Otrdien tiesa paziņojusi par Igaunijas sieviešu apģērbu un aksesuāru izgatavošanas un pārdošanas uzņēmuma PTA maksātnespēju, atsaucoties uz Igaunijas laikrakstu Aripaev, vēsta BBN.

«Maijā mēs mēģinājām pārstrukturēt kompāniju, bet jūlijā kļuva skaidrs, ka šis risinājums neglābs situāciju,» laikrakstam pavēstījis Pēters Larins (Peeter Larin), ievērojamas daļas uzņēmuma akciju turētājs un PTA izpilddirektors. Viņš stāstīja, ka uzņēmums nespēja panākt pietiekamus pārdošanas apjomus un «uzņēmumam pietrūka naudas».

PTA ir vairāk nekā 100 kreditori – lielākais no tiem ir Klementi KrecEx, kā arī daži Ķīnas piegādātāji, norādījusi tiesa. Uzņēmumam bija 0,8 miljonu vērti aktīvi un saistības 2,9 miljonu eiro vērtībā.

2009. gadā kompānijas apgrozījums bija 6,7 miljoni eiro (4,7 miljoni latu), bet zaudējumi bija 898 tūkstoši eiro (631 tūkstotis latu).Vēl 2007. gadā uzņēmums bija veiksmes stāsts, un tam bija 122 veikali Baltijas valstīs.

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu atļaut Igaunijā reģistrētai sabiedrībai OÜ "MM Grupp", kas Latvijā pārstāv vairākus uzņēmumus, t.sk. SIA "Apollo Kino", iegādāties citu Igaunijā reģistrētu sabiedrību OÜ "Forum Cinemas Latvia", kas arī Latvijā darbojas filmu izplatīšanas un demonstrēšanas tirgos.

KP secināja, ka apvienošanās rezultātā būtiski tiktu ierobežota konkurence šajos konkrētajos tirgos, tāpēc, lai novērstu iespējamos riskus konkurencei, apvienošanās atļauta ar saistošajiem noteikumiem, OÜ "MM Grupp" apņemoties tās īpašumā esošos kinoteātra "Citadele" aktīvus, t.i., darbiniekus un mantu u.c., nodot nesaistītas trešās personas kontrolē.

Ņemot vērā, ka OÜ "Forum Cinemas Latvia" un OÜ "MM Grupp", kas pārstāv SIA "Apollo Kino", pirms apvienošanās bija tuvākie konkurenti filmu demonstrēšanas tirgū Rīgā, KP paredz, ka apvienošanās radītu būtiskus šķēršļus efektīvai konkurencei minētajā tirgū - būtiski samazinātos konkurences spiediens uz kinoteātri "Apollo Kino", ko iepriekš radīja tā lielākais konkurents OÜ "Forum Cinemas Latvia" kinoteātris "Citadele".

Mājsaimniecības elektroierīču mazumtirgotāja SIA PTA neto apgrozījums sasniedza 8,324 miljonus eiro, kas, salīdzinot ar 2013. gadu, ir par 17% vairāk, liecina Lursoft dati.

Līdz ar apgrozījuma kāpumu pērn uzņēmums piedzīvojis arī peļņas pieaugumu. PTA peļņa pērn sasniedza 270,507 tūkstošus eiro pēc nodokļu nomaksas. Pērn kāpumu piedzīvoja arī mazumtirgotāja rentabilitātes rādītājs, kas sasniedza jau 12,42.

1998. gada martā dibinātā PTA veiktie nodokļu maksājumi valsts kopbudžetā pērn sasniedza jau 493,07 tūkstošus eiro.

PTA iesniegtajā vadības ziņojuma norādīts, ka 2015. gadā uzņēmums plāno paaugstināt konkurētspēju, palielināt apgrozījumu un turpināt veiksmīgi attīstīties.

PTA vienīgais kapitāldaļu turētājs patlaban ir Andrejs Punka.

Neskatoties uz to, ka 2020. un 2021. gads paiet dažādu ierobežojumu zīmē, lielākā daļa ražošanas, tirdzniecības uzņēmumu un jo īpaši medicīnas iestādes turpina savu darbu. Šo uzņēmumu darbiniekiem ir nepieciešami darba apģērbi. Šajā rakstā pastāstīsim par to, kādi ir 5 ieguvumi, izmantojot darba apģērbu servisu:

Lasiet rakstu līdz galam, un soli pa solim saņemsiet atbildes uz visiem minētajiem jautājumiem. Kā zināt atbildes uz tiem jau tagad? Droši apmeklējiet Latvijas lielākā apģērbu ražotāja un darba apģērbu servisa nodrošinātāja mājaslapu https://lindstromgroup.com/lv/

#1 ieguvums: Darba apģērbu serviss nodrošina nozarei piemērotu apģērbu.

Darba apģērbu serviss nodrošina dažādam nozarēm īpaši pielāgotus darba apģērbus. Tie atbilst visiem nepieciešamajiem vietējiem un starptautiskajiem standartiem un prasībām. Piemēram, uzņēmums Lindstrom piedāvā darba apģērbu:

Videi draudzīgais kuģis Baltijas jūrā MyStar, kuru pasūtīja Tallink Grupp, un kas pašlaik tiek būvēts Rauma Marine Constructions (RMC) kuģu būvētavā Somijā, tiks pabeigts 2022. gadā.

Tradicionālās kuģa kristības plānotas 2021. gada 12. augustā, un par kuģa krustmāti ir izvēlēta Igaunijas Republikas prezidente Kersti Kaljulaida.

Kuģa MyStar kristību pasākuma ietvaros kuģis pēc kristību ceremonijas tiks nolaists ūdenī, kas ir vēl viens būtisks un svarīgs pavērsiens kuģa būvniecības gaitā, tādējādi pārbaudot uz sauszemes būvētā kuģa gatavību un tā peldspēju.

Kuģa nolaišana ūdenī notiks kuģu būvētavas sausajā dokā, kur kuģis vēl tiek būvēts. Ceremonijas laikā goda viesi svinīgi atver vārstus, lai piepildītu doku ar ūdeni, kurā atrodas kuģis. Pēc kuģa kristīšanas un nolaišanas ūdenī, kuģa būvniecības darbi, kas līdz šim notika kuģa ārpusē, tagad noritēs kuģa iekšpusē.

Konkurenci uzraugošā iestāde ir izsniegusi atļauju AS Maag Grupp apvienoties ar AS HKScan Estonia (ieskaitot tās meitas uzņēmumu AS Rakvere Farmid), AS HKScan Latvia un UAB HKScan Lietuva.

Līdz ar to AS Maag Grupp varēs īstenot pērn decembrī noslēgto vienošanos un tuvāko mēnešu laikā iegādāties HKScan Baltijas biznesa struktūrvienības un to meitas uzņēmumus.

“Konkurences iestādes izsniegtā atļauja mums ļauj pāriet uz nākamo darījuma posmu,” skaidro AS Maag Grupp finanšu direktors Erik Haavamäe. “To, kāda būs Maag Grupp uzņēmumu grupas struktūra pēc apvienošanās, atklāsim pēc dažiem mēnešiem. Šodienas lēmums ir svarīgs darījuma realizēšanai no juridiskā aspekta, proti, akciju iegādei. Abu grupu uzņēmumi turpinās savu ikdienas darbu. Noslēgtais darījums Maag ļaus ne vien paplašināties un būtiski celt ražošanas jaudu, bet arī ievērojami palielināt eksporta potenciālu.”

Viens no Lietuvas tekstilnozares līderiem – sporta un brīvā laika apģērbu ražotājs Audimas atgriežas Latvijā; kaļ paplašināšanās plānus arī Polijā un Igaunijā.

Taisnības labad jābilst, ka Audimas savulaik Latvijas tirgū bija pārstāvēts, taču krīzē uzņēmums slēdza savus veikalus. Tagad, mainot tirdzniecības vietu koncepciju un audzējot muskuļus, uzņēmums nolēmis atgriezties.

«Atkal esam Latvijā. Ja runājam par mūsu veikaliem, tas ir pirmais solis ārpus Lietuvas,» stāsta Jurgita Budiene, Audimas AB izpilddirektore. Latvija, tāpat kā citas Baltijas valstis pašlaik piedzīvo izaugsmi, uzņēmums saredz šajā reģionā perspektīvas biznesa attīstībai. «Jūtam un zinām, ka Latvijai ir liels potenciāls,» viņa saka. Šis ir tikai pirmais solis izaugsmei ārpus Lietuvas.Pēc krīzes pirmais Audimas veikals Rīgā atvērts t/c Domina Shopping. Tajā investēti 100 tūkstoši latu. Veikals tapis pēc Audimas jaunā tirdzniecības vietu koncepta, kas tiek īstenots no šī gada. «Mēs gribētu atvērt četrus veikalus Rīgā,» atklāj J. Budiene. Cik ilgā laikā šie plāni varētu tikt realizēti, būs atkarīgs no tā, cik raiti veiksies piemērotu tirdzniecības vietu atrašana. Pagaidām uzņēmums veikalus paredzējis atvērt tikai galvapilsētā. «Taču neko nevar zināt,» piebilst kompānijas vadītāja.

AS Tallink Grupp un Rauma Marine Constructions (RMC) parakstījušas nodomu vēstuli par jauna Shuttle servisa kuģa būvniecību, informē uzņēmuma pārstāvji.

Plānots, ka jaunais kuģis kursēs maršrutā Tallina–Helsinki. Tā būvēšanas izmaksas ir aptuveni 250 miljoni eiro, un jaunais kuģis tiks būvēts Rauma kuģu būvētavā Somijā. Jaunā kuģa būvniecību plānots pabeigt 2021. gada beigās. Projekts nodrošinās kuģu būvētavai apmēram 1500 cilvēkgadu lielu nodarbinātību.

Duālās degvielas kuģis, kas pamatā izmantos LNG, būs ar 2800 pasažieru vietām. Tas kursēs maršrutā starp Tallinu un Helsinkiem, attīstot tālāk šo nozīmīgo maršrutu starp šīm divām galvaspilsētām. Kuģa būvniecībā tiks izmantota jaunākā tehnoloģija un inovatīvākie risinājumi, un kompānijas mērķis ir uzbūvēt ekonomiskāko un videi draudzīgāko kuģi, kas kursē Baltijas jūrā.

Tallink Grupp informējis biržu par noslēgto līgumu ar Talwest Grupp OÜ par modes preču mazumtirdzniecības uzņēmuma Baltic Retail OÜ pārdošanu.

Tallink Grupp nodibināja meitasuzņēmumu Baltic Retail OÜ 2018.gadā, kad pēc franšīzes iegādes tādiem zīmoliem kā Esprit, Superdry, Vero Moda, Jack & Jones un United Colors of Benetton, plānoja paplašināt savu mazumtirdzniecības klātbūtni uz sauszemes.

Šobrīd uzņēmumam pieder franšīzes tiesības 5 modes zīmoliem, un tas pārvalda 8 mazumtirdzniecības veikalus lielākajos Tallinas tirdzniecības centros, kuros strādā 35 darbinieki.

Tallink Grupp lēmums pārdot savu meitasuzņēmumu un atstāt modes preču mazumtirdzniecības tirgu uz sauszemes saistīts ar pieaugošo vajadzību pārorientēt uzņēmumu uz pamatdarbību jūras pārvadājumu jomā, kad pēc Covid-19 pandēmijas uzliesmojuma, kurai sekoja tirdzniecības centru īslaicīga slēgšana, kā arī valstu robežu daļēja vai pilnīga slēgšana, tika radīts ievērojams spiediens uzņēmuma pamatdarbībai.

Igaunijas bijusī nacionālā lidsabiedrība Estonian Air, kas pēdējo reisu veica 7.novembrī, iesniegusi tiesā bankrota pieteikumu.

Piektdien Estonian Air iesniedza Harju apriņķa tiesā bankrota pieteikumu, kurā lūdz tiesu sākt bankrota procesu, noteikt datumu sēdei, kurā izskatīs bankrota pieteikumu un iecels pagaidu bankrota administratoru, aģentūrai BNS teica kompānijas preses pārstāve Ilona Eskelinena.

Jau ziņots, ka Estonian Air 13.novembrī nosūtīja vēstuli kreditoriem, kurā lūdza viņu piekrišanu nesamaksāto algu un atlaišanas pabalstu izmaksai darbiniekiem, norādot, ka tas samazinās Estonian Air aktīvus, no kuriem daļēji varētu tikt apmierinātas kreditoru prasības. Vēstulē kreditoru atbilde tika lūgta līdz 18.novembrim. Līdz šim termiņam 27 kreditori sniedza savu atbildi, un astoņas atbildes bija negatīvas, arī no viena no lielākajiem kreditoriem - Skandināvijas aviokompānijas SAS. Tādējādi kompānija nevar samaksāt darbiniekiem, pirms nav norēķinājusies ar citiem kreditoriem.

Aprīļa vidū plānots atvērt pandēmijas dēļ slēgto "Tallink Hotel Riga", apstiprināja Igaunijas prāmju satiksmes uzņēmuma "Tallink Grupp" preses sekretāre Katri Linka.

Plašāku komentāru par atklāšanas datumu un citām detaļām Linka nesniedza.

Jau vēstīts, ka pērn septembrī "Tallink Grupp" vēl nebija izlēmis par naktsmītnes turpmāko darbību.

Linka toreiz atzīmēja, ka kompānija turpina uzraudzīt tūrisma un viesmīlības nozares tirgus atlabšanu un attīstību, taču plašāku komentāru par to, kad plānots viesnīcu atvērt, vai kādi ir aptuvenie dīkstāves zaudējumi, nesniedza.

Saskaņā ar "Firmas.lv" pieejamo finanšu gada pārskatu par 2021.gadu SIA "TLG Hotell Latvija", kas pārvalda "Tallink Hotel Latvia", 2020.gada 22.oktobrī spēkā stājās rīkojums par gandrīz visu darbinieku atlaišanu. Vadības ziņojumā teikts, ka uzņēmuma štatā ir tikai daži darbinieki, kuri nodrošina viesnīcas ēkas un sistēmu uzturēšanu darba kārtībā, jo vadība ir iecerējusi atsākt viesnīcas pakalpojumu sniegšanu tiklīdz esošā situācija to pieļaus.

Igaunijas investīciju kompānija "MM Grupp" tomēr iegādāsies Baltijas valstu kinoteātru operatora "Forum Cinemas" biznesu Latvijā un Lietuvā, teikts uzņēmuma publiskotajā paziņojumā.

Igaunijas Konkurences padome pagājušajā nedēļā neapstiprināja darījumu, kurā "MM Grupp" bija paredzējusi iegādāties visu "Forum Cinemas" Baltijas biznesu.

"MM Grupp" norāda, ka tādējādi "Forum Cinemas" Igaunijas biznesu neiegādāsies, bet darījums par Latvijas un Lietuvas biznesu iegādi saglabājas spēkā.

Igaunijas UP Invest pirks Forum Cinemas 

Igaunijas uzņēmēja Margusa Linnamē kontrolētā investīciju kompānija "UP Invest" iegādāsies...

"MM Grupp" valdes locekle Kristela Volvera šo neuzskata par būtisku škērsli, jo uzņēmuma interese šajā darījumā galvenokārt saistīta ar Lietuvas biznesa iegādi.

"Forum Cinemas" ir viens kinoteātris Latvijā, trīs Igaunijā un pieci Lietuvā. 2019.gada rudenī Igaunijas uzņēmums "Forum Cinemas" pabeidza tāda paša nosaukuma kinoteātru operatoru pievienošanu Latvijā un Lietuvā, un kopš tā laika Baltijas valstīs strādā kā vienota kompānija ar galveno biroju Tallinā.

"Forum Cinemas" pieder Somijas kompānijai "Finnkino", kuras īpašnieks ir Lielbritānijas "Odeon Cinemas Group", kas savukārt pieder ASV "AMC Entertainment Holdings", kura lielākie īpašnieki ir Ķīnas "Wanda Group" (38%) un ASV investīciju kompānija "Silver Lake Partners"(28%).

Igaunijas uzņēmēja Margusa Linnamē kontrolētajam holdingam "MM Grupp" pieder plašs uzņēmumu portfelis Baltijas valstīs. Informācijas aģentūra LETA ir daļa no starptautiskas mediju grupas, kuras akciju turētājs ir "MM Grupp".

Lielbritānijas gaidāmā izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) palielinājusi finanšu grūtībās nonākušo Latvijas pilsoņu interesi par bankrota procedūru Lielbritānijā. Tur šis process ir ievērojami lētāks un vienkāršāks, kā arī ļauj dzēst parādsaistības Latvijā, ceturtdien vēstīja raidījums LNT Ziņas.

Dzīvojot Lielbritānijā, latviešu emigranti spēj gada laikā pilnībā atbrīvoties no parādiem Latvijā. Tiek dzēsti patēriņa kredīti, apjomīgi komunālo pakalpojumu parādi, desmitos un simtos tūkstošos eiro mērāmi hipotekārie kredīti. To, ka bankrota procesa sākšana Lielbritānijā attiecas arī uz parādiem Latvijā, paredz ES regula par pārrobežu maksātnespēju.

Anglijas pilsētā Mančestrā bāzētais parādu konsultāciju birojs Insolbaltika līdz šim palīdzējis 117 latviešiem.

«60 000-130 000 eiro - šī ir vidējā kredīta summa, ko latvieši ar bankrotu dzēš. Pēdējā laikā ir arī nekustamo īpašumu darboņi no Latvijas, kas lūguši konsultēt viņus uzsākt bankrotu, lai atbrīvotos no ievērojami lielākām parādsaistībām - diviem līdz trīs miljoniem eiro,» stāstīja Insolbaltika kvalificētais parādu konsultants Andrejs Smoļenko.

Pēc teju 20 gadiem AS «Sadales tīkls» pieņēmusi lēmumu mainīt darbinieku darba apģērbu un līdz šim tik ierastais bordo krāsas darba apģērbs tiks nomainīts uz spilgti dzeltenu, augstas redzamības darba apģērbu, kas kalpos darbiniekiem visos laika apstākļos un nodrošinās arī aizsardzību pret elektriskā loka iedarbību, informē uzņēmumā.

Šogad AS «Sadales tīkls» elektromontieriem plāno iegādāties 750 darba apģērbu komplektus ar aizsardzību pret elektrisko loku. Vidējās darba apģērba komplekta izmaksas ir 503 eiro vienam darbiniekam, kas ir par 10% mazāk kā līdz šim, kad vienam darbiniekam bija nepieciešams darba apģērba komplekts ar 15 dažādām apģērba vienībām. Kopumā elektromontieru vajadzībām paredzēts iegādāties aptuveni 1 315 darba apģērbu komplektus ar aizsardzību pret elektrisko loku, ko AS «Sadales tīkls» iegādāsies līdz 2020. gada beigām, Db.lv informēja uzņēmuma preses sekretāre Tatjana Smirnova.

Jaunie darba apģērbi tiks ieviesti pakāpeniski līdz 2022. gadam un līdz tam laikam tiks izmantoti abi – gan jaunie spilgti dzeltenie, gan arī līdz šim izmantotie bordo krāsas darba apģērbi. AS «Sadales tīkls» darbiniekus jaunajā darba apģērbā var identificēt pēc uzņēmuma logo, kas melnā krāsā izvietots krūšu zonā un uz muguras, darbinieka apliecības, kas šaubu gadījumā jālūdz uzrādīt, un uzņēmuma transportlīdzekļa, uz kura jābūt AS «Sadales tīkls» logo.

Notikušas izmaiņas SIA PTA valdes sastāvā, liecina Lursoft dati.

No uzņēmuma valdes atcelta tās līdzšinējā locekle Dace Siliņa, kura amatu ieņēma jau kopš 2004.gada, savukārt pirms tam tika veikusi izpilddirektores pienākumus. Pēc izmaiņām SIA PTA valde darbojas valdes priekšsēdētājs Andrejs Punka.

Lursoft pieejamā informācija liecina, ka D. Siliņai pieder 50% SIA Mishkas.

SIA PTA 2011.gadā strādājis ar 10,98 miljonu latu apgrozījumu, gadu noslēdzot ar 192,73 tūkstošu latu peļņu, vēsta pēdējais uzņēmuma iesniegtais gada pārskats.

Uzņēmums iekļauts Lursoft un laikraksta Dienas Bizness veidotajā Latvijas veiksmīgāko uzņēmumu TOP 500 sarakstā, pēc 2011.gada apgrozījuma ieņemot 404. vietu.

Pašmāju bērnu apģērbu tirgū līdzās starptautiskajiem milžiem par bērnu vecāku uzmanību konkurē arī «otro roku» veikali, amatnieki un nišas spēlētāji, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, uzņēmumu kopējais apgrozījums, kuru pamatdarbība ir tekstilizstrādājumu, apģērbu, apavu un ādas izstrādājumu tirdzniecība, pērn un šā gada pirmajos divos mēnešos bijis ap 28.5 milj. eiro mēnesī (vidējais rādītājs). Cik lielu daļu veido tieši bērnu apģērbu realizācija, nav zināms. Toties skaidrs, ka lielāko tirgus daļu bērnu apģērbu segmentā aizņem starptautisko zīmolu sortiments, bet mazajiem tirgotājiem jāmeklē nišas. Mūsu tirgū ir pārstāvēti labi pazīstamie starptautiskie zīmoli un veikalu tīkli, tostarp Next, Lindex, Zara, H&M, kuru sortimentā ir arī bērnu apģērbu kolekcijas. Sastopami ir uzņēmumi, kuriem pieder viens vai daži specializēti veikali, pārstāvēti ir arī vietējie ražotāji, kuriem ir savi firmas veikali. «Starptautisko veikalu tīkli ir lielākie konkurenti, ar kuriem Latvijas ražotāji nevar sacensties cenas ziņā, jo to produkciju šuj valstīs, kur ir lēts darbaspēks. Latvijas bērnu apģērbu ražotājiem priekšroka ir kvalitātē un arī sortimentā, kas atšķiras no masu produkcijas,» stāsta Mini mode īpašniece Kristīne Līpiņa.

Jau iepriekš Diāna Urtāne radīja apģērbu no dabiskiem materiāliem, bet, barojot savus bērnus ar krūti, saprata, ka nopietna niša ir apģērbs tieši jaunajām māmiņām

«Jau tad, kad gaidīju un baroju pirmo bērniņu, biju saskārusies ar to, ka nav ko vilkt ne grūtniecības, ne zīdīšanas laikā, jo tas apģērbs, kuru valkāju pirms tam, vairs neder, jo neesi vēl vecajā formā. Turklāt pabarot bērnu, vienlaikus pārāk daudz neizģērbjoties, nav tik vienkārši,» stāsta Diāna, kurai nesen piedzimusi otra meitiņa.

Pie jaunās māmiņas bija atbraucis ciemos raidījums Māmiņu klubs, kur Diāna cita starpā runāja arī par šo tematu un nodemonstrēja apģērbu, ko ir sašuvusi savām vajadzībām. Drīz pēc tam viņai sāka zvanīt citas mammas, sacīdamas, ka arī viņas labprāt iegādātos šādu apģērbu. «Vienā brīdī sapratu, ka gribētu šo lietu attīstīt tālāk. Pētīju tirgu, bet lielākoties zīdīšanai domātais apģērbs bija vecmodīgs. Man gribas ieviest mūsdienīgo – mammai nav jāizskatās pēc vecmāmiņas. Es meklēju interesantus audumus un kombinācijas, lai izstrādātu apģērbu, par kuru nevar pateikt, ka tas domāts zīdīšanai, ja vien to nezini. Ideja – veidot funkcionālu apģērbu, kas nekliedz, ka esi «piena banka», lai arī mamma to neslēpj. Šādas drēbes nebūtu jāizmet ārā tikai tāpēc, ka beidz barot bērnu,» saka Diāna.

AS Pro Kapital Grupp aicina visus interesentus piedalīties pirmajā investoru vebinārā, kas notiks 2012.gada 27.augustā 16.00 (Rīgas laiks).

Vebinārā piedalīsies Pro Kapital Grupp valdes priekšsēdētājs Paolo Mičelozi un valdes loceklis Alans Remelkors. Prezentācija noritēs angļu valodā.

Vebināra laikā P. Mičelozi un A. Remelkors iepazīstinās ar Pro Kapital Grupp un uzņēmuma akciju publisko piedāvājumu.

Jautājumi vebināra vadītājiem (angļu valodā) jāiesūta, iepriekš reģistrējoties vebināram vai nosūtot tos e-pastā: [email protected]

Tehnisku ierobežojumu dēļ dalība vebinārā būs nodrošināta tikai reģistrētiem dalībniekiem. Vietu skaits ierobežots. Pieeju vebināram saņems pirmie 90 reģistrētie interesenti. Reģistrācija tiks noslēgta plkst. 14:00 (Rīgas laiks).

Igaunijas prāmju operators "Tallink Grupp" šogad kuģu satiksmi maršrutā Rīga-Stokholma šogad nenodrošinās, aģentūrai LETA apstiprināja uzņēmuma pārstāvji.

Kā skaidroja "Tallink Grupp", tas galvenokārt saistīts ar spēkā esošiem ceļošanas ierobežojumiem abās valstīs.

Savukārt, runājot par Rīga-Helsinki maršruta atjaunošanu, kas pagājušajā gadā guva labu atsaucību, uzņēmums cer uz epidemioloģiskās situācijas uzlabošanos, kā arī abu valstu valdību lēmumiem par ceļošanas ierobežojumiem.

"Lēmumiem būtu jābūt skaidriem līdz jūnija sākumam, citādi maršruta Helsinki-Rīga atjaunošana šovasar varētu būt ļoti sarežģīta," vēstīja "Tallink Grupp".

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka šogad maršrutā Rīga-Stokholma "Tallink Grupp" nav pārvadājis nevienu pasažieri.

Satiksmi starp Rīgu un Stokholmu "Tallink Grupp" sāka 2006.gadā. Pandēmijas dēļ pārtrauktos regulārus reisus starp Latvijas un Zviedrijas galvaspilsētām prāmju operators vēl nav atsācis, veikti tikai speciālie reisi.

Igaunijas prāmju operators «Tallink Grupp» šā gada pirmajā pusgadā strādājis ar 4,3 miljonu eiro zaudējumiem, kas ir par 79% lielāki nekā pagājušā gada janvārī-jūnijā, liecina «Tallink Grupp» publiskotais pārskats.

Uzņēmuma ieņēmumi gada pirmajos sešos mēnešos bijuši 439,6 miljoni eiro jeb par 2,6% mazāki nekā pagājušā gada pirmajā pusgadā.

Janvārī-jūnijā ar «Tallink Grupp» prāmjiem pārvadāti 4,6 miljoni pasažieru jeb apmēram par 35 000 pasažieriem vairāk nekā pagājušā gada pirmajā pusgadā.

Jau ziņots, ka 2017.gadā «Tallink Grupp» peļņa bija 49,3 miljoni eiro jeb par par 11,8% lielāka nekā 2016.gadā.

«Tallink Grupp» veic pasažieru un kravas pārvadājumus ar prāmjiem Baltijas jūrā, izmantojot zīmolus «Tallink» un «Silja Line».

Uzņēmuma akcijas kotē Tallinas fondu biržas oficiālajā sarakstā. Lielākais akcionārs ir Igaunijas investīciju kompānija «Infortar», kam pieder 38% «Tallink Grupp» akciju.

Igaunijas prāmju operators «Tallink Grupp» šā gada pirmajā pusgadā strādājis ar 10,365 miljonu eiro zaudējumiem, kas ir 2,4 reizes lielāki nekā pagājušā gada janvārī-jūnijā, liecina «Tallink Grupp» publiskotais pārskats.

Kompānijas ieņēmumi gada pirmajos sešos mēnešos bijuši 435 miljoni eiro jeb par 1% mazāki nekā pagājušā gada pirmajā pusgadā.

Janvārī-jūnijā ar «Tallink Grupp» prāmjiem pārvadāti 4,5 miljoni pasažieru, kas ir par 1,2% mazāk nekā pagājušā gada pirmajā pusgadā.

Peļņa pirms procentiem, nodokļiem, amortizācijas un nolietojuma (EBITDA) pirmajā pusgadā bija 54,5 miljoni eiro salīdzinājumā ar 47,7 miljoniem eiro šajā laika posmā pērn.

«Tallink» skaidroja, ka pirmā pusgada rezultātus ietekmēja tas, ka pirmajā ceturksnī plānotu prāmju remontdarbu dēļ bija par 50 reisiem mazāk nekā pērn. Savukārt lielā konkurence maršrutos starp Igauniju un Somiju rada spiedienu uz cenu politiku.

Valsts amatpersonas statusa noteikšana maksātnespējas procesa administratoriem neatbilst Satversmei, secinājusi Satversmes tiesa (ST). ST uzskata, ka apstrīdētās normas, ciktāl tās nenodrošina administratoriem, kuri vienlaikus ir arī advokāti, profesionālās darbības garantijas izvēlētās nodarbošanās saglabāšanai, neatbilst samērīguma principam, informēja ST priekšsēdētāja palīdze Līna Kovalevska.

Satversmes tiesā par apstrīdēto normu konstitucionalitāti vērsās vairāki advokāti, kuri savu advokāta darbību apvieno ar maksātnespējas procesa administratora pienākumu pildīšanu. Pieteikumu iesniedzēji uzskata, ka ar apstrīdētajām normām noteiktais valsts amatpersonas statuss liedzot viņiem tupmāk darboties gan kā maksātnespējas procesa administratoriem, gan advokātiem. Tas ierobežojot viņiem Satversmes 106. pantā noteiktās tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu un neatbilstot tiesiskās paļāvības principam.

Tiesa apstrīdētās normas vērtēja kā vienotu regulējumu, kas nosaka, ka maksātnespējas procesa administratori savā amata darbībā ir pielīdzināmi valsts amatpersonām un tādēļ uz viņiem attiecas likums Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā. ST atzina, ka, vērtējot apstrīdēto normu atbilstību Satversmes 106.pantam, jāņem vērā konkrētā situācija, kādā atrodas pieteikumu iesniedzēji. Tādēļ Satversmes tiesa vērtēja apstrīdēto normu atbilstību Satversmei, ciktāl tās attiecas uz maksātnespējas procesa administratoriem, kuri vienlaikus ir arī advokāti.

Igaunijas mediju kompānijas a/s Ekspress Grupp peļņa šā gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar 2011. gada attiecīgo laika posmu, ir pieaugusi par 123%, liecina uzņēmuma paziņojums biržā NASADAQ OMX.

Trešajā ceturksnī mediju koncerns nopelnīja 263 tūkstošus eiro iepretim 118 tūkst. eiro peļņai pērnā gada analoģiskā laika posmā.

Deviņu mēnešu laikā Ekspress Grupp peļņa bija 1,413 miljoni eiro iepretim 361 tūkstotim eiro pērnā gada deviņos mēnešos, veidojot 291% peļņas pieaugumu gada griezumā.

Deviņos gada mēnešos Ekspress Grupp peļņa pirms procentiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas jeb EBITDA pieaugusi par 13%, sasniedzot 5,636 milj. eiro, savukārt šā gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu, EBITDA samazinājusies par 4% līdz 1,495 milj. eiro.

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu atļaut OÜ MM Grupp caur holdingkopāniju OÜ UP Invest iegūt izšķirošu ietekmi pār SIA LETA. KP lēmumā secina, ka darījuma rezultātā netiks nodarīts kaitējums konkurencei.

OÜ MM Grupp ir bijusī ziņu aģentūras BNS īpašniece. 2015.gada 31.augustā SIA BNS-Latvija un SIA Mediju Monitorings tika pārdotas citam Igaunijas uzņēmumam, OÜ AMP Investeeringud, tāpēc apvienošanās dalībnieki vairs nav konkurenti ziņu aģentūru pakalpojumu tirgū.

Tāpat KP secināja, ka SIA LETA piederošais maksas interneta ziņu portāls nozare.lv nerada būtisku konkurences spiedienu uz OÜ MM Grupp piederošajiem bezmaksas interneta ziņu portāliem tvnet.lv, apollo.lv, financenet.lv, sejas.lv un spoki.lv.

Apvienošanās būtiski neietekmēs arī Latvijas ziņu portālu darbību kopumā, jo tie varēs turpināt iegādāties ziņas no konkurējošām ziņu aģentūrām SIA LETA un SIA Latvian News Service (iepriekšējais nosaukumus – SIA BNS-Latvija) un iepirkt ziņas no citu valstu ziņu aģentūrām, piemēram, Reuters un Agence-France-Presse. Tāpat portāliem pieejami arī citi avoti, kur iegūt faktu ziņas tālākai oriģinālrakstu sagatavošanai.

"Tallink Grupp" publicējusi neauditētus finanšu rezultātus par 2020.gada 3. ceturksni un pirmajiem deviņiem mēnešiem. Rezultāti apstiprina uzņēmuma vadības pieņēmumu, ka 2020. finanšu gads noslēgsies bez peļņas, informē uzņēmums.

2020.gada 3. ceturksnī, kas normālā situācijā uzņēmumam ir sezona ar augstāko aktivitāti, "Tallink Grupp" neauditētie neto zaudējumi sasniedza 23,9 miljonus eiro. Salīdzinājumam - 2019.gada 3. ceturksnī uzņēmuma peļņa sasniedza 54,6 miljonus eiro. Pateicoties dažādām aktivitātēm un uzņēmuma centieniem attīstīt virkni dažādu jaunu darbības virzienu, EBITDA rādītājs 3. ceturksnī saglabājās pozitīvs, sasniedzot 5,7 miljonus eiro, bet 2019.gada 3. ceturksnī - 83,2 miljoni eiro.

Grupas neauditētie ieņēmumi 3. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu samazinājās par 50% un sasniedza 143,7 miljonus eiro, bet 2019.gada 3. ceturksnī - 287,8 miljoni eiro.