Revīzijas, grāmatvedības, nodokļu, finanšu un uzņēmējdarbības konsultantu uzņēmumā SIA Rimess notikušas vairākas izmaiņas valdes un dalībnieku sastāvā, informē uzņēmums.

SIA Rimess dalībnieku un valdes sastāvā darbību izbeigušas Iveta Škutāne un Rūta Viktorija Majore. Savukārt uzņēmuma partneru un īpašnieku sastāvam pievienojusies zvērināta revidente Aija Kurta, SIA Rimess nodokļu konsultante, un juriste Kristīne Vanaga-Mihailova.

Zvērināta revidente Aija Kurta, kas ir ieguvusi maģistra grādu ekonomikā, specializējoties nodokļu, starptautiskajos finanšu pārskatu standartos, starptautiskajos revīzijas standartos un finanšu analīzē kopš 2000. gada ir zvērināta revidente.

Viņa bijusi viena no SIA BDO Invest Rīga zvērinātajiem revidentiem, un kopš 2002. gada bijusi SIA Auditorfirmas Grāmatvedības un Revīzijas Birojs valdes locekle un zvērināta revidente. Šobrīd jaunā SIA Rimess speciāliste kvalificējas ACCA sertificēta grāmatveža diploma iegūšanai.

30. jūnijā NASDAQ OMX Tallinas birža piešķīra Sertificētā konsultanta statusu audita un uzņēmējdarbības konsultāciju uzņēmumam Grant Thornton Rimess, kas tādejādi ir kļuvis par Sertificēto konsultantu NASDAQ OMX organizētajā Baltijas alternatīvajā tirgū First North.

Kā liecina paziņojums biržā, Grant Thornton Rimess piedāvās konsultāciju pakalpojumus Igaunijas uzņēmumiem, kuri vēlas iekļaut savas akcijas alternatīvajā tirgū First North.

NASDAQ OMX Tallinas biržas valdes priekšsēdētājs Rauno Kletenbergs norāda, ka ir ļoti svarīgi, lai uzņēmumiem, kas plāno iekļaut savas akcijas alternatīvajā tirgū, būtu izvēle starp vairākiem pieredzējušiem konsultantiem, kas varētu tiem sniegt nepieciešamo atbalstu sagatavošanās procesā.

First North Sertificētais konsultants sniedz uzņēmumiem nepieciešamo atbalstu sagatavošanās procesā uzņēmumu akciju iekļaušanai NASDAQ OMX organizētajā Baltijas alternatīvajā tirgū First North. Sertificētā konsultanta uzdevums ir palīdzēt uzņēmumam izpildīt tirgus noteikumu prasības un sekot līdzi, lai uzņēmums ievērotu informācijas atklāšanas prasības un investoru rīcībā būtu pietiekams informācijas apjoms investīciju lēmumu pieņemšanai. Sertificētā konsultanta statuss tiek piešķirts uzņēmumiem ar atbilstošu pieredzi biznesa konsultāciju vai finanšu starpniecības jomā.

Grant Thornton Rimess un LF Eksperts ir apvienojušies un no 2015. gada oktobra strādā ar vienu nosaukumu: Grant Thornton Baltic.

Grant Thornton Rimess un LF Eksperts ir divas no vadošajām Latvijas revīzijas, grāmatvedības un konsultāciju sabiedrībām. Apvienošanās nostiprina Grant Thornton Baltic Group (Grant Thornton Baltic SIA Latvijā, Grant Thornton Baltic OÜ Igaunijā un UAB Grant Thornton Baltic Lietuvā) pozīcijas Baltijas reģionā.

«Uzņēmumu apvienošanās ir likumsakarīgs izaugsmes solis,» stāsta jaunais Grant Thornton Baltic SIA vadītājs Latvijā Kaspars Rutkis.

Kaspars Rutkis, kas iepriekš bija LF Eksperts vadošais partneris, ir Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas un Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas valdes loceklis. Grant Thornton Baltic SIA vadības komandā kopā ar Kasparu Rutki strādās partneri Ilze Palmbaha, Jelena Žovnikova, Silvija Gulbe un Dainis Tunsts.

Ievērojama daļa Latvijas uzņēmumu vadītāju kā ārkārtīgi nopietnu draudu uzņēmējdarbības attīstībai nākotnē vērtē ekonomiskās situācijas neskaidrību un kvalificēta darbaspēka trūkumā. Lietuvā un Igaunijā šādi uzskata krietni mazāk uzņēmēju, liecina Grant Thornton veiktais pētījums.

Starptautiskā pētījuma ietvaros Grant Thornton Rimess Baltic Latvijā pētīja, kādus tuvākās nākotnes attīstības scenārijus un izaicinājumus sagaida Latvijas uzņēmumu vadītāji. Pārskata rezultāti rāda, ka Latvijā vismaz puse vadības līmeņa darbinieku tuvākajā nākotnē paredz gan nestabilitāti ekonomiskajā vidē, gan kvalificētu speciālistu trūkumu.

Lietuvā ekonomiskās situācijas neskaidrību kā draudu vērtē tikai 24% uzņēmumu, bet Igaunijā - 22%. Arī par kvalificēta darbaspēka trūkumu kaimiņvalstu uzņēmēji nav tik norūpējušies: Lietuvā ar to paredz saskarties 29%, bet Igaunijā - 38%.

Savukārt vismazāk Baltijas uzņēmumu izaugsmi ietekmēs informāciju tehnoloģiju nodrošinājums un kvalitāte valstī un transporta infrastruktūra. Latvijā līdzīgi kā kaimiņvalstīs tās kā apmierinošas vērtē attiecīgi 76% un 72% vadītāju.

Lielākā daļa jeb 60% Latvijas uzņēmumu savu turpmāko attīstību plāno finansēt no uzkrātajiem līdzekļiem, liecina starptautiskā audita un uzņēmējdarbības konsultāciju kompānijas Grant Thornton veiktā International Business Report ekonomikas pārskata rezultāti.

46% uzņēmumu plāno izmantot banku aizdevumus, savukārt 30% finansējumu savai izaugsmei meklēs no privātajiem investoriem.

Grant Thornton Rimess Baltic starptautiskā pētījuma ietvaros Latvijā, Lietuvā un Igaunijā skaidroja, kādas izaugsmes iespējas un attīstības, tostarp arī finansēšanas, modeļus paredz uzņēmumu vadītāji.

Pētījuma rezultāti liecina, ka lielākā daļa uzņēmumu visās trīs Baltijas valstīs attīstību turpmākos trīs gadus plāno finansēt no pašu līdzekļiem. Visvairāk šādu uzņēmumu ir Igaunijā, kur attīstību no pašu kapitāla finansēs 68% uzņēmumu, savukārt Lietuvā - 51 %. Piesaistīt privāto investoru līdzekļus plāno 30% Latvijas, 22% Lietuvas un 18% Igaunijas uzņēmumu. Biznesa attīstību ar banku aizdevumiem plāno finansēt 46% Latvijas, 39% Lietuvas un 36% Igaunijas kompāniju.

Latvijā sievietes biežāk ieņem vadošus amatus nekā jebkur citur Eiropā – 41% darbinieku uzņēmumu valdēs un augstākajā vadībā (senior management) ir sievietes, liecina Thornton Rimess Baltic veiktā International Business Report pētījuma rezultāti.

Baltijas valstis ir izteiktas līderes Eiropas Savienībā (ES) šajos rādītājos. Lietuvā 39% vadošo amatu ieņem sievietes, savukārt Igaunijā – 37% vadītāju ir sievietes. Arī Polijā šis rādītājs ir samērā augsts - šajā Austrumeiropas valstī katru trešo vadošo amatu ieņem sieviete (34%). Polijai seko Beļģija ar 30% sieviešu īpatsvaru vadošos amatos. Pēc pētījuma datiem vidēji Eiropā 23% vadošu amatu atrodas sievietes.

40% aptaujāto Latvijas uzņēmumu sievietes ieņem finanšu direktores amatu. Vēl starp izplatītākajiem vadošajiem amatiem sieviešu vidū ir uzņēmuma izpilddirektore (22%), operāciju direktore (17%) un cilvēkresursu vadības direktore (14%).

Latvijā populārākās uzņēmumu sociālās atbildības aktivitātes ir piedalīšanās kopienas aktivitātēs (piemēram, talkās) un ziedošana labdarībai.

Starptautiskā pētījuma ietvaros Grant Thornton Rimess Baltic pētīja korporatīvās sociālās atbildības praksi Latvijā un uzņēmumu motivāciju iesaistīties šajās aktivitātēs. International Business Report rezultāti rāda, ka Latvijā populārākās sociālās atbildības aktivitātes ir piedalīšanās kopienas aktivitātēs (59 %) un ziedošana labdarībai (57%), kā arī enerģijas patēriņa mazināšana un atkritumu pārstrāde (52 %). Šie rādītāji ir ļoti līdzīgi visās trīs Baltijas valstīs un arī Eiropas Savienībā (ES) kopumā, bet ar vienu izņēmumu — kompāniju iesaisti enerģijas patēriņa mazināšanā un atkritumu pārstrādāšanā. Neskatoties uz to, ka šī ir starp populārākajām sociālās atbildības aktivitātēm Latvijā, ES vidējais rādītājs ir vēl augstāks — šādas iniciatīvas raksturīgas vidēji 73 % uzņēmumu, kas to padara par pārliecinoši populārāko sociālās atbildības aktivitāti.

Rīgas pilētas Centra rajona tiesa atzinusi par maksātnespējīgu SIA MTV Latvia, DB informēja tiesas priekšsēdētājas palīgs Kaspars Sadauskis.

Maksātnespēja pasludināta sākot no pagājušā gada 20.maija. Tiesa arī nolēma piedzīt no MTV Latvia par labu maksātnespējas pieteicējam grāmatvedības pakalpojumu sniedzējam SIA Rimess valsts nodevu 100 Ls apmērā. Spriedums nav pārsūdzams un pilnais spriedums būs pieejams no 13.septembra.

Savukārt kreditori var pieteikties viena mēneša laikā no dienas, kad maksātnespējas reģistrā izdarīts ieraksts par maksātnespējas procesa pasludināšanu.

Centra rajona tiesas tiesvedībā atrodas arī Uzņēmumu reģistra prasība pret SIA MTV Latvia par SIA darbības izbeigšanu.

Jāatgādina, ka pagājušā gada februārī, saistībā ar sarežģīto ekonomisko situāciju valstī izmaksu samazināšanas nolūkā, MTV Latvia apvienojās ar MTV Lietuva.

Veiktas izmaiņas Trasta komercbankas padomes sastāvā, informēja bankas pārstāvji.

Padomē turpmāk vairs nedarbosies Čarlzs Eduards Treherne, kas padomes locekļa pienākumus veica kopš 2001.gada. Viņa vietā stāsies Igors Snisarevskis, kurš iepriekš ieņēmis vadošus amatus vairākās Ukrainas bankās un būvkompānijās. I. Snisarevskim bankas akcijas nepieder.

Padomē darbu turpinās padomes priekšsēdētājs Igors Buimisters un padomes priekšsēdētāja vietnieks Alfrēds Čepānis.

Tāpat akcionāri pieņēma lēmu veikt izmaiņas arī Trasta komercbankas revīzijas komitejas sastāvā. Līdz ar to komitejas locekļa Borisa Griga pienākumus turpmāk veiks sertificēta revidente, SIA Sindiks un SIA Rimess valdes priekšsēdētāja Silvija Gulbe. Revīzijas komitejā darbu turpinās Hermanis Lapkovskis.

Vairākums uzņēmumu vadītāju, grāmatvedības, finanšu un citu jomu speciālistu uzskata, ka ēnu ekonomika Latvijā pat pārsniedz 50%, liecina Bilances simpozija aptaujas rezultāti. Šādi domā 37% respondentu.

Savukārt 29% aptaujāto domā, ka ēnu ekonomika ir 40% līdz 49% robežās. Atbildot uz jautājumu par ēnu ekonomikas cēloņiem, 80% aptaujāto pauž viedokli, ka ēnu ekonomika pastāv tāpēc, ka uzņēmēji ir spiesti iet ēnu ekonomikas zonā, jo jāizdzīvo. 76% respondentu uzskata, ka ēnu ekonomika pastāv augsto nodokļu dēļ, bet 75% domā, ka daļa ekonomikas vairs nav balta tāpēc, ka nav pārredzams, kur paliek nodokļos valsts budžetā samaksātā nauda.

Lai informētu par uzņēmēju viedokli un situāciju Latvijas biznesa vidē, kā arī, lai aicinātu uz reāliem darbiem biznesa vides uzlabošanā, Bilances simpozija aptaujas kopsavilkums nosūtīts arī Valsts prezidentam Valdim Zatleram, Saeimas priekšēdētājai Solvitai Āboltiņai, Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim, Finanšu ministram Andrim Vilkam, Ekonomikas ministram Artim Kamparam un Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektorei Nelijai Jezdakovai.

Lietuvā apbalvoti Latvijas veiksmīgākie uzņēmumi, un par galvenās godalgas, zelta Nameja gredzena, ieguvēju kļuvusi UAB Tilde Informacines Technologijos, vēsta Latvijas tirdzniecības palātas Lietuvā pārstāvji.

Apbalvojumu konkurss Nameja balva Lietuvā tiek organizēts katru gadu, un to rīko Latvija vēstniecība Lietuvā un Latvijas Tirdzniecības palāta Lietuvā.

Ik gadu balvas tiek pasniegtas vairākās nominācijās, kur galvenā balva – zelta Nameja gredzens – tiek pasniegta ekonomiski svarīgākajā kategorijā. Šogad par svarīgāko kategoriju ir inovatīvākais uzņēmums 2012. gadā. Pārējo nomināciju uzvarētāji iegūst sudraba Nameja gredzenu.

Pie sudraba Nameja gredzeniem šogad tika septiņu nomināciju uzvarētāji. Kategorijā «Straujākais pieaugums 2012. gadā» godalgu saņēma SIA Auto Kada, par 2012. gada sociāli atbildīgāko uzņēmumu kļuva BTA Insurance Company SE Lietuvas filiāle, savukārt kategorijā «Populārākais Latvijas zīmols Lietuvā 2012. gadā» apbalvojumu saņēma AB Citadele banka, bet UAB Grifs AG kļuva par uzvarētāju nominācijā «Lielākās investīcijas 2012. gadā».

Latvijā un Baltijas valstīs kopumā uzņēmumi nākotnē raugās cerīgāk un gaišāk nekā vidēji citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, rāda Revīzijas un uzņēmējdarbības konsultāciju uzņēmumu grupas Grant Thornton ikgadējā International Business Report pētījuma rezultāti.

Starptautiskā projekta ietvaros Grant Thornton pētīja to, kā uzņēmumi vērtē gan savas, gan valsts ekonomikas izaugsmes iespējas. 8% no Latvijas uzņēmumu vadītājiem ir optimistiski noskaņoti un paredz ekonomiskās situācijas uzlabošanos. Par latviešiem vēl pozitīvāk noskaņoti ir igauņu uzņēmēji, no kuriem 18% paredz ekonomikas uzlabošanos. Lai arī Lietuvā šādi optimistiski noskaņoti ir tikai 2% uzņēmēju, tas ir ievērojami vairāk nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES). Ekonomisko izredžu indeksā tas ir mīnus 17%, kas nozīmē, ka 17% Eiropas Savienības uzņēmumu līderu pesimistiski raugās uz ES ekonomikas nākotnes izredzēm.

Latvija ir viena no līderēm dzimumu līdztiesībā – 43% no vadošajiem amatiem uzņēmumos ieņem sievietes un tas ir otrs labākais rādītājs Eiropas Savienībā (ES).

To apliecina revīzijas un uzņēmējdarbības konsultāciju uzņēmumu grupas Grant Thornton ikgadējais International Business Report pētījums. Daļa no pētījuma, kas veikts kopā ar Forbes Insight un kurā šogad pirmo reizi ir iekļautas arī Baltijas valstis, ir veltīta sieviešu lomai darbavietās un dzimumu līdztiesībai.

Pētījumā secināts, ka Latvija ir viena no vadošajām valstīm dzimumu līdztiesībā darbavietās, par ko liecina salīdzinoši lielais sieviešu īpatsvars vadošajās pozīcijās. Sieviešu īpatsvars vadošajās pozīcijās lielāks ir vien Ķīnā un Polijā – attiecīgi 51% un 48%. Kaimiņvalstis Igaunija un Lietuva dala ceturto un piekto vietu, savukārt pēdējā vietā šajā sarakstā ierindojas Japāna, kur tikai 7% vadošo amatu ieņem sievietes, kamēr pasaules vidējais rādītājs ir 24%.

Igaunijas lielākais fitnesa klubu tīkls MyFitness ir iegādājies 100% kapitāldaļu no City Fitness iepriekšējā īpašnieka Dānijas pilsoņa Lau Stig Nielsen, liecina medijiem sniegtā informācija.

«Mēs esam ļoti priecīgi, ka tagad spēsim savas aktivitātes veikt arī Latvijā. Mūsu mērķis ir turpināt City Fitness izaugsmi. Tuvākajā laikā visi City Fitness klubi tiks modernizēti un uzlaboti, kā arī ir plānots atvērt jaunus. Šobrīd ir jau zināms, ka 2014. gadā mēs atvērsim vienu lielformāta klubu Rīgas centrā,» informē Erkki Torn, MyFitness vadītājs.

«Kopīgiem spēkiem ar MyFitness mums izdosies ātrāk attīstīt jaunus projektus, kā arī nodrošināt esošo klubu uzlabošanu,» papildina Ēriks Nadziņš, City Fitness vadītājs.

Darījumu finansēja ir SEB banka (Igaunija).

Uzņēmumu vadītāji Latvijā ir piesardzīgāki savās prognozēs par ekonomikas augšupeju savā valstī nekā vidēji citu Eiropas valstu komersanti, liecina jaunākā Grant Thornton veiktā International Business Report pētījuma rezultāti.

Dažās Eiropas Savienības (ES) valstīs uzņēmumi ir ļoti pozitīvi noskaņoti, bet citās savienības valstīs uz nākotni raugās ar lielu skepsi.

Interanational Business Report rezultātus veido indekss, kas rāda to, par cik procentiem vairāk respondentu ir atbildējuši apstiprinoši uz konkrētu jautājumu nekā atbildējuši noliedzoši, ņemot vērā arī neitrālas atbildes. Atbildot uz jautājumu, vai jūsu valsts ekonomikā gaidāmi pozitīvi pavērsieni tuvākā gada laikā, Latvijas uzņēmumu vadītāji kopumā bija vairāk pozitīvi nekā negatīvi noskaņoti, uzrādot 12 % rezultātu. Taču šāds rādītājs ir ievērojami pesimistiskās par ES vidējo rezultātu — 29%.