Igaunijā ēnu ekonomikas īpatsvars ir 3,6% no iekšzemes kopprodukta (IKP), tie ir zaudējumi no nodokļu ieņēmumiem. Tomēr precīzu aprēķinu nav, visas ēnu ekonomikas īpatsvars, rēķinot no IKP, esot aptuveni 10 – 20% intervālā.
Tā intervijā Latvijas Avīzei norāda Igaunijas Finanšu ministrijas Uzņēmējdarbības politikas departamenta galvenā speciāliste Sorena Meiusa un Valsts finanšu un stratēģijas departamenta padomnieks Svens Kirsipū.
Viņi stāsta, ka pēdējais novērtējums, izteikts latos, bijis aptuveni 337 milj. Ls. Tā ir nesamaksāto nodokļu summa, galvenokārt no pievienotās vērtības nodokļa.
Igaunijā samazinoties aploksnēs maksāto algu īpatsvars. Iemesls esot Igaunijas Nodokļu un muitas pārvaldes cīņa pret šo parādību. Savukārt nesaņemto PVN ienākumu īpatsvars pieaugot. Pēdējos gados daudzus uzņēmumus reģistrē ar mērķi saņemt PVN atmaksu un pēc mēneša tie bankrotē.
Kaimiņvalstij neesot plāna kā apkarot ēnu ekonomiku, tomēr Nodokļu un muitas pārvaldei esot savs plāns un metodes šai cīņai . Par to Igaunijas plašsaziņas līdzekļos plašāk netiekot runāts.
S.Meiusa atzīmē, ka bankas iegulda naudu, lai nepieļautu naudas atmazgāšanu. Tās sadarbojas ar banku uzraudzības iestādēm un nodokļu pārvaldi. Banku attieksme pret ēnu ekonomiku Igaunijā esot ļoti negatīva.
«Līdzīga attieksme ir arī citu nozaru uzņēmējiem. Melnais tirgus nav izdevīgs tāpēc, ka uzņēmēji zaudē naudu negodīgās konkurences dēļ. Uzņēmēji paši palīdz cīņā ar pelēko ekonomiku. Piemēram, degvielas tirgotājs Neste ir norūpējies par negodīgo konkurenci. Proti, par to, ka liela daļu degvielas mūsu valstī tiek nelegāli ievesta no Krievijas. Ir dzirdēts arī par shēmām, kad degvielu uz Igauniju ved no Krievijas cauri Latvijai, neiebraucot Igaunijas muitas noliktavā. Tātad – nesamaksājot nodokļus,» piebilsts S.Kirsipū.