Finanses

Iespējams, neizdosies atgūt Krājbankas aktīvus prasījumu apmierināšanai

Elīna Pankovska, 07.12.2011

Jaunākais izdevums

Aigars Lūsis, kuru Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) izvēlējusies par maksātnespējas administratora amata kandidātu a/s Latvijas Krājbanka, vērsies Saeimā ar lūgumu labot šī gada septembrī grozītās un spēkā stājušās normas Civilprocesa likumā.

Viņš konstatējis, ka ar minētajiem grozījumiem būs apgrūtinātas administratora iespējas atgūt bankas aktīvus kreditoru prasījumu apmierināšanai. Ekspertu vērtējumā Latvijas Krājbankas kraha pamatā esot pretēji bankas kreditoru interesēm noslēgti ķīlas līgumi, norādīts A. Lūša izplatītajā paziņojumā.

«Iedziļinoties Latvijas Krājbankas maksātnespējas procesā, esmu konstatējis, ka izdarītie grozījumi Civilprocesa likuma 376.panta 1.daļā būtiski apgrūtinās maksātnespējas administratora iespējas atgūt finanšu līdzekļus kreditoru interesēs un lūdzu Saeimu labot šos grozījumus,» uzsver A.Lūsis.

Atbilstoši Latvijas tiesību sistēmai kredītiestāžu maksātnespēju materiālo tiesību jomā regulē Kredītiestāžu likums, bet procesuālo tiesību jomā - Civilprocesa likums.

Saskaņā ar šo likumu regulējumu kredītiestādes maksātnespēja iestājas brīdī, kad tās saistības, kam iestājies izpildes termiņš, pārsniedz aktīvus. Savukārt, līdz šī gada septembrim Civilprocesa likums ļāva tiesai noteikt komercbankas maksātnespējas iestāšanās brīdi atšķirīgu no maksātnespējas pasludināšanas brīža. Likumos maksātnespējas administratoram bija paredzētas īpašas tiesības bankas kreditoru interesēs apstrīdēt darījumus, kas slēgti laikā starp bankas faktisko maksātnespējas iestāšanos un maksātnespējas pasludināšanas dienu tiesā.

Pēc septembra grozījumu izdarīšanas Civilprocesa likumā šīs administratora tiesības būtiski samazinātas. A.Lūsis uzsver, ka šis jautājums esot īpaši būtisks kontekstā ar Latvijas Krājbankas maksātnespējas procesu, jo vecās kārtības gadījumā administratoram būtu tiesības apstrīdēt bankas ķīlas līgumus, kas noslēgti par labu trešajām personām.

«Tagad šīs iespējas ir būtiski apgrūtinātas vai pat padarītas par neiespējamām. Zudusi jēga Kredītiestāžu likuma normām par administratora tiesībām apstrīdēt bankas noslēgtos ķīlas līgumus,» skaidro A.Lūsis. Lai situāciju vērstu par labu, viņš vērsies Saeimā ar lūgumu izdarīt Civilprocesa likumā tādus grozījumus, kas dotu tiesai tiesības noteikt kredītiestādes faktiskās maksātnespējas iestāšanās brīdi agrākā datumā, salīdzinot ar maksātnespējas pasludināšanas dienu.

Jāmin gan, ka premjers Valdis Dombrovskis norādījis, ka A. Lūša vietā varētu parādīties arī citi maksātnespējas administratora amata kandidāti. V.Dombrovskis raidījumā 900 sekundes atzīmēja, ka ir radušās bažas par A.Lūša kandidatūru. Tas esot saistīts gan ar Jelgavas gadījumu, gan ar citiem signāliem, kas saņemti.

Kā vēstīts, FKTK 1.decembrī iesniedza Rīgas apgabaltiesā pieteikumu Latvijas Krājbanku atzīt par maksātnespējīgu. Komisija lūdza arī Rīgas apgabaltiesu lemt par A.Lūša apstiprināšanu bankas administratora postenī.Gan FKTK, gan Maksātnespējas administrācija noliedz, ka Lūsim būtu apšaubāma reputācija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020.gadā pieaugušas naudas summas, ko Maksātnespējas kontroles dienests izmaksājis maksātnespējīgo uzņēmumu darbinieku prasījumu apmierināšanai, informē Maksātnespējas kontroles dienests.

2020.gadā Maksātnespējas kontroles dienests no darbinieku prasījumu garantiju fonda ir izmaksājis naudas līdzekļus 1 980 915 eiro apmērā 73 maksātnespējīgo uzņēmumu 1376 darbinieku prasījumu apmierināšanai. Vidējā viena darbinieka prasījumu segšanai piešķirtā summa 2020.gadā bija 1440 eiro.

Salīdzinājumā ar 2019.gadu ir pieaugusi gan kopējā izmaksātā summa, kas 2019.gadā veidoja 1 711 943 eiro, gan darbinieku prasījumu skaits, apmierinot 1269 darbinieku prasījumus, gan arī vidējā viena darbinieka prasījumu segšanai piešķirtā summa, kas 2019.gadā bija 1342 eiro.

2020.gadā sarucis vien maksātnespējīgo uzņēmumu skaits, kas 2019.gadā bija 112. Secināms, ka uz ierosināto maksātnespējas procesu skaitu pērn būtisku ietekmi atstājuši Covid-19 pandēmijas ierobežošanai ieviestie pasākumi, proti, līdz 1.septembrim kreditoriem bija aizliegts iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumus. Moratorijs tika noteikts atkārtoti no 2020.gada 23.decembra līdz šā gada 1.martam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lielākās summas, kas šogad izmaksātas no darbinieku prasījumu garantiju fonda

Db.lv, 27.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējas kontroles dienests 2021.gada 1.pusgadā no darbinieku prasījumu garantiju fonda ir izmaksājis 389 729 eiro 41 maksātnespējīgā uzņēmuma 296 darbinieku prasījumu apmierināšanai.

Vidējā viena darbinieka prasījumu segšanai piešķirtā summa 2021. gada 1.pusgadā bija 1 317 eiro.Kopā

2021. gada 1. pusgadā pieņemti 319 lēmumi par darbinieku prasījumu apmierināšanu, tajā skaitā par atteikumu piešķirt naudas līdzekļus darbinieku prasījumu apmierināšanai.

Lielākās summas no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem 2021. gada 1. pusgadā izmaksātas:

  • MSIA Čilija Pizza 34 darbinieku prasījumu apmierināšanai 58 432 eiro apmērā;
  • MSIA Sigtur 29 darbinieku prasījumu apmierināšanai 48 479 eiro apmērā;
  • MSIA Steel Technology 16 darbinieku prasījumu apmierināšanai 34 141 eiro apmērā;
  • MSIA Nice Kitchen 16 darbinieku prasījumu apmierināšanai 26 258 eiro apmērā;
  • MSIA International SV 32 darbinieku prasījumu apmierināšanai 24 163 eiro apmērā;
  • MSIA Nippon Auto 20 darbinieku prasījumu apmierināšanai 23 412 eiro apmērā;
  • MSIA Arcan 14 darbinieku prasījumu apmierināšanai 20 369 eiro apmērā;
  • MSIA Armada Rent 5 darbinieku prasījumu apmierināšanai 13 883 eiro apmērā;
  • MSIA Jelgavas Augļi 14 darbinieku prasījumu apmierināšanai 11 988 eiro apmērā;
  • MSIA Krasts E 6 darbinieku prasījumu apmierināšanai 11 346 eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Maksātnespējas kontroles dienests šogad sedzis uzņēmumu darbinieku prasījumus 1,04 miljonu eiro apmērā

Db.lv, 17.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada deviņos mēnešos Maksātnespējas kontroles dienests no darbinieku prasījumu garantiju fonda ir izmaksājis naudas līdzekļus 1 040 974 eiro apmērā 62 maksātnespējīgo uzņēmumu 1046 darbinieku prasījumu apmierināšanai.

Vidējā viena darbinieka prasījumu segšanai piešķirtā summa 2018. gada deviņos mēnešos bija 995 eiro.

Salīdzinājumam, 2017. gada deviņos mēnešos Maksātnespējas administrācija no darbinieku prasījumu garantiju fonda izmaksāja naudas līdzekļus 1 016 809 eiro apmērā 69 maksātnespējīgo uzņēmumu 1 131 darbinieka prasījumu apmierināšanai. Vidējā viena darbinieka prasījumu segšanai piešķirtā summa 2017. gada deviņos mēnešos bija 897 eiro.

Lielākās summas no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem 2018. gada deviņos mēnešos izmaksātas:

  • MSIA «IMS» 158 darbinieku prasījumu apmierināšanai 240 666 eiro apmērā;

  • MSIA «Ardžuna» 65 darbinieku prasījumu apmierināšanai 73 678 eiro apmērā;

  • MSIA «Arnis» 60 darbinieku prasījuma apmierināšanai 69 067 eiro apmērā;

  • SIA «GWG Wastecare Solutions» 52 darbinieku prasījumu apmierināšanai 65 543 eiro apmērā;

  • MSIA «Termināls Vecmīlgrāvis» 61 darbinieka prasījuma apmierināšanai 50 195 eiro apmērā;

  • AS «Druva Food» 43 darbinieku prasījuma apmierināšanai 40 996 eiro apmērā;

  • MSIA «Eco Green Line» 16 darbinieku prasījuma apmierināšanai 31 611 eiro apmērā;

  • SIA «Makdonell Latvia» 19 darbinieku prasījuma apmierināšanai 23 295 eiro apmērā;

  • SIA «Clusterpoint» 11 darbinieku prasījuma apmierināšanai 21 562 eiro apmērā;

  • MSIA «Grods» 9 darbinieku prasījuma apmierināšanai 21 094 eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

No darbinieku prasījumu garantiju fonda pērn izmaksāti 1,7 miljoni eiro

Zane Atlāce - Bistere, 17.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējas kontroles dienests (MKD) no darbinieku prasījumu garantiju fonda pērn izmaksājis naudas līdzekļus 1,7 miljonu eiro apmērā 112 maksātnespējīgo uzņēmumu 1269 darbinieku prasījumu apmierināšanai, informē MKD.

Vidējā viena darbinieka prasījumu segšanai piešķirtā summa 2019. gadā bija 1342 eiro.

Salīdzinājumam, 2018. gadā Maksātnespējas administrācija no darbinieku prasījumu garantiju fonda izmaksāja naudas līdzekļus 1,3 miljonu eiro apmērā 83 maksātnespējīgo uzņēmumu 1 252 darbinieku prasījumu apmierināšanai.

Vidējā viena darbinieka prasījumu segšanai piešķirtā summa 2018. gadā bija 1017 eiro.

Kopā 2019. gadā pieņemti 1346 lēmumi par darbinieku prasījumu apmierināšanu, tajā skaitā par atteikumu piešķirt naudas līdzekļus darbinieku prasījumu apmierināšanai.

Lielākās summas no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem 2019. gadā izmaksātas:

- MAS "Tosmāres Kuģubūvētava" 138 darbinieku prasījumu apmierināšanai 359 797 eiro apmērā;

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

MNA šogad segusi maksātnespējīgo uzņēmumu darbinieku prasījumus 163,5 tūkstošu eiro apmērā

Dienas Bizness, 18.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 1.ceturksnī Maksātnespējas administrācija (MNA) no darbinieku prasījumu garantiju fonda ir izmaksājusi naudas līdzekļus 163 513 eiro apmērā 24 maksātnespējīgo uzņēmumu 205 darbinieku prasījumu apmierināšanai.

Vidējā viena darbinieka prasījumu segšanai piešķirtā summa 2018.gada 1.ceturksnī bija 792 eiro.

Salīdzinājumam 2017.gada 1.ceturksnī 20 maksātnespējīgo uzņēmumu 489 darbinieku prasījumu apmierināšanai tika novirzīti 434 896 euro un vidējā viena darbinieka prasījuma segšanai piešķirtā summa bija 888 euro.

Maksātnespējas administrācijas direktore Inese Šteina uzsver: «Tendences, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir līdzīgas – 2017.gada pirmajā ceturksnī lielāko daļu – 413 darbinieku prasījumi 365 848 eiro apmērā – veidoja MAS »KVV Liepājas metalurgs« darbinieku prasījumi. Savukārt pozitīvi vērtējams, ka 2018.gada 1.ceturksnī Maksātnespējas administrācija darbinieku prasījumu garantijas fondā ir atguvusi 113 980,72 eiro, kas ir 6,7 reizes vairāk kā 2017.gada 1.ceturksnī, kad tika atgūti 16 840 eiro.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Antonovs: ārzemju bankās ieķīlātos Krājbankas līdzekļus var atgūt diezgan viegli

LETA, 24.02.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārzemju bankās ieķīlātos Latvijas Krājbankas līdzekļus var atgūt diezgan viegli, norāda bankas līdzīpašnieks Vladimirs Antonovs. Viņš, skaidrojotskaidrojot aptuveni 100 miljonu latu pārskaitīšanu uz korespondentkontiem ārzemju bankās, atzīst, ka šī nauda bija paredzēta nacionālās aviokompānijas airBaltic refinansēšanai.

Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka Krājbankas apķīlātie līdzekļi atrodas Meinl Bank Austrijā, East-West Bank Luksemburgā un VTG Bank AG Austrijā, kā arī Ukrainas bankā Investbank un Krievijas bankā Sberkred.

«Pirmkārt, ja Lietuvā nekas nenotiktu, tad līdz Jaungadam mēs refinansētu airBaltic. Tas pilnīgi skaidrs - mums ir attiecīgie dokumenti un pierādījumi. Līdz ar to šie jaukie korespondentkonti paši no sevis slēgtos un nevienam šādā situācijā nebūtu nekādu problēmu. Tālāk - saistībā ar to, ka viss notika strauji un stresa apstākļos, visi joprojām vēl nav sapratuši, ka Krievijā nauda korespondentkontos nav bloķēta un nekad arī nav bijusi bloķēta. Uz doto brīdi, cik saprotu, "Krājbankas" administrācija cenšas šo naudu atgūt. Tas, ka - cik izskatās - šo naudu no turienes ne īpaši grib atdot, droši vien vairāk attiecas nevis uz civiltiesisko, bet uz krimināltiesisko jomu,» intervijā žurnālam Kapitāls skaidro Antonovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Brazovskis: no Antonova varētu pieprasīt 150 miljonus

LETA, 01.12.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājas vietnieks, Krājbankas pilnvarnieku grupas vadītājs Jānis Brazovskis apstiprināja, ka Latvijas Krājbankas līdzīpašnieka Vladimira Antonova pārstāvji esot ar viņu sazinājušies, lai noskaidrotu, kādu palīdzību problēmām Latvijas puse vēloties saņemt, uz ko J. Brazovskis esot norādījis, ka vēloties saņemt to naudu, kas no bankas tika izņemta.

«Personas ar parakstītiem dokumentiem, kas saka, ka pārstāv V. Antonovu ar mani tiešām ir sazinājušās, bet tikai, lai noskaidrotu, kādu palīdzību varētu sniegt Krājbankas problēmu risināšanai. Sarunā ar šiem cilvēkiem esmu norādījis, ka būtu labi, ja V. Antonovs bankā atliktu atpakaļ izņemtos līdzekļus,» LTV raidījumā sacīja J. Brazovskis. Tomēr viņš piebilda, ka jau zināmo apķīlāto 100 miljonu latu vietā no V. Antonova varētu arī prasīt lielāku summu. «Nevēlos tagad publiski manipulēt ar cipariem, bet kopējā summa varētu būt pat 150 miljoni latu,» sacīja Brazovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sarežģītā atgūšanas procesa dēļ Krājbankas un Parex kreditori naudu var gaidīt vēl gadiem un galu galā tā arī nesagaidīt.

Patlaban Latvijas krājbankas maksātnespējas procesā atgūti 170 miljoni eiro, kas ir vien aptuveni ceturtā daļa no kopējās kreditoru prasījumu summas, taču bankas maksātnespējas administrators pagaidām atturas prognozēt, cik lielu naudas summu nāksies zaudēt kreditoriem. Savukārt Parex gadījumā zaudētās summas varētu būt mērāmas vairākos simtos miljonu.

Sāk norēķinus

Neskatoties uz to, ka patlaban izsolīta puse no Krājbankas īpašumā esošajiem nekustamajiem īpašumiem, kā arī visi pieci kredītu portfeļi, kopš bankas maksātnespējas procesa sākšanas ir atgūti vien 170 miljoni eiro, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un KPMG Baltics sniegtie dati. Kā stāsta KPMG Baltics pār- stāvis Oskars Fīrmanis, kopējais kreditoru prasījumu tiesību apjoms pret Krājbanku ir vairāk nekā 700 miljoni eiro, no kuriem lielākā daļa jeb aptuveni 470 miljoni eiro ir jāsaņem Noguldījumu garantiju fondam (NGF), un administrators jau sācis norēķinus ar fondu, līdz pērnā gada nogalei atmaksājot 193 miljonus eiro (fonds saskaņā ar likumu ir pirmais prasītājs, kas saņem līdzekļus no bankas aktīvu pārdošanas. Tālākā kreditoru prasījumu apmierināšanas kārtība ir šāda: bankas darbinieki, nodokļu maksājumi, neizpildītie maksājumi valsts un pašvaldību budžetos, valsts prasījumi par garantētajiem kredītiem, pārējie likumīgie prasījumi, procentu maksājumi kreditoriem, kreditoru prasījumi, kas pieteikušies pēc termiņa, sub- ordinētie aizdevumi un visbeidzot akcionāri). NGF saņemtā summa pārsniedz admini- stratora atgūtos līdzekļus tādēļ, ka, uzsākot maksātnespējas procesu, jau bija pieejama daļa līdzekļu, kas nebija jāatgūst, piemēram, bankas kontā Latvijas Bankā esošie līdzekļi, skaidro FKTK.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Santīmu nekrāsi, pie lata netiksi – savulaik vēstīja liels Latvijas Krājbankas plakāts, man liekas, Lāčplēša un Gogoļa ielas stūrī. Tagad vairs nav ne santīmu, ne latu, ne Latvijas Krājbankas. Kamēr taupītājs, komponists Raimonds Pauls, latu vietā ir saņēmis «pigu», tikmēr advokāts Romualds Vonsovičs no Krājbankas maksātnespējas administrācijas procesiem ir izcēlis lielu «piķi». Krājbankas «taupītāji» kasa pakausi, prātojot, kurā «zeķē» no šādām bankām ir prātīgāk slēpt «trešo pensiju līmeni», bet «laupītāji» daudz nedomā. Latvijas Krājbankas bijušais klients Raimonds Pauls ir apzagts, bet Latvijas Krājbankas bijušais prezidents Mārtiņš Bondars dodas politikā.

Kur? Latgalē. Varbūt bijušais Latvijas Krājbankas prezidents Mārtiņš Bondars ne pārāk augstu vērtē Latgales iedzīvotājus? Dažkārt rīdziniekam ir novērots tāds netikums uzskatīt, ka cilvēki simts kilometrus no Rīgas neko nesaprot. Pieļauju, ka Mārtiņš Bondars domā, ka cilvēki Latgalē, iespējams, pat nezina, ka tāda Latvijas Krājbanka vairs neeksistē.

Galu galā tā ir banka, kas Latvijā ir bijusi tikpat ilgi, cik šeit ir bijusi Latvijas valsts! Jau Kārļa Ulmaņa pirmā pagaidu valdība 1919. gadā izdeva rīkojumu par Latvijas Valsts Krājkases dibināšanu. Visiem zināmā Krājkase – kā Laima un kā Metalurgs – darbojās pat padomju okupācijas laikā. Tiešām ir grūti noticēt, ka mūsu Latvijas Krājbankas vairs nav. Bet politiķi, cilvēki, kas ir tieši vainīgi pie viena no Latvijas simboliem iznīcināšanas, ne tikai neuzņemas atbildību, ne tikai nenožēlo notikušo, bet mierīgi dodas politikā, domājot, ka viss jau ir aizmirsts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Informāciju par AS Latvijas Krājbanka apķīlātajiem līdzekļiem pagaidām nav sniegušas Ukrainas un Krievijas bankas Investbank un Sberkred, sacīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājas vietnieks un FKTK pilnvarnieku grupas Latvijas Krājbankā vadītājs Jānis Brazovskis.

«Krājbankas līdzekļu meklēšanai algojam advokātus Austrijā un Luksemburgā, un Eiropas Savienības (ES) bankas informāciju par apķīlātajiem līdzekļiem mums sniedz. Krievijas un Ukrainas bankas informāciju nesniedz. Tiks izmantoti Krievijas un Ukrainas advokātu biroju pakalpojumi, lai šo informāciju iegūtu,» sacīja Brazovskis.

Jautāts, vai kādai no šīm ķīlām jau netuvojas dzēšanas termiņš, Brazovskis sacīja, ka ķīlām situācija ir dažāda, bet plašāku informāciju sniegt atturējās.

Jau ziņots, ka dokumentus par Krājbankas līdzekļu aptuveni 100 miljonu latu vērtībā apķīlāšanu esot parakstījis bankas līdzīpašnieks Vladimirs Antonovs un bankas prezidents Ivars Priedītis. To 18.novembra sarunā ar FKTK pārstāvjiem un bankas vadību atzinis Antonovs, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Kreditori ABLV bankas likvidatoru skrūvspīlēs

Zvērināti advokāti Daiga Siliņa un Rihards Niedra, ZAB Davidsons un partneri, 19.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš ABLV Bankas pašlikvidācijas procedūras uzsākšanas 2018. gadā skaidrību ir ieguvuši tikai pirmās kārtas kreditori, kuriem bankas kontā nebija vairāk par 100 000 eiro un kuriem izmaksāta valsts garantētā atlīdzība. Pārējie kreditori, kuriem naudas līdzekļi kontā pārsniedza 100 000 eiro, joprojām ir neziņā par to, kad atgūs savu naudu, ja vispār to atgūs, jo ABLV bankas likvidatori noteikuši kreditoriem nepārskatāmas procedūras. Līdz šim kreditoriem tika uzspiesti šaubīgi likvidācijas noteikumi un pieprasītas detalizētas atskaites par visiem, pat ļoti vēsturiskiem darījumiem, bet pašiem kreditoriem nav atstātas pienācīgas iespējas aizsargāt sevi pret ABLV bankas noteikto lietu kārtību un necaurspīdīgām anti-money laundering (AML) pārbaudes procedūrām. Ir vērts apskatīt dažus piemērus un viedokli no kreditoru skatu punkta, kādi pārkāpumi saskatāmi ABLV bankas likvidācijas noteikumos.

Cik saistoši kreditoriem ir ABLV bankas likvidācijas noteikumi?

ABLV bankas pašlikvidācijas procesa pamatā ir kreditora prasījuma izskatīšanas kārtība, kuras rezultātā naudas līdzekļu izmaksa kreditora prasījuma apmierināšanai var tikt atlikta vai atteikta, pamatojoties uz likvidējamās ABLV banka likvidācijas noteikumos noteikto pārbaudi.

Lai panāktu tieši šādu kreditora prasījuma izskatīšanas kārtību un kreditora piekrišanu pārbaudes veikšanai, ABLV banka saviem kreditoriem izstrādāja īpašu veidlapu, izvietojot to savā tīmekļa vietnē www.ablv.com un nosakot, ka brīvā formā sagatavotajam prasījumam ir jāsatur visa tā informācija, ko satur veidlapa. Šajā īpašajā veidlapā tika iekļauts apliecinājums, ka parakstot pieteikumu, kreditors piekrīt likvidējamās ABLV bankas likvidācijas noteikumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Maksātnespējīgo uzņēmumu darbiniekiem pērn izmaksāts vairāk kā miljons eiro

Dienas Bizness, 17.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2013.gadā Maksātnespējas administrācija no darbinieku prasījumu garantiju fonda izmaksāja 737,6 tūkstošus latu jeb 1,05 miljonus eiro. Laika posmā no 1. janvāra līdz 31. decembrim Maksātnespējas administrācija sedza 1 418 darbinieku prasījumus 128 maksātnespējīgajos uzņēmumos.

Vidēji izmaksātā summa vienam darbiniekam bija Ls 520 jeb 740 eiro.

Lielākās summas no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem 2013. gadā izmaksātas MSIA Gādība 184 darbinieku prasījumu apmierināšanai 109 tūkst. Ls(155,3 tūkst. eiro), MSIA Namu apsaimniekošana 116 darbinieku prasījumu apmierināšanai 41,9 tūkst. Ls (59,6 tūkst. eiro) un MSIA GT Auto 44 darbinieku prasījumu apmierināšanai 27,5 tūkst. Ls (39,2 tūkst. eiro) apmērā u.c.

«Pēdējos gados samazinājās gan izmaksātā kopsumma no darbinieku prasījumu garantiju fonda, gan darbinieku skaits, kam no darbinieku prasījumu garantiju fonda segti darbinieku prasījumi. Summas samazinājums būtībā saistīts gan ar to, ka samazinājies maksātnespējīgo darba devēju skaits, gan ar to, ka no darbinieku prasījumu garantiju fonda izmaksājamo summu aprēķins piesaistīts valstī noteiktajai minimālajai mēnešalgai. Ja segto darbinieku prasījumu apjomu un skaitu salīdzinām ar iepriekšējiem gadiem, tad, piemēram, 2012.gadā darbinieku prasījumi tika segti vairāk kā 1 milj. latu apmērā kopumā 2 tūkst. maksātnespējīgo uzņēmumu darbiniekiem, savukārt 2011.gadā izmaksātā summa sasniedza gandrīz 2 milj. latu un tika segti 3 870 darbinieku prasījumi,» norāda Maksātnespējas administrācijas direktors Ervīns Ābele.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Dokumentus par Krājbankas līdzekļu apķīlāšanu esot parakstījuši Antonovs un Priedītis

LETA; Db.lv, 24.11.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dokumentus par AS Latvijas Krājbanka (Krājbanka) līdzekļu aptuveni 100 miljonu latu vērtībā apķīlāšanu esot parakstījuši bankas līdzīpašnieks Vladimirs Antonovs un bankas prezidents Ivars Priedītis, to 18.novembra sarunā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pārstāvjiem un bankas vadību atzinis Antonovs, liecina aģentūras LETA rīcībā esoša informācija.

18.novembra pēcpusdienā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pārstāvji informējuši Krājbankas valdes locekli Mārtiņu Zalānu, ka būtu nepieciešams pārskaitīt bankas korespondējošajos kontos esošo naudu NVS bankās, Meinl Bank Austrijā, East-West Bank Luksemburgā un VTG Bank AG Austrijā uz Krājbankas korespondējošo kontu, kas atvērts Deutsche Bank. Viens no pirmajiem bijis veicams pārskaitījums no Krājbankas korespondējošā konta, kas atrodas Krievijas bankās Investbank un Sberkred.

Ņemot vērā to, ka pārskaitījuma veikšana nebija Zalāna atbildības lauciņš, FKTK lūgumu viņš nodevis Krājbankas valdes loceklim Dzintaram Pelcbergam, kurš savukārt uzdevis to izpildīt Krājbankas Operāciju pārvaldei. Pēc tam Pelcbergs informējis bankas valdi, ka parasti šādu strauju bankas kontu atlikumu samazinājumu vajadzētu saskaņot ar attiecīgo korespondējošo banku, kā arī būtu nepieciešams kontaktēties ar Investbank bijušo īpašnieku, Krājbankas padomes locekli Antonovu, kuram esot labākas attiecības ar Investbank strādājošajiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamās Latvijas Krājbankas grupas peļņa pagājušajā gadā bija 6,418 miljoni eiro pretstatā zaudējumiem 2015.gadā, liecina informācija Firmas.lv.

Savukārt pašas Latvijas Krājbankas peļņa pretēji zaudējumiem 2015.gadā bija 5,485 miljoni eiro.

Bankas maksātnespējas administratora ziņojumā norādīts, ka aizvadītā gada beigās bankā strādāja septiņi darbinieki, no kuriem viens atradās bērnu kopšanas atvaļinājumā. Savukārt šā gada 14.jūlijā bankā bija seši darbinieki, ieskaitot vienu personu bērnu kopšanas atvaļinājumā.

Turpmākā darbinieku skaita samazināšana 2017.gadā būs galvenokārt atkarīga no tādiem faktoriem kā atlikušo Latvijas Krājbankas kredītu izstrāde, atlikušo aktīvu pārdošanas procesa pabeigšana un administratīvo funkciju nodošana ārpakalpojumu sniedzējiem.

Atbilstoši ziņojumam, pērn administrators ierosinājis vairākus tiesvedības procesus, lai nodrošinātu aktīvu atgūšanu. Pagājušā gada noslēgumā Latvijas Krājbanka bija prasītājs 35 civillietās Latvijas tiesās, atbildētājs - 11 lietās, savukārt trešā puse tā bija 35 lietās. Tāpat bankai ir liecinieka un/vai cietušā statuss 43 krimināllietās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz maksātnespējas lietas ierosināšanai tiesā Latvijas krājbanka katru dienu zaudē miljonus latu.

Tā DB lēsa Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijas valdes loceklis Māris Sprūds. Proti, kamēr tiesa nav ierosinājusi Krājbankas maksātnespējas lietu, šobrīd nepastāv tiesiski šķēršļi bankas debitoriem un kreditoriem veikt savstarpējos ieskaita darījumus, tādā veidā samazinot Krājbankas aktīvu apjomu, kurus būs iespējams novirzīt bankas noguldītāju, kreditoru prasījumu apmaksai.

«Lai arī Krājbankā ir apturētas norēķinu operācijas, ir dzirdēts, ka tie bankas klienti, kuriem ir lieli kontu atlikumi, un tie klienti, kuriem bankā ir kredītsaistības, veic savstarpējus ieskaita darījumus, izmantojot cesiju. Proti, tas, kuram ir naudas līdzekļi Krājbankas kontos, cedē savu prasījumu pret banku citai personai, kurai ir kredīts Krāj-bankā, un šis parādnieks dzēš savu parādu pret banku ar cedēto prasījumu. Šādas darbības ir pretrunā ar valsts, personu interesēm, kurām bankā glabājas virs 100 tūkst. eiro, kā arī neatbilst kreditoru vienlīdzīgas un proporcionālas prasījumu apmierināšanas principam,» tā M. Sprūds.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Krājbanka, iespējams, tiek ziedota, lai iegūtu tās airBaltic akcijas, kas piederēja Baltijas aviācijas sistēmām.

Šādu versiju liek izvirzīt DB analīze, kas veikta, ņemot vērā datus, Krājbankas administratora darbu, valdības lēmumus, ekspertu komentārus. Šī situācija savukārt var pavērsties pret pašu valsti, tostarp pret Satiksmes ministriju (SM), kā arī Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK), piemēram, saistībā ar iespējamām tiesvedībām par miljonu latu zaudējumu atlīdzināšanu, kas varētu tikt uzsāktas, ja FKTK nolems sākt Krājbankas likvidāciju.

Pagājušā gada novembra beigās SM uz pirmpirkuma tiesību pamata iegādājās Krājbankā un bankā Snoras savulaik ieķīlātos 47,2% airBaltic akciju, kas piederēja Baltijas aviācijas sistēmām (BAS).

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Portāls: ar FKTK «svētību» no Krājbankas aizpludināti 86 miljoni latu

Dienas Bizness, 15.10.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc tam, kad Latvijas Krājbankas vadību no bijušajiem akcionāriem bija pārņēmusi Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), no bankas aizpludināti vairāki desmiti miljoni latu. Savukārt FKTK uzsver, ka visi darījumi pēc Krājbankas darbības apturēšanas notikuši likumīgi.

FKTK norāda, ka pēc Krājbankas darbības apturēšanas, komisijas pilnvarnieki izpildījuši vairākus bankas maksājumus, ievērojot normatīvos aktus un noguldītāju intereses. Par veiktajiem darījumiem no aizvadītā gada 1. novembra līdz 31. decembrim sniegti arī skaidrojumi Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijai.

Par vairāku desmitu miljonu aizpludināšanu liecienot portāla Pietiek rīcībā nonākušie Krājbankas maksājumu rīkojumi un FKTK priekšsēdētāja vietnieka Jāņa Brazovska parakstīti rīkojumi par līdzekļu nomaksu.

Portāls raksta, ka līdz pat pērnajiem Ziemassvētkiem uz dažādu ārzonās reģistrētu kompāniju kontiem ārvalstīs, kā arī privātpersonu un Latvijā reģistrētu firmu kontiem citās bankās Latvijā tikuši pārskaitīti kopumā aptuveni 56 miljoni latu. Nedaudz vairāk nekā 30 miljoni latu tikuši pārskaitīti uz Krājbankas kontiem ārvalstīs, kas apgrūtina naudas saņēmēju identificēšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Maksātnespējīgo uzņēmumu darbiniekiem izmaksāti 1,02 miljoni eiro

Žanete Hāka, 14.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada pirmajā ceturksnī Maksātnespējas administrācija segusi maksātnespējīgo uzņēmumu darbinieku prasījumus 1,02 miljonu eiro apmērā, informē Maksātnespējas administrācijas (MNA) direktora vietniece Digna Brence.

Šā gada pirmajos trīs mēnešos MNA no darbinieku prasījumu garantiju fonda ir izmaksājusi naudas līdzekļus 27 maksātnespējīgo uzņēmumu 1925 darbinieka prasījumu apmierināšanai.

Vidēji izmaksātā summa vienam darbiniekam 1.ceturksnī bija 530 eiro.

Lielākās summas no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem 1.ceturksnī izmaksātas MAS Liepājas metalurgs 1724 darbinieku prasījumu apmierināšanai 882,9 tūkstošu eiro apmērā (daļai darbinieku izmaksātas visas no darbinieku prasījumu garantiju fonda sedzamās summas, daļai darbinieku izmaksāts atlaišanas pabalsts un pārējo no darbinieku prasījumu garantiju fonda izmaksājamo darbinieku prasījumu izmaksa vēl tiks veikta).

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Krājbankas administrators Ozoliņš izstājies no administratoru asociācijas

Elīna Pankovska, 27.03.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par maksātnespējīgu atzītās a/s Latvijas Krājbanka maksātnespējas procesa administratora KPMG Baltics pilnvarotā persona Jānis Ozoliņš izstājas no Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesu administratoru asociācijas.

SIA KPMG Baltic izplatītajā paziņojumā norādīts, ka atsevišķu asociācijas personu pastiprinātā interese par Krājbankas maksātnespējas procesu un viņu vēlme iegūt informāciju, kas nav viņu un asociācijas kompetencē, liecinot par spiediena izdarīšanu uz administratora pilnvaroto personu.

Izstāšanās no asociācijas gan neietekmēšot J.Ozoliņa profesionālo darbību un iespējas veikt savus pienākumus Krājbankas maksātnespējas procesā.

Paziņojumā arī uzsvērts, ka saskaņā ar Maksātnespējas un Civilprocesa likumu maksātnespējas procesa uzraudzību veic Maksātnespējas administrācija un tiesa. Tāpat arī maksātnespējas procesa uzraudzību saskaņā ar Kredītiestāžu likuma normām un Civilprocesa likumu veic Finanšu un kapitāla tirgus komisija. Tāpēc asociācija, vērtējot J.Ozoliņa darbības, nepamatoti ierosinot par tām disciplinārlietu un interesējoties par dažādiem darījumiem Latvijas Krājbankas maksātnespējas procesā, esot rupji pārkāpusi savas pilnvaras.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pērn maksātnespējīgo uzņēmumu darbinieku prasījumiem izmaksāti 737 tūkstoši latu

Žanete Hāka, 14.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā Maksātnespējas administrācija segusi maksātnespējīgo uzņēmumu darbinieku prasījumus 737,6 tūkstošu latu apmērā, informē Maksātnespējas administrācijas direktora vietniece Digna Brence.

No 2013.gada 1.janvāra līdz 31.decembrim Maksātnespējas administrācija no darbinieku prasījumu garantiju fonda ir izmaksājusi naudas līdzekļus 128 maksātnespējīgo uzņēmumu 1418 darbinieku prasījumu apmierināšanai.

Vidēji izmaksātā summa vienam darbiniekam 2013.gadā bija 520 lati.

Lielākās summa no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem 2013.gadā izmaksātas MSIA Gādība 184 darbinieku prasījumu apmierināšanai 109,13 tūkstošu latu apmērā, MSIA Namu apsaimniekošana 116 darbinieku prasījumu apmierināšanai 41,86 tūkstošu latu apmērā, kā arī MSIA GT Auto 44 darbinieku prasījumu apmierināšanai 27,53 tūkstošu latu apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Administratori: Krājbankas maksātnespējas procesā ir aizmirsts galvenais – kreditori

Dienas Bizness, 20.04.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Krājbankas maksātnespējas procesa administratora darbībā saskatāmi vairāki pārkāpumi, tomeŗ pats galvenais ir kreditoru interešu neievērošana. Tā uzskata Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācija.

Asociācija norāda, ka kreditoru interešu neievērošana ir galvenais administratora pārkāpums, kas sagrauj maksātnespējas procesu būtību.

Šāds pārkāpums, iespējams, radies tādēļ, ka bankas maksātnespējas procesu īsteno personas, kurām nav maksātnespējas procesa administratora sertifikāts. Asociācijas norāda, ka pieredze liecina, ka citos maksātnespējas procesos par šādu prettiesisku rīcību administrators tiek atcelts, atgādinot, ka maksātnespējas procesa mērķis ir parādnieka saistību izpilde, tātad kreditoru interešu nodrošināšana.

Maksātnespējas procesa ietvaros kreditoru galvenā interese ir savu līdzekļu atgūšana. Tieši maksātnespējas procesa administratoram ir jānodrošina tāda procesa virzība, lai kreditori varētu pilnvērtīgi aizstāvēt savas intereses, norāda asociācija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Snoras klientiem izmaksāti jau 3,2 miljardi litu

Gunta Kursiša, 12.01.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Snoras bankas maksātnespējas administratoru komanda un kompāniju Indėlių ir investicijų draudimas jau sazinājusies ar 95% no visiem 450 tūkstošiem bijušo Snoras bankas klientu, kuriem ir tiesības saņemt kompensāciju, vēsta delfi.lt.

Patlaban bijušajiem bankas klientiem no Noguldījumu apdrošināšanas fonda jau izmaksāti kopumā 3,2 miljardi litu (apmēram 610 miljonu latu).

Jau vēstīts, ka Snoras bankas meitas Latvijas Krājbankas klientiem līdz 12. janvāra pulksten 10 Valsts garantētā atlīdzība tika izmaksāta 305,5 miljonu latu apmērā, kas ir 91% no kopējās valsts garantēto atlīdzību summas. Kopumā atlīdzību saņēmuši vairāk nekā 92 tūkstoši Latvijas Krājbankas klienti.

Lietuvas valdība nacionalizējusi 100% Latvijas Krājbankas lielākās īpašnieces ‒ bankas Snoras ‒ akciju, kuru kontrolpakete piederēja Krievijas uzņēmējam Vladimiram Antonovam. Lietuvas centrālā banka saņēmusi informāciju no ārvalstīm, ka Snoras aktīvos trūkst vērtspapīru vairāk nekā miljarda litu (204 miljonu latu) vērtībā. Savukārt 24. novembrī Lietuvas centrālās bankas valde atzina banku Snoras par maksātnespējīgu un nolēma vērsties tiesā ar prasību atzīt to par bankrotējušu. Snoras pieder nedaudz vairāk kā 60% Latvijas Krājbankas akciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Līdz plkst.18 no Krājbankas bankomātiem izņemts nedaudz vairāk par diviem miljoniem latu

LETA, 23.11.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien līdz aptuveni plkst.18 no Latvijas Krājbankas bankomātiem izņemts nedaudz vairāk par diviem miljoniem latu.

«Izņemtā summa nepārsniedz bankas iepriekš prognozēto,» sacīja Latvijas Krājbankas pārstāve Dace Dūze.

Līdz šim Krājbankas bankomātos šodien veikti 47 000 transakciju.

«Iepriekš, kad Krājbankas bankomātus varēja izmantot arī citu Latvijas banku klienti, dienā vidēji notika ap 300 000 transakciju,» sacīja Dūze.

Šodienas naudas krājumi izbeigušies mazāk nekā desmit no 200 Krājbankas bankomātiem. Nauda bankomātos tikusi operatīvi papildināta.

Jau ziņots, ka no šodienas AS Latvijas Krājbanka bankomātos fiziskas un juridiskas personas varēs izņemt pa 50 latiem katru dienu līdz nākamajiem rīkojumiem, informēja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītāja Irēna Krūmane.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Krājbanka kopš nonākšanas Snoras īpašumā audzējusi aktīvus par 193%, nepilnos piecos gados nopelnot 11 miljonus latu, šodien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Krievijas izcelsmes uzņēmējam Vladimiram Antonovam piederošās Lietuvas komercbankas Snoras īpašumā Latvijas vecākā komercbanka nonāca 2005.gada septembrī. 2005.gada beigās Krājbankas kopējais aktīvu apjoms bija 241,65 miljoni latu, kas tolaik bija 11. lielākais banku sektorā. Kopš tā laika bankas aktīvi auguši teju trīs reizes, šogad jūnija beigās sasniedzot 709 miljonus latu, liecina Krājbankas finanšu pārskati.

Krājbanka pēc aktīvu apjoma patlaban atrodas desmitajā vietā, kas liecina, ka bankas izaugsme iespēju robežās notikusi līdzīgi kā sektorā kopumā, tostarp arī tā sauktajos treknajos gados, kad bankas audzēja savus aktīvus, galvenokārt pateicoties izsniegtajiem kredītiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Krājbankas likvidācija tautsaimniecībai izmaksātu virs 100 miljoniem latu

Ieva Mārtiņa, Māris Ķirsons, 24.11.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc dažādu ekspertu vērtējuma, Latvijas Krājbankas likvidācijas gadījumā tautsaimniecība varētu zaudēt 100 miljonus latu un vairāk.

Latvijas krājbankā kopējais noguldījumu apjoms, pēc pēdējiem zināmajiem datiem, bijis aptuveni 580 miljonu latu apjomā, no kuriem noguldītāji garantēto izmaksu gadījumā varētu saņemt aptuveni 350 miljonus latu. Tādējādi 230 miljoni latu ir summa, no kuras lielāku vai mazāku daļu noguldītāji - uzņēmumi un privātpersonas - var zaudēt Krājbankas likvidācijas gadījumā.

Lai arī pastāv cerība, ka daļu naudas izdosies atgūt pēc Krājbankas aktīvu pārdošanas, tomēr jāņem vērā, ka vismaz 200 miljoni latu no aktīvu pārdošanas vēl būs jāatmaksā valstij, no kuras nāksies aizņemties naudu garantēto noguldījumu atmaksai, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājas Irēnas Krūmanes jau iepriekš teiktais. Šajos apšaubāmi atgūstamajos noguldījumos lielu daļu veido pašvaldību, arī valsts un pašvaldības uzņēmumu noguldījumi, kuri nevar pretendēt uz garantētajiem noguldījumiem. Tāpat daļu veido arī uzņēmumi, par kuriem liela daļa līdzekļu kalpoja, piemēram, par nosacījumu kredītu saņemšanai. No aptaujāto ekspertu teiktā izriet, ka negatīvs efekts uz tautsaimniecību būs, to veido ne vien tieši zaudēta nauda, bet arī negūtais labums tausaimniecībai, ko šie līdzekļi varēja sniegt. Aplēses ir dažādas: daži eksperti domā, ka zaudējumu apjoms varētu sasniegt 1% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kura apjoms varētu būt aptuveni 13 miljardi latu.

Komentāri

Pievienot komentāru