijas valdību par šāda projekta realizāciju. Lai arī šis celulozes projekts ir iesladēts, Metsäliitto savu kāju durvīs ir atstājusi, kas traucē citiem investoriem mēģināt realizēt citu celulozes rūpnīcas projektu, uzskata vairāki aptaujātie. Lai arī kopumā tiek norādīts uz celulozes rūpnīcas nepieciešamību Latvijā, kura pārstrādātu kokapstrādes radušās koksnes atliekas – šķeldu, kā arī koksni, kuras kvalitāte neatļauj tai veikt mehānisko apstrādi, tomēr tiek atzīts, ka potenciālo investoru savulaik izvirzītās prasības Latvijas valdībai projekta īstenošanai (valsts mežu nodošanu rūpnīcas pārziņā utt.) bijušas neizdevīgas Latvijai. Latvijā par jaunas celulozes rūpnīcas izveidi tiek runāts jau kopš 1989. gada, tomēr līdz šim tā arī vēl pie jaunas celulozes rūpnīcas Latvija nav tikusi.

Potenciālo celulozes rūpnīcas investoru Somijas Metsaliitto aicina līdzās celulozes ražotnei būvēt arī papīrfabriku.Tā nolemts vakardienas darba grupas sarunām ar celulozes rūpnīcas potenciālajiem investoriem sēdē. «Celulozes rūpnīca kopā ar papīrfabriku Latvijai dotu daudz lielāku ekonomisko efektu nekā tikai atsevišķa celulozes ražotne,» skaidroja darba grupas vadītājs, Ministru prezidenta biedrs Ainārs Šlesers. Viņš norāda, ka, lai investors pretendētu uz valsts atbalstu un saņemtu īpašus nosacījumus projekta īstenošanai, valdībai jābūt pārliecinātai, ka Latvijai celulozes rūpnīca ekonomiski patiešām ir izdevīga un nepieciešama. Tādējādi Latvija neražotu vis tikai celulozi, kura kalpo kā izejviela papīra ražošanai, bet gan pašu papīru, tādējādi 900 miljonu eiro vērtais celulozes rūpnīcas projekts sadārdzinātos par vairākiem simtiem miljonu eiro, taču samazinātu lielo papīra importu, celtu iekšzemes kopproduktu un Latvijas eksporta vērtību, radītu lielāku skaitu jaunu darba vietu, lielāku nodokļu masu valstij, skaidroja A. Šlesers. Viņš arī norādīja, ka vēlas paketē saņemt konkrētus datus par papīrfabrikas celtniecību, bet ne vispārējus solījumus par iespēju šādu ražotni kaut kad nākotnē Latvijā celt. Būt vai nebūt celulozes rūpnīcas projektam tomēr nenoteiks papīrfabrikas izveide, bet gan vispirms vides jautājumi un tad ekonomiskais aspekts — tostarp arī valsts atbalsts šī projekta realizācijā. Pašlaik investoru vēlme saņemt ne tikai uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi, bet arī nekustamā īpašuma nodokļa atlaidi vēl tiek vērtēta. Turklāt pašvaldības nevēlas piekrist nekustamā īpašuma nodokļa samazināšanai, taču valdība nesen nolēma nekustamā īpašuma nodokļa likmi pretēji agrāk solītajam nesamazināt no 1.5 % līdz 1 %, kas investoram esot būtiska. «Mēs atbalstīsim tādas tehnoloģijas, kuras būs izdevīgas nevis investoram, bet Latvijai un līdz minimumam samazinās iespējamo kaitējumu videi,» uzsvēra A. Šlesers. Viņš norādīja, ka valdība nepieņems nekādu lēmumu, nezinot skaidrus nosacījumus, pie kādiem tiks celta rūpnīca. Darba grupa pagaidām nesniegs izskatīšanai valdībā savu pozīciju par iespējamo valsts atbalstu celulozes rūpnīcas projektam. Darba grupa valdībā nāks klajā ar konkrētiem priekšlikumiem atbalstīt šo projektu ar kādiem valsts atbalsta pasākumiem vai ne, taču pēc A. Šlesera teiktā tādējādi kļūs par sava veida ķīlnieci.

Celulozes ražotne Latvijā ir nepieciešama kā sīkkoksnes un kokapstrādes procesā radušos koksnes atlieku pārstrādātāja, bet tai ir jādarbojas tirgus apstākļos, bez jebkādām atlaidēm vai garantijām koksnes resursu iegādē. Tā, atbildot uz zemkopības ministra Mārtiņa Rozes jautājumu par meža nozares attieksmi pret celulozes ražotnes būvniecību Latvijā, secināja Latvijas kokrūpniecības federācijas prezidents Juris Biķis. Viņš uzsvēra, ka celulozes ražotnei Latvijā ir jāienāk un jādarbojas brīvā tirgus apstākļos; tas nozīmē — šai rūpnīcai nedrīkst piešķirt kādas garantijas vai atlaides koksnes resursu iegādē, bet tai koksnes izejvielas (papīrmalka, šķelda) jāpērk brīvā tirgū, kā to dara kokapstrādātāji (jāatgādina, ka savulaik celulozes ražotnes potenciālie investori vēlējās koksnes resursu garantijas, kad Latvijas valsts rūpnīcas pamatkapitālā iegulda 150 000 ha valsts mežu un vēl 350 000 ha valsts mežu nodod rūpnīcai, balstoties uz ilgtermiņa mežizstrādes līgumu pamata). «Tikai ar šādiem nosacījumiem celulozes ražotne papildinās mežrūpniecisko kompleksu Latvijā, bet nozares uzņēmēji iegūs uz vispārējiem principiem strādājošu partneri,» norāda J. Biķis. Viņš atzīst, ka pašlaik pasaulē sāk izjust koksnes izejvielu — jo īpaši resno dimensiju apaļkoksnes – deficītu. Tāpēc jau pašlaik vairākās valstīs, arī Latvijā zāģē apaļkoksni, sākot ar 8 cm diametru. Tādējādi pēdējos gados būtiski palielinājusies sīkkoksnes mehāniskā pārstrāde zāģmateriālos, mēbeļu sagatavēs un citos produktos. Šādas sīkkoksnes pārstrādātāji konkurē ar celulozes ražotājiem apaļkoksnes iepirkšanā. Sīkkoksne vispirms tiek mehāniski pārstrādāta (iegūta brusa), un tikai tas, kas paliek pāri — šķelda nonāk celulozes rūpnīcā, kaut arī pirms vairākiem gadiem sīkkoksne nonāca celulozes rūpnīcā tiešā veidā. Tā kā šadas sīkkoksnes pārstrādes tehnoloģijas Latvijā ir ieņēmušas savu vietu, pēc J. Biķa teiktā, celulozes rūpnīcas investoram (Metsaliitto) būtu jāmaina izejvielu bilance, tajā palielinot šķeldas apjomu no plānotā 1 milj. m3 līdz 2 milj. m3, bet samazinot plānoto pārstrādājamo apaļkoku apjomu no 2 milj. m3 līdz 1 milj. m3. Turklāt projektējamā tehnoloģija un izejvielu struktūra celulozes ražošanai būtu jāparedz atbilstoši Latvijas mežos augošo koku sugu krājas procentuālajam sadalījumam (42 % priede, 28 % bērzs,17 % egle, 13 % lapu koki jeb 59 % skujkoki un 41 % lapkoki).

Potenciālais celulozes rūpnīcas investors Metsaliitto projekta realizācijai vairs neprasa ne mežus, ne ilgtermiņa mežizstrādes līgumus valsts mežos, ne arī garantētas koksnes piegādes no valsts mežiem, likvidējot vienu no būtiskākajiem šķēršļiem celulozes ražotnes būvei Latvijā. To liecina Db rīcībā esoša neoficiālā informācija. Tādējādi investors ir krasi mainījis savu agrāko nostāju jautājumā par noteiktu daudzumu valsts mežu nodošanu celulozes rūpnīcas pārziņā uz ilgtermiņa līguma pamata, kā arī atteicies no prasības par ilgtermiņa koksnes resursu piegādes līguma nepieciešamību. mazāk prasīgi koksnes piegādes jautājumos. Koksni piegādās tirgus.» Jāatgādina, ka savulaik, 2001. gada vasarā, sarunas starp Latvijas valsti un potenciālajiem celulozes rūpnīcas investoriem , tobrīd Metsaliitto un Sodra, A. Bērziņa vadītās valdības lēmuma dēļ — mežus nedot, bet garantēt papīrmalkas piegādes celulozes rūpnīcai (ap 1.2 milj. m3 ik gadu) — faktiski tika pārtrauktas. Savukārt šogad Metsaliitto uzturēja prasību par ikgadēju apaļkoksnes ieguvi 0.4 — 0.6 milj. m3 apmērā no valsts mežiem 100 km rādiusā ap celulozes ražotni. Tomēr arī no šīm prasībām pēc neoficiālas informācijas somi ir atteikušies. Jāņem vērā, ka pēc Db rīcībā esošas neoficiālās informācijas Metsaliitto joprojām vēlas, lai prioritāte apaļkoksnes resursu iegādē būtu vietējiem kokrūpniekiem. Tiesa, to pagaidām ir iespējams panākt tikai attiecībā uz apaļkoksnes pārdošanu no valsts mežiem, bet ne privātajiem mežu īpašniekiem. Iespējams, ka tādējādi Metsaliitto panāktu situāciju, kad valsts mežos iegūto papīrmalku nevarētu nopirkt neviens cits kā tikai tam piederošā celulozes ražotne a/s Baltic Pulp, tādējādi atrodoties krietni izdevīgākā situācijā papīrmalkas iegādē Latvijā nekā citās valstīs izvietoto celulozes rūpnīcu kompāniju meitas uzņēmumi. Faktiski tādējādi par lielāko celulozes rūpnīcas apgādātāju ar papīrmalku varētu kļūt valsts mežu apsaimniekotājs valsts a/s Latvijas valsts meži, kā arī Metsaliitto piederošā Thomesto meitasuzņēmums — Latvijas lielākā mežizstrādes un viena no lielākajām kokmateriālu tirdzniecības kompānijām SIA Silva.

Joprojām nav zināms, kuras potenciālā celulozes rūpnīcas investora Metsaliitto izvirzītās prasības būtu atbalstāmas, kuras kategoriski ne un kuros jautājumos būtu jāmeklē kompromiss.Šāda skaidrība pēc Db rīcībā esošas informācijas nav iegūta arī piektdien notikušajā darba grupas sarunām ar celulozes rūpnīcas potenciālajiem investoriem sēdē. «Darba grupā vēlreiz apspriedīs Somijas investora izvirzītās prasības, konsultēsies ar nozares uzņēmējiem un tad vēlreiz runās ar Metsaliitto pārstāvjiem,» situāciju skaidroja Ministru prezidenta biedra A. Šlesera padomniece Una. Ulme - Sila. Viņa norādīja, ka tikai pēc tam, kad būs pilnīga skaidrība par to, ko valsts var un ko nevar notiks šo nosacījumu un izpildes iespēju apspriešana. Db jau rakstīja, ka Metsaliitto savās jaunajās prasībās lūdz uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaidi 80 % apmērā uz 20 gadiem (pašreizējā Latvijas normatīvie akti tādu neparedz), pieprasa no Latvijas puses vairāk nekā 110 miljonu eiro investīcijas infrastruktūrā, kā koksnes nodrošinājuma veidu vēlas noteikt garantētas papīrmalkas piegādes no valsts mežiem, un prasa, lai visu izejmateriālu, ieskaitot papīrmalkas, loģistika tiktu nodota a/s Baltic Pulp. Pēdējais ir nosacījums, par kura iespējamo realizācijas mehānismu vislielāko interesi ir izrādījuši meža nozres uzņēmēji. Jāņem vērā, ka Metsaliitto norādīja, ja notiktu ilgtermiņa meža nomas (ilgtermiņa mežizstrādes) līgumu nodošana, Latvijā esošai meža rūpniecībai būtu pirmpirkuma tiesības uz šādiem līgumiem. Pašlaik valsts mežu apsaimniekotājs ir atteicies no ilgtermiņa mežizstrādes jaunu līgumu slēgšanas un esošo pagarināšanas. Šā gada janvārī valdība pieņēma lēmumu par izstāšanos no celulozes rūpnīcas kompānijas a/s Baltic Pulp un tādējādi projektu pašlaik Metsaliitto plāno īstenot viena. Jāatgādina, ka sākotnēji Metsaliitto prasīja valsts mežu un ilgtermiņa mežizstrādes līgumu nodošanu celulozes rūpnīcas pārziņā. Latvijas valsts un Metsaliitto sarunas par celulozes rūpnīcas izveides nosacījumiem ilgst jau kopš 2000. gada, bet pie jaunas celulozes rūpnīcas projekta tiek strādāts jau kopš pagājuša gadsimta deviņdesmito gadu sākuma. Lai izveidotu jaunu celulozes rūpnīcu, kuras ražošanas jauda būtu 600 000 t celulozes gadā, ir nepieciešamas investīcijas ap 1 miljardu eiro.