2025.gada pirmajos deviņos mēnešos apdrošināšanas sabiedrības un Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB) kopā pieņēmuši lēmumus par OCTA atlīdzību izmaksu 59,49 miljonu eiro apmērā, kas ir par gandrīz 8% vairāk nekā tādā pašā periodā pērn.

Turpina pieaugt arī vidējās OCTA atlīdzības lielums.

LTAB apkopotā statistika par 2025.gada pirmajiem deviņiem mēnešiem liecina, ka vidējā OCTA atlīdzība sasniegusi 1684 EUR.

“OCTA vidējās atlīdzības apmērs nemainīgi pieaug kopš 2014.gada, turklāt īpaši strauji tā kāpusi tieši pēdējos gados. Arī šī gada deviņos mēnešos tā pieaugusi par 7,77%, salīdzinot ar tādu pašu periodu pērn,” stāsta LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins.

2025.gada pirmajos deviņos mēnešos kopējais apdrošinātājiem pieteikto ceļu satiksmes negadījumu (turpmāk – CSNg) skaits bija 26003, kas ir par 3,6% vairāk nekā pērnā gada 9 mēnešos. 69,91% negadījumu fiksēti ar saskaņoto paziņojumu, bet 30,39% CSNg ar ceļu policijas protokolu.

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB) apkopojis nozīmīgākos notikumus OCTA jomā 2025. gadā.

“Šis nozarei kārtējo reizi bijis dinamisks gads, kas lielākoties saistīts ar nemitīgajām izmaiņām normatīvajos aktos, kā arī jaunievedumiem, kuri nākotnē varētu uzlabot ikviena satiksmes dalībnieka ikdienu. Prognozēju, ka arī nākamgad OCTA nozari un satiksmes jomu kopumā gaida daudzi izaicinājumi – galvenokārt, kopīgi strādājot pie satiksmes drošības uzlabošanas,” norāda LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins.

Neapšaubāmi svarīgākais 2025.gada notikums nozarē bija OCTA polišu ieviešana elektroskrejriteņiem, kas stājās spēkā 1.jūlijā. LTAB apkopotā statistika liecina, ka uz 30.novembri pilnībā apdrošināti visi juridiskajām personām piederošie un nomas skrejriteņi, kā arī aptuveni 43% fiziskajām personām piederošie elektroskrejriteņi. Šajā pat periodā apdrošinātāji saņēmuši 30 pieteikumus par skrejriteņu izraisītiem negadījumiem, savukārt LTAB Garantijas fonds saņēmis 4 OCTA atlīdzību pieteikumus par ceļu satiksmes negadījumiem, kurus izraisījuši neapdrošināti elektroskrejriteņu vadītāji.

Saistībā ar vispārēju cenu pieaugumu veselības apdrošināšanas polisēm pašlaik neizdodas segt visus medicīnas aprūpes izdevumus, intervijā teica Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) un Latvijas Transportlīdzekļu apdrošināšanas biroja (LTAB) vadītājs Jānis Abāšins.

Viņš uzsvēra, ka apdrošinātāji, protams, pilda savas saistības, bet ir redzams, ka darba devēji ļoti bieži nespēj nopirkt tādas polises, kas segtu visus ar veselību saistītos riskus.

Kā skaidroja Abāšins, oficiālie inflācijas dati liecina, ka inflācija medicīnas nozarē katru gadu pēdējā desmitgadē ir rakstāma ar divciparu skaitli. Īpaši tas attiecas uz stacionāru pakalpojumiem. Savukārt ambulatorajos pakalpojumos konkurence ir lielāka, tāpēc tur tik liela cenu pieauguma nav.

"Turklāt nav paredzams, ka tas varētu mainīties, jo medicīnas izmaksas iet uz augšu visur," uzsvēra asociācijas vadītājs.

Jautāts, vai darba devēji ir motivēti pirkt dārgākas polises, Abāšins atbildēja apstiprinoši, skaidrojot, ka pirms pāris gadiem arī mainījās ar ienākuma nodokli neapliekamais limits veselības apdrošināšanas polisēm, kas bija noteikts vēl tad, kad Latvijā bija lati, un tagad tas ir 750 eiro.

Lauksaimniecības nozarē katru gadu pieaug gan apdrošināšanas veidi, gan sektori, tomēr vienlaikus joprojām ir neaptvertas zonas, piemēram, augļu un dārzeņu stādījumi, intervijā aģentūrai LETA teica Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) un Latvijas Transportlīdzekļu apdrošināšanas biroja (LTAB) vadītājs Jānis Abāšins.

Viņš skaidroja, ka lauksaimniecība ir īpatnēja nozare tādēļ, ka tā ir vienīgā, kur apdrošināšanu daļēji subsidē valsts.

Šobrīd no labības un rapša sējumiem Zemgalē ir apdrošināti aptuveni 70%, Kurzemē un Vidzemē - aptuveni 50%, bet Latgalē - aptuveni viena trešdaļa. Apdrošināto sējumu īpatsvars pamazām, bet ar katru gadu pieaug.

Kā stāstīja Abāšins, vienlaikus katru reizi, kad ir kādas nelaimes, pamainās arī apdrošināšanas segums jeb tas, pret kādiem riskiem lauksaimnieki apdrošinās un ko piedāvā apdrošinātāji.

"Piemēram, kad pirms dažiem gadiem bija lielais sausums, tad reti kuram apdrošināšanas polisē tas bija paredzēts. Tagad apdrošināšanu pret sausuma risku pērk jau diezgan regulāri," teica asociācijas vadītājs, piebilstot, ka vienlaikus ir arī redzams, ka zemnieki katru gadu teju mēģina uzminēt, pret kādiem riskiem apdrošināties. Piemēram, pamatā visi apdrošinās pret sējumu izsalšanu un veldri un domā, pret ko vēl katru gadu apdrošināties. Tomēr gadu no gada apdrošināšanas segumi pieaug.

Nekustamā īpašuma apdrošināšanā ir redzams pieaugums, bet apdrošināta ir vien puse no apdzīvotajiem īpašumiem, tāpēc izaugsmei vēl ir ļoti daudz vietas, intervijā aģentūrai LETA teica Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) un Latvijas Transportlīdzekļu apdrošināšanas biroja (LTAB) vadītājs Jānis Abāšins.

"Cilvēki arvien vairāk sāk saprast, ka mēs nedzīvojam Dieva ausī un dabas kataklizmas var skart arī mūs. Turklāt tagad kaut kas nopietnāks notiek teju katru gadu," stāstīja asociācijas vadītājs. Viņš arī piebilda, ka Latvijas Bankas statistika liecina, ka apdrošināta ir vien aptuveni puse no apdzīvotajiem īpašumiem. Līdz ar to pieaugums ir redzams, bet arī izaugsmei vēl ir ļoti daudz vietas.

Jautāts, vai šķērslis tam, lai apdrošināti būtu krietni vairāk par pusi apdzīvoto īpašumu, varētu būt polišu cenas, Abāšins skaidroja, ka standarta vienistabas, divistabu vai trīsistabu dzīvoklim apdrošināšana gadā maksā no 50 līdz 200 eiro atkarībā no polises seguma. Mājām gan polises maksā vairāk, jo arī mājas parasti maksā dārgāk.