Jaunākais izdevums

Atšķirībā no Latvijas, Igaunijas mazumtirdzniecības līderis ir vietējā kooperatīvu sabiedrība Eesti Tarbijateühistute Keskühistu

«Mēs esam tirgus līderis Igaunijā. Esam tādi bijuši jau ilgu laiku un domāju, ka tādi būsim arī turpmāk,» apgalvo Jānuss Vihands (Jaanus Vihand), Eesti Tarbijateühistute Keskühistu (ETK) valdes priekšsēdētājs. ETK grupā ietilpst trīs zīmolu veikali – A ja O, Konsum un Maksimarket. Lielākais veikalu skaits ir reģionos, bet pamazām sabiedrība «izpleš spārnus» arī Tallinā.

ETK tirgus daļa ir aptuveni 20%. «Vērojot konkurenci, var sacīt, ka sasniegt lielāku tirgus daļu ir gandrīz neiespējami. Ja būtu iespējams, varētu nokļūt konkurenci uzraugošo institūciju redzeslokā. Iespējams, ar laiku zaudēsim vienu vai pusprocentu, kas ir dabiski, jo konkurenti būvē jaunus veikalus. Taču vēl vairākus gadus būsim tirgus līderi,» paredz J. Vihands.

2012. gada ETK apgrozījums bija 420,3 miljoni eiro. «Mūsu lielākais konkurents atpaliek par 50–70 miljoniem eiro, kas ir aptuveni divu mēnešu apgrozījums – tam jāstrādā 14 mēnešus, lai sasniegtu to pašu, ko mēs. Pērn apgrozījuma ziņā augām par 30 miljoniem eiro, konkurents – tikai par septiņiem,» teic J. Vihands. Arī šis gads esot iesācies veiksmīgi un pagaidām rit pēc plāna.

Šobrīd ETK tīklā ir 360 veikalu visā Igaunijā. Lielākā daļa no tiem atrodas reģionos. «Mums ir daži veikali arī galvaspilsētā. Tallinas specifika ir tā, ka pilsētā ir pa tirdzniecības vietai teju uz katra krustojuma un tiek atvērtas arvien jaunas. Mēs pat smejamies – veikali aug kā sēnes pēc lietus. Konkurence ir ļoti izteikta,» stāsta J. Vihands.

«Mūsu lielākā priekšrocība ir īpašnieku struktūra – esam kooperatīvs,» saka J. Vihands. Šī ir vienīgā mazumtirdzniecības organizācija Igaunijā, kas 100% pieder patērētājiem. Kooperatīvā ietilpst vietējās tirgotāju apvienības, kuras pieder privātpersonām – vietējiem cilvēkiem, kas vienlaikus ir lojāli veikalu klienti. Kopumā ETK ir 83 tūkstoši īpašnieku. «Pašmāju kooperatīva apvienības ļoti labi zina vietējo cilvēku vajadzības. Neviens – ne Rimi, ne Maxima, ne Selver – to nezina labāk par mums. Protams, svarīgas ir arī citas lietas – cik labs ir koncepts, cenu politika, cik agresīvs mārketings u.tml. Domāju, neviens nevar ar mums sacensties,» apgalvo J. Vihands.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

«Mums ir vairāk veikalu nekā visiem konkurentiem kopā»

Anda Asere, 12.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Ir dzirdēts, ka arī Lidl ienāks Igaunijā, un ir paredzams, ka tas ieviesīs korekcijas, tiek pieļauta konsolidācija.

Igaunijas tirgotāja Coop apgrozījums 2017. gadā sasniedzis 551 miljonu eiro, mērķis ir to audzēt līdz vienam miljardam eiro 2025. gadā; pērn kompānija iegādājās banku

«Mums ir vairāk veikalu nekā visiem konkurentiem kopā,» laikrakstam Dienas Bizness apgalvo Martins Mīdo (Martin Miido), AS Coop Eesti Keskühistu komunikācijas vadītājs. Coop ir teju 350 veikali visā Igaunijā, un tā tirgus daļa ir 22%. Coop, ko agrāk sauca par kooperatīvu sabiedrību Eesti Tarbijateühistute Keskühistu, pirmsākumi meklējami 1902. gadā Igaunijas pilsētā Antslā, kur 17 zemnieki sanāca kopā un nolēma, ka vēlas nopirkt darbarīkus, izslēdzot no spēles ārzemju dīleri, tā iegūstot ievērojami zemāku cenu. Viņi šādi turpināja, pērkot un pārdodot preces saviem biedriem, padarot pieejamas preces, kas iepriekš nebija nopērkamas. Pēc tam izveidojās vēl citi kooperatīvi, un 1917. gadā tika nodibināta kooperatīvu centrālā apvienība, kas saviem biedriem nodrošina dažādus pakalpojumus. Vēlāk dažādos laika periodos Igaunijā ir bijuši vairāki simti kooperatīvu, bet tagad to ir 19 un tie ir apvienojušies Coop. Kopumā veikalu ķēdei caur šiem kooperatīviem ir vairāk nekā 80 tūkstoši īpašnieku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Politiķa viedoklis: Pārtikas cenu kritumu iedzīvotāji gandrīz nejutīs

Andrejs Elksniņš, 11. Saeimas deputāts, 04.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences trūkums mazumtirdzniecības sektorā lielo veikalu tīklu vidū jau tagad izraisa situāciju, ka iedzīvotāju masa praktiski nejūt to cenu kritumu, kuru Krievijas ieviestā embargo dēļ bija spiesti piedāvāt pārtikas ražotāji, lai viņu produkciju iepirktu mazumtirgotāji. Lielu daļu šī pazeminājuma turpina «noēst» veikalu tīkli, kuri uz atlaides rēķina var iegūt lielāku peļņu, produkta gala cenu atstājot tādu kā iepriekš. Viss tādēļ, ka konkurences trūkuma dēļ faktiski izveidojies duopols — noteikumus diktē Maxima un Rimi. Abu uzņēmumu tirgus daļa dažādos FMCG sektoros sasniedz 50%, bet dažos gadījumos pat vairāk. Tirgū praktiski nav konkurences, valstī nav daudzu Eiropas tirgus spēlētāju, tādu kā Aldi, Lidl, Carrefour, Auchan, Metro, Kaufland, bet Maxima un Rimi konkurē tikai viena ar otru. Likums, ka divi vienmēr var vienoties, bet trīs — nekad, arī ir galvenais konkurences virzītājs, kas darbojas daudzās valstīs, tostarp Lietuvā un Igaunijā. Latvijā savukārt lielākajai iedzīvotāju daļai nav alternatīvas, izņemot iepirkšanos Maxima vai Rimi veikalos. Mazie veikaliņi jau sen ir uz izmiršanas robežas un nevar attīstīties minēto gigantu dēļ.

Svarīgi atzīmēt, ka pat tad, ja patērētājs iepērkas citos veikalos, viņš tik un tā atrodas zem Rimi un Maxima cenu un sortimenta kontroles. Tas darbojas šādi: Rimi un Maxima pieprasa piegādātājiem, lai cenas tirgū nebūtu zemākas kā šajos divos veikalos un, ja šī prasība netiek ievērota, tad piegādātāju izslēdz no sortimenta. Protams, šīs prasības nav oficiālas un nevar būt juridiski noformētas, taču visi piegādātāji par to zina. Pati par sevi tā nav liela problēma – lielas kompānijas var prasīt piegādātājiem atbalstīt savu konkurētspēju, vēl jo vairāk tāpēc, ka viņi kā lieli iepircēji veic milzīgus pirkumus. Problēma ir citviet — gan Rimi, gan Maxima ir iekšēji noteikumi par minimālo uzcenojuma līmeni dažādām preču grupām. Vidēji tie ir 40 — 50 %, bet nereti šie rādītāji sasniedz arī 100 — 120 %. Tas noved pie tā, ka patērētājs Latvijā saskaras ar situāciju, kad cenas plauktos Latvijā visos veikalos ir būtiski augstākas nekā Eiropas valstīs. Daudzi Eiropas mazumtirgotāji brīnās par tirdzniecības uzcenojumu Latvijas veikalu tīklos. 8 – 10 % tur ir normāla prakse, bet nereti, lai piesaistītu pircējus preces vispār tiek pārdotas bez uzcenojuma. Konkurence starp mazumtirgotājiem Eiropā ir tik liela, ka pie augsta uzcenojuma mazumtirgotājs vienkārši zaudēs pircējus un bankrotēs.

Komentāri

Pievienot komentāru