Cepu, cepu piparkūku – vienu sev, vienu eksportam… tiku 3. vietā pasaulē.

2024. gadā pēc kviešu eksporta uz vienu iedzīvotāju Latvija bija pirmajā vietā pasaulē, bet no kviešu miltiem ceptu piparkūku eksportā – 3. vietā pasaulē. Kvieši ir Latvijas visnozīmīgākā graudaugu kultūra. 2024. gadā 42% no visas Latvijas sējumu kopplatības bija kviešu sējumi. No 2020. gada Latvija katru gadu no kviešu (neskaitot cietos kviešus un kviešu sēklas) eksporta gūst ienākumus vairāk nekā pusmiljarda eiro apjomā un ir kļuvusi par nozīmīgu kviešu piegādātāju pasaules tirgum.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center dati (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2024. gadā pēc ienākumiem no kviešu eksporta Latvija ar 569 miljoniem eiro (1,4% no pasaules eksporta tirgus) bija 15. vietā pasaulē, Lietuva ar 813 miljoniem eiro (2,04% no pasaules tirgus) bija 13. vietā pasaulē, bet Igaunija ar 123 miljoniem eiro (0,31% no pasaules eksporta tirgus) bija 24. vietā pasaulē. Lielākie pasaules kviešu eksportētāji 2024. gadā bija Kanāda (13,8% no pasaules eksporta tirgus), ASV (13,3% no pasaules eksporta tirgus) un Austrālija (12,9% no pasaules eksporta tirgus).

Baltija kļuvusi par reģionu, kur notiek salīdzinoši straujas nodokļu sistēmas izmaiņas.

Igaunijā, rēķinot vidēji uz vienu iedzīvotāju, nodokļos gadā samaksā 1,9 reizes vairāk nekā Latvijā un 2,8 reizes vairāk nekā Lietuvā.

Par to liecina AS BDO Latvia pētījums, analizējot Baltijas valstu kopējos budžeta ieņēmumus, tostarp iekasēto nodokļu apmēru un iedzīvotāju skaitu. Interesanti, ka būtībā visās trijās Baltijas valstīs ir līdzīgs nodokļu ieņēmumu apjoms, rēķinot eiro, bet atšķirīgs iedzīvotāju skaits rada jautājumus. Vai patiešām Igaunijā iedzīvotāji maksā augstākus nodokļus nekā Latvijā un Lietuvā? Vai mazam iedzīvotāju skaitam valsts uzturēšana izmaksā ievērojami dārgāk nekā ar iedzīvotājiem bagātākai valstij?

Līdzīgi ieņēmumi, atšķirīgi parametri

Globālā ekonomika pamazām atgūstas, taču nenoteiktība saglabājas gan ģeopolitiskajā, gan finanšu vidē. Arī Baltijas valstis nākamgad cer uz izaugsmes atjaunošanos, ko varētu veicināt gan valdību paplašinātā fiskālā politika, gan ārējās vides uzlabošanās. Taču augošais budžeta deficīts un parādi liek jautāt – cik ilgtspējīga būs šāda stratēģija?

Šā gada 6. novembrī Latvijas Republikas Saeima konceptuāli atbalstīja 2026. gada budžeta projektu, kurā ieņēmumi plānoti 16,1 miljarda eiro, bet izdevumi – 17,9 miljardu eiro apmērā. Budžeta projekta galīgais lasījums gaidāms 3. decembrī.

Līdzīgas tendences redzamas arī kaimiņvalstīs. Igaunijas valdība septembrī iesniedza parlamentam nākamā gada budžetu ar ieņēmumiem ap 18,6 miljardiem eiro un izdevumiem gandrīz 19,6 miljardu eiro apmērā. Savukārt Lietuvas Ministru kabinets apstiprinājis budžeta projektu, kas paredz 21 miljarda eiro ieņēmumus un 27,5 miljardu eiro izdevumus.

Latvijas nākamā gada budžeta deficīts augs un sasniegs 3,3 % no iekšzemes kopprodukta (IKP). Igaunijā tas patlaban tiek plānots 4,5 % apmērā, bet Lietuvā – 2,7 %. Likumsakarīgi, ka visās trīs valstīs budžeta deficīta pieaugums saistīts ar ievērojamām investīcijām drošības stiprināšanai – piemēram, Latvijā budžets aizsardzībai tuvākajos četros gados pieaugs par 448,3 miljoniem eiro. Baltijas valstu budžets nepārprotami ir vērsts uz ekonomikas stimulēšanu, kas nozīmē papildu naudas novirzīšanu ekonomikā – galvenokārt, veicinot patēriņu. Taču līdzās pozitīvajai ietekmei šāda politika nes arī riskus.

Lauksaimniecības uzņēmums AS „Linas Agro”, kas ir daļa AS „Akola group” un darbojas arī Latvijā, aizvadītajā finanšu gadā Baltijas valstīs saglabājis līdzīgu apgrozījumu kā pērn un palielinājis peļņu.

To ietekmēja izrāviens Latvijā, kur uzņēmums no zaudējumiem pārgāja uz peļņu. Saskaņā ar provizoriskajiem datiem konsolidētais apgrozījums Baltijas valstīs aizvadītajā finanšu gadā bija 805 miljoni eiro. Salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu, kad ieņēmumi sasniedza 826 miljonus eiro, tie samazinājušies par 3%. Tīrā peļņa Baltijas valstīs pieauga 2,7 reizes, sasniedzot 19,4 miljonus eiro, savukārt peļņa pirms procentiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas (EBITDA) veidoja 31,7 miljonus eiro – par 58% vairāk, nekā 2023./2024. finanšu gadā. Uzņēmuma finanšu gads sākas jūlijā un beidzas nākamā gada jūnijā.

„Uzlabotos rezultātus lielā mērā nodrošināja darbība Latvijā un Igaunijā: apgrozījums Igaunijā pieauga par 17%, bet Latvijā – par 16%. Turklāt Latvijā no zaudējumiem pārgājām uz peļņu, savukārt Igaunijā vairāk nekā 3,6 miljonu eiro zaudējumi iepriekšējā finanšu gadā tika samazināti līdz minimumam. Aizvadītajā finanšu gadā iepirkām nedaudz vairāk graudu nekā iepriekš, bet rapsi – 20% mazāk. Tomēr to kvalitāte un eļļas saturs bija ļoti augsts. Lielākā daļa iepirkto un pārdoto kviešu bija otrās un trešās kvalitātes klases, savukārt augstākās kvalitātes kviešu piedāvājums bija ierobežots. Problēmas sagādāja arī kviešu tilpummasa, kas nozīmēja mazākus graudus,“ stāsta AS „Linas Agro” vadītājs Jonas Bakšis (Jonas Bakšys).

Pēdējo trīs gadu laikā Latvija ir iekļuvusi pasaules līderos koka sēdekļu un koka sēdekļu daļu eksportā.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center dati (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), tad 2024. gadā Latvija eksportēja gandrīz vienu procentu no pasaules kopējā koka sēdekļu daļu eksporta un 0,63% no pasaules kopējā koka sēdekļu eksporta. Rēķinot eksporta ienākumus uz vienu iedzīvotāju, 2024. gadā Latvija bija otra lielākā koka sēdekļu eksportētāja pasaulē un sestā lielākā koka sēdekļu daļu eksportētāja pasaulē.

Kā zināms, tad tikai neilgi pirms 1940. gada Latvijas lielākie mēbeļu ražošanas uzņēmumi sāka pāreju no mēbeļu ražošanas individuālajiem pasūtītājiem uz sērijveida ražošanu. PSRS darba dalīšanas sistēmā no 1961. gada Latvija specializējās sekciju tipa mēbeļu (skapju) ražošanā, kuras tika pārdotas izjauktā veidā, un pircējiem mēbeles bija jāsamontē pašiem, kā arī krēslu, galdu, gultu un tahtu ražošanā. 1985. gadā Latvijā saražoja 409 tūkstošus galdu, vairāk nekā 105 tūkstošus dīvānu un tahtu, 325 tūkstošus skapju un 1,76 miljonus krēslu, sēdekļu un izvelkamo krēslu, kas pamatā bija no koka (Latvijas statistikas gadagrāmata 1991. Rīga, LR Valsts statistikas komiteja 1992., 307.lpp.). Padomju laikā Latvija pilnībā apgādāja savus iedzīvotājus, iestādes un uzņēmumus ar mēbelēm, bet aptuveni piekto daļu no visas mēbeļu produkcijas eksportēja ārpus Latvijas. PSRS sabrukuma izraisītā ekonomiskā krīze smagi skāra mēbeļu ražošanu. 1992. gadā dīvānu un tahtu ražošana, salīdzinot ar 1990. gadu, samazinājās astoņas reizes un bija tikai 12,6% līmenī no 1990. gada apjoma. Krēslu ražošana 1992. gadā pret 1985. gadu samazinājās vairāk nekā trīs reizes, bet pret 1990. gadu - vairāk nekā divas reizes (Latvijas statistikas gadagrāmata 1992. Rīga, izdevniecība Baltika, 1993., 275.lpp.). 1994. gadā Latvijā tika saražoti 175 tūkstoši krēslu (aptuveni viena desmitā daļa no 1985. gada līmeņa), 4,8 tūkstoši guļamkrēslu un 22,8 tūkstoši atpūtas krēslu. (Latvijas statistikas gadagrāmata 1995. Rīga, LR Valsts statistikas komiteja 1995., 242.lpp.). Latvijai kļūstot neatkarīgai, bet jo īpaši 21. gadsimtā pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā, vietējās mēbeļu produkcijas ražotāji konkurēja ar importa produkciju, kas tika ražota no mazāk kvalitatīvas koksnes (piemēram, bambusa).

Latvijā vidējā aizdevuma summa 2025. gada laikā bijusi par 25–35 % zemāka nekā Igaunijā un Lietuvā, kas galvenokārt skaidrojams ar zemāku mājokļu cenu līmeni, liecina bankas Citadele dati.

Vienlaikus vidējā hipotekārā aizdevuma summa Latvijā gada laikā pieaugusi par aptuveni 10 000 eiro, jo EURIBOR likmes kritums par 2 % padarījis mājokļa aizdevumu tirgu pieejamāku un izdevīgāku patērētājiem, ļaujot iedzīvotājiem atļauties dārgākus īpašumus.

Bankas Citadele mājokļu tirgus eksperts Artis Zeiļa norāda, ka Rīgā saglabājas pieejamākas mājokļu cenas, kamēr Tallinā un Viļņā mājokļu dārdzība palielina ikmēneša kredītu summas. Iemesls kāpēc Igaunijā un Lietuvā ir augstākas hipotekārā aizdevuma summas ir cieši saistīts ar augstāku īpašumu cenu, kas visizteiktāk vērojama Igaunijā, īpaši Tallinā. Tur līdzvērtīga īpašuma cena galvaspilsētas centrā var būt pat par 60 % augstāka nekā Rīgā, tādēļ arī hipotekārie kredīti tiek izsniegti lielākās summās.

Kokogles no blakusprodukta darvas ražošanā pārtapa par izcilu nišas produktu Latvijas eksportā.

Koka ogles dabiski rodas koksnes sadegšanas procesā. Galvenā koksnes sastāvdaļa ir celuloze. Celuloze ir ogļhidrāts, kura sastāvā vidēji uz sešiem oglekļa atomiem ir pieci skābekļa atomi un desmit ūdeņraža atomi, kas ir pietiekami piecu ūdens molekulu izveidei. Parastā degšanas procesā skābeklis un ūdeņradis, kas ir celulozes sastāvā, pārtop par ūdeni, kas iztvaiko, samazinot kurināmā siltuma atdevi, bet galveno degšanas enerģiju dod oglekļa degšana. Karsējot celulozi bez pietiekamas skābekļa padeves aptuveni 400 grādu temperatūrā, notiek tās pārogļošanās. Ūdens kopā ar gaistošam vielām pāriet gāzveida stāvoklī, bet ogleklis un pelnvielas paliek cietā agregātstāvoklī, veidojot koka ogli. Sadedzinot koksni, galvenā enerģija rodas no oglekļa degšanas, tāpēc enerģijas apjoms, kurinot parastu malku, nav tik liels, kā dedzinot koka ogli, kurā 80% no sastāva ir ogleklis. Turklāt malka satur mitrumu (sausā malkā ūdens ir ap 15%, neizžāvētā - 40%). Degot koksnei ir jāpatērē enerģija, lai ūdeni iztvaicētu, tāpēc siltuma atdeve no malkas kurināšanas dod ir 2,7 līdz 4,5 tūkstošus kilokaloriju enerģijas uz vienu koksnes kilogramu.

Interese par jauniem automobiļiem Latvijā šogad ir piedzīvojusi bumu – pirmajā pusgadā salīdzinājumā ar aizvadīto gadu jaunus auto pirka par gandrīz 30 % vairāk, savukārt lietotu automobiļu segmentā ir novērojama neliela stagnācija – tirdzniecība šogad ir palielinājusies tikai par aptuveni 1 %, liecina Auto asociācijas dati.

Augšupeja ir bijusi arī Lietuvā, kur jauno automobiļu tirgus piedzīvojis 41 % kāpumu, savukārt Igaunijā, nodokļu politikas dēļ, bija novērojams pat 40 % kritums. Tostarp galvenie vieglo automobiļu tirgus virzītājspēki šogad ir juridiskās personas un līzings, kas kopā pieauguši par gandrīz 30 %. Gandrīz divas trešdaļas (64 %) no jaunajiem pasažieru automobiļiem iegādājās juridiskās personas un tikai 36 % – privātpersonas. Pie tam daļa bija lieli korporatīvi darījumi, kur jaunas pasažieru automašīnas iegādājās dažādu mobilitātes risinājumu un auto nomas pakalpojumu sniedzēji (Bolt, CityBee u. c.).

Fakts, ka iedzīvotāju vidū pieaug pieprasījums pēc autonomas un citiem mūsdienīgiem mobilitātes risinājumiem, iespējams, ir nedaudz samazinājis pieprasījumu pēc jauniem auto privātpersonu segmentā. Lai arī šeit pirmajā pusgadā novērojām 26 % pieaugumu. Otrs nozīmīgs tirgus faktors, kas šogad ir būtiski ietekmējis jauno automobiļu iegādes tirgu, ir līzinga pakalpojumu pieejamība, jo procentu likmes ir ievērojami samazinājušās un kļuvušas pievilcīgas gan uzņēmumiem, gan privātpersonām. Līdz ar to līzinga darījumu īpatsvars šā gada pirmajos sešos mēnešos ir palielinājies līdz 61,3 %, savukārt tiešie darījumi veidoja vairs tikai 38,7 %. Papildu faktors, kas veicina līzinga popularitāti, ir auto dīleru nodrošinātie vienas pieturas pakalpojumi.

Straujais izmaksu pieaugums Baltijā liecina, ka lētā darbaspēka priekšrocība izsīkst – tas atspoguļojas pakalpojumu cenu kāpumā un eksporta nozares konkurētspējā, norāda “Bigbank” galvenais ekonomists Rauls Eametss.

Septembrī statistikas birojs “Eurostat” publicēja darbaspēka izmaksu indeksa rādītājus par 2025. gada otro ceturksni. Tas būtībā ir algu pārskats, kam pievienotas citas ar darbaspēku saistītās izmaksas – nodokļi, subsīdijas, pabalsti. Šī indeksa dinamika parāda, cik ātri Eiropas Savienībā augušas darbaspēka izmaksas, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn.

Jāatzīst, pieaugums ir iespaidīgs. Igaunija ar 10,3 % un Lietuva ar 9,4 % kāpumu ir starp valstīm, kurās darbaspēka izmaksas augušas visstraujāk. Igaunija piekāpusies vien Bulgārijai, Ungārijai un Rumānijai. Arī Latvijā vidējās stundas darbaspēka izmaksas kļuvušas par 8,7 % augstākas. Baltijas valstīs novērotais pieaugums bijis straujāks nekā Eiropas Savienībā vidēji, kur redzam 4 % kāpumu, vai eirozonā, kur izmaksas palielinājušās par 3,6 %.

Tuvāko gadu laikā nepieciešamība pēc papildu bāzes jaudām Baltijas reģionā, visticamāk, pieaugs, Igaunijā kā stratēģisku alternatīvu aplūko kodolenerģijas izmantošanu.

Igaunijas uzņēmums Fermi Energia jau vairākus gadus nopietni pēta atomelektrostacijas (AES) būvniecības iespējas, norādot, ka šobrīd mazo modulāro reaktoru tehnoloģijas ir sasniegušas tādu attīstības līmeni, kas ļauj uzsākt to praktisku pielietošanu enerģijas ražošanā. Sākotnēji kaimiņi plāno Igaunijā būvēt AES ar diviem reaktoru blokiem, kuru kopējā jauda varētu sasniegt 600 megavatus (MW), taču nākotnē nepieciešamības gadījumā staciju varētu papildināt ar vēl diviem papildu blokiem. Pašreizējās aplēses liecina, ka AES būvniecība varētu izmaksāt aptuveni 3,3 miljardus eiro.

Jāpielāgojas situācijai

Katrai Baltijas valstij šobrīd ir savs risinājums, lai nodrošinātu bāzes jaudas, atzīmē Kalevs Kallemets (Kalev Kallemets), Fermi Energia vadītājs. “Igaunijā tiek izmantots degslāneklis, Latvijā - hidroenerģija un dabasgāze, bet Lietuvā - tikai dabasgāze. Jau šobrīd ir skaidrs, ka mums ir nepieciešamas papildu elektroenerģijas ražošanas jaudas, jo fosilo resursu izmantošana kļūst arvien dārgāka un investoriem neizdevīgāka vides apsvērumu dēļ. Līdz ar to bāzes jaudas, īpaši Igaunijā un Lietuvā, strauji sarūk. Platformā Electricity Maps, kur iespējams apskatīt reāllaika datus par elektroenerģijas ražošanu, importu un CO2 intensitāti, Igaunija un arī Polija bieži iezīmējas melnā krāsā, kas liecina par augstu emisiju līmeni. Augsta CO2 intensitāte ietekmē arī elektrības cenu, un tieši tāpēc gan Igaunija, gan Polija arvien nopietnāk sākušas vērtēt kodolenerģijas izmantošanu,” norāda K.Kallemets.

2025. gadā apvienošanās un iegādes (M&A) darījumu vērtība Baltijā, salīdzinot ar gadu iepriekš, pieaugusi par 47%, atsaucoties uz Mergermarket datiem, norāda Sorainen.

Lai gan kopējais darījumu skaits pērn bija par 19% zemāks nekā 2024. gadā, to vērtība pietuvojusies 2021. gada rekorda līmenim. Eksperti šo izaugsmi skaidro ar ārvalstu investoru ieguldījumiem, kas ievērojami ietekmējuši reģiona tirgus attīstību. Trīs lielākie darījumi vien pērn veidojuši aptuveni 2,46 miljardus eiro no kopējās darījumu summas, apliecinot globālo investoru interesi par Baltijas reģionu.

Tirgus mainās

2025. gads Baltijā iezīmējās ar vairākiem nozīmīgiem darījumiem, tostarp Dānijas Salling Group veikto mazumtirdzniecības ķēdes Rimi Baltic iegādi Latvijā, Lietuvā un Igaunijā par aptuveni 1,3 miljardiem eiro, kas kļuva par vienu no lielākajiem Baltijas M&A vēsturē. Tam sekoja reģionāla mēroga darījums, kura ietvaros investori iegādājās Tele2 torņu infrastruktūru Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, kā arī Food Union aktīvu pārņemšana un Ingka Group paplašināšanās meža nozarē. Šie darījumi iezīmēja spēcīgu pārrobežu sadarbību, pierādot, ka Baltijas reģions kļūst par arvien pievilcīgāku lielo darījumu platformu.

Šogad darbību pārtrauks "Universal Music" birojs Igaunijā, kas pēc "Warner" un "Sony" pārstāvniecību slēgšanas bija pēdējā no trīs lielo mūzikas ierakstu kompāniju pārstāvniecībām, kas darbojās Igaunijā.

"Universal Music Estonia" (iepriekš "Universal Music Baltic") ir daļa no pasaulē lielākās ierakstu kompānijas "Universal Music Group" un atbild par mūziķu, kuri ir noslēguši līgumus ar "Universal", mūzikas izplatīšanu, licencēšanu, mārketingu, fizisko un digitālo pārdošanu reģionā.

Pirmā vietējā grupa, kas 2008. gadā sāka sadarboties ar "Universal Music" biroju Igaunijā, bija "Roovel Oobik".

18 gadu laikā ar "Universal" Igaunijas nodaļu sadarbojās arī Tanels Padars un "The Sun", "Metsatoll", "Malcolm Lincoln", Elīna Borna, Jiri Potsmans, "Metsakutsu", Maiana, Ūdo Seps, "Miljardid", Alika un citi.

Pašlaik ar "Universal Music" Igaunijā turpina sadarboties tādi mākslinieki kā "Villemdrillem", "Clicherik & Max", "Clicherik" kā solo mākslinieks un "5miinust".

Latvijā augstākā iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme, bet vismazākais ar šo nodokli neapliekamais minimums Baltijā.

To rāda ZAB Sorainen partnera nodokļu un muitas jautājumos Jāņa Taukača bloga dati. Grozi kā gribi, bet Latvijā darba ņēmējam ir salīdzinoši lielāks iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) slogs nekā ziemeļu un dienvidu kaimiņvalstī. Ar IIN neapliekamais minimums 2025. gadā Latvijā ir 510 eiro visiem, ko arī uzskata par lielāko sasniegumu pērn īstenotajā nodokļu reformā, jo līdz tam tas bija diferencēts – jo lielāka alga, jo mazāks neapliekamais minimums. Tajā pašā laikā ar IIN nepaliekamais minimums Igaunijā ir 654 eiro, bet Lietuvā pat 750 eiro, kas salīdzinājumā ar Latvijā esošo ir būtiski augstāks. Vai tā ir Latvijā strādājošo kompāniju konkurētspēju vairojoša situācija? Šķiet, ka nē. Skaidrs, ka tā ir kaimiņvalstīs strādājošo konkurētspējas vecināšana. Tādējādi Lietuvā vai Igaunijā strādājošam uzņēmumam būtībā ir labāk atalgots un, iespējams, tāpēc motivētāks darbaspēks, bet mūsu zemē strādājošajiem uzņēmumiem atliek cerēt, ka darbinieki nebrauks piepelnīties tepat aiz robežas un ik pa brīdim nenāksies sūdzēties par darbaspēka deficītu un to risināt ar lēta darbaspēka ievešanu.

Kā liecina Pasaules tirdzniecības centra World Trade Center apkopotie dati, tad 2024. gadā, vērtējot finierlokšņu eksporta apjomu uz vienu iedzīvotāju, Latvija ar 18,1 eiro uz vienu iedzīvotāju bija piektajā vietā pasaulē, bet pēc finierlokšņu importa apjoma uz vienu iedzīvotāju – otrajā vietā pasaulē.

Pirms rakstīt par finiera ražošanu un ārējo tirdzniecību, tomēr ir jāprecizē terminoloģija. 20. gadsimtā latviešu valodā vārdam finieris (no angļu valodas vārda veneer) bija divas nozīmes. Pirmā: “Plāna, parasti augstvērtīgas koksnes (sarkankoka, riekstkoka) skaida, ko lieto koka izstrādājumu pārklāšanai.” Otrā: “Saplāksnis, koka materiāls, kas izgatavots no trim vai vairākām 0,5-10 mm biezām skaidām, kuras salīmētas tā, ka blakus kārtu šķiedras ir savstarpēji perpendikulāras.” (Svešvārdu vārdnīca. Rīga, izdevniecība Liesma. 225.lpp.) Lai nerastos pārpratumi, pirmo materiālu bija ieteikts saukt par apdares finieri, bet otro - par daudzkārtu finieri.

Cik daudz patiesībā tērē Baltijas iedzīvotāji apģērbam? Pētījumā, ko veica Elyndi.com, noskaidrots, ka vidējais latvietis apģērbam un aksesuāriem tērē aptuveni 350 eiro gadā, kas veido aptuveni 16% no gada kopējiem tēriņiem. Igaunijā vidējie tēriņi ir nedaudz augstāki – 390 eiro jeb 18%, savukārt Lietuvā – ap 310 eiro jeb 14%. Salīdzinot ar pasaules tendencēm, Eiropas iedzīvotājs apģērbam vidēji tērē 12 – 15% no gada budžeta, kamēr ASV šis rādītājs pārsniedz 20%.

Tēriņus būtiski ietekmē arī dzimums. Latvijā sievietes apģērbam vidēji tērē ap 380 eiro gadā, vīrieši – 300 eiro. Igaunijā attiecīgi 420 pret 350 eiro, bet Lietuvā – 340 pret 280 eiro. Kā arī būtisku lomu spēlē iepirkšanās paradumi. Aptuveni 25% Baltijas iedzīvotāju apģērbu iegādājas tiešsaistē, Latvijā – 51%, Igaunijā – 54%, Lietuvā – 48%.

Sievietes ir izteikti aktīvākas iepērkoties tiešsaistē: Latvijā 64% sieviešu regulāri izmanto apģērbu interneta veikalus, salīdzinot ar 54% vīriešu; Igaunijā attiecīgi 68% pret 58%, Lietuvā – 60% pret 50%. Kā komentē Elyndi: “Mēs redzam, ka sievietes ir īpaši aktīvas, meklējot gan aktuālos modes jaunumus, gan kvalitatīvus apģērbus. Tiešsaistes veikali ļauj gudri papildināt garderobi, patērējot mazāk laika un naudas, kā arī piedāvājot plašākas izvēles iespējas – viss vienuviet, neizejot no mājām.”

Igaunijā 1. janvārī bija 1 362 954 iedzīvotāju, kas ir par 7041 mazāk nekā pirms gada, liecina Igaunijas Statistikas departamenta provizoriskie dati.

Igaunijā pērn reģistrēti 9092 jaundzimušie un 15 427 mirušie. Saskaņā ar reģistrētajiem migrācijas datiem valstī ieradās 11 298 cilvēki, bet valsti atstāja 12 004 cilvēki. Salīdzinājumā ar 2024. gadu ir samazinājies dzimušo, mirušo un imigrantu skaits, turklāt pirmo reizi kopš 2014. gada migrācijas saldo Igaunijā bija negatīvs.

Jaundzimušo skaits bija par 600 jeb 6% mazāks nekā 2024. gadā. Statistiķi norādīja, ka dzimstība krasi sāka samazināties 2022. gadā un pērn otro reizi Igaunijas vēsturē jaundzimušo skaits nepārsniedza 10 000. Pirmoreiz 10 000 jaundzimušo skaits netika sasniegts 2024. gadā.

Vienlaikus dati liecina, ka dzimstības kritums bija lēnāks. 2024. gadā jaundzimušo skaits gada salīdzinājumā samazinājās par vairāk nekā 1200 jeb nepilniem 12%, bet pērn kritums bija par 600 jeb 6%.

Starptautiskās risku pārvaldības kompānijas “Coface” jaunākajā Baltijas lielāko uzņēmumu Top50 reitingā šogad iekļauti 28 uzņēmumi no Lietuvas, 15 — no Igaunijas un tikai septiņi — no Latvijas.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu Latvijas uzņēmumu skaits reitingā sarucis no astoņiem līdz septiņiem.

Kopumā 50 lielākie Baltijas uzņēmumi 2024. gadā apgrozījuši 69,7 miljardus eiro un nopelnījuši vairāk nekā 1,7 miljardus eiro.

Reitinga augšgalu stabilās pozīcijās aizņem Lietuvas uzņēmumi — mazumtirdzniecības uzņēmumu grupa “Vilniaus prekyba”, holdings “Maxima Grupe”, enerģētikas uzņēmumi “ORLEN Lietuva” un “Ignitis grupe”, kā arī mazumtirgotājs “Maxima LT”.

Desmitniekā iekļuvuši arī divi Igaunijas uzņēmumi: transporta un piegādes pakalpojumu sniedzējs “Bolt Technology” un enerģētikas uzņēmums “Eesti Energia”, kas ieņem attiecīgi sesto un septīto vietu.

Latvijas minimālā mēnešalga 2026. gadā Eiropas Savienības valstu vidū ir zemākajā minimālo algu grupā, kas nepārsniedz 1000 eiro mēnesī, liecina Eurostat jaunākie dati. Pēc pirktspējas paritātes standarta ir vēl sliktāk – aiz mums tikai Igaunija.

Eurostat publiskotā minimālās algas statistika attiecas uz valstu noteikto minimālo algu. Gadījumā, ja šāda likuma nav, nav arī informācijas. Ja noteikums pastāv, tad minimālā alga ir attiecināma uz lielāko daļu vai visiem darbiniekiem valstī. Minimālo algu norāda kā algas likmes bruto ienākumiem, proti, pirms nodokļiem. Dati ir gan pateicīgi salīdzināšanai, gan maldina par patiesajiem ieņēmumiem, jo nodokļu politika valstīs atšķiras.

Kopaina

Minimālā alga Eiropas Savienībā svārstās no 620 eiro mēnesī Bulgārijā līdz 2704 eiro mēnesī Luksemburgā. No 27 ES valstīm minimālā alga 2026. gada 1. janvārī bija noteikta 22 valstīs. Valsts minimālā alga nav noteikta Zviedrijā, Dānijā, Itālijā, Austrijā un Somijā. Eiropas brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) valstīs (Islande, Lihtenšteina, Norvēģija un Šveice) minimālā alga nav noteikta. No 10 ES kandidātvalstīm septiņās minimālā alga ir noteikta (Melnkalne, Ziemeļmaķedonija, Moldova, Albānija, Serbija, Turcija un Ukraina). Savukārt Bosnijā un Hercegovinā, Gruzijā un Kosovā minimālās algas nav.

Tallina, Igaunija – [06.08.2025] – Wallester, vadošais Eiropas fintech uzņēmums, kas specializējas mūsdienīgā uzņēmumu finanšu menedžmentā un integrētajos finanšu risinājumos, ir iecēlis amatā Edgaru Valmeru par jauno komercdirektoru (CCO).

E.Valmeram ir vairāk nekā desmit gadu pieredze banku un maksājumu jomā. Viņš ir ieņēmis vadošus amatus Magnetiq Bank – uzņēmumā, kas koncentrējas uz digitālo komerciju, fintech pakalpojumiem un ‘’acquiring’’ risinājumiem. Savā darbības laikā, uzņēmumā viņš izveidoja “acquiring” pakalpojumu no nulles un vadīja sarežģītas klientu attiecības, kā E-komercijas departamenta vadītājs. Vēlāk viņš kļuva par valdes locekli, pārraugot klientu apkalpošanu, karšu izsniegšanu, kredītu procesus un mārketingu jaunās paaudzes e-komercijas banku risinājumos.

"Mēs ar lielu prieku sveicam Edgaru Wallester komandā," saka Sergejs Astafjevs, Wallester izpilddirektors un līdzdibinātājs. "Viņa pievienošanās uzņēmumam ir nozīmīgs personisks un stratēģisks solis. Es pazīstu Edgaru gandrīz 15 gadus un vienmēr esmu augstu vērtējis viņa godīgumu, izpratni un līderību maksājumu nozarē. Viņa pieredze mērogojama ‘’acquiring’’ infrastruktūras izveidē un kritiski svarīgu partnerību vadībā padara viņu par ideālu izvēli mūsu nākamajam attīstības posmam."

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center dati (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), tad 2024. gadā Latvijas daļa lapu koku saplākšņa eksportā bija 5%, bet pēc ienākumiem no eksporta uz vienu iedzīvotāju Latvija bija pirmajā vietā pasaulē.

Vēsturiski finiera lokšņu rūpnieciskā ražošana aizsākās1797. gadā, kad Samuels Bentamams (1757 - 1831) izgudroja un uzkonstruēja finiera lokšņu lobāmo mašīnu. No šī laika sākās plaša finiera lokšņu izmantošana dažādu koksnes izstrādājumu virsmu apdarē. Savukārt saplākšņa ražošana pašreizējā izpratnē (finiera lokšņu līmēšana un presēšana) rūpnieciskos apjomos aizsākās tikai pēc 1865. gada, kad ASV tika radītas iekārtas saplākšņa rūpnieciskai ražošanai. Tikai dažus gadus pēc saplākšņa ražošanas patenta izsniegšanas (1869.g.) šo produkciju sāka ražot arī Latvijas teritorijā. 1913. gadā Latvijā bija divas saplākšņa (līmēta finiera) rūpnīcas - viena Rīgā, bet otra Daugavpilī. Kopējais saražotā saplākšņa apjoms bija aptuveni 50 tūkstoši kubikmetru gadā (Latvijas PSR ģeogrāfija. Rīga: izdevniecība Zinātne, 1975., 345.lpp.).

Viena un divu eiro centu monētas, kuru izņemšanu no apgrozības Igaunija sāka šogad, pēc abpusēji izdevīgas vienošanās tiek sūtītas uz Latviju, paziņoja Igaunijas centrālā banka.

No apgrozības izņemtās mazās monētas Latvija Banka maina par nominālvērtību. Šī vienošanās esot izdevīga abām pusēm, jo monētu otrreizēja pārstrāde izmaksātu daudz dārgāk, un arī Latvijai ir lētāk saņemt monētas no Igaunijas un apmainīt tās pret nominālvērtību, nekā pasūtīt jaunas. Gada laikā Igaunija no apgrozības izņēma maza nomināla monētas aptuveni desmit miljonu eiro vērtībā, un pirmās to partijas jau ir nosūtītas uz Latviju.

Igaunija kopš gada sākuma ir atteikusies emitēt jaunas viena un divu centu monētas, jo ir ieviesti jauni skaidras naudas maksājumu noapaļošanas noteikumi. Līdzīgi Igaunijai arī Beļģijā, Itālijā, Īrijā, Nīderlandē, Slovākijā un Somijā neizsniedz atlikumu viena un divu centu monētās. No maija noapaļošanas noteikumu ieviesusi arī Lietuva.

Latvijas ekonomikas izaugsme ir lēna, joprojām atpaliekot no Lietuvas, turklāt ārējie riski pieaug – Vācijas un Polijas bremzēšanās, parādu kāpums eirozonā un iespējamā ASV recesija rada spiedienu 2026. gadā pārskatīt Latvijas eksporta prioritātes, nodokļu politiku un investīciju virzienus.

Vispirms apskatīsim, kā Latvijā veicies šogad. Centrālās statistikas pārvalde novembra beigās ziņoja, ka IKP izaugsmes temps trešajā ceturksnī pieaudzis līdz 2,5 %. Salīdzinājumā ar otro ceturksni tas palielinājies par 0,6 %. Dati rāda, ka, salīdzinot ar 2024. gada trešo ceturksni, lielāko pienesumu devusi tieši būvniecība (9,0 %), apstrādes rūpniecība (7,3 %) un izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozare (4,9 %).

Tikmēr Eiropas Centrālās bankas novērtējums ir nedaudz pieticīgāks, proti, pēc viņu datiem, šā gada trešajā ceturksnī Latvijas ekonomikas izaugsme bijusi 1,8 %, kas tik un tā ir mazliet straujāka nekā eirozonā vidēji – 1,4 % – un ievērojami straujāka nekā Igaunijā – 0,9 %. Protams, tas ir pozitīvi – jo īpaši pēc 2024. gadā piedzīvotās stagnācijas. Tomēr Latvija savā izaugsmē aizvien atpaliek no Lietuvas, kur IKP pieaudzis par 2,1 %.

2025. gadā Igaunijas kapitāla tirgū turpinās tendences, kas aizsākās 2023. gada beigās un 2024. gadā – gandrīz pilnīgs jaunu emitentu trūkums akciju tirgū, salīdzinoši aktīvāks obligāciju tirgus, kā arī paaugstināta aktivitāte akciju atpirkšanas piedāvājumu un akciju izslēgšanas no tirgus jomā.

Skaitļos izteikti 2025. gada rezultāti ir nedaudz labāki nekā 2024. gadā – Nasdaq Tallinn First North alternatīvajā tirgū notika viens sākotnējais akciju publiskais piedāvājums (IPO) – Primostar Group, kamēr 2024. gadā IPO nebija vispār, un līdz šim ir īstenoti 10 publiski obligāciju piedāvājumi, salīdzinot ar 7 piedāvājumiem 2024. gadā.

Tajā pat laikā, 2025. gadā Baltijas Oficiālais saraksts ir sarucis, jo PRFoods tika pārcelts uz Baltijas otro sarakstu, kā arī tika izteikti vairāki akciju atpirkšanas piedāvājumi.

Akciju atpirkšanas un izslēgšanas no tirgus vilnis

Akciju atpirkšanas piedāvājumu tendence aizsākās 2024. gadā ar brīvprātīgajiem piedāvājumiem Tallink Group un Nordic Fibreboard. Tie bija saistīti ar grupas restrukturizācijām vai izmaiņām īpašnieku struktūrā, nevis ar uzņēmumu izslēgšanu no biržas. 2025. gadā tika pabeigta Enefit Green – Eesti Energia zaļās enerģijas meitasuzņēmuma, pārņemšana un izslēgšana no tirgus. Enefit Green IPO 2021. gadā bija lielākais IPO Igaunijas vēsturē, kurā piedalījās vairāk nekā 60 000 privāto investoru. Tādēļ tik liela tirgus dalībnieka aiziešana ir būtisks trieciens. To zināmā mērā kompensēja Eesti Energia obligāciju emisija, kas iezīmēja tā debiju vietējā kapitāla tirgū un investoriem piedāvāja alternatīvu ieguldījumu iespēju, cerams, palīdzot saglabāt šo investoru aktivitāti. Tendence izslēgt kotētos uzņēmumus no biržas turpinās arī novembrī, kad tika paziņots par nodomu ar brīvprātīgu akciju atpirkšanas piedāvājumu iegādāties Ekspress Grupp akcijas ar mērķi pēc sekmīgas pārņemšanas tās izslēgt no tirgus.

Vidējais mēneša pamatalgu pieaugums vadītājiem šogad ir stabilizējies, liecina vadības konsultāciju uzņēmuma “Figure Baltic Advisory” veiktais ikgadējais Augstākā līmeņa vadītāju atalgojuma pētījums.

Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, kad algu kāpums bija straujāks, šogad atalgojuma dinamika kļuvusi vienmērīgāka un pakāpeniskāka. Straujākais pamatalgu pieaugums šogad novērots Igaunijā - uzņēmumu vadītāju algas palielinājušās par 6,4%, bet valdes locekļu atalgojums - par 6,6%. Latvija saglabā vidējo pozīciju Baltijā, ar 5,5% pieaugumu uzņēmumu vadītājiem un 6,3% valdes locekļiem.

Lietuvā ir 5,5% pieaugums vadītājiem un 5,6% valdes locekļiem. Visas trīs valstis atrodas līdzīgā algu pieauguma ciklā, taču Igaunija saglabā straujāku izaugsmi.

“Ja pirms diviem un trim gadiem augstākā līmeņa vadītāju atalgojumam bija raksturīgi straujāki kāpumi 8 - 12% apmērā, ko lielā mērā noteica algu straujāks pieaugums inflācijas un tirgus spiediena ietekmē, tad šobrīd situācija ir stabilizējusies. Organizācijās, kurās atalgojuma politika tiek pārskatīta strukturēti un stratēģiski, nevis krīzes reakciju režīmā, redzam līdzsvarotāku un ilgtspējīgāku izaugsmi, atgriežoties pie sabalansētākiem pieaugumiem,” skaidro “Figure Baltic Advisory” vecākā konsultante Dace Tauriņa.

Dzenoties pēc reitingiem un cīnoties par vietām parlamentā, Baltijas valstu valdībās tiek pieņemti likumi, kas iedzīvotājiem sniedz īstermiņa ieguvumus, bet ilgtermiņā var radīt nopietnus izaicinājumus.

Spilgts piemērs ir pensiju 2. līmenis. Šis nozīmīgais aktīvs, kas tieši ietekmē senioru labklājību vecumdienās, varas gaiteņos tiek uztverts nepiedodami vieglprātīgi. Ar ko var rēķināties Latvijas, Lietuvas un Igaunijas nākotnes pensionāri, un ko varam darīt paši, lai arī sirmā vecumā dzīvotu cilvēka cienīgu dzīvi?

Igaunijā dzīres beigušās

Līdz 2021. gadam pensiju 2. līmenis visās Baltijas valstīs bija obligāts. Pirmā, atļaujot iedzīvotājiem izņemt uzkrāto naudu, izmaiņas likumdošanā ieviesa Igaunija. Reforma paredzēja trīs iespējas: palikt pensiju 2. līmenī, izņemt tajā uzkrāto naudu vai atvērt savu pensiju investīciju kontu, pārskaitīt tur līdzekļus un investīciju lēmumus pieņemt pašiem. Trešajā gadījumā ienā-kuma nodoklis nebija jāmaksā, bet otrajā – izņemot naudu priekšlaikus, iedzīvotāja ienākuma nodoklis bija 20 %.