Citas ziņas

Ievieš mehānismu kļūdaini iemaksāto administratīvo sodu atmaksai

Žanete Hāka, 27.10.2016

Jaunākais izdevums

Personas, kuras pārmaksājušas vai nepareizi iemaksājušas naudas sodu, varēs to atgūt trīs gadu laikā, ar iesniegumu vēršoties Valsts ieņēmumu dienestā (VID) vai attiecīgajā pašvaldībā, informē Saeimas Preses dienests.

Šādu kārtību paredz izmaiņas Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas ceturtdien, 27.oktobrī, trešajā galīgajā lasījumā pieņemtas Saeimā.

Valsts budžetā pārmaksāto vai nepareizi iemaksāto naudas soda summu varēs saņemt atpakaļ, vēršoties VID ar attiecīgu iesniegumu. Savukārt, lai saņemtu atpakaļ pašvaldības budžetā ieskaitīto naudu, ar iesniegumu būs jāvēršas pašvaldībā, kas pieņēmusi lēmumu par naudas soda uzlikšanu.

Valsts budžetā nepareizi iemaksāto naudas soda summu varēs saņemt atpakaļ, ja iesniegums būs iesniegts trīs gadu laikā no dienas, kad maksājums atzīts par saņemtu valsts budžetā.

Iepriekš normatīvie akti neregulēja rīcību attiecībā uz pārmaksātām vai nepareizi iemaksātām naudas summām, taču praksē soda naudas atmaksa pēc personas lūguma tika veikta, par likumprojekta virzību atbildīgās Juridiskās komisijas deputātiem iepriekš skaidroja VID pārstāvji.

Soda pārmaksa nereti veidojas gadījumos, kad persona sākotnēji samaksā naudas sodu, bet vēlāk to pārsūdz un tiesa prasību apmierina. Savukārt nepareiza soda nomaksa parasti saistīta ar naudas iemaksāšanu valsts budžeta nepareizajā kontā. VID iepriekš skaidroja, ka soda naudas atkarībā no pārkāpuma veida jāiemaksā 26 dažādos kontos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Sodu apmērs uzņēmumiem par pārkāpumiem AML jomā pārsniedz jau 400 000 eiro

Zane Atlāce - Bistere, 31.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumiem, kuri nav spējuši izpildīt Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (NILLTPFN) prasības, aizvien biežāk tiek piemēroti sodi, informē "Lursoft" pārstāve Indra Urtāne.

Pēc Valsts ieņēmumu dienesta sniegtās informācijas, 2019.gada laikā vien VID Nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pārvalde veikusi 1013 pārbaudes, un 229 gadījumos pieņemts lēmums par sodu piemērošanu.

Kā rāda apkopotā informācija, no teju 300 uzņēmumiem, kas līdz šim saņēmuši sodus, gandrīz visiem ir piemēroti naudas sodi. To diapazons ir ievērojams - sākot no 50 eiro gadījumā, ja nav veikta klienta darījuma uzraudzība un nav pildīts pienākums ziņot Finanšu izlūkošanas dienestam par aizdomīgu darījumu, beidzot ar 10 tūkst. eiro gadījumos, kad nav veikta padziļināta klientu izpēte, noskaidroti patiesie labuma guvēji un politiski nozīmīgās personas, kā arī uzņēmums nav izpildījis prasību uzrādīt visus pieprasītos dokumentus.Kopējais sodu apmērs, kas piemērots, uzņēmumiem, pārsniedz jau 400 tūkst.eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Sodu politika konkurences uzraudzībā jāuzlabo

Jānis Goldbergs, 18.04.2019

Zvērinātu advokātu biroja PricewaterhouseCoopers Legal vadošais jurists Māris Butāns

Foto: Paula Čurkste/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences uzraudzībā nepieciešama ciešāka sadarbība ar tirgus dalībniekiem, kā arī skaidrāki un progresīvāki administratīvie regulējumi sodu politikā

Šādus secinājumus izdara zvērinātu advokātu biroja PricewaterhouseCoopers Legal vadošais jurists Māris Butāns pēc biroja veiktā pētījuma PwC Competition watch 2019 par konkurences uzraudzību Latvijā no 2002. gada līdz 2008. gadam. Pats pētījums ir vairāk skaitļu un procentvērtību uzskaitījums, tādēļ Dienas Bizness aicināja M. Butānu skaidrot pētījumu kopsakarībās ar patlaban notiekošo un nākotnes perspektīvām.

Fragments no intervijas

Kāpēc nolēmāt, ka šāds pētījums ir vajadzīgs?

Man personīgi ir tuvas konkurences tiesības. Esmu vienmēr centies ne tikai pats gūt skaidrību, bet arī, lai skaidrību par tām varētu gūt plašāka sabiedrība. Viens no apsvērumiem ir veicināt izpratni un kliedēt dažādus mītus par konkurences uzraudzību Latvijā. Bieži vien cilvēkiem, runājot par tēmu, pietrūkst tieši skaitļu, lai konkrēti argumentētu un pieņemtu uz informāciju balstītus lēmumus. Ceru, ka veiktais pētījums sasniegs mērķus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nosēdēju Ceļu satiksmes drošības padomes sēdē, klausoties daudzu gudru vīru runās un novērojumos. Braucot ar mašīnām, 2018. gadā Latvijā nositušies par 12 cilvēkiem vairāk nekā pirms gada. Smagi cietuši arī vairāk.

Pieaugums ir brīdī, kad uz Latvijas autoceļiem uzstādīti visi 100 ieplānotie fotoradari, kad policijai ir netrafatrētas automašīnas, kad pielikti sodi un sola tos pielikt vēl. Kamera pie katra krustojuma, sods uz katra stūra!

Man nepatīk šī tendence, kad, piegriežot skrūves, panāk pretēju rezultātu. Tas atgādina impēriju sabrukumu, kad tirāni pātago padotos, sit, kar un dedzina zemniekus, bet nekas vairs nelīdz. Tauta kļūst traka no sodiem. Kādu laiciņu padzīvoju Lielbritānijā. Briti mazliet pārkāpj visus noteikumus, bet tik traki kā latvieši nesitas. Viņi nebrauc virsū cits citam milzīgā ātrumā, un policija viņus aptur vien tad, ja nav izieta tehniskā apskate vai arī nav nomaksāts ceļu nodoklis. Dzenas no Londonas uz Bristoli briti tāpat kā latvieši no Rīgas uz Liepāju. Vienīgi ceļš viņiem ir ar divām joslām katrā virzienā un ar sadalošo joslu. Īsāk sakot, viņi visi ir normāli – visi ir briti. Starp citu, sodi britiem tiešām ir astronomiski, bet policisti apzinās, ka vienā paņēmienā var iznīcināt cilvēka dzīvi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sodu piemērošana ir nekonsekventa, tiek kavēti procesuālie termiņi, nereti nav iespējams izsekot, kā noteikts soda mērs, turklāt faktiski izdevies piedzīt vien 53% no uzliktajiem naudas sodiem, secināts Valsts kontroles (VK) veiktajā revīzijā, kuas ietveros vērtēta naudas sodu piemērošanas prakse VID.

VK Sabiedrisko attiecību un iekšējās komunikācijas daļas sabiedrisko attiecību speciālists Reinis Grāvītis informē, ka no 2014. līdz 2016. gadam VID ir piemērojis ap 52 000 naudas sodu kopsummā teju 12 milj. euro apmērā. VID un FM būtu jāvērtē pārkāpumu iemesli un tas, vai ar sodu piemērošanu vispār izdodas samazināt pārkāpumu skaitu, norāda VK.

«Administratīvo sodu, tai skaitā naudas sodu, mērķis ir motivēt sabiedrību ievērot likumus un novērst pārkāpumus. VID var piemērot 105 dažādus naudas sodus. Tomēr praksē 80% naudas sodu tiek piemēroti par nesadarbošanos ar nodokļu administrāciju, par grāmatvedības un pārskatu iesniegšanas pārkāpumiem vai par nodokļu un informatīvo deklarāciju savlaicīgu neiesniegšanu,» secinājus VK.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Krievijas uzņēmējs, kurš pārcēlies uz dzīvi Latvijā: Rīgā dzīve ir mierīga, ērta un neviens netraucē būt laimīgam

Natālija Poriete, 13.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājis gads, kopš dzīvoju Rīgā. Kad es rakstīju savu pirmo ierakstu LiveJournal, daudzi teica, ka man ir rozā brilles. Šķiet, ka tās man aizvien ir, sociālajā tīklā Facebook raksta pīpju izgatavošanas uzņēmuma Bondarev Pipes īpašnieks Aleksandrs Bondarevs. Pirms gada viņš repatriācijas programmas ietvaros saņēma pastāvīgās uzturēšanās atļauju Rīgā un pārcēlās no Sanktpēterburgas uz Rīgu. Aleksandrs mācās latviešu valodu, nodarbojas ar savu biznesu un viņam ļoti patīk Latvija.

«Tātad, visu pēc kārtas. Sāksim ar pārcelšanās iemeslu. Es nebraucu dēļ lēta garšīga siera un arī ne dēļ daudz augstākas algas, arī ne dēļ skaista mauriņa pie mājas. Es braucu to garīgo vērtību dēļ, bez kurām es nespētu būt laimīgs – dēļ tiesībām un brīvības, dēļ vienlīdzības likuma priekšā, dēļ pārliecības, ka valdība ir manā pusē un visas valsts institūcijas strādā, lai mani aizsargātu.»

Un es to saņēmu. Man vēl nav pilsoņa tiesības, tāpēc nevaru novērtēt tās, taču es redzu īstu politisku cīņu, redzu reālus un virtuālus draugus, kuri iestājas partijās un aģitē par tām, redzu pārliecību cilvēku vidū par to, ka no viņiem kaut kas ir atkarīgs, redzu cerību par iespēju aizstāvēt savas intereses.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Sodi bankām kļūst krietni sāpīgāki

Žanete Hāka, 30.05.2016

AS Baltic International Bank - naudas sods - 1,1 miljons eiro par nepietiekamas uzmanības pievēršanu vairākiem klientu veiktajiem sarežģītiem, savstarpēji saistītiem darījumiem.

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nerezidentu bankas viena pēc otras saņem ievērojamus naudas sodus

Aizvadītajā nedēļā kārtējā banka saņēma Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) piemēroto naudas sodu vairāku miljonu eiro apmērā, un, kā liecina DB rīcībā esošā informācija, šim sodam varētu sekot vēl citi.

Vēl pirms dažiem gadiem bankām nereti tika piemēroti brīdinājumi vai naudas sodi desmitos tūkstošos eiro, bet pēdējā laikā FKTK bankas nesaudzē – sodi kļuvuši daudz lielāki un mērāmi vairākos miljonos eiro, liecina DB apkopotā informācija par kredītiestādēm piemērotajām sankcijām.

Ne reizi vien iepriekšējos gados Latvijas amatpersonām un banku uzraugiem nācies uzklausīt ārvalstu ekspertu izteikumus par augsto nerezidentu noguldījumu īpatsvaru Latvijas bankās, kas rada finansiālu un reputācijas risku ne tikai sektoram, bet arī valstij, tāpat iepriekš izskanējušas ziņas par dažādiem darījumiem, kas saistīti ar nelegāli iegūtu līdzekļu legalizāciju, un šī nauda skaitīta caur Latvijas bankām. Vairākkārt Latvijas puse ir noliegusi satraukumu, uzsverot, ka sektora uzraudzība ir stingra un visi procesi tiek kontrolēti. Tomēr realitātē situācija nav tik rožaina – nerezidentu banku sektorā ir daudz robu, kurus patlaban steigā mēģina definēt un novērst, citādi sekas var būt neprognozējamas un ietver pat ASV korespondējošo kontu slēgšanu, kas nozīmē ievērojami dārgākus dolāru pārskaitījumus, klientu aizplūšanu, tādējādi sarūkot biznesa apjomiem. Latvijas Komercbanku asociācijas vadītājs Mārtiņš Bičevskis skaidro, ka, laikam ejot, bankām tiek piemērotas aizvien lielākas prasības pēc izpratnes par savu klientu, pirms viņš vispār sāk sadarbību, līdz ar to tām jau pirms sadarbības sākšanas ir jāzina, kas ir konkrētā persona vai uzņēmums, kurš izmantos kredītiestādes pakalpojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 25. maijā visā Eiropas Savienībā (ES), arī Latvijā, stāsies spēkā Vispārīgā datu aizsardzības regula. Turpmāk – par Latvijas gatavību regulas ieviešanai, tās ietekmi uz uzņēmējdarbību un to, kā uzņēmumiem sagatavoties 25. maijam.

Cik gatava Latvija ir regulas ieviešanai no likumdošanas viedokļa?

Aigars Klaucāns, Datu valsts inspekcijas (DVI) Eiropas Savienības un starptautiskās sadarbības nodaļas juriskonsults: Šobrīd aktīvi izstrādājam nacionālo normatīvo aktu, to dara Tieslietu ministrija, kas nodarbojas ar politikas veidošanu datu aizsardzības jomā. Saeimā jau ir nonācis likumprojekts – Personas datu apstrādes likums, kas aizstās šobrīd spēkā esošo Fizisko personu datu aizsardzības likumu. Arī DVI, manuprāt, ir pietiekami gatava jaunajai situācijai, arī tādēļ, ka attiecībā uz tiesiskajiem pamatprincipiem nav nekādu būtisku izmaiņu, tie paliek būtībā nemainīgi. Protams, ir arī izaicinājumi, ietekmes novērtējums, rīcības kodekss, sertifikācija, ar to visu vēl notiek darbs, tomēr mēs nešaubāmies, ka 25. maijā DVI būs gatava. Ievērojot Personas datu apstrādes likumprojekta anotācijā norādīto informāciju, iespējams, 2019. gadā par 15 amata vietām tiks palielināts DVI darbinieku skaits.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ambiciozo satiksmes drošības plānu līdz 2020. gadam par 50% samazināt smagi cietušo un bojā gājušo cilvēku skaitu ceļu satiksmes negadījumos (CSN) Latvijā realizēt neizdosies.

To Ceļu satiksmes drošības padomes sēdē 28. februārī atzina satiksmes ministrs Tālis Linkaits un iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens, paužot policijas gatavību veikt pastiprinātu autovadītāju kontroli visa 2019. gada garumā, sodot autovadītājus par visa veida pārkāpumiem.

Līdztekus bojāgājušo skaita pieaugumam CSN auguši arī Ieņēmumi no sodiem par dažādiem satiksmes noteikumu pārkāpumiem, visvairāk iekasēti sodi par fotoradaros reģistrētajiem pārkāpumiem. Tikai par atļautā braukšanas ātruma pārkāpumiem vien ar CSDD fotoradaru palīdzību sastādīti teju 273 tūkstoši administratīvo protokolu. 2018. gadā uzlikti administratīvie sodi par gandrīz 12 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Uzņēmumi par konkurences pārkāpumiem šogad samaksājuši sodus 1,7 miljonu eiro apmērā

Žanete Hāka, 22.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada pirmajos sešos mēnešos uzņēmumi, kuriem Konkurences padome (KP) piemērojusi naudas sodus par konkurences tiesību pārkāpumiem, valsts budžetā ieskaitījuši kopumā nedaudz vairāk nekā 1,7 miljonus eiro, informē KP.

Tā Konkurences likuma pārkāpēji valstij vismaz daļēji ir kompensējuši daļu no to nelikumīgi gūtās peļņas.

Pirmajā pusgadā 27 uzņēmumi ir nomaksājuši vai vienlīdzīgi sadalītos maksājumos turpina maksāt tiem piemērotās soda naudas par konkurences tiesību pārkāpumiem – īstenotām aizliegtām vienošanām vai ļaunprātīgu tirgus varas izmantošanu. No tiem 15 uzņēmumi ir saistīti ar energobūvnieku karteli, kur KP par saskaņotām darbībām bija sodījusi kopumā 26 būvniekus, kas mākslīgi sadārdzināja cenu kopumā vairāk nekā 300 iepirkumos.

KP naudas sodu par konkurences tiesību pārkāpumiem nosaka procentuāli no uzņēmumu finanšu gada apgrozījuma, aprēķinā ņemot vērā tādus faktorus kā pārkāpuma smagums un ilgums, kā arī atbildību pastiprinošos un mīkstinošos apstākļus. Uzliktais naudas sods tiek ieskaitīts valsts budžetā pēc tam, kad KP lēmums ir stājies spēkā, ja tas nav pārsūdzēts vai ir noslēgusies tiesvedība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Plāno uzlabot naudas sodu iekasēšanu no ārvalstu pārvadātājiem

Zane Atlāce - Bistere, 16.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti trešdien, 16.maijā, pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Ceļu satiksmes likumā, kas paredz efektivizēt naudas sodu iekasēšanu no ārvalstu pārvadātājiem, kuri veikuši ceļu satiksmes vai autopārvadājumu jomas noteikumu pārkāpumus, informē Saeimas Preses dienestā.

«Ar plānotajām izmaiņām likumā paredzēts nodrošināt, ka ārvalstu pārvadātājam piemērotie naudas sodi valsts budžetā tiek samaksāti savlaicīgi un pilnā apmērā. Tāpat ārvalstu un nacionālajiem pārvadātājiem tiks nodrošināti vienlīdzīgi konkurences apstākļi, uzliekot pienākumu novērst pārkāpumus neatkarīgi no pārkāpēja valstiskās piederības,» pēc komisijas sēdes norādīja Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Romāns Naudiņš.

Likumprojekts paredz, ka lēmums par naudas soda uzlikšanu pieņemams pārkāpuma konstatēšanas vietā bez ārvalstu pārvadātāja klātbūtnes. Par pieņemto lēmumu paziņos, nosūtot protokolu–lēmumu ar elektroniskā pasta starpniecību, kā arī pārkāpuma konstatēšanas vietā informēs transportlīdzekļa vadītāju. Plānotie grozījumi paredz, ka lēmums stāsies spēkā paziņošanas brīdī, piemērotie sodi būs jāsamaksā nekavējoties un lēmumu būs iespēja pārsūdzēt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteiktajā termiņā un kārtībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Par nepietiekamu klientu risku izvērtēšanu piemēroti sodi jau 240 000 eiro apmērā

Zane Atlāce - Bistere, 29.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests šobrīd aktīvi veic pārbaudes uzņēmumos, kas sniedz grāmatvedības, revīzijas un audita pakalpojumus, lai pārliecinātos, kā tiek ievērota Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (NILLTFN) prasību izpilde.

Pērn novembrī VID Nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pārvaldes direktore Agnese Rudzīte ziņoja, ka uzsākts aktīvs darbs pie NILLTFN likumu subjektu darbības uzraudzības.No šobrīd VID publicētās informācijas izriet, ka biežākie pārbaudēs konstatētie trūkumi ir Iekšējā kontroles sistēmā atklātas nepilnības, nav veikta darbinieku apmācība, nepietiekama klientu izpēte, tai skaitā nav noskaidroti patiesā labumu guvēji, kā arī nav noteikti NILLTF (Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija un terorisma finansēšana) riski.

Lursoft apkopotā informācija rāda, ka par likuma prasību neievērošanu VID no š.g. maija līdz jūlija vidum sodījis jau 75 uzņēmumus, salīdzināšanai, laika periodā no 2017. gada novembra līdz 2019. gada aprīlim sodi bija piemēroti 52 uzņēmumiem. Kopējais piemērotā soda apmērs sasniedz jau gandrīz 240 tūkstošus eiro (dati uz 19.07.2019).

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

AS Latvijas Gāze valsts budžetā iemaksājusi KP piemēroto 2,2 milj. eiro naudas sodu

Zane Atlāce - Bistere, 17.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Augstākās tiesas sprieduma, kas apstiprināja Konkurences padomes (KP) pieņemto lēmumu, AS Latvijas Gāze par konkurences tiesību normu pārkāpšanu un nodarīto kaitējumu uzņēmuma klientiem valsts budžetā ir iemaksājusi tai piemēroto naudas sodu 2,2 miljonu eiro apmērā, informē KP.

2013. gadā KP pieņēma lēmumu, ar kuru konstatēja, ka AS Latvijas Gāze ir ļaunprātīgi izmantojusi savu monopolstāvokli, atsakot dabasgāzes piegādes līguma noslēgšanu jauniem lietotājiem, pirms tie nav nomaksājuši iepriekšējo lietotāju parādus. Lietas izpētes laikā KP saņēma patērētāju un uzņēmumu iesniegumus par vairāk nekā 500 šādiem gadījumiem, kad AS Latvijas Gāze atteikusi slēgt līgumu ar jauniem klientiem.

Š.g. 14. septembrī Augstākā tiesa noraidīja AS Latvijas Gāze kasācijas sūdzību, tādējādi apstiprinot KP lēmumu. Tā kā tiesas spriedums nav pārsūdzams, iestādes pieņemtais lēmums ir stājies spēkā.

KP aicina pārkāpumā cietušos dabasgāzes lietotājus – gan mājsaimniecības, gan uzņēmumus – vērsties pie AS Latvijas Gāze, lūdzot atmaksāt nepamatoti veikto svešo parādu apmaksu. Ja uzņēmums atsaka atlīdzināt zaudējumus, cietušie lietotāji var vērsties ar prasību tiesā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finansējums

PTAC piemēro sodus nebanku aizdevējiem; kompānijas varētu lēmumu pārsūdzēt

Žanete Hāka, 27.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piemērojot nebanku kreditēšanas nozares uzņēmumiem sodus par kopējo summu, kas lielāka par 200 tūkstošiem eiro, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) parāda nespēju veidot nozares politiku, kā arī Latvijas tiesiskās vides nenoteiktību, norāda Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas vadītājs Gints Āboltiņš.

PTAC astoņām patērētāju kreditēšanas kompānijām piemērojis soda naudas kopsummā 211 000 eiro par Patērētāju tiesību aizsardzības likumā noteikto kreditēšanas kopējo izmaksu ierobežojumu neievērošanu laika posmā no 2016.gada 1.janvāra līdz rudenim saistībā ar kredītu pagarinājumu maksām, kā rezultātā patērētājiem radīti zaudējumi vismaz 5,23 miljonu eiro apmērā.

2016.gada 1.janvārī stājās spēkā grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kuri noteica kreditēšanas kopējo izmaksu ierobežojumus - 0,55% dienā no 1-7 dienai, 0,25% no 8-14 dienai, 0,2% sākot ar 15.kredīta līguma dienu, savukārt 0.25% dienā visā kredīta līguma termiņā, ja termiņš pārsniedz 30 dienas. PTAC uzsver, ka kreditēšanas kopējo izmaksu ierobežojumi ir attiecināmi arī uz kredītu pagarināšanas maksām, jo pagarināšanas līguma noslēgšanas brīdī šīs izmaksas kredīta devējam ir zināmas. PTAC 2016.gada vasarā un rudenī, veicot pārbaudes, konstatēja, ka 12 nebanku kredītdevēji piedāvā neatbilstošas kredītu pagarināšanas maksas, kas pat vairākas reizes pārsniedza noteiktos ierobežojumus. Pagarinot kredītu, patērētājs vidēji pārmaksāja no 2,78 līdz 16,51 EUR.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ne visi galvaspilsētā notiekošie ielu remontdarbi tiks pabeigti līdz 1.septembrim, tomēr visi posmi pie skolu teritorijām būs pabeigti, Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas ārkārtas sēdē sacīja Rīgas domes Satiksmes departamenta pārstāvis Edmunds Valpēters.

Termiņu iekavēšanos Valpēters skaidroja ar pašvaldības AS Rīgas Siltums un SIA Rīgas ūdens, kā arī AS Sadales tīkls veicamajiem inženierkomunikāciju remontdarbiem.

Ietvju remontdarbi aizkavēsies Brīvības, Stabu, Dzirnavu un Elizabetes ielā. Brīvības ielas ietvju pārbūves darbus paredzēts pabeigt līdz 9.septembrim, savukārt Dzirnavu ielā paredzētos Sadales tīkla remontdarbus paredzēts pabeigt līdz 15.septembrim.

Tāpat Brīvības ielas remontdarbi posmā no Bruņinieku ielas līdz Gaisa tiltam tiks atlikti līdz nākamā gada pavasarim, jo Rīgas siltums nepaspēs paveikt visus nepieciešamos remontdarbus tik ātri, lai būtu iespējams šajā posmā uzklāt kvalitatīvu asfalta segumu, skaidroja Vālpēters.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Cityparks: arguments «ieskrēju uz 1-2-5 minūtēm» citreiz ir 22-25 minūšu gājiens

Zane Atlāce - Bistere, 22.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) izmantotā publiskā informācija liecina, ka par Cityparks ir saņemtas 482 sūdzības, kas ir pretrunā ar PTAC sniegto oficiālo informāciju, kas liecina, ka šo gadu laikā ir saņemtas tikai 72 sūdzības, visas pārējās ir bijušas konsultācijas, paziņojumā medijiem norāda uzņēmums.

Db.lv jau vēstīja, ka PTAC par negodīgu komercpraksi piemērojis 50 000 eiro sodu autostāvvietu apsaimniekotājam SIA Cityparks Latvija.

Cityparks Latvijas tirgū darbojas piecus gadus un apzinās, ka tā darbība soda saņēmējam izraisa dusmas, vilšanos un citas negatīvas emocijas. Neviens klients, saņemot līgumsodu, nav apmierināts.

Cityparks apsaimnieko 52 autostāvvietas. Vairākums no šīm stāvvietām ir radītas no jauna un jaunos rajonos, kur līdz tam tas nav bijis ierasts. Līdz ar to, ir jāmaina ieradumi un cilvēkiem tas nepatīk. Uzņēmuma komanda apzinās, ka darbība soda saņēmējam izraisa dusmas, vilšanos un citas negatīvas emocijas. Neviens klients, saņemot līgumsodu, nav apmierināts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Papildināta - Ukrainas centrālā banka brīdina par naudas atmazgāšanas riskiem Reģionālajā investīciju bankā

LETA, 01.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ukrainas centrālā banka izplatījusi rekomendācijas ievērot piesardzību darījumos ar bankas Pivdennij meitasuzņēmumu Latvijā Reģionālā investīciju banka (RIB), norādot, ka pastāv riski, ka šajā bankā notiek nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācija, vēsta žurnāla Forbes Ukrainas izdevums.

Forbes rīcībā esošā informācija liecina, ka vienas no Ukrainā lielākajām bankām meitasbanka Latvijā pieļauj naudas atmazgāšanas darījumus, tādēļ Ukrainas Nacionālā banka ir iekļāvusi RIB starp «bīstamajām bankām», kuru sarakstā ir tādas bankās kā Meinl, Winter un citas.

Izdevums norāda, ka lielākā daļa banku, kas iekļautas Ukrainas centrālās bankas bīstamo banku sarakstā, ir nelielas bankas, kam ir specifisks klientu loks, kā arī Baltijas valstu bankas, bet RIB ietilpst banku grupā, kur naudu glabā miljoniem Ukrainas iedzīvotāju.

Ukrainas Nacionālās bankas Finanšu monitoringa nodaļas augustā sagatavotā vēstulē, kas nonākusi Forbes redakcijas rīcībā un kurā uzskaitītas Eiropas bankas, «kuru darbība saistīta ar riskantu finanšu operāciju veikšanu», RIB ierindota pirmajā vietā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Fotoradari kontrolē OCTA un tehniskās apskates termiņus; piemēros sodus

Lelde Petrāne, 23.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Stacionārie fotoradari kontrolē OCTA un tehniskās apskates derīguma termiņus arī gadījumos, kad netiek pārsniegts ātrums.

Jaunas kampaņas ietvaros uz ceļiem izvietotie stacionārie fotoradari kontrolē OCTA un tehniskās apskates derīguma termiņus arī gadījumos, kad netiek pārsniegts ātrums. Kā biznesa portālam db.lv pastāstīja Latvijas transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) pārstāvis Gints Lazdiņš, fotoradaru fiksēto pārkāpumu gadījumos tiks piemēroti sodi.

LTAB sadarbībā ar Ceļu satiksmes drošības direkciju (CSDD) un Valsts policiju īsteno sociālu kampaņu, kuras mērķis ir skaidrot sabiedrībai OCTA un tehniskās apskates savlaicīgas veikšanas nepieciešamību, kā arī mazināt to autovadītāju skaitu, kas neiegādājas OCTA vai nokavē tehniskās apskates derīguma termiņus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepirkumu karteļi ir starp Latvijas konkurences vides būtiskākajām problēmām. Arī paši uzņēmumi atzīst, ka publiskie iepirkumi nenorit godīgi, uzsver Konkurences padomes (KP) priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama.

Pagājušajā gadā KP pieņēmusi kopumā 26 lēmumus, kur piecos gadījumos konstatēti konkurences tiesību pārkāpumi, tādējādi sodīti astoņi uzņēmumi kopumā uzliekot 104 tūkst. eiro lielus naudas sodus.Valsts budžetā pērn ieskaitīt KP iepriekš piemērotie naudas sodi vairāk nekā 445,61 tūkst. eiro apmērā.

Pagājušajā gadā KP atklāja divas aizliegtas vienošanās, un abas bija saistītas ar uzņēmumu neatļautu darbību saskaņošanu publiskajos iepirkumos. Atklājās, ka trīs meliorācijas uzņēmumi: SIA Limbažu melio, SIA Bauskas meliorācija un SIA Meliorācijas eksperts ir pretlikumīgi rīkojušies četrās Lauku atbalsta dienesta (LAD) cenu aptaujās. Savukārt biroja tehnikas apkopes un piegādes veicēji SIA Tomega un SIA BTK.LV konkurenci kropļoja vairākos iepirkumos. Abi uzņēmumi rīkojušies pēc līdzīgas shēmas – saskaņoja konkursos iesniedzamās tāmes, vienojās par noteikumiem, kā arī par uzvarētāju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Cīrule: Restorānos galvenokārt konstatēti pārkāpumi saistībā ar nelegālo nodarbinātību un ieņēmumu neuzrādīšanu

LETA, 23.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID), veicot pārbaudes restorānos Rīgas centrā un Jūrmalā, galvenokārt konstatējis pārkāpumus saistībā ar nelegālo nodarbinātību un ieņēmumu neuzrādīšanu, trešdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta Panorāma sacīja dienesta ģenerāldirektore Ilze Cīrule.

«Mūsu inspektori veica pārbaudes apmēram 15 restorānos. Galvenās problēmas, kas tika identificētas, bija nelegālā nodarbinātība, ieņēmumu neuzrādīšana,» teica Cīrule, piebilstot, ka pārbaudes ēdināšanas uzņēmumos vēl turpinās.

Vienlaikus viņa arī informēja, ka pārbaudēs sodi piemēroti tikai tajos gadījumos, ja konstatēta darbinieku nelegāla nodarbināšana, bet par pārējiem pārkāpumiem uzņēmēji nav sodīti. «Sodi tika likti tikai par nelegālo nodarbinātību. Par visiem pārējiem konstatētajiem pārkāpumiem tika sagatavots apkopojošs materiāls, un ēdināšanas uzņēmumu īpašnieki tika aicināti uz sarunām VID, lai pārrunātu situāciju un vienotos, kādā veidā situāciju uzlabot,» teica VID vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Būs jākāpina elektroauto ražošanas tempi

Žanete Hāka, 21.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā, ka vairākas valstis tuvāko 10-20 gadu laikā apņēmušās vispār aizliegt tirgot transportlīdzekļus, kas darbojas ar fosilo degvielu, autoražotājiem nāksies ātri pārorientēties uz elektroautomašīnu ražošanu, "Dienas Bizness" rīkotajā konferencē "Tīra enerģija transportam" sacīja Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs.

Līdz šim vairākas valstis, tostarp, Norvēģija, Norvēģija, Francija, Nīderlande, Lielbritānija, Īrija, jau publiski paziņojušas konkrētus termiņus, kurās slēgs savu tirgu automašīnām, kas darbojas ar fosilo degvielu, un sagaidāms, ka šai iniciatīvai laika gaitā pievienosies citas valstis.

"Tādēļ rodas jautājums - kurš autoražotājs, apzinoties, ka šajās valstīs vairs produkciju realizēt nevarēs, veiks investīcijas šādu automašīnu ražošanā?" jautā A. Kulbergs.

Viņš prognozē, ka elektrifikācijas bums notiks daudz straujāk nekā spējam to iedomāties, jo ražotājs būs spiests to darīt, ņemot vērā nākotnes tendences, līdz ar to elektroautomašīnu modeļu skaits pasaulē augs strauji jau nākamo gadu laikā, jo citu variantu vienkārši nav.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naudas sods par ārkārtējā situācijā noteikto aizliegumu un ierobežojumu neievērošanu jau tuvākajā nākotnē varētu pārsniegt 1000 eiro, šorīt intervijā Latvijas Radio sacīja iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV).

Viņš pauda nožēlu, ka cilvēki, par spīti jaunā koronavīrusa draudiem, tomēr neievēro valdības noteiktās fiziskās distancēšanās prasības un citus aizliegumus. Acīmredzot ir jāpalielina naudas sodi, lai cilvēki pret ierobežojumiem izturētos nopietni, vadoties no pasaules pieredzes, secinājis ministrs.

Ģirģens pastāstīja, ka patlaban Iekšlietu ministrija strādā pie Administratīvo pārkāpumu kodeksa grozījumu projekta, lai sodus par ārkārtējā situācijā noteikto ierobežojumu vai aizliegumu pārkāpšanu varētu palielināt "līdz 1000 eiro un vairāk".

Viņš norādīja, ka policijai patlaban nav nepieciešama armijas palīdzība, lai tiktu galā ar ārkārtējā situācijā noteikto aizliegumu un ierobežojumu izkontrolēšanu. Nacionālo bruņoto spēku iesaistīšanās šo ierobežojumu kontrolēšanā, visticamāk, būtu nepieciešama vien tad, ja valstī tiktu ieviesta tā dēvētā "pilnā karantīna", un šāda iespēja nav izslēgta, norādīja Ģirģens.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Kriminālprocess politikā ir vecs kā pasaule

Sandris Točs, speciāli DB, 21.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā dēvētās «oligarhu lietas» uzsākšana 2011.gada maijā bija iemesls ziņu speciālizlaidumiem dienas vidū, bet kriminālprocesa izbeigšanas dienā 2016.gada decembrī KNAB neizplatīja pat preses relīzi. Vai kriminālprocesa izmantošana politikā ir savienojama ar tiesiskas valsts būtību, intervijā stāsta zvērināts advokāts Egons Rusanovs.

Fragments no intervijas

Vai pieļaujams kriminālprocesu izmantot kā ieroci politikas veidošanai, kā tas notika ar tā dēvēto «oligarhu lietu», ar kuru pamatoja Saeimas atlaišanu, bet kura tagad vispār ir izbeigta, atzīstot, ka nekas nav noticis?

Kriminālprocess kā atmaskošanas un sodīšanas procedūra par aizliegto ir valsts varas instruments. Turklāt vecs kā pati pasaule. Vismaz tā uzskata nopietni tiesību vēsturnieki. Tas tā bijis vienmēr, ir un arī, jādomā, būs. Tas ir jāsaprot un jāpieņem. Taču tas nozīmē arī to, ja mēs dzīvojam tiesiskā valstī, tad mums vismaz jācenšas, lai kriminālprocess tiktu izmantots tiem mērķiem, kam tas ir paredzēts, nevis politisko vēlmju un citu kaislību apmierināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvenergo kukuļošanas lietā notiesātie Livanovičs un Meļko nogādāti ieslodzījuma vietā, bet Cvetkovs aizturēts

LETA, 25.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienā no tā sauktajām «Latvenergo» kukuļņemšanas lietām notiesātie Aigars Meļķo un Andrejs Livanovičs ir nogādāti ieslodzījuma vietā, savukārt trešais notiesātais - Gunārs Cvetkovs - ir aizturēts un drīzumā tiks nogādāts ieslodzījuma vietā, lai izciestu savu brīvības atņemšanas sodu, liecina aģentūra LETA rīcībā esošā informācija.

Jau vēstīts, ka pagājušajā nedēļā spēkā stājies tiesas spriedums, ar kuru šajā lietā bijušajam uzņēmuma «Latvenergo» viceprezidentam Meļķo, bijušajam ražošanas direktoram Cvetkovam un uzņēmuma «Energy Consulting» vadītājam Livanovičam piespriesti reāli brīvības atņemšanas sodi. Meļko piespriests četrus gadus un sešus mēnešus ilgs ieslodzījums, bet Cvetkovam un Livanovičam - katram trīs gadus un sešu mēnešus ilgs brīvības atņemšanas sodi.

Prokurors Māris Leja teica, ka līdz ar Augstākās tiesas (AT) lēmumu «Latvenergo» lietas viens posms ir noslēdzies un apsūdzētie saņēmuši atbilstošu sodu. Meļko un Livanovičs ir apsūdzēti arī «Latvenergo» pamatlietā, kuru patlaban skata Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā. Nākamā tiesas sēde šajā lietā paredzēta 4.novembrī. Ja Meļko un Livanovičs atradīsies apcietinājumā un sāks soda izciešanu, tad šim apstāklim nevajadzētu ietekmēt pamatlietas izskatīšanas gaitu, norādīja Leja. Saskaņā ar apsūdzību, kukuļošana notikusi laika periodā no 2007.gada 1.augusta līdz 2010.gada 15.jūnijam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Rīgas ielu remontētāju soda naudas plāno novirzīt bērnu rotaļu laukuma izveidei

Rūta Cinīte, 21.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par ielu remontētājiem uzliktajām soda naudām Zirņu un Laktas ielas apkaimē pie Valdemāra ielas pašvaldība ierīkos bērnu rotaļu laukumu, informē Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Rīgas dome būvniecības kompānijai A.C.B. par laikā nepabeigtiem remontdarbiem Brīvības un Valdemāra ielā četru dienu laikā jau sastādījusi sodu 29 600 eiro apmērā. «Termiņa aizkavēšanās pārvēršas par sodiem, bet sodi pārvēršas par jauniem bērnu rotaļu laukumiem. Šī nav pēdējā sezona, kad mēs remontējam ielas. Un sodi šajā sezonā kalpos par atgādinājumu par termiņiem nākamvasar,» saka Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs.

Jau ziņots, ka par katru remontu kavējuma dienu kompānija ACB maksā sodu 7400 eiro apjomā. Remontdarbu beigu termiņš Brīvības ielas posmā no Lāčplēša ielas līdz Bruņinieku ielai un Valdemāra ielas posmā no Zirņu ielas līdz Laktas ielai beidzās17. septembrī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Palielinājies Eiropas bankām piemēroto sodu skaits saistībā ar nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas kontroles trūkumiem, taču vērojams, ka Eiropas Centrālās bankas (ECB) uzraudzība ne vienmēr ir pietiekami efektīva, un lielākos sodus piemērojušas ASV institūcijas. Tendences liecina, ka lielajām bankām piemēroti sodi, savukārt mazākajām – atņemtas licences.

Aizvadītajā gadā pieaudzis atklāto naudas atmazgāšanas gadījumu skaits Eiropas banku vidū, liecina Eiropas Banku asociācijas dati. Ja iepriekšējos gados pārkāpumos tika pieķertas vidēji divas bankas un tām piemēroti sodi, tad pērn šāds skaits sasniedza septiņas, sankcijām variējot no dažiem simtiem miljonu dolāru līdz pat banku licences anulēšanai. Kompānijas Fortytwo Data naudas atmazgāšanas novēršanas ekspertu apkopotā informācija liecina, ka pēdējās desmitgades laikā gandrīz visas lielākās Eiropas bankas ir sodītas par naudas atmazgāšanas gadījumiem – šādas ir vismaz 18 no 20 lielākajām, kas liecina par šīs problēmas plašumu. Tā, piemēram, pēdējā laikā Lielbritānijā gadā vidēji tiek atmazgāti līdzekļi 150 miljardu mārciņu apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru