Atšķirībā no Latvijas acīmredzami «negatīvās bilances» igauņiem dzimstība un mirstība ir gandrīz līdzsvarā, vien par pieciem cilvēkiem vairāk nomiruši nekā piedzimuši, vēsta laikraksts Diena.
Arī bērnu skaitā vairāk nekā pusotru reizi mazākā Igaunija esot ražīgāka - pērn Latvijā piedzima ap 19 000 bērnu, savukārt Igaunijā - 15 800 bērnu. Latvijā vidēji ir 1,2 bērni sievietei, Igaunijā - 1,6. Turklāt krīzes gados kaimiņiem bērnu skaits nav sarucis, kā tas noticis Latvijā.
Jautāta, kādēļ pie igauņiem zāle zaļāka, igauņu demogrāfijas eksperte Lūle Sakeusa laikrakstam skaidrojusi: atšķirība starp mums, visticamāk, slēpjas vispārējā sociālajā drošībā. Proti, igauņi izšķiras par labu bērniem, jo ir drošāki par savu bērnu nākotni. Iemesls varētu būt arī tas, ka igauņi krīzes laikā nav cietuši no pēkšņiem asiem griezumiem plānotajā ģimenes budžetā.
«Mēs vienkārši paļaujamies uz mūsu konstitūciju,» atšķirību «recepti» Dienai atklājusi kāda Igaunijas Sociālo lietu ministrijas ierēdne. Igaunijā gan ir arī nedaudz augstāks labklājības līmenis.