Jaunākais izdevums

"Compensa Vienna Insurance Group" sākusi izmantot inovatīvu risinājumu - mājokļa bojājumu attālinātu apskati un zaudējumu novērtēšanu.

Koronavīrusa pandēmija arī apdrošināšanas nozarei likusi rast jaunus un modernus tehnoloģiskos risinājumus, lai papildu drošībā būtu gan klienti, gan darbinieki. Nedzīvības apdrošināšanas sabiedrības "Compensa Vienna Insurance Group" eksperti tagad klientu mājokļiem nodarīto zaudējumu novērtēšanu spēj veikt attālināti. Apdrošināšanas uzņēmums šīs jauno tehnoloģiju sniegtās priekšrocības jau atzinis par noderīgām un ir pārliecināts, ka mūsdienīgais risinājums, kas ļauj operatīvi novērtēt zaudējumus, būs noderīgs arī turpmāk.

Uzņēmuma ieviestais jaunums Compensa E-xpert ļauj apdrošinātajam objektam radušos zaudējumus novērtēt attālināti, nodrošinot klienta un apdrošināšanas speciālista drošu tikšanos neklātienē. Lai eksperts varētu veikt zaudējumu novērtēšanu, klientam tiek nosūtīta īsziņa ar saiti uz speciālu tīmekļa vietni, kas nodrošina bezkontakta apskatei nepieciešamos videosakarus, izmantojot interneta pieslēgumu. Seansa laikā vietnei ir jāpiešķir drošs pagaidu pieeja pie mobilā tālruņa mikrofona un videokameras. Tā apdrošināšanas speciālists attālināti var gan sarunāties ar klientu, gan nofotografēt negadījumā bojāto mājokli un tajā esošās mantas.

"Mūsu galvenais uzdevums pandēmijas apstākļos ir palīdzēt klientiem pielāgoties jaunajai realitātei un justies droši. Mēs pastāvīgi meklējam aizvien jaunas iespējas, lai apmierinātu klientu vēlmes. Tas arī bija iemesls, kāpēc izveidojām un ieviesām šo inovatīvo un drošo risinājumu, kas tagad mājokļiem radītos zaudējumus ļauj fiksēt operatīvi un veikt to attālināti. Apdrošināšanas speciālists attālinātās apskates laikā ar klienta atbalstu ātri fiksē bojājumus, uzņem nepieciešamos fotoattēlus un atbild uz klienta jautājumiem, kas radušies saistībā ar zaudējumu kompensāciju," - skaidro "Compensa Vienna Insurance Group" ADB Latvijas filiāles vadītāja vietnieks Kaspars Neivalds.

K. Neivalds uzsver, ka negadījuma vietā ir ļoti svarīgi precīzi fiksēt visus bojājumus, lai veiktu zaudējumu atbilstošu novērtēšanu. To arī nodrošina eksperts, kas piedalās objekta attālinātajā apskatē. Šādi organizēta apskate atvieglo darbu abām pusēm. Klientam vairs nevajag papildus fotografēt bojājumus vai atkārtoti uzņemt attēlus, kas nav izdevušies. Ieguvums ir arī tas, ka apdrošināšanas atlīdzību noregulēšanas process tādējādi kļuvis raitāks un šī brīža situācijā arī drošāks.

K. Neivalds ir pārliecināts, ka inovatīvais tehniskais risinājums noteikti noderēs arī nākotnē. Tas ļaus ietaupīt gan klientu, gan arī apdrošināšanas speciālistu laiku, nodrošinot ātrāku atlīdzību noregulēšanas procesu.

Uzņēmums norāda, ka jaunais risinājums ļauj vienam apdrošināšanas ekspertam veikt līdz 10 pārbaudēm dienā. Šī metode pārsvarā paredzēta salīdzinoši nelielu - līdz 500 eiro - zaudējumu novērtēšanai, taču tā var tikt izmantota arī lielāku zaudējumu gadījumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzīvības apdrošināšanas kompānijas "Compensa Life Vienna Insurance Group SE" ("Compensa Life") Latvijas filiāles vadītājs Viktors Gustsons pēc 22 šajā amatā nostrādātiem gadiem dodas pelnītā atpūtā. No 2023. gada 1. jūlija par filiāles vadītāju kļūs līdzšinējais uzņēmuma biznesa attīstības vadītājs Ervins Vēveris.

"Darbs uzņēmuma vadībā visus šos gadus ir bijis ļoti interesants, aizraujošs laiks. Saku vislielāko paldies “Compensa Life” komandai, ar kuru kopā izdevies sasniegt tiešām būtiskus biznesa mērķus. Esam kļuvuši par vienu no vadošajām dzīvības apdrošināšana sabiedrībām Latvijas tirgū ar stabilu, izaugsmē vērstu attīstību, plašu filiāļu tīklu, zinošiem darbiniekiem un mūsdienīgiem, dinamiskiem dzīvības apdrošināšanas pakalpojumiem. Jaudīga izaugsme panākta uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā, aug Mūža pensijas apdrošināšanas popularitāte, veiksmīgi ieviests jaunums Latvijas tirgū - onkoloģisko slimību apdrošināšana Oncodrop u.c. Esmu pārliecināts, ka Ervins Vēveris kopā ar “Compensa Life” vadības komandu turpinās efektīvi attīstīt un vadīt uzņēmumu, sasniedzot jaunus apvāršņus," stāsta Viktors Gustsons.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzīvības apdrošināšanas kompānija "Compensa Life Vienna Insurance Group SE" ("Compensa Life") pagājušajā gadā Baltijā guvusi 7,8 miljonus eiro lielu peļņu, kas ir par 11 % vairāk nekā 2021. gadā, liecina kompānijas publicētie gada pārskata rezultāti.

“Peļņas pieaugumu galvenokārt noteica labs risku apdrošināšanas rezultāts un veiksmīga ilgtermiņa ieguldījumu stratēģija. Pozitīvas izmaiņas finanšu saistību vērtībā nesušas pat labākus rezultātus, nekā iepriekš tika prognozēts,” norāda Viktors Gustsons, “Compensa Life” Latvijas filiāles vadītājs.

Savukārt bruto parakstīto prēmiju apjoms pērn audzis no 102,5 miljoniem eiro līdz 120,8 miljoniem eiro jeb par gandrīz 18%. Pērn pieaugusi gandrīz visu apdrošināšanas produktu popularitāte, bet jo īpaši veiksmīgi klājies Mūža pensijas apdrošināšanai, veselības apdrošināšanai un dzīvības apdrošināšanai ar uzkrājumu, informē V. Gustsons.

“Daļēji šādu tendenci veicinājusi arī pagājušā gada augstās inflācijas ietekme. Darba devēji, redzot, kā sadārdzinās, piemēram, medicīnas pakalpojumu cenas, iegādājās saviem darbiniekiem dārgākas veselības apdrošināšanas polises - šāda tendence bija vērojama ne tikai Latvijā, bet arī Lietuvā. Savukārt pieaugums dzīvības apdrošināšanā ar uzkrājumu veidošanu skaidrojams ar to, ka daļai iedzīvotāju ar vidējiem un augstiem ienākumiem arī pēc straujā cenu kāpuma maksājumiem par enerģiju, degvielu un pārtiku aizvien palika pāri brīvi līdzekļi, kurus novirzīt nākotnes uzkrājumiem,” norāda V. Gustsons.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īstenojot praksē biznesa ilgtspēju un atbildīgu vides politiku, dzīvības apdrošināšanas kompānija "Compensa Life" uz biroja ēkas jumta Rīgā, Vienības gatvē, uzstādījusi saules paneļus.

Paredzams, ka 108 saules paneļi ar kopējo jaudu 51 KWh gada laikā saražos ap 39 MWh, nosedzot ievērojamu daļu no uzņēmuma ikdienā patērētās elektroenerģijas.

“No “Compensa Life” uzņēmumu saimes Baltijā esam pirmie, kas sava biroja jumtu atvēlējuši videi draudzīgas enerģijas ražošanai,” saka projekta idejas autors un īstenotājs Viktors Gustsons, “Compensa Life” Latvijas filiāles vadītāja padomnieks.

Projekts īstenots nepilna gada laikā. Paredzams, ka ieguldījums varētu atpelnīties 5-6 gados.

Nākotnē “Compensa Life” biroju ēkai pieguļošajā teritorijā plānots uzstādīt elektrisko auto uzlādes stacijas, tādējādi veicinot videi draudzīgāku elektrisko auto izmantošanu pārvietošanās vajadzībām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzīvības apdrošināšanas kompānija "Compensa Life Vienna Insurance Group SE" ("Compensa Life") pagājušajā gadā Baltijā guvusi 10,3 miljonus eiro lielu konsolidēto peļņu, liecina kompānijas publicētais gada pārskats.

““Compensa Life” tirgus daļa Baltijā šajā izaicinošajā laikā ir palielinājusies, no 27,1% 2022. gadā sasniedzot 28,4% 2023. gadā, kas apliecina uzņēmuma stabilitāti un izaugsmes potenciālu. Pagājušajā gadā kompānija noslēdza gandrīz 30 tūkstošus jaunus apdrošināšanas līgumus, bet kopējais uzņēmuma apdrošināto personu skaits Baltijas valstīs sasniedzis teju 280 tūkstošus,” saka Ervins Vēveris,” “Compensa Life” Latvijas filiāles vadītājs.

“Compensa Life” pārdošanas apjomi pagājušajā gadā turpināja augt. Ienākumi no apdrošināšanas pērn sasniedza 72,3 miljonus eiro, kas ir par 12 miljoniem jeb piekto daļu vairāk nekā 2022. gadā (pēc koriģētajiem gada pārskata datiem).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Compensa izmaksājusi 720 000 eiro atlīdzību K-Parks par nodegušo dronu ražotnes ēku

Db.lv, 12.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Risku apdrošināšanas kompānija "Compensa Vienna Insurance Group" ("Compensa") izmaksājusi 720 000 eiro atlīdzību nekustamo īpašumu pārvaldītājam SIA "K-Parks" par tam piederošo dronu ražotnes ēku Mārupē, kas cieta ugunsgrēkā šogad februārī, informē kompānijā.

Lēmumu par atlīdzības izmaksāšanu apdrošinātājs pieņēma piecu darba dienu laikā, ieskaitot zaudējumu novērtēšanas procesu un kompensējamās summas saskaņošanu. Savukārt pārējo juridisko procedūru nokārtošana prasīja nepilnu mēnesi.

"Compensa" bija apdrošināta "K-Parks" piederoša ēka 2500 kvadrātmetru platībā, kurā cita starpā atradās arī SIA "Edge Autonomy Riga" (iepriekš "UAVFactory") bezpilota lidaparātu ražotne. Ugunsgrēkā cieta ēka gandrīz 800 kvadrātmetru platībā, kurā bija izvietota daļa no "Edge Autonomy Riga" ražotnes kompleksa.

Edge Autonomy ugunsgrēkā cietuši trīs darbinieki; ugunsgrēks likvidēts 

Ugunsgrēkā cietušās dronu ražotnes SIA “Edge Autonomy Riga” pārstāvis Dzintars Neimanis norāda,...

Papildus ēkai "K-Parks" bija apdrošinājis arī saimnieciskās darbības pārtraukuma risku, tāpēc apdrošināšanas atlīdzībā iekļauti arī zaudējumi par saimnieciskās darbībās pārtraukumu.

"Compensa" Latvijas filiāles vadītājs Aigars Freimanis skaidro, ka, pateicoties tieši tam, ka apdrošināšanas brokeris SIA "Colemont FKB Latvia" aktīvi iesaistījās procesā, kopā ar pieredzējušiem ugunsgrēku izmeklēšanas speciālistiem apdrošinātāja ekspertu komandai bija iespēja tik operatīvi izanalizēt šo lietu.

Savukārt "K-Parks" valdes loceklis Guntis Garais piebilst, ka šobrīd norit aktīvs darbs pie nepieciešamās dokumentācijas sagatavošanas, lai pēc iespējas ātrāk veiktu bojātās ēkas daļas demontāžu un uzņēmums paralēli varētu strādāt pie ēkas atjaunošanas būvprojekta.

Jau ziņots, ka 2023.gada 7.februāra pēcpusdienā Mārupes novadā izcēlās plašs ugunsgrēks dronu ražotnē "Edge Autonomy Riga". Karstuma ietekmē tika bojātas arī trīs automašīnas.

"Edge Autonomy Riga" ražo bezpilota sistēmu tehnoloģijas, kas tiek piegādātas valdības, komerciāliem un akadēmiskiem klientiem gandrīz 70 valstīs. Uzņēmums sadarbojas ar Latvijas bruņotajiem spēkiem, "Edge Autonomy Riga" lidaparāti nesen tika nosūtīti arī Ukrainas armijas vajadzībām.

2021.gadā "Edge Autonomy Riga" strādāja ar 8,661 miljona eiro apgrozījumu un guva 546 356 eiro peļņu. Kompānijas 2022.gada finanšu rezultāti pagaidām nav publiskoti.

Uzņēmums dibināts 2009.gadā, un tā pamatkapitāls ir 1 041 505 eiro. Uzņēmuma īpašnieks ir ASV uzņēmums "Edge Autonomy Holdings, LLC".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūža pensijas apdrošināšanā pagājušajā gadā dzīvības apdrošinātāji bruto prēmijās kopumā parakstījuši 59,048 miljonus eiro, kas ir par 44,1% vairāk nekā 2019.gadā, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati (FKTK).

Vienlaikus bruto atlīdzībās mūža pensijas apdrošināšanā 2020.gadā dzīvības apdrošināšanas kompānijas izmaksājušas 15,365 miljonus eiro, kas ir pieaugums par 56,7% salīdzinājumā ar 2019.gadu.

Tostarp, pēc FKTK datiem, "Compensa Life Vienna Insurance Group SE" Latvijas filiāle mūža pensijas apdrošināšanā prēmijās pērn parakstījusi 22,879 miljonus eiro, bet atlīdzībās izmaksājusi 4,185 miljonus eiro, savukārt "CBL Life" mūža pensijas apdrošināšanā prēmijās parakstījusi 18,146 miljonus eiro, bet atlīdzībās izmaksājusi 3,261 miljonu eiro.

Tajā pašā laikā "SEB Life and Pension Baltic SE" mūža pensijas apdrošināšanā pagājušajā gadā prēmijās parakstījusi 12,596 miljonus eiro, bet atlīdzībās izmaksājusi 6,899 miljonus eiro, kamēr "Ergo Life Insurance SE" Latvijas filiāle mūža pensijas apdrošināšanā prēmijās parakstījusi 5,427 miljonus eiro, bet atlīdzībās izmaksājusi 1,02 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam (LTAB) nelabvēlīgā Konkurences padomes (KP) lēmuma dēļ nākamgad varētu pieaugt transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības (OCTA) polišu cenas, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".

Drīzumā gaidāms KP lēmums, kas, pēc raidījumā paustā, ietekmēs ikvienu auto īpašnieku Latvijā. LTAB sodam esot piekritusi. Taču soda nauda samaksāšana tikšot uzlikta uz OCTA polises pircēju pleciem.

KP lēmums saistīts ar apdrošināšanas kompānijas "Balcia Insurance" ("Balcia"), kura iepriekš gribēja kļūt par OCTA pakalpojumu sniedzēju. "Balcia" vērsās LTAB, lūdzot to uzņemt par biedru. Biedrība uzņēmumu uzņēma par biedru un uzdeva līdz noteiktam termiņam samaksāt iestāšanās naudu 137 639 eiro un vienreizējo iemaksu Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas garantijas fondā 7000 eiro. Tā kā uzņēmums attiecīgos maksājumu neveica, tika pieņemts lēmums to no biedrības izslēgt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada sešos mēnešos publiskajās autostāvvietās reģistrēti 492 ceļu satiksmes negadījumi (turpmāk – CSNg), par kuriem apdrošinātāji atlīdzībās izmaksājuši gandrīz 300 000 eiro. Savukārt vēsturiski lielākā apdrošinātāju izmaksātā atlīdzība par publiskā stāvvietā notikušu CSNg, ir 16561,69 eiro.

Negadījums 2020.gadā noticis tirdzniecības centra "Akropole" stāvlaukumā.

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) apkopotā statistika liecina, ka pēdējos piecos gados (2017. – 2021.gads), publiskajās stāvvietās reģistrēti 4813 CSNg, par kuriem kopumā apdrošinātāji atlīdzībās izmaksājuši 3,15 miljonus EUR.

“Lai arī varētu likties, ka CSNg autostāvvietās ir nenozīmīgi un nodarītie bojājumi nelieli, realitātē statistika liecina, ka vidējā atlīdzība par pēdējos piecos gados stāvvietās notikušajiem negadījumiem ir 655,28 EUR,” stāsta LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins.

LTAB apkopotā statistika par 2022.gada pirmajiem deviņiem mēnešiem liecina, ka kopējā vidējā OCTA atlīdzība ir 1397 EUR, kas ir par 11% vairāk nekā 2021.gada pirmajos deviņos mēnešos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) kampaņas "Ja Tev nav OC/TA - nebrauc!" ietvaros apkopotā statistika liecina, ka ceļu satiksmē piedalās aptuveni 1% neapdrošinātu transportlīdzekļu.

Lai skaidrotu sabiedrībai OCTA un tehniskās apskates savlaicīgas veikšanas nepieciešamību, kā arī mazinātu to autovadītāju skaitu, kas neiegādājas OCTA vai neveic transportlīdzekļa tehnisko apskati, oktobrī LTAB, sadarbībā ar CSDD un Valsts policiju, īstenoja sociālu kampaņu "Ja Tev nav OC/TA - nebrauc!". "Pirms kampaņas sākuma lēsām, ka kopējais transportlīdzekļu skaits, kas piedalās satiksmē bez derīgas OCTA, varētu būt ap 1 - 2%. Šādus secinājumus izdarījām, balstoties uz iepriekšējo kampaņu pieredzi un mums pieejamo statistiku, kas liecina, ka pērn 1,16% no visiem Latvijā reģistrētajiem CSNg bija izraisīti ar transportlīdzekli bez OCTA," skaidro LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins, piebilstot, ka izvērtējot datus starp dažādiem Latvijas reģioniem, secināts, ka, piemēram, Latgalē ar neapdrošinātu transportlīdzekli pērn izraisīti pat 1,85% CSNg, kamēr Kurzemē - vien 0,78%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 1.aprīļa būs stingrāki nosacījumi obligātās civiltiesiskās apdrošināšanas (OCTA) noformēšanai, informē Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) pārstāvji.

LTAB dati liecina, ka patlaban Latvijā ir gandrīz 50 000 transportlīdzekļu, kas noņemti no uzskaites atsavināšanai Latvijā, bet nav atsavināti vai nodoti tirdzniecībai likumā noteikto piecu dienu laikā.

LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins norāda, ka, sākot ar šī gada 1.aprīli, šo transportlīdzekļu īpašniekiem, neatjaunojot spēkratu uzskaitē, vairs nebūs iespējams noformēt OCTA polisi.

Likums paredz, ka, ja transportlīdzeklis noņemts no uzskaites atsavināšanai Latvijā, bet nav pārdots vai nodots pārdošanā autoveikalā un kopš tā brīža ir pagājušas vairāk nekā piecas dienas, spēkrata īpašniekam vispirms tas jāatjauno uzskaitē. Tikai pēc šīs darbības veikšanas var iegādāties OCTA polisi un piedalīties ceļu satiksmē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) piemērojusi naudas sodu Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam (LTAB) 336 086 eiro apmērā par konkurenci kropļojošām biedrības darbībām, informēja KP.

Pēc LTAB iniciatīvas, starp KP un LTAB noslēgts izlīgums, tādējādi biedrība apstiprina savu vainu pārkāpumā un apņemas nepārsūdzēt KP lēmumu, par ko LTAB piemērots naudas soda samazinājums.

Atbilstoši Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas (OCTA) likumā noteiktajam dalība LTAB ir priekšnoteikums darbības sākšanai OCTA tirgū Latvijā. Vairāk nekā desmit gadus, lai kļūtu par LTAB biedru, bija jāizpilda vairākas prasības, tostarp jāveic vienreizējs iestāšanās maksājums, kura apmēru noteica LTAB un kas bija biedrības patstāvīgs lēmums.

Šobrīd Latvijā OCTA pakalpojumu sniedz deviņi apdrošinātāji - četras Latvijā reģistrētas un piecas ārvalstu sabiedrību filiāles, kas reģistrētas Latvijas tirgū. Ņemot vērā, ka OCTA pakalpojumu var sniegt tikai LTAB biedri, LTAB prettiesiskā rīcība ietekmēja konkurences izaugsmi visā OCTA tirgū. KP ieskatā, ikviena jauna un spējīga tirgus dalībnieka ienākšana tirgū var atstāt nozīmīgu ietekmi uz tirgu, tāpēc nepamatotu maksājumu noteikšana var būt būtisks konkurenci ierobežojošs šķērslis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB) kopš pērnā gada vidus ir sācis saņemt dokumentus no Nīderlandes Zaļās kartes biroja par ceļu satiksmes negadījumu (CSNg), kas izraisīts ar Latvijā reģistrētu vieglo transportlīdzekli, kura īpašnieks nebija iegādājies OCTA.

Šī varētu kļūt par visu laiku lielāko izmaksu no OCTA Garantijas fonda (GF) par CSNg, ko izraisījis neapdrošināts transportlīdzeklis. Kopējā atlīdzību summa, ko Nīderlandes puse pieprasījusi rezervēt kā atlīdzību CSNg cietušajam, ir 2 miljoni eiro, kas gan daļēji varētu samazināties pēc pilnīgas CSNg apstākļu noskaidrošanas.

2022.gada vasarā Nīderlandē neapdrošināts transportlīdzeklis, kas reģistrēts Latvijā, notrieca riteņbraucēju. Cietušais ir guvis smagas smadzeņu traumas un rehabilitācijas process prasīs ilgu laiku. CSNg apstākļi joprojām tiek izmeklēti, tomēr, atbilstoši likumam, Nīderlandes Zaļās kartes birojs pieteicis rezervēt 2 miljonus EUR, kas varētu tikt izmaksāti cietušajam no Latvijas GF.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 1.jūlija stājas spēkā grozījumi OCTA likumā. Tie paredz, ka ģimenes, kurās ir bērni ar invaliditāti, polisi varēs iegādāties par 40% lētāk. Tāpat transportlīdzekļu īpašnieki OCTA polisi varēs iegādāties uz īsāku termiņu – vienu mēnesi, informē Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB).

"Apdrošinātāji, balstoties uz statistiku, secinājuši, ka, jaunā likuma norma par OCTA termiņa samazināšanu, iespējams, palielinās neapdrošināto transportlīdzekļu skaitu ceļu satiksmē. Tas, savukārt, novedīs pie izmaksu pieauguma no Garantijas fonda par neapdrošinātu transportlīdzekļu izraisīto CSNg zaudējumu kompensēšanu," skaidro LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins.

No 1.jūlija OCTA standartlīgumu varēs slēgt uz vienu mēnesi. "Līdz šim likums paredzēja, ka OCTA polisi varēja iegādāties uz trim, sešiem, deviņiem vai 12 mēnešiem, paredzot atsevišķus izņēmumus. LTAB apkopotā statistika un līdzšinējā pieredze rāda – jo īsāks OCTA derīguma termiņš, jo lielāka iespēja, ka transportlīdzekļa īpašnieks savlaicīgi neiegādāsies jaunu polisi. Līdz ar to drīzumā varēsim secināt vai un cik daudz palielināsies spēkratu skaits, kas satiksmē piedalās bez derīgas OCTA," stāsta J.Abāšins, piebilstot, ka nozare sagaida adekvātu likuma izpildes kontroli no valsts atbildīgo institūciju puses, lai nepieļautu situāciju, kas novedīs pie neapdrošināto skaita pieauguma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz šī gada 31.oktobri OCTA Garantijas fonda apmērs ir 15,82 miljoni eiro, liecina Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) dati.

Šobrīd fonds samazinājies līdz vēsturiski zemākajam slieksnim kopš 2015.gada, kad tas pārsniedza likumā noteiktos 20 milj. eiro, kas lielā mērā saistīts ar pēdējos gados veiktajām ievērojamām atlīdzību izmaksām maksātnespējīgās apdrošināšanas sabiedrības "Balva" (MAAS "Balva") vietā, izmaksājamajām OCTA atlaidēm lauksaimniekiem un personām ar invaliditāti, kas jāfinansē no OCTA Garantijas fonda, kā arī citiem faktoriem.

Neskatoties uz to, ka apdrošināšanas sabiedrības regulāri veic iemaksas OCTA Garantijas fondā, tā apmērs samazinās gadu no gada.

"Ņemot vērā pēdējos pāris gados raksturīgo lēno ekonomikas izaugsmes tempu, OCTA vidējās atlīdzības pieaugumu jau vairākus gadus pēc kārtas, kā arī citus būtiskus faktorus, Garantijas fonds šogad pirmo reizi samazinājies jau zem 16 milj. EUR atzīmes," skaidro LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins, piebilstot, ka apdrošinātāji pauž pamatotas bažas, ka OCTA Garantijas fonda apmērs turpinās samazināties arī turpmāk, ja netiks pieņemti nopietni risinājumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz apdrošinātājiem pieteikto zaudējumu pieteikumu skaita samazinājumu 2020.gadā (par 10% salīdzinājumā ar 2019.gadu), pērn apdrošināšanas sabiedrības un Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB) kopā pieņēmuši lēmumus par OCTA atlīdzību izmaksu 55,84 miljonus eiro apmērā.

Pērn sasniegts arī vēsturiski lielākais vidējās OCTA atlīdzības apmērs - 1305 eiro.

2020.gadā kopējais apdrošinātājiem pieteikto negadījumu skaits bija 40627, kas ir aptuveni par 10% mazāk nekā 2019.gadā.

"Negadījumu skaita samazinājums saistāms ar Covid-19 pandēmijas laikā noteiktajiem ierobežojumiem un ekonomiskās aktivitātes krišanos, kas būtiski samazināja satiksmes intensitāti. LTAB statistika rāda, ka ievērojami samazinājies apdrošinātājiem pieteikto negadījumu skaits gada pirmajos 6 mēnešos, savukārt gada otrajā pusē pieteikumu skaits ievērojami palielinājies," skaidro LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins, piebilstot, ka pērn Latvijā reģistrēto transportlīdzekļu skaits pieaudzis līdz 1,13 miljoniem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo piecu gadu laikā apdrošinātājiem pieteiktas zaudējumu atlīdzības par 4151 ceļu satiksmes negadījumu (CSNg) lielveikalu autostāvvietās.

“Šī ir tikai aisberga redzamā daļa – daudz lielāks CSNg skaits paliek nefiksēts, jo daudzi cietušie par nelielajiem negadījumiem veikalu stāvvietās neziņo,” norāda Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB) valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins.

Pērnā gada izskaņā Igaunijas Apdrošinātāju asociācija izplatīja ziņu, ka ap 41% no visiem kaimiņvalstī notikušajiem nelielajiem CSNg, notiek publiskajās autostāvvietās. “Latvijā šis skaitlis varētu būt līdzīgs, taču šobrīd mūsu rīcībā nav tāda rīka, kas ļautu atsevišķi klasificēt notikušos CSNg visās publiskajās autostāvvietās,” skaidro J.Abāšins, piebilstot, ka liela daļa CSNg, kas notikuši ne tikai lielveikalu, bet kopumā publiskajās stāvvietās vispār netiek fiksēti, jo nodarīto bojājumu apmērs ir neliels vai negadījuma izraisītājs pamet notikuma vietu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Apdrošināšana

Veselības un dzīvības apdrošināšana pārmaiņu vējos. Ko gaidīt 2023. gadā?

Viktors Gustsons, Compensa Life Latvijas filiāles vadītājs, 05.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Straujais cenu pieaugums un inflācijas kāpums pērn nesis būtiskas izmaiņas arī Latvijas apdrošināšanas tirgū. Līderos pārliecinoši izvirzījusies veselības apdrošināšana, kamēr dzīvības apdrošināšanā ar uzkrāšanu vērojama zināma piesardzība.

Apdrošināšanas sabiedrību parakstīto veselības apdrošināšanas prēmiju apmērs 2022. gada desmit mēnešos, salīdzinot ar šo pašu laika posmu pērn, palielinājies par 23%, kas vērtējams kā būtisks pieaugums. Tam ir divi iemesli. Pirmkārt, pēc COVID-19 pandēmijas ir ievērojami palielinājies pieprasījums pēc veselības apdrošināšanas (VA) polisēs iekļautajiem pakalpojumiem. Esam novērojuši, ka cilvēki vēlas nodrošināties, saņemt plašāku pakalpojumu klāstu, kas iepriekšējo divarpus gadu laikā bija ierobežoti vai liegti - tās ir maksas operācijas, diagnostiskie izmeklējumi u.c. Otrkārt – sakarā ar straujo inflācijas pieaugumu, kas Latvijā ir pārsniegusi 20%, un vispārējo cenu kāpumu, būtiski ir sadārdzinājušies ārstniecības iestāžu sniegtie pakalpojumi. Lai varētu tos apmaksāt, tirgū ir jūtami pieaugušas arī apdrošināšanas prēmijas, kas ir nodrošinājis VA izvirzīšanos apdrošināšanas tirgus līderos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apdrošināšanas nozare Latvijā 2022. gadā augusi par 14,4%, kas būtiski pārsniedz gada sākuma prognozes.

Kopumā apdrošinātāji prēmijās pērnā gada laikā parakstījuši 668 miljonus eiro, savukārt atlīdzībās klientiem izmaksājuši 429 miljonus eiro, kas ir 22,2% pieaugums pret iepriekšējo gadu, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) apkopotie dati.

Visneveiksmīgākais 2022. gads ir bijis dzīvības apdrošināšanai, kura prēmijās gada laikā saņēmusi par 3% mazāk nekā 2021. gadā. Kopumā gada griezumā dzīvības apdrošināšana gan saglabājusi tirgus līdera lomu ar 145,5 miljonu eiro prēmijām un 21,8% tirgus daļu, lai arī cieši uz papēžiem min veselības apdrošināšana ar 129,3 miljoniem eiro gada prēmiju, 19,2% pieaugumu un 19,4% tirgus daļu.

Divciparu prēmiju pieaugums bijis arī pārējos lielākajos apdrošināšanas veidos: KASKO par 21,4%, OCTA par 33,2%, īpašuma apdrošināšana par 15,4%. Tāpat strauji pieaugusi ceļojumu apdrošināšana – par 48,4%, sasniedzot 15,3 miljonu eiro prēmijas un atspoguļojot pēckovida ceļošanas bumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Apdrošināšana

Apdrošināšanas tirgus Latvijā pērn audzis par 9,5%

Db.lv, 31.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apdrošināšanas tirgus Latvijā 2023.gada laikā ir audzis par 9,5%, kas ir stabila izaugsme, salīdzinot ar iepriekšējā gada augstās inflācijas forsēto tirgus pieaugumu.

Parakstīto prēmiju kopējais apmērs pērn sasniedzis 738,8 miljonus eiro, bet izmaksātās atlīdzības augušas par 9,3%, sasniedzot 469,5 miljonus eiro.

Straujākais prēmiju pieaugums bijis veselības apdrošināšanā – par 20%, savukārt atlīdzības īpaši strauji pieaugušas īpašuma apdrošināšanā – par 42%, ko ietekmēja pērnā gada vētras un citu dabas negadījumu seku novēršana.

“2023. gads nozarei noteikti paliks prātā ar ekstrēmiem dabas apstākļiem – plūdiem, salnām, sausumu un vētrām. Tā rezultātā summas, ko pērn klientiem apdrošinātāji izmaksāja īpašuma atlīdzībās, tai skaitā par sējumiem, palielinājās par 42%, salīdzinot ar 2022. gadu. Gada pirmajā pusē turpinājām izjust sekas, kas saistītas ar inflācijas radīto cenu pieaugumu vairākās nozarēs, kas tieši ietekmē apdrošināšanu, kā veselība, īpašums, KASKO un OCTA. 2023. gada sākumā notika arī līderu maiņa apdrošināšanas tirgū Latvijā – dzīvības apdrošināšanu, kas jau gadiem bija ieņēmusi lielākā veida vietu, nomainīja veselības apdrošināšana,” komentē Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) prezidents Jānis Abāšins.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kredītiestāžu virspeļņas nodoklis - risks iedzīvotāju uzkrājumu veidošanā

Jana Muižniece, biedrības “Sabiedrības novecošanās atbalsta platforma” vadītāja, 28.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd aktīvi tiek diskutēts par kredītiestāžu virspeļņas nodokļa ieviešanas nepieciešamību. Bankas labi pelna un ir iespējas, ieviešot nodokli, papildināt valsts ieņēmumus, kas dos labumu visai sabiedrībai, ne tikai banku īpašniekiem.

Nodoms ir ļoti skaidrs, jo vajadzību ir daudz. Taču vēlos uz ierosinājumu ieviest virspeļņas nodokli paskatīties no cita redzes leņķa – no iedzīvotāju labklājības nodrošinājuma ilgtermiņā.

Latvijas pensiju sistēma paredz papildus valsts obligātajai pensiju apdrošināšanai (pensiju sistēmas 1. un 2. līmenis) arī individuālo atbildību sava nākotnes pensijas kapitāla veidošanā - privāto pensiju apdrošināšanu (pensiju sistēmas 3. līmenis). Taču pat ar šo trīskāršo drošības jostu pensionāru nodrošinājums nav pietiekams.

Pensijas Latvijā joprojām ir zemas

Kā liecina OECD dati, Latvijas iedzīvotāji, aizejot pensijā, vidēji saņem tikai 54,3% no ienākumiem, kuri bija pirms pensionēšanās. Piemēram, ja cilvēks saņēmis vidēja līmeņa algu - 1000 eiro mēnesī (vidējā alga 2022.gada 4.cet. bija 1 443 EUR), tad, aizejot pensijā, viņš saņems 543 eiro mēnesī (ļoti vienkāršots pensijas aprēķina piemērs). Šie 54,3 % tiek saukti par ienākumu atvietojuma koeficientu (pensijas apmērs pret ienākumiem), un Latvijas Bankas prognozes liecina, ka pašreizējās demogrāfiskās situācijas rezultātā ienākumu atvietojumu koeficients turpinās samazināties un nākotnē nepārsniegs 40%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pensijām krāj aktīvāk, bet pārtikušām vecumdienām – joprojām pārāk maz

Viktors Gustsons, Compensa Life SE valdes loceklis un Latvijas filiāles vadītājs, 27.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nelegālie ienākumi jeb aplokšņu algas ir viens no iemesliem, kāpēc Latvijā iedzīvotāju vidējā vecuma pensija joprojām ir teju trīs reizes mazāka nekā pārtikušajās Eiropas valstīs.

Vienlaikus pensiju uzkrāšanā vērojamas pozitīvas tendences - pērn iedzīvotāji daudz aktīvāk pieteicās mūža pensijas apdrošināšanai, šim mērķim otrajā pensiju līmenī novirzot teju uz pusi jeb par 44,1% vairāk naudas nekā 2019. gadā. Pērn pieauguši arī iedzīvotāju ilgtermiņa uzkrājumi apdrošināšanas sabiedrībās, kurus pamatā izmanto vecuma pensijām.

Pensijas vecums 70 gados

Vairumā attīstīto valstu cilvēki dzīvo un saņem pensijas arvien ilgāk, tāpēc valdības paaugstina pensionēšanās vecumu, reformē pensiju sistēmas, lai padarītu pensijas mazāk dāsnas. Kāda ir situācija Latvijā – ar ko jārēķinās, domājot par vecumdienu nodrošinājumu tiem, kas šobrīd ir ekonomiski aktīvi vai nesen sākuši darba gaitas?

Komentāri

Pievienot komentāru