Valdība otrdien nolēma atcelt aizliegumus skaistumkopšanas, labsajūtas un fotopakalpojumu sniegšanai.

Ekonomikas ministrijā norādīja, ka aizliegumu jāatceļ, jo Latvijā uzlabojusies epidemioloģiskā situācija.

Vienlaikus šo pakalpojumu sniegšanas laikā ir jāievēro valstī noteiktās epidemioloģiskās drošības prasības un konkrētai nozarei pieņemtais drošas pakalpojumu sniegšanas protokols.

Operatīvās vadības grupā 14.jūnijā panākta starpinstitucionāla vienošanās par pakāpenisku dažādu sektoru darbības atsākšanu atbilstoši epidemioloģiskajai situācijai Latvijā.

Kopš 1.jūnija ir atļauta visu skaistumkopšanas un labsajūtas pakalpojumu sniegšana, ja pakalpojumu sniedzēji ir vakcinēti vai pēdējā pusgada laikā izslimojuši Covid-19, spējot uzrādīt sadarbspējīgu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu. Savukārt no 15.jūnija skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzēji un saņēmēji papildu vakcinēšanās vai pārslimošanas faktam var uzrādīt negatīvu testu.

Maruta Ērgle, SIA Baltika Latvija direktore: lielu prieku, gandarījumu man sagādā pirts, aktīva sportošana un, protams, mana mazmeita.

Es izmantoju katru iespēju, lai pavadītu laiku kopā ar mazmeitu. Tikko, piemēram, abas kopā bijām operā. Nedēļas nogalēs man prieku sagādā arī slēpošana — te pat, Latvijā. Mūsu kalni ir pietiekoši augsti, lai pagūtu pasportot un saņemtu svaiga gaisa devu. Un vēl es esmu kaislīga pirts apmeklētāja. Nu, jau, kādus divus gadus svētdienās tā man ir svēta lieta. Pirts ir tā, kas nepieciešama cilvēkiem, kuri visu dienu pavada sēžot pie datora, pirts nomierina nervus, atslābina muskuļus un palīdz pārvarēt stresu.

Oksana Sivokobiļska, Sweedbank valdes locekle: mans vaļasprieks, patiesībā, ir ļoti vienkāršs — tā ir komunikācija ar draugiem.

MOksanas Sivokobiļskas labsajūtas formula - tikšanās ar draugieman ir ļoti vērtīgs, jauks draugu un draudzeņu, radinieku loks, kurā ir patīkami uzturēties un mēs visi augstu novērtējam iespēju vienkārši pabūt kopā: tikties, kopā noskatīties kādu filmu, paspēlēt kādu galda spēli. Darba dienās viss laiks tiek veltīts pienākumiem, tādēļ brīvdienās, vakaros ir nepieciešams cilvēciskais siltums, mājīgums. Tādēļ, ja man jāizvēlas satarp saviesīgu pasākumu un mierīgu vakaru draugu lokā, es, visbiežāk, izvēlos otro.

Lai no 1. septembra varētu saņemt friziera, manikīra, pedikīra un podologa, kā arī skaistumkopšanas un labsajūtas pakalpojumus, ir nepieciešams uzrādīt vakcinācijas pret Covid-19, pārslimošanas vai negatīvu testēšanas sertifikātu; uzņēmēji pieļauj ēnu ekonomikas uzplaukumu.

Jāatgādina, ka šā gada maija nogalē valdība nolēma, ka šā gada 1. septembrī beidzas noteiktais pārejas periods friziera, manikīra, pedikīra un podologa pakalpojumu sniedzējiem un no šī datuma visiem skaistumkopšanas un labsajūtas pakalpojumu sniedzējiem ir jāvar uzrādīt derīgu Covid-19 sadarbspējīgu vakcinācijas, pārslimošanas vai testēšanas sertifikātu.

Derīgs Covid-19 sadarbspējīgs vakcinācijas, pārslimošanas vai testēšanas sertifikāts būs jāuzrāda arī visiem skaistumkopšanas un labsajūtas pakalpojumu saņēmējiem. Izņēmums no minētās prasības ir individuālu pakalpojumu (atsevišķā telpā) sniegšana, kad klients, lietojot mutes un deguna aizsegu, varēs saņemt pakalpojumu bez sadarbspējīga sertifikāta pie pakalpojuma sniedzēja, kas būs vakcinējies vai pēdējā pusgada laikā pārslimojis Covid-19. Testēšanas sertifikāts pakalpojuma sniedzējam šajā gadījumā nebūs pietiekams. Šādā režīmā vienas mājsaimniecības pārstāvjiem var tikt sniegti arī pirts un saunas pakalpojumi.

Dažādi papildu ieguvumi, kas tiek piedāvāti darbiniekiem, jau kādu laiku ir kļuvuši teju par neatņemamu uzņēmumu konkurences rīku. Taču tie var ne tikai palīdzēt piesaistīt vai noturēt darbiniekus, bet arī radīt pretēju efektu – sabojāt uzņēmuma tēlu, ja izmantoti nevietā. Eksperti no personalizēto labsajūtas pakalpojumu startapa „Stebby" un uzņēmuma „Tietoevry Banking” stāsta, kāpēc uzņēmumiem būtu jāvelta vairāk laika, lai noskaidrotu reālās komandas vajadzības, un kam jāpievērš uzmanība, veidojot papildu atbalsta paketes darbiniekiem.

Kā stāsta Marta Medne, „Tietoevry Banking” darba devēja tēla speciāliste, pozitīvu tēlu var veidot un pielāgot ārējām vajadzībām, taču pamatā tas vienmēr izriet no uzņēmuma kultūras. Mākslīgi izveidots darba devēja tēls nespēs uzņēmumam kalpot ilgtermiņā, savukārt patiess un pozitīvs darba devēja tēls palīdz piesaistīt darbiniekus un lieliski noder personāla atlasē. Tas palīdz uzņēmumam atrast kandidātus, kas identificējas ar tā kultūru, nemaz nerunājot par laiku un izmaksām, kas tiek ietaupīti kandidātu atlases procesā, salīdzinot ar situāciju, ja uzņēmumam ir negatīvs publiskais tēls.

Japānas autoražotājs Toyota Motor Corporation, lai samazinātu izdevumus, nolēmis pamest Formula 1 sacensības, ziņo Financial Times.

Tādējādi Toyota ir jau trešā komanda, kas paziņo, ka 2010.gadā vairs nepiedalīsies Formula 1 pasaules čempionātā. Pagājušā gada decembrī par aiziešanu no Formula 1 sacensībām paziņoja Honda, bet jūlija beigās Vācijas autoražotājs BMW.

Jāatzīmē, ka kopš 2002. gada, kad Toyota debitēja Formula 1 sacensībās, tai nav izdevies uzvarēt nevienu Formula 1 posmu. Komandas labākais sasniegums šajos gados ir izcīnītas piecas otrās vietas. Eksperti šo lēmumu saista ar savulaik Toyota Formula 1 komandas direktora Tadashi Yamashina izteikto frāzi 2007. gada decembrī, kurā viņš apgalvoja, ka viņam Toyota vadība ir devusi tikai divus gadus, lai iegūtu rezultātus. Kaut arī pēdējā sezonā Toyota spēja iegūt nesalīdzināmi augstvērtīgākus rezultātus nekā iepriekš, tomēr līdz kārotajai uzvarai tai neizdevās aizstiepties.

Lai gan līdz snovborda un slēpošanas sezonai vēl kāds brīdis jāgaida, Ieva Barone jau tai aktīvi gatavojas, darinot ķiverādas Winterberry snovborda ķiverēm

Ieva Barone ar snovbordu nodarbojas trīs gadus. Agrāk viņa mācījās slēpot, bet slēpošana īsti negāja pie sirds, un katru gadu viņa to mācījās no jauna. «Pamēģināju snovu – pavisam cita lieta!» viņa saka. Slēpotāju un snovbordistu drošībai nepieciešama ķivere. Tās ir daudz un dažādas – arī ļoti košas un skaistas, bet tomēr lielākā daļa ķiveru ir melnas. «Ar mīļoto vīrieti bijām devušies uz kalniem snovot. Viņam ir melna ķivere un kostīms arī visai tradicionāls – sarkana jaka un melnas bikses. Uz kalna pašķīrāmies un sarunājām, ka tiksimies augšā pie pacēlāja. Stāvu un gaidu, bet tur bija gana daudz snovotāju ar melnām ķiverēm sarkanās jakās un melnās biksēs. Sapratu, ka viens no risinājumiem būtu padarīt ķiveri atšķirīgāku. Protams, ir iespējas ķiveri nokrāsot vai pielikt tai ragus, asti vai panka grebeni. Specializētajos internetveikalos ir iespēja iegādāties arī ķiveres apvalkus. Taču, manuprāt, piedāvātajiem produktiem vāji tiek izmantots šī produkta dizaina potenciāls. Ar Winterberry ķiverādām ķivere iegūst jaunu izskatu, garderobe tiek atsvaidzināta par samērā zemām izmaksām, turklāt snovbordists uz kalna kļūst pamanāmāks, atšķirīgāks starp pārējiem. Un tā šobrīd mēs esam sākuši ražot multifukcionālus snovborda ķiveru apvalkus,» stāsta Ieva Barone, SIA Winterberry līdz- īpašniece.

Lai sakārtotu mazus mājokļus, SIA Kaktumaiss īpašniece Ieva Zālamane kā risinājumu piedāvā maisus, kur salikt visu lieko .

Kaktumaiss ir maisi mantu glabāšanai. Tie paredzēti to mantu glabāšanai, kas mājās ir izmētātas, kam nav vietas. Maisi ir daudzfunkcionāli, uzskata Ieva. Tos var izmantot bērnu mantu, tīrās veļas, pledu un citu mantu organizēšanai. «Līdzīgi kā kastei, maisa izmantošanas veids ir neierobežots – atkarībā no katra fantāzijas,» viņa saka. Kāda pircēja to pat izmanto kā puķupodu. Materiāls ir izturīgs, tas ir vairākās kārtās, bet pa vidu ir plēve, tāpēc arī uzlieta kafija īpaši nekaitēs. Ievai pašai tie šķiet noderīgi bērnu mantu organizēšanai un savākšanai pēc rotaļām, kā arī izmazgāto drēbju glabāšanai pirms gludināšanas. «Kā es vispār nonācu līdz idejai – man nebija, kur likt drēbītes bēbītim, tā tas arī sākās,» Ieva atklāj. Kaktumaiss ir viņas šīs vasaras projekts, kas radies Jāņu laikā. «Ideja atnāca līdz ar bērna piedzimšanu,» viņa saka.

Krievijas valsts dabasgāzes koncerns Gazprom piedāvājis jaunu cenu veidošanas modeli klientiem Lietuvā, kas sadārdzina piegādāto dabasgāzi.

Kompānija Haupas, kas piegādā gāzi no Krievijas Lietuvas dienvidos esošajai kūrortpilsētai Druskininkiem, paziņoja, ka jaunā cenas aprēķina formula, kuru Gazprom piedāvājis uz trim mēnešiem, nozīmē, ka gāzes cenas samazinājums nebūs tik straujš kā naftas cenas kritums.

Savukārt cits gāzes importētājs Lietuvā Lietuvos duju tiekimas atteicās komentēt cenu formulas izmaiņas, sakot, ka sarunas ar Gazprom turpinās.

Cenu formula noteic, ka gadījumā, ja «naftas produktu cenas samazinās vairāk par noteiktu līmeni, gāzes cena vairs nesarūk tik krasi, cik krasi samazinās naftas cenas», aģentūrai BNS teica Haupas direktora vietnieks Donats Motiejūns.

Mobilo sakaru operators “Tele2” investējis 400 000 eiro biroju telpu rekonstrukcijas darbos, tādējādi paplašinot savu well-being jeb labsajūtas biroju par aptuveni 600 kvadrātmetriem.

Biroja telpu pielāgošanu labsajūtas konceptam plānots noslēgt nākamā gada sākumā.

2019. gada pavasarī noslēdzās “Tele2” biroja telpu rekonstrukcijas pamatposms, kad biroja telpas 2000 kvadrātmetru platībā tika pielāgotas labsajūtas biroja konceptam. Šobrīd norit otrais posms, kurā tiek pārveidotas telpas, kurās ikdienā strādā “Tele2” meitas uzņēmumu “Baltic Shared Services Center” un “Tele2 IoT Latvia” kolēģi.

“Lai arī mēs nākotnē strādāsim elastīgā darba režīmā, kad darbinieki līdz pat 100 dienām gadā varēs strādāt attālināti, mēs lieliski arī apzināmies, cik būtiski ir nodrošināt kvalitatīvus darba apstākļus arī birojā. Pēc šī rekonstrukcijas posma pabeigšanas varēsim droši teikt, ka 100% visi “Tele2” biroja un ar “Tele2” saistīto uzņēmumu biroja darbinieki strādā labsajūtas birojā, kurā darbinieks var izvēlēties sev piemērotāko darba vietu gan pēc noskaņojuma, gan nepieciešamības veikt konkrēto darba pienākumu,” atzīst “Tele2” personāla vadītāja Aija Bite-Ozere. “Kā rāda mūsu līdzšinējā pieredze, darbs šādā birojā nodrošina ne tikai augstu darbinieku iesaistes līmeni un viņu labsajūtu, bet arī ļauj daudz efektīvāk izmantot darba telpas.”

No nākamās nedēļas, 1.septembra, friziera, manikīra, pedikīra un podologa pakalpojumu sniedzējiem, kā arī visiem skaistumkopšanas un labsajūtas pakalpojumu sniedzējiem būs obligāti jāuzrāda Covid-19 sertifikāts, kas apliecina vakcinācijas, pārslimošanas vai testēšanas sertifikātu.

Ekonomikas ministrijā (EM) informē, ka derīgu Covid-19 sadarbspējīgu vakcinācijas, pārslimošanas vai testēšanas sertifikātu būs jāuzrāda arī visiem skaistumkopšanas un labsajūtas pakalpojumu saņēmējiem.

Izņēmums no minētās prasības ir individuālu pakalpojumu sniegšana atsevišķā telpā, kad klients, lietojot mutes un deguna aizsegu, varēs saņemt pakalpojumu bez Covid-19 sertifikāta, pie pakalpojuma sniedzēja, kas būs vakcinējies vai pēdējā pusgada laikā pārslimojis Covid-19. Testēšanas sertifikāts pakalpojuma sniedzējam šajā gadījumā nebūs pietiekams.

Šādā režīmā vienai mājsaimniecībai var tikt sniegti arī pirts un saunas pakalpojumi.

"Ja pakalpojumu sniedzējs un saņēmējs varēs apliecināt vakcinācijas pret Covid-19 vai pēdējā pusgada laikā Covid-19 pārslimošanas faktu, personas varēs nelietot mutes un deguna aizsegus, kā arī nebūs jāievēro drošai pakalpojumu sniegšanai noteikto telpas ierobežojumu vienam apmeklētājam un starplaiku starp pakalpojumu saņēmējiem. Šādā gadījumā pakalpojumi tiek sniegti visdrošākajā, proti, "zaļajā" režīmā," norāda ministrijā.

Oficiālā preses konferencē Minhenē vācu auto ražotājs BMW ir paziņojis, ka pēc 2009. gada sezonas beigām pārtraukšot piedalīties Formula 1 sacīkstēs.

BMW AG vadītājs Norberts Reithofers (Norbert Reithofer) norādījis, ka šis esot bijis ļoti smags lēmums, jo īpaši tādēļ, ka pavadītais laiks Formula 1 vācu autogigantam ir bijis ļoti vērtīgs un aizraujošs. Taču uzņēmuma plānos ir mainīt BMW sporta aktivitāšu stratēģiju. Vienlaikus BMW AG vadītājs neizslēdz iespēju, ka BMW nākotnē varētu atgriezties Formula 1 apritē.

Bēdīgs par šo lēmumu ir arī BMW Motorsport direktors Mario Tīsens (Mario Theissen), atzīstot, ka būšot žēl šķirties, no sacīkstēm, kurās BMW ir ieguldījis milzu darbu un zināšanas. Tagad mūsu uzdevums ir koncentrēties 2009. gada sezonas atlikušajiem posmiem un uzrādīt iespējami labākus rezultātus, tā M. Tīsens.

Režisors Uldis Cipsts šobrīd aktīvi strādā pie sava gara darba - seriāla Šķiršanās formula, kam jākļūst par jaunās TV3 rudens sezonas sensāciju un būs skatāms no 27. septembra.

Seriāls ir par mīlestību, ģimeni un to, kāpēc nešķirties, par lielākajām dzīves izvēlēm un par to, cik ilgi jāpierod vienam pie otra, par piedošanu saviem tuvākajiem. Seriāla galveno varoni tēlo Intars Rešetins.

Par seriāla tematiku U. Cipsts sācis domāt, redzot, cik bieži cilvēki šķiras, pat tādi, kuri ir šķietami paraugi citām ģimenēm. Viņš esot daudz domājis par to, kāpēc cilvēki šķiras un nevēlas mainīties kopā, tāpat veicis pietiekami apjomīgu pētniecisko darbu par šo tēmu.

Režisors nelielā intervijā biznesa portālam db.lv stāsta par seriāla tapšanas finansiālo pusi:

Cik izmaksā seriāla uzņemšana? Kas prasa vislielākās izmaksas?

Ikkatrs no mums meklē to īsto un vienīgo darba rīku, kas būs izcils sabiedrotais gan svarīgo darbu izpildē, gan atpūtas brīžos. Arvien populārākas kļūst ierīces, kuras ir viegli pārnēsājamas, bet saglabā jaudīgu veiktspēju, kā, piemēram, planšetdatori. Radošās sfēras pārstāve un aktrise Ieva Florence-Vīksne nesen savā īpašumā ieguva jauno Huawei MatePad 11 un dalās iespaidos, kāpēc planšetdators ir piemērots viņas krāsainajam ikdienas ritmam un kādas funkcijas noderēs kā studentiem tā profesionāļiem ar steidzīgu dienas ritmu.

1. Ērta ierīču savstarpēja savienošana

Kā pirmo, aktrise uzsver tieši vairākekrānu sadarbību (Multi-screen Collaboration) funkciju, jo tā visvairāk noder ikdienā. Ieva aktīvi izmanto pierakstu lietotni, aprakstot savas sajūtas un dzeju, tāpēc viedtālruņa savienošana ar planšetdatoru ļauj ātri un ērti pārnest iesākto tekstu no viedtālruņa uz planšetdatoru, lai turpinātu teksta apstrādi un papildinātu to ar svaigām idejām. Tieši tāpat var rīkoties arī ar cita veida failiem, kā, piemēram, fotogrāfijām un video.

Šādas sadarbības iespējas lieliski aizstāj tradicionālo failu sūtīšanu sev e-pastā, citās ziņu sūtīšanas platformās vai ar zibatmiņas starpniecību, nodrošinot ātrāku datu apstrādi un efektīvāku darbu izpildi.

Līdz 2020.gadam Ķemeru attīstībai plānots piesaistīt finansējumu 14,5 miljonu eiro apmērā, žurnālistiem šodien sacīja Jūrmalas domes Attīstības pārvaldes vadītājs Edgars Stobovs.

Jūrmalas domes līdzfinansējums būšot trīs līdz četru miljonu eiro apmērā.

Stobovs norādīja, ka šos līdzekļus paredzēts ieguldīt Ķemeru teritorijas un infrastruktūras sakārtošanā, lai veicinātu kūrortnozares un ekotūrisma attīstību. Tāpat paredzēts izveidot Ķemeru tūrisma informācijas centru.

Jūrmalas domes Attīstības pārvaldes vadītājs atzīmēja, ka saskaņā ar pilsētas attīstības vīziju Ķemeru teritorijas sakārtošana sekmēs tūristu piesaisti. Tādā veidā paredzēts mazināt Jūrmalas sezonalitātes ietekmi, pilsētai piesaistot apmeklētājus visa gada garumā, nevis galvenokārt vasarā.

Atjaunojot skaistumkopšanas un labsajūtas pakalpojumus, būtu jāvadās pēc riska līmeņa, prioritāri atjaunojot tos pakalpojumos, kuros ir zemāks risks jeb tiešais kontakts, piemēram, pirts, baseina un SPA pakalpojumi, šodien Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā sacīja Veselības ministrijas (VM) pārstāve Jana Feldmane.

Šodien komisijā skatīja jautājumu par 10 419 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu "Par ierobežojumu atcelšanu pirts un citiem skaistumkopšanas pakalpojumiem".

Feldmane informēja, ka VM pirms nedēļas sagatavoja premjeram savu redzējumu par skaistumkopšanas un labsajūtas jomu pakalpojumu riska novērtējumu un iespējamajiem piesardzības pasākumiem, kā arī pasākumu atjaunošanu.

Pēc viņas teiktā, VM nostāja ir atļaut ne pirmās nepieciešamības pakalpojumus, kad kumulatīvais Covid-19 saslimstības rādītājs divu nedēļu garumā ir 200 uz 100 000 iedzīvotāju. Līdz šāda rādītāja sasniegšanai ministrijā neredz iespējas būtiski paplašināt pieejamos pakalpojumus, kas sabiedrībai nav vitāli nepieciešami.

Šajā nedēļas nogalē, 18. un 19.septembrī, VAS Biķernieku kompleksajā sporta bāzē Mežciemā atgriezīsies Latvijas autosporta leģenda - Dzintara Volga.

Sacensību Dzintara Volga pirmsākumi meklējami tālajā 1963. gadā un tās notikušas gan Mežaparka autotrasē, gan Rīgas hipodromā, bet zelta laikus tās piedzīvoja astoņdesmitajos gados, kad Biķernieku trases malā pulcējās pat 100 tūkstoši autošosejas sacīkšu fanu. Gaidāms, ka arī šajā nedēļas nogalē sporta kompleksā sabraukušo skatītāju skaits būs mērāms tūkstošos, jo gaidāms nevis šovs, bet gan īstas cīņas par Dzintara Volgas ceļojošo kausu.

«Galvenais dzinulis, rīkojot šīs sacensības bija vēlme saglabāt vēsturi, jo - ja nav vēstures, nav arī nākotnes. Likās, ka tehnikas būves prasmes šai datorizācijas laikmetā sāk zust un man liekas svarīgi tās nodot tālāk jaunajai paaudzei,» stāsta VAS Biķernieku kompleksās sporta bāzes valdes priekšsēdētājs un sacensību direktors Māris Ozoliņš. «Protams, mēs vēlamies atjaunot Dzintara Volgu labākajās tās tradīcijās. Tomēr, lai notiktu vērienīgas sacīkstes, nepietiek tikai ar leģendām apvītu nosaukumu. Skatītājiem vajadzīga cīņa, jo tieši cīņa trasē savulaik spēja piesaistīt šīm sacīkstēm līdz pat 100 000 lielu skatītāju pūli,» sacīja Māris Ozoliņš.

Par to, ka vairumam bērnu vairs neinteresē fizika, ķīmija, bioloģija, kas vēlāk traucē studēt eksaktās augstskolās, vairs nav šaubu. Iniciatīvas grupa Kuram tas rūp? izvirza pieņēmumu, ka ķezas pamatcēlonis nav dabaszinību mācīšanas metodikā vai saturā, bet gan pamatskolas matemātikas mācīšanā un apguvē.

Nevar salīdzināt zināšanu pārbaudes

Mēs varētu analizēt matemātikas pārbaudes darbus desmitgažu garumā, tomēr izglītības programmas ir mainījušās un, kā norādīja Izglītības un zinātnes ministrijas Sabiedrisko attiecību daļā, dati nav salīdzināmi. Pēc sarunām ar vairākiem pamatskolas pedagogiem jāatzīst, ka tiešām nav iespējams salīdzināt rezultātus, jo trīs desmitgažu garumā pārbaudes darbu prasības ir padarītas aizvien vienkāršākas.

Proti, jau sen nav mutvārdu eksāmena ģeometrijā, no matemātikas pārbaudes darbiem trīs desmitgažu laikā ir izzudusi virkne teksta uzdevumu un salīdzināt atrisināto uzdevumu daudzumu patiešām būtu galēji aplami. Mūsu paraugam ņēmām tikai pēdējos datus par 2021./2022. mācību gada matemātikas pārbaudes darbiem 6. un 9. klasē. Dati par vidējiem skolēnu rezultātiem, kā arī paši uzdevumi atrodami IZM interneta vietnē, kurus katrs var analizēt arī patstāvīgi.

Starptautiskā Automobiļu federācija (FIA) paziņojusi, ka 13. komanda nākamā gada pirmās formulas čempionātā (F1) būs Lotus.

FIA savā izplatītajā paziņojumā atzina, ka tā saņēmusi pieteikumu no BMW-Sauber komandas, taču, tā kā Vācijas autoražotājs BMW ir paziņojis, ka 2010. gadā vairs nepiedalīsies F1 čempionātā, tad tās vieta ir atdota Lotus komandai.

Jāatzīmē, ka FIA BMW-Sauber ir piešķīrusi 14. komandas statusu gadījumā ja Vācijas autoražotājs pārdomās savu izvēli, kas nozīmē, ka tā varēs aizpildīt jebkuru vakanci, kas radīsies 2010.gada sezonā.

Lotus F1 čempionātu pameta 1994. gadā.

Lotus formula, kas piedalīsies 2010. gada F1 čempionātā. (Foto: REUTERS/SCANPIX)

Vācijas baņķierim, kurš atzinies tiesai 44 miljonu ASV dolāru kukuļa pieņemšanā no Formula-1 šefa Bernija Eklstona (Bernie Eccelstone), piespriests viena gada cietumsods, vēsta thelocal.de.

Vācijas bankas Bayern Landesbank riska menedžeris Gerhards Gribkovskis (Gerhard Gribkowsky) pagājušajā nedēļā atzinis, ka 2006. gadā pieņēmis B. Eklstona kukuli. Baņķeris pieņēmis 44 milj. ASV dolāru, apmaiņā nodrošinot, ka lielākā daļa bankas pārvaldībā nokļuvušo Formula-1 akciju tiek pārdotas B. Eklstona izvēlētiem kandidātiem. Formula-1 akcijas banka Bayern Landesbank pārņēma pēc Kirch media group bankrota. Tāpat negodīgais baņķieris nedeklarēja gūto naudu Vācijas nodokļu institūcijās, pārvietojot to uz Austriju.

Baņķiera aizstāvji uzsvēruši Formula-1 vadītāja vainu, kas «ievilcis» G. Gribkovski šajā darījumā, savukārt prokurors uzsvēra, ka apsūdzētajam ir «milzīga krimināla enerģija».

Es jūtos ļoti nedroši ne jau tāpēc, ka man nebūtu naudas, bet man labu laiku nav vairs nekāda viedokļa par to, kas valstī notiek. To laikrakstam Dienas bizness intervijā saka rakstniece un uzņēmēja Andra Neiburga.

Pašā Vecrīgas sirdī savus viesus gaida A. Neiburgas īpašumā esošais, pilnībā renovētais jūgendstila nams - tagad Hotel Neiburgs. Kādreizējie dzīvokļi pārtapuši viesnīcas numuros ar neatkārtojamu skatu pa logu, kas ļauj ieraudzīt Rīgas seju, kādu to grūti atrast pat fotomākslas albumos. Viesnīcas restorānā dienas vidū lielākā daļa galdiņu ir aizņemti, tas jau atradis savus cienītājus.

Kā jūs šajā laikā nonācāt līdz domai par viesnīcu-restorānu?

Pirmkārt, doma neradās šajā laikā. Šāds projekts ir ilgstošs process, kas kopumā vilkās apmēram gadus piecus. Sākām to attīstīt laikā, kad bija pilnīgi cita situācija gan ekonomikā, gan viesnīcu un tūrisma biznesā. Turklāt tagadējās viesnīcas māja piederēja mums pašiem. Protams, celtniecība sanāca laikā, kad tā bija visdārgākā, bet numuri viesnīcā jāpārdod tagad, kad tas ir visgrūtāk. Tomēr šis projekts man ir ļoti īpašs, jo tas ir ģimenes mantojums. Tas nekad nav bijis tikai biznesa jautājums. Treknajos gados nebūtu bijis īpašu problēmu šo māju sadalīt dzīvokļos, bet šī ēka ir viena no Vecrīgas jūgendstila simboliem. To var atrast praktiski visās Rīgas tūrisma grāmatās. Mums likās, ka šī māja ir ģimenei jāsaglabā. Domājām, ko šeit var darīt — dzīvokļi Vecrīgā nez vai ir tā ejošākā prece, turklāt viesnīcas projektā vislabāk bija iespējams saglabāt esošo mājas raksturu. Tas mums bija ļoti svarīgi.

Lai gan daudzi uzņēmumi izmanto ārpakalpojumus, sava ražotne atļauj ātri reaģēt un izpildīt individuālus pasūtījums.

Tā pēc pirmo gadu darbības secina SIA Flisi direktore Ieva Ziemele. Uzņēmumam sava neliela ražotne ir jau no pašiem pirmsākumiem. «Cenšamies nākt pretim klientam un, ja pasūtījums ir tiešām steidzams, mēģinām izpildīt to pēc iespējas ātrāk,» viņa teic. Līdz ar to uzņēmums spēj piedāvāt apģērbu pēc individuāla pasūtījuma, lai gan vienkāršāk būtu pieturēties pie standartizmēriem. «Paskatoties uz ielas, mēs redzam ļoti maz cilvēku, kuri atbilst standarta S, M un L izmēram, tāpēc ir svarīgi, ka apģērbs, kas nonāk pie mūsu klientiem, ir maksimāli piemērots valkātājam,» uzsver Ieva. Laika gaitā uzņēmums ir mēģinājis strādāt ne vien ar flīsu, bet arī ar velūru, bet tas neguva tik lielu pircēju atsaucību, kā bija domāts. Iespējams, tas tāpēc, ka flīss ir labāk pazīstams, pieļauj Ieva.

Izvērtējot kopumā 49 šogad pieteiktos darbus, paziņoti "Latvijas Arhitektūras gada balvas 2022" laureāti un galveno balvu saņēmis atbalsta centrs "Pērle" Cēsīs (SIA "ĒTER" sadarbībā ar SIA "Rīgers", autoru komanda: Dagnija Smilga, Kārlis Bērziņš, Niklāvs Paegle, Emīls Garančs, Līga Ganiņa, Toms Ūdris.).

Atbalsta centrs “Pērle” ir pilotprojekts deinstitucionalizācijas norisēm Cēsu novadā, lai cilvēkiem ar dažādiem traucējumiem palīdzētu iekļauties sabiedrībā. Telpas (darbnīcas, terapijas, sensorā telpa un multifunkcionālā zāle) ir organizētas vienstāva koka konstrukciju ēkā visas zem viena trijstūra formas jumta. Kompaktā ēka atrodas ainaviskā nogāzē, bet iekštelpas rada gaišuma un plašuma sajūtu. Dienvidu fasāde ar lieliem logiem pret ainavu pagarināta āra terasēs, ko noēno īpaša pergola.

Starptautiskā žūrija atzīmēja, ka ēkai piemīt īpašais gars – kā Gesamtkunstwerk mūsdienīgā veidā. Labā stāstā vienmēr ir nedaudz mistērijas, un šī ir neliela budžeta arhitektūra ar mistēriju. Tajā pašā laikā šī ēka ir radīta cilvēkiem un tā ir labi iekārtota.