Finanses

Igaunijas tiesa nosaka elektronisko uzraudzību diviem kriptokrāpniecībā apsūdzētajiem

LETA/BNS, 22.12.2023

Jaunākais izdevums

Tallinas apgabaltiesa no apcietinājuma atbrīvojusi ASV par pusmiljardu eiro vērtu krāpniecību darījumos ar kriptovalūtu apsūdzētos Sergeju Potapenko un Ivanu Turiginu, nosakot viņiem elektronisko uzraudzību, vēsta laikraksts "Postimees".

Apgabaltiesa ceturtdien nolēma Potapenko un Turigins, kuru izdošanu ir pieprasījušas ASV varasiestādes, ir jāatbrīvo no apcietinājuma un noteica viņiem elektronisko uzraudzību konkrētā adresē. Elektroniskā uzraudzība ar tiesas lēmumu noteikta līdz 20.maijam.

Ja kriptokrāpniecībā apsūdzētie neievēros elektroniskās uzraudzības noteikumus, viņus nogādās apcietinājumā.

Apgabaltiesas lēmums vēl nav stājies spēkā, un 15 dienu laikā to var pārsūdzēt.

Igaunijas Tieslietu ministrija pagājušajā nedēļā sāka jaunu administratīvo procesu pret Potapenko un Turiginu.

Tieslietu ministrija jaunā administratīvā procesa laikā pieturēsies pie Tallinas apgabaltiesas 28.novembra lēmumā konstatētā. ASV Federālais cietumu birojs tagad ir pārbaudījis ieslodzījuma apstākļus un veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu ASV ieslodzījuma vietā, kurā apsūdzētos ievietos pēc izdošanas.

Igaunijas tieslietu ministrs Kalle Lānets paziņoja, ka ASV nav atsaukušas izdošanas prasību un joprojām vēlas abu Igaunijas pilsoņu līdzdalību tiesvedības procesā ASV.

Tieslietu ministrija līdz piektdienai sagaida abu apsūdzēto rakstiskas atbildes. Pēc tam ministrijas izvērtēs abu pilsoņu viedokli, pamattiesību ierobežojumus, kas saistīti ar valdības lēmumu par izdošanu, un izdošanas samērīgumu. Balstoties uz secinājumiem, ministrija sagatavos valdības rīkojuma projektu un iesniegs to izskatīšanai valdībā.

Lānets atzina, ka tuvāko gadu laikā tādu izdošanas pieprasījumu skaits varētu pieaugt, jo pieaug ar noziegumiem internetā saistītie riski.

Ministrijā uzsvēra, ka izdošana automātiski nenozīmē, ka izdotie pilsoņi ir vainīgi izvirzītajās apsūdzībās.

Jau vēstīts, ka Tallinas apgabaltiesa 28.novembrī atcēla lēmumu izdot ASV Potapenko un Turiginu, tādējādi atceļot Igaunijas valdības 7.septembra lēmumu par izdošanu un Tallinas administratīvās tiesas 18.oktobra lēmumu, kas apstiprina valdības lēmumu.

Apgabaltiesa norādīja, ka valdība, pieņemot lēmumu par izdošanu, nav iepazinusies ar svarīgiem apstākļiem un nav tos ņēmusi vērā, un tas ietekmējis lēmumu par Potapenko un Turigina izdošanu.

Potapenko un Turiginu, kas abi ir Igaunijas pilsoņi, Igaunijas policija sadarbībā ar ASV Federālo izmeklēšanu biroju (FIB) 2022.gada novembrī aizturēja Tallinā. Kopš tā laika viņi atradās apcietinājumā.

Vašingtonas Rietumu apgabala zvērināto tiesas dokumenti liecina, ka Potapenko un Turigins tiek apsūdzēti par daudzslāņainas shēmas izmantošanu, lai apkrāptu simtiem tūkstošu cilvēku. Viņi ievilināja cietušos krāpnieciskos aprīkojuma nomas līgumos ar apsūdzēto izveidoto kriptovalūtas ģenerēšanas pakalpojumu "HashFlare".

Viņi arī panākuši, ka cietušie investē virtuālās valūtas bankā "Polybius Bank", liecina apsūdzība. "Polybius" nebija reāla banka un tā arī nekad neizmaksāja solītās dividendes. Upuri samaksāja vairāk nekā 575 miljonus ASV dolāru abu Igaunijas pilsoņu uzņēmumiem. Potapenko un Turigins pēc tam izmantojuši tā dēvētās pastkastes kompānijas, lai legalizētu krāpnieciski iegūtos līdzekļus un iegādātos nekustamo īpašumu un luksusa automašīnas.

Kā liecina apsūdzības raksts, abi Igaunijas pilsoņi apgalvoja, ka "HashFlare" nodrošina plaša mēroga kriptovalūtas ģenerēšanu. Kriptovalūtas ģenerēšana ir datoru izmantošana kriptovalūtas, piemēram, "Bitcoin" ieguvei, lai gūtu peļņu. Potapenko un Turigins piedāvāja līgumus, ar kuriem klienti par noteiktu maksu varēja it kā iznomāt daļu "HashFlare" ģenerēšanas jaudas apmaiņā pret tās iegūto virtuālo valūtu. "HashFlare" mājaslapā klienti varēja sekot līdzi it kā saražotajam virtuālās valūtas apmēram. Klienti no visas pasaules, arī no Vašingtonas, 2015.-2019.gadā noslēguši līgumus vairāk nekā 550 miljonu ASV dolāru vērtībā.

Apsūdzības rakstā teikts, ka tādi līgumi bija krāpnieciski, jo 2019.gadā slēgtajai "HashFlare" nebija virtuālās valūtas ģenerēšanas aprīkojuma un tās "Bitcoin" ieguves līmenis bija tikai 1% no tā, ko apsūdzētie apgalvoja. Kad investori lūdza izmaksāt viņu peļņu, Potapenko un Turigins izvairījās no maksājumiem vai izmaksāja atvērtajā tirgū pašu iepirktos "Bitcoin".

2017.gadā Potapenko un Turigins piedāvāja investēt kompānijā "Polybius", kuru uzdeva par banku, kas specializējusies virtuālajā valūtā. Šajā krāpnieciskajā shēmā Igaunijas pilsoņi piesaistīja vismaz 25 miljonus ASV dolāru, no kuriem lielāko daļu pārskaitīja uz kontiem citās bankās vai pašu kontrolētiem virtuālās valūtas makiem. "Polybius" tā arī nekad neizveidojās par banku un neizmaksāja dividendes.

Potapenko un Turigins tiek apsūdzēti arī par naudas atmazgāšanu, izmantojot pastkastes kompānijas un viltotus līgumus un rēķinus. Tiek uzskatīts, ka naudas atmazgāšanā iesaistīti vismaz 75 nekustamie īpašumi, sešas luksusa automašīnas, kriptovalūtas maki un tūkstošiem kriptovalūtas ģenerēšanas iekārtu.

Vašingtonas Rietumu apgabala prokurors Niks Brauns norādīja, ka apsūdzētie ļaunprātīgi izmantojuši gan kriptovalūtas pievilcību, gan noslēpumaino kriptovalūtas ģenerēšanas vidi, lai izveidotu plašu Ponci shēmu. "Viņi pievilināja investorus ar viltus pārstāvniecību un tad sākotnējiem investoriem atmaksāja ar naudu, ko ieguva no vēlākiem investoriem. Viņi mēģināja krāpnieciski iegūtos līdzekļus paslēpt īpašumos Igaunijā, luksusa automašīnas un bankas kontos un virtuālās valūtas makos visā pasaulē," klāstīja prokurors.

Potapenko un Turigins abi apsūdzēti par krāpniecību, kas saistīta ar tehnoloģijām, un naudas atmazgāšanu. Notiesāšanas gadījumā katram no viņiem draud līdz 20 gadiem cietumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas tiesa šodien bijušo Saeimas deputātu Jāni Ādamsonu atzina par vainīgu apsūdzībās par spiegošanu Krievijas labā un piesprieda cietumsodu uz astoņiem gadiem un sešiem mēnešiem, informēja Tiesu administrācijā.

Pirmās instances tiesa Ādamsonu notiesāja par četru noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, tostarp par svešas mantas iegūšanu ar viltu nelielā apmērā, šaujamieroču munīcijas iegādāšanos un glabāšanu bez attiecīgas atļaujas, sodot ar brīvības atņemšanu uz astoņiem gadiem, ar probācijas uzraudzību uz diviem gadiem, īslaicīgu brīvības atņemšanu uz diviem mēnešiem, īslaicīgu brīvības atņemšanu uz diviem mēnešiem un īslaicīgu brīvības atņemšanu uz trīs mēnešiem.

Daļēji saskaitot piespriestos sodus, Ādamsonam noteica galīgo sodu - brīvības atņemšanu uz astoņiem gadiem un sešiem mēnešiem ar probācijas uzraudzību uz diviem gadiem.

Savukārt Krievijas pilsoni, bijušo VDK darbinieku Genādiju Silonovu par spiegošanu tiesa notiesāja un sodīja ar brīvības atņemšanu uz septiņiem gadiem un sešiem mēnešiem, ar probācijas uzraudzību uz diviem gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikdienā lietojam apzīmējumus: banku sektors, Lielais četrinieks, ārvalstu un vietējās bankas, banku filiāles. Piemēram, Rietumu Bankas vadība sociālajos tīklos min terminu Lielais piecinieks, bet Signet Bank un citas nereti retorikā izmanto apzīmējumu vietējās bankas.

Vai lietotie termini ir pašizdomāti, un kāds ir to pamats, uz šiem jautājumiem Dienas Bizness mēģināja rast atbildes, konsultējoties ar Latvijas Bankas speciālistiem.

Šādi jautājumi radās, lasot, piemēram, Rietumu Bankas ierakstus sociālajos tīklos Facebook un LinkedIn, kur bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja lieto apzīmējumu Lielais piecinieks. “Esmu gandarīta, ka Rietumu Banka pārstāv Latvijas kapitālu banku lielajā pieciniekā, turklāt ar būtisku atrāvienu no citiem tirgus dalībniekiem,” tā Jeļena Buraja pauda pērn, 8. decembrī, soctīkla Facebook Rietumu Bankas vietnē. Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons, kā arī jau pieminētā Jeļena Buraja plaši lieto vārdu salikumu vietējās bankas arī intervijās, tostarp Dienas Biznesā publicētajās. Līdztekus seko, ka tā sauktais Lielais četrinieks ir ārzemju kapitāla bankas, tomēr vai izteikumi ir precīzi un pamatoti ilgtermiņā – tas ir jautājums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ik mēnesi Latvijas interneta resursiem notiek visdažādākā veida kiberuzbrukumi – sākot no pikšķerēšanas kampaņām, kad iedzīvotājiem un dažādu organizāciju darbiniekiem izkrāpj piekļuves datus, beidzot ar apjomīgiem pakalpojuma piekļuves atteices uzbrukumiem. Šādos apstākļos visiem ir būtiska informācijas sistēmu uzturēšana drošā vidē, kā arī to kiberaizsardzība.

Gandrīz piecus gadus valsts iestāžu informācijas sistēmas, bet kopš šī gada arī pašvaldību un kapitālsabiedrību informācijas sistēmas var izmantot VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) nodrošinātos Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra (VESPC) pakalpojumus. Šie pakalpojumi valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī valsts kapitālsabiedrībām pieejami bez Publiskā iepirkumu likuma piemērošanas – proti, pietiekami ātri un ar krietni mazāku birokrātisko slogu, nekā tas būtu, organizējot publisku iepirkumu. Par VECPC pakalpojumiem Dienas Bizness izjautāja LVRTC Biznesa attīstības daļas vadītāju Kārli Siliņu.

Kam primāri Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centrs sniedz pakalpojumus?

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Apgabaltiesai trešo reizi būs jāvērtē digitālās televīzijas krimināllieta

LETA, 06.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstākā tiesa (AT) šodien atcēlusi 2021.gada Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru visi tā dēvētajā digitālās televīzijas krimināllietā apsūdzētie tika attaisnoti, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

AT atzina par pamatotiem vairākus prokurora iesniegtajā kasācijas protestā norādītos argumentus, tajā skaitā to, ka apelācijas instances tiesa nav ņēmusi vērā, ka mantkārīgs nolūks var izpausties arī citu personu materiālā stāvokļa uzlabošanā.

AT konstatēja, ka apelācijas instances tiesas apgalvojums par pirmās instances tiesas veiktu no apsūdzības atšķirīgu noziedzīgā nodarījuma faktisko apstākļu pierādīšanu nav pamatots un neatbilst Kriminālprocesa likuma 455. panta trešās daļas jēgai, kā arī nav pamatots atzinums, ka nozieguma aprakstā jābūt norādītam, ka izdarītāji krāpšanā iesaistījuši atbalstītājus.

Apelācijas instances tiesa nav pamatojusi atzinumu par Krimināllikuma 195.panta otrajā daļā paredzētā nozieguma sastāva objektīvās puses neesību sakarā ar to, ka legalizēšanas darbības izdarītas pirms turpinātā predikatīvā noziedzīgā nodarījuma pabeigšanas, un paudusi pretrunīgus atzinumus par finanšu līdzekļu izcelsmi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas rajona tiesa sākusi skatīt tabakas izstrādājumu vairumtirgotājs "Pro Vape" prasību par 5000 eiro morālā kaitējuma piedziņu saistībā ar reputāciju aizskarošu, nepatiesu ziņu izplatīšanu, 12.oktobrī vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "Panorāma".

Prasība pret Rīgas Austrumu slimnīcas plaušu ārstu Alvilu Kramu vērsta par sabiedrisko mediju portāla "Rus.lsm.lv" sižetu. Tajā žurnālists Daniils Smirnovs atklāja, ka, tirgojot aromatizētās bezdūmu e-cigaretes, netiek ievēroti visi tirgošanas nosacījumi.

Tirgotāji reportāžā skaidroja, ka reklāmas plakātu nejauši apskatei izstūmusi apkopēja. Sižetā intervēts ārsts Krams. Viņš uzsvēra, ka pārkāpumus redz pats un ka elektroniskās cigaretes ir bīstamas, un smēķēšana var izraisīt priekšlaicīgu nāvi.

"Toksiskas vielas tirgotājs iesūdz tiesā ārstu, kurš publiski ir aicinājis tirgotājus un valsts institūcijas ievērot likumu! Tas ir bīstams signāls visai medicīnas nozarei un sabiedrībai, ka ārstam mēģina aizliegt izteikt viedokli un brīdināt sabiedrību. Tas ir unikāls tiesas process visas Eiropas Savienības kontekstā," apgalvoja Krams.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien atbalstīja piecu miljonu eiro aizdevuma izsniegšanu Rēzeknes pilsētas pašvaldībai finanšu situācijas stabilizēšanai, ja tiek izpildīti vairāki nosacījumi.

Valdība uzklausīja Finanšu ministrijas (FM) informatīvo ziņojumu par Rēzeknes pašvaldības finanšu situāciju un valsts budžeta aizdevumu finanšu situācijas stabilizācijai, vienlaikus rosinot pašvaldības saistību izpildei piešķirt aizdevumu līdz pieciem miljoniem eiro.

Ministrijas ieskatā, pašvaldības dome, neparedzot 2023.gada budžetā finansējumu un uzņemoties saistības bez seguma, ir radījusi apdraudējumu pašvaldības maksātspējai - pildīt uzņemtās saistības un nodrošināt pašvaldības autonomo funkciju izpildi. Ņemot vērā konstatētos finanšu vadības pārkāpumus un bezatbildīgo pašvaldības amatpersonu rīcību, tā ir jānovērš esošajiem domes deputātiem, uzstāj FM.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušais gads Igaunijā bija saistīts ar skandālu, kas izcēlās ap naftas produktu tirdzniecības uzņēmumu Olerex. Igaunijas plašsaziņas līdzekļos plaši aprakstīts, kā mazumtirgotājs ticis pieķerts izvairoties pievienot degvielai ar likumu noteikto obligāto bioloģisko piedevu vai biodegvielu.

Skandāls nav norimis arī šajā gadā, tiesvedības turpinās. Latvijā uzņēmumam Olerex pieder degvielas staciju tīkli Kool, 2022.gadā Igaunijas kompānija pārņēma arī 27 no kopumā 29 "Gotika Auto" degvielas uzpildes stacijām.

Atbilstoši Igaunijas presē minētajam, veicot šo pārkāpumu pārkāpumu, uzņēmums guvis nelikumīgu virspeļņu, jo fosilā degviela ir lētāka kā biodegviela. Tādējādi ne tikai nav izpildītas prasības pret vidi bet arī citi nozares uzņēmumi tikuši nostādīti nelabvēlīgos konkurences apstākļos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Cilvēktiesību tiesa pasludinājusi lēmumu lietā "Rimšēvičs pret Latviju", izbeidzot tiesvedību šajā lietā.

Savā 2018.gada 26.jūnija iesniegumā Tiesai iesniedzējs, atsaucoties uz Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.panta 2.punktu (nevainīguma prezumpcija), apgalvoja, ka vairākas valsts augstākās amatpersonas ir pārkāpušas viņa nevainīguma prezumpciju, publiski izsakoties un komentējot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pret iesniedzēju ierosināto kriminālprocesu.

Vispirms Tiesa noraidīja valdības izvirzīto argumentu, ka iesniedzēja sūdzība bija ārpus Konvencijas 6.panta 2.punkta materiāltiesiskā tvēruma, jo sūdzības iesniegšanas laikā kriminālprocess pret iesniedzēju bija pirmstiesas izmeklēšanas stadijā, nevis tiesā, kas varētu lemt par iesniedzējam izvirzītās apsūdzības pamatotību. Tiesa atzīmēja, ka Konvencijas 6.panta 2.punktā ietvertais jēdziens "persona, kas apsūdzēta noziedzīga nodarījuma izdarīšanā" Konvencijas izpratnē ir autonoms un ir attiecināms arī uz situācijām, kad personas stāvokli būtiski ietekmē tiesībsargājošo iestāžu darbības, kas ir saistītas ar aizdomām pret šo personu. Tiesa uzskatīja, ka šajā lietā iesniedzēja stāvokli būtiski ietekmēja pret viņu uzsāktais kriminālprocess, aizturēšana un piemērotie drošības līdzekļi. Līdz ar to Tiesa secināja, ka uz iesniedzēju bija attiecināma Konvencijas 6.panta 2.punktā ietvertā aizsardzība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Uzņēmējam piemēro cietumsodu par izvairīšanos no 2,5 miljonu eiro nodokļu nomaksas

Db.lv, 08.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērnā gada izskaņā spēkā stājās Kurzemes apgabaltiesas spriedums, ar kuru viena persona - vairāku SIA īpašnieks - atzīta par vainīgu par izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas lielā apmērā, savukārt divas personas - par to, ka tās atbalstīja notiesātā SIA īpašnieka noziedzīgos nodarījumus.

SIA īpašnieks sodīts ar reālu brīvības atņemšanu uz diviem gadiem un diviem mēnešiem ar mantas konfiskāciju, atņemot tiesības uz visa veida komercdarbību uz pieciem gadiem, savukārt pārējie apsūdzētie - amatpersonas radinieki - sodīti ar brīvības atņemšanu uz sešiem mēnešiem, kas noteikta nosacīti ar pārbaudes laiku uz vienu gadu ar mantas konfiskāciju, atņemot tiesības uz visa veida komercdarbību uz diviem gadiem, un sabiedrisko darbu uz attiecīgi 120 un 100 stundām.

Tāpat tiesa lēma no apsūdzētājiem par labu valstij piedzīt kaitējuma kompensāciju 2 505 516,85 eiro.

Ar šo Kurzemes apgabaltiesas spriedumu tika atcelts Kurzemes rajona tiesas 2022.gada 27.aprīļa spriedums, ar kuru amatpersonas apsūdzētie radinieki tika atzīti par nevainīgiem un attaisnoti, savukārt amatpersona tika sodīta ar brīvības atņemšanu uz diviem gadiem, kas noteikta nosacīti ar pārbaudes laiku uz četriem gadiem, atņemot tiesības uz visa veida komercdarbību uz pieciem gadiem. Par minēto tiesas spriedumu Dienvidkurzemes prokuratūras prokurors Kurzemes apgabaltiesā iesniedza apelācijas protestu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai paaugstinātu darba efektivitāti, ir digitalizēti procesi no krautuves mežā līdz koksnes pārstrādei, perspektīvā šajā sistēmā tiks ietverts posms no harvestera līdz kokmateriālu noliktavai pie ceļa.

„Kopš 2023. gada nogales darbojas elektroniskās koksnes transporta pavadzīmes, kuras gada laikā kļūs par pilnvērtīgu risinājumu, bet 2024. gadā plānojam uzsākt arī kokmateriālu plūsmas digitalizāciju atbalstošu datu apmaiņas pakalpojumu mežizstrādes procesā,” vērtē koksnes uzmērīšanas SIA VMF LATVIA padomes loceklis Mārtiņš Gaigals. Savukārt SIA Koksnes plūsmas datu centrs valdes loceklis Ivars Kalmuks uzsver, ka pašlaik digitalizācija aptver darba uzdevumu kokvedējam — ko un cik daudz no kurienes uz kurieni transportēt, kokvedēja vadītāja atskaiti, cik daudz no kurienes ir paņemts, un apaļkoksnes saņēmēja fiksāciju par kravas saņemšanu. „Sistēmas elektroniskā pavadzīme kalpo gan kā pārvadājuma dokuments, kurš dod tiesības to transportēt, gan kā kravas pavaddokuments, gan kā preces īpašnieka maiņas dokuments, kuru akceptē gan Valsts ieņēmumu dienests, gan arī Valsts policija,” norāda M. Gaigals. „Savukārt norēķina dokuments par to, cik tad īsti kādas kvalitātes apaļkoksnes ir atvests, tiek sagatavots uzmērīšanas procesā, ko veic neatkarīgs uzmērītājs — SIA VMF LATVIA,” skaidro I. Kalmuks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai būs jāmaksā Eiropas Komisijai (EK) 300 000 eiro naudas sods par Eiropas Padomes direktīvas nepildīšanu elektronisko sakaru jomā, aģentūra LETA noskaidroja Eiropas Savienības Tiesā.

Prasību pret Latviju par Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) nepildīšanu EK iesniedza 2022.gada 8.jūlijā. EK lūdza tiesu konstatēt, ka Latvija, nepieņemdama visus normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu Direktīvas par Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa izveidi 124.panta 1.punktu, vai katrā ziņā nepaziņodama šos aktus EK, nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek šī direktīva.

EK norādīja, ka saskaņā ar LESD 288.panta trešo daļu dalībvalstīm jāpieņem noteikumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu direktīvu transponēšanu valsts tiesību sistēmā šajās direktīvās noteiktajos termiņos, un šie noteikumi nekavējoties jāpaziņo EK.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas valdība neplāno piešķirt papildu līdzekļus finansiālās grūtībās nonākušajai lidsabiedrībai "Nordic Aviation Group", kas strādā ar zīmoliem "Nordica" un "XFly" un pieder Igaunijas valstij, paziņoja Igaunijas klimata ministrs Kristens Mihals.

Ministrs Igaunijas sabiedriskajai raidorganizācijai ERR norādīja, ka izdevīgāk būtu lidsabiedrību daļēji vai pilnībā privatizēt vai arī pilnībā slēgt, ko iesaka Valsts kontrole.

Komentējot informāciju, ka šā gada pirmajos deviņos mēnešos "Nordica" zaudējumi sasnieguši 11,9 miljonus eiro, Mihals teica, ka kompānijas centieni paplašināties ir noveduši pie zaudējumiem un, neskatoties uz uzņēmuma padomes mēģinājumiem kontrolēt zaudējumus, situācija uzņēmumā ir ļoti sarežģīta.

Kā stāstīja ministrs, Klimata ministrija ir sākusi īpašas kontroles darbības "Nordica" un pieņēmusi pārvaldības lēmumus, kuru pirmajiem rezultātiem vajadzētu būt novembrī.

"Krīzes brīdī no uzņēmuma aizgājušo vadītāju priekšlikums situācijas risināšanai bija ieguldīt uzņēmumā nodokļu maksātāju naudu, ko es un valdība neatbalstām, jo uzņēmuma, kas neveic lidojumus no Igaunijas, uzturēšana nav stratēģiska," norādīja Mihals.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Rimšēviča kukuļņemšanas lietā apsūdzētais uzņēmējs Martinsons lūdz tiesu viņu attaisnot

LETA, 15.12.2023

Foto no 2019.gada tiesas sēdes, kurā sāk izskatīt krimināllietu, kurā par korupciju apsūdzēts Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs un uzņēmējs Māris Martinsons

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušā Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča kukuļņemšanas lietā apsūdzētais uzņēmējs Māris Martinsons pilnībā noliedz savu vainu un lūdz tiesu viņu attaisnot.

Šodien Rīgas rajona tiesa Jūrmalā turpina skatīt Rimšēviča krimināllietu, kurā kā viens no apsūdzētajiem ir arī Martinsons. Tiesa uzklausīja Martinsona pēdējo vārdu, kurā apsūdzētais uzsvēra, ka viņa vaina kriminālprocesā neesot pierādīta, līdz ar to viņš sagaida attaisnojošu spriedumu.

Uzņēmējs norāda, ka krimināllietas materiālos ir pievienoti nepierādīti vai pat izdomāti materiāli, kas dažkārt izveidoti uz pieņēmumu pamata. Tāpat viņam ir bažas, ka lietā nav precīzi izklāstīta notikumu gaita un lietas apstākļi.

Iepriekš pēdējo vārdu teica arī pats Rimšēvičs, kurš norāda, ka tiesas procesa laikā viņa vaina apsūdzībā netika pierādīta, līdz ar ko viņš sagaida attaisnojošu spriedumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

No nākamā gada aizliegti tabakas aizstājējprodukti, kas satur aromatizētājus

LETA, 11.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma aizliegumu no 2025.gada laist tirgū elektronisko smēķēšanas ierīču šķidrumus un tabakas aizstājējproduktus, kas satur aromatizētājus.

Grozījumi veikti Tabakas izstrādājumu, tabakas aizstājējproduktu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā.

Kā izņēmumi elektronisko smēķēšanas ierīču šķidrumiem un tabakas aizstājējproduktiem būs atļauti likuma pielikumā minētie aromatizētāji, kas rada tabakas smaržu vai garšu.

Tāpat noteikti dažādi ierobežojumi attiecībā uz tabakas aizstājējproduktu izplatīšanu, kas stāsies spēkā vasarā.

Kā informēja Saeimas Preses dienestā, vienlaikus noteikts ierobežojums ražot un laist tirgū tabakas izstrādājumus un citus smēķēšanas produktus, kas vizuāli atgādina saldumus, uzkodas, kā arī rotaļlietas.

Ar grozījumiem likumā nostiprinātas arī prasības, kādām jāatbilst tabakas aizstājējproduktiem, lai tos varētu laist tirgū, tostarp prasības sastāvam, iepakojuma noformējuma nosacījumi un informācija, kas produktiem jāpievieno.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas apgabaltiesa kā apelācijas instance trešdien bijušo Ventspils mēru, pašreizējo Ventspils domes deputātu Aivaru Lembergu ("Latvijai un Ventspilij") atzina par vainīgu virknē epizožu par koruptīviem noziegumiem, bet par gadu samazināja cietumsodu.

Tiesa viņam nolēma piespriest četru gadu cietumsodu un mantas konfiskāciju. Cietumsodā apelācijas instances tiesa tāpat kā pirmā instance nolēma ieskaitīt Lemberga atrašanos apcietinājumā un pavadīto laiku mājas arestā.

Sodā ieskaitīja apcietinājumā pavadīto laiku no 2007.gada 14.marta līdz 2007.gada 10.jūlijam un no 2021.gada 22.februāra līdz 2022.gada 25.februārim, kā arī mājas arestā pavadīto laiku no 2007.gada 10.jūlija līdz 2008.gada 22.februārim. Minētais nozīmē, ka Lembergs cietumā un mājas arestā kopumā pavadīja aptuveni 700 dienas.

Ja šāds spriedums stāsies spēkā, tad Lembergam ieslodzījumā būtu jāpavada aptuveni puse no piespriestā soda, taču viņam būtu iespēja pretendēt uz nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu. Sodu izpildes kodekss paredz, ka notiesātais nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda izciešanas, tai skaitā ar elektroniskās uzraudzības noteikšanu, var lūgt, ja viņš atbilst kodeksā paredzētajiem nosacījumiem, faktiski ir izcietis Krimināllikumā noteikto soda daļu un atbilst citiem Krimināllikumā un kodeksā noteiktajiem kritērijiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēgusies Klimata un enerģētikas ministra Kaspars Meļņa vizīte Igaunijā, tiekoties ar Igaunijas klimata ministru Kristenu Mikhalu (Kristen Michal), informē Klimata un enerģētikas ministrija.

Enerģētika, kopš 2022. gada notikumiem Ukrainā, ir ārējas drošības jautājums. Sarunās pievērsta uzmanība energoapgādes drošuma jautājumiem Baltijas reģionā.

Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis sarunā ar Igaunijas klimata ministru uzsvēra: “Igaunija pēdējo sešu mēnešu laikā ir saskārusies ar vairākiem tehniskiem izaicinājumiem saistībā ar kritisko enerģētikas infrastruktūru. Igaunijas atbildīgās iestādes ir sekmīgi izvairījušās no elektroenerģijas piegāžu pārtraukumiem un dabasgāzes piegādes traucējumiem Igaunijā. Šie izaicinājumi mums sniedz divas būtiskas atziņas – pirmkārt, esam (Baltijas valstis) augstā sagatavošanās līmenī ārkārtas situācijas plānošanā un mehānismu nodrošināšanā, otrkārt, Baltijas valstis ir ieguldījušas lielas pūles, lai energoresursu piegādes ceļi ir vairāki un dažādi, un esam mazāk atkarīgi no konkrētiem starpsavienojumiem.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskās risku pārvaldības kompānijas "Coface" publiskotajā Baltijas valstu lielāko uzņēmumu "Top50" reitingā šogad iekļuvuši 27 Lietuvas uzņēmumi, 17 Igaunijas un seši Latvijas uzņēmumi, aģentūru LETA informēja "Coface" pārstāvji.

Kompānijā norāda, ka Latvijas pozīcijas šajā reitingā ir vispieticīgākās un turklāt tās šogad pasliktinājušas - ja iepriekšējos divus gadus Baltijas "Top50" klasificējās astoņi uzņēmumi no Latvijas, tad šajā gadā - par diviem mazāk.

Kopumā Baltijas valstu 50 lielāko uzņēmumu apgrozījums pērn veidoja 74 miljardus eiro, bet peļņa - 2,78 miljardus eiro. Latvijas uzņēmumu pienesums starp Baltijas "Top50" lielākajām kompānijām ir 9,4% apgrozījuma un 10,6% peļņas ziņā.

Igaunija savas pozīcijas šī gada Baltijas "Top50" uzņēmumu reitingā nostiprinājusi un tajā pārstāvēto uzņēmumu skaits ik gadu būtiski pieaug - šogad reitingā iekļuvuši 17 Igaunijas uzņēmumi, pērn - 14, bet 2021.gadā tādu bija tikai 10. Lietuvas uzņēmumu pozīcijas uzņēmumu reitingā ir samērā stabilas - šogad reitingā pārstāvēti 27 uzņēmumi no Lietuvas, pērn - 28, savukārt 2021.gadā - 32.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tartu apgabaltiesa līdz vienam miljonam eiro samazināja astoņu miljonu eiro naudas sodu, ko pagājušā gada nogalē Vides departaments noteica Igaunijas lielākajam degvielas tirgotājam "Olerex" par pienākuma pārdot biodegvielu pārkāpumu.

Tiesa nolēma, ka uzņēmuma pārkāpums nav nozīmīgs, nav vainu pastiprinošu apstākļu un tāpēc mazāks naudas sods ir pamatots. Tādējādi tiesa samazināja "Olerex" noteikto naudas sodu no astoņiem miljoniem eiro līdz vienam miljonam eiro.

"Olerex" advokāts OIivers Nēss teica, uzņēmums rūpīgi iepazīsies ar tiesas lēmuma saturu, taču, visticamāk, to pārsūdzēs, jo, ņemot vērā tiesas lēmumā aprakstītos apstākļus, sods joprojām ir nesamērīgi liels un neatbilst pašas tiesas paskaidrojumiem.

Igaunijas Vides departamenta ģenerāldirektora vietnieks uzraudzības jautājumos Olavs Avarsalu, komentējot tiesas lēmumu, uzsvēra, ka piesārņotājus vajadzētu sodīt bargāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Vēsturisks tiesas spriedums

Agnese Margēviča, Diena, 21.12.2023

Advokāts Mārtiņš Kvēps piedalās tiesas sēdē Rīgas rajona tiesā, kurā tika pasludināts tiesas spriedums bijušā Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča un uzņēmēja Māra Martinsona kukuļņemšanas lietā, ar kuru M.Martinsonam piederošajam uzņēmumam MM investīcijas piemērots piespiedu ietekmēšanas līdzeklis 3,1 miljona eiro apmērā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas rajona tiesas lēmums piespriest reālus un būtiskus cietumsodus par korupciju bijušajam Latvijas Bankas (LB) prezidentam Ilmāram Rimšēvičam un uzņēmējam Mārim Martinsonam paliks Latvijas tiesu sistēmas vēsturē neatkarīgi no tā, kā risināsies tiesvedība apelācijas instancē.

Īpašs šis spriedums ir arī Dienai, kura par M. Martinsona centrālo lomu dažādās koruptīvas nokrāsas lietās rakstīja teju visu pēdējo desmitgadi, laikā, kad M. Martinsons pret šīm aizdomām vēl apņēmīgi cīnījās, cenšoties pierādīt godīga uzņēmēja un mecenāta slavu. To viņam palīdzēja uzturēt plaša spektra politiskā elite – uz viņa sponsorētiem pasākumiem bez sarkšanas vēl ne tik sen ieradās sabiedrības krējums, bet valdība aiz slēgtām durvīm uzskatīja par iespējamu izskatīt viņu starp pretendentiem uz bankas Citadele valstij piederošo daļu pirkšanu.

Šoks par spriedumu

Trešdien, spriežot pēc I. Rimšēviča un M. Martinsona ķermeņa valodas, abiem uzmanīgi un saspringti klausoties spriedumu, īpaši manieres, kādā bijušais LB prezidents pameta tiesas ēku – tukšām rokām, bez virsdrēbēm, stāvoklī, kas no malas atgādināja afektu –, spriedums savā bardzībā bija negaidīts abiem apsūdzētajiem. Pieredzējušu, ar saviem sakariem tiesībsargu vidū zināmu advokātu armija, intervijas vīriešu žurnāliem, centieni ar dažādiem sabiedrisko attiecību un juridiskās argumentācijas paņēmieniem sēt šaubas par apsūdzību pamatotību – tas viss atstāja vietu šaubām par gaidāmā sprieduma bardzību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas valdība piekritusi Klimata ministrijas ierosinājumam, un tādējādi tiks sākts valstij piederošās nacionālās lidsabiedrības "Nordic Aviation Group", kas strādā ar zīmoliem "Nordica" un "XFly" privatizācijas process.

Lēmuma pavaddokumenti sniedz pilnvaru ministram nodot tālāk 400 000 pašlaik valstij piederošo "Nordic Aviation Group" akciju ar nosacītu vērtību 10 eiro. Akciju nodošana veicama ar ministra lēmuma procedūru, kas neparedz akciju novērtējuma ziņojuma sagatavošanas.

Igaunijas valdība norādīja, ka akciju novērtējuma ziņojums nav nepieciešams, jo akciju parastā vērtība tiks noteikta konkurējošu piedāvājumu kārtībā, savukārt dokumentācijā ir paskaidrots, ka Igaunijas valstij vairs nav nepieciešamības būt līdzdalībniekam "Nordica".

Kā pausts ar lēmumu saistītajā dokumentā, "Nordic Aviation Group" uzņēmējdarbības stratēģija paredz, ka pārsvarā tiek piedāvāti ārpakalpojumi. Uzņēmums nesniedz pasažieriem lidojumus no Tallinas savā vārdā, kā arī tam nav reālu pieņēmumu par lidojumu pakalpojumu sniegšanu no Tallinas; tas nepalielina savienojamību ar Igauniju, savukārt Igaunijas valstij nav nepieciešamības būt uzņēmuma īpašniecei. Pamatojoties uz šiem apsvērumiem, klimata ministrs ierosina uzņēmumu pārdot".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ievērojot, ka jau kopš pērnā gada maija Latvijā iespējams reģistrēt kolektīvās finansēšanas platformas, kā arī to, ka Dienā pirms regulējuma stāšanās spēkā esam veidojuši publikāciju sēriju par pūļa aizdevumu platformu Crowdestor OU, kas ir Igaunijā reģistrēts uzņēmums ar sazarotu saistītu uzņēmumu (SIA) tīklu Latvijā, lūdzam Latvijas Banku, kas ir nozares uzraugs, komentēt pašreizējo situāciju un likumisko rāmi dažādos gadījumos.

Dažādu ekspertu atbildes apkopojis Latvijas Bankas preses sekretārs Jānis Silakalns.

No kura brīža Latvijā varēja uzsākt kolektīvās finansēšanas platformu reģistrāciju. Cik šobrīd Latvijā ir oficiāli reģistrētu kolektīvās finansēšanas platformu?

Vienotais Eiropas Savienības regulējums (regula Nr. 2020/1503) kolektīvās finansēšanas jomā Latvijā un visā pārējā Eiropas Savienībā tiek piemērots no 2021. gada 10. novembra. Savukārt Latvijas nacionālais Kolektīvās finansēšanas likums stājās spēkā 2022. gada 4. maijā. Ar šo likumu par regulas piemērošanas kompetento iestādi tika noteikta Finanšu un kapitāla tirgus komisija (šobrīd Latvijas Banka kā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas saistību un tiesību pārņēmēja), un tā varēja uzsākt oficiālu pieteikumu pieņemšanu kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju darbības atļauju saņemšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Tiesa attaisno Rīgas kartes bijušos valdes locekļus un konsultantu lietā par sabiedrisko attiecību pakalpojumiem

LETA, 21.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomisko lietu tiesa 20.decembrī pilnībā attaisnoja bijušos pašvaldības uzņēmuma "Rīgas satiksme" meitasfirmas "Rīgas karte" valdes locekļus Pāvelu Tulovski un Aleksandru Brandavu un sabiedrisko attiecību aģentūras "Baltijas komunikāciju centrs" (BKC) valdes priekšsēdētāju Gintu Federu krimināllietā par iespējamu naudas izkrāpšanu un atmazgāšanu, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Spriedumu vēl varēs pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā.

Feders apsūdzēts par krāpšanu un naudas līdzekļu legalizēšanu, bet "Rīgas kartes" valdes locekļi - par valsts amatpersonas bezdarbību un dienesta pilnvaru pārsniegšanu, iepriekš informēja prokuratūrā.

Starp "Rīgas karti" un BKC tika noslēgti vairāki līgumi par sabiedrisko attiecību pakalpojumu sniegšanu. Prokuratūra uzskata, ka Feders iesniedza "Rīgas kartei" līgumu izpildi pamatojošus dokumentus, apzinoties, ka sabiedrisko attiecību pakalpojumi faktiski nav veikti, kā arī faktiski veiktie sabiedrisko attiecību pakalpojumi netika veikti šī uzņēmuma interesēs.

Savukārt par uzņēmuma līgumu izpildes uzraudzību un kontroli atbildīgais "Rīgas kartes" valdes loceklis Brandavs prokuratūras ieskatā neveica savus pienākumus, apstiprinot BKC iesniegtos rēķinus, kā rezultātā no uzņēmuma BKC labā izkrāpti 43 076 eiro. Savukārt Tulovskim apsūdzība celta par dokumentu parakstīšanu, pārkāpjot savu pilnvarojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gan ar zīmolu "Vivi" strādājošais Latvijas pasažieru vilcienu operators "Pasažieru vilciens", gan ar zīmolu "Elron" strādājošais Igaunijas pasažieru vilcienu operators "Eesti Liinirongid" ir ieinteresēti sākt satiksmi starp Rīgu un Tartu, raksta Igaunijas sabiedriskās raidorganizācijas ERR portāls.

Tas vēsta, ka "Elron" satiksmi šajā maršrutā varētu sākt šā gada otrajā pusē.

Portāls arī norāda, ka joprojām spēkā ir arī Latvijas piedāvājums, kas sola satiksmi šajā maršrutā sākt drīzāk un lētāk.

Latvija jau sen piedāvājusi ar saviem vilcieniem organizēt vilcienu satiksmi maršrutā Rīga-Tartu par 250 000 eiro gadā, taču Igaunijas lēmumu pieņēmēji norādījuši, ka šim dzelzceļa savienojumam neesot naudas un pēc tā neesot vajadzības, raksta ERR.

"Mēs neesam saņēmuši nekādu atbildi," ERR citē "Pasažieru vilciena" valdes priekšsēdētāja Rodžera Jāņa Griguļa teikto.

"Pirms [sava] piedāvājuma iesniegšanas mēs rūpīgi strādājām. Mēs esam veikuši visus pasākumus no savas puses, mūsu vilcieni pat ir aprīkoti ar nepieciešamajiem radio raidītājiem starptautiskajiem savienojumiem," sacījis Grigulis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Igaunijas nacionālajai aviokompānijai Nordica atrasti septiņi potenciālie pircēji

LETA/ERR, 28.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas Klimata ministrija ir uzrunājusi septiņus iespējamos pircējus valstij piederošajai nacionālajai lidsabiedrībai "Nordic Aviation Group", kas strādā ar zīmoliem "Nordica" un "XFly".

Ministrija sagaida, ka ar vismaz vienu no potenciālajiem pircējiem sākotnējā vienošanās tiks panākta jau janvārī, Igaunijas sabiedrisko raidorganizāciju ERR informēja Klimata ministrijas vicekanclers mobilitātes jautājumos Sanders Salmu.

Viņš stāstīja, ka novembrī un decembrī bija tikšanās ar potenciālajiem pircējiem, un līdz šim finanšu konsultāciju uzņēmums "Superia", kas ir konsultants "Nordica" pārdošanas jautājumos, jau ir nosūtījis sākotnējo informāciju septiņiem potenciālajiem pircējiem.

Šiem uzņēmumiem izrādot interesi par pirkumu, Igaunijas Klimata ministrija tiem sniegs papildu informāciju, ja tiks parakstīts konfidencialitātes līgums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rail Baltica nacionālais ieviesējs Latvijā SIA Eiropas Dzelzceļa līnijas un pilnsabiedrība E.R.B. Rail JV PS noslēguši līgumu par Rail Baltica pamattrases būvniecību.

Starptautiskā konkursā uzvarēja uzņēmumu apvienība, ko veido Eiffage Génie Civil SAS (Francija), Budimex S.A. (Polija) un Rizzani de Eccher S.p.A (Itālija). Katrs no kopuzņēmuma dalībniekiem ir ar pieredzi stratēģiskās nozīmes objektu būvniecībā Eiropā.

Rail Baltica pamattrases būvniecības darbu uzsākšanai veikti nepieciešamie sagatavošanās darbi – pieejami nekustamie īpašumi, finansējums pirmajai būvdarbu kārtai, būvprojekts, kā arī starptautiski atzīts un pieredzējis būvuzraugs un būvnieks. Pašlaik tehniski gatavākais un arī stratēģiski nozīmīgākais, lai pēc iespējas ātrāk izveidotu savienojumu ar Eiropu, ir dienvidu posms Lietuvas virzienā, kur arī sāksies pirmie būvdarbi.

Komentāri

Pievienot komentāru