Rīgas jaunās varas pirmā pilnvaru gada laikā paveikto darbu kvalitāti galvaspilsētas satiksmes sistēmas sakārtošanā sarunā ar laikraksta Diena žurnālistu Guntaru Gūti vērtē satiksmes eksperts Pauls Timrots.

Pēdējā gada laikā daudz dzirdama kritika par satiksmes organizēšanas dīvainībām galvaspilsētā. Kāda, tavuprāt, ir kopējā situācija Rīgā satiksmes jomā?

Patiesībā jau nekas liels un būtisks nenotiek. Drīzāk redzam jaunās varas jaunas politikas parādīšanu un pierādīšanu. Ja tev radusies iespēja parādīt sevi kā jaunu spēku, tad tev arī ir jāparāda, ka tu esi savādāks. Līdz ar to tev nav tik daudz laika, kamēr uzbūvēsi, piemēram, Ziemeļu pārvadu vai Rīgas apvedceļu, tāpēc, lai tu kļūtu pamanāms, tu ātri un butaforiski mēģini paveikt jebkādas lietas un iebāzt kāju durvīs. Līdz ar to no tāda politiskā viedokļa tā parādīšanās ir izdevusies – visi viņus ir pamanījuši. Cits jautājums, cik šī politika ir konsekventa un vēsturiski paliekoša.

Domāju, ka lielākā daļa lasītāju atceras un ir redzējuši aizgājušā gadsimta par teju vai klasiku kļuvušās asa sižeta filmas Plēsoņa un Terminators. Fantastika? Nereāli? Pasaka pieaugušajiem? Iespējams. Bet dažas lietas šajās grāvējfilmās ir bijušas patiesas. Piemēram, iespēja saredzēt cilvēka acīm nesaredzamo siltuma jeb infrasarkano starojumu.

Pavisam nesen tepat pie mums – Latvijā, Rēzeknē – norisinājās gana spraigi notikumi. Policijai izdevās aizturēt bēguļojošo laupītāju Ralfu Tokaho, izmantojot uz robežsardzes helikoptera uzstādīto termālo kameru – iekārtu, kas uztver objektu izstaroto siltumu. Tika konstatēts siltuma izdales avots kādā Rēzeknes pilsētas nomales dārza mājiņā. Un voila – noziedznieks atrasts, kaut gulēja, domādams, ka ir labi noslēpies.

Tas, ka cilvēks kaut ko neredz, nenozīmē, ka nav iespējams redzēt neredzamo. Ir iespējams! Kā? Izmantojot tehniskus līdzekļus, kas cilvēka acij neredzamo pārvērš saprotamā attēlā. Izklausās gana mistiski. Taču pat dzīvnieku pasaulē ir būtnes, kuras redz ķermeņu siltuma starojumu. Piemēram, čūskas, kurām ir divi acu pāri. Parastās acis (šoreiz ne par tām) un acis (tās pat nav acis, bet bedrītes), ko var salīdzināt ar infrasarkano staru detektoru. Šāda brīnumaina spēja redzēt šķietami nesaredzamo piemīt arī vampīrsikspārņiem, kā arī dažiem kukaiņiem.

Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis (PP) nolēmis atkāpties no amata, teikts viņa šodien izplatītajā paziņojumā.

Šo lēmumu izraisīja nesaskaņas un šķelšanās koalīcijā saistībā ar iespējamo pārkāpumu izmeklēšanu Rīgas domes Satiksmes departamentā.

Kā norāda Staķis, kopš Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām 2020.gadā viņš esot strādājis, lai Latvijas galvaspilsētā ieviestu modernas, ilgtspējīgas pārmaiņas un labākās pārvaldības prakses.

Viens no galvenajiem principiem viņam esot bijusi godīga pārvaldība, kas izpaužas kā atklāti konkursi, profesionāļi kapitālsabiedrību vadībā, nulles tolerance pret izšķērdību, korupciju vai politiskajiem ielikteņiem.

Šo principu viņš esot ievērojis, nododot izvērtēšanai informāciju par naudas izšķērdēšanu Rīgas domes Satiksmes departamentā, kā arī laikus par to informējot par satiksmes jomu atbildīgās Rīgas domes amatpersonas.

Turpmāk apdrošināšanas sabiedrības BALTA OCTA polises cenas aprēķinā tiks ņemta vērā ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu uzskaites punktu sistēma.

Piekļuve pārkāpumu uzskaites punktu sistēmai ļāvusi apdrošināšanas sabiedrībai BALTA izvērtēt, vai un kāda ir saistība starp OCTA apdrošināšanas atlīdzību apjomu, un lemt par izmaiņām OCTA polišu cenas aprēķinā.

Ceļu satiksmes negadījumu skaits Latvijā ir ievērojami palielinājies – saskaņā ar Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) datiem šā gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, ceļu satiksmes negadījumu skaits pieaudzis par 10,5%. Jau 2004. gadā Latvijā tika ieviesta pārkāpumu uzskaites punktu sistēma, un statistika par pēdējo pusgadu liecina – lielākā daļa autovadītāju ir apzinīgi un ikdienā ievēro ceļu satiksmes noteikumus.

Vairāki Latvijas tiesneši atbalsta tieslietu ministra ieceri atcelt tiesnešu imunitāti administratīvo pārkāpumu lietās, informē

Tiesu administrācija.

Rēzeknes tiesas tiesneši pašreizējo kārtību uzskata par nelietderīgu laika izšķiešanu. Izskatīšanai Tiesnešu disciplinārkolēģijā tiek nosūtīti arī materiāli par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem, par kuriem piemēro brīdinājumu vai pat atbrīvo no soda. Racionālāk par šādu pārkāpumu būtu piemērot tādus pašus sodus kā visiem pārējiem autovadītājiem.

«Gadījumos, kad tiesnesis ir izdarījis pārkāpumu, kas grauj sabiedrības uzticību tiesai, piemēram, vadījis transporta līdzekli alkohola reibumā, tiesas priekšsēdētājam, pēc lēmuma par tiesneša sodīšanas stāšanās likumīgā spēkā, būtu pienākums ierosināt pret tiesnesi disciplinārlietu. Manuprāt, tas nebūtu dubultās nesodīšanas principa pārkāpums,» uzskata Rēzeknes tiesas priekšsēdētāja p.i. Aija Jermacāne.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sodu piemērošana ir nekonsekventa, tiek kavēti procesuālie termiņi, nereti nav iespējams izsekot, kā noteikts soda mērs, turklāt faktiski izdevies piedzīt vien 53% no uzliktajiem naudas sodiem, secināts Valsts kontroles (VK) veiktajā revīzijā, kuas ietveros vērtēta naudas sodu piemērošanas prakse VID.

VK Sabiedrisko attiecību un iekšējās komunikācijas daļas sabiedrisko attiecību speciālists Reinis Grāvītis informē, ka no 2014. līdz 2016. gadam VID ir piemērojis ap 52 000 naudas sodu kopsummā teju 12 milj. euro apmērā. VID un FM būtu jāvērtē pārkāpumu iemesli un tas, vai ar sodu piemērošanu vispār izdodas samazināt pārkāpumu skaitu, norāda VK.

«Administratīvo sodu, tai skaitā naudas sodu, mērķis ir motivēt sabiedrību ievērot likumus un novērst pārkāpumus. VID var piemērot 105 dažādus naudas sodus. Tomēr praksē 80% naudas sodu tiek piemēroti par nesadarbošanos ar nodokļu administrāciju, par grāmatvedības un pārskatu iesniegšanas pārkāpumiem vai par nodokļu un informatīvo deklarāciju savlaicīgu neiesniegšanu,» secinājus VK.

Vieglā sporta kamera Sony Action Cam FDR-X1000VR ļauj parādīt citiem, kā pasaule izskatās tieši no tava skatupunkta

Kompaktās un izturīgās sporta videokameras ne vien radījušas dzīvotspējīgu tirgus nišu, bet arī mainījušas veidu, kā cilvēki iemūžina un dalās ar saviem piedzīvojumiem – proti, nofilmējot visu pieredzēto no sava skatupunkta. YouTube kanāls mudž no ierakstiem, kuri dod iespēju izdzīvot traukšanos lejup no kalna ar slēpēm, lēkšanu ar izpletni vai pasaules apjūsmošanu no debesskrāpja smailes, pat nepieceļoties no mīkstā dīvāna, jo kāds to visu ir nofilmējis ar ķermenim piestiprinātu kameru, tādu kā Sony Action Cam FDR-X1000VR.

Šī kamera uz līdzinieču fona izceļas ar interesantu un ļoti noderīgu pievienoto vērtību – rokas apsēju ar iestrādātu ekrānu, kas ne vien ļauj attālināti vadīt kameru, bet arī skatīties, ko tā filmē.

Pagājušā gadā kopumā fotoradari fiksējuši 274,25 tūkst. pārkāpumu, no kuriem 235,68 tūkst. pārkāpumu fiksējuši stacionārie, bet 38,57 tūkst. pārvietojamie fotoradari. Kopējā uzliktā naudas soda summa veido 11,99 milj. eiro, liecina Valsts policijas apkopotā informācija.

Gadu iepriekš kopumā tika noformēti 128,36 tūkst. pārkāpumu par 4,98 milj. eiro. Lai gan šķiet, ka pārkāpumu skaits ir krietni audzis, jāmin, ka 2016. gadā uz Latvijas ceļiem darbojās divi pārvietojamie un 40 stacionārie fotoradari. Savukārt pagājušā gada beigās stacionāro radaru skaits pieauga līdz 60. Šogad tiks pieslēgti vēl 40 stacionārie fotoradari un tad to kopējais skaits sasniegs simts, ko arī paredz ieviešanas plāns.

Daži autovadītāji ir spējuši sasniegt jaunus antirekordus ātruma pārsniegšanā un nopelnījuši krietnus sodus, ko fiksējuši stacionārie fotoradari. Vietā, kur atļautais ātrums ir līdz 50 km/h, kāda Porsche Panamera turbo vadītājs braucis ar ātrumu 153 km/h un par to saņēmis 540 eiro naudas sodu. Rekordists, vietā, kur atļautais braukšanas ātrums ir 70 km/h pērn bijis kāds Audi A6 autovadītājs, kurš braucis ar 200 km/h un saņēmis līdz ar to 360 eiro lielu naudas sodu. Savukārt stacionārais fotoradars uz Rīgas – Ventspils šosejas fiksējis BMW 530, kurš atļauto 90 km/h vietā braucis ar 219km/h. Vadītājam arī uzlikts naudas sods 360 eiro apmērā.

Valsts policija (VP) prognozē, ka ar jauno 360 grādu novērošanas sistēmu dažu stundu laikā varēs konstatēt 20 līdz 30 ceļu satiksmes noteikumu pārkāpējus, žurnālistiem pastāstīja VP Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis.

VP šodien prezentēja ar 360 grādu kameru aprīkotu netrafarētu policijas automašīnu, kas, neapturot transportlīdzekli, spēs konstatēt dažādus autovadītāju pieļautoss pārkāpumus.

Prezentētais transportlīdzeklis ir pelēkas krāsas «Renault Trafic dci 145» modeļa mikroautobuss, kurš pilnvērtīgu patrulēšanu sāks jau no šodienas.

Kā pastāstīja VP Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieks Artis Velšs, 2017.gadā valdība atbalstīja Ceļu satiksmes drošības koncepciju un viens no veicamajiem pasākumiem bija specializētas sistēmas izveide, kura spēj nolasīt numurzīmes un fiksēt pārkāpumus, neapstādinot transportlīdzekļa vadītāju.

Konkrētā automašīna ir aprīkota ar četrām kamerām un mikroautobuss izvēlēts, jo tas ir augstāks par vieglajiem auto, kā rezultātā arī kameras redzamība ir labāka.

Vistaupīgāk eiropiešu vidū šovasar ceļojuši lietuvieši, tērējot aptuveni 518 eiro, bet visvairāk – šveicieši, vidēji veltot tam 1114 eiro, liecina finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmuma «Revolut» analītiķu aprēķini.

«Revolut» analītiķi izvērtējuši datus periodā no 1. jūnija līdz 20. augustam par to, cik Eiropas iedzīvotāji šajā vasarā tērējuši lidojumiem, naktsmītnēm, transportam, pārtikai un dzērieniem ārvalstīs. Baltijas valstu starpā visvairāk ceļojumiem tērējuši igauņi, latvieši palikuši otrajā vietā, bet vislētāk ceļojuši lietuvieši.

Igauņi vidēji iztērēja 704 eiro un tie ir lielākie Izdevumi Baltijas valstu starpā. Sasummējot galvenos ceļojumu izdevumus, «Revolut» analītiķi secinājuši, ka viens latviešu ceļotājs vidēji iztērēja 597 eiro. Latvieši arvien biežāk ceļo uz ārvalstīm un tur iztērē arvien vairāk naudas. 2017. gadā latvieši ceļojot iztērēja par 18% vairāk, nekā 2016. gadā, un šī summa sasniedza 930 miljonus eiro, liecina Latvijas centrālā statistikas pārvaldes dati.

No 2015.gada 1.janvāra Latvijas banku plānotās izmaiņas paredz, ka esošais rēķinu automātiskā maksājuma pakalpojums tiks aizstāts ar citu risinājumu. Atsevišķas bankas plāno piedāvāt klientiem e-rēķinu piegādi internetbankā, kur klients varēs izvēlēties rēķina apmaksas veidu (t.sk. automātisku rēķinu apmaksu). Komisijas maksu par plānoto pakalpojumu – papildu e-rēķinu piegādi interneta bankā - turpmāk iekļaus komersanta, pakalpojuma sniedzēja rēķinā klientam.

Komersanti līdz šim ir ieguldījuši līdzekļus IT sistēmu izveidē un attīstībā, lai atbilstoši normatīvo aktu noteikumiem nodrošinātu klientiem iespēju saņemt rēķinu bez papildu maksas vienā rēķina piegādes kanālā. Lai arī pēc 2015.gada 1.janvāra plānotajām izmaiņām komersanti varētu atsevišķu banku klientiem piedāvāt ērtību apskatīt rēķinu internetbankā un veikt rēķinu maksājumus automātiski, paredzamas būtiskas papildu investīcijas IT sistēmās, datu apmaiņas nodrošināšanai ar bankām, norāda Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera.

Ja šobrīd bankas slēdz vienošanos ar klientu par automātisko rēķinu apmaksu, un komisijas maksu par pakalpojumu klients maksā bankai, jaunajā e-rēķinu piegādes risinājumā atsevišķas bankas komisijas maksu plāno iekasēt no komersanta, kurš pēc bankas klienta pieprasījuma papildu nodrošinās e-rēķina piegādi internetbankā. E-rēķina piegāde nenodrošinās tā apmaksu – to, kādā veidā rēķinu apmaksāt, paliks klienta ziņā. Plānotajai kārtībai komisijas maksu par banku pakalpojumu iekasēt no komersanta nav pamatojuma, jo komersants nav ne pakalpojuma lietotājs, ne labuma guvējs, uzsver biedrība.

Latvijai būtu nepieciešami 90 miljoni eiro gadā būtiskai satiksmes drošības uzlabošanai, secināts starptautiskās auditorkompānijas "Price Waterhouse Coopers" veiktajā pētījumā.

Kompānija ir veikusi pētījumu par Ceļu satiksmes drošības plāna 2017.-2020.gada gala ietekmes izvērtējumu.

Satiksmes ministrijas Autosatiksmes departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns šodien Ceļu satiksmes drošības padomes sēdē skaidroja, ka pētījuma rezultātā iegūti četri iespējamie rīcības scenāriji attiecībā uz satiksmes drošību. A jeb nulles scenārijs, kurā nekādi papildu pasākumi nav paredzēti. B jeb minimālais scenārijs - bez finansējuma, C jeb optimālais un D jeb maksimālais, kas paredz plašu plānu ar finansēm.

Auditorkompānijas pārstāvis Egils Trumpe skaidroja, ka pētījums veikts šā gada otrajā ceturksnī un pētījumā īstenošanā izmantota pieeja "Droša sistēma", proti, droša vide, drošs transportlīdzeklis un drošs satiksmes dalībnieks.

Igauņi apskauž Latviju par mūsu nodokļu politiku, mēs apskaužam igauņus, bet patiesībā savi plusi un mīnusi ir katrai valstij

Bieži tā negadās – igauņi atklāti atzīst, ka kaut kas Latvijā ir izdarīts labāk nekā viņu zemē. Vēl retāk mēs paši tā jūtamies, spēlējot nepārtraukto salīdzināšanās spēli ar kaimiņiem. Tāpēc šis zināmā mērā ir vēsturisks brīdis, ka Igaunijas biznesa laikraksts Äripäev raksta – igauņi apskaužot Latvijas nodokļu sistēmu. Latvijai esot labi plānota un mērķtiecīga nodokļu politika jaunajiem uzņēmumiem. Kā noprotat, runa ir par Latvijā daudz aprunāto un žņaudzīto mikrouzņēmumu nodokļa likmi, kādas Igaunijā nav. Protams, mēs paši apzināmies, ka pēc pēdējiem likuma grozījumiem un uzliktajiem ierobežojumiem, mikrouzņēmumu nodokļa likme Latvijā ne tuvu vairs nav tik draudzīga mazajiem uzņēmumiem, kāda tā bija iepriekš, bet tas netraucē igauņiem jūsmot par to, ka Latvija kļuvusi par lecekti augošām kompānijām.

Iespējams, vairākās vietās Rīgā tiks uzstādītas luksofora sarkanā aizliedzošā signāla kontroles iekārtas, taču patlaban zem jautājuma zīmes ir citi projekti par satiksmes noteikumu kontroles ierīču ieviešanu.

Valsts policijas (VP) Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis skaidroja, ka iepriekš pastāvēja iecere par luksofora kontrolieriem, kas tiks saslēgti ar jau patlaban izvietotajiem stacionārajiem fotoradariem. Toreiz bija paredzēts, ka viena iekārta atradīsies pie fotoradara Rīgā, Berģos uz Brīvības gatves, bet divas iekārtas būs Piņķos, apvedceļa Salaspils-Babīte 37.kilometrā abos virzienos.

Lai šādu tehnoloģiju minētajās vietās ieviestu sasaistē ar fotoradariem, nepieciešams aptuveni 31 000 eiro. Par to būs jālemj Ceļu satiksmes drošības padomē 25.novembrī apliecināja Krapsis un piebilda, ka minētais finansējums ir ieplānots no apdrošinātāju iemaksām satiksmes drošības uzlabošanā.

Rīgas lielākais biznesa parks „Abava” atrodas netālu no Rīgas centra, taču vienlaikus tā stratēģiskais izvietojums nodrošina ērtu piekļuvi kravas transportam, izvairoties no galvaspilsētas sastrēgumiem, kas ir būtisks faktors izdevīgai loģistikai.

Biznesa parka teritorijas kopējā platība ir 18 hektāri, savukārt dažādu noliktavu un ražošanas ēku kopējā platība ir vairāk nekā 60 tūkstoši kvadrātmetru, tajā skaitā 5500 kvadrātmetru platībā ir pieejamas modernas un visām vides prasībām atbilstoši sertificētas aukstuma kameras un saldētavas dažādu pārtikas produktu uzglabāšanai. Parka apsaimniekotāja SIA Abava galvenais darbības virziens ir uzņēmējdarbībai nepieciešamās infrastruktūras sagatavošana un iznomāšana, nodrošinot klientus ar pilnu servisu to biznesa veiksmīgai attīstībai. „Pašos darbības pirmsākumos uzņēmums pats arī darbojās noliktavu pakalpojumu jomā, taču ar laiku tika secināts – ja gribi sniegt augstas kvalitātes biznesa parka pakalpojumus, viss pārējais šajā objektā ir jāliek malā. Tādēļ šobrīd mūsu komanda pilnībā nodarbojas ar servisa nodrošināšanu biznesa parka klientiem un nekustamā īpašuma apsaimniekošanu,” uzsver Abava valdes loceklis, izpilddirektors Guntis Zvilna.

Latvija ir trešā valsts Eiropas Savienībā pēc ceļa satiksmes negadījumos bojā gājušo skaita 2022. gadā1. Ir redzams, ka daļa negadījumu notiek vienās un tajās pašās vietās, ko mēdz saukt par satiksmes “melnajiem punktiem”.

Vairākās Eiropas valstīs tie tiek īpaši atzīmēti ar ceļa zīmēm, lai brīdinātu autobraucējus. Latvijā šādu punktu uzskaite notiek, bet informācija ir speciāli jāmeklē, turklāt ir vairākus gadus veca. Šādas ceļa zīmes ieviešana uz Latvijas ceļiem būtu svarīga gan kā preventīvs instruments satiksmes drošībai, gan īpaši nozīmīga, lai informētu tūristus, kas ar automašīnu dodas apceļot Latviju, kā arī vietējos autobraucējus, kas retāk brauc konkrētus ceļa posmus.

Uzmanīgāki autobraucēji = mazāk negadījumu

Ceļazīme “Melnais punkts” citās pasaules valstīs tiek izmantota, lai norādītu uz bīstamību attiecīgajā ceļa posmā, tādā veidā pievēršot īpašu autovadītāju uzmanību ceļam. Starp valstīm atšķiras veids, kā statistiski tiek noteikts “melnais punkts”, piemēram, tepat Lietuvā šādi apzīmē 500 m garu ceļa posmu, kur pēdējo četru gadu laikā ir notikuši četri vai vairāk satiksmes negadījumi ar cietušajiem vai bojāgājušajiem.

Rūpes par darbiniekiem un klientiem globālās pandēmijas laikā: jaunākās temperatūras mērīšanas, masku detekcijas un cilvēku plūsmas skaitīšanas tehnoloģijas

Droša darba vide un netraucēta uzņēmuma darbības turpināšana ir nozīmīgākie izaicinājumi uzņēmējiem globālās Covid-19 pandēmijas laikā. Lai spētu pasargāt savus darbiniekus un klientus, uzņēmumiem ir jāspēj ātri reaģēt un ieviest ārkārtas situācijas noteikumu prasības. Jaunākās video novērošanas tehnoloģijas ķermeņa temperatūras noteikšanā, masku detekcijā un cilvēku plūsmas skaitīšanā sniedz iespēju uzņēmumiem rūpēties par savu darbinieku un klientu drošību, vienlaikus nemainot ierasto uzņēmuma darbības un klientu apkalpošanas gaitu. SIA ALTAS IT, oficiālais video novērošanas sistēmu ražotāju Mobotix un Kentix izplatītājs, Latvijas tirgū piedāvā plašu integrēto drošības risinājumu klāstu cīņai ar pandēmijas radītajiem izaicinājumiem.

Latvijā, Baltijā, Eiropā un visā pasaulē bankas kontrolē aizvien stingrāk, un sodus tās izpelnās regulāri, neraugoties uz to, ka aizvien vairāk investē īpašu speciālistu apmācībā un atalgojumā. Kas soda, kā veidojas summas un kādēļ sodītāji ir dažādu valstu uzrauginstitūcijas, Dienas Bizness apkopoja dažādos medijos iepriekš publicēto, kā arī izvaicāja Latvijas Bankas ekspertus.

Vispirms, lai izprastu banku sodus, jo sevišķi, ja runa ir par naudas atmazgāšanas aizdomām, man ir pavisam vienkāršs piemērs no paša sadzīves, kas parāda problēmas būtību pēc līdzības. Visi zina par busiņiem, kas vadāja paciņas uz Lielbritāniju un atpakaļ, ņemot no klienta nelielu atlīdzību. Reiz Doveras ostā gadījās redzēt, kā šādu busiņu aiztur, un sapratu, ka tas nonāks zem preses, proti, par sodu, ka pārvadāta kontrabanda, busiņu iznīcinās. Bija iespēja painteresēties, par ko tik barga attieksme. Esot atrasts Krievijas marķējuma cigarešu bloks. Viens! Parunāju arī ar busiņa šoferi. “Nu nevaru es pārbaudīt katru paciņu! Saku, lai neliek, bet redzi, kāds ielika. Pat nezinu, kurš, jo konfiscēts ir viss!” tā šoferis.

Šonedēļ darbu sāks ar 360 grādu kameru aprīkota netrafarēta policijas automašīna, kas neapturot transportlīdzekli spēs konstatēt dažādus autovadītāju pieļautus pārkāpumus, tostarp, telefonu lietošanu, braukšanu pie sarkanās gaismas vai bez apdrošināšanas.

Valsts policija (VP) patlaban plašāku informāciju par aprīkoto automašīnu nesniedz, taču norāda, ka automašīna būs aplūkojama rīt, 22.oktobrī preses konferencē pie VP centrālās ēkas Čiekurkalnā. Preses konferencē piedalīsies VP Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieks Artis Velšs un Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis.

Šādas automašīnas iegāde gan nav noslēpums, jo jau 2018.gadā šāds spēkrats tika izmantots testa režīmā un pēcāk rīkots iepirkuma konkurss. Publiski pieejamā informācija liecina, ka konkrētais iepirkums apzīmēts kā «automātiska transportlīdzekļu valsts reģistrācijas numura zīmju nolasīšanas/atpazīšanas un ceļu satiksmē izdarītu pārkāpumu fiksēšanas sistēma». Publiski pieejamā iepirkuma nolikumā skaidrots, ka no reģistrēta notikuma ir iespēja noformēt pārkāpuma protokolu, izmantojot uzņemto video materiālu un konstatētos pārkāpuma datus.

Francijas varas iestādes nākušas klajā ar jaunu slepeno ieroci pret vadītājiem, kuri pārsniedz atļauto braukšanas ātrumu, vēsta thelocal.fr.

Jaunas paaudzes mobilas ātruma kameras tiks uzstādītas nemarķētās policijas automašīnās. Atšķirībā no ceļu malās esošajām ātruma kamerām jaunās mobilās kameras autobraucējiem būšot praktiski neredzamas. Turklāt maz ticams, ka vadītāji pat zinās, ka ir pieķerti, jo kameras var nofotografēt transportlīdzekli bez zibšņa.

Kameras tikšot nostiprinātas uz nemarķēto policijas automašīnu paneļiem, bet radari būs paslēpti aiz numuru zīmēm.

Saskaņā ar Francijas policijas sniegto informāciju ātruma kameras kopš 2003. gada palīdzējušas samazināt vidējo ātrumu Francijā par 10 kilometriem stundā.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa apmierinājusi kāda autovadītāja prasību pret Rīgas domes Satiksmes departamentu, piedzenot no pašvaldības kompensāciju par nenorobežotā bedrē sabojātu riteņa disku un riepu, noskaidroja aģentūra LETA.

Autovadītājs 2016.gada 14.februāra vakarā, braucot ar savu automašīnu pa Valdemāra ielu, pie Rīgas 49.vidusskolas sajutis stipru triecienu pa spēkrata labās puses riteņiem un konstatējis, ka ir iebraucis uz ceļa esošā aptuveni desmit centimetrus dziļā bedrē ar asām šķautnēm, kas acīmredzami bija radušās, izzāģējot asfaltu ap notekūdeņu savākšanas akas vāku. «Šajā vietā nekas neliecināja par to, ka uz ceļa notiek remontdarbi, un bedre, kurā es iebraucu, nebija nekādā veidā norobežota,» aģentūrai LETA apgalvoja autovadītājs.

Uzreiz pēc iebraukšanas bedrē mašīnai sākusi vibrēt stūre, kas, pēc autovadītāja domām, «nepārprotami liecināja par transportlīdzekļa ritošajai daļai nodarītiem bojājumiem pat tad, ja tie sākotnēji nav acīmredzami». Autovadītājs apstājies ceļa malā, telefoniski paziņojis par bedri Rīgas Pašvaldības policijai un izsaucis Valsts policiju, kas ieradusies un fiksējusi notikušo ceļu satiksmes negadījumu.

Jaunais «Giraffe360» kameras modelis ir pirmais rezultāts nesenajai riska kapitāla fonda «Change Venture» un citu investoru ieguldījumam; šī gada laikā plānots desmitkāršot klientu skaitu.

«Šī, iespējams, ir šobrīd labākā telpu dokumentēšanas kamera pasaulē. Mēs ticam, ka no Latvijas var izveidot uzņēmumu, kas kļūs par nozares līderi pasaulē. Lai to izdarītu, mums ir jābūt labākajam produktam, tāpēc daudz laika un enerģijas tiek veltīts vismazākajām detaļām produktā,» teic Mikus Opelts, «Giraffe360» līdzdibinātājs.

Jaunais kameras modelis esot teju divas reizes ātrāks par iepriekšējo un ir vienkāršota tās lietojamība, padarot produktu pieejamāku plašam lietotāju lokam. «No trim pogām kameras interfeisā esam spējuši nonākt pie divām pogām. Tāpat pilnībā esam izmainījuši lāzeri kamerā, kas mums tagad ļauj skenēt punktu mākoni. Tas ļauj izveidot precīzu plānojumu ar visiem mērījumiem un profesionālas kvalitātes bildes. Šī ir unikāla kombinācija,» viņš apgalvo. M. Opelts izceļ, ka jaunās kameras funkcionalitāte ietver LiDAR 360 grādu mērīšanas sensoru, kas rotē vairākas reizes sekundē un izveido 200 tūkstošus mērījumu punktus, vienmēr ieslēgtu kameras statusa ekrānu, lai monitorētu failu augšupielādi un bateriju. Kameras lietošanai neesot nekādu ierobežojumu un to varot brīvi lietot gan lielās, gan mazās telpās, kā arī brīvā dabā.

Lai precizētu administratīvos pārkāpumus, par kuriem tiek reģistrēti pārkāpumu uzskaites punkti, Ministru kabinets (MK) atbalstījis Satiksmes ministrijas (SM) sagatavotos grozījumus noteikumos par pārkāpumu uzskaites punktu sistēmas piemērošanu. Tas ir nepieciešams, ņemot vērā izmaiņas arī Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (LAPK).

Sagatavotie grozījumi MK 2004.gada 21.jūnija noteikumos Nr. 551 «Pārkāpumu uzskaites punktu sistēmas piemērošanas noteikumi» precizē administratīvos pārkāpumus, par kuriem tiek reģistrēti pārkāpumu uzskaites punkti, kā arī paredz pārskatīt reģistrējamo uzskaites punktu skaitu.

Piemēram, transportlīdzekļu vadītājiem, kas ieguvuši četrus uzskaites punktus, būs iespēja brīvprātīgi samazināt reģistrēto punktu skaitu, ne tikai apmeklējot apmācības kursus, bet arī braukšanas uzvedības korekcijas grupu nodarbības.

Noteikumu projektā ietvertie grozījumi paredz atcelt transportlīdzekļa vadītājam piemērotā transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizlieguma termiņa pagarināšanu gadījumos, ja vadītājs noteiktajā laika periodā nav nodevis savu nederīgo apliecību, paredzot pagarinājumu tikai gadījumos, ja vadītājs piemērotā aizlieguma laikā vada transportlīdzekli.

Liepājā, Uliha un Robežu ielas krustojumā no 21. marta oficiāli sāks darboties ar LMT mašīnredzes risinājumu aprīkotā viedā satiksmes kontroles iekārta. Tas būs pirmais šāda tipa risinājums Latvijā, kas oficiāli iekļauts satiksmes uzraudzības sistēmā.

Fiksēto informāciju par autovadītājiem, kuri šķērsojuši krustojumu pie sarkanās gaismas, tas nodos Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) un Pašvaldības policijas datubāzēm, lai pārkāpējiem tiktu piemērots administratīvais sods.

Viedais risinājums testa režīmā minētajā krustojumā darbojas jau kopš 2019. gada rudens, taču līdz šim tas tikai fiksējis pārkāpēju statistiku. Tā ir gana iespaidīga – pēdējos 8 mēnešos kopā fiksēts vairāk nekā 600 sarkanās gaismas pārkāpumu. Šopavasar Liepājas pilsēta noslēgusi līgumu ar LMT par risinājuma oficiālu iekļaušanu satiksmes uzraudzības sistēmā, lai uzlabotu satiksmes drošību un novērstu pārkāpumus. Tādējādi Liepāja kļuvusi par pirmo inovatīvu ceļu satiksmes drošības risinājumu lietotāju valstī.

Lai turpinātu satiksmes datu ievākšanu arī aktīvajā gājēju un velobraucēju sezonā, līdz šā gada 1.septembrim pagarinās A. Čaka ielas pagaidu velojoslu eksperimentu, nolēma Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas deputāti.

A.Čaka ielas posmā no Elizabetes ielas līdz Ērgļu ielai pagaidu velojoslu eksperiments turpināsies līdz šī gada 1. septembrim. Tostarp līdz šā gada 15. jūnijam Satiksmes departamentam komitejai jāiesniedz starpziņojums, savukārt līdz 1. augustam jāizstrādā risinājumi par satiksmes un ielas telpas organizācijas izmaiņām Marijas un A. Čaka ielā (kā arī tai pieguļošajām ielām – Kr. Barona un Avotu ielai), kas ļautu nodrošināt sabiedriskā transporta prioritāti.

"Departamenta un satiksmes ekspertu galvenais uzdevums patlaban ir atrast risinājumu tam, lai A. Čaka ielā varētu salāgot divas svarīgākās prioritātes satiksmes organizācijā – sabiedrisko transportu un velotransportu. Satiksmes organizācija A. Čaka ielā ir jāskata plašākā areālā, ietverot arī pieguļošās ielas, kā, piemēram, Kr. Barona ielu un Avotu ielu. Tas būs liels izaicinājums līdz vasaras beigām, bet mēs cieši sekosim līdzi katra posma norisei un darbu progresam" sacīja Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Olafs Pulks.