Jaunākais izdevums

Latvijas Dzelzceļš

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Tiesa atceļ aizliegumu Magonim tikties ar Osinovski un uz pusi samazina drošības naudu

LETA, 08.09.2017

Igaunijas miljonārs uzņēmējs Oļegs Osinovskis (no kreisās) un bijušais Latvijas dzelzceļa vadītājs Uģis Magonis.

Foto: Ieva Leiniša/ LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Limbažu rajona tiesa šodien atcēla Latvijas dzelzceļš (LDz) bijušajam vadītajam Uģim Magonim uzlikto aizliegumu tikties ar Igaunijas miljonāru uzņēmēju Oļegu Osinovski.

Tāpat pēc aizstāvības lūguma tika samazināta drošības nauda no 400 000 līdz 200 000 eiro, samazināto daļu atmaksājot drošības naudas iemaksātajam.

Tiesa noraidīja aizstāvja lūgumu atcelt aizliegumu izbraukt no valsts.

Pirms lēmuma pieņemšanas Magoņa advokāts Jānis Rozenbergs tiesai apgalvoja, ka Magonis ir sadarbojies ar izmeklētājiem visā izmeklēšanas procesā un neesot pamata uzskatīt, ka drošības līdzekļu samazināšana varētu ietekmēt veiksmīgu tiesas procesa norisi.

Prokurore Evita Masule piekrita aizstāvības lūgumiem daļēji, norādot - ja tiek atcelti pārējie divi aizliegumi, tad drošības naudas apjoms būtu jāsaglabā, lai nodrošināt Magoņa ierašanos tiesā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Papildināta - Par kukuļošanu sākta kriminālvajāšana pret Magoni un Igaunijas miljonāru Osinovski

LETA, 07.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ģenerālprokuratūra nolēmusi sākt kriminālvajāšanu pret AS Latvijas Dzelzceļš (LDz) bijušo valdes priekšsēdētāju Uģi Magoni par aptuveni 500 000 eiro liela kukuļa pieņemšanu. Kukuļa došana savukārt tiek inkriminēta Igaunijas miljonāram Oļegam Osinovskim, noskaidroja aģentūra LETA.

Prokuratūra paziņojumā presei kā jau ierasts uzvārdus nemin, taču norāda, ka vakar un šodien Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurore sākusi kriminālvajāšanu pret divām personām, pieņemot lēmumus par valsts amatpersonas un privātpersonas saukšanu pie kriminālatbildības.

Pret valsts amatpersonu sākta kriminālvajāšana par kukuļa lielā apmērā pieņemšanu no privātpersonas saistībā ar Latvijas dzelzceļš meitasuzņēmuma LDz ritošā sastāva serviss iepirkumu.

Pret privātpersonu šodien sākta kriminālvajāšana par kukuļa lielā apmērā došanu amatpersonai par labvēlīgu lēmumu pieņemšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Industriālā grupa "Skinest Group" noslēgusi līgumu par bankrotējušā Latvijas kosmētikas un parfimērijas ražotāja "Dzintars" aktīvu iegādi.

Ražošana tika pārtraukta gandrīz pirms gada, bet to ir paredzēts atsākt šā gada oktobrī, atjaunojot daudzas darbavietas.

"Mūsu vienīgais mērķis ir glābt leģendāro preču zīmi, atsākt ražošanu un atkal pārvērst "Dzintaru" par veiksmes stāstu," darījumu komentē "Skinest Group" īpašnieks Oļegs Osinovskis, piebilstot, ka "tā viņam patiešām bija sava veida misija".

"Vēsturiski lielie rūpniecības uzņēmumi ir bijuši ekonomikas mugurkauls, un to veiksmīga darbība ir svarīga jebkurai valstij gan pragmatiski, gan emocionāli," piebilst Osinovskis. Viņaprāt, "Dzintars" ar 170 gadu vēsturi noteikti bija viens no latviešu nacionālā lepnuma simboliem.

SIA "Ritrem" - uzņēmums, kas iegādājies "Dzintara" aktīvus - ir daļa no "Skinest Group", un tā mātes uzņēmums ir Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca, kas nodarbina vairāk nekā 600 cilvēku Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Igaunijas veselības ministrs vēršas pie finanšu ministra saistībā ar alkohola tirdzniecību pār robežu ar Latviju

LETA, 19.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas veselības un darba lietu ministrs Jevgeņijs Osinovskis nosūtījis vēstuli finanšu ministram Svenam Sesteram ar jautājumu, vai viņa vadītā ministrija plāno rīkoties saistībā ar to, ka Igaunijas uzņēmums pārdod alkoholu lētāk robežas Latvijas pusē, tādējādi kaitējot Igaunijas veselības politikas īstenošanai.

Osinovskis paziņoja, ka vismaz viens uzņēmums, kurš ir reģistrēts Igaunijā un ir nodokļu maksātājs šajā valstī, pierobežā Latvijas teritorijā atklājis divus specializētos veikalus, kuros pārdod Igaunijā ražotus alkoholiskos dzērienus klientiem no Igaunijas.

Šāda uzņēmējdarbības modeļa mērķis ir izvairīties no augstākiem akcīzes nodokļiem un pelnīt, vienlaikus kaitējot Igaunijas veselības politikai. Manuprāt, tāda rīcība ir sociāli bezatbildīga, Sesteram rakstīja Osinovskis.

Turklāt esam uzzinājuši, ka liels daudzums alkohola ar zemāku akcīzes nodokļa likmi lielā daudzumā tiek ievests pārdošanai Igaunijas ēdināšanas un mazumtirdzniecības uzņēmumos. Tas ir tiešā pretrunā Alkohola aprites likumam, viņš paskaidroja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Rīgas Satiksmes «nanoūdens» krimināllietā apsūdzētie savu vainu neatzīst

LETA, 27.05.2019

"Rīgas satiksmes" "nanoūdens" lietā apsūdzētais - bijušais "Rīgas satiksmes" darbinieks Vjačeslavs Stunžāns un advokāte Inese Šulte

Foto: Evija Trifanova/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā sauktajā «Rīgas Satiksmes» (RS) «nanoūdens» lietā apsūdzētie savu vainu sev inkriminētajos noziegumos neatzīst, šodien visi četri apsūdzētie norādīja Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā, kur tika uzsākta viņu krimināllietas iztiesāšana.

Sēdes sākumā prokurors nolasīja apsūdzības rakstu, no kura izriet, ka Vjačeslavs Stunžāns 2011.gadā tika pieņemts darbā RS, kur viens no viņa uzdevumiem bija ieviest jaunus tehnoloģiskus risinājumus transportlīdzekļu mazgāšanai, tostarp ieviešot nanotehnoloģiju risinājumus.

Attiecīgi, apsūdzības ieskatā, Stunžāns kopā ar grāmatvedi Vitu Baurovsku un fiktīvo «nanolīdzekļu» piegādātāju Aleksandru Bezkorovainiju, izveidoja shēmu, lai, izmantojot vairākus uzņēmumus, izveidotu karteli, kas piedalītos RS iepirkumos par nanotehnoloģiju piegādi.

Pēc uzvarām iepirkumos, ar Stunžānu saistītie uzņēmumi sāka RS piegādāt «nezināmas izcelsmes ķīmiju», kura tika marķēta kā nanotehnoloģiskie tīrīšanas līdzekļi. Pie produktu pieņemšanas RS piedalījās arī Stunžāns, kurš pārējiem RS darbiniekiem apliecināja, ka saņemtā produkcija tik tiešām ir tā, kas tika pasūtīta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Vai par naudu var nopirkt visu? Naudas aprite pēckrīzes periodā

Latvijas Bankas ekonomists Ivars Tillers, 05.12.2016

Eirozonas valstu naudas rādītājs M3 un Eirosistēmas centrālo banku monetārās politikas vajadzībām turēto vērtspapīru portfelis, miljardi eiro

Avots: Latvijas Banka

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir pagājuši 8 gadi, kopš globālās finanšu krīzes, kas satricināja pasaules ekonomiku. Neraugoties uz monetārās politikas pūliņiem, pasaules attīstīto valstu tautsaimniecībās nav atgriezies līdz krīzei novērotais optimisms un izaugsme.

Gluži otrādi, Japānas centrālās bankas pūles ir koncentrētas, lai nepieļautu tautsaimniecības nonākšanu deflācijas spirālē, eirozonas centrālās bankas cenšas pārtraukt ieilgušo pārlieku zemas inflācijas posmu, bet ASV atgriešanās pie normāla procentu likmju līmeņa norit lēnāk, nekā sākotnēji tika gaidīts.

Pasaules attīstītajās valstīs tautsaimniecības reakcija uz monetāras politikas stimuliem ir kļuvusi neelastīgāka, un centrālo banku izmantoto instrumentu arsenāls, šķiet, ir tikpat kā izsmelts.

Veicot apjomīgo aktīvu pirkšanas programmu, Eirosistēmas jeb eiro zonas centrālās bankas ir veicinājušas kopējā ārpus banku sistēmas apritē esošā plašās naudas apjoma kāpumu, tomēr eirozonas tautsaimniecības izaugsme turpina stagnēt, lai gan izdevies novērst deflācijas draudus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Fin-tech

Transferwise dibinātāji joprojām ir Igaunijā turīgākie cilvēki

LETA--ERR, 30.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiešsaistes maksājumu pakalpojuma «Transferwise» dibinātāji Kristo Kērmans un Tāvets Hinrikuss saglabājuši līderu pozīcijas biznesa laikraksta «Aripaev» veidotajā Igaunijas bagātāko cilvēku sarakstā.

Kā liecina laikraksta aplēses, Igaunijā bagātākais cilvēks arī šogad ir Kērmans, kura aktīvu kopējā vērtība ir 644,7 miljoni eiro. Viņa biznesa partneris Hinrikuss ieņem otro vietu ar 512,6 miljonu eiro turību.

Abi Igaunijā bagātākie cilvēki gada laikā savu bagātību vairāk nekā dubultojuši.

Trešajā vietā šogad ierindots enerģētikas jomas uzņēmējs Kristjans Rahu, kurš pērn sarakstā bija 12.vietā. Viņa aktīvu vērtība šogad tiek lēsta 312 miljonu eiro apmērā, lai gan pērn tā sasniedza tikai 132,6 miljonus eiro. Krasais viņa turības pieaugums saistāms ar to, ka 2018.gada novembrī Rahu vairāk nekā 350 miljonu eiro vērtā darījumā pārdeva savu enerģētikas uzņēmumu «Utilitas».

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Centrālās bankas digitālās naudas divi veidi – kas labāk monetārajai politikai?

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns, 14.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Digitālā pasaule ap mums strauji attīstās. Vēl pavisam nesen tālruņus izmantojām tikai sarunām, bet finanšu pakalpojumus saņēmām bankās un pat ne internetbankās, un neiedomājāmies, ka var būt citādi.

Tehnoloģiju attīstība paver plašas iespējas finanšu pakalpojumu attīstībai, tai skaitā progress skar un skars arī naudu. Paveras plašas iespējas attīstīt naudas veidus, veicināt naudas apriti un ātrumu. Paveras iespējas arī veikt izmaiņas un uzlabojumus monetārajā politikā, padarīt efektīvāku monetārās politikas transmisijas mehānismu un, kas zina, nākamās krīzes atveseļošanai centrālās bankas jau varētu izmantot digitālo naudu jau pierastās aktīvu pirkšanas vietā. Šajā rakstā aplūkosim nākotnes iespējas, par kurām centrālās bankas jau ir sākušas domāt – tām ir interese, tās jau publicējušas pētnieciskus darbus un bijuši pirmie eksperimenti.

Centrālajai bankai ir jāiet kopā ar tehnoloģiju attīstību, lai nepiepildītos dažu vizionāru redzējums, ka centrālo banku pasivitātes rezultātā emitētā nauda pamazām izzudīs no apgrozības un cilvēku digitālajos maciņos paliks tikai privāto emitentu emitētās kriptovalūtas. Privātās naudas uzvara nozīmētu arī privātā sektora uzvaru pār valsti, bet atstāsim valsts un privātā sektora spēkošanos filozofiskākas ievirzes rakstiem. Kamēr pastāv centrālās bankas, tām būs jāseko līdzi un jāpielāgojas tehnoloģiju attīstībai. Līdzšinējās zinātnieku diskusijas ir izvirzījušas divus veidus, kā var tikt glabāta centrālās bankas digitālā nauda. Centrālās bankas digitālā nauda varētu tikt glabāta centrālajā bankā atvērtos kontos (angliski – account based) vai arī elektroniskajās ierīcēs (angliski – value based). Šie abi centrālās bankas digitālās naudas veidi var pastāvēt neatkarīgi no tā, kas ir digitālās naudas izplatītājs naudas gala īpašniekiem – centrālā banka vai bankas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kriptovalūtu klondaika – vai digitālās zīmes var kļūt par naudu?

Latvijas Bankas ekonomists Ivars Tillers, 02.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikdienā šķietami nemanāma, tomēr tautsaimniecībai nepārvērtējami nozīmīga ir uzticamība. Vai varam paļauties, ka preču un pakalpojumu maiņas darījumos iegūsim solīto; vai varam būt droši, ka darījuma otra puse spēj pildīt solījumus; vai vērtības, kuras iegādājāmies, patiesībā pieder to pārdevējam, un kā varam droši zināt, kas tieši kam pieder?

Vai, iegādājoties, piemēram, nekustamo īpašumu, tam nav apgrūtinājumu, vai īpašumtiesību nostiprinājumi ir droši un nevar tikt nesankcionēti mainīti? Visbeidzot, naudas pastāvēšana pašos pamatos ir uzticēšanās rezultāts – tautsaimniecības dalībnieku paļaušanās, ka naudaszīmes, kam pašām par sevi nav gandrīz nekādas vērtības, var un nākotnē varēs apmainīt pret precēm un pakalpojumiem. Līdzās uzticībai naudas pirktspējai, kredītiestāžu emitētā bezskaidrā nauda var pastāvēt, ja klienti uzticas kredītiestāžu spējai pildīt saistības un regulējošo institūciju spējai novērst nelīdzsvarotības, kas rodas banku sistēmā.

Darījumos, kuros nepietiek ar otras puses labu reputāciju, mūsdienās uzticamības panākšanai plaši tiek izmantoti centralizēti institucionāli risinājumi – dažādi reģistri, vidutāji, kas apstiprina darījuma pušu noslēgtās vienošanās, intelektuālā īpašuma izmantošanas tiesības un autoratlīdzības sadali administrējošas iestādes utt. Institucionālie risinājumi ne vienmēr ir ātrdarbīgi un efektīvi, turklāt daudzos gadījumos to darbošanos atbilstoši izveidošanas iecerei apdraud dažādi cilvēciskie faktori – kļūdas, ļaunprātība. Varētu vaicāt, vai iespējams izveidot tautsaimniecības darbības modeļus, lai uzticamība kļūtu par sistēmas neatņemamu īpašību un tautsaimniecības dalībnieku paļāvība būtu sasniedzama bez trešās puses iesaistes? Vai iespējams darījuma slēdzējpusēm izveidot līgumus, kuru izpilde notiktu automātiski, bez darījuma gaitu un nosacījumus pārraugošo pušu iesaistes, un līguma nesankcionēta maiņa būtu neiespējama?

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Papildināta - Igaunijas finanšu uzraugs liek slēgt Danske Bank filiāli

LETA, 19.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas finanšu pakalpojumu uzraudzības iestāde devusi rīkojumu slēgt naudas atmazgāšanas skandālā iesaistīto Dānijas bankas «Danske Bank» Igaunijas filiāli.

Uzraudzības iestāde norādījusi, ka filiālei jābeidz darbība Igaunijā astoņu mēnešu laikā kopš rīkojuma saņemšanas un, pārtraucot darbību, tai jāņem vērā klientu intereses.

Patlaban visi klientu līgumi ir spēkā un klienti var turpināt izmantot «Danske Bank» Igaunijas filiāles pakalpojumus. Attiecību ar klientiem reorganizācija tiks veikta pakāpeniski astoņu mēnešu laikā. Banka pilnībā atmaksās visus noguldījumus. Tomēr tā nedrīkst piespiest klientus pārtraukt kredītlīgumus vai atmaksāt aizdevumus pirms termiņa, sacīts finanšu uzraudzības iestādes paziņojumā.

Tajā teikts, ka «Danske Bank» astoņu mēnešu laikā visi aizdevumu līgumi jānodod ar to nesaistītai bankai vai citai ar to nesaistītai juridiskai personai, kurai ir atļauja darboties Igaunijā, un tā turpinās apkalpot šos kredītlīgumus. Ja «Danske Bank» šādu kredītlīgumu pārņēmēju nespēj atrast, tai jāatrod cits likumīgs veids, kā šos aizdevumus turpināt apkalpot, lai klientu intereses tiktu adekvāti aizsargātas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Zolitūdes traģēdijas krimināllietā apsūdzētie tiesā vainu neatzīst

LETA, 13.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zolitūdes traģēdijas krimināllietā apsūdzētie tiesā savu vainu viņiem celtajās apsūdzībās neatzīst.

Tiesa šodien pabeidza lasīt apsūdzības. Bijušajai Rīgas pilsētas būvvaldes Juridiskās nodaļas Būvniecības uzraudzības nodaļas ekspertei Marikai Treijai apsūdzībā norādīts, ka viņai būtu vajadzējis pieprasīt, lai tiek novērstas kļūdas būves konstrukcijās, piemēram, nepietiekamā metāla kopņu nestspēja.

Savukārt būvinspekcijas galvenajai būvinspektorei Aijai Meļņikovai atbilstoši darba līgumam bija uzdevums kontrolēt nodaļas darbu un pienākumu izpildi, kā arī pieņemto lēmumu atbilstību spēkā esošajām normām. Viņa, būdama atbildīga par būvniecības objektiem, nolaidīgi pildīja savus amata pienākumus, nenodrošinot nevienu objekta pārbaudi, kā arī apstiprināja objekta pirmās kārtas pieņemšanu ekspluatācijā, teikts apsūdzībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Sprūds savācis rekordlielo drošības naudu un atbrīvots no apcietinājuma

LETA, 16.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izspiešanā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā apsūdzētajam bijušajam maksātnespējas administratoram Mārim Sprūdam izdevies divu dienu laikā savākt un iemaksāt pusmiljona eiro lielo drošības naudu, līdz ar to viņš šopēcpusdien tika atbrīvots no apcietinājuma un atstāja Rīgas Centrālcietumu.

Kā ziņots, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa trešdien nolēma Sprūdu atbrīvot no apcietinājuma pret 500 000 eiro drošības naudu. Apcietinājumā viņš atradās kopš pagājušā gada jūnija sākuma.

Sprūda advokāts Jānis Rozenbergs trešdien pēc tiesas sēdes teica, ka klienta rīcībā esošie līdzekļi ir redzami amatpersonas deklarācijā, un tie lielākoties ir arestēti, tādēļ līdzekļi drošības naudai jāatrod ar trešo personu palīdzību.

Drošības nauda ir viens no likumā paredzētajiem drošības līdzekļiem. Ja apsūdzētais nepilda procesuālos pienākumus vai izdara jaunu tīšu noziedzīgu nodarījumu, drošības nauda ieskaitāma valsts budžetā. Kriminālprocesa likums paredz, ka izmeklēšanas tiesnesim ir jāiesniedz rakstveida paziņojums par iemaksātās naudas izcelsmi, kas satur informāciju par personām, kuras piešķīrušas līdzekļus drošības naudas iemaksai, un piešķirtās naudas apmēru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas parlaments trešdien nobalsoja par neuzticības izteikšanu premjerministram Tāvi Reivasam.

Par neuzticības izteikšanu Reivasam, kas nozīmē arī valdības demisiju, balsoja 63 parlamenta deputāti un pret balsoja 28.

Opozīcijas partiju, kas rosināja neuzticības izteikšanu Reivasam, līderi norādīja uz stagnāciju valstī kopš pie varas ir Reivasa valdība, kā arī viņa vadītās Reformu partijas nespēju iet līdzi laikam. Tāpat opozīcija apsūdzēja Reivasu un Reformu partiju par mīta, kuram paši noticējuši, radīšanu.

Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida ir uzaicinājusi visu parlamentā pārstāvēto frakciju vadītājus uz tikšanos trešdienas vakarā, lai ar katru no viņiem atsevišķi pārrunātu pašreizējo politisko situāciju valstī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Papildināta - Pieļauj, ka Maxima sagrūšanu varēja ietekmēt ugunsgrēks celtniecības laikā

LETA, 16.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zolitūdes lielveikala «Maxima» jumta sagrūšanu varēja izraisīt iepriekš būvniecības laikā notikušais ugunsgrēks un vēl citi iemesli, savās pirmstiesas izmeklēšanas sniegtajās liecībās paudis Zolitūdes traģēdijā apsūdzētais sagruvušā lielveikala būvinženieris Ivars Sergets.

Šodien Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa nolasīja Sergeta pirmstiesas izmeklēšanā sniegtās liecības, kurās viņš paudis viedokli par jumta sagrūšanas iemesliem.

«Mans viedoklis par jumta iegruvuma iemesliem ir tāds, ka to varēja ietekmēt celtniecības laikā notikušais ugunsgrēks, jo tā rezultātā kopne varēja sasilt līdz 600 grādiem pēc Celsija un tad tā kļūst trausla, līdz ar to arī jānomaina,» teikts Sergeta iepriekš sniegtajā liecībā. Aģentūra LETA jau ziņoja, ka ugunsgrēks uz lielveikala jumta izcēlās 2011.gadā.

Vēl jumta sagrūšanu varēja izraisīt ūdens uzkrāšanās uz jumta, kas savukārt varēja radīt pārslodzi. Sergets pirmstiesas liecībās pieļāvis, ka jumta iebrukumu varēja izveidot materiālu krājumi uz tā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta - Tiesa apcietina arī maksātnespējas administratoru Sprūdu

LETA, 09.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa piektdien, 9.jūnijā piemēroja apcietinājumu arī maksātnespējas procesa administratoram Mārim Sprūdam, noskaidroja aģentūra LETA.

Tiesas lēmumu desmit dienu laikā var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā.

Kad tiesa gāja apspriesties un Sprūds tika konvojēts uz citu telpu, viņš žurnālistiem paspēja vien pateikt, ka kratīšanās nav atrasts neviens dokuments, kas apstiprinātu viņa saistību ar noziegumu.

Tiesa šorīt jau nolēma piemērot apcietinājumu maksātnespējas procesa administratoram Naurim Durevskim. Pēc tam uz tiesas zāli drošības līdzekļa izlemšanai tika atvests Sprūds.

Sprūda advokāts Jānis Rozenbergs pēc tiesas lēmuma žurnālistiem pastāstīja, ka tiesas lēmums tiks pārsūdzēts.

Aizstāvība bija lūgusi apcietinājuma vietā, piemērot mājas arestu vai drošības naudu. Pats Sprūds konvojēšanas laikā uz žurnālistu jautājumu, vai atzīstot vainu, atbildēja: "Es vispār personas, kas tur pieminētas, neesmu redzējis."

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

KNAB pārbaudīs Rīgas satiksmes lietā iesaistīto personu atbrīvošanai iemaksātās drošības naudas izcelsmi

LETA, 15.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pārbaudīs SIA «Rīgas satiksme» (RS) iepirkumu krimināllietā aizdomās turēto atbrīvošanai iemaksātās drošības naudas izcelsmi.

KNAB atgādināja, ka, pildot likumā noteikto pienākumu pēc diviem mēnešiem atkārtoti izvērtēt apcietinājuma pamatotību, izmeklēšanas tiesneši laikā no 4.februāra līdz 14.februārim atkārtoti izskatīja jautājumu par nepieciešamajiem drošības līdzekļiem četrām apcietinātajām personām. Trijos gadījumos pieņemts lēmums mainīt drošības līdzekli no apcietinājuma uz drošības naudu attiecīgi 70 000, 100 000 un 200 000 eiro apmērā.

KNAB lūdza izmeklēšanas tiesnesim visām četrām personām pagarināt apcietinājuma termiņu, argumentējot ar konkrētiem faktiem, kurus šobrīd izmeklēšanās interesēs birojs nevarot izpaust.

Pret 70 000 eiro drošības naudu atbrīvots uzņēmējs Edgars Teterovskis, bet RS Infrastruktūras uzturēšanas un attīstības departamenta direktors Igors Volkinšteins un bijušais RS valdes priekšsēdētājs Leons Bemhens no cietuma izlaists attiecīgi pret 100 000 un 200 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Brauders: Caur Danske Bank Igaunijas filiāli tika atmazgāta asiņaina nauda

LETA, 01.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Caur Dānijas bankas «Danske Bank» Igaunijas filiāli atmazgātā nauda ir saistīta ar Sergeja Magņitska lietu, un tā ir asiņaina nauda, paziņojis britu finansists, investīciju kompānijas «Hermitage Capital Management» līdzdibinātājs un vadītājs Bils Brauders.

«Nauda, kas plūda caur »Danske Bank« Igaunijas filiāli, pilnīgi droši saucama par asiņainu,» teica Brauders intervijā Igaunijas sabiedriskajai televīzijai ETV.

«Šīs naudas atklāšana noveda noveda pie Sergeja Magņitska slepkavības, un ar Magņitska lietu ir saistīti vēl vairāki līķi. Tāpēc tas nav noziegums bez upuriem. Ir reāli upuri, cilvēki, kuriem šodien vajadzētu būt dzīviem. Un ir ārkārtīgi svarīgi, lai Igaunijas varas iestādes saukto pie atbildības tos, kuri padarīja to iespējamu, pēc visas likuma bardzības,» sacīja Brauders.

Viņš pauda gandarījumu, ka Igaunijas Valsts prokuratūra (ģenerālprokuratūra) pēc viņa iesnieguma otrdien sākusi kriminālizmeklēšanu pret Dānijas bankas «Danske Bank» Igaunijas filiāles 26 pašreizējiem un bijušajiem darbiniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīcai jauns valdes priekšsēdētājs

Db.lv, 07.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS «Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca» (DLRR) līdzšinējais valdes priekšsēdētājs Antanas Žmejauskas, kurš šo amatu ieņēma kopš 2018.gada aprīļa, kļuvis par uzņēmuma valdes locekli, un viņa vietā par jauno valdes priekšsēdētāju iecelts Gerimantas Bakanas, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Savukārt līdzšinējais valdes loceklis Kazimirs Steļmačenoks atbrīvots no amata. DLRR valdē bez izmaiņām turpina darboties valdes locekļi Natālija Petrova un Darius Ražinskas.

Izmaiņas komercreģistrā ierakstītas 4.janvārī.

«Lursoft» izziņa liecina, ka jaunais amats DLRR ir vienīgais, kuru Latvijā reģistrētā uzņēmumā ieņem Lietuvas pilsonis Gerimantas Bakanas.

DLRR dibināta 1991.gadā. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 11 611 906,60 eiro, un tā kompānijas lielākais akcionārs ir Igaunijas uzņēmums «Skinest Rail AS» - tam pieder 53,99% uzņēmuma pamatkapitāla, savukārt atlikušie 46,01% akciju pieder Igaunijas kompānijai «OÜ Lokomotiiv Investeeringud». DLRR patiesais labuma guvējs ir Igaunijas uzņēmējs Oleg Ossinovski (Oļegs Osinovskis), kurš Latvijā apsūdzēts par kukuļa piedāvāšanu valsts amatpersonai, kā arī par kukuļa nodošanu lielā apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS «Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca» (DLRR) līdzšinējais valdes loceklis Darius Ražinskas atstājis amatu, kuru viņš ieņēma kopš 2018.gada jūlija, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Izmaiņas uzņēmuma amatpersonās komercreģistrā ierakstītas 4.aprīlī.

Citi uzņēmuma valdes locekļi turpina strādāt bez izmaiņām. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs ir Gerimantas Bakanas, bez kura uzņēmuma valdē darbojas valdes locekļi Natālija Petrova un Antanas Žmejauskas.

DLRR dibināta 1991.gadā. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 11 611 906,60 eiro, un kompānijas lielākais akcionārs ir Igaunijas uzņēmums «Skinest Rail AS» - tam pieder 53,99% DLRR pamatkapitāla, savukārt atlikušie 46,01% akciju pieder Igaunijas kompānijai «OÜ Lokomotiiv Investeeringud». DLRR patiesais labuma guvējs ir Igaunijas uzņēmējs Oleg Ossinovski (Oļegs Osinovskis), kurš Latvijā apsūdzēts par kukuļa piedāvāšanu valsts amatpersonai, kā arī par kukuļa nodošanu lielā apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Lietuva izdos ASV 100 miljonu dolāru izkrāpšanā apsūdzēto Rimašausku

LETA--BNS, 17.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viļņas apgabaltiesa pirmdien nolēmusi izdot Amerikas Savienotajām Valstīm Lietuvas pilsoni Ēvaldu Rimašausku, ko ASV tiesībsargājošās iestādes grib saukt pie atbildības par 100 miljonu ASV dolāru (aptuveni 90 miljonu eiro) izkrāpšanu no kompānijām Google un Facebook.

Maijā tiesa uzdeva Lietuvas Ģenerālprokuratūrai lūgt ASV papildu datus attiecībā uz Rimašausku, dodot divus mēnešus laika šīs papildu informācijas iesniegšanai.

Kā tagad pastāstījusi tiesnese Aiva Surviliene, ASV puses atsūtītajā informācijā «ir dati, kas ļauj domāt, ka ka Rimašausks varēja izdarīt viņam inkriminētās noziedzīgās darbības».

Tikmēr apsūdzētā advokāte paudusi viedokli, ka izmeklēšana būtu jāveic Lietuvas tiesībsargāšanas iestādēm, un solījusi nedēļas laikā lēmumu par izdošanu pārsūdzēt Lietuvas Apelācijas tiesai. Pēc viņas teiktā, ASV amatpersonas nodevušas tiesas rīcībā tikai sākotnējo datu kopsavilkumu.

Kā ziņots, martā ASV tiesībsargājošās iestādes izvirzīja 48 gadus vecajam Rimašauskam apsūdzības 100 miljonu dolāru izkrāpšanā no divām ASV augsto tehnoloģiju korporācijām, kas tobrīd netika sauktas vārdā, vien norādot, ka runa ir par «transnacionālu interneta pakalpojumu un produktu kompāniju un sociālo tīklu uzņēmumu», bet aprīļa nogalē žurnāls Fortune vēstīja, ka cietušās kompānijas ir Google un Facebook.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Miris divās krimināllietās iesaistītais bijušais Rīgas satiksmes darbinieks Volkinšteins

LETA, 24.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūžībā devies divās krimināllietās iesaistītais bijušais pašvaldības SIA "Rīgas satiksme" (RS) Infrastruktūras uzturēšanas un attīstības departamenta direktors Igors Volkinšteins.

Februārī prokuratūra tiesai bija nodevusi krimināllietu, kurā Volkinšteins un viņa ģimenes locekļi apsūdzēti lietā par uzņēmuma degvielas kartes nelikumīgu izmantošanu. Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šo lietu plānojusi skatīt 7.jūlijā plkst.13.

Prokuratūras preses sekretāre Laura Majevska teica, ka prokuratūra par apsūdzētā nāvi uzzinājusi no publiskās informācijas, un prokuratūrai oficiālas informācijas patlaban nav. Prokurors lietā turpināšot uzturēt valsts apsūdzību saskaņā ar likuma nosacījumiem.

Kriminālprocesa likumā teikts, ka tiesa izbeidz kriminālprocesu, ja apsūdzētais ir miris, izņemot gadījumus, kad process nepieciešams, lai mirušo reabilitētu. Tāpat likumā teikts, ka, ja apsūdzētais ir miris lietas izskatīšanas laikā pirmās instances tiesā, lietas izskatīšanu turpina tikai tad, ja viena mēneša laikā pēc apsūdzētā nāves ir saņemts mirušā tuvinieka pieteikums par kriminālprocesa turpināšanu mirušā reabilitācijai. Tādā gadījumā lietas izskatīšana tiek turpināta vispārējā kārtībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Dānijas finanšu uzraugi nav uztvēruši nopietni Igaunijas kolēģu brīdinājumus par Danske Bank

LETA, 24.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dānijas finanšu pakalpojumu uzraugs nav uztvēris nopietni Igaunijas kolēģu brīdinājumus par aizdomīgām operācijām bankas «Danske Bank» Igaunijas filiālē un nav sadarbojies ar Igauniju, vēsta laikraksts «The Wall Street Journal» (WSJ).

WSJ publikācijā teikts, ka, lai gan Igaunijas Finanšu inspekcija vairākkārt norādījusi Dānijas kolēģiem uz aizdomīgām darbībām «Danske Bank» Igaunijas filiālē, Dānijas Finanšu inspekcija šos brīdinājumus nav uztvērusi nopietni un nav sākusi izmeklēšanu. Tā kā «Danske Bank» Igaunijā ir nevis meitasbanka, bet filiāle, to uzrauga Dānijas, nevis Igaunijas Finanšu inspekcija.

No 2007. līdz 2014.gadam Igaunijas Finanšu inspekcija Dānijas kolēģiem nosūtījusi sešas vēstules, kurās norādīts uz iespējamu naudas atmazgāšanu. Turklāt pamazām vēstuļu tonis kļuvis aizvien stingrāks, raksta WSJ.

«Viena Igaunijas Finanšu inspekcijas vēstule bija ļoti stingra, iespējams, tas bija sliktākais, ko man jebkad nācies lasīt, bet man ir gadījies lasīt ļoti dusmīgas vēstules,» WSJ citē kāda «Danske Bank» darbinieka e-pasta vēstuli kolēģim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Komentējot drošības līdzekļa apjomu, Sprūds pēc tiesas sēdes norādīja, ka jāmēģina.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa trešdien nolēma pret 500 000 eiro drošības naudu no apcietinājuma atbrīvot izspiešanā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā apsūdzēto bijušo maksātnespējas administratoru Māri Sprūdu, dodot mēnesi šo līdzekļu atrašanai.

Pēc drošības naudas iemaksas Sprūds tiks atbrīvots no apcietinājuma un viņam tiks noteikti citi drošības līdzekļi.

Komentējot drošības līdzekļa apjomu, Sprūds pēc tiesas sēdes norādīja, ka jāmēģina.

Savukārt Sprūda advokāts Jānis Rozenbergs teica, ka Sprūda rīcībā esošie līdzekļi ir redzami amatpersonu deklarācijās un tie lielākoties ir arestēti, tādēļ līdzekļi būs jāatrod ar trešo personu palīdzību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas apgabaltiesa piektdien nolēma paturēt apcietinājumā pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» iepirkumu lietā aizdomās turēto uzņēmuma infrastruktūras uzturēšanas un attīstības departamenta direktoru Igoru Volkinšteinu.

Viņa advokāts Ainārs Vīnkalns žurnālistiem teica, ka aizstāvamais vainu neatzīst un viņam nav saprotama Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izteikto aizdomu būtība. Citus komentārus advokāts nesniedza.

Tiesas lēmums vairs nav pārsūdzams. Saskaņā ar likumu Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai pēc diviem mēnešiem būs jāizvērtē, vai aizdomās turētajam nepieciešams turpināt piemērot apcietinājumu. Vienlaikus KNAB izmeklētājs var jebkurā laikā izlemt par šāda drošības līdzekļa grozīšanu.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa Volkinšteinam apcietinājumu piemēroja 12.decembrī, taču viņš tiesas lēmumu pārsūdzēja Rīgas apgabaltiesā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS «Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca» (DLRR) līdzšinējais valdes priekšsēdētājs Vladimirs Kononovs atbrīvots no amata un šajā amatā iecelts Lietuvas pilsonis Antanas Žmejauskas, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Izmaiņas komercreģistrā ierakstītas 26.aprīlī.

Vladimirs Kononovs par DLRR valdes priekšsēdētāju tika iecelts 2017.gada 5.oktobrī, tādējādi viņš amatā pavadījis mazliet vairāk nekā sešus mēnešus. Līdz darbam DLRR Vladimirs Kononovs vairākus gadus vadīja valstij piederošo AS «Latvijas autoceļu uzturētājs».

«Lursoft» izziņa liecina, ka jaunajam DLRR valdes priekšsēdētājam Antanam Žmejauskas šis ir vienīgais amats, ko viņš ieņem Latvijā reģistrētā uzņēmumā.

Uzņēmuma valdē turpina darboties valdes locekļi Gatis Kamarūts, Natālija Petrova un Kazimirs Steļmačenoks.

DLRR dibināta 1991.gadā. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 11 611 906,60 eiro. Kompānijas lielākais akcionārs ir Igaunijas uzņēmums «Skinest Rail AS» un patiesais labuma guvējs - Igaunijas uzņēmējs Oleg Ossinovski (Oļegs Osinovskis), kurš Latvijā apsūdzēts par kukuļa piedāvāšanu valsts amatpersonai, kā arī par kukuļa nodošanu lielā apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru