Igauņi apskauž Latviju par mūsu nodokļu politiku, mēs apskaužam igauņus, bet patiesībā savi plusi un mīnusi ir katrai valstij

Bieži tā negadās – igauņi atklāti atzīst, ka kaut kas Latvijā ir izdarīts labāk nekā viņu zemē. Vēl retāk mēs paši tā jūtamies, spēlējot nepārtraukto salīdzināšanās spēli ar kaimiņiem. Tāpēc šis zināmā mērā ir vēsturisks brīdis, ka Igaunijas biznesa laikraksts Äripäev raksta – igauņi apskaužot Latvijas nodokļu sistēmu. Latvijai esot labi plānota un mērķtiecīga nodokļu politika jaunajiem uzņēmumiem. Kā noprotat, runa ir par Latvijā daudz aprunāto un žņaudzīto mikrouzņēmumu nodokļa likmi, kādas Igaunijā nav. Protams, mēs paši apzināmies, ka pēc pēdējiem likuma grozījumiem un uzliktajiem ierobežojumiem, mikrouzņēmumu nodokļa likme Latvijā ne tuvu vairs nav tik draudzīga mazajiem uzņēmumiem, kāda tā bija iepriekš, bet tas netraucē igauņiem jūsmot par to, ka Latvija kļuvusi par lecekti augošām kompānijām.

Vistaupīgāk eiropiešu vidū šovasar ceļojuši lietuvieši, tērējot aptuveni 518 eiro, bet visvairāk – šveicieši, vidēji veltot tam 1114 eiro, liecina finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmuma «Revolut» analītiķu aprēķini.

«Revolut» analītiķi izvērtējuši datus periodā no 1. jūnija līdz 20. augustam par to, cik Eiropas iedzīvotāji šajā vasarā tērējuši lidojumiem, naktsmītnēm, transportam, pārtikai un dzērieniem ārvalstīs. Baltijas valstu starpā visvairāk ceļojumiem tērējuši igauņi, latvieši palikuši otrajā vietā, bet vislētāk ceļojuši lietuvieši.

Igauņi vidēji iztērēja 704 eiro un tie ir lielākie Izdevumi Baltijas valstu starpā. Sasummējot galvenos ceļojumu izdevumus, «Revolut» analītiķi secinājuši, ka viens latviešu ceļotājs vidēji iztērēja 597 eiro. Latvieši arvien biežāk ceļo uz ārvalstīm un tur iztērē arvien vairāk naudas. 2017. gadā latvieši ceļojot iztērēja par 18% vairāk, nekā 2016. gadā, un šī summa sasniedza 930 miljonus eiro, liecina Latvijas centrālā statistikas pārvaldes dati.

Latvijas vārds ierauts Tallinas, Pērnavas un Tartū tirgu skandālā, kas kaimiņvalstī pacelts pat līdz valdības līmenim. Igauņi, dzenot pēdas tirgos nopērkamo zemeņu aizdomīgajai izcelsmei, atklājuši pārpirkšanas shēmu ar daudz plašāku pārtikas produktu klāstu. Ogas, dārzeņi un sēnes vairumā tiek uzpirktas Rīgas «Nakts tirgū», bet tālāk ar daudz augstāku cenu tirgos Igaunijā tiek pārdotas kā izaudzētas igauņu zemnieku saimniecībās - vēsta LNT Ziņas.

Igaunijā tā sauktais zemeņu skandāls sākās pēc tam, kad dažādās vietās nopirktajās zemenēs laboratoriskie izmeklējumi uzrādīja pesticīdu atliekas virs atļautās normas. Konkrēto zemnieku saimniecību augsnēs problēmas netika atklātas, tāpēc radās aizdomas, ka tirgotāji Igaunijā pašmāju zemenes ir sajaukuši ar ievestajām. Ātri vien noskaidrojās – dažādas, tostarp neskaidras izcelsmes zemenes igauņi iepērk Rīgā Nakts tirgū, kur savukārt prece tiek ievesta arī no Lietuvas, Polijas un citām valstīm.

Igauņu uzpircēji Rīgā Nakts tirgū zemenes iepērk vidēji par 2,50 vai 3 eiro kilogramā, taču tirgos Igaunijā pārdod par 5 vai 6 eiro kilogramā. Turklāt Rīgā vairumā uzpirktās zemenes uzpircēji pārdod Tallinā, Pērnavā un Tartu, krāpjoties par to izcelsmi. Uz cenu zīmēm tiek apgalvots, ka ogas ir audzētas Igaunijā, nevis ievestas no Latvijas.

Šobrīd Latvijā tādai finanšu krīzei, kāda mūsu valsti skāra pirms desmit gadiem - 2008. gadā, nav pamata, tā svētdien raidījumam «LNT Ziņu TOP 10» uzsvēra virkne ekspertu.

«Šobrīd runāt par to, ka mums būtu kaut kāds apstākļu kopums, no kura varam uzskatīt, ka jāsagaida [krīze] tuvāko divu, trīs, četru gadu laikā, es tos vienkārši pagaidām neredzu. Es neredzu nevienu, kurš redzētu, kurš saprot no tā un var par to objektīvi spriest,» sacīja investīciju bankas «Prudentia» partneris Ģirts Rungainis. Tāpat investīciju baņķieris uzskata, ka uz Latviju šobrīd neattiecas Eiropas Centrālās bankas (ECB) uzraudzības valdes priekšsēdētājas Danielas Nuī paustais, ka nākamā krīze, ko var piedzīvot Eiropa un pasaule, varētu būt saistīta ar nekustamo īpašumu tirgu un hipotekāro kreditēšanu.

Vienlaikus, piemēram, Stokholmā, Parīzē, Londonā nekustamā īpašuma cenas liek uzdot nopietnus jautājumus par to, cik tas ilgi tas var turpināties un kā beigsies. Ekonomisti norāda, ka ir labi, ka ECB par to uztraucas, lai laikus reaģētu. Tikmēr Latvijas Bankas (LB) eksperts norāda, ka problēmas šajās valstīs Latviju būtiski nevar ietekmēt. «Ja arī kādā valstī problēmas rodas, tas neizraisīs tādu masīvu eirozonas mēroga krīzi. Mūs tas var ietekmēt tikai tad, ja eirozonas kopējā ekonomika sāk buksēt, tad mūsu eksportētāji [ar to] saskarsies,» teica LB Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

Latvieši un lietuvieši uz nākotni ekonomiskās krīzes situācijā raugās pesimistiskāk nekā igaiņi.

Latvijā indekss, kas parāda iedzīvotāju noskaņojumu, gada laikā noslīdējis no 72 līdz 67 punktiem, arī Lietuvā tas ir 67, bet Igaunijā – 75.

Tikai trešā daļa Latvijā un Igaunijā aptaujāto uzskata, ka šobrīd ir piemērots mirklis dzīvokļa, zemes, automašīnas vai mēbeļu iegādei. Lietuvieši šajā ziņā ir optimistiskāki, raksta Diena.

Kā norāda speciālisti, Igaunija ir par vienu līdz diviem ceturkšņiem priekšā Latvijai ekonomiskās attīstības ciklā. Tomēr jāņem vērā, ka ārējais ekonomiskais šoks nav beidzies un eksporta tirgi aug lēnāk, bet finansējums sadārdzinās.

Baltijas valstu iedzīvotāji ļoti labprāt iepērkas ārzemēs, visbiežāk kaimiņvalstīs, tam kopumā tērējot vairāk nekā miljardu eiro gada laikā. Šādi dati iegūti pētījumā par Baltijas valstu patērētāju izvēlēm, ko veica Nīderlandē dibinātais pētījumu institūts «Regionplan Policy Research» un profesionālo pakalpojumu kompānija «EY».

Pēc ekspertu skaidrojuma, šāda mēroga iepirkšanās ārzemēs skaidrojama ar zemiem ienākumiem un produktu cenu atšķirībām dažādās valstīs.

Katrs otrais Baltijas valstu iedzīvotājs pērk produktus vai mājsaimniecības preces ārzemēs vismaz reizi gadā. Visvairāk ārzemēs iepērkas Igaunijas iedzīvotāji – 56%, bet latvieši un lietuvieši dodas uz kaimiņvalstīm nedaudz retāk - attiecīgi 52% un 49%.

«Iemesli tam, ka Baltijas valstu iedzīvotāji iepērkas ārzemēs ir dažādi. Ienākumiem palielinoties, Baltijas valstu iedzīvotāji kļūst aizvien mobilāki. Palielinās arī tiešo avioreisu un attiecīgi lidojumu skaits no Baltijas valstīm, kas ir attīstīto valstu iezīme. Tomēr pētījums atklāja vēl kādu fenomenu - Baltijas valstis izceļas ar lielu skaitu «ekonomisko tūristu». Liela daļa Baltijas valstu iedzīvotāju regulāri dodas uz ārzemēm, lai iegādātos lētākas preces un pakalpojumus,» uzsver «Regionplan» pētnieks Ježijs Strātmeijers (Jerzy Straatmeijer), kura vadībā veikts šis pētījums.

«Pāreja uz eiro nozīmē, ka jebkura cilvēka maciņā vai burkā, jebkura uzņēmuma seifā visa nauda ir jāizceļ ārā un vai nu vietā jāieliek jauna vai arī jāpanāk, lai cilvēks strādā ar 21.gadsimta norēķinu metodēm jeb bezskaidriem norēķiniem,» norāda Swedbank valdes loceklis un Klientu apkalpošanas pārvaldes vadītājs Ģirts Bērziņš, sakot, ka Eiro ieviešanas process būs reizes desmit nopietnāks, nekā sākumā šķiet.

Swedbank apspriedusi eiro ieviešanu ar kolēģiem Igaunijā. Kā atzina Bērziņš, Latvijas izaicinājums ir lielāks nekā Igaunijā, jo mums ir ļoti liels monētu īpatsvars. «Igauņiem monētas bija problēma - viņi banku filiālēs apzināja visas iespējamās slēdzamās telpas, rūpīgi skatījās, kāds ir grīdas segums, cik daudz monētas var novietot uz vienu kvadrātmetru, lai nākamā dienā tās neattaptos pagrabā,» par kaimiņvalsts pieredzi eiro ieviešanas laikā stāstīja Bērziņš.

Apskatoties Latvijas Bankas mājaslapā, cik monētas Latvijā ir apgrozībā un kāds ir katras monētas svars, aplēsts, ka Latvijā apgrozībā ir 1100 tonnas monētu. «Daļu droši vien neatnesīs, saglabās kā suvenīrus, bet lielāko daļu atnesīs, pat 500, 600 vai 700 tonnas ir ļoti ievērojams svars. Jāsaprot, ka naudas nomaiņa notiek caur diezgan ierobežotiem kanāliem - dienas beigās tā saplūst vai nu pie tirgotājiem vai pie bankām, un šis naudas apjoms relatīvi īsā laikā būs jāpārvieto, kas būs liels un fiziski smags darbs,» raksturoja Bērziņš.

Visas trīs Baltijas valstis tiek uztvertas kā viens veselums ārvalstu kontekstā – ne tikai ģeogrāfiskā novietojuma un līdzīgo vēsturisko notikumu dēļ, bet arī sociālajos, ekonomiskajos un politiskajos rādītājos.

Tomēr atšķirīgās mentalitātes un kultūras kodi nereti maina visu kopējo ainu. Jo īpaši tas attiecas uz dažādiem ieradumiem, tradīcijām, ikdienas paradumiem iepirkšanās un kultūras patēriņa jomā, turklāt rādās, ka visas kaimiņvalstis ir krasi atšķirīgas un to kultūras kodi atspoguļojas arī vizuālajā komunikācijā.

1. Kamēr igauņi klausās, lietuvieši vizualizē

Skaidrs, ka šīs robežas saplūst un viss nav viennozīmīgi balts un melns, tomēr, papētot vairākas kampaņas, nākas secināt, ka igauņi daudz lielāku uzsvaru liek uz ziņas nodošanu un spēcīgu vēstījumu radīšanu, kamēr lietuvieši fokusējas uz vizuāli spilgtiem vai iespaidīgiem kadriem. Arī lielie reklāmas laukumi ir labs piemērs, kas liek secināt, ka Igaunijā tas būs teikums ar «tvistu», kamēr Lietuvā galvenā ziņa tiks nodota ar spilgtiem vizuālajiem risinājumiem, ko varbūt papildinās kāds teksts. Arī Igaunijas TV reklāmas tiek balstītas uz spēcīgiem vārdu salikumiem, kamēr lietuvieši bagātinās savus stāstus ar īpašu poētiskumu, izteiktām vizuālām detaļām un efektīviem radošajiem risinājumiem.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Rallijā Latvija – Kuldīgas rudens 2009 šī gada N4 klases čempiona titulu izcīnījušais Aivis Egle, kurš savu sacīkšu Mitsubshi Lancer EVO ir novietojis garāžā, bet tā vietā uz starta izies ar Subaru Impreza WRC automobili.

Aivis Egle šā gada Latvijas autorallija čempionāta pēdējā, sestajā posmā uz starta stāsies ar 1999.gada Subaru Impreza WRC, taču tas nebūtu bijis iespējams, ja vien nu jau pieckārtējais Latvijas autorallija čempions šā gada titulu nebūtu nodrošinājis iepriekšējā čempionāta posmā – rallijā Kurzeme 2009. Tieši ar šādu tehniku savā laikā braucis arī britu rallists Ričards Bērnss, kurš 1999.gadā ieguva pasaules vicečempiona titulu, savukārt Subaru rūpnīcas komanda pietrūka tikai četri punkti, lai togad iegūtu Ražotāju kausu.

Kā stāsta Aivis Egle, viņam Subaru Impreza WRC sagādājusi kompānija Baltic Rally Rent. "Auto pieder somu rallistam Saku Vierimā un igauņu kompānija, ar kuras starpniecību to dabūju, apgalvo, ka auto ir pilnā komplektācijā – tieši tāds, kāds piedalījās 1999.gada pasaules rallija čempionātā. Par rezultātu prognozēm pagaidām vēl neizteikšos, jo Impreza ir tehnoloģiski vecāka nekā pārējie WRC auto, kas brauks Latvijas rallijā. Bet imprezai vēl ir visi aktīvie reduktori, tā kā domāju, ka būs interesanti braukt," saka Aivis Egle.

Pēdējā gada laikā alkoholisko dzērienu tirdzniecība Igaunijas pierobežā plaukst un zeļ. Kā DB pārliecinājās Ainažos, igauņu un somu tūristi lielos apjomos iepērk alkoholiskos dzērienus, jo akcīzes starpība ar Igauniju dzērienus ļauj iegādāties krietni vien lētāk.

Fotogrāfijas - raksta galerijā!

Alkohola veikalu Alko 1000 Market igauņiem piederošā kompānija SIA ET Invest izveidojusi bijušajā Latvijas-Igaunijas robežpunktā, kurš ilgu laiku stāvējis tukšs. Kompānijai vēl ir veikali Valkā, Apē un nule kā līdzīgs veikals atvērts Grenctālē. Ainažu Alko 1000 Market veikala vadītājs Oskars Kotāns neslēpj, ka alkohola tirdzniecība ir ienesīgs bizness. Kamēr ir iespēja, nauda ir jāpelna, viņš pamato veikalu izveidi.

Alko 1000 Market Ainažos darbu sācis maijā, bet jau pērn decembrī netālu durvis vēra igauņiem piederošs SuPerAlko, kam ir vesels veikalu tīkls Igaunijā. «Neesmu analītiķis, bet ekonomisti jau aprēķinājuši, ka alkohola akcīzes celšana valstij nekādu peļņu nenesīs. Varbūt īstermiņā būs ieguvums – mēnesi, divus, trīs, bet pēc tam viss aizies lejā. Ja izlīdzināsies cenas un akcīzes nodoklis ar Igauniju, tad kāda jēga igauņiem vai somiem būs braukt pie mums iepirkties. Tad arī somi vairs nebrauks, bet iepirksies Igaunijā,» vērtē Kotāns. Viņš atklāj, ka ziemeļvalstu kaimiņi Latvijā nepērk tikai alkoholiskos dzērienus, bet arī pārtiku un būvmateriālus, līdz ar to šī pārrobežu iepirkšanās dod savu artavu Latvijas ekonomikā. Uzņēmums sadarbojas ar lielākajiem pašmāju alkoholisko un bezalkoholisko dzērienu ražotājiem un, kā lēš Kotāns, pēc akcīzes palielināšanas apjomi var sarukt. Strādāsim, kamēr būs izdevīgi. Ja nebūs izdevīgi, slēgsim veikalus, tā O. Kotāns.

Gatavojoties nodokļu ieņēmumu samazināšanai un ekonomiskai krīzei Igaunijas valdība pagājušajā nedēļā pieņēmusi krīzes novēršanas plānu, valsts sektora izdevumus samazinot par aptuveni 350 miljoniem latu, ziņo laikraksts Diena.

Nodokļu palielināšanu Igaunijā tuvākajā laikā neplāno. «Vētra vēl ir priekšā, bet, pateicoties Latvijai, mēs tai esam sagatavojušies,» pēc plāna pieņemšanas sacīja Igaunijas premjers Andruss Ansips. Plāns paredz samazināt valsts izdevumus par 10%. Pensijas aprīlī indeksēs par 5, nevis 14%, bet pašvaldību aizņēmumu griesti noteikti 22 miljonu latu apmērā. Tam vajadzētu garantēt budžeta deficītu robežās līdz 3%. Šonedēļ Igaunijas valdība turpinās skatīt izdevumu samazinājumu pa nozarēm. Finansējums līdzšinējā apmērā vai pat ar nelielu pieaugumu, visticamāk, būs izglītībai un zinātnei. Solītais skolotāju algu pieaugums varētu tikt iesaldēts.

Jāpiebilst, gan, ka no šī gada 1. janvāra samazinātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme Igaunijā tika paaugstināta no kādreizējiem 5 % līdz 9 %. Samazinātais PVN, kas tagad ir 9 %, Igaunijā tiek piemērots grāmatām, medikamentiem, presei un viesnīcu pakalpojumiem.

Ekonomiskās krīzes laikā, igauņi domā veidus, kā celt sabiedrības garu šajos drūmajos recesijas laikos. Viņu plāns ir izveidot virtuālo laimes banku, ziņo baltic-course.com.

„Galvenais projekta mērķis ir izmantot modernās tehnoloģijas, lai izveidotu demokrātijas mašīnu, kas palīdzēs celt savstarpējo sapratni starp cilvēkiem, veidos valsti tuvāku cilvēkiem, liks cilvēkiem kļūt aktīvi iesaistītiem, lai uzlabotu savu dzīvi, tā vietā, lai pasīvi cerētu, ka kāds to izdarīs viņu vietā,” saka igauņu privātuzņēmējs Rainers Nolvaks, viens no projekta galvenajiem organizatoriem.

„Mēs domājam, ka it īpaši šobrīd, kad visa pasaule saskaras ar krīzi, mums vajag daudz domāt visas tautas masas līmenī, ko mēs varam darīt, lai cīnītos ar recesiju un padarītu dzīvi labāku,” piebilst Nolvaks.

Igaunijas uzņēmējiem un iedzīvotājiem sāk palikt grūti apmaksāt automašīnas, kuras ņemtas līzingā, norāda vairāki autolīzinga nodaļu vadītāji, raksta Dv.ee.

Nespejot samaksat lizinga maksajumus, igauni zaude automašinas

Finansiālā situācija spiež Igaunijas iedzīvotājiem atgriezt automašīnu izplatītājam un ņemt kādu lētāku mašīnu vai arī meklēt citu izeju no situācijas, vienojoties ar līzinga sniedzēju.

"Automašīnu skaits, ko klienti atgriež, jo nespēj nomaksāt ikmēneša maksājumus, savā ziņā ir pieaudzis, bet Hansa Liising ar to jau bija rēķinājusies, tāpēc nekas briesmīgs nav noticis," norāda Hansa Liising vadītāja Gunara Tomemetsa.

Latvieši iepērkas Igaunijā, savukārt igauņi Latvijas preces izliekoties nezinām, apgalvo Igaunijas socioloģisko pētījumu kompānijas Faktum&Ariko sociologs Kalevs Peti. Taču pierobežas iedzīvotāji stāsta pavisam ko citu.

Igauņi itin labprāt iepērkas Latvijas veikalos. Neatkarīgā noskaidroja, ka vismaz Valkā, Apē un Ainažos Igaunijas iedzīvotāji īpaši iecienījuši saimniecības preču veikalu piedāvājumu, jo Igaunijā neesot tik liels preču klāsts. Viņi pērk arī pārtiku. Robežai tuvīnajā Valkas veikalā Walk cenas esot norādītas arī eiro, lai vieglāka rēķināšana.

Valcēniete Inguna Medne saka – paziņas, kas strādā vai dzīvo Valgā, stāstot, ka pēc eiro ieviešanas preces ir kļuvušas dārgākas. Tāpēc arī cilvēki meklējot, kur lētāk. «Es esmu ievērojusi, ka igauņi pērk pārtiku un rūpniecības preces. Šeit ir arī būvmateriālu veikals, bet, manuprāt, tie gan Igaunijā ir lētāki. Pie pašas robežas ir veikals Selver. Uz to vienīgo šad tad gāju, bet man šķiet, ka tur cenas augstākas nekā Latvijā,» novērojumos dalās I. Medne.

Tuvāko divu nedēļu laikā japāņu kompānija Mitsubishi paziņos, kuru no divām Baltijas valstu ostām izvēlējusies kā stratēģisko partneri kravu piegādei uz savu Austrumeiropas rūpnīcu Kalugā, ziņoja TV3 raidījums Nekā Personīga.

Japāņi nolēmuši trīskāršot auto ražotnes apjomus Krievijā un līdz ar to, piegādājot izejmateriālus, ievērojami palielināt kravu plūsmu. Viņi meklējot jaunu piegādes ceļu uz Krieviju - vai nu caur Rīgu vai arī Tallinu. Ja konkurencē ar Igaunijas galvaspilsētu uzvarēs Rīgas brīvosta, tās konteinerkravu apjoms pieaugšot vismaz par trešdaļu, varbūt pat uz pusi. Tomēr Latvijas ierēdņu neizdarības dēļ, kā arī Rīgas brīvostas darījumu un īpašnieku necaurspīdīgums draud novest pie tā, ka kaimiņi igauņi būs atkal mums priekšā un saņems ievērojamo Mitsubishi pasūtījumu, norādīja raidījuma veidotāji.

«Jāizdara brīnums», lai kravas plūstu nevis caur Tallinu, bet Rīgu, decembrī laikrakstam Dienas bizness sacīja DB Schenker Latvia direktors Aivairs Tauriņš. Dažu simtu eiro izmaksu pieaugums, salīdzinot ar Rīgu, japāņus diezin vai atbaidīšot. Viņaprāt, Rīga ir nr. 2 šajās sacensībās, un tikai tad, ja igauņiem kaut kas noiet greizi, Latvija var izmantot savu iespēju.

Šis gads sācies ar nepatīkamu ziņu visiem autobraucējiem – Latvijas valdība nolēma palielināt akcīzes nodokļa likmi degvielai, tā sadārdzinot benzīna cenu vidēji par trim centiem. Dzīvojot pierobežā, degvielas cenu atšķirība varētu spēlēt par labu Valkas un tuvākās apkārtnes iedzīvotājiem, kuri pēc degvielas var doties pāri robežai. Reģionālais laikraksts Ziemeļlatvija pētījis, vai tas tā tiešām ir, ka otrpus robežai pie igauņiem ir jūtamas būtiskas degvielas cenu atšķirības.

Izpētot šo situāciju, atklājas, ka igauņi zibenīgi ir noreaģējuši uz degvielas cenas sadārdzinājumu Latvijā un arī jaunā gada pirmajās dienās par pāris centiem palielinājuši cenu benzīnam.

Autobraucējs valcēnietis Mārtiņš, kurš regulāri degvielu iegādājas Valgā, uzskata, ka igauņiem nevajadzētu skriet līdzi letiņiem, lai tādā veidā pildītu savas kabatas ar naudu. Valcēnietis uzskata, ka vajadzētu būt otrādi, ja Latvijas pusē kāda prece maksā dārgāk, tad igauņi noteikti būtu vinnētāji, ja pie viņiem tas būtu nopērkams lētāk. Mārtiņš brīnījās par igauņu spēju tik ātri reaģēt uz degvielas cenu svārstībām, jo vakar, braucot uz darbu ap pulksten 7.30, iebraucis kaimiņpilsētas DUS Neste, kur cena par litru 95E degvielas bijusi vēl zem eiro. Taču īsi pirms dienas vidus tā pakāpusies jau pāri vienam eiro.

Igauņi ārzemju «laimes lāča slimību» šķiet izslimojuši un savas nacionālās aviokompānijas Estonian Air glābšanā potenciālu saskata vietējos uzņēmējos

«Igaunijas valdība atdos Estonian Air igauņu investoram par velti un vēl norakstīs 90 miljonus eiro lielos parādus. Iedomājos vētru, ko šāda rīcība izsauktu Latvijā,» sociālā tīkla Twitter vietnē rakstīja Juris Pūce, kurš pēdējās Saeimas vēlēšanās startēja kā partijas Latvijas attīstībai premjera kandidāts. Ar šo piezīmi pietika, lai izceltos mikrovētra starp Twitter lietotājiem. Uzreiz pacēlās kritiskas balsis, kas sacīja, ka mums šādu investoru gan neesot. Un pat ja daži esot, tad tie visi esot jau finansējuši to vai šito, pieskaitāmi oranžām, zaļām vai zilām krāsām, ir ar bārdu vai ar ģeopolitiski nepareiziem radu rakstiem un tāpēc vien atzīstami par nepiemērotiem. Turklāt Latvijas un Igaunijas situācijas kaut vai aviācijā taču nemaz neesot salīdzināmas.

Īstenojot enerģētikas projektus kopīgi, trīs Baltijas valstis būtiski ietaupītu gan līdzekļus, gan laiku, samazinātu riskus un nostiprinātu savu drošību - šādu viedokli portālam Delfi.lt paudis uzņēmuma Lietuvos energija ģenerāldirektors Daļus Misjūns, kas būs viens no galvenajiem runātājiem ceturtdien un piektdien Palangā paredzētajā Baltijas valstu biznesa līderu konferencē Lūzuma punkts.

Kopā ar Eesti Energia valdes priekšsēdētāju Sandoru Līvi viņš šai forumā runās par Baltijas valstu enerģētisko neatkarību.

Lai gan līdz šim katra valsts par šo mērķi lielākoties cīnījusies saviem spēkiem, Misjūns uzskata, ka ir daudz iemeslu, kādēļ to vajadzētu uztvert kā kopīgu reģionālu izaicinājumu, bet vienlaikus ir būtiski, lai svarīgākie infrastruktūras objekti ģeogrāfiski atrastos dažādās vietās.

Enerģētikas infrastruktūra mūsu valstis saista ne mazāk kā kopīgā vēsture. Gandrīz visās enerģētikas nozarēs mūsu sistēmas ir integrētas - elektrotīkls, gāzesvads. Resursu ziņā arī esam līdzīgā situācijā. Tātad ir gan loģisks, gan tehnisks pamats uzlūkot enerģētisko neatkarību kā reģiona attīstības jautājumu. Protams, ja ir vēlēšanās, to var nodrošināt arī nacionālajā līmenī, bet tas būtu krietni dārgāk, viņš norādījis.

Latvijas IT kompānija DPA, kurai ir filiāles Lietuvā, Baltkrievijā, Ukrainā un Gruzijā, šomēnes atvērs pārstāvniecību arī Igaunijā, lai veicinātu ieiešanu Skandināvijas tirgū, teica DPA direktors Juris Vilders.

«Igaunijā strādā ļoti daudz skandināvu, un daudzi igauņi ir pārcēlušies strādāt uz Skandināviju. Ir sanācis tā, ka krievi strādā ar krieviem, latvieši ar latviešiem, igauņi ar igauņiem un zviedri ar zviedriem. Bet pašlaik ir tā, ka zviedri strādā arī ar igauņiem,» skaidroja J. Vilders. Filiāles projekts Igaunijā kuru katru brīdi noslēgšoties, un tas kalpošot par vadības centru darbībai visā Baltijas reģionā.

Uz jautājumu, vai Igaunijā, kas slavena kā IT lielvalsts, Latvijas IT uzņēmums varēs būt cienīgs konkurents vietējiem projektiem, Vilders atbildēja apstiprinoši un skaidroja, ka, viņaprāt, Igaunijas reputācija esot nedaudz pārspīlēta. «Ja būtu jāsalīdzina IT nozares panākumi Lietuvai, Latvijai un Igaunijai, tad īsti neredzu neko tādu, kas man ļautu Igauniju īpaši izcelt,» uzskata J. Vilders un kaimiņvalsts labo slavu skaidro ar Igauņu tendenci sevi slavēt par katru mazāko panākumu. Diemžēl Latvija un Lietuva tik veiksmīgi sevi nav parādījusi, kaut arī, objektīvi raugoties, tās ne ar ko sliktākas IT jomā neesot, uzsvēra DPA vadītājs.

Ekonomiskā lejupslīde un pērn palielinātais akcīzes nodoklis alkoholiskajiem dzērieniem Igaunijā samazinājis alkohola pārdošanas apjomus par vairāk nekā ceturtdaļu, ziņo BBN.

Igaunijas alkohola un tabakas ražotāji un tirgotāji šaubās, ka valsts iedzīvotāji sākuši mazāk lietot alkoholu, bet gan izvēlas iegādāties nelegālu preci par lētāku cenu, tādējādi satraucoties par jaunu nelegālā alkohola un tabakas izstrādājumu vilni.

Šī gada maijā, salīdzinot ar 2008. gada maiju, stipro alkoholisko dzērienu pārdošanas apjomi Igaunijā samazinājušies par 26.3%. Eksporta apjomi krituši vēl vairāk – par 33.7%.

«Alkohols iedzīvotājiem kļuvis pārāk dārgs. Salīdzinot ar 2007. gadu, stipro alkoholisko dzērienu tirgus ir kritis par gandrīz 30%,» norādījis Igaunijas Alkoholisko dzērienu ražotāju asociācijas prezidents Janeks Kalvi.

Igaunijas medijos publiskota ziņa, ka 10. novembrī kinoteātra pirmizrādi piedzīvos režisora Andreja Ēķa spēlfilma Svingeri – Latvijā populārā komēdija adaptēta kaimiņvalsts vidē un uzfilmēta no jauna, ar pazīstamiem igauņu aktieriem.

Pēc Latvijas distribūcijā gūtajiem panākumiem (filmai, kas pirmizrādi piedzīvoja 2016. gada decembrī, 2017. gada pavasarī skatītāju skaits pārsniedza 100 000) dzimusi ideja par Baltijas franšīzi, un 2017. gada vasarā Svingeri tika uzfilmēti Igaunijā, lomās pieaicinot vietējā publikā iemīļotus aktierus – filmā piedalās Jans Ūspolds, Elīna Reinolda, Elīna Purde, Ago Andersons, Ivo Ūkivi, Stens Karpovs un Jekaterina Novosjolova.

Filmas distributors Timo Dieners no kompānijas Hea Film preses relīzē joko, ka Igaunijā tā esot pierasta prakse – lai pašmāju komēdija kļūtu par kases grāvēju, igauņi vienmēr paļaujoties uz tuvāko kaimiņu palīdzību. 2016. gadā un līdz ar to visā atjaunotās valsts periodā par populārāko filmu Igaunijas kinoteātros kļuva komēdija Klases vakars – to noskatījās vairāk nekā 189 000 interesentu (tādējādi tikai par 5000 skatītājiem atpaliekot no 2009. gadā sasniegtā rekorda, ko izcīnīja Džeimsa Kamerona filma Avatars). Šīs filmas pamatā bija dāņu komēdija Klassefesten (2011), kam tapusi arī somu versija, un šogad igauņi nolēmuši pārbaudīt, vai tikpat veiksmīgs komēdiju imports izdodas arī pāri valsts dienvidu robežai, tātad no Latvijas.

Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess publiski nosodījis baumas par Igaunijas kronas devalvāciju un norādījis, ka tā tiek biedēta tauta, raksta Igaunijas biznesa portāls dv.ee.

Tā vietā būtu jāpārskata savas iespējas un jāturas kopā, uzskata Ilvess.

"Pirmām kārtām, visiem - valdībai un parlamentam, uzņēmumiem, ģimenēm un katram cilvēkam jāizjūt personiskā atbildība. Ja mēs to darīsim, tad noteikti tiksim visam pāri. Tieši tāpat, kā esam pārvarējuši jau agrāk vēl sliktākus laikus," teicis Ilvess.

Viņš norādījis uz globālām cikliskām problēmām, kas pierāda, ka Igaunija ir daļa no pasaules ekonomikas.

Swedbank makroekonomikas analītiķe Marisa Lauri (Maris Lauri) norāda, ka deflācija ir labāka nekā devalvācija, jo deflācijas gadījumā Igaunija varētu paturēt tās labo reputāciju. "Devalvācija atstātu smagas sekas uz visu [Igaunijas] ekonomiku, un tas ir sliktāk nekā deflācija," sacīja M. Lauri.

Tas, ka ceļu būve Latvijā ir dārgāka nekā Lietuvā un Igaunijā, esot tikai loģiski, jo pieejamie ceļu būves resursi ir krietni mazāki nekā kaimiņos, raksta laikraksts Dienas bizness.

"Ceļu būvniecības dārdzība nav salīdzināma, jo katrs ceļš vai tilts ir atšķirīga būve ar atšķirīgu sastāvu, var atšķirties ne tikai materiāli un pati ceļa konstrukcija, bet arī darba izpildes veids," ziņojumā par ceļu būvniecības izmaksu veidošanos norāda valsts a/s Latvijas Valsts ceļi Tehniskās pārvaldes projektu vadītājs Verners Akimovs, taču atzīst, ka ceļu būves dārdzību Latvijā veido resursu nepieejamība.

Igauņi krietni vairāk var izmantot vietējo materiālu, jo atrodas teritoriāli izdevīgākā vietā, piemēram, dolomīta šķembas, kuras tiek iegūtas Igaunijā, ir krietni izturīgākas nekā Latvijā, līdz ar to igauņi tās var izmantot ceļu būvē, bet Latvijā iegūtās dolomīta šķembas šādam mērķim praktiski netiek un nevar būt izmantotas, norāda V. Akimovs. Granīta šķembas Latvijas uzņēmēji pārsvarā iepērk no Zviedrijas un Lietuvas, bet igauņi no Somijas, līdz ar to transporta izmaksas, ņemot vērā vešanas attālumus, Latvijas uzņēmējiem ir lielākas. V. Akimovs vēsta, ka Igaunijā atrodas liels emulsijas un bitumena ražošanas uzņēmums Nynas, no kura nereti Latvijas uzņēmēji iegādājas emulsiju, kas arī padara Latvijas uzņēmējiem materiālu iegādi par augstākām cenām. Kā vēl vienu piemēru V. Akimovs norāda, ka Igaunijā grunts un pamata stabilizācijai tiek izmantoti degakmens pelni, taču Latvijā šādam nolūkam tiek izmantots cements, kas atkal sadārdzina attiecīgo procesu, ja to salīdzina ar Igauniju. Apvienojot visus šos faktorus, var secināt, ka Igaunijai ir pieejamāki resursi, kas nepieciešami auto ceļu būvei, klāstīja V. Akimovs.

Baltijas valstīs visaktīvāk apdrošinās igauņi, turpretim Latvijas iedzīvotāji apdrošināšanas pakalpojumus izmanto vismazāk, If Latvija veiktais pētījums.

Latvijā nevienu apdrošināšanās veidu sev vai savai mājsaimniecībai nav izvēlējušies 39% iedzīvotāju, savukārt Igaunijā – tikai 18%. Lietuvā apdrošināšanu neizmanto katrs trešais, jeb 33% iedzīvotāju, Db.lv infomē Līga Lētiņa, If Latvia Komunikāciju vadītāja.

Baltijas valstīs populārākais apdrošināšanas veids ir autoīpašnieku obligātā civiltiesiskās atbildības apdrošināšana (OCTA), liecina apdrošināšanas sabiedrības If Latvia un pētījumu centra TNS dati par apdrošināšanās paradumiem Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.

Igaunijā OCTA polises iegādājušies 62% iedzīvotāju, Lietuvā 54% iedzīvotāju, bet Latvijā – tikai 46% aptaujāto.