Start-up

Igaunijas startup uzņēmumā Veriff strādā darbinieki no 40 valstīm

Ilze Žaime, 26.07.2019

Jaunākais izdevums

Darbinieku skaits Igaunijas jaunuzņēmumā «Veriff» audzis 17 reizes. Ja pirms gada uzņēmums nodarbināja 18 darbiniekus, tad šonedēļ šis skaitlis sasniedza 300.

Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs un dibinātājs Kārels Kotkas saka, ka šāda izaugsme notikusi, pateicoties pieprasījumam pēc risinājumiem, kā izvairīties no identitātes zādzībām un krāpšanas interneta vidē. Kārels Kotkas komentē: «Šogad mūsu pārbaužu apjomi auguši par vidēji 90% mēnesī. Līdz ar «Veriff» jaunu klientu piesaisti augs arī darbinieku komandas apmērs».

40 procenti no «Veriff» klientiem ir ārzemju uzņēmumi. Tāpat arī uzņēmums nodarbina cilvēkus no vairāk nekā 40 dažādām valstīm. Visvairāk pārstāvēto valstu vidū aiz Igaunijas ir Brazīlija, Gruzija, Nigērija, Krievija un ASV. Uzņēmumā strādājošo sieviešu un vīriešu skaits ir līdzīgs (53% ir vīrieši un 47% sievietes), kas ne vienmēr ir raksturīgi tehnoloģiju kompānijām.

Uzņēmuma personāldaļas vadītāja Kristina Lilleois skaidro, ka aktīvi tiek meklēti darbinieki gan Igaunijā, gan ārvalstīs: «Ir neiespējami atrast cilvēkus ar īstajām zināšanām šādos apmēros īsā laika periodā tikai Igaunijas robežās».

«Veriff» ir 2015.gadā dibināts uzņēmums, kas nodarbojas ar personas identitātes pārbaudi internetā, pasargājot uzņēmumus un to klientus no personas identitātes zādzībām un krāpniecības. Ar mākslīgā intelekta palīdzību «Veriff» analizē tūkstošiem tehnoloģiskas un uzvedības variācijas, lai pārliecinātos, ka persona ir tā pati, par ko uzdodas. Veriff atpazīst vairāk nekā 3000 valdības izdotus dokumentus no vairāk nekā 190 pasaules valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arvien vairāk pakalpojumiem pārceļoties uz globālo tīmekli, aktualizējas jautājums par precīzu personas identitātes pārbaudi

Igaunijas jaunuzņēmuma Veriff risinājums ļauj ikvienai interneta vietnei vai mobilajai ierīcei pārbaudīt autovadītāja apliecību, pasi vai valsts izdotu identifikācijas dokumentu. Uzņēmuma nākotnes mērķis ir panākt uzticību internetā un nodrošināt, ka cilvēki, domājot par tiešsaistes identifikāciju, zina, ka ir tāda Igaunijas kompānija Veriff, kas piedāvā to izdarīt ātri un viegli, un ka šāds risinājums pieejams ne tikai lielām kompānijām, bet arī maziem un vidējiem uzņēmumiem. Kompānijas dibinātājs Kārels Kotkas (Kaarel Kotkas) norāda, ka šobrīd tiešsaistē daudzas lietas un pakalpojumi ir lētāki nekā fiziskajos veikalos un uzņēmumi sāk saprast, ka vairs nav vajadzīgs birojs, lai būtu blakus klientam. «Lai būtu efektīvāks un piedāvātu pakalpojumus par zemāku cenu, ir jāpārvietojas uz internetu. Mūsu risinājums ļauj pārliecināties, ka tiek izmantota īstā cilvēka identitāte. Mēs iestājamies, lai neviens cits neizmanto viņa identitāti. Ja internetā pērk zobu birsti, nevar nodarīt daudz ļaunuma, bet, ja pērk mašīnas un paraksta dokumentus, ir jābūt spēcīgai pārbaudei, lai darījums notiek uzticami,» saka K. Kotkas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Igaunijas startup piesaistījuši 258,3 miljonus eiro

Anda Asere, 02.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan summa ir mazāka nekā gadu iepriekš, kad investīciju apjoms sasniedza 330 miljonus eiro, ir palielinājies kopējais investīciju gadījumu skaits, liecina "Startup Estonia" informācija.

Atsaucoties uz Igaunijas jaunuzņēmumu publisko datubāzi, "Startup Estonia" norāda, ka 2019. gadā bija 71 investīcija, kamēr 2018. gadā notika 40 investīciju darījumi. Tāpat 2019. gadā 28 investīcijas bija vismaz viena miljona eiro apmērā. 2018. gadā tādas investīcijas bija 20.

2019. gadā lielākās investīcijas piesaistīja "Bolt" (128 miljoni eiro), "Starship Technologies" (36 miljoni eiro), "Glia" (18 miljoni eiro), "Realeyes" (11 miljoni eiro), "Skyselect" (9 miljoni eiro), "Coolbet" (7,6 miljoni eiro) un "Xolo" (5,5 miljoni eiro).

2019. gadā Igaunijas jaunuzņēmumu kopējais apgrozījums bija 395,4 miljoni eiro, kas ir par 9% vairāk, nekā gadu iepriekš, kad tas bija 363,8 miljoni eiro. Lielāko daļu apgrozījuma veido jaunuzņēmumi, kas nodarbojas biznesa programmatūras, pakalpojumu un personālvadības sektorā (106,7 miljoni eiro). Tam seko reklāmas tehnoloģijas un radošo tehnoloģiju sektors ar 65 miljoniem eiro un finanšu tehnoloģijas (46,8 miljoni eiro).

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Startup vīzu skaits pieaug desmitkārt

Anda Asere, 19.02.2020

"Reuters" žurnālists Tarmo Virki, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) jaunuzņēmumu eksperte Olga Barretu-Gonsālvisa, akseleratora "Startup Wise Guys" mārketinga vadītāja Zane Bojāre, Igaunijas jaunuzņēmumu organizācijas "Startup Estonia" startup vīzu projekta vadītāja Merilina Luka (Merilin Lukk).

Foto: Anda Asere

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas jaunuzņēmumos pērn ieguldīti aptuveni 20 miljoni eiro un šis gads sācies labi - līdz šim investīcijas sasniegušas jau septiņus miljonus.

"Investīcijas jaunuzņēmumu ekosistēmā 2019. gadā nav bijušas tās lielākās. Saskaņā ar maniem datiem, 2019. gadā Latvijas jaunuzņēmumos investēti apmēram 20 miljoni eiro, kas ir četras reizes mazāk nekā pirms gada. Nevaram lepoties ar lieliem skaitļiem, bet šis gads jau uzrāda labu tendenci un jaunuzņēmumos 2020. gadā jau investēti septiņi miljoni eiro," šodien notiekošajā "Riga Venture Summit" norāda Olga Barretu-Gonsālvisa, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) jaunuzņēmumu eksperte.

Jaunuzņēmumu skaits, kas pērn piesaistīja investīcijas, esot diezgan liels, bet finansējums ir samērā mazs un ir ieguldīts agrīnas stadijas kompānijās. Lielā mērā tas noticis pateicoties trim akseleratoriem, kuros ieguldīts publiskais finansējums, kā arī "Startup Wise Guys", kas ir privāts akselerators. Pērn Lietuva ieguva savu pirmo vienradzi jeb jaunuzņēmumu, kura novērtējums sasniedzis miljardu dolāru - lietoto apģērbu tirdzniecības platforma "Vinted".

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Igauņu MySpotit ienāk Rīgā

Anda Asere, 10.03.2020

"MySpotit" komanda Miks Pūrmans (Mikk Puurmann), Timo Mits (Timo Mitt), Marge Raitma, Hardi Kinns (Hardi Kinnas) un Andres Kostivs (Andres Kostiv).

Foto: Publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz marta beigām "MySpotit" platformā sanāksmēm ārpus biroja pieejamo telpu piedāvājums Rīgā sasniegs 70 līdz 80.

Igaunijā izstrādātā sapulču un pasākumu telpu koplietošanas platforma "MySpotit" šobrīd piedāvā vairāk nekā 250 vietas Igaunijā un Latvijā. "Pirmajos divos mēnešos Latvijā mēs pārsvarā esam fokusējušies uz jaunu vietu pievienošanu platformā. Aktīvs mārketings un komunikācija sāksies martā, taču pirmās rezervācijas jau ir veiktas," stāsta Miks Pūrmans (Mikk Puurmann), "MySpotit" līdzdibinātājs.

Db.lv jau rakstīja, ka "MySpotit" saved kopā organizācijas, kas vēlas atrast neparastas tikšanās vietas, ar telpu īpašniekiem, kuri vēlas nopelnīt, iznomājot savas dīkstāvē esošās sapulču vai pasākumu telpas Uzņēmums darbu Latvijā sāka šā gada sākumā. "MySpotit" tiek dēvēta par sapulču telpu "Airbnb".

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Baltijas privātā kapitāla un riska kapitāla tirgus sasniedz 3 miljardus eiro

Ilze Žaime, 28.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Privātā kapitāla un riska kapitāla tirgus Igaunijā, Latvijā un Lietuvā pēdējo piecu gadu laikā ir audzis septiņkārtīgi, sasniedzot 3 miljardus eiro 2019.gadā, liecina Baltijas riska kapitāla asociācijas «Baltic VCA» sniegtā informācija.

«EstVCA» valdes priekšsēdētājs Kristjans Kalda Pērnavā notikušajā «Baltic VCA Summit» atzina, ka Baltijas reģionu raksturo spēcīga startup kopiena un pieredzējuši investori. «2013.gadā privātā kapitāla un riska kapitāla tirgus Baltijā kopumā sasniedza 385 miljonus eiro, iekļaujot tikai dažus investorus. Šodien mēs esam izauguši līdz 3 miljardu eiro tirgum un kļuvuši par mājām dažādu investīciju stratēģiju grupām. Papildu tam vairāki vispasaules startup uzņēmumi ir iesākuši savu ceļu šeit: «TransferWise», «Pipedrive», «Bolt», «Monese», «Veriff», «Citybee» - šie ir tikai daži no visiem. Mums pilnīgi noteikti ir spēcīgs pamats tālākai izaugsmei.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

MySpotit piesaista investīcijas vairāk nekā 100 000 eiro apmērā

Zane Atlāce - Bistere, 08.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas sapulču telpu koplietošanas platforma "MySpotit" noslēgusi pirmo investīciju raundu, piesaistot vairāk nekā 100 000 eiro no start-up vidē sevi jau pierādījušiem investoriem un uzņēmējiem.

Noslēgtā investīciju raunda rezultātā "MySpotit" tirgus vērtība ir pārsniegusi miljonu eiro.

Investīcijas tiks izmantotas pakalpojuma attīstībai un jaunu tirgu apgūšanai. "MySpotit" darbu Latvijā plāno sākt jau šomēnes.

"Janvāra vidū mēs atklāsim savu pakalpojumu Rīgā, un jau 2020. gada otrajā ceturksnī plānojam uzsākt darbu Kopenhāgenas tirgū. Papildus sapulču telpu starpniecībai, mēs arī attīstām pakalpojumu jaunā virzienā, lai nodrošinātu komandu vadītājiem rīku sapulču saturīgakai un efektīvākai plānošanai, " saka "MySpotit" dibinātājs Hardi Kinnas.

"Pirmā investīciju raunda kontekstā interesants ir fakts, ka papildus start-up pasaulē jau sevi pierādījušiem investoriem to pulkā ir arī vairāki labi pazīstami tradicionālo uzņēmumu vadītāji. Tā ir skaidra zīme, ka ir jāsatricina sanāksmju nozare," saka H. Kinnas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijā darbu sāks MySpotit sapulču telpu rezervēšanas platforma

Žanete Hāka, 18.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas sapulču un pasākumu telpu koplietošanas platforma "MySpotit", kas Igaunijā jau tiek dēvēta par “sapulču telpu Airbnb”, ar 2020. gada janvāri uzsāks savu darbību Latvijā.

Līdz ar nostiprināšanos Igaunijas tirgū, "MySpotit" šī gada rudenī uzsāka gatavošanos, lai nākošā gada sākumā startētu Rīgā un ir iesākti darbi pie pakalpojuma nodrošināšanas arī Kopenhāgenā, kur plānots uzsākt darbību vēl 2020. gada pirmajā pusē.

Patlaban uzņēmums noslēdzis arī investīciju piesasaistes raundu, kura rezultāti tiks izziņot jānvāra sākumā. MySpotit ātrās izaugsmes pamatā ir vienkāršs biznesa modelis, kas klientus, kuri vēlas atrast neparastas tikšanās vietas, saved kopā ar telpu īpašniekiem, kuri vēlas nopelnīt papildus ienākumus, iznomājot savas dīkstāvē esošās sapulču vai pasākumu telpas.

“Šī intensīvā gada laikā mēs esam nodrošinājuši starpniecību jau vairāk nekā 200 sapulču telpu rezervācijām” skaidro Hardi Kinnas, viens no "MySpotit" dibinātājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Mana pieredze: Izstrādā alternatīvu ierakstītām vēstulēm

Anda Asere, 19.03.2019

SIA Lahdes īpašnieki Dmitrijs Dementjevs-Dedelis (no kreisās) un Jānis Zaltāns.

Foto: Paula Čurkste/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Informācijas tehnoloģiju jaunuzņēmums Lahdes ar laiku cer apkalpot 1% Eiropas dokumentu aprites tirgus

«Šis nav ne pasts, ne arī e-pasts. Tas ir abu šo pasauļu labāko lietu apvienojums. Šis ir jauns pakalpojums, kas digitalizē ierakstītas vēstules,» stāsta Dmitrijs Dementjevs-Dedelis, SIA Lahdes līdzdibinātājs. Uzņēmumi parasti zina sava klienta personas kodu, tāpēc Lahdes izmanto šo elementu, lai sūtītu informāciju. Cilvēks, pierakstoties informācijas saņemšanai, norāda savu personas kodu, telefona numuru vai e-pasta adresi. Ja šis cilvēks vēl nav izmantojis Lahdes, viņš saņem īsziņu ar aicinājumu ieiet tā tīmekļa vietnē un norādīt savu kontaktinformāciju pats. «Saistībā ar Vispārīgās datu aizsardzības regulas niansēm sākumā esam datu apstrādātājs tai informācijai, ko mums iedod mūsu klients, un pēc tam, kad cilvēks ir uzticējis savus datus, mēs esam datu pārzinis. Tā iegūstam aktuālo informāciju, caur kuru viņu uzrunājam,» skaidro Jānis Zaltāns, SIA Lahdes līdzdibinātājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets otrdien atbalstīja grozījumus Alkoholisko dzērienu aprites likumā, kas paredz atļaut alkoholisko dzērienu tirdzniecību internetā, informē Ekonomikas ministrijā (EM).

Ar grozījumiem likumā paredzēts atļaut alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecību internetā, saglabājot visus jau šobrīd noteiktos alkoholisko dzērienu aprites ierobežojumus. Grozījumus likumā izstrādāja EM pēc Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas uzdevuma. Grozījumi likumā vēl jāpieņem Saeimai.

Līdz ar grozījumu stāšanos spēkā tiks nodrošināta Latvijas mazo alkoholisko dzērienu ražotāju produkcijas pieejamība, vienlaikus atvieglojot daudzu tirdzniecības uzņēmumu darbu, kā arī sekmējot nozares attīstību. "Mazo ražotāju produkcija netiek bieži pārstāvēta mazumtirdzniecības veikalos, kas nozīmē, ka to ir grūti iegādāties un tiek apgrūtināta šādas komercdarbības attīstība," skaidro EM.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas vārds ierauts Tallinas, Pērnavas un Tartū tirgu skandālā, kas kaimiņvalstī pacelts pat līdz valdības līmenim. Igauņi, dzenot pēdas tirgos nopērkamo zemeņu aizdomīgajai izcelsmei, atklājuši pārpirkšanas shēmu ar daudz plašāku pārtikas produktu klāstu. Ogas, dārzeņi un sēnes vairumā tiek uzpirktas Rīgas «Nakts tirgū», bet tālāk ar daudz augstāku cenu tirgos Igaunijā tiek pārdotas kā izaudzētas igauņu zemnieku saimniecībās - vēsta LNT Ziņas.

Igaunijā tā sauktais zemeņu skandāls sākās pēc tam, kad dažādās vietās nopirktajās zemenēs laboratoriskie izmeklējumi uzrādīja pesticīdu atliekas virs atļautās normas. Konkrēto zemnieku saimniecību augsnēs problēmas netika atklātas, tāpēc radās aizdomas, ka tirgotāji Igaunijā pašmāju zemenes ir sajaukuši ar ievestajām. Ātri vien noskaidrojās – dažādas, tostarp neskaidras izcelsmes zemenes igauņi iepērk Rīgā Nakts tirgū, kur savukārt prece tiek ievesta arī no Lietuvas, Polijas un citām valstīm.

Igauņu uzpircēji Rīgā Nakts tirgū zemenes iepērk vidēji par 2,50 vai 3 eiro kilogramā, taču tirgos Igaunijā pārdod par 5 vai 6 eiro kilogramā. Turklāt Rīgā vairumā uzpirktās zemenes uzpircēji pārdod Tallinā, Pērnavā un Tartu, krāpjoties par to izcelsmi. Uz cenu zīmēm tiek apgalvots, ka ogas ir audzētas Igaunijā, nevis ievestas no Latvijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunākais SSE Riga (Stockholm School of Economics in Riga) «Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs» uzrāda satraucošu tendenci, proti, pieaugot ekonomikai Latvijā turpina pieaugt arī ēnu ekonomika, informē indeksa veidotāji.

Ēnu ekonomika Latvijā 2018. gadā sasniedz 24,2% no IKP, kas ir pieaugums par 2,2% salīdzinājumā ar 2017. gadu.

Ēnu ekonomikas apjoms 2018. gadā Lietuvā ir 18,7% un Igaunijā 16,7% no IKP. Gada laikā ēnu ekonomikas apjoms Lietuvā ir pieaudzis par 0,5%, bet Igaunijā samazinājies par 1,5%.

Atbilstoši pētījuma rezultātiem, visās trīs Baltijas valstīs nozīmīgākā ēnu ekonomikas komponente 2018. gadā (līdzīgi kā 2017. gadā) ir «aplokšņu» algas, kas Latvijā veido 43.5% no kopējās ēnu ekonomikas, bet Igaunijā un Lietuvā attiecīgi 54,5% un 43,2%. Vidējā algas daļa (%), ko uzņēmēji slēpj no valsts 2018. gadā ir relatīvi līdzīga Lietuvā un Igaunijā (attiecīgi 15,5% un 16,7%), bet izteikti lielāka Latvijā (21,5%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Vairums Baltijas lielo uzņēmumu piesardzīgi vērtē biznesa iespējas 2020. gadā

Žanete Hāka, 07.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākā daļa Baltijas lielo uzņēmumu ir piesardzīgi savās prognozēs par biznesa izaugsmi nākamajos 12 mēnešos, liecina SEB bankas šī gada septembrī veiktā Baltijas lielo kompāniju finanšu direktoru aptauja.

Mazāk nekā puse (40%) Latvijas lielo kompāniju finanšu direktoru ir pārliecināti, ka 2020. gads biznesam būs labvēlīgs, kamēr Igaunijā šāds viedoklis ir 49%, savukārt Lietuvā – 51% aptaujāto finanšu ekspertu. Salīdzinot ar pērn veiktās aptaujas rezultātiem, optimistiski noskaņoto uzņēmumu īpatsvars visvairāk ir samazinājies Latvijā – 56% 2018. gadā, šogad 40%, bet Lietuvā samazinājums ir tikai par 1% (52% 2018. gadā, šogad 51%).

Savukārt Igaunijā optimistiski noskaņoto uzņēmumu īpatsvars par 1% ir palielinājies – 48% 2018. gadā, šogad 49%. Vienlaikus 10% lielo uzņēmumu Latvijā, 8% Lietuvā un 18% Igaunijā ir nobažījušies, ka nākamie 12 mēneši biznesam būs nelabvēlīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Biznesa tehnoloģijas

Igaunijas e-rezidentūras sistēma pievilinājusi arī uzņēmējus no Latvijas

Lelde Petrāne, 08.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms pieciem gadiem Igaunija kļuva par pirmo valsti pasaulē, kas ārvalstu pilsoņiem sniedz iespēju kļūt par valsts elektroniskajiem iedzīvotājiem un Igaunijā interneta vidē nodibināt uzņēmumu. Igaunijai ar savas e-rezidentūras sistēmu izdevies piesaistīt uzņēmējus no visas pasaules, tai skaitā arī no Latvijas.

Kā liecina Igaunijas IT uzņēmuma «RIA.com Marketplaces» apkopotā informācija, visaktīvāk e-rezidentūras priekšrocības izmantojuši Ukrainas un Vācijas uzņēmumi, savukārt Latvija atrodas 12.vietā ar 192 ar e-rezidentūras palīdzību dibinātiem un pārvaldītiem uzņēmumiem.

E-rezidentūra ir statuss, ar kura palīdzību Igaunijas nerezidenti var iegūt drošu digitālo identitāti, kas līdzīga tai, ko saviem pastāvīgajiem iedzīvotājiem kaimiņvalsts piedāvā ar viņu ID karti. Igaunijas e-rezidenti ar šī statusa palīdzību tiešsaistē var kārtot dažādus dokumentus un formalitātes, izmantot Igaunijas valsts portālu eesti.ee un arī Igaunijā reģistrēt uzņēmumu. Ārvalstniekiem tas ir īpaši izdevīgi, jo jauna uzņēmuma izveide internetā notiek ātri un tiem noteiktas būtiskas nodokļu privilēģijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Igauņu pieredzes stāsts: mazumtirdzniecības vidē integrēta banka

Jānis Šķupelis, 22.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas "Coop Pank" ziņojusi par sava akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) nosacījumiem – plānots emitēt 32,2 milj. jaunu akciju, iegūstot papildu kapitālu 37 milj. eiro apmērā bankas tālākās attīstības finansēšanai.

Jau kopš 18. novembra sācies parakstīšanās periods jaunajām uzņēmuma akcijām, un tas turpināsies līdz nākamās nedēļas beigām. "Dienas Biznesam" bija iespēja satikties ar bankas vadītāju Margusu Rinku (Margus Rink).

Pastāstiet nedaudz par "Coop Pank".

Domāju, ka vispirms jāvelta daži komentāri pašam "Coop". Tas ir starptautisks patērētāju kooperatīvu zīmols. Jūs to varat atrast visur pasaulē. Tas ļoti spēcīgs ir Itālijā; to var atrast arī Ķīnā, Vjetnamā un daudz kur citur. Ļoti svarīgi ir tas, ka šis "Coop" zīmols katrā valsī pieder tieši vietējiem tās cilvēkiem. Tādējādi Igaunijā, lai gan mēs lietojam šo starptautisko zīmolu, "Coop" bizness pieder pašiem igauņiem. Mūsu banka ir igauņu banka, lai gan ir bijuši klienti, kas prasa - vai investori tomēr nav no citām valstīm? Piemēram, vai šī nav kāda Itālijas banka, jo "Coop" zīmols tika manīts arī tur. Galvenais šī kooperatīva mērķis ir apmierināt savu dalībnieku vajadzības. Tikai otrais mērķis ir nopelnīt. Savukārt, piemēram, "Rimi" tas ir otrādāk – vispirms nopelnīt un varbūt pēc tam investēt arī sabiedrībā. Tie ir dažādi biznesa modeļi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunija un Latvija ir kaimiņvalstis, tomēr automašīnu tirdzniecības, reģistrācijas, kā arī nodokļu politikā starp tām joprojām ir milzīga atšķirība

Tādu ainu rāda Igaunijā un Latvijā strādājoša auto tirgotāja – OU Moneklar – pētījums.

«Katrai valstij ir savas priekšrocības un arī savi trūkumi,» pētījuma datus vērtē OU Moneklar meitas kompānijas Latvijā SIA Carweb Latvia valdes loceklis Rauls Tobbi. Viņš atzīst, ka abu kaimiņvalstu piekoptā politika ir izveidojusi it kā līdzīgu, bet vienlaikus ļoti atšķirīgu situāciju. Savukārt viens no DB aptaujātajiem uzņēmējiem, kurš strādā abās valstīs, uzskata, ka katrai valstij ir savas priekšrocības un vienlaikus defekti, taču tie neļauj izdarīt skaļu secinājumu par to, kurā valstī auto ir izdevīgāks vai lētāks.

Vienlaikus pašlaik tiek skatīti grozījumi likumā, kas paredz, ka Latvijā, vadot auto, vairs nevajadzēs līdzi vadāt un uzrādīt autovadītāja apliecību, pietiks ar personas apliecinošu dokumentu – pasi vai ID karti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Vai digitālā nomadu vīza ir nākamā jaunuzņēmumu vīza?

Viedokļa autors: "Twino" īpašnieks Armands Broks; viedokli publicēšanai sagatavojusi Anda Asere, 20.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada jūnijā Igaunija paziņoja par digitālo klejotāju jeb nomadu vīzas izsniegšanas uzsākšanu – tā ir jauna vīzu forma, kas ļautu ceļotājiem likumīgi strādāt Igaunijā.

Arguments par labu šādai vīzas formai ir tas, ka vīza piesaistīs valstij ceļojošos digitālos darbiniekus, kuri attiecīgi Igaunijā tērēs savus ieņēmumus, dalīsies savās zināšanās un kopumā dos labumu vietējai ekonomikai.

Tīmekļvietnē "Sifted" publicētā rakstā Karoli Hindriksa (Karoli Hindriks) norāda, ka valstīm, kuras ir ieinteresētas piesaistīt prasmīgus talantus savai valstij, vajadzētu apsvērt iespēju ieviest līdzīgu vīzu.

Vai šī būs jaunā vīzu tendence?

Šī nav pirmā reize, kad mēs redzam, kā tehnoloģijas rosina ieviest jaunas vīzas. Varam vilkt daudzas paralēles ar jaunuzņēmumu vīzu iniciatīvu, kas visā Eiropā ir izplatījusies neticamos ātrumos. Jaunuzņēmumu vīzas tiek izdotas tādās valstīs kā Itālija, Francija, Īrija, Apvienotā Karaliste, Dānija, Zviedrija, Vācija, Beļģija, Spānija un visas trīs Baltijas valstis. Francija piedāvā pat jaunuzņēmumu ieguldītāju vīzu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas Alus ražotāju asociācija paziņojusi, ka alus tirdzniecība valsts ziemeļu robežas tuvumā jūlijā salīdzinājumā ar šo mēnesi pērn pieaugusi 2,2 reizes.

Igaunijā kopumā jūlijā alus pārdošanas apmērs gada izteiksmē palielinājies par 45%, bet sidra un citu vieglo alkoholisko dzērienu tirdzniecība augusi par 37%, liecina asociācijas apkopotā informācija.

Jūlijā pēc akcīzes nodokļa samazinājuma alus tirgus Igaunijā atkopās, un jaunākie dati liecina, ka pagājušajā mēnesī asociācijas biedri pārdevuši ap desmit miljoniem litru alus, kas ir par 45% vairāk nekā pērn jūlijā.

Igaunijas Alus ražotāju asociācijas vadītājs Pēters Vorks norādīja, ka akcīzes nodokļa samazinājumu tirgotāji jutuši jau pirmajā mēnesī pēc tā stāšanās spēkā, jo pārdoto vieglo alkoholisko dzērienu apmērs pieaudzis, lai gan 2018.gada jūlijs bija kritni karstāks nekā šis mēnesis šogad. Karstā laikā ierasti pieaug alus un citu vieglo alkoholisko dzērienu patēriņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Biznesa tehnoloģijas

Pētījums: Digitālās dzīves kvalitātes ziņā Latvija atpaliek no abām pārējām Baltijas valstīm

LETA, 07.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija digitālās dzīves kvalitātes indeksā ierindojusies 27.vietā starp 85 pasaules valstīm, šai ziņā atpaliekot no Igaunijas un Lietuvas, kuras ieņem attiecīgi 13.un 21.vietu, liecina privātuma aizsardzības kompānijas "Surfshark" pētījums.

Valstis salīdzinātas pēc interneta cenu pieejamības, interneta ātruma un stabilitātes, kiberdrošības, elektroniskās infrastruktūras, elektroniskās valsts pārvaldes pakalpojumiem un citiem kritērijiem.

Par valsti ar visaugstāko digitālās dzīves kvalitāti 2020.gadā atzīta Dānija, tai seko Zviedrija, Kanāda, Francija, Norvēģija, Nīderlande, Lielbritānija, Izraēla, Japāna un Polija. Vācija ierindota 16.vietā, ASV - 22.vietā, Ķīna ieņem 38.vietu, bet Krievija - 42.vietu. Savukārt pēdējā desmitniekā dilstošā secībā ir Libāna, Kenija, Bangladeša, Nepāla, Šrilanka, Nigērija, Gvatemala, Pakistāna, Alžīrija un Hondurasa.

Latvija līdz ar Lietuvu atzīmēta kā viena no 13 valstīm, kuras šogad negaidīti pārspējušas prognozējamo digitālās dzīves kvalitātes līmeni kiberdrošības un interneta cenu pieejamības ziņā. Vienlaikus pētnieki secina, ka kopumā laba interneta cenu pieejamība negarantē augstu digitālās dzīves kvalitāti valsts iedzīvotājiem. Abas pārējās Baltijas valstis saņēmušas ļoti augstu novērtējumu tieši kiberdrošības jomā - Lietuva ierindojas 3.un Igaunija - 4.vietā, bet Latvija ieņem 20.vietu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Mums ir laimējies, ka piederam paši sev un paši arī pieņemam lēmumus.Iespējams, ka citreiz ne visai labus un arī daudz kļūdāmies, taču ātri reaģējam uz tirgu, un tas ir viens no mūsu veiksmes faktoriem,» intervijā Dienas Biznesam atklāja AS Sakret Holdings valdes priekšsēdētājs Andris Vanags.

Būvmaisījumu ražotājs AS Sakret Holdings 2018.gadu noslēdzis ar 21,3 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 10% lielāks nekā 2017. gadā, bet, pēc neauditētajiem datiem, 2018.gadā Sakret Holdings peļņa bija 0,4 miljoni eiro. Kas to ietekmēja?

Mūsu industrijā katrs ekonomiskais cikls nosaka ļoti daudz ko – vai mums pieaug vai krīt apgrozījums. Ja ekonomiskais pieaugums IKP ir virs 1%, tas nozīmē, ka mūsu pieaugums apgrozījumā būs katrā no valstīm, kurā darbojamies. Salīdzinot 2018. gadu ar 2017. gadu, viens no galvenajiem apgrozījuma pieauguma iemesliem Latvijā bija, ka Altum veiksmīgi sāka un turpināja daudzdzīvokļu ēku siltināšanas programmu. Savukārt Igaunijā, sākot no aptuveni 2012. gada, ir lēzens un mērens kāpums. Nav bijuši kritumi ne ekonomikā, ne būvniecības industrijā, un tur mums ar katru gadu iet arvien labāk. Vēl jāņem vērā, ka privātais patēriņš katrā no valstīm – Latvijā, Lietuvā un Igaunijā -, mūsuprāt, ir veiksmīgs un tas pieaug. Redzam, ka tiek būvēts arvien vairāk privātmāju. Katra nauda, kas tiek ieguldīta infrastruktūrā – valsts vai pašvaldības – , nozīmē, ka vietējiem iedzīvotājiem ir darbs. Tas nozīmē, ka viņi nopelna, tērē, un tas savukārt dod kopējo ekonomisko stimulu. Mēs uzskatām, ka šajā biznesā ir tā - ja mums ir rūpnīca konkrētajā valstī, tad esam viens no noteicošajiem tirgus daļas turētājiem un spēlētājiem. Varam salīdzināt savā starpā gan izmaksu, gan produkcijas cenas. Mūsu galvenais nosacījums, ka katrā no valstīm mums ir mūsu mājas tirgus. Neesam klasiskajā izpratnē eksportētājuzņēmums, jo mūsu produkcija ir relatīvi smaga un salīdzinoši lēta. Rūpnīcas produktu realizācijas rādiuss ir aptuveni 300 kilometri. Tālāk var vest, ja ir maksātspējīgāks vai relatīvi tuvs tirgus, tad tās ir mūsu eksporta iespējas. Lai varētu būt veiksmīgi katrā no valstīm un eksportēt, produkti ir jākomplektē, piemēram, grīdu sistēmai, sākot no parastā betona un beidzot ar pašizlīdzinošām grīdām. Tas nozīmē, ka viens ražotājs spēj klientam piegādāt visu sistēmu. Līdzīgi ir ar siltināšanas sistēmu. Ir produkti, kurus mēs ražojam, bet ir arī tādi, kurus iepērkam un pārdodam. Nepieciešama nepārtraukta attīstība, rokas turēšana uz pulsa ne tikai Baltijā, bet arī Skandināvijā un Vācijā, kas ir viens no tirgiem, kas ir kā flagmanis Eiropā. Tāpat apmeklējam izstādes, runājam ar izejvielu piegādātājiem, sadarbojamies ar laboratorijām, visu laiku strādājam pie jaunu produktu izstrādes, un tas palīdz noturēt un kāpināt apgrozījumu, arī krīzes un ekonomiskās lejupslīdes ciklā, kas ir samērā nereta parādība Baltijas valstīs. Mums ir pietiekami labs produktu grozs, bet visu laiku jādomā, ko mums vēl ražot, attīstīt, piedāvāt, lai mēs noturētu un audzētu apgrozījumu un finanšu rādītājus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijā iebraucošajiem kuģu, lidmašīnu, vilcienu un autobusu pasažieriem ķermeņa temperatūra tiks kontrolēta ar termovizoriem, lai konstatētu iespējamos saslimšanas gadījumus ar jaunā koronavīrusa izraisīto slimību "Covid-19".

Trešdien termovizori uzstādīti Tallinas ostā, bet ceturtdien - Tallinas lidostā, vēsta Igaunijas sabiedriskā raidorganizācija ERR.

Igaunijas premjerministrs Jiri Ratass ceturtdien preses konferencē pēc valdības sēdes paziņoja, ka plānots ar termovizoriem kontrolēt ķermeņa temperatūru arī tiem, kuri valstī ierodas ar vilcieniem un autobusiem.

Termovizors reaģē, ja cilvēka ķermeņa temperatūra pārsniedz 38 grādus.

Igaunijas sociālo lietu ministrs Tanels Kīks šajā pašā preses konferencē atzina, ka kontrolēt visus, kuri Igaunijā iebrauc ar automobiļiem, ir nereāli.

Kīks arī norādīja, ka visi trīs Igaunijā konstatētie koronavīrusa izraisītās slimības "Covid-19" slimnieki valstī ieradušies no riska reģioniem, un ka slimības vietēja izplatīšanās valstī nav novērota.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Jaunā piena pārstrādes rūpnīca Igaunijā saasinās konkurenci, bet ieiešana tirgū nebūs viegla

LETA, 27.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas piena ražotāju kooperatīva «Piena ceļš» kopā ar Igaunijas kooperatīvu «E-Piim» kopīgi celtā piena pārstrādes rūpnīca Igaunijā, kas varētu izmaksāt 100 miljonus eiro, saasinās konkurenci Baltijas valstu piena tirgū, bet jaunam spēlētājam ieiešana tirgū nebūs viegla, secinājuši Lietuvas tirgus eksperti.

Savukārt Lietuvas piena pārstrādes uzņēmumi, kas lielā mērā iepērk pienu no Latvijas un Igaunijas, atzinuši, ka no lielās rūpnīcas nebaidās un uzskata, ka tā beigu beigās palielinās jēlpiena ražošanu Baltijas valstīs.

Lietuvas bankas SEB galvenais ekonomists Tads Povilausks sacījis, ka Lietuvas piena pārstrādes uzņēmumi apmēram trešdaļu ražošanā izmantotā piena iepērk Latvijā un Igaunijā, tādēļ jauns spēlētājs tirgū palielinās konkurenci tirgū, bet ne tuvāko gadu laikā.

«Protams, šī rūpnīca palielinās konkurenci Lietuvas piena pārstrādes uzņēmumu vidū,» ziņu aģentūrai BNS teica ekonomists. «Tomēr pēdējo 15 gadu vēsture mums mācījusi, ka Lietuvas piena pārstrādātāji ir ļoti spēcīgi gan finansiālā aspektā, gan prasmju un zināšanu aspektā, gan arī zina, kā konkurēt,» klāstīja Povilausks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

2,7 jaunuzņēmumi uz katriem 10 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju

Anda Asere, 23.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šobrīd ir vairāk nekā 500 jaunuzņēmumu, ieskaitot arī idejas stadijas projektus.

Tā liecina Baltijas jaunuzņēmumu ekosistēmas pētījums, ko veicis jaunuzņēmumu akselerators "Startup Wise Guys" sadarbībā ar Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta zināšanu un inovāciju kopienu "EIT Digital".

Salīdzinot ar pagājušā gada apskata datiem par 2017.gadu un 2018. gada pirmo pusi, "Startup Wise Guys" mārketinga vadītāja Zane Bojāre min 66 jaunuzņēmumu pieaugumu. "Uz katriem desmit tūkstošiem iedzīvotāju mums ir 2,7 jaunuzņēmumu, Igaunijā 4,9 un Lietuvā - 3,3," viņa saka.

Saistībā ar Latvijas jaunuzņēmumu skaita pieaugumu Z. Bojāre piebilst, ka tas drīzāk saistāms ar Ekonomikas ministrijas pētījumu un to, ka ir apzināts plašāks loks jauno uzņēmēju un arī skaidrāk definēti kritēriji, nevis par patiešām būtisku jaunizveidotu uzņēmumu skaita pieaugumu. "Interesanti, ka saskaņā ar "Startup Lithuania" datiem Lietuvā reģistrēts pieaugums par vairāk nekā 500 jaunuzņēmumiem. Līdzīgi kā Latvijā mēs šo pieaugumu drīzāk saistām ar datu bāzes atjaunināšanu. Igaunija ir vienīgā, kur ir reģistrēts jaunuzņēmumu skaita samazinājums," viņa saka, piebilstot, ka svarīgākais ir tas, ka kopumā tik mazā reģionā kā Baltija ir ļoti augsta aktivitāte un liels jaunuzņēmumu skaits, salīdzinot ar daudz lielākām valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Izskatām variantu pārcelt pamatdarbību uz Lietuvu

"Baltic Travel Group" vadītājs Vlads Korjagins, 27.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salīdzinājumā ar apjomīgu finansiālo atbalstu un iespēju turpināt darbu, ko savu valstu tūrisma nozares uzņēmumiem nodrošina Lietuva un Igaunija, Latvijā tūrisma eksports tiek nogalināts.

Atbalsta trūkums krīzes apstākļos sekmēsies ar lielāko tūrisma kompāniju aiziešanu no Latvijas, atstājot tirgū vien nelielos uzņēmumus, kas iespējams pāries pelēkajā zonā.

Lielākais nozares nodokļu maksātājs paliek bez atbalsta

Aizvadītais gads kompānijai bija veiksmīgs – Latvijā tika sasniegts gandrīz 21 miljona eiro apgrozījums, Lietuvā – 4,6 miljoni eiro, bet Igaunijā – 1,85 miljoni eiro. Mēs pārcēlāmies uz jaunām biroja telpām, kā arī aktīvi ieguldījām līdzekļus jaunu tirgu apguvē un tehnoloģiju izmantošanā. Saskaņā ar 2018. gada datiem tūrisma nozarē mēs bijām viens no lielākajiem nodokļu maksātājiem Latvijā. Gada laikā nodokļos Latvijā tika nomaksāts gandrīz 1 miljons eiro, no tiem 300 000 veido PVN maksājumi, savukārt vairāk nekā pusmiljons ir tieši ar nodarbinātību saistītie nodokļi. Esam godprātīgs nodokļu maksātājs, ko Valsts ieņēmumu dienests iekļāvis starp sudraba līmeņa uzņēmumiem. Jāpiezīmē, ka Lietuvā nodokļu maksājumi pagājušajā gadā veidoja 160 000 eiro, bet Igaunijā – 100 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijā preču un pakalpojumu cenu līmenis pērn bijis 79% no ES vidējā

LETA, 19.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa preču un pakalpojumu cenu līmenis Latvijā pērn bijis 79% no Eiropas Savienībā (ES) vidējā, liecina ES statistikas pārvaldes "Eurostat" jaunākie dati.

Zemāks cenu līmenis nekā Latvijā reģistrēts Bulgārijā (53% no ES vidējā), Rumānijā (55%), Polijā (60%), Ungārijā (65%), Lietuvā (70%), Horvātijā (71%) un Čehijā (75%). Nedaudz augstākas patēriņa preču un pakalpojumu cenas nekā Latvijā pērn bijušas Slovākijā (81%), Igaunijā (85%), Grieķijā un Maltā (abās valstīs 87%), kā arī Slovēnijā un Portugālē (88%).

Savukārt visaugstākais patēriņa preču un pakalpojumu cenu līmenis reģistrēts Dānijā (141%), Īrijā (134%), Luksemburgā (131%), Somijā (127%) un Zviedrijā (121%). Salīdzinājumā ar ES vidējo līmeni, kas tiek pieņemts kā 100%, viszemākās cenas Latvijā pērn bijušas restorānu un viesnīcu segmentā - 87% no ES vidējā līmeņa. Lietuvā šis rādītājs bijis 70%, bet Igaunijā 95%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ne pirmo gadu alus tirgus Baltijas valstīs samazinās. Šī dzēriena ražotājus ir skārusi pieaugoša akcīze, reklāmas liegumi un citi stingri ierobežojumi. Rolands Viršils (Rolandas Viršilas), kas vada Carlsberg grupai piederošās alus darītavas Baltijas valstīs (Aldaris Latvijā, Saku Igaunijā un Švyturys-Utenos alus Lietuvā), apgalvo, ka šajos nemierīgajos laikos zelta vērtību iegūst eksports un sinerģija starp visām triju valstu darītavām. Tiesa, situāciju uzkarsē reģionā esošais akcīzes karš, kurā uzņēmējs saskata divus uzvarētājus un Latvijā pieņemto lēmumu nepamatotību.

Kādus laikus tagad piedzīvo alus darītāji Baltijas valstīs?

Tāpat kā citās rūpniecības nozarēs, arī mēs priecājamies par ekonomikas attīstību un pieaugošajiem patērētāju ienākumiem. Par to skaidri signalizē visās Baltijas valstīs pieaugušais augstākās klases Premium alus segments.

Patīkami, ka mūsu sabiedrība turpina stiprināt pozīcijas – kā ražotājs esam priekšgalā ne tikai Premium segmentā, bet arī vispārējā alus tirgū. Lietuvā savu tirgus daļu esam palielinājuši aptuveni par vienu procentu, Latvijā – aptuveni par 0,5 procentiem, Igaunijā saglabājam stabilu pozīciju.

Pilnīgi pretējas emocijas izraisa tas, ka dažādu ierobežojumu dēļ pēdējā gada laikā dzērienu tirgus ir samazinājies. Latvijā tika ierobežots dzēriena iepakojuma izmērs, Igaunijā kļuva stingrākas prasības attiecībā uz reklāmu, bet Lietuvā darbojamies tā sauktajā melnajā tirgū, jo šeit ir aizliegta jebkāda reklāma.

Komentāri

Pievienot komentāru