Uzņēmumi ir atgriezušies birojos. Daudzi no tiem ir izvēlējušies strādāt hibrīdmodelī, kad daļu laika darbinieki pavada birojā, bet daļu laika – attālināti.

Sociālajos medijos lasāmi dažādi viedokļi par to, kas darbosies un kas – nē. Lai nebūtu tikai tādas “vēdera sajūtas” spriedelēšanas, apskatīju šo attālinātā, hibrīdmodeļa darbu nedaudz padziļinātāk.

Atskatoties vēsturē, laikos, kad dominēja vācēju-mednieku nodarbošanās, darba organizators, visticamāk, atradās kopā vienā vietā ar darba veicējiem. Pēc agrārās reformas sākuma Eiropā turpinājās tā pati attīstība – darba organizators gan pats veica darbu, gan atradās kopā ar pārējiem darba veicējiem vienā ģeogrāfiskā lokācijā. 18. un 19. gadsimtā, pastiprinoties industriālai revolūcijai, tādās industrijās kā bankas, dzelzceļš, apdrošināšana un mazumtirdzniecība strauji auga darbu apjoms un sarežģītība. Tas radīja arī tādu darbinieku pieaugumu, kuriem bija nepieciešamas biroja telpas.

Jau gadu attālinātais darbs no mājām ir ļoti daudzu ikdiena. Arī uzņēmumi pie strādāšanas attālināti ir pieraduši kā pie ierastas prakses. Vai satraukumam par to, ka pēc pandēmijas klasiskie biroji vairs nebūs vajadzīgi, ir pamats un kā strādāsim turpmāk, ir jautājumi, kas šobrīd nodarbina daudzus uzņēmuma īpašniekus, vadītājus un personāla speciālistus, un galu galā arī ikvienu darbinieku.

Vai klasiskie biroji izzudīs?

Domāju, ka nākotnē virzīsimies uz tā saucamo fleksiblo jeb elastīgo darba organizēšanas modeli. Fleksiblais darbs jeb darbs, kur darbiniekam kaut kādu noteiktu laiku vai dienas ir atļauts strādāt no mājām, ir uz palikšanu, taču vienlaicīgi es nesagaidu galējības. Diez vai lielais vairums strādās no mājām vai tik pat daudz cilvēku, cik tagad strādā no mājām, arī turpinās to darīt pēc pandēmijas. To apliecina arī tendences citās valstīs, kas savos vakcinācijas līmeņos ir jau aizsteigušās mums priekšā, piemēram, Amerika, kur lielie uzņēmumi atgriežas birojos. Ir valstis, kurās iedzīvotāji atgriežas birojos, jo ir ļoti dārgs nekustamais īpašums un attiecīgi viņi dzīvo izteikti mazos dzīvokļos, piemēram, Āzijas valstīs. Viņi fiziski nevar pastrādāt attālināti, jo trīs paaudzes atrodas vienās mājās.

Zemes piespiedu nomas jautājumos Latvija jau vairāk nekā 13 gadus iet pa apburto loku, un to nespēj pārraut arī ar dalītā īpašuma izbeigšanu, kura īstenošanai izveidotais mehānisms ir birokrātiski smagnējs, un tam nav arī adekvāta valsts finansiāla atbalsta.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta zvērinātu advokātu biroja iLaw partneris Normunds Šlitke. Viņaprāt, zemes piespiedu nomas ikgadējo griestu apmēra noteikšanā 4% no zemes kadastrālās vērtības ir daudz ekonomisko absurdu. Situāciju pašlaik var mainīt tikai Satversmes tiesa.

Kāda ir situācija ar dalītā īpašuma problēmu?

Tā ir tieši tāda pati kā pašlaik ar daudzdzīvokļu māju siltināšanu. Kāpēc tāds salīdzinājums? Tāpēc, ka ir vairākas būtiskas līdzības gan ar daudzdzīvokļu māju siltināšanu, gan ar dalītā īpašuma izbeigšanu. Diemžēl, bet vecais teiciens — ir meli, ir lieli meli un ir statistika — būtu jākoriģē un statistika jāaizstāj ar politika. Proti, politiķi pirms 11 gadiem solīja dzīvokļu īpašniekiem, ka zemes gabala izpirkšana zem daudzdzīvokļu mājas būs tikpat vienkārša un nesāpīga kā šīs mājas siltināšana. Diemžēl realitāte ir cita. Vārdos un solījumos viss ir skaisti, bet, tiklīdz raugāmies uz padarītajiem darbiem — piedāvātajiem mehānismiem —, tā aina jau ir pavisam citāda. No šodienas skatupunkta laikam nevienam nav jautājumu par energoresursiem, to cenas būtisku pieaugumu, dabasgāzes kontekstā arī pieejamību un dārdzību, kas pat ir kļuvusi par savdabīgu ieroci Ukrainas kara kontekstā. Ļoti daudzi cilvēki 32 gadus pēc Latvijas neatkarības atgūšanas dzīvo padomju laikos būvēto daudzdzīvokļu māju dzīvokļos, kuru apkurei bija paredzēts izmantot lētos energoresursus — dabasgāzi — no Krievijas, bet šodien tie vairs nav lēti, un siltināšanas problēma, šķiet, ir viena no galvenajām aktualitātēm valstī.

Veicot aptauju trīs sociālajos tīklos - "Instagram", "Facebook" un "Twitter" - "Dienas Bizness" guvis apstiprinājumu tam, ka darba devēji Latvijā ir pretimnākoši aicinājumam ļaut darbiniekiem strādāt no mājām.

Aptaujas rezultāti visās trīs interneta vietnēs ir lielā mērā līdzīgi. "Instagram" 64% aptaujāto norādīja, ka strādā attālināti no mājām, bet 36% - uz vietas darbavietā, "Twitter" - 56% aptaujāto strādā attālināti no mājām, bet 44% - darbavietā, savukārt "Facebook" 59% aptaujāto apstiprināja, ka strādā attālināti, bet 41% - joprojām dodas strādāt uz vietas.

Līdz ar Covid-19 uzliesmojumu, arvien vairāk darba devēju aicina savus darbiniekus veselības drošības dēļ palikt strādāt no mājām. Arī daudzi "Dienas Bizness" darbinieki savas un citu veselības drošības dēļ šobrīd strādā no mājām.

Mikroblogošanas vietne "Twitter" informējusi savus darbiniekus, ka viņi drīkst strādāt no mājām mūžīgi, ja vien vēlas, ziņo "BBC".

Šāds lēmums pieņemts, jo "Twitter" secinājusi, ka pasākumi, kas ieviesti līdz ar Covid-19 uzliesmojumu, ir bijuši veiksmīgi.

Vienlaikus "Twitter" norādījusi, ka ļaus darbiniekiem atgriezties arī birojā, ja viņi vēlēsies.

Šā mēneša sākumā "Google" un "Facebook" informēja, ka darbinieki var strādāt no mājām līdz gada beigām.

FOTO: Darbs no mājām - arī "Dienas Biznesā" 

Līdz ar koronavīrusa Covid-19 uzliesmojumu, arvien vairāk darba devēju aicina savus darbiniekus...

"Twitter" informējusi: "Pēdējie mēneši ir pierādījuši, ka mēs varam šādi strādāt. Tātad, ja darbinieki ir tādā amatā un situācijā, kas viņiem ļauj strādāt no mājām, un viņi vēlas to darīt, mēs to pieļaujam."

Šis "Twitter" paziņojums jau novērtēts kā pagrieziena punkts darba vides jomā.

"Twitter" arī norāda, ka pret tiem, kuri vēlas atgriezties birojā, uzņēmums būs pretimnākošs, tomēr būs jāievēro daži piesardzības pasākumi.

Sanfrancisko bāzētais uzņēmums visā pasaulē nodarbina vairāk nekā 4000 cilvēku.

Tas ļāva darbiniekiem strādāt no mājām kopš marta un negaida, ka biroji tiks atvērti ātrāk kā septembrī.

Viens no svarīgākajiem attālinātā darba ieguvumiem ir līdzsvara gūšana starp darbu un personīgo dzīvi; to darbinieki vērtē augstāk par finansiāliem labumiem, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Par Latviju mūsu rīcībā nav precīzas statistikas, taču saskaņā ar Regus veikto aptauju, kurā atbildes sniedza 20 tūkst. uzņēmumu no simts valstīm, 54% jau ir ieviesuši nedēļā vismaz 2,5 dienas darbu attālināti, bet otra puse vēl tikai plāno. Galvenais šāda lēmuma virzītājspēks ir biroja izmaksu samazināšana un darba ņēmēju uzvedības izmaiņas un dinamisks dzīves ritms. Arvien vairāk cilvēku vēlas strādāt ne tikai attālināti, bet arī pielāgot darba laiku savam dzīves ritmam, šādā situācijā ir svarīgs gan juridiskais regulējums, gan darba drošības jautājumi, kas Latvijā šobrīd vēl tikai tiek gatavoti,» stāsta PwC Cilvēkresursu vadītāja Latvijā Signe Jansone-Lapiņa. Tiem cilvēkiem, kuriem ir iespēja un vēlme strādāt attālināti, piemīt arī noteiktas rakstura īpašības. DB aptaujātie eksperti kā svarīgākās no rakstura iezīmēm piemin spēju sevi disciplinēt, kas palīdz fokusēties darbam, izvirzīt prioritātes un sasniegt vēlamo rezultātu.

Rīgā un Pierīgā klienti interesējās par viena stāva mājām cenā līdz 120 000 eiro, ar zemesgabalu vismaz 1000 m2, bet šādu piedāvājumu pagaidām trūkst.

Tā liecina nekustamo īpašumu kompānijas Latio mājokļa tirgus pārskata dati. Salīdzinot darījumu skaitu ar privātmājām 2020. gada janvārī – novembrī ar attiecīgo periodu pirms gada, darījumu skaits praktiski nav mainījies (+ 0,5%), savukārt kopējā darījuma summa palielinājās par 10%.

Avots: Latio mājokļu tirgus pārskats 2020

70% pērn īstenoto darījumu šajā sektorā attiecās uz nelielām mājām, kas būvētas līdz 1999.gadam. Rīgā un Pierīgā klienti interesējās par viena stāva mājām cenā līdz 120 000 eiro, ar zemesgabalu vismaz 1000 m2, bet šādu piedāvājumu pagaidām trūkst. Pircējiem ir mazāka interese par dvīņu un rindu mājām, kā arī ļoti lieliem un dārgiem īpašumiem. Aktīvākie māju pircēji ir jaunās ģimenes – cilvēki vecumā ap 30 gadiem – pietiekoši maksātspējīgs slānis. Sākoties pandēmijai, arvien biežāk tika izrādīta interese par lauku īpašumiem ārpus Rīgas.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Tiklīdz aizvērās tramvaja durvis un Aleksandrs bija nopīkstinājis e-talonu, žaketes kabatā «atdzīvojās» telefons. Pacietīgi klusējis visu pēcpusdienu, tagad, divdesmit minūtes pirms izrādes sākuma, tas zumēja neganti un aizgūtnēm – viena īsziņa pēc otras vēstīja, ka Aleksandram pēc iespējas ātrāk jāpieslēdzas klienta sistēmai, kas bija nolēmusi «uzkārties» tieši šovakar, Aleksandra dežūras laikā. «Zane, piedod, darbs sauc, nebūšu,» viņš mirkli skatās uz nejēdzīgo īsziņu, nospiež «send» un metas ārā no tramvaja.

Šādas un simtiem līdzīgu situāciju sagaida tos darbiniekus, kuri ar savu darba devēju ir vienojušies par t.s. «dežūrām» ārpus oficiālā darba laika. No vienas puses, ir loģiski, ka daudzos gadījumos darbinieka atbildība par tā veidotu ražojumu vai sniegtu pakalpojumu nebeidzas pie konrētā uzņēmuma durvīm. Atšķirībā no friziera, piemēram, IT speciālists savā veidā visu laiku ir «nomodā» par viņa veidoto produktu, jo tajā ik pa brīdim ir jāveic uzlabojumi, jānovērš kļūmes. Šāda IT uzņēmuma vadītājs ir uzņēmies saistības pret klientu, ka sistēma strādās nevainojami, un tāpēc ir saprotama viņa vēlme nodrošināties pret riskiem – ja sistēma «uzkārsies», klientam jebkurā diennakts laikā būs pieejams kvalificēts darbinieks, kurš kļūmi novērsīs.

Lielākā daļa jeb 73% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju labprāt strādātu attālināti, nevis darba vietā, liecina darba portāla CV Market veiktā aptauja.

Aptaujā «Vai Jūs vēlētos strādāt attālināti?» 64% respondentu atbildējuši apstiprinoši, 9% aptaujāto norādījuši, ka labprāt to gribētu, taču neļauj darba specifika, bet 5% aptaujas dalībnieku atklājuši, ka viņu darba vietā šāda iespēja jau pastāv. 22% aptaujāto norādījuši, ka nevēlētos strādāt attālināti.

«Novērojams, ka arvien vairāk uzņēmumu saviem darbiniekiem piedāvā iespēju strādāt attālināti. To neapšaubāmi veicina arī interneta un citu tehnoloģiju attīstība,» aptaujas datus komentē CV Market personāla atlases vadītājs Kristaps Kolosovs. «Protams, ne vienmēr strādāšana no mājām ir iespējama darba specifikas dēļ. Virkne pētījumu pierāda, ka, strādājot attālināti, ir ērtāk sabalansēt darba un privāto dzīvi, tomēr jāatceras, ka šāds darbs var nebūt piemērots visiem.» Kolosovs skaidro, ka, pirms izvēlēties strādāt attālināti, šāda iespēja jāapskata no vairākām pusēm - vai konkrētais cilvēks spēs uzturēt veselīgu balansu starp darbu un atpūtu, vai jutīsies pietiekami komfortabli strādājot vienatnē, un kāda veidosies darba kvalitāte. Pēdējais aspekts ir īpaši svarīgs, jo nereti novērots, ka, strādājot izolēti no kolēģiem, darba kvalitāte ar laiku mēdz kristies.

Igaunijas izcelsmes arī Latvijā pārstāvētais jaunuzņēmums "MySpotit" krīzes ietekmē izveido biroju koplietošanas platformu.

"MySpotit" nodrošina sapulču telpu rezervēšanas platformu un saistībā ar Covid-19 krīzi ieviestajiem ierobežojumiem zaudēja visu biznesu.

Komanda nemeta plinti krūmos un, sākoties straujai darba kultūras pārejai attālinātā darba virzienā, izstrādāja biroju koplietošanas platformu, lai, ierobežojumiem mazinoties, atbalstītu cilvēku masveida atgriešanos darbā un veicinātu attālinātā darba kultūras ieviešanu ikdienas praksē.

Biroju loma mainās 

Šajos divos mēnešos no mājām strādājuši arī tie, kuri nekad to nav darījuši,...

"MySpotit" platformā uzņēmumi un nekustamo īpašumu attīstītāji var iznomāt brīvās darba vietas esošajos birojos vai biroja vajadzībām pielāgotās telpās, tādējādi dodot iespēju darbiniekiem iespēju strādāt dažādās vietās. Šī biroju koplietošanas platforma jaunuzņēmuma skatījumā ir unikāla Eiropas mērogā

"Līdzīgi kā mūziku "Spotify", attālinātā darba veicēji katru reizi no plašā biroju klāsta varēs izvēlēties piemērotu darba vietu konkrētajai dienai par fiksētu ikmēneša maksu. "MySpotit" platformā tas būs lētāk, nekā mēnesi nomāt darba vietu kādā konkrētā birojā. Arī darba devējam rodas iespēja savu komandu sasaukt kopā tieši tad, kad tas nepieciešams, izvēloties sanāksmes vietu ar pareizo izmēru un pielietojumu," norāda Raivis Ozoliņš, "MySpotit" vadītājs Latvijā.

Viņš uzskata, ka šāds pakalpojums risina samilzušo problēmu, kad biroju telpu tirgū šobrīd ir vairāk, nekā pieprasījums pēc tām. Daudziem uzņēmumiem biroji ir pustukši un tas rada izdevumus, nevis ieņēmumus.

2008. gada ekonomiskās krīzes laikā ar nu jau globālā uzņēmuma "Airbnb" palīdzību izplatījās mājokļu koplietošana visā pasaulē, palīdzot ceļotājiem būtiski ietaupīt izmaksas, bet esošā krīze ir izraisījusi būtiskas izmaiņas strādāšanas paradumos. R. Ozoliņš novērojis, ka sabiedrību pārņem hibrīds darba modelis, kas ietver gan darbu birojā, gan attālināti.

Ekonomiskās lejupslīdes dēļ uzņēmumi pārskata izmaksu struktūru. Ir uzņēmumi, kas piedzīvo liela apmēra atlaišanas un tāpēc daudziem biroji kļūst par lielu. Tāpat daļa uzņēmumu ir pārdomu priekšā, vai tiem vispār būs vajadzīgs pastāvīgs birojs. Attālināti strādājošo cilvēku skaits kopš 2005. gada ir palielinājies par 159%, liecina "Merchant Savvy" pētījums. R. Ozoliņš spriež, ka kopā ar pandēmijas izraisītajām sekām attālinātais darbs piedzīvo milzīgu lēcienu uz priekšu.

"Mēs visi kopā tikko esam pieredzējuši pasaulē lielāko attālinātā darba eksperimentu, un ir likumsakarīgi, ka mēs neatgriezīsimies pie tā, kā bija agrāk. Pēdējos divos mēnešos darbam attālināti ir noticis vairāku gadu attīstības lēciens. Agrāk darbs attālināti bija vairāk jaunuzņēmumu lauciņš, bet tagad arī lielie uzņēmumi apspriež elastīgu darba metožu ieviešanu," teic R. Ozoliņš.

Piemērs ir tehnoloģiju gigants "Twitter", kas tikko publiski paziņoja par jaunu darba kārtības politiku, ļaujot turpmāk katram darbiniekam, kurš to vēlas, strādāt attālināti.

Twitter ļauj darbiniekiem strādāt no mājām mūžīgi 

Mikroblogošanas vietne "Twitter" informējusi savus darbiniekus, ka viņi drīkst strādāt no mājām...

Viņš gan norāda, ka darbs attālināti nenozīmē strādāšanu no mājām, kur bērni un ledusskapis neizbēgami sāk ietekmēt darba rezultātus. Strādājot pilnu darba laiku no mājām, darba rezultāts var ciest. Lai sasniegtu nepieciešamo efektivitāti un gūtu pašrealizācijas pieredzi, atšķirīgiem darba uzdevumiem nepieciešama dažāda vide un apstākļi.

R. Ozoliņš pieļauj, ka nākotnē birojos darba vietu būs mazāk nekā darbinieku, kuri daļu vai pat visu laiku strādās attālināti. Viņa skatījumā palielināsies kopstrādes telpu skaits. Iespējams, tās nebūs tādā formātā kā šodien, bet ideja saglabāsies – telpa, kur tiek nodrošināti biroja pakalpojumi.

"Šis ir neatgriezenisks process. Jautājums – cik ātri tas notiks," tā R. Ozoliņš.

Viņš uzsver, ka nav liekama vienādības zīme starp attālinātu darbu un strādāšanu mājās, kur esošie apstākļi ne vienmēr ir piemēroti darbam. "Attālinātais darbs ir profesionāļa brīva izvēle laikā un vietā izraudzīties apstākļus, kur strādāt atbilstoši konkrētā uzdevuma vajadzībai," saka R. Ozoliņš.

Viņš paredz, ka ar laiku parādīsies lielāks tirgus "MySpotit" sākotnējai idejai – sanāksmju telpu nomai, jo arvien ik pa laikam kolēģiem būs vajadzība tikties aci pret aci un, iespējams, tas notiks ārpus darba telpām. Ņemot vērā, ka katram uzņēmumam visu laiku nav nepieciešamība pēc šādas telpas, palielināsies pieprasījums pēc šim mērķim piemērotu telpu nomas, kas ilgtermiņā būs lētāk, nekā uzturēt to pašiem.

Šobrīd platforma darbojas Latvijā un Igaunijā. Tuvā nākotnē plānots paplašināties Eiropā.

"MySpotit" ir biroju un sanāksmju telpu koplietošanas platforma, kas piedāvā iespēju rezervēt piemērotu darba vietu par fiksētu ikmēneša maksu. Uzņēmumu 2018. gadā dibināja Hardi Kinns (Hardi Kinnas), Miks Pūrmans (Mikk Puurmann) un Timo Mits (Timo Mitt) ar domu savest kopā organizācijas, kas vēlas atrast neparastas tikšanās vietas, ar telpu īpašniekiem, kuri vēlas nopelnīt, iznomājot savas dīkstāvē esošās sapulču vai pasākumu telpas.

Uzņēmums darbu Latvijā sāka šā gada sākumā. "MySpotit" tiek dēvēta par sapulču telpu "Airbnb".

Šā gada sākumā "MySpotit" noslēdza pirmo investīciju raundu, piesaistot vairāk nekā 100 tūkstošus eiro. Investīciju rezultātā uzņēmuma tirgus vērtība ir pārsniegusi miljonu eiro. Investoru vidū ir transporta pakalpojumu platformas "Bolt" līdzdibinātājs Martins Villigs (Martin Villig), "Kapitel" un Tallinas Tehnoloģiju universitātes uzraudzības padomes loceklis un bijušais "Swedbank" valdes priekšsēdētājs Igaunijā Roberts Kits (Robert Kitt), pirmais "Bolt" investors Mikko Silventola, "Salv" līdzdibinātājs Tāvi Tamkivi (Taavi Tamkivi), "Technopolis Ülemiste" vadītājs Gerts Jostovs (Gert Jostov), "East Capital Baltics" valdes loceklis Martins Otsa (Martin Otsa) un "Lantmännen Unibake" rīkotājdirektors Asso Lankots.

Savrupmāju segmentā Rīgā un tās apkārtnē potenciālie pircēji interesējas par kvalitatīvām, mūsdienīgām mājām labās vietās, izriet no Latio jaunākā mājokļu tirgus pārskata.

Augsts pieprasījums esot pēc mājām Mārupē. Samazinoties piedāvājumā esošām mājām šajā Pierīgas daļā, pieprasījums pakāpeniski virzīsies Ķekavas virzienā, kur patlaban pircēju interese nav augsta, pieļauj kompānijas speciālisti.

Pieprasītākajās vietās pircēju lielākā interese ir par pabeigtām savrupmājām 200–250 m2 platībā un cenu līdz 250 tūkst. eiro, kā arī par ļoti kvalitatīvām mājām par cenu 350 tūkst. eiro un vairāk. Pircēju prasībām atbilstošs piedāvājums par tirgus situācijai adekvātu cenu ir ierobežots.

Savrupmāju vidējās cenas pēdējo divu gadu laikā dažādās Rīgas un Pierīgas vietās mainījušās atšķirīgi. Vietās, kas ir pircēju pieprasītas, māju vidējās cenas augušas straujāk, savukārt citās – nav mainījušās.

Valsts zemes dienestā līdz 2023.gada 28. decembrim ir reģistrēti Latvijas pašvaldību iesniegtie dokumenti par 72 daudzdzīvokļu mājām ar mērķi izbeigt piespiedu dalīto īpašumu.

Piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanai pieteikumi ir saņemti no 16 pašvaldībām - Daugavpils valstspilsētas, Cēsu novada, Saulkrastu novada, Jelgavas valstspilsētas un Jelgavas novada, Valmieras novada, Liepājas valstspilsētas, Balvu novada, Bauskas novada, Kuldīgas novada, Tukuma novada, Siguldas novada, Rīgas valstspilsētas, Smiltenes novada, Jūrmalas valstspilsētas un Mārupes novada.

Valsts zemes dienesta ģenerāldirektore Vita Narnicka norāda, ka “piespiedu dalītais īpašums ir vēsturiski izveidojies paradokss, kas daudzus īpašniekus ir faktiski padarījis par situācijas ķīlniekiem, tāpēc bija svarīgi pieņemt izšķirošus lēmumus, lai situāciju šajā jomā uzlabotu. Pirmajā gadā dienests ir saņēmis jau 72 pieteikumus par piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanu, tādējādi izmantojot iespēju izbeigt zemes reformas laikā izveidotu tiesisku situāciju, kad privatizēta daudzdzīvokļu dzīvojamā māja atrodas uz tādai privātpersonai piederošas zemes, kura nav šīs mājas dzīvokļa īpašnieks. Sagaidāms, ka 2024. gadā pieteikumus apjoms palielināsies, pārskatāmā nākotnē ļaujot aizvērt šo vēstures lappusi.”

2021. gads mājokļu tirgū iezīmējās ar būtisku dzīvokļu cenu palielinājumu, tām pieaugot pat par 10–20%. Kā liecina publiski pieejamā informācija, cenas augušas ne vien Rīgā un Pierīgā, bet arī ārpus Rīgas, turklāt visos projektos – sērijveida, pirmskara, renovētajos, jaunajos un vēl tikai būvniecības stadijā esošajos.

Tas nozīmē jaunu realitāti visiem mājvietu meklētājiem – lai iegādātos kāroto mājokli, naudas maciņš būs jāatver krietni plašāk. Kas ietekmē un kā veidojas jauno dzīvokļu cena, un vai mājokli par 2000 eiro kvadrātmetrā var uzskatīt par jauno “lēti”.

Visa pamatā – straujš būvniecības izmaksu pieaugums

Ja vēl pirms gada dzīvoklis otrreizējā tirgū bija pieejams vidēji par 700 eiro kvadrātmetrā, tad šobrīd šādu mājokļu cena augusi, teju sasniedzot vai pat pārsniedzot 1000 eiro kvadrātmetrā atzīmi. Līdzīga situācija ir ar dzīvokļiem jaunajos projektos – pirms gada jaunajā projektā dzīvokli varēja iegādāties vidēji par 1700 eiro kvadrātmetrā, savukārt šobrīd mājoklis līdzvērtīgā projektā kvadrātmetrā maksā jau 2000 eiro un vairāk.

Līdz šā gada beigām vispārējā tipa aptiekām būs iespēja medikamentus cilvēkam piegādāt uz mājām, tai skaitā piesaistot brīvprātīgos, informē Veselības ministrija.

Šis aptiekām nav obligāts pienākums, bet iespēja nākt pretī cilvēkiem, kuriem nav iespējas pašiem aiziet uz aptieku vai palūgt to izdarīt citiem, piemēram, ja persona Covid-19 dēļ ir izolācijā mājās.

Valdība 9.jūnijā, MK noteikumos nostiprināja normu par medikamentu piegādi uz mājām, kas līdz šim bija spēkā ar veselības ministres rīkojumu. Tas nozīmē, ka aptieka pēc savas izvēles var piedāvāt šādu pakalpojumu, ja tai ir resursi. Mērķis ir šādā veidā palīdzēt cilvēkiem saņemt viņiem nepieciešamās zāles, tai skaitā recepšu zāles un valsts kompensētos medikamentus, ja cilvēks pats nedrīkst atstāt mājas un viņam nav citu cilvēku, kuri varētu palīdzēt.

Rīt svinam svētkus. Sev un savai valstij. Šajā datumā 1990. gadā Latvijas PSR Augstākā Padome pieņēma deklarāciju Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu.

Zinu jau zinu, ka, šo datumu pieminot, dau­dzi sāks kliegt par noziedzīgo 4. maija režīmu, par 300 000 emigrējušo, par korupciju, mazām pensijām un ci­tām negācijām.

Taču es gribu runāt par labo. Mums ir pašiem sava valsts, un domāju, ka pietiekami daudzi Latvijas ie­dzīvotāji mīl un novērtē ne tikai šo zemi, bet arī valsti. Labklājības līmenis kopš 1990. gada ir pieaudzis galvu reibinošā ātrumā. Taču pats galvenais, par ko ir vērts priecāties šodien un bija vērts cīnīties vakar, ir iespējas, kas pieejamas katram neatkarīgi no tā, vai protam un vēlamies tās izmantot.

Vispirms jau tā ir iespēja brīvi paust savas domas un uzskatus, nebaidoties no represijām, tā ir iespēja stu­dentiem doties Erasmus programmā uz sev tīkamāko ārvalstu augstskolu, tā ir iespēja baudīt ārvalstu profe­soru lekcijas pašmāju augstskolās, tā ir iespēja jauniem cilvēkiem uzsākt pašiem savu biznesu, jo labai idejai un pamatīgam biznesa plānam Altum naudu aizdos vien­mēr, tā ir iespēja garajās brīvdienās iekāpt lidmašīnā un doties ceļojumā, turklāt lielā daļā pasaules bez vīzu prasīšanas, tā ir iespēja jaunām ģimenēm un jauniem speciālistiem saņemt atbalstu no Altum mājokļu prog­rammā, tā ir iespēja jaunuzņēmumiem baudīt atvieglo­ta nodokļu režīma priekšrocības, tā ir iespēja veidot ne­valstiskas organizācijas savu interešu aizstāvībai, tā ir iespēja sūdzēt valsti tiesā, tā ir iespēja iesniegt sūdzību par kādu likuma normu Satversmes tiesā, tā ir iespēja sev netīkamu politiķi izsvītrot no vēlēšanu saraksta, tā ir iespēja tepat, Latvijā, baudīt pasaulslavenu mūzi­ķu uzstāšanos, tā ir iespēja doties uz vasaras mūzikas festivālu jebkur pasaulē, tā ir iespēja ziedot un palīdzēt tiem, kam tas nepieciešams, tā ir iespēja cienīt un mīlēt sevi, savu ģimeni un savu valsti.

Apritējis gads, kopš Rīgā, Uzvaras bulvārī 7, Pulkveža Brieža ielā 12 un Jūrmalā, Jomas ielā 4 darbu sāka Elektrum elektroauto uzlādes stacijas.

Tajās tiek nodrošināta gan ierastās ātrās 50kW līdzstrāvas stacijas, gan pilsētai piemērotās vidēji ātrās jeb 22kW maiņstrāvas uzlādes iespēja. Uzlāde un norēķini šajās stacijās ir iespējami, izmantojot īpaši izveidoto mobilās lietotnes Elektrum uzlādes sadaļu. Pirmo reizi šāda lietotne no pašiem pamatiem tika izstrādāta tieši Latvijas tirgum. AS "Latvenergo" Elektrotransporta uzlādes tīkla attīstības vadītājs Ansis Valdovskis stāsta par to, kā pašlaik attīstās mūsu piedāvājums elektrisko transporta līdzekļu īpašniekiem. Viņš uzsver, ka ir ļoti iespējams – uz elektriskajām automašīnām pārsēdīsimies daudz ātrāk nekā domājam.

Pirms gada prognozējām, ka 2030. gadā Latvijā būs ap 30 000 elektrisko automašīnu. Kādu skaitu jūs prognozētu tagad, redzot, cik strauji notiek attīstība?

Vai Tev ir apnicis darbs birojā? Varbūt Tu vēlies gūt papildu ienākumus, strādājot no mājām? Tendences liecina, ka, attīstoties tehnoloģijām, aizvien populārāks kļūst attālinātais darbs. Turklāt tas ir piemērots dažādām profesijām, ne tikai radošās sfēras pārstāvjiem. Aizdevējs Ondo.lv aicina – uzzini, kā atrast piemērotāko ārštata vakanci un noformēt darba devējam saistošu CV!

Vai ārštata darbs ir piemērots man?

Plānojot darba vides maiņu, pārdomā, vai attālināts darbs būs piemērots Tavam dzīves ritmam un personībai?

Darbs ārštatā būs Tev kā radīts, ja Tu:

Šī gada 1. janvārī stājās spēkā steidzamā kārtā pieņemtie grozījumi likumā «Par nekustamā īpašuma nodokli», kā arī saistītie Ministru kabineta noteikumi Nr. 495 «Likuma «Par nekustamā īpašuma nodokli» normu piemērošanas kārtība».

Liela daļa nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) maksātāju jau ir saņēmuši paziņojumu par 2010. gadā maksājamo nodokli, tomēr joprojām nav skaidrs, kā likumā ietvertās normas būtu interpretējamas.

Nodoklis dzīvojamām ēkām

Saskaņā ar NĪN likumu progresīvās likmes (0,1%, 0,2% un 0,3%) piemērojamas vienģimenes un divģimenes dzīvojamām mājām (tai skaitā, vasarnīcām, dārza mājām, rindu un dvīņu mājām), daudzdzīvokļu mājām un to daļām (neatkarīgi no tā, vai tās ir sadalītas dzīvokļu īpašumos), nedzīvojamo ēku daļām, ja to funkcionālā izmantošana ir dzīvošana un ja tās netiek izmantotas saimnieciskajā darbībā. Progresīvās likmes tiek piemērotas šādi: 0,1% likme tiek piemērota kadastrālās vērtības (KV) daļai līdz LVL 40 000, 0,2% – KV daļai no LVL 40 000 līdz LVL 75 000, bet 0,3% – KV daļai virs LVL 75 000. Tomēr skaidri nav norādīts tas, kā progresīvās likmes būtu jāpiemēro. Tādēļ šobrīd NĪN likumu var interpretēt dažādi:

#Galvenais, ka darbs ir izpildīts.

Lai gan mēdz runāt, ka tehnoloģijas atņem darbu cilvēkiem, tajā pašā laikā tās dod dažādas priekšrocības, piemēram, iespēju strādāt no mājām

«Mūsdienu tehnoloģijas ir pavērušas daudz labu iespēju. Kādreiz, kad bija stacionārie datori, obligāti vajadzēja būt birojā, lai strādātu, bet šobrīd tā vairs nav. Uzņēmuma darbs neapstājas, ja neesmu uz vietas. Kaut vai sēžot rindā pie zobārsta, varu atbildēt uz e-pastiem, sarīkot videokonferenci, veikt datu analīzi utt. Internets ir pavēris daudz iespēju, taču mēs šajā pārmaiņu procesā vēl esam tikai pašā sākumā. Mēs ne tuvu neesam izmantojuši visas iespējas,» uzskata telekomunikāciju kompānijas Bite vadītājs Kaspars Buls.

Publicitātes foto

Attālinātā darba uzplaukumā uzņēmumi saprot, ka paši nespēj apkopt darbinieku datorus, un tas rada pieprasījumu pēc ārpakalpojumu sniedzējiem.

Koronavīrusa pandēmija īsā laikā ienesa nozīmīgas korekcijas neskaitāmās nozarēs, arī informācijas tehnoloģiju un datortehnikas apkalpošanā. Pēc skarbas mācības saņemšanas uzņēmumi ir sapratuši, ka ar šo biznesa pastāvēšanai kritiski svarīgo jautājumu nedrīkst jokoties, un tagad tiecas nodot rūpes par datorsistēmām ārpakalpojuma sniedzēju rokās.

Marta vidus uzņēmumu vadītājiem un par digitālajiem risinājumiem atbildīgajiem cilvēkiem ilgi paliks atmiņā. Dažās dienās nācās atrisināt problēmas, kam nepietika apņēmības, laika un resursu gadiem ilgi, turklāt nemitīgi saskaroties ar aizvien jauniem izaicinājumiem. Runa ir par drošas digitālās vides izveidošanu uzņēmumā, kam darbinieki varētu pieslēgties arī no ārpuses un efektīvi strādāt.

Ņemot vērā pulcēšanās ierobežojumus, galvaspilsētas bārs "Tallinas Pagalms" no naktslokāla pārtapis par kafejnīcu.

Ikdienas režīmā "Tallinas Pagalms" darbojās kā bārs un katru nedēļas nogali organizēja dažādus pasākumus, piemēram, džeza, rokmūzikas, elektroniskās mūzikas koncertus, improvizācijas teātrus. Katru nedēļu "Tallinas Pagalmā" norisinājās vismaz 3-4 pasākumi abos ēkas stāvos, uz divām skatuvēm.

Aizvadītajā ziemā "Tallinas Pagalms" papildināja piedāvājumu ar kafejnīcu, attīstīja virtuvi, jo sākotnēji piedāvājumā bija tikai dzērieni un uzkodas.

"Šobrīd esam aizgājuši līdz tam, ka piedāvājam kārtīgas pusdienas un piegādi uz mājām. Tieši šobrīd, kad visi pasākumi ir atcelti un naktsdzīve ir noslēgta pilnībā, mums ir samērā veiksmīgi izdevies pārorientēties," stāsta "Tallinas Pagalma" līdzīpašnieks Ģirts Kumeliņš.