Norises saistībā ar 2024. gadā notikušo kiberincidentu Vienotajā pašvaldību sistēmā (VPS) nekādā veidā neietekmē “ZZ Dats” ikdienas darbību, un uzņēmums pilnā apjomā turpina pildīt saistības pret klientiem un partneriem, informē “ZZ Dats” direktors Edžus Žeiris.

“Atsaucoties uz Valsts policijas 2.februārī publiskoto informāciju, uzsveram, uzņēmumam nekādi nodrošinājuma līdzekļi nav piemēroti. Līdz ar to mūsu darbība nav ierobežota, un uzņēmums sniedz visus pakalpojumus pilna apjomā un bez pārtraukuma. Vēlos atgādināt, ka tieši “ZZ Dats” bija tas, kas par notikušo kiberincidentu informēja tiesībsargājošās iestādes, jo vēlāmies savā darbībā ievērot godīgas un atklātas biznesa prakses principus. Neviens nenoliedz to, ka ir noticis kiberincidents, tomēr mēs kategoriski nepiekrītam, ka notikušajā būtu krimināli sodāms uzņēmums vai tā darbinieki. Mēs šo pozīciju juridiskajā strīdā esam gatavi aizstāvēt arī turpmāk,” stāsta “ZZ Dats” vadītājs.

Latvijā esam apauguši ar daudzām pašu izdomātām darbībām un prasībām, kas komplektā ar valsts pārvaldes neuzticību arī bremzē nekustamo īpašumu un būvniecības nozari, paildzinot un sadārdzinot visus procesus.

To intervijā Dienas Biznesa speciālizdevumam Nekustamais Īpašums stāsta SIA Mapri Būve valdes loceklis un līdzīpašnieks Artūrs Sausiņš. Viņaprāt, lai situāciju mainītu, nepieciešams ne tik daudz mainīt normatīvus, cik valsts iestāžu attieksmi pret uzņēmējiem, kur tik nepieciešamā dialoga vietā valda šauras resoriskas intereses, kurām ir pilnīgi vienalga, kādas būs sekas.

Kāda ir situācija būvniecības sfērā Latvijā?

Kopumā varētu teikt, ka situācija būvniecībā ir neprognozējama, sarežģīta, un šāda raksturojuma iemesls – nenosakāmi ģeopolitiskie apstākļi un riski. Tam vēl virsū klājas fakts, ka visas Baltijas, nevis tikai Latvijas, uzņēmējdarbības vide ir kļuvusi ļoti trausla, kā rezultātā jebkurš globāla mēroga notikums atstāj negatīvas sekas. Faktiski kopš 2020. gada vienu krīzi nomaina nākamā, bet problēma tik un tā paliek tā pati. Proti, Covid-19 pandēmija pārrāva globālās loģistikas piegāžu ķēdes, kas izraisīja virkni būvmateriālu vai to ražošanas komponentu (vai pakalpojumu) trūkumu, kas rezultējās ar to deficītu un būtisku cenu lēcienu, 2022. gadā sākās karš Ukrainā, kas radīja nākamo satricinājumu ar jau citu būvmateriālu - armatūras, cementa utt. - nepietiekamību un to cenām.

Vidējā bruto mēnešalga Igaunijā pērn bija 2092 eiro jeb par 5,6% lielāka nekā 2024. gadā, liecina Igaunijas Statistikas departamenta dati.

Statistiķi norādīja, ka algu pieaugums Igaunijā pērn bija lēnāks nekā iepriekšējos gados, taču, neskatoties uz to, vidējās bruto algas pieaugums reģistrēts visos apriņķos.

Vidējais atalgojums pirms nodokļu nomaksas pērn– 1815 eiro

2025. gadā mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu...

Statistiķi norādīja, ka vidējā bruto alga Igaunijā pērn visaugstākā bija Harju apriņķī, kur tā bija 2336 eiro mēnesī, kas ir par 5,3% vairāk nekā 2024. gadā. Galvaspilsētā Tallinā vidējā alga sasniedza 2451 eiro mēnesī, bet citviet Harju apriņķī tā vidēji bija 1957 eiro mēnesī.

Tartu apriņķī vidējā bruto alga bija 2112 eiro mēnesī, kas ir par 5,9% vairāk nekā iepriekšējā gadā.

Salīdzinājumā ar 2024. gadu visstraujāk vidējā alga pieaugusi Valgas, Pelvas un Raplas apriņķos, kur vidējās algas pieaugums pārsniedza 6,5%.

Savukārt no ekonomikas nozarēm vislielākās algas pērn reģistrētas informācijas un komunikāciju sektorā, kur vidējā mēnešalga sasniedza 3651 eiro. Finanšu un apdrošināšanas jomā vidējā alga bija 3338 eiro, savukārt elektrības, gāzes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas sektorā vidējais atalgojums sasniedza 2948 eiro mēnesī.

Vismazākās vidējās mēnešalgas bija viesu izmitināšanā un sabiedriskajā ēdināšanā, kur vidējais atalgojums bija 1333 eiro, bet citu pakalpojumu jomā vidējā alga bija 1379 eiro, kas salīdzinājumā ar 2024. gadu ir attiecīgi par 5,4% un 5% vairāk.

Gada salīdzinājumā visstraujākais atalgojuma pieaugums reģistrēts enerģētikas sektorā. Elektrības, gāzes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas jomā vidējā alga pieauga par 9,3%, un ūdensapgādes, kanalizācijas, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas pakalpojumu pieaugums sasniedza 7,4%.

Apstrādes rūpniecībā vidējā bruto alga Igaunijā pērn pieauga par 7%, un tirdzniecībā tika reģistrēts 4,9% kāpums.

Mediānā bruto mēnešalga 2025. gadā bija 1724 eiro, kas ir par gandrīz 6% vairāk nekā 2024. gadā.

Pērn Igaunijā bija 592 126 nodarbināto, kas ir par 1% mazāk nekā iepriekšējā gadā. Visvairāk nodarbināto strādāja apstrādes rūpniecībā - 100 617 jeb 17% no visiem nodarbinātajiem. Vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā, kā arī motorizēto transportlīdzekļu remontā strādāja gandrīz 87 600 cilvēku, izglītībā nodarbināto skaits sasniedza nepilnus 65 000 cilvēku, savukārt cilvēka veselības aprūpē un sociālajā darbā strādāja gandrīz 49 000 cilvēku.

Tikai ceturtajā ceturksnī vidējā bruto alga Igaunijā bija 2155 eiro mēnesī, kas ir par 4,5% vairāk nekā 2024. gada pēdējos trīs mēnešos.

Visaugstākā bruto mēnešalga oktobrī-decembrī bija Tallinā, kur tā sasniedza 2506 eiro, savukārt viszemākā mēnešalga bija Valgas aprņķī - 1615 eiro.

Jaunu uzņēmumu reģistrācijas bums turpinās Igaunijā, arī Latvijā un Lietuvā 2025. gadā reģistrēts vairāk nākotnes vērtības radītāju, vienlaikus arī Baltijas valstīs turpinās reģistru tīrīšana.

To rāda SIA Lursoft IT pētījums pēc Latvijas, Igaunijas un Lietuvas Uzņēmumu reģistru datiem. “Jaunu uzņēmumu reģistrācijā Baltijā būtisku pārmaiņu nav, jo vismazākajā valstī pēc iedzīvotāju skaita — Igaunijā - arī 2025. gadā ir reģistrēts visvairāk jaunu nākotnes vērtību radītāju — 23 736, kam seko iedzīvotājiem bagātākā Baltijas valsts Lietuva ar 15 054, un godpilno trešo vietu jau kuro gadu pēc kārtas ieņem Latvija ar 10 445,” pētījuma datus rāda SIA Lursoft IT valdes loceklis Ainars Brūvelis. Viņš vērš uzmanību, ka visās trijās Baltijas valstīs pērn salīdzinājumā ar 2024. gadu ir reģistrēts vairāk jaunu kompāniju, pat neraugoties uz pēdējo trīs gadu laikā pieaugušajiem riskiem. “Ģeopolitiskā situācija šoreiz nav mazinājusi vēlmi veidot uzņēmumus, pat ja robeža ar Krieviju/ Baltkrieviju ir ne tikai Latvijai, bet arī Igaunijai un arī Lietuvai,” uz jautājumu, vai austrumu robežai ir kāda nozīme jaunu kompāniju reģistrācijā, atbild A. Brūvelis.

Elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzēja “Bite Latvija” un SKDS veiktā pētījuma dati liecina, ka šogad 37 % uzņēmumu plāno investēt informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) risinājumos, kas ir par astoņiem procentpunktiem vairāk nekā 2024. gadā. Kā norāda “Bite Latvija” platjoslas un IKT infrastruktūras direktors Dmitrijs Ņikitins, būtiskais pieaugums skaidri parāda, ka uzņēmumi arvien vairāk apzinās digitālo risinājumu nozīmi efektivitātes, drošības un konkurētspējas veicināšanā. Šobrīd pakalpojumu sniedzēji, ražošanas un tirdzniecības nozares uzrāda lielākās ambīcijas IKT ieviešanā.

Pētījumu par Latvijas uzņēmumu digitālās drošības situāciju un saskarsmi ar kiberriskiem “Bite Latvija” un SKDS veic jau trešo gadu, aptaujājot 750 uzņēmumu vadītājus visā Latvijā.

Uzņēmumi ar plašu IKT infrastruktūru noteiks tirgus attīstības tempu

2025. gada “Bite Latvija” un SKDS pētījuma “IKT risinājumu izmantošana uzņēmumos un saskarsme ar kiberriskiem” rezultāti atklāj, ka 37 % uzņēmumu Latvijā gatavojas ieguldīt IKT risinājumos, kas ir par astoņiem procentpunktiem vairāk nekā pērn. Tikmēr 43 % vadītāju šādu plānu nav – tas ir nozīmīgs kritums par 16 procentpunktiem, jo pērn tā apgalvoja 59 % vadītāju. 20 % respondentu bija grūti atbildēt uz šo jautājumu. Fakts, ka arvien vairāk uzņēmumu Latvijā ir gatavi ieguldīt IKT risinājumos, liecina par skaidru domāšanas maiņu – tehnoloģijas vairs netiek uztvertas kā atbalsta instruments, bet gan kā pamats ilgtermiņa izaugsmei.

Uzņēmumu maksātnespējas gadījumu skaits reģionā pērn kopumā saglabājās stabils, liecina jaunākais starptautiskās risku pārvaldības kompānijas “Coface” Centrālās un Austrumeiropas (CAE) reģiona maksātnespējas pētījums (CEE Insolvency Study 2026).

Statistikā ietverti gan uzņēmumu bankrota, gan restrukturizācijas procesi, un to kopējais skaits pieauga vien par 0,26% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Uz šī fona Latvija izceļas ar ceturto straujāko maksātnespējas gadījumu skaita samazinājumu reģionā – par 7,4%, pārtraucot četrus gadus ilgušo pieauguma tendenci.

Straujāks maksātnespējas gadījumu skaita kritums pērn reģistrēts vien Horvātijā, Slovākijā un Lietuvā. Baltijas valstu vidū lielākais samazinājums pērn reģistrēts Lietuvā (-13%), savukārt Igaunijā maksātnespējas gadījumu skaits pieauga par 1,1%. Vienlaikus “Coface” eksperti brīdina, ka, lai gan Baltijā situācija kopumā ir stabila, būtiskākie riski Latvijas uzņēmumiem šobrīd saistīti ar norisēm ārējos eksporta tirgos.

Latvijas Banka 2025. gadā saņēma un izskatīja 356 sūdzības par finanšu tirgus dalībniekiem, un tas ir par 94 sūdzībām vairāk nekā 2024. gadā.

Lielākā daļa – 196 sūdzības – tika saņemtas par kredītiestādēm. 49 sūdzības bija par apdrošinātājiem (46 par apdrošināšanas sabiedrībām, 3 par apdrošināšanas starpniekiem). 22 sūdzības tika saņemtas par ieguldījumu brokeru sabiedrībām, bet 23 sūdzības par citiem finanšu tirgus dalībniekiem. Savukārt par nelicencētiem tirgus dalībniekiem tika saņemtas 25 sūdzības. 41 sūdzība tika iesniegta Latvijas Bankas kompetencei neatbilstošā jomā (par citā valstī licencētu tirgus dalībnieku, patērētāju tiesībām u. c.).

Kredītiestāžu darbības jomā visvairāk sūdzību bija par krāpnieciskiem darījumiem (32), maksājumiem vai to neizpildi (26), klientu apkalpošanas kultūru (22), darījuma attiecību neuzsākšanu vai izbeigšanu (22), kreditēšanu (19) un komisijas maksām (17).

Baltijas valstis pēdējos gados bieži tiek minētas kā dinamiskas un elastīgas ekonomikas, kas spējušas pielāgoties krīzēm un atgriezties uz izaugsmes ceļa. Taču aiz makroekonomiskajiem rādītājiem slēpjas mazāk ērta realitāte – ienākumu nevienlīdzība Latvijā un Lietuvā ir viena no augstākajām Eiropas Savienībā, un arī Igaunijā tā saglabājas virs ES vidējā līmeņa.

Tas vairs nav tikai sociālā taisnīguma jautājums. Tas arvien vairāk ir saistīts ar mūsu ekonomikas ilgtspēju un konkurētspēju nākamajos gados.

Saskaņā ar “Eurostat” pētījumu par dzīves apstākļiem Eiropā, kas tika publicēts pagājušajā gadā, Lietuva un Latvija joprojām ir starp Eiropas Savienības (ES) valstīm ar visaugstāko ienākumu nevienlīdzības līmeni. Igaunijas situācija ir nedaudz labāka – no ES vidējā rādītāja to šķir tikai viens procentpunkts, tomēr tas nenozīmē, ka šo jautājumu var ignorēt. ES vidējais Džini koeficients 2024. gadā bija 29,4, kamēr Igaunijā – 30,8 Igaunijā, Latvijā – 34,2 un Lietuvā – 35,3. Augstāks nevienlīdzības līmenis ES dalībvalstīs reģistrēts tikai Bulgārijā.

Latvijā kopumā saules enerģētiskie resursi ir visumā vienmērīgi sadalīti pa visu valsts teritoriju.

Kā liecina The Energy Sector Management Assistance Program (ESMAP) un Pasaules Bankas (World Bank) pētijuma Global Photovoltaic Power Potential by Country rezultāti, tad Latvijai ir vieni no vissliktākajiem apstākļiem pasaulē elektroenerģijas ražošanai no saules rudens un ziemas laikā. Savukārt vasarā (jūnijā) pēc saules enerģētikas potenciāla Latvija ir 69. vietā pasaulē no 191 valsts, par kuru ir dati.

Saules enerģiju cilvēce izmanto un izmantos vienmēr un visos laikos.Dzīvību uz zemes nodrošina saules enerģijas plūsma. Augu biomasas pieaugums (fotosintēze) ir tieši atkarīgs no saules enerģijas daudzuma un arī no ūdens pieejamības. Ideāli – ja saules enerģijas ir daudz un pietiek ūdens. Ja saules enerģijas būs daudz, bet ūdens pieejamība ir niecīga, tad dabiskā produktivitāte būs ļoti zema – tad tie ir tuksneša apstākļi. Ja saņemtās saules enerģijas būs ļoti maz vai nemaz (polārā ziema) un tā būs tikai sezonāla, tad dabiskā produktivitāte būs ļoti zema, Antarktīda vai Grenlande - tie ir polārie ledus tuksneši. Maksimāla dabiska produktivitāte - daudz saules un daudz nokrišņu - ir ekvatoriālajā joslā. Ja saules daudzums būs vidējs un ūdens pieejamība būs vidēja, produktivitāte būs augsta. Šādi apstākļi ir mērenajā joslā, kur esam mēs.

Baltija kļuvusi par reģionu, kur notiek salīdzinoši straujas nodokļu sistēmas izmaiņas.

Igaunijā, rēķinot vidēji uz vienu iedzīvotāju, nodokļos gadā samaksā 1,9 reizes vairāk nekā Latvijā un 2,8 reizes vairāk nekā Lietuvā.

Par to liecina AS BDO Latvia pētījums, analizējot Baltijas valstu kopējos budžeta ieņēmumus, tostarp iekasēto nodokļu apmēru un iedzīvotāju skaitu. Interesanti, ka būtībā visās trijās Baltijas valstīs ir līdzīgs nodokļu ieņēmumu apjoms, rēķinot eiro, bet atšķirīgs iedzīvotāju skaits rada jautājumus. Vai patiešām Igaunijā iedzīvotāji maksā augstākus nodokļus nekā Latvijā un Lietuvā? Vai mazam iedzīvotāju skaitam valsts uzturēšana izmaksā ievērojami dārgāk nekā ar iedzīvotājiem bagātākai valstij?

Līdzīgi ieņēmumi, atšķirīgi parametri

Saeima ceturtdien pieņēma Satiksmes ministrijas (SM) sagatavotos grozījumus Ceļu satiksmes likumā, kas paredz ieviest alkohola vai citu apreibinošu vielu reakcijas testu pirms koplietošanas transportlīdzekļu izmantošanas.

Grozījumi paredz, ka koplietošanas pakalpojumu sniedzējam pirms pakalpojuma sniegšanas elektroniskajā lietotnē vai mājaslapā jāīsteno pakalpojuma saņēmēja vecuma pārbaude un jāpārliecinās par attiecīgā transportlīdzekļa vadīšanas tiesību esamību, kā arī jāīsteno pakalpojuma saņēmēja reaģēšanas spēju pārbaude alkohola vai citu apreibinošu vielu ietekmes kontrolei.

Ja koplietošanas pakalpojumu sniedzēji lietotnēs vai mājaslapās neīstenos vecuma un vadīšanas tiesību pārbaudi, tiks piemērots naudas sods no 70 līdz 350 eiro, kā arī reaģēšanas testu neesamības gadījumā komersantam varēs piemērot sodu no 70 līdz 350 eiro.

Tāpat grozījumi paredz, ka pašgājēju velosipēdiem būs jāveic obligātā civiltiesiskās atbildības (OCTA) apdrošināšana. Plānots, ka par OCTA neveikšanu, ja tas tiek izmantots ceļu satiksmē, pašgājēja velosipēda īpašniekam piemēros naudas sodu no 125 līdz 200 eiro apmērā.

Vidējās stundas darbaspēka izmaksas Latvijā pērn ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo ceturksni pirms gada, pieauga par 7,4%, kas ir straujāks kāpums nekā Eiropas Savienībā (ES) un eirozonā vidēji, liecina ES statistikas biroja "Eurostat" ceturtdien publiskotie dati, kas apkopoti par 26 bloka valstīm.

Straujāks darbaspēka izmaksu pieaugums ceturtajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2024. gada attiecīgo laika periodu reģistrēts Slovēnijā (+17,1%), Bulgārijā (+13,9%), Horvātijā (+11%), Lietuvā (+9%), Ungārijā (+8,9%) un Grieķijā (+8,7%), bet Čehijā fiksēts identisks kāpums kā Latvijā. Igaunijā darbaspēka izmaksas pieaugušas par 5,2%.

Darbaspēka izmaksu kāpums ceturtajā ceturksnī fiksēts visās ES dalībvalstīs, izņemot Maltā, kur tās sarukušas par 3,7%.

ES vidējās stundas darbaspēka izmaksas ceturtajā ceturksnī gada izteiksmē palielinājās par 3,7%, bet eirozonā pieaugums bija par 3,3%.

Rūpniecībā vidējās stundas darba izmaksas ES ceturtajā ceturksnī gada salīdzinājumā pieauga par 3,1%, bet eirozonā kāpums bija par 2,5%. Latvijā rūpniecībā stundas darbaspēka izmaksas oktobrī-decembrī bija par 8,2% lielākas nekā pirms gada, Lietuvā fiksēts 7,9% pieaugums, bet Igaunijā reģistrēts 7,3% kāpums.

Latvijā visas sistēmiskās jeb kritisko finanšu pakalpojumu sniedzējas ir ārvalstu kapitāla komercbankas, tā sauktais lielais četrinieks - Swedbank, SEB banka, Citadele banka un Luminor banka. Pēc būtības nozīmīgākā finanšu sektora daļa valstī atrodas ārvalstu kapitāla kontrolē, turklāt redzam, ka pēdējo piecpadsmit gadu laikā šo banku aktīvu īpatsvars ir palielinājies no 54% līdz 83% no kopējiem banku aktīviem. Savukārt Baltijas mērogā redzam citu tendenci – finanšu pakalpojumu tirgū arvien sekmīgāk nostiprinās arī vietējā kapitāla spēlētāji: ARTEA banka Lietuvā (iepriekš Šiaulių banka), Igaunijā LHV banka un COOP banka.

Dienas Bizness ir uzsācis rakstu sēriju, kurā analizē finanšu pakalpojumu tirgus attīstību Latvijā. Iepriekšējā publikācijā (Latvijas ekonomikas neredzamā rokasbremze, Dienas Bizness 07.04.2026.) mēs parādījām, ka kreditēšanas apjomu ziņā Latvija no Lietuvas un Igaunijas atpaliek miljardos eiro, kas būtiski kavē valsts ekonomikas attīstību. Šajā rakstā pievērsīsimies tirgus struktūrai, analizējot tās dalībniekus un konkurenci starp tiem.

Vai eksistē sistēmiska problēma?

Ārvalstu kapitāla bankas pašas par sevi nav nekas slikts, tieši pretēji - tām ir pieejams plašāks kapitāls, uzkrāta pieredze dažādos tirgos, kā arī ir lielāka spēja pārvarēt krīzes. Tas sniedz finanšu sistēmai stabilitāti un drošību. Tomēr vienlaikus jāatzīst, ka kopumā kreditēšanas tempi pēdējos desmit gados Latvijā ir bijuši salīdzinoši gausi, kas lielā mērā ir kavējis arī valsts ekonomikas attīstību. Atgādināsim, ka Latvijā kopējais banku kredītportdelis, kreditējot uzņēmumus un mājsaimniecības, uz 2025. gada 30. jūniju bija 17,9 miljardi eiro.

Igaunijā 1. janvārī bija 1 362 954 iedzīvotāju, kas ir par 7041 mazāk nekā pirms gada, liecina Igaunijas Statistikas departamenta provizoriskie dati.

Igaunijā pērn reģistrēti 9092 jaundzimušie un 15 427 mirušie. Saskaņā ar reģistrētajiem migrācijas datiem valstī ieradās 11 298 cilvēki, bet valsti atstāja 12 004 cilvēki. Salīdzinājumā ar 2024. gadu ir samazinājies dzimušo, mirušo un imigrantu skaits, turklāt pirmo reizi kopš 2014. gada migrācijas saldo Igaunijā bija negatīvs.

Jaundzimušo skaits bija par 600 jeb 6% mazāks nekā 2024. gadā. Statistiķi norādīja, ka dzimstība krasi sāka samazināties 2022. gadā un pērn otro reizi Igaunijas vēsturē jaundzimušo skaits nepārsniedza 10 000. Pirmoreiz 10 000 jaundzimušo skaits netika sasniegts 2024. gadā.

Vienlaikus dati liecina, ka dzimstības kritums bija lēnāks. 2024. gadā jaundzimušo skaits gada salīdzinājumā samazinājās par vairāk nekā 1200 jeb nepilniem 12%, bet pērn kritums bija par 600 jeb 6%.

Starptautiskās risku pārvaldības kompānijas “Coface” jaunākajā Baltijas lielāko uzņēmumu Top50 reitingā šogad iekļauti 28 uzņēmumi no Lietuvas, 15 — no Igaunijas un tikai septiņi — no Latvijas.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu Latvijas uzņēmumu skaits reitingā sarucis no astoņiem līdz septiņiem.

Kopumā 50 lielākie Baltijas uzņēmumi 2024. gadā apgrozījuši 69,7 miljardus eiro un nopelnījuši vairāk nekā 1,7 miljardus eiro.

Reitinga augšgalu stabilās pozīcijās aizņem Lietuvas uzņēmumi — mazumtirdzniecības uzņēmumu grupa “Vilniaus prekyba”, holdings “Maxima Grupe”, enerģētikas uzņēmumi “ORLEN Lietuva” un “Ignitis grupe”, kā arī mazumtirgotājs “Maxima LT”.

Desmitniekā iekļuvuši arī divi Igaunijas uzņēmumi: transporta un piegādes pakalpojumu sniedzējs “Bolt Technology” un enerģētikas uzņēmums “Eesti Energia”, kas ieņem attiecīgi sesto un septīto vietu.

Baltijas valstīs šogad notikušas vairākas izmaiņas darbaspēka nodokļu un minimālās algas jomā, kas tieši ietekmē iedzīvotāju ienākumus un uzņēmēju izmaksas. Lai gan minimālās algas pieaugušas visās trīs valstīs, Latvijā strādājošie ar minimālo algu joprojām saņem ievērojami mazāk nekā kaimiņvalstīs, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā analīze.

Lietuvā izmaiņas bijušas visvienkāršākās – palielināta minimālā darba alga, kas pieaugusi par 115 eiro un šogad sasniedz 1153 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Latvijā šogad ieviestas mērenas, jau iepriekš plānotas darbaspēka nodokļu izmaiņas. Minimālā darba alga pieaugusi par 40 eiro, sasniedzot 780 eiro pirms nodokļiem. Vienlaikus par 40 eiro palielināts arī ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums, kas šobrīd ir 550 eiro.

Savukārt Igaunijā izmaiņas ir plašākas. Tur šogad atcelts diferencētais neapliekamais minimums, atgriežoties pie vienotas fiksētas summas 700 eiro apmērā visiem darba ņēmējiem neatkarīgi no ienākumu līmeņa. Papildus tam no 1. aprīļa minimālā darba alga palielināsies par 60 eiro un sasniegs 946 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Globālā ekonomika pamazām atgūstas, taču nenoteiktība saglabājas gan ģeopolitiskajā, gan finanšu vidē. Arī Baltijas valstis nākamgad cer uz izaugsmes atjaunošanos, ko varētu veicināt gan valdību paplašinātā fiskālā politika, gan ārējās vides uzlabošanās. Taču augošais budžeta deficīts un parādi liek jautāt – cik ilgtspējīga būs šāda stratēģija?

Šā gada 6. novembrī Latvijas Republikas Saeima konceptuāli atbalstīja 2026. gada budžeta projektu, kurā ieņēmumi plānoti 16,1 miljarda eiro, bet izdevumi – 17,9 miljardu eiro apmērā. Budžeta projekta galīgais lasījums gaidāms 3. decembrī.

Līdzīgas tendences redzamas arī kaimiņvalstīs. Igaunijas valdība septembrī iesniedza parlamentam nākamā gada budžetu ar ieņēmumiem ap 18,6 miljardiem eiro un izdevumiem gandrīz 19,6 miljardu eiro apmērā. Savukārt Lietuvas Ministru kabinets apstiprinājis budžeta projektu, kas paredz 21 miljarda eiro ieņēmumus un 27,5 miljardu eiro izdevumus.

Latvijas nākamā gada budžeta deficīts augs un sasniegs 3,3 % no iekšzemes kopprodukta (IKP). Igaunijā tas patlaban tiek plānots 4,5 % apmērā, bet Lietuvā – 2,7 %. Likumsakarīgi, ka visās trīs valstīs budžeta deficīta pieaugums saistīts ar ievērojamām investīcijām drošības stiprināšanai – piemēram, Latvijā budžets aizsardzībai tuvākajos četros gados pieaugs par 448,3 miljoniem eiro. Baltijas valstu budžets nepārprotami ir vērsts uz ekonomikas stimulēšanu, kas nozīmē papildu naudas novirzīšanu ekonomikā – galvenokārt, veicinot patēriņu. Taču līdzās pozitīvajai ietekmei šāda politika nes arī riskus.

Igaunijā pērn visvairāk palielinājies ārvalstniekiem piederošu uzņēmumu skaits, liecina Statistikas departamenta jaunākie dati.

Kopumā pērn Igaunijā bija reģistrēti 159 378 ekonomiski aktīvi uzņēmumi, kas ir par 0,9% vairāk nekā 2024. gadā. No tiem 87,3% bija Igaunijas kapitāla uzņēmumi, 12,5% bija ārvalstu kapitālam piederoši uzņēmumi, savukārt 200 bija valsts sektora uzņēmumi.

Visvairāk - par 10% - gada salīdzinājumā pērn pieaudzis ārvalstu kapitāla uzņēmumu skaits. Salīdzinājumā ar 2019. gadu, kas bija pirms Covid-19 pandēmijas, ārvalstu kapitālam piederošu uzņēmumu skaits Igaunijā palielinājies par 58%.

Savukārt vietējā kapitāla uzņēmumu skaits gada laikā saglabājies stabils, bet pēdējo sešu gadu laikā tas audzis par 15,5%.

Valsts sektora uzņēmumu skaits šajā pašā sešu gadu periodā samazinājies par 16%.

2025. gadā apvienošanās un iegādes (M&A) darījumu vērtība Baltijā, salīdzinot ar gadu iepriekš, pieaugusi par 47%, atsaucoties uz Mergermarket datiem, norāda Sorainen.

Lai gan kopējais darījumu skaits pērn bija par 19% zemāks nekā 2024. gadā, to vērtība pietuvojusies 2021. gada rekorda līmenim. Eksperti šo izaugsmi skaidro ar ārvalstu investoru ieguldījumiem, kas ievērojami ietekmējuši reģiona tirgus attīstību. Trīs lielākie darījumi vien pērn veidojuši aptuveni 2,46 miljardus eiro no kopējās darījumu summas, apliecinot globālo investoru interesi par Baltijas reģionu.

Tirgus mainās

2025. gads Baltijā iezīmējās ar vairākiem nozīmīgiem darījumiem, tostarp Dānijas Salling Group veikto mazumtirdzniecības ķēdes Rimi Baltic iegādi Latvijā, Lietuvā un Igaunijā par aptuveni 1,3 miljardiem eiro, kas kļuva par vienu no lielākajiem Baltijas M&A vēsturē. Tam sekoja reģionāla mēroga darījums, kura ietvaros investori iegādājās Tele2 torņu infrastruktūru Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, kā arī Food Union aktīvu pārņemšana un Ingka Group paplašināšanās meža nozarē. Šie darījumi iezīmēja spēcīgu pārrobežu sadarbību, pierādot, ka Baltijas reģions kļūst par arvien pievilcīgāku lielo darījumu platformu.

Gan Igaunijas valdības koalīcijas, gan opozīcijas politiķi atturīgi vērtē valsts iespējas investēt Latvijas nacionālajā aviokompānijā "airBaltic", uzsverot, ka Igaunijai vajadzētu orientēties uz Tallinas lidostas konkurētspējas veicināšanu.

Latvijas premjerministres Evikas Siliņas (JV) ierosinājumu, ka valstij piederošās lidsabiedrības darbību vajadzētu kopīgi koordinēt visām trim Baltijas valstīm, Igaunijas politiķi komentē piesardzīgi. Siliņa neprecizēja, kādu tieši Igaunijas un Lietuvas iesaisti sagaida.

Līdz šim Igaunija ir noraidījusi iespēju iegādāties "airBaltic" akcijas, un arī šobrīd parlamentā pārstāvētās partijas uzstāj, ka Igaunijai vajadzētu izvairīties no tiešas iesaistes finansiāli nestabilajā kompānijā.

Igaunijas valdošās Reformu partijas frakcijas pārstāvis Aivars Sērds teica, ka konkrēts priekšlikums no Latvijas vēl nav saņemts, taču viņš esot skeptiski noskaņots par jebkādu potenciālo darījumu.

Latvijā noteiktais aizliegums izmantot līzinga automašīnas taksometru pārvadājumos kavē nozares attīstību, intervijā atzina uzņēmuma "Bolt" kopbraukšanas biznesa vadītāja Latvijā Kristīne Bezerra-Kjerulfa.

Viņa sacīja, ka "Bolt" lielākā "sāpe" ir tā, ka Latvijā komercpārvadājumos nevar izmantot līzinga automašīnas, lai gan, piemēram, Igaunijā un Lietuvā šādi ierobežojumi nav noteikti.

"Auto īpašumtiesības rada augstas sākotnējās izmaksas, kas šoferiem ir jāiegulda, lai pievienotos industrijai. Šoferi, kam ir līzinga automašīna, nevar piedalīties "Bolt" platformā un zūd iespēja gūt papildu ienākumus, strādājot fleksiblas stundas," skaidroja Bezerra-Kjerulfa.

Šo ierobežojumu un birokrātiskā sloga dēļ Latvijā "Bolt" platformā darbojas divreiz mazāk partneršoferu nekā Igaunijā un gandrīz trīsreiz mazāk nekā Lietuvā.

Vienlaikus "Bolt" uzskata, ka salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības (ES) valstīm šoferiem Latvijā ir prasīts "diezgan" augsts latviešu valodas prasmju līmenis (B1), kas ir nepieciešams, lai saņemtu licences kartīti, jo citās valstīs šādu prasību nav vai ir prasīts A1 vai A2 valodas līmenis.

Swedbank hipotekārās kreditēšanas apjomi Latvijā 2025. gadā piedzīvojuši būtisku izrāvienu – kopējais finansējuma apjoms salīdzinājumā ar 2024. gadu pieaudzis par 51%, savukārt noslēgto aizdevumu līgumu skaits audzis par 37%.

Šie rādītāji apliecina stabilu pieprasījuma atjaunošanos un iedzīvotāju pieaugošu pārliecību par iespējām iegādāties mājokli.

Vidējā aizdevuma summa mājokļa iegādei Latvijā pērn sasniedza 91 tūkstoti eiro. Tomēr Baltijas mērogā Latvija joprojām atpaliek no kaimiņvalstīm – Lietuvā vidējais aizdevuma apmērs sasniedza 119 tūkstošus eiro, savukārt Igaunijā tas bija vēl augstāks – 146 tūkstoši eiro. Atšķirības vērojamas arī aktivitātē – pēc noslēgto līgumu skaita Lietuva Latviju apsteidz aptuveni divkārt, kas liecina par straujāku tirgus attīstību kaimiņvalstī.

Latvijā joprojām dominē sērijveida dzīvokļi – pērn tos izvēlējas 69% kredītņēmēju, un vidējā aizdevuma summa šajā segmentā sasniedza 55 tūkstoši eiro, kas padara šo mājokļu kategoriju par pieejamāko plašākam pircēju lokam.

Rēķinot uz vienu iedzīvotāju, pērn Latvija bija pirmajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no grāmatu eksporta.

Tā var teikt šā raksta virsrakstā, nedaudz pārveidojot bērnu dzejnieka Pētera Sila (1908–1953) jau folklorizējušās rindas no dzejoļa “Uz skolu”, jo 2024. gadā Latvija bija pasaules līdere grāmatu eksportā uz vienu iedzīvotāju un galvenais Latvijā iespiesto grāmatu eksporta tirgus bija Eiropas valstis – Vācija, Zviedrija un Norvēgija.Kā liecina Starptautiskā Tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO Tirdzniecības un attīstības aģentūra, Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2024. gadā Latvija, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija pirmajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no poligrāfijas produkcijas – grāmatu eksporta.Poligrāfija un papīra ražošana ir nozīmīga Latvijas rūpniecības nozare.

Igaunijā 1. janvārī bija 1 360 745 iedzīvotāji, kas ir par 9250 mazāk nekā 2025. gada sākumā, tādējādi iedzīvotāju skaits Igaunijā samazinājies otro gadu pēc kārtas, liecina Igaunijas Statistikas departamenta dati.

Pagājušajā gadā valstī reģistrēti 9240 jaundzimušie un 15 688 mirušie. Migrācijas dati liecina, ka Igaunijā ieradās 15 212 cilvēki, bet no valsts prom devās18 014 cilvēki.

Igaunijas Statistikas departamenta iedzīvotāju un izglītības statistikas nodaļas vadītāja Kadri Rotalu norādīja, ka divas trešdaļas iedzīvotāju skaita samazinājuma bija saistītas ar negatīvu dabisko pieaugumu, bet atlikušo trešdaļu izraisīja negatīva neto migrācija. "Neto migrācija, kas pēdējos gados veicināja iedzīvotāju skaita pieaugumu un kompensēja negatīvo dabisko pieaugumu, 2025. gadā pirmo reizi vairāk nekā desmit gadu laikā kļuva negatīva, jo Igauniju pameta par 2802 cilvēkiem vairāk nekā ieradās," viņa teica, piebilstot, ka dabiskais pieaugums bija negatīvs par 6488 cilvēkiem.

Uz Latviju pārcelta mārrutku un sinepju ražošana, ko līdz šim nodrošināja "Põltsamaa" ražotne Igaunijā, aģentūrai LETA pauda SIA "Orkla Latvija" komunikācijas un ilgtspējas vadītāja Laura Bagātā.

Viņa norādīja, ka mārrutki turpmāk tiks ražoti Somijas tirgum zem "Felix" zīmola "Orkla Latvija" ražotnē "Spilva".

Bagātā informēja, ka "Orkla Eesti" turpinās "Põltsamaa" sinepju tirdzniecību ar "Felix" zīmolu, savukārt to ražošana pārcelta uz "Spilva" ražotni Latvijā.

Viņa skaidroja, ka "Põltsamaa" ir Igaunijas zīmols un, neskatoties uz īpašnieku maiņu, "Põltsamaa" produkti arī turpmāk būs pieejami Igaunijā.

Bagātā uzsvēra, ka šāda produktu ražošanas pārcelšana ir būtiska "Felix" zīmola ilgtspējīgai attīstībai Igaunijas tirgū, kā arī "Spilva" ražotnes kapacitātes un nozīmes stiprināšanai.

Jau ziņots, ka pēc ražotnes Peltsamā pārdošanas šomēnes tiks pārtraukta Igaunijā populāro stipro sinepju tūbiņā "Põltsamaa" ražošana, kas Igaunijas vidienē ražotas 65 gadus, vēstīja laikraksts "Maaleht".