Šī gada 21. maijā, ar Polijas dienas laikrakstu "Gazeta Wyborcza”, 50 000 eks. lielā tirāžā tiks izdots ceturtais Latvijā aizsāktās kampaņas “Apraugi kaimiņus!” produkts – preses pielikums poļu valodā par ceļošanas un izklaides iespējām Lietuvā, ko "Gazeta Wyborcza” lasītāji saņems bez maksas. Kampaņas “Apraugi kaimiņus!” ierosinātājs un realizētājs ir Latvijas sabiedrisko attiecību un tulkošanas birojs “Idea Media”. Izdevumu Polijai sadarbībā ar “Idea Media” veidojusi Lietuvas sabiedrisko attiecību aģentūra “Komunikacija ir konsultantai”. Preses pielikums "Odwiedzcie sasiednia Litwe!" – “Apraugi kaimiņus lietuviešus!” aicinās poļus apmeklēt Viļņu, Druskininkus, Birštonu, Kauņu un Lietuvas jūras piekrasti – Palangu, Jodkranti, Klaipēdu. Pievilcīgi, izzinoši un funkcionāli, informatīvi bagāti preses pielikumi par tūrisma, atpūtas un izklaides iespējām vienā vai otrā valstī, kas tiktu izplatīti kopā ar izvēlētās valsts populāru laikrakstu – tāda ir tūrismu veicinošās kampaņas “Apraugi kaimiņus!” pamatbūtība. Līdz šim kampaņas ietvaros iznākuši trīs izdevumi: 2002. gada martā ar Lietuvas lielāko dienas laikrakstu “Lietuvos rytas” tika izplatīts pirmais kampaņas produkts – bezmaksas preses pielikums lietuviešu valodā “Apraugi kaimiņus latviešus!” (“Pažvelk i kaimynus latvius!” , tirāža 65 000 eks.), 2003. gada maijā ar Latvijas lielāko dienas laikrakstu “Diena” tika izplatīts otrs kampaņas produkts latviešu valodā “Apraugi kaimiņus lietuviešus!” (tirāža 60 000 eks.), 2004. gada aprīlī ar Igaunijas lielāko dienas laikrakstu “Postimees” tika izplatīts trešais izdevums igauņu valodā “Külasta Läti nabreid!” (tirāža 65 000 eks.). Līdz ar ceturtā preses pielikuma iznākšanu Polijā kampaņa būs šķērsojusi Baltijas valstu robežas. “Idea Media” un tās sadarbības partneri plāno šajā ilgtermiņa projektā iesaistīt arī citas Baltijas jūras reģiona zemes. Eiropas pieredze rāda, ka kaimiņvalstu tūrisms tiek augstu vērtēts un ieguldījumi tā reklamēšanā atmaksājas. Preses pielikums poļu valodā “Apraugi kaimiņus lietuviešus!” 21. maijā tiks arī prezentēts Lietuvas vēstniecībā Varšavā Lietuvas biznesa dienu Polijā ietvaros. Avots: Idea Media

No 26 restorāniem, kas pagājušajā nedēļā guva pasaulē populārākā restorānu ceļveža "Michelin Guide" atzinību, vairākiem reģistrēts nodokļu parāds, liecina aģentūras LETA apkopotā informācija.

Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publiskoto informāciju "Michelin Selected Restaurants" ceļvedī iekļautā restorāna "Tauro" īpašniecei SIA "Tauro" 24.novembrī bija VID administrēto nodokļu parāds 47 108 eiro apmērā.

Kā liecina "Firmas.lv" informācija, "Tauro" pērn strādāja ar 332 935 eiro apgrozījumu un 514 703 eiro zaudējumiem. Miljardierim Jurijam Šefleram pastarpināti piederošais uzņēmums ar zaudējumiem strādā kopš 2010.gada. 2022.gadā "Tauro" nodokļos samaksāja 168 630 eiro, savukārt vidējais uzņēmumā nodarbināt skaits bija 16.

SIA "Binvest", kas pārvalda gan konditoreju "Mulberry", gan "Michelin Selected Restaurants" ceļvedī iekļauto restorānu "Chef's Corner", nodokļu parāds 24.novembrī bija 35 754 eiro, bet SIA "Zetop", kas pārvalda "Michelin Selected Restaurants" ceļvedī iekļauto restorānu "Whitehouse", - 61 448 eiro.

Liepājas reģiona tūrisma informācijas birojs sadarbībā ar Liepājas pilsētas Domi un Liepājas rajona padomi ir sagatavojis un izdevis ikgadējo tūrisma ceļvedi un pasākumu plānu tūrisma jomā Liepājas pilsētā un rajonā 2006. gadam, informē dome. Tūrisma ceļvedī visiem interesentiem ir iespēja uzzināt nozīmīgākos faktus par populārākajiem Liepājas un rajona tūrisma objektiem. Tūristu grupām noderīga būs informācija par visdažādākajām ekskursijām, kurās iespējams doties šajā tūrisma sezonā. Mākslas un kultūras cienītāji var iepazīties ar dažādu Liepājas kultūras iestāžu piedāvājumu apmeklētājiem, kā arī mākslas galeriju piedāvājumu. Aktīvās atpūtas cienītājiem ceļvedī iespējams uzzināt par Liepājas piedāvājumu šosezon, kas saistīts pat ar tādām ekstrēmām izklaidēm kā „Lidojums pār Liepāju” un planierisms, kā arī daudzām citām. Gardēži savukārt varēs uzzināt, kur Liepājā iespējams garšīgi ieturēt maltīti, jo ceļvedī atrodama informācija par labākajiem Liepājas krodziņiem, restorāniem un kafejnīcām. Ceļvedī atrodama arī svarīgākā informācija par Liepājas un Liepājas rajona viesnīcām, un viesu mājām, kā arī noderīga informācija pirts prieku cienītājiem un velotūristiem. Tūrisma Ceļvedis 2006 pieejams četrās valodās – latviešu, angļu, vācu un krievu, savukārt atpūtas pasākumu plāns bez minētajām valodām pieejams arī lietuviešu valodā.

Sabiedrisko attiecību un tulkošanas birojs Idea Media uzsācis veidot pielikumu 24 lappušu apjomā par ceļošanas, izklaides un tūrisma iespējām Latvijā 2004. gadā igauņu valodā. To izplatīs kopā ar Igaunijas populārāko dienas laikrakstu “Postimees”, kura tirāža ir 62 000 eks, lasītāju auditorija – ap 450 000. Projektā aicināti piedalīties kā Latvijas tūrisma industrijas dalībnieki, tā arī Latvijas pārtikas ražotāji, īpaši tie, kuru produkti iecienīti un zināmi arī Igaunijā. Preses pielikumi kā produkts attīstījušies gandrīz gadsimta garumā. Pielikumu žanru aktīvi izmanto kā Eiropas valstu, tā ASV tūrisma industrija, lai lielas auditorijas impulsētu pirkt tūrisma pakalpojumus un produktus. Neskatoties uz lielo konkurenci internetā, šādi uz avīžpapīra drukāti reģiona vai valsts pielikumi joprojām ir ļoti populāri. Tos parasti izplata kopā ar lieltirāžas nacionāla mēroga laikrakstu un tie ļoti tiešā veidā sasniedz milzu auditoriju, piemēram, norvēģu Aftenposten, dāņu Politiken, zviedru Svenska Dagbladet, somu Helsingin Sanomat vai austriešu Die Presse. Gan Spānija, gan Taizeme un ASV šogad jau paguvušas izplatīt savu 2004. gada piedāvājumu tūrisma jomā, piemēram, arī ar norvēģu Aftenposten, cīnoties par tūristu plūsmas palielināšanu. 2002. gada martā kopā ar Lietuvas lielāko dienas laikrakstu “Lietuvos rytas” tika izplatīts pirmais pielikums par Latviju ar nosaukumu “Apraugi kaimiņus latviešus!” (“Pažvelk i kaimynus latvius!”), kur tirāža sasniedza 65 000 eksemplāru. Tas izpelnījās gan Latvijas, gan Lietuvas tūrisma industrijas atzinību. Avots: www.idea-media.lv

Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā pirmdien, 31.oktobrī tika prezentēts jaunākais Ziemļevalstu restorānu ceļvedis White Guide Nordic. Ceļvedī apkopoti 325 labākie restorāni Dānijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Somijā, Islandē, Faro salās un Grenlandē. Pirmo reizi tajā iekļauti arī 60 Baltijas valstu restorāni, no kuriem par labāko atzīts restorāns Vincents, informē Rīgas Tūrisma attīstības birojā (RTAB).

Šogad ceļvedī apkopots 61 restorāns no Somijas, 64 restorāni no Norvēģijas, 92 restorāni no Zviedrijas, 15 restorāni no Islandes, kā arī 60 restorāni no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas. Visi restorāni ceļvedī vērtēti un grupēti pēc valsts, kategorijas un lokācijas. Maksimālais punktu skaits, kas tiek piešķirts restorānam, ir 100 punkti: 40 punkti par ēdienu, 20 punkti par apkalpošanu, 20 punkti par dzērieniem un tikpat daudz arī par restorāna atmosfēru.

«Baltijas valstīm ir unikāls kulinārais mantojums un klimats, bet mūs visus vieno īpaši sezonālie produkti, kuru pagatavošanai katrā restorānā tiek izmantotas savas īpatnējās tehnikas. Ja Baltijas valstu gastronomija turpinās attīstīties tādā pašā virzienā, kā tas notiek jau tagad, daudzi atklās Igauniju, Latviju un Lietuvu kā piemērotu gastronomijas ceļojuma galamērķi,» skaidro galvenā Baltijas valstu sadaļas redaktore Anna Mikelsone Bodemarka.

Vistaupīgāk eiropiešu vidū šovasar ceļojuši lietuvieši, tērējot aptuveni 518 eiro, bet visvairāk – šveicieši, vidēji veltot tam 1114 eiro, liecina finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmuma «Revolut» analītiķu aprēķini.

«Revolut» analītiķi izvērtējuši datus periodā no 1. jūnija līdz 20. augustam par to, cik Eiropas iedzīvotāji šajā vasarā tērējuši lidojumiem, naktsmītnēm, transportam, pārtikai un dzērieniem ārvalstīs. Baltijas valstu starpā visvairāk ceļojumiem tērējuši igauņi, latvieši palikuši otrajā vietā, bet vislētāk ceļojuši lietuvieši.

Igauņi vidēji iztērēja 704 eiro un tie ir lielākie Izdevumi Baltijas valstu starpā. Sasummējot galvenos ceļojumu izdevumus, «Revolut» analītiķi secinājuši, ka viens latviešu ceļotājs vidēji iztērēja 597 eiro. Latvieši arvien biežāk ceļo uz ārvalstīm un tur iztērē arvien vairāk naudas. 2017. gadā latvieši ceļojot iztērēja par 18% vairāk, nekā 2016. gadā, un šī summa sasniedza 930 miljonus eiro, liecina Latvijas centrālā statistikas pārvaldes dati.

Igauņi apskauž Latviju par mūsu nodokļu politiku, mēs apskaužam igauņus, bet patiesībā savi plusi un mīnusi ir katrai valstij

Bieži tā negadās – igauņi atklāti atzīst, ka kaut kas Latvijā ir izdarīts labāk nekā viņu zemē. Vēl retāk mēs paši tā jūtamies, spēlējot nepārtraukto salīdzināšanās spēli ar kaimiņiem. Tāpēc šis zināmā mērā ir vēsturisks brīdis, ka Igaunijas biznesa laikraksts Äripäev raksta – igauņi apskaužot Latvijas nodokļu sistēmu. Latvijai esot labi plānota un mērķtiecīga nodokļu politika jaunajiem uzņēmumiem. Kā noprotat, runa ir par Latvijā daudz aprunāto un žņaudzīto mikrouzņēmumu nodokļa likmi, kādas Igaunijā nav. Protams, mēs paši apzināmies, ka pēc pēdējiem likuma grozījumiem un uzliktajiem ierobežojumiem, mikrouzņēmumu nodokļa likme Latvijā ne tuvu vairs nav tik draudzīga mazajiem uzņēmumiem, kāda tā bija iepriekš, bet tas netraucē igauņiem jūsmot par to, ka Latvija kļuvusi par lecekti augošām kompānijām.

Pasaulē populārākajā restorānu ceļvedī "Michelin Guide" iekļauti 22 Latvijas restorāni, savukārt "Michelin" kvalitātes zvaigzne piešķirta Rīgas restorānam "Max Cekot Kitchen".

"Michelin Selected Restaurants" ceļvedī iekļauta "Pavāru māja", "Tauro", "Zoltners", "Mo", "3 pavāri", "Whitehouse", "36.līnija", "John", "COD", "Le Dome", "Chef's Corner", "Barents Coctails & Seafood", "Barents", "Aqua Luna", "Entresol", "Ferma", "Neiburgs", "Tails", "H.E.Vanadziņš", "Akustika", "KEST" un "Riviera".

Riska projekts «nekurienē» gatavs konkurēt pat ar Michelin restorāniem 

Šefpavārs Maksims Cekots, atverot restorānu Max Cekot Kitchen Rīgā, Torņkalnā, kurā piedāvā...

Apbalvojumu par izcilu apkalpošanu "Service Award" saņēma restorāns "KEST".

Tikmēr par izcilāko someljē apbalvots Ivo Orlavs no restorāna "Tauro".

Apbalvojumus "Bib Gourmand", kurus piešķir restorāniem, kas piedāvā lielisku ēdienu par pieejamu cenu, saņēma "Snatch", "Shōyu" un "Milda".

"Jaunā pavāra" izcilības apbalvojumu saņēma Nils Ģēvele no restorāna "Ferma".

"Michelin" zaļā zvaigzne, jeb ilgtspējas apbalvojums piešķirts restorānam "Pavāru māja".

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) atklāšanas ceremonijā pauda pateicību visām iesaistītajām pusēm - LIAA, ēdināšanas nozares uzņēmumiem un organizācijām, kā arī "Michelin Guide" komandai - par ieguldīto darbu Latvijas gastronomijas atpazīstamības veicināšanā.

"Šis atzinums apliecina mūsu uzticību izcilībai," uzsvēra Valainis, piebilstot, ka "Michelin Guide" veicinās arī turpmāko restorānu nozares attīstību Latvijā.

"Michelin" norāda, ka ceļveža inspektori ir veikuši rūpīgu Latvijas gastronomiskā piedāvājuma izpēti un viesojās ne tikai galvaspilsētā Rīgā, bet arī vairākās citās Latvijas vietās. Vērtējot Latvijas restorānus, "Michelin" inspektori apmeklējuši Kurzemes piekrasti, Jūrmalu, Valmieru, Cēsis, Līgatni, Tērveti un daudzas citas vietas.

"Michelin Guide" komanda izvērtē restorānus piecās kategorijās - sastāvdaļu kvalitāte, gatavošanas tehnika, garšu buķete, pavāru personība un ēdiena konsistence cauri laikam.

"Firmas.lv" liecina, ka "Michelin" zvaigzni ieguvušais restorāna "Max Cekot Kitchen" pārvaldītājs ir SIA "Max Cekot Group", kas pieder Maksimam Cekotam (55%) un Nataļjai Golubovai (45%). Uzņēmums pērn strādāja 350 212 eiro apgrozījumu un 22 006 eiro peļņu. "Max Cekot Group" reģistrēts 2018.gadā, un tā pamatkapitāls ir 2760 eiro

LETA jau ziņoja, ka Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) noslēgusi 1,27 miljonu eiro vērtu līgumu ar Francijā reģistrēto "Manufacture Francaise des Pneumatiques Michelin" par dalību starptautiskajā gastronomijas ceļvedī "Michelin Guide". Līgums būs spēkā līdz 2025.gada 31.oktobrim.Iepirkuma gala ziņojumā uzsvērts, ka "Michelin Guide" ir vadošākais un pats zināmākais restorānu ceļvedis pasaulē. Šis ceļvedis tiek uzskatīts par starptautisku atsauci, it īpaši tiem tūristiem, kuri vietas apskata pēc citu vērtējumiem.

Sākotnēji, pērn novembrī LIAA ar "Manufacture Francaise des Pneumatiques Michelin" noslēdza 150 000 eiro vērtu līgumu par gastronomijas potenciāla analīzi Latvijā. Līgums paredzēja, ka Latvijā "Michelin Guide" pēta vairāk nekā 30 restorānu, pēcāk sniedzot atzinumu.

LIAA Tūrisma departamenta direktora vietniece Linda Ziediņa-Ērgle aģentūrai LETA tolaik skaidroja, ka gastronomijas tūrisms un tā nozīme pasaulē pieaug. Arī Latvijā tiek izstrādāti dažādi gardēžu tūrisma maršruti un citi piedāvājumi saistībā ar gastronomiju, tādēļ LIAA saskata potenciālu gastronomijas tūrisma attīstībā.

Ziediņa-Ērgle uzsvēra, ka atbalstu "Michelin" iniciatīvai izteikuši arī nozares pārstāvji, paužot vēlmi iesaistīties aktivitātēs, kuras saistītas ar Latvijas kā gastronomijas tūrisma galamērķa popularizēšanu.

Viņa pauda, ka galvenie ieguvumi no dalības gastronomijas ceļvežos ir, piemēram, valsts un nozares prestiža celšana, plašākas iespējas piesaistīt maksātspējīgus tūristus, patērētāju, viesu izglītošana par augstas kvalitātes izejvielām, ēdienu un servisa kultūru, izglītības līmeņa celšana nozarē nodarbinātajiem.

"Turklāt sadarbība ar gastronomijas ceļvežiem paver plašas valsts mārketinga iespējas, piesaistot jaunas auditorijas uzmanību," komentēja Ziediņa-Ērgle.

Ekonomiskā lejupslīde visā pasaulē ir novājinājusi cilvēku gan fiziski, gan morāli, tāpēc ikvienam no mums būs nepieciešama atpūta. Laikraksts The Times ir izveidojis ceļvedi ekonomiski izdevīgiem ceļojumiem pa Eiropu. Vairāk par tūrismu lasiet Dv.lv sadaļā Db Dopings!

Ticamākais, vairums cilvēku izbrīnā iesauksies, ka nekāds ceļojums šogad netiek plānots, jo tādiem priekiem nepietiek naudas. The Times nostājas pretēji šim uzskatam un sludina, ka jādodas atpūtā – vai nu ceļojot savas valsts robežās, vai arī dodoties uz ārvalstīm. Protams, plānojot ceļojumu, nāksies skaitīt latus, tāpēc ceļveža veidotāji ir izvēlējušies ekonomiski pievilcīgus galamērķus dažu vai vairāku dienu ceļojumiem. Laikraksts ir pārliecināts, ka cilvēki joprojām var atļauties doties ceļojumos, neaizņemoties naudu no bankas.

Apceļojot Lielbritāniju, kā galamērķi nav obligāti jāizvēlas valstu galvaspilsētas, kas parasti ir dārgākas nekā provinces pilsētiņas. Tāpat par naktsmītni ne vienmēr ir jāizvēlas viesnīcas, jo gana interesanti un aizraujoši ir nakšņot zem klajas debess – kādā kempingā vai telšu pilsētiņā. Tieši šie aspekti ir tie, kurus ceļvedī uzsver laikraksts.

Vides organizācija Zaļā Brīvība sagatavojusi ceļvedi Viss par to, ko mēs ēdam, kurā pirmo reizi apkopta tieši Latvijas patērētājiem adresēta informācija par to, kā pārtika, kuru lietojam, ietekmē vidi un kā izvēlēties veselīgu un reizē videi draudzīgu pārtiku. Ceļvedis sagatavots ar Latvijas vides aizsardzības fonda atbalstu, liecina sniegtā informācija medijiem.

Jānis Brizga, biedrības Zaļā Brīvība valdes priekšsēdētājs: "Patērētājiem arvien grūtāk ir atrast īstu maizi, krējumu, sviestu vai citas pārtikas preces – tādas, kas būtu patiesi veselīgas. Savukārt pārtikas preču ražošana, pārstrāde, realizācija, patēriņš un utilizācija atstāj ietekmi uz vidi. Ar šo ceļvedi mēs vēlamies palīdzēt tiem cilvēkiem, kuri grib patērēt pārtiku, kas ir gan veselīga, gan videi draudzīga, un mūsu pieredze rāda, ka šādu cilvēku Latvijā kļūst arvien vairāk."

Ceļvedī aprakstīts pārtikas preču aprites cikls, bioloģiskās lauksaimniecības būtība un priekšrocības, tāpat sniegta informācija par godīgo tirdzniecību un ģenētiski modificētu pārtiku. Lielākā daļa ceļveža Viss par to, ko mēs ēdam veltīta dažādām pārtikas preču grupām – tajā aplūkota gan to ietekme uz vidi, gan risinājumi, kā Latvijas patērētājs var veikt videi draudzīgu izvēli.

„Lauku ceļotājs” izdevis jaunu ceļvedi „Aktīvā atpūta Latvijā”, kurā apkopoti 57 aktīvā tūrisma maršruti, kas veicami ar velosipēdu, ar laivu, ar kājām vai zirga mugurā, kā arī dažādas ekstrēmās izklaides, kā piemēram, lidojumi ar deltaplānu, gumijlēkšana, ātrie nobraucieni u.c. Komplektā ar ceļvedi iznākusi Latvijas karte, kurā ar simboliem atzīmēti visi ceļvedī iekļautie aktīvā tūrisma maršruti un ekstrēmo izklaižu vietas, kā arī 260 lauku naktsmītnes. Ceļvedis pieejams latviešu-krievu un angļu-vācu valodās. Izdevuma tirāža – 14 000 (7000+7000) eksemplāri. Izdevuma līdzfinansētāji: Tūrisma attīstības valsts aģentūra, EK LIFE programma un Latvijas Vides aizsardzības fonds. Avots: Lauku ceļotājs

No šīs nedēļas Valmieras Tūrisma informācijas centra jaunajās telpās Rīgas ielā 10 (kultūras centra ēkā) ikvienam interesentam iespējams iegādāties jauno ceļvedi “Valmiera un tās apkārtne”, Db informē Valmieras TIC Izdevumā “Valmiera un apkārtne” ietverta jaunākā informācija par apskates un atpūtas vietām. Tas ir A4 formāta, un maksās ir 0,50 Ls. Jaunais ceļvedis papildina pieejamo informācijas klāstu par Valmieru un tās apkārtni, tādējādi attīstot tūrismu un cilvēku interesi par pieejamām izklaides un atpūtas vietām un iespējām. Ceļvedī informācija ir gan latviešu, gan angļu valodā, un ietvertas divas kartes – Valmieras un Valmieras apkārtnes. Iekļauta arī informācija par aktīvo atpūtu, ēdināšanu, naktsmītnēm un atpūtas vietām un apskates objektiem. Ceļvedī ir arī atrodami kontakttālruņi un adreses.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) sadarbībā ar Rīgas Investīciju un tūrisma aģentūru realizējusi projektu, kura rezultātā tapis Rīgas gastronomijas ceļvedis, kas publicēts ietekmīgā uz Skandināvijas tirgu orientētā gastronomijas emuārā https://andershusa.com/.

"Ēdiens ir tas, kas mūs šoreiz mudināja apmeklēt Rīgu, un mūs pārsteidza tas, ko atklājām. Šķiet, ka pēdējos gados pilsētas kulinārijas ainava ir mainījusies, un daudzi jauni šefpavāri ir auguši meistarībā, īstenojot jaunas un aizraujošas koncepcijas. Pavāri drosmīgi sapņo un izvirza augstus mērķus, izvēloties augstas kvalitātes izejvielas. Redzējām, ka daudzos restorānos tiek likts uzsvars uz ilgtspējību, tādā veidā popularizējot Rīgas aizraujošo un daudzveidīgo kulinārijas vidi,“ tā Rīgas gastronomijas ceļveža autors Anders Husa.

Restorānu kritiķis un gastronomijas nozares eksperts Anders Husa nedēļas garumā kopā ar satura veidotāju un dzīvesbiedreni Katlīnu Oru apmeklēja 23 ēdināšanas iestādes Rīgā un sniedza savu vērtējumu.

Tallinas restorāns "180° by Matthias Diether" kļuvis par pirmo Igaunijā, kas saņēmis divas "Michelin" zvaigznes, liecina jaunākais "Michelin" ceļvedis Igaunijai,

Kopumā ceļvedī iekļauti 35 Igaunijas restorāni.

"Michelin" eksperti atzinīgi novērtēja "180° by Matthias Diether" ēdiena gatavošanas sarežģītību, kā arī dažādu elementu mijiedarbību restorānā.

Vienas "Michelin" zvaigznes statusu saglabājis šefpavāra Tenisa Sīguri vadītais Tallinas restorāns "NOA Chef's Hall".

"Michelin" zaļo zvaigzni par īpaši ilgtspējīgu darbību šogad saņēma restorāns "Soo", kas pirmo reizi iekļauts "Michelin" ceļvedī, un otro gadu saglabāja restorāns "Fotografiska".

Tallinas restorāns "Tuljak" saņēmis "Michelin Bib Gourmand" atzinību, kas tiek piešķirta restorāniem, kuri piedāvā augstas kvalitātes ēdienu par saprātīgu cenu. Šo atzinību saglabājuši arī pērn saņēmušie Igaunijas restorāni: "Fellin" Vīlandē un "Härg", "Lore Bistroo", "Mantel ja Korsten" un "NOA" Tallinā.

Karšu izdevniecība Jāņa sēta laidusi klajā 2011. gada izdevuma Latvia. Travel Guide elektronisko versiju iPad planšetdatoram.

Ceļvedis paredzēts galvenokārt ārzemju viesiem, kas, apmeklējot Latviju, bez priekšzināšanām par Latviju var atrast kā maršrutus, tā atrast padomus daudzām dzīves situācijām. Ceļvedī var gūt ziņas gan par Latvijas vēsturi un ģeogrāfiju, gan par sadzīviskām lietām – iepirkšanos, autobraukšanas kultūru, tualetēm, transportu, valodu, sadzīvi, svētkiem un to svinēšanas paražām un daudz ko citu..

Izdevuma tūrisma daļa sadalīta nodaļās pēc Latvijas tradicionālā iedalījuma kultūrvēsturiskajos novados, atsevišķi izceļot Rīgu un Pierīgu. Katrs novads īsi raksturots ar galvenajām tā vērtībām.

Atsevišķos šķirkļos kopumā ir aprakstīti gandrīz 400 tūrisma objektu vai vietu, aprakstus papildina fotoattēli, bet orientēties Latvijā palīdz vairāk nekā 100 karšu. Ceļvedī ir uzziņu informācijas sadaļa, kur var atrast visu 99 Latvijas tūrisma informācijas centru kontaktus, kā arī kontaktinformāciju 280 muzejiem un 1450 tūristiem piemērotākajām naktsmītnēm visos Latvijas novados.

Slovēnija savā šī gada ceļvedī, kas ir izdots projekta “Next Exit” ietvaros, ir centusies parādīt, ka arī līdzās galvenajiem valsts tūrisma maršrutiem reģionālie ceļi nav mazāk saistoši un interesanti. Pavisam ceļvedis ietver 71 lokālas nozīmes tematiskos maršrutus, kuri iet līdzās sešiem galvenajiem Slovēnijas tematiskajiem tūrisma maršrutiem. Bez tam ceļvedī tiek piedāvāta informācija par vairāk kā 400 dažādiem tūrisma pakalpojumu piedāvātājiem. Ceļvedis tiek piedāvāts četrās valodās un to var iegādāties (bez maksas) Slovēnijas tūrisma informācijas centros, lielākajās Petrol degvielas uzpildes stacijās kā arī Slovēnijas automobiļu klubā AMZS. Tāpat ceļvedi var pasūtīt arī Slovēnijas tūrisma centrāles mājas lapā internetā: www.slovenia-tourism.si

Astoņas Latvijas vietas iekļautas starptautiskā ceļvedī «Aukstā kara pēdas». Šie tūrisma objekti iesaistījušies starptautiskā projektā «Aukstā kara periods» (The Cold War Period), kuru vada organizācija The Baltic Initiative and Network.

Ceļvedī minēts deportēto vagons Skrundā, Irbenes lokators, Meža kapi un Latvijas Tautas frontes muzejs Rīgā, Karostas cietums, Karosta kā bijusī slēgtā pilsēta un Liepājas muzeja filiāle Liepāja okupācijas režīmos.

Organizācija The Baltic Initiative and Network darbojas valstīs, kas atrodas ap Baltijas jūru un šobrīd izdevusi ceļvedi Travel Guide. Traces of the Cold War Period un izveidojusi mājas lapu http://coldwarsites.net. Mājas lapa ietver aprakstus par vēsturiskām vietām un muzejiem, kas saistīti ar Auksto karu, videosižetus ar aculiecinieku stāstījumiem par Aukstā kara laika norisēm dažādās vietās, informāciju par ceļojošām izstādēm, ko muzeji var izmantot eksponēšanai savās telpās, Aukstā kara liecinieku lekciju piedāvājumus interesentiem. Mājas lapas izveidi finansējusi Dānijas Izglītības ministrija.

Ziņu aģentūras Bloomberg News sagatavotajā Pesimista ceļvedī 2015.gadam kā viens no potenciāli ģeopolitiski karstajiem punktiem iekļautas arī Baltijas valstis.

Ceļvedī teikts, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins varētu saasināt situāciju Baltijas valstīs, izmantojot krievu minoritāti Igaunijā un Latvijā, kā arī Krievijai piederošo Kaļiņingradas apgabalu, kas atrodas starp Poliju un Lietuvu.

Bloomberg News ceļvedī norādīts, ka gaisa telpas pārkāpumi, ko veikusi Krievija, apliecina tās gatavību pārbaudīt NATO spējas.

Pesimista ceļvedis balstās uz politologu, militāro ekspertu, ekonomistu un investoru viedokļiem. Tas norāda uz ļaunākajiem scenārijiem, kas varētu notikt 2015.gadā.

Kopumā sarakstā iekļauti 15 potenciālie karstie punkti, tostarp Sīrija, Izraēla, Gaza un Irāka, kā arī Arktikas reģions, kur pieaug spriedze par dabas resursu sadali, un Grieķija, kur varētu izcelties eirozonas krīze.

Baltijas valstu iedzīvotāji ļoti labprāt iepērkas ārzemēs, visbiežāk kaimiņvalstīs, tam kopumā tērējot vairāk nekā miljardu eiro gada laikā. Šādi dati iegūti pētījumā par Baltijas valstu patērētāju izvēlēm, ko veica Nīderlandē dibinātais pētījumu institūts «Regionplan Policy Research» un profesionālo pakalpojumu kompānija «EY».

Pēc ekspertu skaidrojuma, šāda mēroga iepirkšanās ārzemēs skaidrojama ar zemiem ienākumiem un produktu cenu atšķirībām dažādās valstīs.

Katrs otrais Baltijas valstu iedzīvotājs pērk produktus vai mājsaimniecības preces ārzemēs vismaz reizi gadā. Visvairāk ārzemēs iepērkas Igaunijas iedzīvotāji – 56%, bet latvieši un lietuvieši dodas uz kaimiņvalstīm nedaudz retāk - attiecīgi 52% un 49%.

«Iemesli tam, ka Baltijas valstu iedzīvotāji iepērkas ārzemēs ir dažādi. Ienākumiem palielinoties, Baltijas valstu iedzīvotāji kļūst aizvien mobilāki. Palielinās arī tiešo avioreisu un attiecīgi lidojumu skaits no Baltijas valstīm, kas ir attīstīto valstu iezīme. Tomēr pētījums atklāja vēl kādu fenomenu - Baltijas valstis izceļas ar lielu skaitu «ekonomisko tūristu». Liela daļa Baltijas valstu iedzīvotāju regulāri dodas uz ārzemēm, lai iegādātos lētākas preces un pakalpojumus,» uzsver «Regionplan» pētnieks Ježijs Strātmeijers (Jerzy Straatmeijer), kura vadībā veikts šis pētījums.

Latvijas vārds ierauts Tallinas, Pērnavas un Tartū tirgu skandālā, kas kaimiņvalstī pacelts pat līdz valdības līmenim. Igauņi, dzenot pēdas tirgos nopērkamo zemeņu aizdomīgajai izcelsmei, atklājuši pārpirkšanas shēmu ar daudz plašāku pārtikas produktu klāstu. Ogas, dārzeņi un sēnes vairumā tiek uzpirktas Rīgas «Nakts tirgū», bet tālāk ar daudz augstāku cenu tirgos Igaunijā tiek pārdotas kā izaudzētas igauņu zemnieku saimniecībās - vēsta LNT Ziņas.

Igaunijā tā sauktais zemeņu skandāls sākās pēc tam, kad dažādās vietās nopirktajās zemenēs laboratoriskie izmeklējumi uzrādīja pesticīdu atliekas virs atļautās normas. Konkrēto zemnieku saimniecību augsnēs problēmas netika atklātas, tāpēc radās aizdomas, ka tirgotāji Igaunijā pašmāju zemenes ir sajaukuši ar ievestajām. Ātri vien noskaidrojās – dažādas, tostarp neskaidras izcelsmes zemenes igauņi iepērk Rīgā Nakts tirgū, kur savukārt prece tiek ievesta arī no Lietuvas, Polijas un citām valstīm.

Igauņu uzpircēji Rīgā Nakts tirgū zemenes iepērk vidēji par 2,50 vai 3 eiro kilogramā, taču tirgos Igaunijā pārdod par 5 vai 6 eiro kilogramā. Turklāt Rīgā vairumā uzpirktās zemenes uzpircēji pārdod Tallinā, Pērnavā un Tartu, krāpjoties par to izcelsmi. Uz cenu zīmēm tiek apgalvots, ka ogas ir audzētas Igaunijā, nevis ievestas no Latvijas.

«Pāreja uz eiro nozīmē, ka jebkura cilvēka maciņā vai burkā, jebkura uzņēmuma seifā visa nauda ir jāizceļ ārā un vai nu vietā jāieliek jauna vai arī jāpanāk, lai cilvēks strādā ar 21.gadsimta norēķinu metodēm jeb bezskaidriem norēķiniem,» norāda Swedbank valdes loceklis un Klientu apkalpošanas pārvaldes vadītājs Ģirts Bērziņš, sakot, ka Eiro ieviešanas process būs reizes desmit nopietnāks, nekā sākumā šķiet.

Swedbank apspriedusi eiro ieviešanu ar kolēģiem Igaunijā. Kā atzina Bērziņš, Latvijas izaicinājums ir lielāks nekā Igaunijā, jo mums ir ļoti liels monētu īpatsvars. «Igauņiem monētas bija problēma - viņi banku filiālēs apzināja visas iespējamās slēdzamās telpas, rūpīgi skatījās, kāds ir grīdas segums, cik daudz monētas var novietot uz vienu kvadrātmetru, lai nākamā dienā tās neattaptos pagrabā,» par kaimiņvalsts pieredzi eiro ieviešanas laikā stāstīja Bērziņš.

Apskatoties Latvijas Bankas mājaslapā, cik monētas Latvijā ir apgrozībā un kāds ir katras monētas svars, aplēsts, ka Latvijā apgrozībā ir 1100 tonnas monētu. «Daļu droši vien neatnesīs, saglabās kā suvenīrus, bet lielāko daļu atnesīs, pat 500, 600 vai 700 tonnas ir ļoti ievērojams svars. Jāsaprot, ka naudas nomaiņa notiek caur diezgan ierobežotiem kanāliem - dienas beigās tā saplūst vai nu pie tirgotājiem vai pie bankām, un šis naudas apjoms relatīvi īsā laikā būs jāpārvieto, kas būs liels un fiziski smags darbs,» raksturoja Bērziņš.

Visas trīs Baltijas valstis tiek uztvertas kā viens veselums ārvalstu kontekstā – ne tikai ģeogrāfiskā novietojuma un līdzīgo vēsturisko notikumu dēļ, bet arī sociālajos, ekonomiskajos un politiskajos rādītājos.

Tomēr atšķirīgās mentalitātes un kultūras kodi nereti maina visu kopējo ainu. Jo īpaši tas attiecas uz dažādiem ieradumiem, tradīcijām, ikdienas paradumiem iepirkšanās un kultūras patēriņa jomā, turklāt rādās, ka visas kaimiņvalstis ir krasi atšķirīgas un to kultūras kodi atspoguļojas arī vizuālajā komunikācijā.

1. Kamēr igauņi klausās, lietuvieši vizualizē

Skaidrs, ka šīs robežas saplūst un viss nav viennozīmīgi balts un melns, tomēr, papētot vairākas kampaņas, nākas secināt, ka igauņi daudz lielāku uzsvaru liek uz ziņas nodošanu un spēcīgu vēstījumu radīšanu, kamēr lietuvieši fokusējas uz vizuāli spilgtiem vai iespaidīgiem kadriem. Arī lielie reklāmas laukumi ir labs piemērs, kas liek secināt, ka Igaunijā tas būs teikums ar «tvistu», kamēr Lietuvā galvenā ziņa tiks nodota ar spilgtiem vizuālajiem risinājumiem, ko varbūt papildinās kāds teksts. Arī Igaunijas TV reklāmas tiek balstītas uz spēcīgiem vārdu salikumiem, kamēr lietuvieši bagātinās savus stāstus ar īpašu poētiskumu, izteiktām vizuālām detaļām un efektīviem radošajiem risinājumiem.

Latvieši un lietuvieši uz nākotni ekonomiskās krīzes situācijā raugās pesimistiskāk nekā igaiņi.

Latvijā indekss, kas parāda iedzīvotāju noskaņojumu, gada laikā noslīdējis no 72 līdz 67 punktiem, arī Lietuvā tas ir 67, bet Igaunijā – 75.

Tikai trešā daļa Latvijā un Igaunijā aptaujāto uzskata, ka šobrīd ir piemērots mirklis dzīvokļa, zemes, automašīnas vai mēbeļu iegādei. Lietuvieši šajā ziņā ir optimistiskāki, raksta Diena.

Kā norāda speciālisti, Igaunija ir par vienu līdz diviem ceturkšņiem priekšā Latvijai ekonomiskās attīstības ciklā. Tomēr jāņem vērā, ka ārējais ekonomiskais šoks nav beidzies un eksporta tirgi aug lēnāk, bet finansējums sadārdzinās.

Igaunijas uzņēmējiem un iedzīvotājiem sāk palikt grūti apmaksāt automašīnas, kuras ņemtas līzingā, norāda vairāki autolīzinga nodaļu vadītāji, raksta Dv.ee.

Nespejot samaksat lizinga maksajumus, igauni zaude automašinas

Finansiālā situācija spiež Igaunijas iedzīvotājiem atgriezt automašīnu izplatītājam un ņemt kādu lētāku mašīnu vai arī meklēt citu izeju no situācijas, vienojoties ar līzinga sniedzēju.

"Automašīnu skaits, ko klienti atgriež, jo nespēj nomaksāt ikmēneša maksājumus, savā ziņā ir pieaudzis, bet Hansa Liising ar to jau bija rēķinājusies, tāpēc nekas briesmīgs nav noticis," norāda Hansa Liising vadītāja Gunara Tomemetsa.

Gatavojoties nodokļu ieņēmumu samazināšanai un ekonomiskai krīzei Igaunijas valdība pagājušajā nedēļā pieņēmusi krīzes novēršanas plānu, valsts sektora izdevumus samazinot par aptuveni 350 miljoniem latu, ziņo laikraksts Diena.

Nodokļu palielināšanu Igaunijā tuvākajā laikā neplāno. «Vētra vēl ir priekšā, bet, pateicoties Latvijai, mēs tai esam sagatavojušies,» pēc plāna pieņemšanas sacīja Igaunijas premjers Andruss Ansips. Plāns paredz samazināt valsts izdevumus par 10%. Pensijas aprīlī indeksēs par 5, nevis 14%, bet pašvaldību aizņēmumu griesti noteikti 22 miljonu latu apmērā. Tam vajadzētu garantēt budžeta deficītu robežās līdz 3%. Šonedēļ Igaunijas valdība turpinās skatīt izdevumu samazinājumu pa nozarēm. Finansējums līdzšinējā apmērā vai pat ar nelielu pieaugumu, visticamāk, būs izglītībai un zinātnei. Solītais skolotāju algu pieaugums varētu tikt iesaldēts.

Jāpiebilst, gan, ka no šī gada 1. janvāra samazinātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme Igaunijā tika paaugstināta no kādreizējiem 5 % līdz 9 %. Samazinātais PVN, kas tagad ir 9 %, Igaunijā tiek piemērots grāmatām, medikamentiem, presei un viesnīcu pakalpojumiem.