Enerģētika

Igauņi ieliek kāju Latvijas energotirgus durvīs

Armanda Vilcāne, 30.10.2017

Jaunākais izdevums

Līdz ar dabasgāzes tirgus atvēršanu Eesti Energia meitas uzņēmums Enefit būtiski paplašinājis savu darbību Latvijas tirgū, kā arī nostiprinājis pozīcijas reģionā, uzsākot enerģijas tirdzniecību Polijā un Lietuvā, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Gāzes tirgotāju reģistrā Enefit ierakstīts šā gada 10. februārī, un pirmajos tirgus atvēršanas mēnešos uzņēmumam izdevās piesaistīt 258 klientus. Šā gada 3. ceturksnī uzņēmuma pārdotās gāzes apjoms Latvijas tirgū sasniedza 114 GWh jeb 7% no Latvijas kopējā patēriņa.

Ekonomikas ministrijā atzīmē, ka piegādātāju aktivitāte dabasgāzes tirgū ir ļoti augsta – pašlaik reģistrētais dabasgāzes tirgotāju skaits ir ievērojami lielāks nekā elektroenerģijas tirgotāju skaits pusgadu pēc tirgus atvēršanas. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) dati liecina, ka šobrīd dabasgāzi var iegādāties no 33 tirgotājiem, kas koncentrējušies uz juridisko klientu segmentu. Lielākā daļa uzņēmumu ir no Latvijas, taču starp tirgotājiem pārstāvēta arī Lietuva, Igaunija, Vācija un Šveice.

Rosība un aktivitāte dabasgāzes tirgū bija vērojama jau no pirmās atvēršanas dienas, atzīst Enefit valdes priekšsēdētājs Jānis Bethers. «Ekonomikas ministrija ar pārējiem partneriem spēja piedāvāt jau daudz sakārtotāku tirgus uzbūves principu nekā elektroenerģijas tirgus atvēršanas sākumā,» uzsver J. Bethers.

Savukārt AJ Power Holding valdes loceklis Roberts Samtiņš uzskata, ka tieši dabasgāzes tirgus atvēršana nodrošinājusi klientu skaita pieaugumu gan Enefit, gan citiem enerģijas tirgotājiem. «Tirgus kļūst arvien aktīvāks, patērētāji vairāk uzticas enerģijas tirgotājiem un izšķiras par iespējām tos mainīt. Tie elektroenerģijas tirgotāji, kuri līdz ar gāzes tirgus atvēršanu sāka saviem klientiem piedāvāt arī gāzi, ievērojami palielināja savu klientu portfeli,» atzīmē R. Samtiņš.

Lai gan DB organizētajā diskusiju panelī par siltumapgādi Latvijas Gāze valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis norādīja, ka Latvijas Gāze pēc tirgus atvēršanas ir saglabājusi savas pozīcijas Latvijas tirgū, J. Bethers domā, ka šobrīd tirgū pastāv visi nepieciešamie priekšnoteikumi, lai konkurence starp gāzes piegādātājiem palielinātos.

Visu rakstu Igauņi ieliek kāju Latvijas energotirgus durvīs lasiet 30. oktobra laikrakstā Dienas Bizness.

LASI ARĪ:

Grūstās ap tirgus pīrāgu

Pēc gāzes tirgus atvēršanas nav notikušas grandiozas izmaiņas

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Neste kļūmes dēļ gandrīz sešus gadus izmaksājusi algu bijušajam vadītājam Igaunijā

LETA--ERR/BNS, 24.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Somijas degvielas kompānijas «Neste» automātiskās algu aprēķinu sistēmas kļūmes dēļ bijušajam kompānijas meitasuzņēmuma Igaunijā «Neste Ersti» vadītājam Indrekam Kaju izmaksāti vairāk nekā 600 000 eiro darba algā sešus gadus pēc tam, kad Kaju un uzņēmuma darba attiecības tika pārtrauktas.

Algu kopumā 620 000 eiro apmērā «Neste» Kaju maksājusi no 2012.gada pēdējās dienas, kad viņš aizgāja no uzņēmuma, līdz 2018.gada septembrim, vēstīja Somijas ziņu aģentūra STT.

Kļūdu neviens nepamanīja, jo «Neste» darbojas automātiskā algu aprēķinu sistēma un to izmaksai nav nepieciešama cilvēka apstiprinājums. Arī Kaju pats par kļūmi neziņoja uzņēmumam.

Tomēr pagājušā gada nogalē «Neste» apsūdzēja Kaju par piesavināšanos un pieprasīja arestēt viņa īpašumus Somijā. «Neste» rīcībā esošā informācija liecina, ka viņš Somijas bankas kontā ienākušo algu par darbu, kuru viņš vairs neveica, pārskaitījis uz Igauniju.

Tiesa Helsinkos arestējusi Kaju piederošu akciju portfeli bankā «Nordea» 285 000 eiro vērtībā. Viņš tiesā uzstāja, ka «Neste» prasība nav spēkā noilguma dēļ, bet tiesa šādu argumentu noraidīja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SKYDAS metāla durvis – uzticamības garantija. Galvenā prasība, kas tiek izvirzīta attiecībā uz ieejas durvīm, ir šāda – lai tās kalpotu kā īsts vairogs, droši aizsargājot mūs un mūsu mājokli pret nelūgtiem viesiem. Salonu un uzņēmumu, kas piedāvā metāla durvis un sola garantētu aizsardzību, ir atliku likām. Taču tikai viens uzņēmums Baltijas valstīs piedāvā durvis ar sertifikātu, kas garantē aizsardzību pret ielaušanos. Tās ir SKYDAS metāla durvis.

Uzņēmums SKYDAS ir lietuviešu kompānijas – durvju ražotājas – UAB Plieninis skydas oficiālais pārstāvis Latvijā. Augstā produkcijas kvalitāte un ievērojamā tehnoloģiskā izaugsme ir rezultāts, kas panākts, pateicoties visu pušu auglīgajai sadarbībai un strādāšanai pēc principa: «Tas, kas bija pieņemams vakar, nevar apmierināt rītdienas vajadzības.» Tādēļ pastāvīgi tiek izstrādāti jauni durvju modeļi un to specifiskās īpašības tiek pārbaudītas notificētās laboratorijās. Klientiem tiek piedāvāti paši veiksmīgākie, sertificētie produkti.

SKYDAS turas pie uzskata: ielikt metāla durvis bez superdrošām atslēgām nav jēgas. Tāpēc visas piedāvātās durvis tiek komplektētas ar slēdzenēm, ko izgatavojuši pasaules labākie ražotāji: ASSA, ABLOY, DORMA, CISA, ATRA-DIERRE, MUL-T-LOCK, FIAM, MOTTURA. Kā papildaizsardzības līdzekli pret uzlaušanu kompānija piedāvā SKYDAS SAFETY DEVICE. Šī unikālā ierīce ir slēdzeni aizsedzoša rūdīta metāla plāksnīte jeb aizbultnis. Tas ne tikai apslēpj slēdzenes ražotāja nosaukumu, bet arī pasargā slēdzeni no izurbšanas. Pārliecinājies par šādu papildaizsardzību, zaglis uzreiz zaudēs interesi par durvīm. Savukārt saimniekam vajag tikai pielikt speciālu magnētisku atslēgu aizbultnim, to pavilkt uz leju un… durvis var atvērt! Aizbultnis viegli paceļas uz augšu, un pieeja durvīm atkal ir slēgta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Eirodurvis kopš šā gada septembra ir oficiāls MetaLux rūpnīcas pārstāvis Latvijā.

MetaLux metāla durvis tiek izgatavotas Baltkrievijā vienā no lielākajām rūpnīcām savā nozarē, un milzīgie ražošanas apjomi ļauj izstrādājumiem nodrošināt zemu cenu.

Ražošanas procesā tiek izmantotas jaunas iekārtu līnijas, jo ražotne ir atklāta pavisam nesen – 2015. gadā. Pirmsākumos kompāniju nesauca MetaLux, un tas nebija ražotājuzņēmums, jo līdz 2015. gadam Baltkrievijas uzņēmums bija darbojies kā Ķīnā ražoto metāla durvju lielākais vairumtirgotājs, veidojot milzīgus pārdošanas apmērus – 120 000 vienību gadā. Izveidojot lielu sadarbības partneru loku un nopelnot kapitālu, tika pieņemts lēmums veidot savu rūpnīcu. Tā tika izveidota MetaLux rūpnīca. Galvenā uzņēmuma darbības veiksme ir augstas kvalitātes durvis par ļoti zemām cenām. Tāpat tika likts akcents uz standarta izmēru durvju ražošanu, lai panāktu īsus izpildes termiņus un augstāku produktivitāti. Standarta izmēri ļauj MetaLux produkciju ražot pat tad, ja vēl nav klientu, kas gatavi to pasūtīt. Tas dod iespēju rūpnīcu noslogot ar darbu, un gala rezultātā tiek panākta ļoti izdevīga cena klientiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Visvairāk atvaļinājumā tērē šveicieši, vismazāk – lietuvieši

Anda Asere, 06.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vistaupīgāk eiropiešu vidū šovasar ceļojuši lietuvieši, tērējot aptuveni 518 eiro, bet visvairāk – šveicieši, vidēji veltot tam 1114 eiro, liecina finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmuma «Revolut» analītiķu aprēķini.

«Revolut» analītiķi izvērtējuši datus periodā no 1. jūnija līdz 20. augustam par to, cik Eiropas iedzīvotāji šajā vasarā tērējuši lidojumiem, naktsmītnēm, transportam, pārtikai un dzērieniem ārvalstīs. Baltijas valstu starpā visvairāk ceļojumiem tērējuši igauņi, latvieši palikuši otrajā vietā, bet vislētāk ceļojuši lietuvieši.

Igauņi vidēji iztērēja 704 eiro un tie ir lielākie Izdevumi Baltijas valstu starpā. Sasummējot galvenos ceļojumu izdevumus, «Revolut» analītiķi secinājuši, ka viens latviešu ceļotājs vidēji iztērēja 597 eiro. Latvieši arvien biežāk ceļo uz ārvalstīm un tur iztērē arvien vairāk naudas. 2017. gadā latvieši ceļojot iztērēja par 18% vairāk, nekā 2016. gadā, un šī summa sasniedza 930 miljonus eiro, liecina Latvijas centrālā statistikas pārvaldes dati.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kosmētikas ražotājs AS Dzintars šonedēļ iepazīstinās ar jaunu ārstnieciskās kosmētikas produktu līniju kāju kopšanai Future Formula SOS, informē uzņēmumā.

Jaunie produkti ir paredzēti kāju kopšanai un tādu izplatītu problēmu efektīvai profilaksei kā pietūkums, smagums un sasprindzinājums kājās, raupja pēdu āda un saplaisājuši papēži, nagu un pēdu sēnīšu infekcijas.

Uzņēmumā norāda, ka jaunie produkti ir nākamais solis ārstnieciskās kosmētikas segmenta attīstībā.

«Šīs sērijas produkti satur rūpīgi atlasītas dabiskas izcelsmes aktīvās sastāvdaļas, kuru iedarbība novērš konkrētas veselības problēmas. Izejvielas ir jāizvēlas un jākombinē tā, lai tās iedarbotos sinerģiski,» saka AS Dzintars valdes priekšsēdētājs Iļja Gerčikovs.

Ārstnieciskās kosmētikas produkti kāju kopšanai jau ir pieejami tirdzniecības tīkla Dzintars firmas veikalos. Tuvākajā laikā tos būs iespējams iegādāties arī aptiekās visā Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas vārds ierauts Tallinas, Pērnavas un Tartū tirgu skandālā, kas kaimiņvalstī pacelts pat līdz valdības līmenim. Igauņi, dzenot pēdas tirgos nopērkamo zemeņu aizdomīgajai izcelsmei, atklājuši pārpirkšanas shēmu ar daudz plašāku pārtikas produktu klāstu. Ogas, dārzeņi un sēnes vairumā tiek uzpirktas Rīgas «Nakts tirgū», bet tālāk ar daudz augstāku cenu tirgos Igaunijā tiek pārdotas kā izaudzētas igauņu zemnieku saimniecībās - vēsta LNT Ziņas.

Igaunijā tā sauktais zemeņu skandāls sākās pēc tam, kad dažādās vietās nopirktajās zemenēs laboratoriskie izmeklējumi uzrādīja pesticīdu atliekas virs atļautās normas. Konkrēto zemnieku saimniecību augsnēs problēmas netika atklātas, tāpēc radās aizdomas, ka tirgotāji Igaunijā pašmāju zemenes ir sajaukuši ar ievestajām. Ātri vien noskaidrojās – dažādas, tostarp neskaidras izcelsmes zemenes igauņi iepērk Rīgā Nakts tirgū, kur savukārt prece tiek ievesta arī no Lietuvas, Polijas un citām valstīm.

Igauņu uzpircēji Rīgā Nakts tirgū zemenes iepērk vidēji par 2,50 vai 3 eiro kilogramā, taču tirgos Igaunijā pārdod par 5 vai 6 eiro kilogramā. Turklāt Rīgā vairumā uzpirktās zemenes uzpircēji pārdod Tallinā, Pērnavā un Tartu, krāpjoties par to izcelsmi. Uz cenu zīmēm tiek apgalvots, ka ogas ir audzētas Igaunijā, nevis ievestas no Latvijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Kultūras iezīmes reklāmā – kas jāzina, eksportējot uz Lietuvu un Igauniju?

Stratēģiskās zīmolu aģentūras Stereo partneris Vaidas Matulaitis, 22.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visas trīs Baltijas valstis tiek uztvertas kā viens veselums ārvalstu kontekstā – ne tikai ģeogrāfiskā novietojuma un līdzīgo vēsturisko notikumu dēļ, bet arī sociālajos, ekonomiskajos un politiskajos rādītājos.

Tomēr atšķirīgās mentalitātes un kultūras kodi nereti maina visu kopējo ainu. Jo īpaši tas attiecas uz dažādiem ieradumiem, tradīcijām, ikdienas paradumiem iepirkšanās un kultūras patēriņa jomā, turklāt rādās, ka visas kaimiņvalstis ir krasi atšķirīgas un to kultūras kodi atspoguļojas arī vizuālajā komunikācijā.

1. Kamēr igauņi klausās, lietuvieši vizualizē

Skaidrs, ka šīs robežas saplūst un viss nav viennozīmīgi balts un melns, tomēr, papētot vairākas kampaņas, nākas secināt, ka igauņi daudz lielāku uzsvaru liek uz ziņas nodošanu un spēcīgu vēstījumu radīšanu, kamēr lietuvieši fokusējas uz vizuāli spilgtiem vai iespaidīgiem kadriem. Arī lielie reklāmas laukumi ir labs piemērs, kas liek secināt, ka Igaunijā tas būs teikums ar «tvistu», kamēr Lietuvā galvenā ziņa tiks nodota ar spilgtiem vizuālajiem risinājumiem, ko varbūt papildinās kāds teksts. Arī Igaunijas TV reklāmas tiek balstītas uz spēcīgiem vārdu salikumiem, kamēr lietuvieši bagātinās savus stāstus ar īpašu poētiskumu, izteiktām vizuālām detaļām un efektīviem radošajiem risinājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas valstu iedzīvotāji ļoti labprāt iepērkas ārzemēs, visbiežāk kaimiņvalstīs, tam kopumā tērējot vairāk nekā miljardu eiro gada laikā. Šādi dati iegūti pētījumā par Baltijas valstu patērētāju izvēlēm, ko veica Nīderlandē dibinātais pētījumu institūts «Regionplan Policy Research» un profesionālo pakalpojumu kompānija «EY».

Pēc ekspertu skaidrojuma, šāda mēroga iepirkšanās ārzemēs skaidrojama ar zemiem ienākumiem un produktu cenu atšķirībām dažādās valstīs.

Katrs otrais Baltijas valstu iedzīvotājs pērk produktus vai mājsaimniecības preces ārzemēs vismaz reizi gadā. Visvairāk ārzemēs iepērkas Igaunijas iedzīvotāji – 56%, bet latvieši un lietuvieši dodas uz kaimiņvalstīm nedaudz retāk - attiecīgi 52% un 49%.

«Iemesli tam, ka Baltijas valstu iedzīvotāji iepērkas ārzemēs ir dažādi. Ienākumiem palielinoties, Baltijas valstu iedzīvotāji kļūst aizvien mobilāki. Palielinās arī tiešo avioreisu un attiecīgi lidojumu skaits no Baltijas valstīm, kas ir attīstīto valstu iezīme. Tomēr pētījums atklāja vēl kādu fenomenu - Baltijas valstis izceļas ar lielu skaitu «ekonomisko tūristu». Liela daļa Baltijas valstu iedzīvotāju regulāri dodas uz ārzemēm, lai iegādātos lētākas preces un pakalpojumus,» uzsver «Regionplan» pētnieks Ježijs Strātmeijers (Jerzy Straatmeijer), kura vadībā veikts šis pētījums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī esmu projām no lielā sporta, joprojām esmu tajā iekšā, tikai citā statusā

Tā DB saka soļotājs, olimpiskais vicečempions Aigars Fadejevs, kura izveidotā rehabilitācijas klīnika AF Workout nesen ir pārcēlusies uz skaistām telpām Rīgas centrā. Beidzot soļotāja karjeru, viņš sevī atklājis fizioterapeita talantu. Strādājot Losandželosā, A. Fadejevs ir ārstējis dažāda kalibra sporta pasaules smagsvarus, vairākas Holivudas zvaigznes. Lai arī klīnika Latvijā ir aprīkota ar pasaulē ātrākajiem skriešanas celiņiem un velotrenažieriem, tās mērķa auditorija galvenokārt ir tieši biroju darbinieki.

Kad un kā sākās tava sportista karjera? Kāpēc izvēlējies tieši soļošanu?

Tā bija liktenīga sagadīšanās. Mācījos lauku skoliņā. Tolaik tika rīkotas pavasara un rudens spartakiādes, kurās vajadzēja obligāti piedalīties. Tā kā biju augumā maziņš, nevarēju nedz tālu aizsviest bumbiņu, nedz augstu uzlēkt. Līvu pamatskolas skolotājs Uģis Barons bija pamanījis, ka man kā īstam lauku puikam, kurš bija pieradis strādāt dažādus smagus darbus, ir gana liela izturība. Neviens bērns negribēja pieteikties trīs kilometru soļošanai. Es, būdams ne tikai klases vecākais, fizorgs, politinformators, bet arī pionieru ierindas skatu komandieris, biju iedomājies, ka spartakiādē visi bērni sanāks kopā, pūtīs taures un dos pa bungām, soļojot kā ierindas skatē. Kad mani aizveda uz stadionu, sapratu, ka tā nebūt nav tāda veida soļošana. Tikai stundu pirms sacensību sākuma man iemācīja, kā soļo sportisti, bet es vinnēju spartakiādi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Austrumu slimnīcā pacientiem ar lūzumiem pieejams pirmais heksapods Baltijā

Monta Glumane, 18.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca pašlaik ir vienīgā vieta visā Baltijā, kur pacientiem ar ekstremitāšu - kāju un roku lūzumiem vai ar iedzimtām ekstremitāšu deformācijām, ir pieejama jaunākā tehnoloģija - ortopēdiskais heksapods.

Tas ir ārējās fiksācijas aparāts, kura modernā versija ir aizgūta no kosmonautikas un robotu tehnikas, bet pats princips sakņojas klasiskajā Iļizarova metodē. Vienas šādas iekārtas cena ir aptuveni 20 000 eiro.

«Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā ik dienu tiek nogādāti pacienti, kuriem pēc dažādām traumām ir nepieciešama traumatologu palīdzība, tie ir arī kāju un roku lūzumi, tāpat pie mums vēršas cilvēki ar iedzimtām deformācijām, kas nozīmē to, ka viņam ir jāsadzīvo ar īsāku kāju, retāk arī īsāku roku. Mūsu - ārstu - galvenais uzdevums ir atjaunot cietušo ekstremitāšu anatomisko garumu un formu. Pretējā gadījumā šiem cilvēkiem tas nozīmē mugurkaula deformāciju, sāpes locītavās un jostas daļā - tas ir gan funkcionāls, gan estētisks defekts,» skaidro Traumatoloģijas un ortopēdijas klīnikas ārsts Konstantīns Plotņikovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kariņš: Ja igauņi sākuši akcīzes karu pret Latviju, mums neatliek nekas cits kā atbildēt

LETA, 17.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau Igaunija lauzusi vienošanos ar Latviju par akcīzes nodokli alkoholam un sākusi šo karu, tad Latvijai neatliek nekas cits kā atbildēt ar attiecīgu akcīzes samazinājumu, šodien pēc sadarbības padomes sēdes žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Kariņš atgādināja, ka pirms vairākiem gadiem abas valstis noslēgušas vienošanos par to, ka Latvija cels akcīzes nodokli, tuvinoties Igaunijas līmenim. Toreiz Latvija apņēmās to darīt pakāpeniski, lai izvairītos no kontrabandas alkohola tirdzniecības apmēru pieauguma.

«Mums par pārsteigumu, Igaunijas valdība un parlaments pieņēma lēmumu lauzt šo vienošanos. Tā vietā viņi pēkšņi strauji plāno pazemināt akcīzes nodokli,» sacīja Kariņš, piebilstot, ka tas ieliek Latviju ļoti neērtā situācijā, kurā valsts ir spiesta atbildēt «faktiski pilnīgi pret mūsu gribu".

«Es nekādā gadījumā nevēlos akcīzes karu ar Igauniju, bet, ja igauņi lauž vienošanos un sāk šo karu pret mums, tad mums nekas cits neatliek, kā atbildēt ar attiecīgu akcīzes samazinājumu,» paziņoja politiķis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Vērs durvis uz Skandināviju

Kristīne Stepiņa, 24.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas metāla durvju tirgus ir piesātināts un konkurence liela, iespējas pašmāju ražotāji saskata eksportā

SIA Meko un Ko ir viens no lielākajiem metāla durvju ražotājiem Latvijā, kas darbojas jau 15 gadus. Uzņēmums tās ražo, uzstāda, kā arī apkalpo elektroniskās kodu sistēmas un veic metālapstrādes ārpakalpojumus. Uzņēmuma klienti ir gan privātpersonas, gan namu apsaimniekošanas uzņēmumi, gan pašvaldības.

Tā kā konkurence metāla durvju tirgū ir ļoti sīva, SIA Meko un Ko uzsvaru liek uz kvalitāti un cenu. «Ideāli būtu, ja mēs vienmēr varētu saražot un piegādāt produkciju laikā, bet, tā kā pasūtījumu skaits ir liels, gadās, ka iekrītam ar termiņiem,» neslēpj SIA Meko un Ko valdes loceklis Kristians Riekstiņš. 2016. gadā uzņēmums ir palielinājis apgrozījumu par vairāk nekā 50%. Tas ieviesa metālapstrādes ārpakalpojumus – griešanu, metināšanu, locīšanu, kas nodrošināja aptuveni trešo daļu no apgrozījuma. Šim mērķim uzņēmums ir iegādājies modernas tehnoloģijas, tostarp, piemēram, optisko lāzeru. «Ar to varam metālu griezt kā sviestu,» salīdzina K. Riekstiņš. Pārējo apgrozījumu uz pusēm veido metāla durvju ražošana un elektronisko kodu sistēmu uzstādīšana. «Prasības metāla durvīm gadu gaitā ir augušas. Pirms kāda laika cilvēkiem vajadzēja durvis, kuras tikai labi funkcionē, tagad viņi grib skaistas durvis – ar interesantu dizainu, kurās ir iestrādāti, piemēram, logi. Tāpat durvīm ir uzlabojusies siltumefektivitāte un skaņas izolācija,» stāsta K. Riekstiņš. Pēdējos divos gados uzņēmums ir iegādājies jaunas metāla izciršanas, locīšanas, kontaktmetināšanas un valcēšanas iekārtas vairāku simtu tūkstošu eiro apjomā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Īpašumus apzog profesionālāk; lielākais guvums - 300 tūkstošu eiro apmērā

Laura Mazbērziņa, 15.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īpašuma zādzības Rīgā un Rīgas reģionā zagļi veic aizvien profesionālāk, līdz ar to viņu guvums ir krietni lielāks

Kaut arī par īpašumu apzagšanas gadījumiem dzirdams vai ik dienas, Valsts policijas statistika liecina, ka kopumā šādu zādzību skaits Rīgā un Rīgas reģionā sarucis par teju 30%. «Domāju, ka zagļi kļūst arvien profesionālāki, jo gadu laikā ir pieaudzis zaudējuma apmērs. Zagļi vairāk koncentrē savu uzmanību uz finansiāli vērtīgākajām un vieglāk realizējamajām lietām, tāpēc veiksmīgas zādzības gadījumā mantas īpašniekam tiek nodarīti ievērojami zaudējumi. Lielākie zaudējumi kādam privātmājas īpašniekam bijuši 300 tūkstošu eiro apmērā,» pastāstīja Valsts policijas Rīgas reģiona Kriminālpolicijas pārvaldes 2.biroja 2.nodaļas priekšnieks Jevgeņijs Semjonovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Vai arī Latvija kāps uz igauņu akcīzes nodokļa grābekļa?

Latvijas Alkohola nozares asociācija, 18.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Strauja un ekonomiski nepamatota akcīzes nodokļa celšana alkoholam iecirtusi pamatīgu robu Igaunijas budžetā. Tā kā Latvijā grādīgie dzērieni maksā lētāk, igauņi pirkt alkoholu regulāri dodas uz Latvijas veikaliem.

Latvijas Alkohola nozares asociācijas aplēses liecina, ka 2017. gadā Latvijas budžets no igauņu alkohola iegādes braucieniem uz Latviju ieguvis vismaz 40 miljonus eiro. Igaunijas piemērs pierādījis, ka nepārdomāta akcīzes nodokļa celšana nav priekšnosacījums lielākiem nodokļu ieņēmumiem valsts budžetā – tieši pretēji: pircēji meklē lētākas alkohola iegādes iespējas kaimiņvalstīs, un pieaug nelegālā alkohola tirgus.

Pagājušajā gadā Igaunijas budžets ieņēma par 50 miljoniem eiro mazāk nekā plānots un ieņēmumi no alkohola tirdzniecības samazinājās par apmēram 30 miljoniem eiro.

Turpmāko trīs gadu laikā strauju akcīzes nodokļa celšanu plāno arī Latvija – šajā gadā nodoklis tiek celts par 15%, nākamajā gadā par 10% un 2020.gadā – vēl par 10%. Nodokļu celšana plānota, neskatoties uz to, ka jau vidēji šobrīd grādīgo alkoholisko dzērienu akcīzes nodoklis un PVN kopumā veido vairāk nekā 70% no dzēriena cenas veikalos, dažreiz pat tuvu 90% no dzērienu cenas (skatīt pievienoto infografiku).

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Īstenojas ideja par filmas Svingeri Baltijas franšīzi

Lelde Petrāne, 08.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas medijos publiskota ziņa, ka 10. novembrī kinoteātra pirmizrādi piedzīvos režisora Andreja Ēķa spēlfilma Svingeri – Latvijā populārā komēdija adaptēta kaimiņvalsts vidē un uzfilmēta no jauna, ar pazīstamiem igauņu aktieriem.

Pēc Latvijas distribūcijā gūtajiem panākumiem (filmai, kas pirmizrādi piedzīvoja 2016. gada decembrī, 2017. gada pavasarī skatītāju skaits pārsniedza 100 000) dzimusi ideja par Baltijas franšīzi, un 2017. gada vasarā Svingeri tika uzfilmēti Igaunijā, lomās pieaicinot vietējā publikā iemīļotus aktierus – filmā piedalās Jans Ūspolds, Elīna Reinolda, Elīna Purde, Ago Andersons, Ivo Ūkivi, Stens Karpovs un Jekaterina Novosjolova.

Filmas distributors Timo Dieners no kompānijas Hea Film preses relīzē joko, ka Igaunijā tā esot pierasta prakse – lai pašmāju komēdija kļūtu par kases grāvēju, igauņi vienmēr paļaujoties uz tuvāko kaimiņu palīdzību. 2016. gadā un līdz ar to visā atjaunotās valsts periodā par populārāko filmu Igaunijas kinoteātros kļuva komēdija Klases vakars – to noskatījās vairāk nekā 189 000 interesentu (tādējādi tikai par 5000 skatītājiem atpaliekot no 2009. gadā sasniegtā rekorda, ko izcīnīja Džeimsa Kamerona filma Avatars). Šīs filmas pamatā bija dāņu komēdija Klassefesten (2011), kam tapusi arī somu versija, un šogad igauņi nolēmuši pārbaudīt, vai tikpat veiksmīgs komēdiju imports izdodas arī pāri valsts dienvidu robežai, tātad no Latvijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valka pārvērtusies par alkohola tirdzniecības galvaspilsētu; igauņi un somi mūsu valstī turpina ierasties lētāka alkohola meklējumos.

Jāteic, ka igauņi naski ir iesaistījušies arī šī biznesa attīstībā Latvijā. Tā, piemēram, igauņiem piederošā kompānija SIA ET Invest 2015. gadā izveidoja veikalu Alko 1000 Market Valkā, Apē, Ainažos un Grenctālē. «Sākumā veikals bija pavisam neliels, taču šo gadu laikā esam ievērojami paplašinājuši telpas. Nekad iepriekš nebijām domājuši, ka šis bizness Valkā būs tik sekmīgs. Paplašinot veikalu, mums šķita, ka visiem dzērieniem būs vairāk vietas, taču tagad, kad esam krietni lielākās telpās, joprojām šķiet, ka arī tagad vietas ir pārāk maz. Bizness patiesi attīstās,» stāsta Mēliss Reiljans (Meelis Reiljan), Alko 1000 Market komunikācijas menedžeris.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

FOTO: Francijas futbola izlase otro reizi vēsturē kļūst par pasaules čempioniem

LETA, 16.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Francijas futbola izlase svētdien Krievijā otro reizi vēsturēizcīnīja Pasaules kausu.

Turnīra finālmačā Francijas futbolisti «Lužņiku» stadionā Maskavā ar 4:2 (2:1) uzvarēja Horvātijas valstsvienību.

Šī mača rezultātu 18.minūtē atklāja Francijas izlase, jo pēc tās standartsituācijas bumbu ar galvu savos vārtos raidīja horvātu uzbrucējs Mario Mandzukičs. Savukārt desmit minūtes vēlāk Horvātija panāca neizšķirtu, kad izcēlās Ivans Perišičs, bet 38.minūtē Francijas labā 11 metru soda sitienu realizēja Antuāns Grīzmans, atkal vadībā izvirzīdams francūžus. Pirmais puslaiks noslēdzās ar 2:1 par labu francūžiem.

Otrajā puslaikā Francija pamanījās izvirzīties vadībā ar 4:1, kad pa vārtiem guva Pols Pogbā un talantīgais Kilians Mbapē, tomēr 69.minūtē Mandzukičs pēc rupjas franču vārtsarga Igo Lorī kļūdas vienus vārtus atguva. Rezultāts pēc tam gan vairs nemainījās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atvaļinājuma sezonā noteikti jāparūpējas, lai drošībā būtu gan tuvinieki, jo īpaši – bērni, gan mājoklis, jo jebkuri nepatīkami notikumi var izjaukt ģimenes plānus, atgādina apdrošināšanas akciju sabiedrība "BTA Baltic Insurance Company".

"Daudzi atvaļinājuma laikā atstāj ierasto mājokli, lai dotos atpūsties pie dabas, uz vasarnīcu vai kādā ceļojumā. Jebkurā gadījumā ir ļoti svarīgi veikt visus iespējamos drošības pasākumus pret garnadžu tīkojumiem," uzsver "BTA" Baltijas risku parakstīšanas departamenta direktors Ivo Danče.

"Mājoklis noteikti jāapdrošina, tāpat arī jāseko Valsts policijas un drošības ekspertu ieteikumiem, tomēr tas ir vairāk vienreizējs pasākums. Savukārt bērnu un citu tuvinieku drošībai rūpīgi jāseko visā atvaļinājuma laikā, lai nesagaidītu nepatīkamus un sāpīgus pārsteigumus."

"Ģimenēm noteikti iesakām iegadāties Nelaimes gadījumu apdrošināšanu, kas iespējamu traumu padarīs mazāk sāpīgu vismaz finansiālajā ziņā, tāpat arī jāparūpējas par piemērotāko apdrošināšanas veidu mājoklim," atzīst I. Danče.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk nekā 50 apartamentu durvis no slavenās Ņujorkas viesnīcas «Chelsea Hotel», kur savulaik apmetušies daudzi rakstnieki un mākslinieki, nākamnedēļ tiks pārdotas izsolē, pateicoties uzņēmīgam bijušajam bezpajumtniekam.

Neparastā izsole tiek rīkota pēc tam, kad bohēmistu iecienītā viesnīca 2011.gadā tika slēgta uz plašu renovāciju, kuras gaitā tiks saglabāta tikai šīs 12 stāvu ēkas oriģinālā fasāde, bet pārējais tiks uzbūvēts no jauna.

«Chelsea Hotel» kopš tās atvēršanas 1884.gadā bija iecienījuši daudzi radoši cilvēki, kas tur dzīvoja dienām ilgi, reizēm pat uz nenoteiktu laiku. Starp viņiem bija Marks Tvens, Džeks Keruaks, Bobs Mārlijs, Hamfrijs Bogarts, Madonna, Endijs Vorhols un daudzi citi.

Leonards Koens iemūžināja šo ēku savā dziesmā «Chelsea Hotel No. 2». Viesnīca arī kļuva bēdīgi slavena, kad pankroka mūziķis Sids Višess tika apsūdzēts par savas draudzenes Nensijas Spungenas noduršanu tajā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Itālijā un Šveicē atvieglos pandēmijas dēļ noteiktos ierobežojumus

LETA--AFP/BBC, 27.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Itālijā no 4.maija tiks atviegloti koronavīrusa pandēmijas dēļ noteiktie ierobežojumi, tostarp, cilvēkiem tiks atļauts pastaigāties parkos un apciemot savus radiniekus, svētdien televīzijā paziņoja Itālijas premjerministrs Džuzepe Konte.

Taču, apciemojot radiniekus, cilvēkiem būs jāvalkā sejas maskas un jāievēro distance, norādīja Konte. Cilvēkiem būs atļauts pārvietoties sava reģiona ietvaros, bet nebūs atļauts ceļot uz citiem reģioniem.

Publiskās vietās obligāta prasība būs sejas maskas, kuru cena gabalā nedrīkstēs pārsniegt 50 centus, nolēmusi valdība. Cilvēkiem ieteikts arī turpmāk izvairīties no apskaušanās un sarokošanās.

Konte norādīja, ka Itālijā sākas posms, kurā jāiemācās sadzīvot ar vīrusu un būt atbildīgiem. "Ja jūs mīlat Itāliju, ievērojot distanci," sacīja Konte. Tiks atļautas bēres, bet tajās drīkstēs piedalīties ne vairāk kā 15 cilvēki.

Individuālajiem sportistiem būs atļauts atsākt treniņus un cilvēkiem būs atļauts sportot ne tikai tiešā savu dzīvesvietu tuvumā, bet plašākā apvidū.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

LG Electronics (LG) uzsācis Latvijā pirmā viedā ledusskapja pārdošanu, kura saturu var redzēt, neatverot durvis.

InstaView Door-in-Door™ modelis aprīkots ar spoguļstikla paneli, kas izgaismojas, pie tā divreiz pieklauvējot, un ļauj apskatīt ātrās piekļuves nodalījumus neatverot durvis, tāpēc tiek samazināti aukstā gaisa zudumi, taupīta elektroenerģija un pārtika saglabājas svaiga ilgāk.

Neatverot durvis, aukstā gaisa zudums tiek samazināts par 41%.

LG InstaView Door-in-Door™ aprīkots ar vairākām funkcijām ilgstošākai un precīzākai produktu uzglabāšanai. Atvilktne Fresh Balancer ir aprīkota ar slēdzi, kas ļauj regulēt mitruma līmeni, lai to īpaši piemērotu augļu vai dārzeņu uzglabāšanai, tādējādi ilgāk tos uzturot svaigus. Tāpat ledusskapī izveidoti vairāki nodalījumi nelieliem produktiem, piemēram, delikatesēm un sieram, lai uzglabātu tos piemērotā temperatūrā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viss, kas ir mums apkārt, ir dizains. Tas ir kļuvis starpdisciplinārs, jomas saplūst, un viss mainās, mēs varam no tā baidīties, bet mums nāksies to pieņemt

Tā DB pauž Una Rozenbauma, kuras veidotā kampaņa #esesmuintroverts saņēma Dizaina Gada balvu 2019. Unu Rozenbaumu kaitina tas, ka Rīgai trūkst vides dizaina vīzijas, un galva viņai ir pilna ar trakām idejām. Viņai pietika drosmes latviešu autorus Londonas grāmatu tirgū pieteikt kā introvertus, bet, ja viņa uz vienu dienu kļūtu par Rīgas pilsētas radošo direktori, strūklakās lītu šampanietis.

Fragments no intervijas, kas publicēta 26. aprīļa laikrakstā Dienas Bizness:

Kādas ir tavas profesionālās attiecības ar dizainu?

Esmu hard core freelancer, kas nozīmē, ka ar melnu muti raujos gabaldarbos, taču man ir daudz vairāk projektu nekā tad, kad strādāju reklāmas aģentūrā. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc kopā ar vēl pāris potenciālajām partnerēm jau sāku plānot uzņēmuma izveidošanu šī gada rudenī. Uzņēmuma Wannabe Intelligent darbības profils būs kultūras komunikācija, ar ko es nodarbojos pēdējos piecus sešus gadus. To redzu kā brīvu nišu Latvijā. Iepriekš šķita, ka šādām aktivitātēm nav naudas, bet kopš valsts simtgades, kad lielākajai daļai projektu tāda bija nepieciešama, daudzi ir aptvēruši, ko kultūras komunikācija spēj dot, ka tā strādā gan filmām, gan literatūrai. Ja par to runā pietiekami interesantā veidā, tas palīdz, nevis traucē. Agrāk Latvijā bija priekšstats, ka mākslu nevajag pārdot, proti, ja ir labs produkts, tas sevi var pārdot pats. Tas ir mīts jeb «bleķis», jo mēs dzīvojam tādā vidē, kur notiek sīva konkurence nevis tikai starp Latvijas, bet visas pasaules produktiem, kas nozīmē, ka mums ir jāspēj pateikt, par ko būs konkrētā filma vai grāmata.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Pilna intervija ar Lattelecom Rīgas maratona direktoru: Ceļā uz zeltu

Linda Zalāne, 02.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lattelecom Rīgas maratons nav tikai priecīgas skrējēju sejas, izlieti sviedri un sportotprieks. Šim pasākumam ir savs devums Latvijas tautsaimniecībā

Nolūkā noskaidrot to, cik lielu «naudas pēdu» maratona norises dienās atstāj skrējēji un viņu līdzjutēji, veikts pētījums. Par to plašāk DB stāsta SIA Nords Event Communications valdes priekšsēdētājs, Lattelecom Rīgas maratona direktors Aigars Nords un pētījuma veicējs SIA KEKonsultācijas valdes priekšsēdētājs Elmārs Kehris.

Šogad maijā notiks 28. Lattelecom Rīgas maratons. Cik gadus Jūs esat pie šī pasākuma organizēšanas stūres?

Aigars Nords (A.N.): Šis būs 12. maratons, kuru organizēsim. Protams, ja atskatās uz to laiku, kad sākām, toreiz situācija bija cita. Skriešana nebija tik populāra, un arī mēs paši taustījāmies un domājām, kā šādu pasākumu noorganizēt, jo nevienam nebija pieredzes šajā jomā. Nezinājām, kā pareizi jāveic laika atskaite, kur ražo medaļas, kā pareizi rīkoties, lai varētu slēgt ielas. Nebija arī kam palūgt padomu. Paši kā komanda bijām braukuši uz ārvalstu maratoniem, taču tur pieredzi guvām tikai kā dalībnieki. Skaidras vīzijas mums nebija, un valdīja neziņa par to, kā un vai šis pasākums gūs atsaucību. Tā bija mana un komandas vēlme pamēģināt, jo mums pašiem patika skriet.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ne pirmo gadu alus tirgus Baltijas valstīs samazinās. Šī dzēriena ražotājus ir skārusi pieaugoša akcīze, reklāmas liegumi un citi stingri ierobežojumi. Rolands Viršils (Rolandas Viršilas), kas vada Carlsberg grupai piederošās alus darītavas Baltijas valstīs (Aldaris Latvijā, Saku Igaunijā un Švyturys-Utenos alus Lietuvā), apgalvo, ka šajos nemierīgajos laikos zelta vērtību iegūst eksports un sinerģija starp visām triju valstu darītavām. Tiesa, situāciju uzkarsē reģionā esošais akcīzes karš, kurā uzņēmējs saskata divus uzvarētājus un Latvijā pieņemto lēmumu nepamatotību.

Kādus laikus tagad piedzīvo alus darītāji Baltijas valstīs?

Tāpat kā citās rūpniecības nozarēs, arī mēs priecājamies par ekonomikas attīstību un pieaugošajiem patērētāju ienākumiem. Par to skaidri signalizē visās Baltijas valstīs pieaugušais augstākās klases Premium alus segments.

Patīkami, ka mūsu sabiedrība turpina stiprināt pozīcijas – kā ražotājs esam priekšgalā ne tikai Premium segmentā, bet arī vispārējā alus tirgū. Lietuvā savu tirgus daļu esam palielinājuši aptuveni par vienu procentu, Latvijā – aptuveni par 0,5 procentiem, Igaunijā saglabājam stabilu pozīciju.

Pilnīgi pretējas emocijas izraisa tas, ka dažādu ierobežojumu dēļ pēdējā gada laikā dzērienu tirgus ir samazinājies. Latvijā tika ierobežots dzēriena iepakojuma izmērs, Igaunijā kļuva stingrākas prasības attiecībā uz reklāmu, bet Lietuvā darbojamies tā sauktajā melnajā tirgū, jo šeit ir aizliegta jebkāda reklāma.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: «Alus nodokļa» karš ir bezjēdzīgs

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 04.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izskatās, ka Latvija un Igaunija ir sākusi savdabīgu kariņu, kura valsts noteiks zemāko akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem.

Viss sākās ar to, ka igauņi lētāku cenu dēļ devās uz Latvijas pierobežu, lai iegādātos grādīgos dzērienus, par ko Latvijas budžets tikai priecājās. Taču Igaunijas valdība ir nolēmusi no jūlija par 25% samazināt akcīzes nodokli alum, sidram un stiprajiem dzērieniem. Attiecīgais likumprojekts jau iesniegts vietējā parlamentā. Tas darīts, lai izskaustu tā saukto alkotūrismu uz Latviju. Pierobežas pašvaldības, piemēram, Valka jau sit trauksmes zvanus, ka tas Latvijas budžetam varētu izmaksāt 100 miljonus eiro.

Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Zakatistova vadībā paredzēts sākt spriest par to, vai arī Latvija samazinās akcīzes nodokļa likmi alkoholam, taču Saeimas valdošajā koalīcijā par šo jautājumu nav vienprātības. Vakar raidījumā Rīta panorāma ekonomists Pēteris Strautiņš norādīja, ka pašvaldību minētie 100 miljoni zaudējumi budžetam, ja igauņi pazeminās akcīzi alkoholam, ir stipri pārspīlēti, un uzsvēra, ka abām valstīm visgudrākais būtu turēt akcīzi pietiekami augstā līmenī un nekarot par tās pazemināšanu. «Ir jāpanāk vienošanās un šo nodokļu likmes jātur pietiekami augstā līmenī visās Baltijas valstīs,» uzsvēra ekonomists.

Komentāri

Pievienot komentāru