Nopērkot SIA Daugavpils Gaļaskombināts R (DGKR) , AS Uvic plāno četrkāršot DGKR apgrozījumu un iekarot Latviju ar saldēto pusfabrikātu produkciju.
Saldēto pusfabrikātu ražotājs AS Uvic savā sfērā ieņem vadošo pozīciju Igaunijā. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs un īpašnieks Aleksandrs Mušarovs atklāj, ka DGKR ticis iegādāts, jo Igaunijas pelmeņu tirgus līderis AS Uvic vēlējies sākt izlaist desu un žāvētās gaļas produkciju, kas ir DGKR profils. Darījuma cena gan netiek atklāta.
Apgūs premium klasi
A.Mušarovs prognozē, ka šā gada jaunā meitas uzņēmuma apgrozījums varētu būt 3 milj. Ls. Grandiozās DGKR apgrozījuma gada prognozes 12 milj. Ls apmērā, ko tiek plānots sasniegt pāris gados, viņš skaidro ar Daugavpils ražotnes daļēju rekonstrukciju, investējot tajā ap 2 milj. eiro. «Plānojam celt darba ražīgumu un paaugstināt produkcijas kvalitāti. Noteikti sāksim ražot premium klases desu un žāvētās gaļas produkciju, kas ir daudz dārgāka nekā pašreiz ražotā. Tā nākamgad būs DGKR prioritāte,» stāsta A.Mušarovs. DGKR komercdirektors Jānis Zemņickis atklāj, ka Latvijā uzņēmums strādā ar lielākajiem tirdzniecības veikalu tīkliem, tāpēc DGKR produkcija pieejama gan Rīgā, gan visos reģionos. Populārākie uzņēmuma produkti ir Kafijas servelāde, Vistas šķiņķis bez kaula un Ekstra desiņas. «Neesam liels uzņēmums, Latvijā daudzi konkurenti mums ir daudzus soļus priekšā. Mērķis ir nevis cīnīties par lielajiem pārdošanas apjomiem, bet strādāt ar iespējami augstāku kvalitāti un klientu segmentu, kam tā ir svarīga. Tāpēc izejam premium segmentā - tas būs liels solis uzņēmuma attīstībā šajā jomā», uzskata J.Zemņickis.
Vairāk uz Krieviju
Pašreizējās DGKR ražošanas jaudas ir 20 t diennaktī, kas gan tiek izmantotas mazākos apjomos. Konkrētu skaitli A.Mušarovs nevēlējās nosaukt, taču atklāja, ka pēc ražotnes rekonstrukcijas plānots ražot 20 t diennaktī, gadā līdz 6 tūkst. tonnu gaļas produkcijas. Uzņēmumā ir 100 dažādu produkcijas veidu, no tiem 60 desu produkti. DGKR produkcija lielākoties tiek realizēta tepat Latvijā. Aptuveni 15% tiek eksportēti uz Krieviju. Tās galvenokārt ir pusžāvētās un kūpinātās desas, cīsiņi un sardeles. AS Uvic DGKR eksporta apjomu uz Krieviju plāno palielināt līdz 40%, kā arī ievest DGKR produkciju Igaunijā. Eksporta apjomu nozīmīga palielināšana ir arī AS Uvic plānos. Šobrīd 30% no saražotās produkcijas tiek eksportēta uz Latviju, Lietuvu, Vāciju un Somiju. «Esam ieguvuši licenci realizēt savu produkciju arī Krievijā,» atklāj A.Mušarovs. Viņš norāda, ka uzņēmuma plānos ir kļūt par izteiktu eksportētāju, tikai 30% realizējot vietējā tirgū. «Mums ir nopietni plāni sakarā ar Latviju, līdz šim šeit esam realizējuši samērā niecīgus apjomus,» stāsta A.Mušarovs. AS Uvic ražo 120 produkcijas veidus un aizņem 75% no saldēto pusfabrikātu tirgus Igaunijā. Latvijā uzņēmums plāno ienākt ar 30-40 dažādiem produkcijas veidiem, to starpā pelmeņiem, frikadelēm, kotletēm un pankūkām. Pērn AS Uvic apgrozījums bija 7 milj. eiro, bet šogad tas tiek prognozēts jau 14 milj. eiro apmērā. «Tas saistīts ar mūsu ražotnes pilnu rekonstrukciju, kurā pēdējā pusotra gada laikā ieguldījām ap 10 milj.eiro,» skaidro A.Mušarovs. AS Uvic jaudas ļauj maksimāli ražot 1800 tonnas produkcijas diennaktī. 2005.gadā AS Uvic produkts pelmeņi Mamma-Mia ieguva labākā Igaunijas gaļas produkta balvu.
Jaunais spēlētājs var saasināt sīvo konkurenci
Igaunijas pelmeņu tirgus līdera a/s Uvic ienākšana Latvijā var saasināt jau tā sīvo konkurenci gaļas produktu tirgū, uzskata ražotāji.
Savukārt augošajā saldēto pusfabrikātu tirgū ievērojamas pārmaiņas nevarētu gaidīt, norāda nozares spēlētāji. Latvijas gaļas pārstrādes un pelmeņu tirgus līdera a/s Rīgas Miesnieks valdes priekšsēdētājs Aldis Škutāns uzskata, ka a/s Uvic ienākšana nedaudz pakutinās nervus citiem spēlētājiem un liks uzmanīgāk izvērtēt savu rīcību, tomēr lielas izmaiņas tas nevarētu radīt. A. Škutāns domā, ka Uvic galvenokārt orientēsies uz pelmeņu un saldēto produktu nišu, nevis svaigas gaļas un gatavo produktu sektoru, kur jau šobrīd ir daudz spēlētāju. Tomēr pirmajā darbības gadā iekļūt tirdzniecības tīklos jaunajam spēlētājam būtu pagrūti, jo vispirms ir sevi jāpierāda, vērtē Rīgas Miesnieka boss. Iepriekš viņš Db prognozēja, ka straujo izmaksu pieauguma dēļ no nozares nākamgad var aiziet vairāki nelieli uzņēmumi. Pašlaik Latvijā darbojas vairāk nekā simts gaļas pārstrādes uzņēmumu un jauna spēlētāja ienākšana konkurenci var tikai audzēt, uzskata citi speciālisti. «Ne nozarei, ne esošajiem tirgus dalībniekiem jauns spēlētājs nav vajadzīgs, jo konkurence šajā tirgū jau ir pietiekami asa un spēlētāju par daudz,» atzīst a/s Jelgavas gaļas kombināts padomes priekšsēdētājs Aigars Lūsis. A. Lūsis domā, ka vispirms būtu jāsekmē esošā tirgus sakārtošana, kur joprojām daudzi spēlētāji nemaksā nodokļus. Līdzīgu viedokli par nodokļiem pauda arī Latvijas gaļas ražotāju un pārstrādātāju asociācijas vadītājs Jānis Bāliņš. Par Uvic ienākšanu viņš uzzināja no Db un teica, ka vēl grūti prognozēt, kāda būs ietekme uz tirgu kopumā. Savukārt saldēto produktu ražotāja a/s Druvas pārtika padomes priekšsēdētājs Andris Valerts uzskata, ka konkurenci tas audzētu gan, iespējams, kādu tirgus daļu nāksies atdot vietējiem ražotājiem, taču ieguvēji būtu patērētāji.