Investīciju piesaiste un eksports ir šī brīža valsts un pašvaldību ekonomikas aksioma un izdzīvošanas jautājums (eksportē vai mirsti), un nedrīkst būt politiskā tirgus maiņas monēta.

Pārskatāmā nākotnē Jūrmalas nekustamo īpašumu tirgum, tā attīstības tempu, pieprasījuma un cenu līmeņa ziņā, Latvijā nebūs konkurējošas alternatīvas, jo daudzu unikālu faktoru kopums: liels kūrortpilsētas statusam atbilstošs dabas īpatsvars - meži, parki, skvēri, Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjosla, ar brīnišķīgu publiski pieejamu pludmali visā tās ~ 30 km garumā, attālums no Rīgas un lidostas, Jūrmalas kūrorta paaudzēm krātā atpazīstamība, vasaras koncertsezonas pasākumu daudzveidība, patīkama sociālā vide u.c. nosaka Jūrmalas, ne tikai Latvijas mēroga ekskluzivitāti, prestižu un dzīvesvietas pievilcību, piesaistot ne tikai Latvijas iedzīvotāju, bet aizvien vairāk arī nerezidentu (pārsvarā Krievijas un NVS valstu pilsoņu) interesi iegādāties savai (ģimenes) lietošanai «brīvdienu īpašumus» tieši Jūrmalā. Kā nerezidentu interesi izraisošos papildus faktorus varētu minēt: krievu valodas vidi, ne tik pārmērīgi lielo attālumu no Maskavas, ērto vilcienu un lidmašīnu satiksmi, iespēju atbraukt arī ar automašīnu, personīgo drošību, attīstīto banku sistēmu, īpašumtiesību neaizskaramību, un 2010. gada 1. jūlijā spēkā stājušos grozījumus Imigrācijas likumā, kuri paredz iespēju ārvalstniekiem un viņu ģimenes locekļiem saņemt termiņuzturēšanās atļaujas Latvijā (Šengenas zonā), ja Latvijā ir nopirkts noteiktas vērtības nekustamais īpašums. Būtisks izvēles faktors par labu Jūrmalai (Latvijai) ir «mentāli tuva», labvēlīga un nepiespiesta cilvēku savstarpējā komunikācija krievu valodā.

Līdz ar Jūrmalas atkritumu apsaimniekotāja maiņu atsevišķās vietās pilsētā vērojama atkritumu uzkrāšanās un pašvaldībā tiek saņemtas iedzīvotāju sūdzības par nesakārtotu pilsētu, informēja Jūrmalas domē.

Pašlaik atsevišķās vietās Kauguros pie daudzdzīvokļu mājām vērojama atkritumu uzkrāšanās. Pēc pašvaldības pārstāvju teiktā, tas saistīts ar to, ka iepriekšējais atkritumu apsaimniekotājs SIA Eco Baltia vide nav pildījis līguma saistības un daudzviet nav izvedis atkritumus arī līdz pašu noteiktajam datumam - 16.janvārim.

Jūrmalas pilsētas dome saņēmusi daudzas sūdzības no iedzīvotājiem un iestādēm, tostarp izglītības iestādēm, daudzdzīvokļu namiem, par to, ka Eco Baltia vide noteiktajos datumos nav izvedusi atkritumus, uzsvēra pašvaldībā.

Eco Baltia vide pārstāve Jana Kralliša savukārt stāstīja, ka uzņēmums kā pilsētas bijušais apsaimniekotājs pēdējās dienās saņēmis daudz jautājumu un sūdzību no Jūrmalas iedzīvotājiem par neskaidro situāciju pilsētā.

Jūrmalas pilsētas dome samazinājusi pašvaldības kapitālsabiedrības locekļu skaitu, tostarp amatus zaudējis Jūrmalgeitas lietā par kukuļošanu notiesātais un sodu izcietušais eksmērs Juris Hlevickis, raksta LETA.

Saskaņā ar Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētāja un uzņēmumu kapitāla daļu turētāja pārstāvja Gata Trukšņa (ZZS) lēmumu mazākajās kapitālsabiedrībās turpmāk darbosies tikai viens valdes loceklis, bet lielākajās kapitālsabiedrībās darbosies divi līdz trīs valdes locekļi.

Līdz ar to šonedēļ veiktas izmaiņas trijās Jūrmalas pašvaldības kapitālsabiedrībās - SIA Jūrmalas slimnīca no valdes locekļa amata atcelts Juris Hlevickis, kurš šajā amatā iecelts pavisam nesen, 12.augustā. Slimnīcas valdē turpinās darboties valdes priekšsēdētājs Egons Liepiņš.

Hlevickis kopā ar Jāni Poļaku atcelts arī no SIA Veselības un sociālās aprūpes centrs - Sloka valdes locekļa amata. Aprūpes centra valdē turpinās darboties valdes priekšsēdētājs Aivars Smagars.

Jūrmalas mēra Raimonda Munkevica apšaubāmas darbības domē bija sasniegušas «kritisko masu», tāpēc arī sekojusi aizturēšana.

Tā uzskata Jūrmalas domes neatkarīgais deputāts Māris Dzenītis. Viņaprāt, tas nav viens konkrēts iemesls, bet apstākļu kopums, un pēdējo dienu notikumi saistībā ar Dzintaru koncertzāli un Jūrmalas namsaimnieka iepirkumiem esot tikai pielikuši «pēdējo punktu». DB jau ziņoja, ka Jūrmalas dome no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) saņēmusi paziņojumu, kurā teikts, ka ir uzsākts kriminālprocess par noziedzīgu nodarījumu valsts institūcijas dienestā un ir aizturēts Jūrmalas mērs Raimonds Munkevics.

KNAB veica kratīšanu Jūrmalas domē un R. Munkevica dzīvesvietā 18. maija vakarā. saistībā ar Jūrmalas namsainieku par aizdomīgiem Māris Dzenītis nosauca iepirkumus, kas notikuši divas reizes dienā par vienādu summu. Savukārt pērn decembrī Vairāk nekā desmit Jūrmalas iedzīvotāji lūguši policijai atzīt sevi par cietušajiem krimināllietā par iespējamajiem SIA Jūrmalas namsaimnieks pārkāpumiem.Jūrmalas domē iensiegti astoņi paraksti, lai nomainītu līdzšinējo mēru Raimondu Munkevicu (Jūrmala – mūsu mājas). Viņa vietā opozīcija virzīs vicemēru Romualdu Ražuku.

Jūrmalas pilsētas atkritumu apsaimniekotājs – personu apvienības SIA Jūrmalas ATU un SIA Eko Rīga saistību pārņēmējs SIA Eco Baltia Vide – lauzis līgumu ar Jūrmalas domi tā nesamērīguma dēļ un iesniedzis prasību Administratīvajā rajona tiesā, lai piedzītu no Jūrmalas domes zaudējumus, informē uzņēmuma pārstāvji.

Zaudējumi uzņēmumam radušies pašvaldības neizdarības dēļ, poligonā noglabājamo atkritumu apjoma samazināšanā, uzsver kompānijas pārstāvji. Par attiecīgo situāciju informācija nosūtīta arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai.

«Atkritumu apsaimniekošanas līguma izpilde Jūrmalas pilsētā, par tarifiem, kādi tie ir uz šo brīdi, kļuvusi par nesamērīgi lielu slogu apsaimniekotājam, līdz ar ko faktiski neiespējama. Kopš līguma slēgšanas 2011.gadā mainījušies ne vien faktiskie apstākļi – piemēram, pieaugošais cenu kāpumus par atkritumu tonnas noglabāšanu poligonā, – bet arī tiesiskie apstākļi. Jūrmalas dome nav pildījusi ne valsts, ne Piejūras reģiona atkritumu apsaimniekošanas plānos minētos pasākumus, lai samazinātu poligonos noglabājamo atkritumu apjomu. Līdz ar ko auga gan atkritumu apjoms, gan apsaimniekošanas izmaksas, sasniedzot līgumā noteikto summu ātrāk nekā tas bija paredzēts – 2016.gadā,» uzsver Eco Baltia Vide.

Pirms astoņiem gadiem dibinātais Jūrmalas pašvaldības uzņēmums Jūrmalas attīstības projekti par nekā nedarīšanu firmas darbiniekiem algās izmaksājis vairāk nekā 200 tūkstošus latu, ziņoja raidījums Nekā Personīga. Raidījums šai firmai pievērsis uzmanība pēc Valsts kontroles paziņojuma, ka uzņēmuma pamatkapitālā nelietderīgi ieguldīti 768 tūkstošus latu vērti zemes gabali.

Jūrmalas attīstības uzņēmums esot dibināts ar labu mērķi – būvēt dzīvokļus trūcīgākajiem pilsētas iedzīvotājiem. Taču labie plāni palikuši tikai uz papīra – būvniecība nenotika, tomēr algas atbildīgie saņēma. Kopš dibināšanas uzcelts neesot nekas.

Pašvaldības ieceres daudzu gadu garumā bremzējusi politisko līderu maiņa un korupcijas skandāli.

Kad 2010.gadā Jūrmalas mēra amatā nonāca Romualds Ražuks, viņš izlēma nevajadzīgo uzņēmumu likvidēt, informēja raidījums.

«Attīstības projekti bija tāda metode, kā to naudu paslēpt, lai tā nebūtu pašas domes budžetā. (..) Paslēpt no Valsts Kontroles, no jebkuras instances, kas skatītu šīs naudas izlietošanas lietderību,» Nekā Personīga skaidrojis tagad jau Saeimas deputāts Ražuks.

Kukuļdošanā apsūdzētais bijušais Jūrmalas mērs Raimonds Munkevics (Jūrmala – mūsu mājas) atbrīvots no cietuma pret drošības naudu. Nekādus citus ierobežojumus tiesa viņam nav noteikusi, un viņš drīkst pildīt deputāta pienākumus Jūrmalas domē.

Par to Db.lv informēja R.Munkevica advokāts Aivo Leimanis. Viņš arī norādīja, ka R. Munkevics nekādi nevarot vairs ietekmēt lietu, jo tā jau nodota tiesā, pirmstiesas izmeklēšana ir pabeigta, liecinieki liecības parakstījuši. Turklāt drošības naudas ievērojamais apmērs esot pietiekams garants tam, ka R. Munkevics valsti nepametīs un tiesas procesam nekādā veidā nekaitēs. Jautāts, vai R. Munkevics varētu mēģināt ietekmēt Jūrmalas domes darbu, advokāts atzina, ka R. Munkevicam nekādu ierobežojumu atgriezties deputāta krēslā nav.

Db.lv jau rakstīja, ka iepriekš Jūrmalas pilsētas tiesa nolēma līdz 1.septembrim piemērot bijušajam Jūrmalas mēram Raimondam Munkevicam (Jūrmala - mūsu mājas) kā drošības līdzekli apcietinājumu, savukārt pēc tam viņu varēja atbrīvot no apcietinājuma pret 50 tūkst. Ls drošības naudas. Savukārt R. Munkevica advokāts uzskatīja, ka pierādījumus pret Munkevicu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ir savācis un nostiprinājis, arī apsūdzība jau ir celta, līdz ar to vairs nepastāv objektīvi iemesli, kādēļ viņa klientam vajadzētu atrasties apcietinājumā.

Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa šodien par korupciju apsūdzētajam bijušajam Jūrmalas mēram Raimondam Munkevicam un kādreizējam pilsētas ātrās palīdzības valdes loceklim Normundam Pīrantam piesprieda naudas sodus, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Munkevicam par kukuļdošanu tiesa piesprieda 49 950 eiro, bet Pīrantam par šādu noziegumu - 47 360 eiro. Tāpat abiem trīs gadus liegts ieņemt vēlētus amatus valsts un pašvaldības institūcijās. Tiesa savā spriedumā atsaucās uz kādu Krimināllikuma pantu. Tas paredz, ja nav ievērotas personas tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā, tiesa var noteikt citu, vieglāku soda veidu, nekā par attiecīgo noziedzīgo nodarījumu paredzēts likumā.

Tiesa nolēma Munkevicam atcelt drošības līdzekli - 71 143 eiro lielo drošības naudu un aizliegumu tikt ievēlētam Jūrmalas pilsētas domes institūcijās un amatos pēc sprieduma spēkā stāšanās. Arī Pīrantam tiesa nolēma atcelt drošības līdzekli - 56 914 eiro lielo drošības naudu un aizliegumu izbraukt no Latvijas pēc sprieduma spēkā stāšanās.

Efektīvākais veids sanatorijas Ķemeri tālākās attīstības nodrošināšanai ir investora piesaiste, un sanatorijas kompleksa izsole notiks 26.martā, informē Ekonomikas ministrija (EM).

EM sagatavojusi un otrdien Ministru kabineta (MK) sēdē apstiprināta MK atbildes vēstule Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijai par Ķemeru sanatorijā veicamajiem darbiem un sanatorijas kultūrvēsturiskā kompleksa darbības ilgtspēju, informējot par turpmāko rīcību sanatorijas Ķemeri tālākai attīstībai.

Sanatorijas Ķemeri komplekss ir svarīgs kurortoloģijas objekts kūrorta un tūrisma attīstībai Ķemeros un Jūrmalas pilsētā kopumā. Tādejādi valsts interesēs ir nodrošināt, ka sanatorijas Ķemeri kompleksu iegūst īpašnieks, kas gatavs veikt nepieciešamās investīcijas īpašuma sakārtošanā un nodrošināt tā darbības profila saglabāšanu, skaidro EM.

Jūrmalas domes sēdē aptuveni 10 cilvēki ar aizlīmētām mutēm un melniem baloniem piedalās partijas Progresīvie akcijā ar mērķi aktualizēt pašvaldības lomu Slokā notikušajā ugunsgrēkā nelegālās atkritumu izgāztuves lietā.

Kā ziņots partija Progresīvie bija pieteikusi Jūrmalas domē piketu ar mērķi aktualizēt jautājumu par Slokas ugunsgrēku un prasīt Jūrmalas domi izvērtēt savu atbildību nelegālā atkritumu glabātavas lietā. Pikets netika saskaņots, tāpēc partija aicināja iedzīvotājus piketa vietā apmeklēt šodienas domes sēdi, lai klausītos, vai un ko domnieki spriedīs par šo katastrofu un Jūrmalas domes atbildību šajā lietā.

Aģentūra LETA novēroja, ka domes sēdē ieradās aptuveni 10 cilvēki, kuri bija aizlīmējuši mutes ar baltu līmlenti un kuriem rokās bija melni baloni. Uz atsevišķu pārstāvju krekliem bija redzams uzraksts Progresīvie.

Cilvēkiem rokās bija plastmasas maisi ar atkritumiem un viņi pēc sēdes izdalīja informāciju par iepriekš pieteikto piketu ar jautājumu «Kā pikets saistībā ar Slokas ugunsgrēku traucē Jūrmalas domei?»

Jūrmalas pilsēta izstrādājusi tematisko plānojumu Jūrmalas velosatiksmes attīstības koncepcija; no 4. augusta tematiskais plānojums nodots publiskai apspriešanai, informē Jūrmalas pilsētas dome.

Tematiskā plānojuma Jūrmalas velosatiksmes attīstības koncepcija izstrādes mērķis ir apzināt esošās un nodrošināt turpmākās velosatiksmes infrastruktūras attīstību, lai radītu velotransporta kā alternatīva, videi draudzīga pārvietošanās veida līdzsvarotu attīstību Jūrmalas pilsētā.

Uzsākot plānojuma izstrādi, tika veikta aptauja, lai noskaidrotu Jūrmalas iedzīvotāju un viesu viedokli par Jūrmalas veloinfrastruktūras pašreizējo stāvokli un iespējām to uzlabot. Aptaujā tika norādīts, ka ir nepietiekams ar zīmēm un informāciju aprīkotu veloceliņu skaits, tāpat trūkst drošu velonovietņu pie sociāli nozīmīgiem objektiem.

Patlaban Jūrmalas pašvaldība nav iesniegusi informāciju par turpmākajos gados nepieciešamo finansējumu Ķemeru sanatorijas ēkas kompleksa uzturēšanai un turpmāko redzējumu tā izmantošanai, pamatojot to ar finanšu aprēķiniem, informē Finanšu ministrija (FM).

Jūrmalai nav skaidra redzējuma par investīciju piesaisti un turpmāko rīcību, kā attīstīt šo kompleksu.

Pašvaldību aizņēmumu un galvojumu kontroles un pārraudzības padomes sēdē pagājušajā nedēļā tika skatīts Jūrmalas pilsētas domes pieteikums aizņēmuma Ķemeru sanatorijas iegādei. Tā bija otrā tikšanās reize ar Jūrmalas pašvaldības pārstāvjiem, kur tika pārrunāts Ķemeru sanatorijas iegādes jautājums.

Lai no valsts budžeta līdzekļiem tiktu piešķirts aizdevums sanatorijas ēkas kompleksa iegādei, Jūrmalas pilsētas domei ir jāsniedz argumentētas un juridiski korektas atbildes, radot pilnīgu pārliecību, ka izvēlētā darījuma forma ir likumīga un atbilst normatīvajām prasībām, skaidro FM.

Jūrmalas domes deputāte un SIA Dzintaru koncertzāle valdes locekle Marija Vorobjova vērsusies Valsts policijas Jūrmalas policijas pārvaldē saistībā ar viņai izteiktiem dzīvības draudiem.

Draudus izteicis līdzšinējais Jūrmalas domes priekšsēdētājs, vakar aizturētais Raimonds Munkevics. Tāpēc Marija Vorobjova lūgusi policiju parūpēties par viņas personisko drošību, DB pastāstīja pati M. Vorobjova. R. Munkevics izteicis dzīvības draudus, ja M. Vorobjova pāries Romualda Ražuka pusē. Uzticības balsojums Munkevicam Jūrmalas domē notiks rīt, 20. maijā, nevis 24. maijā, kā izskanējis iepriekš, DB informēja Jūrmalas domes deputāts Romualds Ražuks.

Rīt paredzēta kārtējā Jūrmalas domes sēde, un likums nosaka, ka nav jāsasauc ārkārtas sēde, ja divu nedēļu termiņā plānota kārtējā domes sēde. Valsts Policijas Rīgas reģiona pārvaldes Jūrmalas iecirknī pirms dažām stundām ir saņemts deputātes Marijas Vorobjovas iesniegums par draudiem dzīvībai un lūgums nodrošināt apsardzi, DB apliecināja VP RRP Jūrmalas iecirkņa Kārtības policijas priekšnieks Helmuts Staško. Policija izvērtēs lietas apstākļus un tad pieņems lēmumu, vai apsardze tiešām nepieciešama, norādīja H. Staško. Jūrmalas iecirkņa vadība apstākļu noskaidrošanai pašreiz devusies uz Jūrmalas domi.

Rīgas Centra rajona tiesa uzlikusi arestu par kukuļdošanu aizturētā Jūrmalas mēra Raimonda Munkevica mantai, ziņo BNS.

Arests, visticamāk, esot uzlikts arī Jūrmalas pašvaldības amatpersonas Normunda Pīranta mantai.

Db.lv jau ziņoja, ka KNAB uzsācis kriminālprocesu par 5000 latu kukuļa piedāvāšanu un nodošanu. Kukulis ticis piedāvāts kādai personai, lai kukuļdevēja interesēs nodrošinātu Jūrmalas domes 20.maija sēdē labvēlīgu rezultātu balsojumā par domes priekšsēdētāja atbrīvošanu no amata. Pēc kukuļa nodošanas 18.maijā abas Jūrmalas domes amatpersonas tika aizturētas aizdomās par kukuļa piedāvāšanu un nodošanu, ko izdarījušas divas valsts amatpersonas personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās.

Iespējams, viens no lielajiem Ķemeru sanatorijas investora piesaistes klupšanas akmeņiem ir neattīstītā teritorija un infrastruktūra sanatorijas apkārtnē .

Vairāki investori, kas interesējušies par iespējamo Ķemeru sanatorijas iegādi, norādījuši, ka teritorija ap to nav attīstīta, un tieši tas, iespējams, kalpojis par vienu no iemesliem, kāpēc atteikties no sanatorijas iegādes, uzskata administrators Raivo Stumbergs. Viņš arī bilda – potenciālajiem investoriem neesot pārliecības, ka pašvaldība šo teritoriju attīstīs, jo, pēc uzņēmēju domām, viņiem nebūtu jānodarbojas ar visas apkārtnes infrastruktūras sakārtošanu, jo arī pašā sanatorijā ir jāiegulda samērā lieli līdzekļi. Savukārt Jūrmalas domē DB norādīja, ka neatkarīgi no tā, vai kāds investors iegādāsies Ķemeru sanatorijas kompleksu vai ne, atbilstoši pašvaldības iespējām tiks veikta infrastruktūras sakārtošana. Jūrmalas mērs Gatis Truksnis atzīmējis, ka atbalsta privātā investora piesaistīšanu Ķemeru kompleksa attīstīšanai un tādā gadījumā pašvaldība palīdzēs investoram ar infrastruktūru un apkārtnes iekārtošanu.

Jūrmalas pilsētas dome noslēgusi līgumu par atkritumu apsaimniekošanu Jūrmalas pilsētā ar personu apvienību SIA Jūrmalas namsaimnieks un UAB VSA Vilnius, informē Jūrmalas pilsētas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas vietniece Zane Leite.

Personu apvienība nodrošinās pakalpojumus no šī gada 16. janvāra līdz gada beigām. Tā piedāvājusi zemāko cenu sarunu procedūrā par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu ārkārtas situācijā Jūrmalas pilsētā.

Pagaidu atkritumu apsaimniekošanas tarifs pilsētā līdz gada beigām ir 6,75 eiro apmērā par kubikmetru (neieskaitot PVN). Vienlaikus domē jau ir uzsākts darbs arī pie jauna iepirkuma gatavošanas, lai nodrošinātu saimnieciski izdevīgāko atkritumu apsaimniekotāju ilgtermiņā Jūrmalas pilsētā, sākot no 2016.gada.

Pašvaldībā skaidro, ka ārkārtas situācijā pašvaldība arī pieņēmusi stratēģisku lēmumu mainīt atkritumu apsaimniekošanas sistēmu Jūrmalā – pāreju uz pakalpojuma ņēmēja vai pašvaldības īpašumā esošiem konteineriem. Jūrmalas pilsētā atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešami aptuveni 10 tūkstoši atkritumu konteineri, un šādu daudzumu ārkārtas situācijā īsā laika periodā uzņēmējiem ir grūti nodrošināt, un tas arī sadārdzina pakalpojuma izmaksas.

Ar desmit balsīm par, diviem deputātiem balsojot pret, aizdomās par kukuļdošanu aizturētais Jūrmalas mērs Raimonds Munkevics šodien ir atcelts no amata. Viens biļetens tika atzīts par nederīgu, savukārt deputāts Ilmārs Ančāns pats atzina, ka nav izņēmis balsošanas biļetenu, vēsta Diena.lv.

Mēra vietniece Larisa Loskutova izteicās, ka viņu vairāk interesē nevis šā balsojuma rezultāts, bet gan jautājums par jauno komandu, kas strādās pilsētas vadībā. Ārkārtas sēde par jauna pilsētas mēra ievēlēšanu sasaukta jau šovakar plkst. 17.00.

Jau ziņots, ka šodien sanāca Jūrmalas dome, lai lemtu ne tikai par kārtējiem jautājumiem, bet arī par neuzticības izteikšanu otrdien aizturētajam pilsētas mēram Raimondam Munkevicam (Jūrmala – mūsu mājas).

Jūrmalas mērs Raimonds Munkevics un Jūrmalas pašvaldības amatpersona Normunds Pīrants aizturēti aizdomās par 5 000 latu kukuļa piedāvāšanu un nodošanu, lai kukuļdevēja interesēs nodrošinātu ceturtdienas domes sēdē labvēlīgu rezultātu mēra uzticības balsojumā.

Jūrmalas pilsētas dome ceturtdien pieņēmusi lēmumu vienpusēji atkāpties no 2010.gada 1. septembra sadarbības līguma, kas noslēgts starp Jūrmalas pilsētas domi un SIA Ominasis Latvia, informē pilsētas dome.

Kā norāda Jūrmalas dome - sadarbības līgumu ar SIA Ominasis Latvia, nesaskaņojot ar kolēģiem un nevirzot jautājumu izskatīšanai domē, domes vārdā vienpersoniski noslēdza iepriekšējais domes priekšsēdētājs Romualds Ražuks laikā, kad domē jau bija ierosināts izskatīt jautājumu par viņa atcelšanu no pilsētas mēra amata.

Līgums ir formāls un neaizstāv pašvaldības intereses, kā arī tajā nav skaidri definēti līgumslēdzēju pušu pienākumi, tātad tas praktiski nav izpildāms, uzsver Jūrmalas dome.

Tāpēc Jūrmalas pilsētas dome 2010.gada 11.novembrī nolēma ar SIA Ominasis Latvia noslēgt papildu vienošanos, paredzot abu pušu konkrētas saistības.

Jūrmalas domē iensiegti astoņi paraksti, lai nomainītu līdzšinējo mēru Raimondu Munkevicu (Jūrmala –mūsu mājas). Viņa vietā opozīcija virzīs vicemēru Romualdu Ražuku. R.Munkevics gan apšauba, vai opozīcijai izdosies izveidot darboties spējīgu koalīciju, jo tajā esot pārāk daudz ambiciozu deputātu.

Viens no opozīcijas deputātiem Māris Dzenītis pastāstīja, ka savākti astoņu deputātu paraksti, no kuriem seši ir līdzšinējie opozīcijas deputāti un divi no pašreizējās koalīcijas. Dokumentu parakstījuši Juris Visockis, Iveta Blaua (JL), Zigurds Starks (TP), Aigars Tampe (TB/LNNK), Arnis Ābelītis (Tev, Jūrmalai) un neatkarīgais deputāts Māris Dzenītis, bet vēlāk parakstījās arī vicemērs Romualds Ražuks un Marija Vorobjova (ievēlēta no SC). Zīmīgi, ka līdz šim mēra nomaiņa saistīta ar apvienības Vienotība deputātu grupas izveidošanu Jūrmalā, taču starp mēra nomaiņu pieprasījušajiem deputātiem ir tikai trīs no četriem Vienotības deputātiem. Dzintra Homka (SCP) iesniegumu vēl nav parakstījusi. Jaunā laika deputāte Iveta Blaua norādīja, ka Dz.Homka esot piesardzīga un esot jārēķinās ar cilvēcisko faktoru.

Pirmdien noslēgts privatizējamās SIA Jūrmalas namsaimnieks kapitāla daļu iegādes darījums, informē Jūrmalas dome.

Privatizējamās SIA Jūrmalas namsaimnieks pirkuma līgumu parakstīja Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis un Lietuvā reģistrētā uzņēmuma Būsto valda direktors Gaudents Jons Žilis (Gaudentas Jonas Žilys).

Darījuma kopējā summa ir 2,959 miljoni eiro, no kuriem saskaņā ar izsoles nosacījumiem 300 tūkstoši eiro tika samaksāti izsoles dienā 30. septembrī, atlikušais maksājums Jūrmalas pilsētas pašvaldības norēķinu kontā tika saņemts19. decembrī.

SIA Jūrmalas namsaimnieks patlaban apsaimnieko 385 pašvaldības valdījumā esošās dzīvojamās mājas.

G. Truksnis norāda, ka jaunais īpašnieks turpinās nodrošināt dzīvojamo māju pārvaldīšanu un apsaimniekošanu atbilstīgi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumam un Ministru kabineta noteikumiem. Arī kapitāla daļu pirkuma līgumā ietverts nosacījums, ka kapitālsabiedrība atbilstīgi Latvijā spēkā esošiem normatīvajiem aktiem pārvalda un apsaimnieko Jūrmalas pilsētas pašvaldības valdījumā esošās dzīvojamās mājas līdz to pārvaldīšanas tiesību nodošanai dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotai personai.

Jūrmalas dome nolēma par domes priekšsēdētāju iecelt bijušo pilsētas izpilddirektoru Gati Truksni (LZS, KDS, LPP/LC).

Par Trukšņa iecelšanu Jūrmalas mēra amatā nobalsoja astoņi deputāti, bet par otru mēra amata kandidātu Romualdu Ražuku (PS) - septiņi deputāti.

Trukšņa kandidatūru izvirzīja pilsētas domes deputāte Larisa Loskutova (SC), kura pauda uzskatu, ka Truksnim piemītot pilsētas vadītāja un līdera īpašības. Savukārt opozīcija, kā savu kandidātu izvirzīja nulle kā mēra amatu zaudējušo Romualdu Ražuku (PS), kurš norādīja, ka būtu jāturpina iesāktais darbs.

Atbildot uz deputātu jautājumiem, Truksnis skaidroja, ka viņa galvenais darbības pamatprincips kā mēram būšot deputātu apvienošana kopīgā darbā. "Tie 15 deputāti, kas esam, esam vienādi, nav labāki un sliktāki, nav izredzēto un trešās šķiras deputātu, visiem deputātiem jāpiedalās darbā un lēmumu apspriešanā, lai nav kauns pašiem un jūrmalniekiem nav jākaunas par domes darbu," sacīja Truksnis.

«Visa šī lieta bija provokācija. To organizēja bijušais partijas (Jūrmala – mūsu mājas) biedrs Māris Dzenītis, » tā par pret sevi ierosināto lietu par kukuļdošanu un arestu intervijā laikrakstam Neatkarīgā norāda bijušais Jūrmalas mērs Raimonds Munkevics (Jūrmala – mūsu mājas).

R.Munkevics uzskata, ka organizējis M.Dzenītis kopā ar savas avīzes galveno redaktoru Jāni Vilnīti. Viņi iedevuši diktofonu deputātei Ivetai Blauai, iemācīja ar to rīkoties un ierakstīja sarunas. «Viņi provocēja cilvēku, par kuru tiek uzskatīts, ka viņš devis kukuli Blauai. Droši vien, ka ierakstīja ne tikai sarunas ar viņu. Skaidrs, ka tas ir politiskās cīņas ierocis, viena no metodēm,» norāda bijušais mērs.

Viņš laikrakstam arī skaidro, ja I.Blaua domā, ka viņš kaut ko piedāvājis vai devis, tas neatbilst patiesībai. Ja tas attiecoties uz balsojumu par viņa amatu, tad tas esot mēģinājums visu to sašūt kopā un R.Munkevicu nolikt par galveno vainīgo. «Es neesmu bijis klāt, kad Pīrants ar kādu ir runājis vai kaut ko devis.»

Jūrmalas iedzīvotāji ir satraukušies, ka kārtējo reizi pilsētā tūrisma objekta vietā uz pašvaldības zemes tiek būvēts daudzdzīvokļu nams. Miljonārs Aleksandrs Osokins saņēmis Jūrmalas domes būvatļauju Asaros, Dzimtenes ielā 1 būvēt viesu namu, bet tikmēr nekustamo īpašumu kompānija Ordo šajā adresē tirgo ekskluzīvus dzīvokļus par 6000 Ls/m2, vēsta TV3 raidījums Nekā Personīga.

Sludinājumam pievienotajā skiču plānā redzama 12 metru augsta, mūsdienīga ēka.

Ekskluzīvais zemes gabals Asaros pieder Jūrmalas pašvaldībai, kas par 54 latiem mēnesī pirms desmit gadiem to iznomāja firmai Jūrmalas zemes fonds. Puse firmas pieder Osokinam, bet otra puse – juristei Ilzei Zosulei. Desmit gadus Osokins nesekmīgi mēģināja dabūt būvatļauju konkrētajam zemes gabalam. Beidzot zaļo gaismu būvniecībai ir devusi Gata Trukšņa vadītā Jūrmalas dome. Pats Jūrmalas mērs uzskata, ka viss noticis likumīgi un neesot pamata satraukumam.

Pirms pusgada sabiedrībai maz zināmā miljonāra Osokina firma SHWART par 200 tūkstošiem nopirka arī Majoru glābšanas stacijas ēku. Jūrmalas iedzīvotāji bija neizpratnē, kādēļ ēka, kur jābūt glābšanas stacijai, tiek pārdota privātīpašniekam un pieļauj - arī šeit, visticamāk, sagaidāma daudzdzīvokļu ēkas būvniecība, vēsta Nekā Personīga.

Jau tuvākajā laikā varētu tikt sākta likumības un lietderības revīzija par to, kā Jūrmalas pašvaldība pārvalda savas kapitālsabiedrības, laikrakstam Diena apstiprinājusi valsts kontroliere Inguna Sudraba.

Revīziju plānots sākt pēc daudzu jūrmalnieku sūdzībām par pašvaldības kapitālsabiedrību darbību. Valsts kontrole (VK) Ģenerālprokuratūrā pārsūdzējusi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) lēmumu neierosināt lietu par pārkāpumiem, kas tika konstatēti 2008.gada revīzijā par rīcību ar Jūrmalas pašvaldības nekustamajiem īpašumiem.

Tajā VK konstatēja, ka vairākiem zemesgabaliem noteikta neadekvāti zema nomas maksa, nodarot zaudējumus pašvaldībai. Ja lieta tiks ierosināta, tiks izvērtēta no 2004. līdz 2008.gadam slēgto nomas līgumu likumība. Savukārt šajā revīzijā noskaidros, cik efektīvi Jūrmalas dome darbojas, nodrošinot kapitālsabiedrību darbību, jo saņemtas sūdzības gan par rēķiniem, gan namu apsaimniekošanu un citām problēmām, norādījusi I.Sudraba. Viņa pieļāva, ka revīzija varētu būt par pagājušo un šo gadu.