Latvijai un Somijai ir daudz kopīgu interešu un vienota izpratne par jaunā Ziemeļeiropas funkcionālā gaisa telpas bloka (NEFAB) izveidi.

Pie šāda secinājuma tikšanās laikā nonākuši VAS Latvijas gaisa satiksme (LGS) un Somijas 25 lidostu un gaisa sistēmas uzņēmuma Finavia pārstāvji.

Somijas uzņēmums ir ieinteresēts dažādu izmaksu samazināšanā, tāpēc tā vadība vēlējās iepazīties ar Latvijas aeronavigācijas uzņēmuma LGS pieredzi, pārrunājot to visaugstākajā līmenī. Finavia vadība tikās arī ar Latvijas satiksmes ministru Anriju Matīsu.

«Finavia ir svarīgs LGS stratēģiskais sadarbības partneris. Piemērs tam ir gaisa maršrutu struktūras uzlabojumi, kopīga interešu pārstāvēšana dažādās starptautiskās organizācijās. Viens no uzskatāmākajiem piemēriem ir NEFAB un aeronavigācijas pakalpojumu biznesa attiecību projekts Borealis,» norāda LGS valdes priekšsēdētājs Dāvids Tauriņš.

Latvijas lidsabiedrība airBaltic paziņojusi, ka 2022. gada maijā atvērs jaunu bāzi Tamperē, Somijā.

airBaltic savienos Tamperi ar sešiem tiešajiem lidojumiem, kā arī turpinās veikt lidojumus uz Rīgu, Latvijā.

airBaltic izpilddirektors Martins Gauss (Martin Gauss) norāda: “Sperot soli ārpus Baltijas, mēs veicināsim mūsu izaugsmi nākotnē un ātrāku atgriešanos pie peļņas. Nākamgad mūsu flotei pievienosies astoņas jaunas lidmašīnas, un mēs piedāvāsim labāko savienojamību uz un no Rīgas, Tallinas, Viļņas, kā arī Tamperes. Tamperes reģionā dzīvo vairāk nekā 500 000 cilvēku, un mūsu dati liecina, ka pastāv pietiekams vietējais pieprasījums pēc gaisa ceļojumiem.”

Somijas lidostu operatora Finavia izpilddirektora vietnieks un lidostu tīklu vecākais viceprezidents Jani Jolkonens (Jani Jolkkonen) skaidro: “Mēs esam priecīgi redzēt, ka airBaltic demonstrē vēl lielāku uzticēšanos Tamperes-Pirkalas lidostai. Mēs uzņēmumā Finavia jau vairākus gadus esam sadarbojušies ar airBaltic, un šīs jaunās bāzes atvēršana paceļ mūsu sadarbību jaunā līmenī. Tamperes-Pirkalas lidosta Finavia ir ļoti svarīga, un pēdējo gadu laikā mēs lidostas attīstībā esam investējuši gandrīz 20 miljonus eiro. Jaunā bāze nodrošinās iespēju airBaltic Eiropas maršrutiem piekļūt vietējiem biznesa un atpūtas ceļotājiem, kuri, kā mēs ceram, izmantos jaunos maršrutus.”

Latvijas lidsabiedrība airBaltic no 2022. gada maija atvērusi jaunu bāzi Pirkkalas lidostā Tamperē, Somijā.

airBaltic Tamperi savienos ar septiņiem tiešajiem lidojumiem papildus jau esošajiem reisiem uz Rīgu, Latvijā. Jaunā bāze tika atklāta īpašā pasākumā Tamperē.

“No šodienas mēs Tamperi saucam par vienu no mūsu bāzēm. Jaunas bāzes atvēršana sniedz jaunas ceļošanas iespējas gan mūsu pašreizējiem, gan nākotnes pasažieriem. Mēs ceram, ka pasažieru pieprasījums pakāpeniski palielināsies, tāpēc mēs ar laiku varētu sākt lidojumus uz papildu jauniem galamērķiem biznesa centros un uz atpūtas galamērķiem,” saka airBaltic izpilddirektors Martins Gauss.

Somijas lidostu operatora Finavia Tamperes-Pirkkalas lidostas vadītāja un centrālo un austrumu Somijas lidostu viceprezidente Mari Nurminena (Mari Nurminen) saka: “Tas ir nozīmīgs pavērsiena punkts ilgajā sadarbībā starp Finavia un airBaltic. Septiņi jauni maršruti sniedz plašu Eiropas pilsētu dažādību gan atpūtas, gan biznesa ceļotājiem no Tamperes-Pirkkalas apkaimes, un mēs par to esam ļoti priecīgi.”

Lietuvas valdība nolēmusi aizliegt ielidot savās lidostās un izlidot no tām lidmašīnām, kas veic lidojumus caur Baltkrievijas gaisa satiksmes informācijas reģionu.

"Lidojumi, kas notiks caur Baltkrievijas gaisa satiksmes kontroles zonu, Lietuvā netiks saskaņoti," pēc valdības sēdes žurnālistiem pastāstījusi premjerministre Ingrīda Šimonīte.

Aizliegums stāsies spēkā no pusnakts pēc universālā koordinētā laika (UTC) jeb no plkst.3 pēc vietējā laika.

Kā skaidrojis Lietuvas satiksmes ministrs Marjus Skuodis, šis aizliegums skars aptuveni 180 lidmašīnu reisus, taču netiks attiecināts uz lidmašīnām, kuras tikai šķērso Lietuvas gaisa telpu, bet nolaižas, piemēram, Rīgā.

Savukārt gadījumā, ja pirms lidmašīnas pacelšanās saskaņojot maršrutu, izrādīsies, ka lidojums paredzēts caur Baltkrieviju, lidmašīnai nebūs atļauts pacelties.

Covid-19 krīzē apturēto un samazināto lidojumu skaita dēļ pērn Latvijā mainījusies civilās aviācijas drošuma risku struktūra, palielinoties atgadījumiem, kas varētu būt saistīti ar civilās aviācijas personāla nepietiekamu lidojumu pieredzi.

Tā secināts valsts aģentūras "Civilās aviācijas aģentūra" (CAA) publicētajā Lidojumu drošuma pārskatā par 2020.gadu.

2020.gadā palielinājies navigācijas kļūdu izraisīto atgadījumu skaits civilajā aviācijā, kas pērn apsteidza iepriekšējo gadu otro visbiežāko kategoriju - sadursmes ar putniem. CAA navigācijas kļūdu salīdzinoši lielo skaitu skaidro ar to, ka lidojumu apkalpēm, veicot ievērojami mazāk lidojumu, ir nepietiekama prakse (gan pārvietojoties pa lidlauka peronu, gan lidojumu laikā), kas izraisa biežākas kļūdas navigācijā.

2019.gadā tika ziņots par 81 atgadījumu, kas saistīts ar navigācijas kļūdu, kamēr pērn - par 82 šādiem atgadījumiem, neskatoties uz to, ka kopējais lidojumu skaits lidostā "Rīga" 2020.gadā (35 591 lidojumi) ir ievērojami mazāks salīdzinājumā ar 2019.gadu (87 007 lidojumi).

Tehnoloģiju kompānija Google uzsākusi speciālu balonu palaišanu zemes atmosfēras augstākajos slāņos, lai tos izmantotu kā interneta raidītājus.

Projekta ietvaros pirmos izmēģinājumus Google uzsākusi Jaunzēlandē, kur paredzēts palaist kopumā trīsdesmit balonus, raksta BBC. Savukārt piecdesmit mājsaimniecības, kas iesaistījušās projektā, saņēmušas speciālus uztvērējus.

Gaisa baloni nodrošināšot 3G līdzvērtīgu interneta ātrumu grūti pieejamās vietās. Tāpat šādi baloni var kļūt neaizstājami katastrofu skartās teritorijās, kur traucētas komunikācijas. Google savus centienus nodēvējusi par Project Loon un atzīst, ka patlaban tas ir ļoti agrīnā attīstības fāzē.

Pagaidām Google gaisa balonu tīkls darbosies ar pārtraukumiem, tomēr kompānija cer, ka rezultātā tiks izvietota pietiekoši liela flote, lai sakarus nodrošinātu nepārtraukti. Eksperti tikmēr norāda, ka Google stāv priekšā ļoti smags darbs – no planētas vējiem atkarīgu balonu navigācija vienlaicīgi var izrādīties pārāk sarežģīta.

Latvijā bāzētā aviokompānija "SmartLynx Airlines" prognozē lidojumu dispečeru pieprasījuma pieaugumu un aicina apgūt šo profesiju, informē uzņēmumā.

"SmartLynx Airlines" operatīvais vadītājs Deniss Žilkins norāda, ka nenoteiktība pēdējos gados aviācijā radījusi būtisku darbaspēka trūkumu. Trūkst gan pilotu un gaisa kuģu apkalpes profesiju pārstāvju, gan aviācijas inženieru, lidojumu dispečeru un citu tehnisko speciālistu.

Prognozes liecina, ka līdz 2028.gadam pieprasījums pēc lidojumu dispečeriem varētu palielināties par aptuveni 10%.

"Esam apņēmušies stratēģiski ieguldīt aviācijas profesionāļu izglītībā un samazināt speciālistu trūkumu ilgtermiņā, tādējādi veicinot nozares noturību, saskaroties ar izaicinājumiem nākotnē," norāda Žilkins.

Kompānijā informē, ka šī gada oktobrī "SmartLynx Airlines" Rīgā sāks dispečeru apmācību programmu, kas ilgs līdz decembrim.

Mercedes-Benz zīmols ir populārs visās tirgus nišās - universāļa, sedana, apvidus auto, un arī komercpasažieru pārvadājumos. Tomēr - kā labāk atrast pareizo šīs markas auto? Lietotu auto tirgotājs BRC Autocentrs sniedz ieskatu šajā jautājumā.

Mercedes-Benz automobiļus ražo kopš 1890. gada un uzņēmuma galvenā mītne atrodas Vācijas pilsētā Štutgartē. Kā vieni no pirmajiem šī auto ražotāji ieviesuši dažādas drošības un tehnoloģijas idejas, kuras šobrīd bieži sastopamos modernajos auto modeļos. Šobrīd Mercedes-Benz piedāvā pilnu auto klāstu - no maziem pilsētas auto līdz smagajiem auto, pie tam, zīmols ir pārstāvēts arī motosportā, kā, piemēram, F1, kur rūpnīcas komanda ir pēdējos gados viena no vadošajām.

Arī Latvijā Mercedes-Benz ir visnotaļ populārs auto gan jaunu šī zīmola iegādē no salona, gan lietotu auto tirdzniecībā sludinājumos, auto plačos un sertificētos lietotu auto tirgotājus. Arī BRC Autocentrā Mercedes-Benz automobiļi pieejami plašā klāstā, bet kā atrast sev piemērotāko no dažādajām klasēm?

Lietuvas Seima Ekonomikas komiteja centīsies noteikt stingrākus kritērijus, pēc kuriem no Lietuvas nacionālās drošības viedokļa svarīgiem uzņēmumiem būs pienākums ziņot valdībai par liela apmēra darījumiem.

Kā ziņu aģentūrai BNS pastāstījis komitejas vadītājs, Zemnieku un zaļo frakcijas deputāts Virģīnijs Sinkevičs, šāda kārtība tiktu attiecināta ne tikai uz stratēģiskajiem valsts uzņēmumiem, bet arī uz trim lielām privātkapitāla kompānijām - Lietuvas vienīgo jēlnaftas pārstrādes uzņēmumu Orlen Lietuva, minerālmēslojuma ražotāju Achema un televīzijas, interneta un mobilo sakaru pakalpojumu sniedzēju Telia Lietuva, bet īpaša valdības komisijas atļauja būtu vajadzīga ne vairāk kā diviem trim darījumiem gadā.

Pēc viņa teiktā, pašlaik tiek strādāts pie tā, lai likums par nacionālajai drošībai svarīgajiem uzņēmumiem un objektiem tiktu saskaņots gan ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) prasībām, gan Lietuvas drošības interesēm, gan Valsts drošības departamenta (VSD) aizrādījumiem, gan ar pašiem uzņēmumiem.

Lietuvā no jūlija varētu palikt tikai pieci valsts uzņēmumi, trešdien paziņojis ekonomikas ministrs Virgīnijs Sinkevičs.

Pēc viņa teiktā, valsts uzņēmumu skaitu paredzēts samazināt, atsakoties no valstij nesvarīgām darbības jomām un funkcijām un daļu no tām nododot tirgus ziņā.

Lietuvas valdība trešdien apsprieda Ekonomikas ministrijas izstrādāto valsts uzņēmumu reformas plānu. Galīgo lēmumu šai jautājumā paredzēts pieņemt nākamnedēļ.

«Pēc 2.jūlija valsts uzņēmuma statusu saglabātu pieci uzņēmumi. Manuprāt, būtu mērķtiecīgi turpināt šo pārskatīšanu un varbūt vispār atteikties no tāda statusa,» ministrs pēc valdības sēdes sacījis žurnālistiem.

Valdībai ieteikts uzdot Aizsardzības ministrijai līdz jūlijam iesniegt valsts uzņēmuma «Infostruktūra» pārkārtošanas plānu, bet Tieslietu ministrijai šādu plānu sagatavot valsts uzņēmumam «Mūsu amatai», kas nodarbojas ar notiesāto personu gatavošanu integrācijai darba tirgū.

Lietuvas prāmis «Regina Seaways», kurš pēc sadūmojuma mašīntelpā vairākas stundas otrdien dreifēja Baltijas jūrā, otrdienas vakarā ieradies Klaipēdas ostā, paziņojuši ostas dienests.

Kā pavēstīja ostas dienesta preses pārstāve Dovile Riņģe, prāmis sasniedzis Klaipēdas ostu plkst.21.30, braucot ar saviem dzinējiem, neskatoties uz spēcīgo vēju un viļņiem.

Jau vēstīts, ka «Regina Seaways», kura pieraksta osta ir Klaipēda un kam ir Lietuvas karogs, ar 294 pasažieriem un 42 apkalpes locekļiem bija ceļā no Ķīles, Vācijā, uz Klaipēdu, kad 110 kilometru no galamērķa prāmja mašīntelpā notika sadūmojums.

Iepriekš Lietuvas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka kuģa mašīntelpā izcēlies ugunsgrēks un tas nodzēsts, tomēr kuģniecības pārstāvji noliedza, ka būtu noticis ugunsgrēks.

«Ugunsgrēka nebija, tika fiksēts tikai sadūmojums, atklāta liesma netika konstatēta, dzinēji automātiski izslēdzās. Mašīntelpa ir hermētiski noslēgta, nekādas temperatūras izmaiņas mēs nekonstatējam, viss ir stabils, pasažieri ir drošībā, neviens nav cietis,» ziņu aģentūrai BNS sacīja prāmja īpašnieces Dānijas kuģniecības «DFDS Seaways» preses sekretārs Klaipēdā Vaids Klumbis.