Jūrmala šogad plāno piedalīties četros tūrisma gadatirgos Vācijā - CMT 2008 Štutgartē, REISEN 2008 Hamburgā, TRAVEL FAIR CBR MUNICH Minhenē un Tourism & Caravaning Leipcigā. Trīs gadatirgi notiek 2008.gada sākumā, kad cilvēki sāk plānot savus atvaļinājumus, braucienus un jaunu galamērķu atklāšanu, informēja pilsētas dome.

No 2008.gada 12. līdz 20.janvārim Jūrmalas kūrortpilsēta piedalījās starptautiskajā tūrisma gadatirgū CMT Urlaubs - Messe Stuttgart 2008 Vācijas pilsētā Štutgartē. CMT izstādes – Caravan, Motor, Turistik apvieno ne tikai ceļojumu galamērķu un tūrisma kompāniju pārstāvjus, bet arī dažādus jaunumus individuālajā tūristu transportā, jaunākos aprīkojumus u.c., plaši prezentējot tūrismu un tā iespējas. Tūrisma izstādes Štutgartē ir atzītas par labākajām Vācijā, un ik gadu tās apmeklē ap 180 000 apmeklētāju.

Tūrisma gadatirgū CMT Urlaubs -Messe Stuttgart 2008 Štutgartē Jūrmalu pārstāvēja ne tikai domes, bet arī kempinga Nemo pārstāvji. Jūrmalas pilsētas domes tūrisma informācijas centrs piedāvāja Jūrmalas brošūru vācu un angļu valodā, kā arī brošūru vācu valodā par veselības tūrismu un kūrortārstniecību Jūrmalā, kā arī Jūrmalas tūristu mītņu bukletus.

Gatavojoties vasaras tūrisma sezonai «izpārdošana» skar arī ceļojumu piedāvājumus. Cīņā par klientiem, tiek piedāvātas 15 – 25 % atlaides. To Db novēroja nule kā atklātajā tūrisma gadatirgū Balttour 2009.

Latvijas tūrisma aģentūras un Latvijas reģioni ir gatavi jaunai tūrismam sezonai, apliecina tūrisma gadatirgus Balttour 2009. Izstādē plaši pārstāvēti ārzemju tūrisma operatori un viesnīcu pārstāvji.

Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, Balttour 2009 ir iespējams ne tikai iepazīties ar tūrisma operatoru, tūrisma aģentūru un viesnīcu piedāvājumiem, bet arī iegādāties ceļojumus ar īpašu atlaidi. Jūrmalas viesnīcas Amber Sea Hotel pārdošanas un mārketinga menedžere Elena Sobolenko atzīmē, ka izstādē ir iespējas iegādāties speciālus SPA piedāvājumus ar 15% atlaidi. Ārvalstu ceļojumi vasaras sezonai tiek piedāvāti ar 25% atlaidi. Tūrisma operators Novatours, JTL un Tez Tour piedāvā vasaras sezonas ceļojumus ar 25% atlaidi. Tez Tour mārketinga/pārdošanas menedžere Svetlana Zavrocka Db apliecināja, ka izstādes laikā ir iespējams iegādāties ziemas sezonas ceļojumus ar 150-200 latu atlaidi un rezervēt vasaras ceļojumus ar 25% atlaidi. «Šogad Tez Tour Latvijas ceļotājiem piedāvā Hurgadu un Tenerifi visu gadu, līdz šim šie kūrorti bija pieejami tikai ziemas sezonā, taču šogad arī vasarā,» stāsta S. Zavrocka.

Šāda bija Dienas Biznesa tēma diskusijā par tūrisma industrijas darbību Rīgas centrā un iespējām turpmākajos gados, kuras galvenie secinājumi koncentrējas ap tūrisma uztveri valsti vispār. Proti, tūrisms ir jāvērtē kā eksportējoša nozare, un ir nepieciešama valsts tēla apzināta veidošana.

Dienas Biznesa diskusijā klātienē piedalījās Latvijas Investīciju aģentūras Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas vadītājs Andris Kalniņš un nacionālās lidsabiedrības airBaltic viceprezidents pārdošanas jautājumos Toms Andersons. Viedokļus par jautājumu iesūtīja Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas prezidents Ēriks Lingebērziņš, Rīgas Investīciju un tūrisma aģentūras vadītājs Fredis Bikovs, kā arī uzņēmuma Primex vadītājs Jānis Ošlejs, kurš arī bija šīs diskusijas iedvesmas avots ar savu sociālā tīkla publikāciju, kura noslēdzās ar izsauksmi: “Darām!” Ko īsti varam darīt, lai būtu rezultāts, lai Rīgas centrs šovasar būtu tūristu pilns, arī mēģinājām noskaidrot. Diskusija videoformātā skatāma portālā db.lv.

Ventspils pilsētas dome apstiprinājusi Ventspils Tūrisma informācijas centra budžetu. Tā izdevumu daļa ir plānota 89 363 Ls apjomā. Ieņēmumus veidos līdzekļi no pamatbudžeta 75 479 Ls apjomā, bet pārējie 13 682 Ls tiks iegūti no maksas pakalpojumiem, galvenokārt veicot Ventspils tūrisma brošūru, karšu un kalendāru tirdzniecību, kā arī piedāvājot reklāmas iespējas tūrisma uzņēmumiem šajos izdevumos. 2004. gadā Tūrisma informācijas centram būs 4 galvenie darbības virzieni. I. Tūristu apkalpošanas nodrošināšana Ventspils Tūrisma informācijas centrā Tirgus ielā 7 Galvenais jaunums – lai nodrošinātu pilsētas tūrisma informācijas un pakalpojumu labāku pieejamību, birojs 2004. gadā strādās katru dienu. Šī darba nodrošināšanai rudens -ziemas sezonā strādās trīs, bet aktīvajā tūrisma sezonā četri darbinieki. Papildus plānots iesaistīt arī tūrisma jomas studenti-praktikanti. II. Pilsētas tūrisma mārketinga pasākumu kompleksa realizēšana. Domājot par ārvalstu tūristiem, galvenā vērība tiks pievērsta Ventspils kā tūrisma pilsētas popularitātes veicināšanai kaimiņu un tuvējās valstīs. Tūrisma informācijas centrs Latvijas valsts tūrisma stenda ietvaros piedalīsies 6 ārvalstu tūrisma gadatirgos – Helsinkos, Berlīnē, Gēteborgā, Maskavā, Tallinā, Viļņā. Vēl tiks apsvērta iespēja piedalīties arī Londonas tūrisma gadatirgū novembrī. Ventspils tūrisma brošūru izdos 7 valodās – latviešu, krievu, angļu, vācu, zviedru, lietuviešu un igauņu. Ventspils tūrisma karte tiks izdota 4 valodās - latviešu, krievu, angļu, vācu. Sadarbībā ar pārējiem Kurzemes rajoniem un pilsētām tiks izdots jauns Kurzemes tūrisma buklets ar kopējo tirāžu ap 200 000 eksemplāru un 7 valodās, kurā akcentēs arī aktīvā tūrisma iespējas. Iecerēts piedalīties arī jauna Ventspils fotoceļveža izdošanā. Plānots realizēti arī īpašus Ventspils reklāmas projektus Lietuvā un Igaunijā. Domājot par Latvijas iedzīvotājiem, pavasarī preses izdevumos latviešu un krievu valodā izplatīs jau tradicionālo informatīvo izdevumu par atpūtas un izklaides iespējām Ventspilī. Iecerēti arī daudzi citi pasākumi. Aktīvs darbs pie Ventspils kā tūrisma pilsētas popularizēšanas notiks visa gada garumā. III. Tūrisma pakalpojumu attīstības un sadarbības ar tūrisma uzņēmumiem veicināšana. Paši galvenie Ventspils Tūrisma informācijas centra partneri, protams, ir pilsētas tūrisma uzņēmumi, tāpēc sadarbība ar tie būs aktīva – gan kopīgi strādājot pie dažādo tūrisma izdevumu sagatavošanas, gan gatavojoties starptautiskajām tūrisma izstādēm, gan izstrādājot kopīgus tūrisma produktus un nodrošinot kvalitatīvu pilsētas viesu apkalpošanu. Tiks organizēti jau otrie Ventspils gidu kursi. Katru dienu aktīvajā tūrisma sezonā no Rātslaukuma organizēs ekskursijas sertificētu gidu pavadībā, pasūtījuma ekskursijas nodrošinās visa gada garumā. Rīkos arī dažādus interesantus izklaides pasākumus un nodrošinās saturīgu atpūtu pilsētas viesiem. Arī 2004. gadā Ventspilī vismaz četras reizes piestās kruīzu kuģis, ik reizi atvedot ap 200 – 300 amerikāņu tūristu. 2004. gadā Ventspils Tūrisma informācijas centrs aktīvi darbosies arī Kurzemes tūrisma asociācijā, Latvijas tūrisma informācijas organizāciju asociācijā un Latvijas tūrisma aģentu asociācijā „ALTA" gan kopīgu mārketinga pasākumu veikšanas, gan pieredzes apmaiņas nolūkā. IV. Iesaistīšanās starptautiskajā tūrisma sadarbībā. 2004. gadā turpināsies darbs pie ES PHARE programmas atbalstītā projekta „Tūrisma iespējas un plānošana retumu Lietuvā un rietumu Latvijā ar mērķi radīt ilgtspējīgu tūrisma vidi". Šī projekta ietvaros kopā ar Liepāju un Klaipēdu strādās pie starptautiskā tūrisma ceļa „No pilsētas uz pilsētu: Ventspils-Liepāja-Klaipēda" veidošanas un attīstīšanas. Strādās arī pie jaunu starptautiskās sadarbības projektu ideju realizēšanas, lai apgūtu Eiropas Savienības piedāvātās investīciju iespējas. Avots: Ventspils TIC

Tūrisma attīstības valsts aģentūra (12. – 15. februārī) pirmo reizi piedalījās starptautiskā tūrisma gadatirgū "Holiday World 2004" Čehijā, Prāgā. Gadatirgū tika organizēts 12 kv.m liels Latvijas stends, kurā strādāja pārstāvji no Tūrisma attīstības valsts aģentūras un nacionālās aviokompānijas airBaltic. "Holday World" ir lielākais tūrisma gadatirgus Čehijā, kas ilgst 4 dienas: pirmās divas dienas gadatirgu apmeklē tūrisma firmu pārstāvji, bet pārējo dienu apmeklētāji ir čehu tūristi – individuālie ceļojumu plānotāji. 2003. gadā "Holiday World" gadatirgū 15 156 kv.m kopējā izstādes platībā tika pārstāvētas 52 valstis un to apmeklēja 5 200 tūrisma profesionāļu pārstāvju un kopumā 23 283 apmeklētāju. Latvijas stends šajā gadatirgū tika organizēts pirmo reizi, un tā apmeklētāji tika informēti par tūrisma iespējām Latvijā. Stendā tika izplatīta Latvijas tūrisma tēla brošūra un praktiska informācija par Latviju čehu valodā, kā arī citi informācijas materiāli par Latviju, Rīgu, Jūrmalu un Latvijas reģioniem. Čehija Latvijai ir potenciāli nozīmīgs un strauji augošs tūrisma tirgus, 2002. gadā Latvijā ieradās 20.8 tūkstoši čehu tūristu (2001. gadā – 13.3 tūkst.), uzturoties Latvijā vidēji 2,2 diena un kopumā mūsu valstī iztērējot 700 tūkst. latu. Jāmin, ka čehi ir ļoti aktīvi ceļotāji un parasti ceļo individuāli, kā arī izvēlas vidēja vai zemāka līmeņa tūrisma pakalpojumus. Lai arī čehu tūristu ierastākie ceļojuma galamērķi ir Vidusjūras valstis, gadatirgū bija novērojama liela interese par Latviju. Čehi vēlējās uzzināt par atpūtas iespējām pie jūras, informāciju velobraucienu maršrutiem, kā arī nokļūšanas iespējām uz Latviju, Rīgu. Čehu tūristiem Latvija ir vēl neatklāts ceļojumu galamērķis, kuru interesantāku padara Latvijas un Čehijas kopējā pievienošanās Eiropas Savienībai. Vairāk par Čehijas tūrisma gadatirgu var uzzināt mājas lapā www.holidayworld.cz. Avots: TAVA

Rīt, 24. martā Maskavā uzsāks darbu starptautiskais tūrisma gadatirgus „MITT 2004”, kurā Latvijas dalību izstādē organizē Tūrisma attīstības valsts aģentūra (TAVA). Latvijas stendā būs pārstāvēti 9 tūrisma uzņēmumi - nacionālā aviosabiedrība “AirBaltic”, tūrisma firmas: "Baltic Travel Group", "Latvia Tours", “Express Travel”, organizācija “Inspiration Riga”, Kurzemes un Vidzemes tūrisma asociācijas, Jūrmalas dome, kā arī Latvijas Viesnīcu un Restorānu asociācija. Latvijai šajā gadatirgū būs 35 kv.m liels stends. 24. martā plkst. 17.30 Maskavā, starptautiskās tūrisma izstādes “MITT 2003” laikā, Latvijas vēstniecībā Krievijā, Tūrisma attīstības valsts aģentūra rīko Latvijas prezentāciju, kurā Krievijas tūrisma firmas tiks iepazīstinātas ar jaunumiem Latvijas tūrisma piedāvājumā, bet Latvijas vēstniecība informēs par esošo iebraukšanas kārtību Latvijā. Pēc prezentācijas notiks tūrisma darba birža, kurā piedalīsies Latvijas un Krievijas tūrisma kompānijas. Tā kā Krievija ir Latvijai nozīmīgs tūrisma tirgus, kam turklāt ir ievērojams potenciāls, šim pasākumam TAVA ir sagatavojusi speciālizdevumu krievu valodā par jaunajiem tūrisma sezonas piedāvājumiem Latvijā. Maskavā tiks prezentēts arī jaunais Latvijas tūrisma tēla buklets krievu valodā, kurš jau ir ieguvis speciālistu pozitīvu novērtējumu. Lai piesaistītu papildus uzmanību Latvijas stendam izstādē “MITT” Maskavā, stendā darbosies improvizēts bārs, kurā strādās bārmenis, kas pasniegs atspirdzinošus dzērienus un kokteiļus stenda viesiem, bet katru dienu plkst. 16:30 tiks rīkota laimīgās stundas, kuru laikā visi izstādes apmeklētāji tiks aicināti nobaudīt kokteiļus, kas pagatavoti no Rīgas Melnā balzama. Starptautiskais tūrisma gadatirgus “MITT 2004” ilgs 4 dienas, no 24. marta līdz 27. martam, Maskavas izstāžu centrā “Ekspocentr”. “MITT” ir viens no lielākajiem tūrisma gadatirgiem Krievijā un NVS, kas šogad pulcēs ap 120 tūkstošu cilvēku un kurā tiks pārstāvētas ap 2700 tūrisma kompānijām no 110 valstīm. Lai turpmāk Krievijas tūristi un ceļojumu aģentūras varētu daudz operatīvāk iegūt nepieciešamo informāciju par Latviju un šeit piedāvātajām atpūtas un izklaides iespējām, Latvijas Tūrisma attīstības valsts aģentūra plāno jau šā gada septembrī Maskavā atvērt Latvijas tūrisma biroju. Šādi biroji veiksmīgi darbojas Londonā, Berlīnē un Stokholmā, un līdzšinējā pieredze rāda, ka to darbība veicina tūrisma sakaru attīstību un intereses par Latviju pieaugumu ārvalstu tūristu vidū. Ņemot vērā to, ka pastāv neizmantotas iespējas, lai radītu labākus priekšnoteikumus Latvijas un Krievijas iedzīvotāju ceļošanai un abu valstu tūrisma nozaru attīstībai, gadatirgus laikā iespējamas M.Zantes tikšanās ar Maskavas valdības un Maskavas tūrisma komitejas pārstāvjiem, lai pārrunātu Latvijas tūrisma informācijas biroja atvēršanu un citus pasākumus tūrisma plūsmas palielināšanai, kā arī uzklausītu par tūrisma nozari atbildīgo Maskavas amatpersonu viedokli un priekšlikumus tūrisma sakaru attīstībai. 2003. gadā 8% jeb 197 tūkstoši no ārvalstu tūristiem, kas ieradās Latvijā, bija no Krievijas, tādējādi ieņemot trešo vietu ārvalstu ceļotāju vidū Latvijā. Krievijas viesu skaits Latvijas viesnīcās un tūristu mītnēs 2003. gadā sasniedza 37 238 viesus. Ceļotāji no Krievijas pagājušogad ir bijuši visdāsnākie naudas tērētāji Latvijā, mūsu valstī iztērējot 24 miljonus latu. Papildus informāciju par starptautisko tūrisma gadatirgu “MITT” var meklēt mājas lapā: www.mitt.ru. Avots: TAVA

Latvijas tūrismam šis gads ir īpaši nozīmīgs, jo sakarā ar Eirovīzijas Dziesmu konkursa 2003 organizēšanu mūsu valsts vārds intensīvi nokļūs Eiropas informatīvajā apritē. Tūrisma nozares pārstāvji ir neizpratnē, ka šāda pasākuma Uzraudzības padomē ( Eirovizija ) no 12 personālijām nav pieaicināts neviens tūrisma pārstāvis. Tā kā šis konkurss tiek organizēts galvenokārt ar valsts līdzekļu piesaisti, tad TAVA vai Tūrisma padomes līdzdalība šāda mēroga organizēšanā būtu loģisks risinājums. Pašlaik pilnā sparā ir sākusies starptautisko tūrisma gadatirgu apmeklēšana, kur Latvija ar Eirovīzijas ideju varētu akcentēt savu uzmanību ārvalstu tūrisma profesionāļu un interesentu vidū. Tieši tagad ir izdevīgi investēt līdzekļus valsts tēla popularizēšanā un tūrisma marketingā, jo diez vai tuvākajā nākotnē Latvija spēs piesaistīt miljoniem vērtu auditoriju. Taču sakarā ar šo pasākumu tūrisma vidē (gan privātajā biznesā, gan asociācijās, gan tūrisma informācijas centros) valda haotiska un neorganizēta pašdarbība. Latvia Tours ir vienīgais ceļojumu uzņēmums, kurš apkalpos Eirovīzijas tūristus un viesus, taču tā ir tikai vienas firmas aktivitāte šīs programmas ietvaros. Te būtu jāmeklē sinerģijas iespējas daudz plašākā mērogā, lai šī pasākuma pozitīvais efekts veicinātu tūrisma nozares attīstību kopumā. Lielu neizpratni tūrisma profesionāļos ir izraisījusi valsts un pašvaldību tūrisma marketinga politika attiecībā uz tūrisma starptautiskajām izstādēm. Piemēram, Somijas tūrisma gadatirgū MATKA Latvijas tūrisma stends ir sadalījies vairākās saliņās, kuras izmētātas pa visu izstādi. Līdz ar to rodas nepārskatāms Latvijas piedāvājums bez vienotas stratēģijas. Tūrisma attīstības valsts aģentūrai (TAVA) vājo finansiālo resursu dēļ nav izdevies Latvijas pašvaldību tūrisma politiku “pakļaut” zem vienota koncepta kā tas, piemēram, ir Igaunijā. Līdz ar to pašvaldības izšķērdīgi un vienpersoniski tērē sabiedrības naudu tāliem gadatirgiem, neapzinoties ieguldījuma saimniecisko efektivitāti. Šādas individuālas aktivitātes ārpus valsts tūrisma koncepta neatļaujas pat tādas tūrisma vietas kā Maljorkas vai Sāremas sala. Par tūrisma biznesu un hokeju var izteikties gandrīz jebkurš, taču īsti spēlētāji ir tikai daži. Pašvaldību neprofesionalitāte tūrisma darba organizēšanā un eksperimentēšanā ir nepārprotama bezatbildība. Piemēram, interneta portāls www.riga.lv, kas pārstāv Rīgas domes mājas lapu, nav veltījis pilsētas viesiem nevienu rindkopu par tūrisma piedāvājumu. Arī citu pašvaldību mājas lapas neuzrunā tūristus ar vienotu logo ceļojuma informācijai. TAVA tikko ir ieguvusi jaunu pakļautību Ekonomikas ministrijai. Tas vieš cerību, ka jaunā valdība varbūt vēlēsies radikāli mainīt savu attieksmi šajā nozarē, proti, profesionāli organizējot tūrisma infrastruktūras sakārtošanu pirms Latvijas iestāšanās ES. Diemžēl PVN neatcelšana tūrisma pakalpojumiem sekmē mūsu kaimiņu - igauņu un lietuviešu biznesu. Daudzas valstis Eiropā pāriet uz jaunu tūrisma valsts darba organizēšanu, ka valsts tūrisma aģentūras veido kā akciju sabiedrības, kur lielākā daļa kapitāla pieder valstij. Šādā veidā tiek harmonizētas valsts un biznesa intereses pārstāvot iekšzemes tirgu starptautiskajās izstādēs un saietos. Līdzekļu piesaiste tiek organizēta projektu veidā. Tas rada iespēju pietiekties uz lielāku finansējumu gan no privātajiem, gan sabiedriskajiem, gan starptautiskajiem fondiem. Nebūtu godīgi visās neveiksmēs vainot tikai valsts institūcijas. Liela daļa vainas ir jāuzņemas arī tūrisma industrijai, ka nav profesionāli strādāts pie lobejisma attīstības valdībā un parlamentā. Pirmkārt, Latvijas tūrisma biznesā pašlaik neviena firma vai asociācija nav ieguvusi līdera pozīcijas, lai uzņemtos morālu atbildību par šīs nozares tālāku attīstību. Līdz ar to valdība bez liekas pretestības tūrisma industrijas intereses bieži vien izlemj pēc sava prāta un saprašanas, nekonsultējoties ar šīs nozares pārstāvjiem. Otrkārt, neviens pazīstams tūrisma bi

Kā katru gadu Tūrisma attīstības valsts aģentūra (TAVA) organizē Latvijas dalību starptautiskajā tūrisma gadatirgū- World Travel Market 2008, kas notiek Londonā laikā no 10. līdz 13.novembrim. Otrs lielākais tūrisma gadatirgus Eiropā, kas tiek uzskatīts par sezonas priekšvēstnesi un kur tiek iepazīstināti gan tūrisma nozares profesionāļi, gan potenciālie ceļotāji ar jaunumiem no katras valsts, informē TAVA.

Londonas starptautiskais tūrisma gadatirgus World Travel Market ir atzīts par tūrisma profesionāļu prestižāko un lielāko ikgadējo tikšanās vietu. 2007.gadā izstādi apmeklēja 48 111 dalībnieki no 193 valstīm, šogad plānots, ka pasākumu apmeklēs vēl vairāk tūrisma nozares pārstāvju. Londonas gadatirgu tūrisma profesionāļi uzskata par jaunās tūrisma sezonas atklāšanas pasākumu.

Starptautiskajā tūrisma gadatirgū World Travel Market 2008 Latvijas stendā kopīgi ar TAVA un Latvijas Tūrisma biroju Londonā piedalās sekojoši Latvijas tūrisma nozares dalībnieki – aviokompānija airBaltic, Baltic Beach Hotel, Latvijas ienākošā tūrisma firmas Con-ex un Baltic Travel Group, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija, kā arī Latvijas koncerti.

Biznesa augstskolas Turība un Pierīgas tūrisma asociācija parakstīja sadarbības līgumu, lai veicinātu profesionālās augstākās izglītības pilnveidošanu un Pierīgas uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, attīstību un šajā jomā strādājošo darbinieku izglītošanu.

Sadarbības ietvaros Turības Starptautiskā tūrisma fakultātes studentiem tiks nodrošinātas plašākas iespējas studijās, zinātniskajā pētniecībā un radošajā darbā, kā arī jaunu tūrisma produktu un pakalpojumu izstrādē, izmantojot gan augstskolas, gan Pierīgas tūrisma asociācijas resursus un intelektuālo potenciālu.

Biznesa augstskolai Turība būs iespējas iesaistīties Pierīgas tūrisma asociācijas veidotā sadarbības tīkla tūrisma produktu un pakalpojumu izstrādē, veikt pētījumus pēc asociācijas pasūtījuma, kā arī nodrošināt asociācijas darbinieku apmācību.

“Praktiskā vidē balstītas studijas ir viena no vissvarīgākajām Starptautiskā tūrisma fakultātes studiju programmu satura attīstības prioritātēm. Mums ir svarīgi, ka mūsu sadarbības partneri veido plašu tīklu, nodrošinot dažādu iesaistīto pušu pārstāvniecību. Domāju, ka Pierīga kā tūrisma vieta ir salīdzinoši mazāk izpētīts un analizēts tūrisma galamērķis, kas paver plašas iespējas integrēt dažāda veida galamērķa pētniecību mūsu studiju procesā. Savukārt studentiem šāda sadarbība nozīmēs atkal jaunus praktiskus uzdevumus tūrisma ģeogrāfijas, tūrisma mārketinga, tūrisma produktu pārdošanas un citos studiju kursos. Vienlaikus šajā sadarbībā saskatām arī iespēju turpināt attīstīt tūrisma pētniecību,” uzsver Biznesa augstskolas Turība Starptautiskā tūrisma fakultātes dekāns Ēriks Lingebērziņš.

Eiropas izstāžu un gadatirgu biznesā līderpozīcijas pieder Vācijai, taču arī citi reģioni ir pamanījuši šīs pakalpojumu nozares tautsaimniecisko efektivitāti moderna noieta tirgus attīstībā. Pasaulē ik gadu tiek rīkotas apmēram 3 200 starpreģionālas izstādes un gadatirgi, no kuriem puse notiek Eiropā, vairāk kā 700 Āzijā, 550 Amerikas kontinentā, 113 Āfrikā un 37 Austrālijā. Šā biznesa apkalpošanā ir iesaistījušās gandrīz visas lielākās Eiropas pilsētas, kuru starpā ir vērojama izteikta specializācija atsevišķu izstāžu rīkošanā. Piemēram, informātikas tehnoloģiju izstāde CEBIT Hanoverā, tūrisma izstāde ITB Berlīnē, autoizstāde Ženēvā vai Frankfurtē utt. Daži no pasākumiem ir ieguvuši arī ceļojošu raksturu, piemēram, Expo izstādes. Interesanti, ka pēdējo gadu laikā arī nelielas pilsētas rīko plašus rudens vai pavasara gadatirgus ar lielām mobilām teltīm pļavās un sporta laukumos. Tādā veidā tiek sekmēta reģionālā un starpreģionālā uzņēmējdarbības vide caur kontaktu starp vietējo patērētāju un ražotāju. Aptaujās izstāžu dalībnieki kā galveno iemeslu savām aktivitātēm min uzņēmuma popularitātes celšanu (85%) un veco kontaktu “spodrināšanu” (70%) kā arī jaunu klientu piesaisti (70%), tirgus prezentāciju (63%) un jaunu produktu izstādīšanu (60%). Apmēram 60% no izstāžu apmeklētājiem ir ieradušies sevi informēt, lai izšķirtos par vienu vai otru pirkumu izstādes laikā vai arī tuvākajā nākotnē. Vācija ir Nr.1 Starptautisko gadatirgu un izstāžu biznesā Vācija ieņem pirmo vietu pasaulē. Šajā valstī tiek organizētas 140 starpreģionālas izstādes ar vairāk kā 17 000 izstāžu dalībniekiem uz 7 miljonu kv.m kopplatības. Apmeklētāju skaists gada laikā pārsniedz 10 miljonus. Vācijā gadatirgu un izstāžu organizētāju 2001. gada kopējais apgrozījums bija 2,5 miljardi eiro, kuru skaitā ir piecas sabiedrības no pasaules desmitnieka. Izstāžu rīkotāji un apmeklētāji ik gadu izdod vairāk kā 10 miljardus eiro. Tiešajā gadatirgu un izstāžu procesā iesaistās vairāk kā 100 000 cilvēku, sākot no izstāžu apkopējas līdz šī biznesa ekspertam. Kopējais tautsaimnieciskais efekts tiek rēķināts uz 23 miljardiem eiro, kas netiešā veidā dod darbu apmēram 250 000 cilvēku. Vācijas tautsaimniecībā šī nozare ir viena no svarīgākajām pakalpojumu biznesā. Vienota statistika Par Eiropas gadatirgu un izstāžu statistikas parametriem tiek izdota 52 lappušu bieza brošūra angļu valodā “European Trade Fair and Exhibition Statistics 2001” (brīvi pieejama zem www.fkm.de), kura sniedz salīdzinošus datus par 1065 pasākumu organizētājiem, dalībniekiem, izstāžu laukumiem, apmeklētājiem 20 Eiropas valstīs: Beļģijā, Dānijā, Somijā, Francijā, Vācijā, Itālijā, Horvātijā, Luksemburgā, Nīderlandē, Norvēģijā, Austrijā, Polijā, Portugālē, Šveicē, Zviedrijā, Slovēnijā, Slovākijā, Čehijā, Ukrainā un Ungārijā. Visās šajās valstīs datu vākšana un uzskaite ir notikusi pēc vienotas sistēmas. Aizvien biežāk uz esošo izstāžu bāzes tiek organizētas virtuālas interneta platformas, kur tiek digitālā veidā prezentēti reālo izstāžu dalībnieku produkcija. Piemēram, www.globis.de, www.virtex.co.uk vai www.messe21.de Izstāžu tūrisms Izstāžu tūrisms ir viens no stabilākajiem biznesa veidiem, jo arī saimnieciski vājākos gados izstāžu dalībnieki parasti ir ieinteresēti jaunu biznesa partneru meklējumos. Lielākajos centros kā Hanoverā, Berlīnē, Disseldorfā, Dortmundē, Parīzē, Milānā, Londonā blakus izstāžu hallēm ir izvietojušās viesnīcas, kuras ir specializējušās tieši gadatirgu klientu apkalpošanai. Lai gan pa lielākai daļai izstāžu un gadatirgu ilgums nepārsniedz vienu nedēļu, taču stendu uzbūves un apbūves darbos tiek piesaistītas daudzas starpreģionālas firmas. Tās izmitina savus darbiniekus pārsvarā divu un triju zvaigžņu viesnīcās apmēram divas nedēļas pirms gadatirgus sākuma un līdz vienai nedēļai pēc pasākuma. Viesnīcu noslogojums gadatirgus laikā bieži vien sasniedz 100%. Rietumeiropā gadatirgus un izstāžu tūrisms vilina apmeklētājus apmēram divi simti kilometru rādiusā. Parasti lielākais skaits gadatirgu un izstāžu norisinās viesnīcu klusās sezonas la

Jūrmalas Jūrmalas domes Tūrisma informācijas centra speciālisti, Spa viesnīcu pārstāvji no Hotel Jurmala Spa un Baltic Beach Hotel, kā arī no Saliena Golfs piedalījās starptautiskajā tūrisma gadatirgū Reiseliv 2009 Norvēģijas galvaspilsētā Oslo.

“Norvēģijas tirgus ir Jūrmalai nozīmīgs.Viesi no Norvēģijas veido septiņus procentus no kopējā tūristu skaita Jūrmalā. Ik gadu norvēģu tūristu skaits strauji aug un īpaši palielinās interese par Spa piedāvājumu kūrortpilsētā, jo tas ir augstas kvalitātes, bet salīdzinājumā ar norvēģu dzīves līmeni – lēts,”skaidro Jūrmalas domes sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Baiba Gailīte. Tāpēc Jūrmalas pilsētas dome aktīvi īsteno dažādus tūrisma mārketinga pasākumus, piedalās Norvēģijā rīkotajā tūrisma gadatirgū un tūrisma darba semināros, strādā ar Norvēģijas tūrisma kompānijām un plašsaziņas līdzekļiem.

Tūrisma gadatirgū tika prezentēti Jūrmalas kūrortpilsētas jaunumi, plašais dažādo tūrisma produktu piedāvājums un atpūtas iespējas. Tika piedāvāta tūrisma brošūra „Jūrmala 2008” norvēģu valodā, kā arī citi informatīvie materiāli par pilsētas unikālo koka apbūvi un tūrisma mītņu informatīvie bukleti. Jūrmala piedāvāja iepazīties ar kūrortārstniecības, Spa un atpūtas iespējām Jūrmalā, kā arī daudzveidīgo dabas un aktīvās atpūtas tūrismu. Reiseliv 2009 tūrisma gadatirgū piedalījās 2530 dalībnieki no vairāk nekā 100 valstīm. 2009.gadā šo tūrisma gadatirgu apmeklēja vairāk nekā 30 000 tūrisma profesionāļu un interesentu.

Lejaskurzemes tūrisma informācijas biroja, Kuldīgas, Saldus, Ventspils un Tukuma TIC pārstāvji devušies uz Tallinu, lai pārstēvētu Kurzemi starptautiskajā Tallinas tūrisma gadatirgū TOUREST. Nākamajā nedēļā tūrisma speciālisti piedalīsies (4.-6. martā) tūrisma gadatirgū VIVATOUR, kas notiks Viļņā. Lejaskurzemes Tūrisma biroja pārstāvji dosies uz Viļņu jau 4. martā, lai strādātu Latvijas kopīgajā izstādes stendā. Piedalīties gadatirgū ir aicināti Liepājas tūrisma uzņēmēji un visi interesenti. 12.-16. martā Lejaskurzemes Tūrisma informācijas biroja darbinieki dosies uz Berlīni uz tūrisma gadatirgu ITB 2004, bet 24.-27. uz Maskavu uz tūrisma gadatirgu MITT 2004 un 25.-28. uz Gēteborgu uz gadatirgu TUR 2004.

Ceturtdaļgadsimtu pēc Vācijas atkalapvienošanās Berlīnē atgriezīsies milzu Ļeņina galva, kas līdz šim, sen aizmirsta, mierīgi dusēja smilšu bedrē, apbedīta zem akmeņu kaudzes, kurā bija apmetusies ķirzaku kolonija.

Ceturtdien asiņainā boļševiku režīma pirmais līderis, iemiesots 3,5 tonnas smagā granīta bluķī, «augšāmcelsies» no sava kapa un piebiedrosies citām vēsturiskām skulptūrām, kuras no septembra būs iespējams aplūkot Špandavas citadelē.

«Ļeņins vienmēr bijis iecerēts kā ekspozīcijas sastāvdaļa, jo tā ir īpaša statuja, kaut vai ņemot vērā tikai tās izmērus,» saka projekta kuratore Andrea Teisena.

Līdzīga milzu Ļeņina biste savulaik kļuva par pazīstamās vācu kinokomēdijas Good Bye Lenin! «zvaigzni», taču šajā kinolentē boļševiku vadonim atvēlētā loma bija nepateicīga. Komunistu elku neceremoniāli virs atkalapvienotās Berlīnes jumtiem nebūtībā aiznesa helikopters.

Ceļojumu aģentūras VIA HANSA DMC & PCO direktore Jevgenija Puļķe stāsta par Latvijas tūrisma priekšrocībām un trūkumiem, kā arī politikas ietekmi uz tūrisma nozares attīstību.

Lai strādātu tūrismā, jāmīl cilvēki

Lai varētu darboties tūrisma nozarē noteikti jāmīl cilvēki! Ja mīl cilvēkus, vēlas iepriecināt un darīt savu darbu tā, lai klienti to atcerētos ar pozitīvām emocijām, tad droši var strādāt tūrisma jomā. Ja nepatīk darbs ar cilvēkiem, tad labāk meklēt iespējas citā jomā, jo tūrismā nekas nesanāks.

Lai strādātu tūrisma nozarē, nepietiek tikai ar valodu zināšanām, jābūt arī augstai atbildības sajūtai un, protams, arī komunikablam. Mūsu darbā pats lielākais gandarījums ir tad, kad viesi priecīgi un apmierināti aizbrauc mājās. Protams, ļoti patīkami saņemt arī pateicības vēstules – tas ir gandarījums, ko nevar nopirkt ne par kādu naudu!

Apdrošināšanas sabiedrība BTA Insurance Company SE, izpildot visas uzņemtās saistības, kas izriet no BTA un SIA Relaks tūre savstarpēji noslēgtā apdrošināšanas līguma, izmaksājusi SIA Relaks tūre klientiem apdrošināšanas atlīdzības līgumā norādītās kopējās apdrošinājuma summas – 28,5 tūkstošu eiro – apmērā.

Tomēr, ņemot vērā to, ka SIA Relaks tūre bija apdrošinājusi savu saistību izpildi par minimālo summu, kas noteikta attiecīgo jomu regulējošajos normatīvajos aktos, bet kas neatbilst tās patiesajām uzņemtajām saistībām, lielam skaitam SIA Relaks tūre klientu par nenotikušu ceļojumu rezultātā radītajiem zaudējumiem būs jāvēršas tiesībaizsardzības iestādēs. Šis gadījums uzskatāmi parāda, ka valsts nepilnīgas tūrisma nozares kontroles dēļ tūrisma aģentūru klienti nav pasargāti no zaudējumiem, kas var rasties situācijās, ja tūrisma aģentūra nonāk finansiālās grūtībāsl, informē BTA.

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par tūrisma operatora, tūrisma aģenta un klienta tiesībām un pienākumiem, kompleksa tūrisma pakalpojuma sagatavošanas un īstenošanas kārtību, klientam sniedzamo informāciju un naudas drošības garantijas iemaksas kārtību, SIA Relaks tūre pienākums bija nodrošināt savu klientu iemaksātās naudas drošības garantiju. Drošības garantijai bija jābūt pietiekamai, lai nodrošinātu klientu iemaksātas naudas atmaksāšanu, bet ne mazākai par 28 457,44 eiro. Izpildot normatīvajos aktos noteiktās minimālās prasības, SIA Relaks tūre pērnā gada 15. oktobrī noslēdza ar BTA apdrošināšanas līgumu saskaņā ar Tūrisma operatoru saistību izpildes apdrošināšanas noteikumiem par apdrošinājuma summu 28 500 eiro.

Tūrisma profesionāļu žurnāls Tūrisms un tūrisma profesionāļu portāls Eiropa.lv apkopojis nozares pārstāvju viedokļus par izskanējušajām runām par iespējamu Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) pievienošanu Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai (LIAA) it kā taupības nolūkos.

Asociācijas Lauku ceļotājs prezidente Asnāte Ziemele:

"Nedomāju, ka LIAA un TAVA apvienošana tiek virzīta taupības nolūkos, tai ir politiska aizmugure. Visas pārmaiņas parasti ir politiskas, nevis ekonomiskas, un šīs, manuprāt, vērstas uz to, lai palielinātu LIAA ietekmi un budžetu. Mēs tam kategoriski iebilstu un industrija taisītu lielu skandālu.

Šāda rīcība būtu ļoti negodīga laikā, kad TAVA beidzot uzsākusi aktivitātes, kādas tai vajadzēja veikt jau 15 gadus. Kopš TAVA vada Uldis Vītloņš, ir pavisam cita kustība, aktivitāte un profesionalitāte no TAVA puses. Esmu pārliecināta, ka tūrisms noteikti nebūs ieguvējs. Jau tā tūrisms politiķiem nav bijusi prioritāte, un apvienojot TAVA ar LIAA, tūrisms vienkārši noslīktu tajā struktūrā, uzmanība tūrismam vairs nebūtu tik liela, turklāt ir LIAA ir citi uzdevumi. Idejas virzītājiem, šķiet, interesē tikai avionozare un varbūt kāda lielā viesn��cu ķēde, bet TAVA darbība ir daudz plašāka.

No 15. līdz 18.februārim notika starptautiskais tūrisma gadatirgus BIT 2003 Milānā (Itālijā), kur, tāpat kā iepriekšējo gadu, Baltijas valstis tika pārstāvētas kopējā stendā ar mērķi popularizēt Baltiju kā vienotu tūrisma galamērķi Itālijas ceļot gribētājiem. Gadatirgu apmeklēja aptuveni 130 000 apmeklētāju, no kuriem nepilni 55 000 bija tūrisma profesionāļi un 5000 masu mediju pārstāvji. Latvijas tūrisma nozari šajā gadatirgū pārstāvēja tūrisma kompānijas Via Hansa Tours, BTG un Latvia Tours, kā arī Rīgas Tūrisma Koordinācijas un Informācijas centrs. Arī no Lietuvas piedalījās piecas tūrisma kompānijas, savukārt Igauniju pārstāvēja Igaunijas Tūrisma Pārvalde. Latvijas un Baltijas dalību šajā gadatirgū organizēja Latvijas Tūrisma attīstības valsts aģentūra. Baltijas valstu stendā darbojās arī itāliski runājošs personāls, kas lielā mērā veicināja komunikāciju starp Baltijas tūrisma nozares pārstāvjiem un itāļiem. Pēc itāļu tūrisma kompānijas «Cristiano Viaggi» direktora Vito Cristiano novērojumiem, Baltijas valstu stends šķitis viens no apmeklētākajiem Eiropas paviljonā. Stendu apmeklēja gan tūrisma profesionāļi, žurnālisti un fotogrāfi, gan arī tūristi. Daudzi stenda apmeklētāji jau bija bijuši vismaz kādā no Baltijas valstīm un pozitīvi atsaukušies par saviem iepriekšējiem ceļojumiem uz Baltiju. Bez tam, viņi izteica gatavību doties atkārtotā braucienā uz Baltiju, kas mārketingā ir nozīmīgs rādītājs. Turklāt varēja just, ka stenda apmeklētāji ir daudz vairāk informēti par Baltijas valstīm nekā iepriekšējos gadus: liela nozīme ir Baltijas valstu virzībai uz Eiropas Savienību, kā arī tādi liela mēroga pasākumi kā Rīgas 800-gades jubilejas svinības un Eirovīzijas dziesmu festivāls. Latvijas atpazīstamību veicināja gadatirgus laikā Itālijas televīzijas kanālā demonstrētais raidījums par Latviju un Rīgu, kas tika veidots sadarbībā ar Latvijas Institūtu. Gadatirgus laikā Baltijas valstu pārstāvji sniedza interviju vienai no televīzijas kompānijām «Marcopolo», kas ir 2003.gada godalgas ieguvēja par labāko itāļu televīzijas tūrisma raidījumu veidošanu. Galvenie jautājumi, kas tika uzdoti gadatirgus laikā, bija vispārējā informācija par Baltiju, kā arī visa veida praktiskā informācija, sākot ar iebraukšanas kārtību (vīzu nepieciešamība, robežšķērsošana), transportu, viesnīcām, kempingiem, ceļu kartēm, pasākumiem un cenām, līdz pat konkrētiem maršrutiem un apskates objektiem. Informācija par Rīgu un Jūrmalu bija visbiežāk pieprasītā. Neskatoties uz attālumu, daudzi itāļi vasarā gatavojas doties uz Baltiju ar personīgo auto un tā saucamajiem «kemperiem» (ceļošanai paredzēti autobusiņi). Kopumā jāatzīst, ka Baltijas valstu dalība starptautiskajā tūrisma gadatirgū «BIT 2003» noritēja veiksmīgi un, citējot kāda apmeklētāja teikto,: «... pašlaik Baltijas valstis Itālijā ienāk ceļojumu galamērķu topā».

No 13. līdz 16. maijam Jūrmalas pilsētas dome piedalīsies starptautiskā tūrisma gadatirgū „MITF 2004” Maskavā. Šo gadatirgu atbalsta Maskavas valdība. Jūrmalas pilsētas dome gadatirgū piedalīsies kopējā Baltijas valstu stendā un piedāvās tūrisma bukletu „Jūrmala 2004”, kā arī Jūrmalas pilsētas tūrisma industrijas tūrisma informatīvos materiālus un tiksies ar Krievijas tūrisma industrijas pārstāvjiem. Paralēli tūrisma gadatirgum Jūrmalas pilsētas domes pārstāve – Tūrisma un ārējo sakaru nodaļas galvenā speciāliste Gunta Ušpele tiksies ar Maskavas Dienvidrietumu apgabala administrācijas pārstāvjiem. Šī ir jau otrā reize šajā gadā, kad Jūrmalas dome piedalās tūrisma gadatirgū Maskavā. Pirms vairākiem mēnešiem Jūrmalas dome piedalījās Latvijas kopējā stendā tūrisma gadatirgū „MITT 2004”, kur sastapās ar maskaviešu un tūrisma firmu lielu ieinteresētību par Jūrmalu un atpūtas iespējām Jūrmalā. Avots: Jūrmalas Dome

Lai izteiktu pateicību tūrisma nozares pārstāvjiem, kuri snieguši nozīmīgu ieguldījumu Latvijas tūrisma biznesa attīstībā un popularizēšanā, kā arī pārstāvējuši tūrisma nozares intereses, apbalvoti “Gada Cilvēks Tūrismā 2023” laureāti.

Balvas pasniegtas piecās kategorijās: uzņēmējs / vadītājs naktsmītņu biznesā, uzņēmējs / vadītājs tūrisma aģentūru un tūroperatoru biznesā, tūrisma informācijas centra vadītājs, uzņēmējs / vadītājs restorānu biznesā, kā arī balva par ievērojamu ieguldījumu tūrisma attīstībā. Balvas tika pasniegtas tūrisma izstādes “Balttour 2024” atklāšanas pasākumā.

Kategorijā “Uzņēmējs / vadītājs naktsmītņu biznesā” balvu ieguva “Islande Hotel” valdes priekšsēdētājs Andris Kalniņš; kategorijā “Uzņēmējs / vadītājs tūrisma aģentūru un tūroperatoru biznesā” – “Latvia Tours” direktore Ieva Keiša, savukārt apbalvojumu “Tūrisma centra vadītājs” - Liepājas reģiona tūrisma informācijas biroja vadītāja Sintija Pusaudze. Kategorijā “Uzņēmējs / vadītājs restorānu biznesā” balvas saņēma divi laureāti - restorāna “Max Cekot Kitchen” saimnieks un šefpavārs Maksims Cekots, kā arī restorāna “Pavāru māja” saimnieks Ēriks Dreibants. Apbalvojumu par ievērojamu ieguldījumu tūrisma attīstībā saņēma Biznesa augstskolas Turība Starptautiskā tūrisma fakultātes profesore Dr. Maija Rozīte.

Šoruden medijos izskanēja ziņa par to, ka tūroperators «Prieks Tūre» apturējis savu darbību, kamēr daļa tūristu vēl bija ārzemēs. Gada sākumā tiesas priekšā stājās arī cits tūroperators, no kura klienti vēlējās piedzīt zaudējumus. Kā izvēlēties piemērotāko tūroperatoru, lai plānotais ceļojums nebeigtos ar mēnešiem ilgu gaidīšanu, lai saņemtu atpakaļ samaksāto naudu par nenotikušo atpūtu?

Gandrīz 500 tūrisma operatori un tūrisma aģenti

Saskaņā ar Lursoft datiem Latvijā ir 437 komersanti, kuri uzskatāmi par tūrisma operatoriem vai tūrisma aģentiem un sniedz kompleksus tūrisma pakalpojumus. Šā gada 1. jūlijā spēkā stājās Ministru kabineta noteikumi «Noteikumi par kompleksa un saistīta tūrisma pakalpojuma sagatavošanas un sniegšanas kārtību un kompleksu un saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzēju un ceļotāju tiesībām un pienākumiem», kas veidoti ar mērķi nodrošināt augstāku ceļotāju aizsardzību tūrisma operatora maksātnespējas gadījumā un uzlabot esošo tūrisma aģentu un tūrisma operatoru darbības sistēmu Latvijā.

Licencēšana patērētāju aizsardzībai

Pasaules tūrisma bizness pagājušajā gadā ir piedzīvojis stipras tirgus svārstības dažādos pasaules reģionos. Āzijas reģions kļūst par tūrisma lokomotīvi un Eiropas tirgus ir lielu izmaiņu priekšā. Pirms nedēļas ir noslēgusies Vācijas tūrisma izstāde ITB 2003, kura ir lielākais šāda veida pasākums gan Eiropā, gan pasaulē. Berlīnes tūrisma izstādi šajā gadā apmeklēja 129 943 interesantu jeb par 7 000 vairāk kā pirms gada. Arī izstādes dalībnieku skaits ir pieaudzis no 9 678 pagājušajā gadā uz 9 971 šogad. Profesionāļu apmeklējums ir saglabājies iepriekšējā gada līmenī – 67 000. Šajā izstādē tūrisma industrija atskatās uz paveikto 2002. gadā un nosaka jaunos attīstības virzienus un tendences 2003.gadam. Tūrisma rekordgads 2002 Patīkamā ziņa no Berlīnes izstādes ir tā, ka 2002. gads tūrisma biznesā, neraugoties uz neskaitāmajiem rakstiem par šīs nozares krīzi, ir pats labākais, proti, pasaules tūrisma biznesa pieaugums 2002. gadā ir 2,5%. Veiksmīgākie tūrisma reģioni ar vislielāko ceļojumu skaita pieaugumu attiecībā pret 2001.gadu ir Āzija ar +8%, Eiropa ar +2%, taču zaudētāji ir Amerika ar –4% un Āfrika –4%. Arī Berlīnes tūrisma izstādē varēja ievērot, ka Āzijas stendi ārpus Eiropas bija visintensīvāk apmeklēti. Lieli zaudējumi tūrismā ir Argentīnai (-35%) un Brazīlijai (-11%), taču Meksika šajā reģionā ir spējusi saglabāt pozitīvo izaugsmi 3% apmērā. Tūrismā ir pieteikts austrumu virziens Jaunie tūrisma tirgi attīstās virzienā no rietumiem uz austrumiem - sākot ar ES paplašināšanos Austrumeiropas virzienā un beidzot ar Ķīnas strauji augošo tūrisma potenciālu (+13%), kurš jau tuvākajos gados būs jūtams ne tikai Āzijas tirgos, bet arī Eiropā. Jau pašlaik Ķīnas tūrists viena ceļojuma laikā izdod vairāk naudas kā vācietis, brits vai francūzis. Pēc japāņiem un amerikāņiem ķīniešu ciemiņi ir visdāsnākais savos ārzemju ceļojumos. Ķīnas tūristi kā pirmo “placdarmu” savai ekspansijai Eiropā ir izvēlējušies tieši Vāciju, kura ar bilateriālo līgumu palīdzību ir sekmējusi šo perspektīvo biznesu. Par 2002. gada jaunatklājumu izstādē tiek nominētas divas valstis – Dienvidkoreja un Indija. Korejieši, pateicoties pasaules futbola čempionātam, ir spējuši radīt pozitīvas emocijas par savu kultūru un valsti, kura tagad dāsni atmaksājas tūristu veidā ar +18% attiecībā pret 2001. gadu. Savukārt Indija visus pēdējos gadu desmitus tūrismu nav īpaši balstījusi, tāpēc ceļojumu bizness šajā valstī attīstījās pašplūsmā - katru gadu 1-2% apmērā. 2002. gadā Indija savu pozīciju šajā biznesa sektorā ir krasi mainījusi un par to ir saņēmusi + 16%. Eiropa izvelk +2% Eiropā pagājušajā gadā tika veikti 415 miljoni ceļojumu ārpus valsts robežām jeb par +2% vairāk nekā 2001. gadā . Kopējais pārnakšņojumu skaits ir sasniedzis 4 miljardus(+3%). Eiropieši ceļojumu īstenošanai ir izdevuši 323 miljardus eiro (+1%). Eiropas tūristi pagājušajā gadā ir samazinājuši savas aktivitātes tieši īso ceļojumu realizēšanā. Tā rezultātā Eiropā ievērojami ir samazinājies pilsētu tūrisms. Eiropieši vidēji ceļo 9,6 dienas gadā un kopsummā izdodot 933 eiro jeb 97 eiro dienā. Līdz ar to vienas dienas izdevumi salīdzinājumā ar 2001.gadu ir pazeminājušies par 4%. Eiropiešu tūristus ir zaudējušas sekojošie tūrisma reģioni: Karību salas (-18%), Ziemeļāfrika (-12%), Latīņamerika (-11%), Ziemeļamerika (-6%) un Eiropas ziemeļi (-4%). Eiropā ir samazinājušies darījumu ceļojumi, taču pieauguši atpūtas, izklaides un cita veida tūrisms. Vasaras sezonā tiek realizēti 66% visa gada ceļojumu. 54% tūristus savu ceļojumu 2002. gadā ir veikuši ar sauszemes transportu, 43% ar lidmašīnu un 3% ar ūdens transportu. Sevišķi straujš pieaugums ir lēto lidojumu sektorā ar 53% salīdzinājumā ar 2001. gadu, kur 20,1 miljons ceļotāju devās tieši ar lētajām lidsabiedrībām kā Ryanair, Germanwings vai Hapag-Llyod Express. Rietumeiropas lielie tūrisma koncerni kā TUI, Thomas Cook un citi pagājušajā gadā ir uzsākuši tūrisma nozares restrukturizāciju, kas paredz vairākas izmaiņas gan tūrisma produkta izveidē, gan cenu politikā, gan ceļojumu or

"Kopš tūrisma valsts politika ir Ekonomikas ministrijas kompetencē, gada laikā nozare beidzot kļuvusi par valsts tautsaimniecības kategoriju. Fakts, ka ministrijai izdevās palielināt tūrisma nozares budžetu par 2,5 reizēm, liecina par attieksmes maiņu pret tūrismu valstiskā līmenī. Vairāk nekā 1 000 000 latu tūrisma jomā ļāva uzsākt tādas aktivitātes kā vienotas tūrisma informācijas telpas izveidi, tūrisma informācijas koordināciju, tūrisma ceļa zīmju sistēmas izveidi un realizāciju, informatīvo materiālu izdošanu par Latviju 14 valodās, tūrisma biroju atvēršanu 4 valstīs u.c. Kā nozares ministrs uzskatu, ka tūrisma politikas plānošana pēdējā gada laikā bijusi precīzi plānota un secīgi realizēta. Par to liecina straujais ārvalstu tūristu pieplūdums. Sagaidāms, ka jau rudenī sasniegsim 2003. gada ieceļojušo tūristu skaitu. Latvija līdz šim nav piedzīvojusi tādu viesnīcu noslogojumu, kad brīvas vietas atrodamas tikai vēlā rudenī. Uzskatu, ka kopumā 2004.gads Latvijas tūrisma nozarē uzskatāms par lūzuma, pozitīvā nozīmē, jeb reanimācijas gadu. Šādā kontekstā, tūrisma pamatnostādnēs definējot attīstības turpmākos mērķus un konkrētu rīcību turpmākiem 5 gadiem, mēs skaidri iezīmējam Latvijas tūrisma tuvāko nākotni, proti, tuvāko 4 gadu laikā uzņemt 8- 10 milj. tūristu gadā," tā Tūrismaattīstības politikas pamatnostādnes komentē LR Ekonomikas ministrs Juris Lujāns. Ministru kabinets šodien atbalstīja Ekonomikas ministrija izstrādātās Tūrisma attīstības politikas pamatnostādnes, kas nosaka valsts tūrisma attīstības politiku turpmākajiem 5 gadiem (2004 – 2008) ar mērķi palielināt tūristu plūsmu un ienākumus no tūrisma, kā arī veicināt Latvijas tautsaimniecības attīstību un iedzīvotāju sociālekonomisko labklājību.To paredzēts sasniegt, pozicionējot un virzot starptautiskajā tirgū Latviju kā atšķirīgu, drošu un atpazīstamu tūrisma galamērķi, palielinot tūristu plūsmu uz Latviju, kā arī veicinot vietējā tūrisma attīstību. Īstenojot Pamatnostādnēs noteiktos rīcības virzienus, tiek plānots sasniegt šādus rezultātus: · Tūrisma pakalpojuma eksporta pieaugums vidēji par 10 – 15% gadā; · Tūrisma nozares pieaugums IKP līdz 5 – 7% perioda beigās; · Ieņēmumu no ārvalstu ceļotājiem pieaugums vidēji par 15% gadā; · Ārvalstu ceļotāju skaita pieaugums vidēji par 5% – 7% gadā; · Ārvalstu ceļotāju vidējais uzturēšanās ilgums ir palielinājies līdz 3 diennaktīm; · Tūrisma sektorā strādājošo skaita pieaugums ir vidēji par 500 cilvēkiem gadā. Pamatnostādnēs ietverti tūrisma attīstības politikas galvenie principi, mērķi, prioritātes un rīcības virzieni. Pamatnostādnēs izvirzītie mērķi un rīcības virzieni atspoguļo tūrisma attīstības politikas prioritātes. Lai sasniegtu tūrisma attīstības politikas mērķus, Pamatnostādnēs ir noteikti šādi rīcības virzieni: · „Jaunā” ceļotāja uz Latviju identificēšana · Latvijas tūrisma tēla stiprināšana · Klātbūtne prioritāros un perspektīvos tūrisma tirgos · Labvēlīgas tūrisma uzņēmējdarbības vides nodrošināšana · Atbilstošas un kvalitatīvas infrastruktūras veidošana · Daudzveidīgu produktu un pakalpojumu radīšanas veicināšana atbilstoši tūristu interesēm · Vienotas tūrisma informācijas sistēmas veidošana · Kvalitātes pārvaldības ieviešana · Pieejamības veicināšana · Cilvēkresursu attīstība · Izpēte un attīstība · Publiskā un privātā sektora sadarbības optimizācija · Starptautiskā sadarbība · Latvijas līdzdalība Eiropas un pasaules tūrisma attīstības politikas veidošanā, valsts interešu pārstāvniecība. Lai sasniegtu Pamatnostādnēs noteiktos mērķus, kā finansēšanas avoti tiks izmantoti valsts un pašvaldību līdzekļi, valsts investīcijas saskaņā ar Valsts investīciju programmu, kā arī Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļi un valsts budžeta līdzfinansējums. 2004.gadā Latvijas tūrisma attīstībai un investīciju piesaistei no valsts budžeta tiks izmantoti 1 041 594 latu, savukārt 2005. gadā nepieciešami 2,08 milj. Ls, 2006. g – 3,12 milj. Ls, 2007. g. – 5,31 milj. Ls, 2008. g. – 7,97 milj. Ls. Statistika Eiropā un visā pasaulē tūrisms ir

Pēc trīs gadu pauzes apbalvoti "Gada cilvēks tūrismā" laureāti par ieguldījumu Latvijas tūrisma biznesa attīstībā, informē konkursa žūrija.

Balvu laureāti ir Latvijas Restorānu biedrības (LRB) prezidents Jānis Jenzis, Latvijas Tūrisma Aģentu un Operatoru asociācijas (ALTA) izpilddirektore Astrīda Trupovniece un Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) biedrs un viesnīcu operatora "Mogotel" īpašnieks Vadims Muhins.

Organizatori atklāj, ka šogad konkursam tikai iesūtīti 46 priekšlikumi, taču, ņemot vērā, ka trīs gados vislielāko artavu tūrisma interešu aizstāvībā ir ieguldījušas tieši tūrisma asociācijas, tika izvēlētas trīs visaktīvākās.

“Nav noslēpums, ka aizvadītie gadi tūrisma un viesmīlības nozarei bijuši izaicinājuma pilni. Vispirms pandēmija un tās radītie ierobežojumi, un, kad nozare jau sāka domāt par atgūšanos, sekoja Krievijas iebrukums Ukrainā. Šajā laikā daudzi tūrisma nozares pārstāvji – iestāžu, uzņēmumu vadītāji, tūrisma informācijas centru vadītāji, asociāciju pārstāvji un citi ir darījuši daudz vairāk nekā prasa pienākums, un šis ir īstais brīdis pateikties viņiem. Šogad, atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, žūrija lēmusi piešķirt trīs balvas “Gada cilvēks tūrismā”, lai gan patiesībā, manuprāt, milzīga pateicība pienākas ikvienam, kurš turpina darboties tūrisma un viesmīlības nozares labā,” stāsta balvas dibinātājs, tūrisma ziņu portāla BalticTravelnews.com direktors Aivars Mackevičs.

Latvijas lidsabiedrība airBaltic no 8. novembra uzsāks lidojumus no Rīgas uz jauno Berlīnes Brandenburgas lidostu.

Pēdējais lidojums no Rīgas uz Berlīnes Tēgelas lidostu notiks 6. novembrī.

FOTO: Skandalozā Berlīnes lidosta, kuras atklāšanu gaida jau 8 gadus 

Berlīnes Brandenburgas lidostas vadītājs Engelberts Litke Daldrups paziņojis, ka skandāliem apvītās...

Tiešos lidojumus no Rīgas uz Berlīni airBaltic uzsāka 2002. gadā. Iesākumā lidsabiedrība lidojumus veica uz Berlīnes Tempelhofas lidostu, bet vēlāk tajā pašā gadā darbību pārcēla uz Berlīnes Tēgelas lidostu. Šobrīd airBaltic tiešos lidojumus no Berlīnes veic uz visām trim Baltijas valstu galvaspilsētām.

Jaunās Berlīnes Brandenburgas lidostas 1. terminālis oficiāli tiks atvērts 31. oktobrī, bet regulārie lidojumi Berlīnes Tēgelas lidostā tiks pārtraukti 7. novembrī.

Jaunā lidosta nodēvēta par godu bijušajam Rietumberlīnes mēram un Rietumvācijas kancleram Villijam Brantam. Lidosta spēj apkalpot 43 miljonus pasažieru gadā.

Šajā ziemas sezonā airBaltic plāno Rīgu savienot ar 40 galamērķiem savā maršrutu tīklā.

Pagājušonedēļ Maskavā noslēdzās starptautiskais tūrisma gadatirgus “Tūrisms un Ceļojumi” 26. - 29.03 (MITT 2003), kas ir lielākais tūrisma gadatirgus Krievijā un NVS valstīs. Latvijas dalību stendā organizēja Tūrisma attīstības valsts aģentūra (TAVA), tajā piedalījās nacionālā aviosabiedrība airBaltic, Kurzemes tūrisma asociācija, Jūrmalas kūrorta un tūrisma informācijas centrs, kā arī Latvijas tūrisma firmas – Impro, Latvia Tours, Express Travel, ar informatīvajiem materiāliem bija pārstāvētas A/S Rīgas Jūras Līnija un viesnīca Valdemārs. Latvijai tūrisma gadatirgū MITT 2003 bija 21 m? liels stends. Latvijas stendu apmeklēja pārstāvji ne tikai no Krievijas, bet arī no Ukrainas, Baltkrievijas un Moldovas, kā arī citām NVS valstīm. Atšķirībā no citām tūrisma izstādēm Latvijas stendu apmeklēja negaidīti daudz Krievijas mediju pārstāvju, kuri izteica vēlmi braukt uz Latviju, lai veidotu speciālreportāžas par tūrisma piedāvājumu mūsu valstī. Krievija Latvijai ir ļoti nozīmīgs tūrisma tirgus, lai arī 2001. gadā Krievijas iedzīvotāji sastādīja tikai 8% no kopējā tūristu skaita Latvijā, tomēr ceļotāji no Krievijas Latvijā iztērējuši 8,7 miljonu latu, kas ir augstākais rādītājs ceļotāju izdevumu sadalījumā pa valstīm. Lai veicinātu tūristu plūsmu no Krievijas uz Latviju būtu nepieciešams palielināt izstāžu skaitu Krievijā, kā arī izdot vairāk brošūras par Latviju krievu valodā. Kā atzina Iveta Kravale no tūrisma firmas Latvia Tours interese par Latviju starptautiskajā tūrisma gadatirgū “MITT 2003” bija liela, tādēļ gaidāma arī ievērojama atdeve pēc dalības izstādē: “Šis nenoliedzami ir lielākais un nozīmīgākais tūrisma gadatirgus Krievijā, uz kuru sabrauc tūrisma profesionāļi no visas Krievijas. Latvijai izstādē MITT ir noteikti jāpiedalās arī nākamgad, jo tur iespējams iegūt ļoti vērtīgus kontaktus un noslēgt izdevīgus darījumus." Vērtējot Latvijas dalību izstādē I. Kravale atzina: “Latvijas stends atradās labā vietā, iepretim ieejai paviljonā, tajā bija ļoti daudz apmeklētāju. Stendam bija izdevīgs novietojums, tajā bija ērti strādāt, arī vizuāli tas bija pievilcīgs”. Ventspils tūrisma informācijas centra vadītājs Guntars Seilis pēc dalības izstādē MITT 2003 atzina, ka pilnībā ir attaisnojusies Kurzemes tūrisma bukletu sagatavošana krievu valodā, jo tas veicināja pastiprinātu interesi par reģionu no Krievijas tūrisma firmu un potenciālo tūristu puses. G. Selis secināja, ka Kurzemes tūrisma asociācijai dalība Latvijas stendā izstādē Maskavā bijusi veiksmīga, jo jau tagad informācijas centros tiek saņemti pirmie informācijas un rezervācijas pieprasījumi. Starptautiskais tūrisma gadatirgus MITT ir lielākais tūrisma gadatirgus Krievijā un NVS valstīs. Šogad tajā bija pārstāvētas 2000 firmas, no vairāk kā 100 valstīm. Izstādes apmeklētāju un dalībnieku skaits sasniedza vairāk kā 120 tūkstošus cilvēku. Avots: TAVA