Mobilitātes lietotnē "Forus" plāno sākt piedāvāt koplietošanas automašīnu nomu, informē "Forus" pārstāvji.

Igaunijas uzņēmums "Forus International", kas Baltijas valstīs nodrošina "Forus" transporta pakalpojumus, iegādājies automašīnu koplietošanas platformu "Autolevi". Darījums stāsies spēkā pēc Konkurences padomes saskaņošanas, un abām pusēm savstarpēji vienojoties, darījuma summa netiks atklāta.

Latvijā "Autolevi" piedāvājuma klāstā būs vairāk nekā 2000 automašīnu, kuras lietotnē "Forus" būs iespējams nomāt.

Pērn lietotāji ar "Autolevi" platformas starpniecību Igaunijā iznomāja savas automašīnas vairāk nekā 1,5 miljonu eiro vērtībā, un šobrīd "Autolevi"’ Igaunijā ir 50 000 lietotāju.

Jau sākotnēji "Forus" biznesa plānos bija iecere par koplietošanas auto pakalpojumiem. "Forus International" īpašnieks Urmass Sērumā norāda, ka uzņēmums vēlas ikvienam piedāvāt iespēju iznomāt savu personīgo automašīnu citiem lietotājiem uz īsāku vai ilgāku laika periodu. Tas nav tikai par auto, bet gan par nevajadzīgiem autotransporta uzturēšanas izdevumiem.

Pilna servisa apsardzes uzņēmums “Forus Security” paziņojis, ka par uzņēmuma jauno reģionālo vadītāju Latvijā ir kļuvis Jānis Ābele, kurš iepriekš jau 18 gadus ir strādājis drošības pakalpojumu nozarē.

“Forus Security” ir viens no Latvijas vadošajiem apsardzes uzņēmumiem, kas 28 gadus Latvijā ir darbojies ar dažādiem uzņēmuma nosaukumiem – no dibināšanas brīža 1994. gadā līdz 2012. gadam kā "Avelat Sargs", no 2012. gada līdz 2021. gadam kā "Securitas" un no 2021. gada līdz 2023. gadam kā "USS Latvia". Kopš šī gada 30. maija uzņēmums, turpinot mērķtiecīgu un strauju Igaunijas uzņēmuma "Forus" attīstību Baltijas valstīs, kļuvis par daļu no starptautiska uzņēmuma "Forus Group" un Latvijā mainījis nosaukumu uz SIA "Forus Security".

Jānis Ābele ir ieguvis profesionālo jurista grādu Baltijas starptautiskajā akadēmijā un maģistra grādu uzņēmumu un iestāžu vadībā Rīgas Tehniskajā universitātē. Iepriekšējos 18 gadus Jānis ir strādājis apsardzes nozares uzņēmumā “GS4” – sākot kā apsardzes nodaļas vadītājs, tad četrus gadus strādājis kā fiziskās apsardzes dienesta vadītājs un 13 gadus ieņēmis valdes locekļa un departamenta direktora amatus. Pirms tam strādājis Valsts robežsardzē. Kā arī 2013. gadā Jānis bijis viens no Drošības nozares kompāniju asociācijas līdzdibinātājiem, lai kopīgi nozares uzņēmumi un profesionāļi spētu veicināt ilgtspējīgas apsardzes nozares attīstību, kas balstīta uz godīgu un taisnīgu konkurenci, kā arī spēkā esošo normatīvo aktu ievērošanu nozarē. Jāņa pārziņā darbā “Forus Security” ir uzņēmuma attīstības veicināšana un apsardzes servisa paplašināšana, modernizēšana Latvijā, kā arī jaunu biznesa virzienu attīstība, kas jau šobrīd ir ieviesti uzņēmuma “Forus Group” ietvaros Igaunijā.

Latvijā apsardzes nozarē ēnu ekonomikas īpatsvars varētu būt 30-40%, intervijā sacīja apsardzes uzņēmuma "Forus Security" vadītājs Jānis Ābele.

"Kā līdz šādiem skaitļiem nonākam? Ja skatāmies uz fizisko apsardzi, tad konstantos apstākļos ir aptuveni skaidrs, cik uzņēmumam vajadzētu samaksāt sociālajā nodoklī. Ja uzņēmumiem ir apgrozījums "x" un nodokļos ir samaksāts "y", tad arī aptuveni kļūst skaidrs, kas notiek ar nozari kopumā. Protams, var diskutēt par to, ka kāds uzņēmums vairāk izmanto tehnoloģijas un tādēļ ir mazāk darbinieku un tamlīdzīgi, bet šie 30% ēnu ekonomikā atrodas pilnīgi noteikti. Par 40% tad var diskutēt. Tā ir milzīga masa," atzina Ābele.

Viņš arī piekrita Drošības nozares kompāniju asociācijas paustajam viedoklim, ka daudzas apsardzes kompānijas ēnu ekonomikā var dzīvot pateicoties publiskajiem iepirkumiem, kur svarīgs kritērijs ir zemākā cena, kas gan pēc pēdējiem grozījumiem likumā tiek aizstāta ar saimnieciski izdevīgāko cenu, jo nereti zemākās cenas tiek panāktas tieši uz nodokļu nemaksāšanas rēķina.

Jaunākās tehnoloģijas sākuši izmantot arī noziedznieki, tostarp zādzībās no īpašumiem tiek izmantoti droni, intervijā atzina apsardzes uzņēmuma "Forus Security" vadītājs Jānis Ābele.

"Īpaši pēdējā laikā ir redzams, ka no kaimiņvalstīm ierodas "viesstrādnieki", kuri apzog mājsaimniecības un mazos uzņēmumus, kuros nav fiziskās apsardzes. Viņi no sākuma ar droniem izpēta, vai konkrētajā mājsaimniecībā ir kaut kas interesants - vai pa teritoriju pārvietojas zāles pļāvējs robots, vai ārā ir kāds motocikls, velosipēds, kad saimnieki parasti nav mājās. Nākamā "brigāde" jau brauc ar busiņu, paņem visu noskatīto un brauc tālāk," stāstīja Ābele.

Vienlaikus viņš piebilda, ka nevar gan teikt, ka šī zagļu grupa izmantotu kādas citas advancētas tehnoloģijas, piemēram, lai atslēgtu signalizācijas sistēmas - pamatā mājokļu zagļi ir "iesprūduši deviņdesmitajos" un durvis mēģina atvērt ar lauzni vai izsist logu. Savukārt tie noziedznieki, kas ir advancētāki un strādā ar tehnoloģijām, parasti nodarbojas ar finanšu noziegumiem un krāpniecību.

Tehnoloģiju uzņēmumu “Wolt” Baltijā tagad vadīs uzņēmuma līdzšinējais pārdošanas vadītājs Baltijā Mantas Lomsargis.

Kā norāda M. Lomsargis, “Wolt” mērķis ir kļūt par digitālu iepirkšanās centru, kas pieejams katra iedzīvotāja kabatā. Šogad uzņēmums strauji paplašinājies vairāk nekā 10 Latvijas pilsētās, kā arī izstrādājis virkni jaunu pakalpojumu gan privātpersonām, gan uzņēmumiem.

““Wolt” Baltijas tirgū ienāca pirms vairāk nekā sešiem gadiem. Šajā laika periodā mums ir izdevies izveidot lojālu klientu bāzi, turklāt platformas lietotāju skaits ik dienas paplašinās. Esmu gandarīts par iespēju vadīt mūsu uzņēmumu Baltijas valstīs, koncentrējoties uz piegādes servisa kvalitāti kā mūsu pamatdarbību, kā arī turpinot paplašināties arvien jaunās pilsētās,” stāsta “Wolt” Baltijā vadītājs Mantas Lomsargis.

Kopbraukšanas platforma ”Bolt” kopā ar “Forus”, Latvijas vieglo taksometru nozares darba devēju organizāciju un taksometru nozares regulējošām un kontrolējošām iestādēm ir aizvadījušas trīs darbnīcu ciklu, kopīgi strādājot pie risinājumiem ēnu ekonomikas mazināšanai taksometru nozarē.

Lai mazinātu birokrātisko slogu, ir izstrādāti būtiski risinājumi, kuriem iesaistīto pušu ieskatā būtu lielākā ietekme uz ēnu ekonomikas samazināšanu – vienota taksometru nozares reģistra izveide un uzlabota nodokļu nomaksas risinājuma ieviešana.

“Šī ir pirmā reize, kad Latvijā šādā mērogā valsts institūcijas un taksometru pārvadājumu nozare kopīgi analizēja iespējas, kā apturēt aptuveni 12 miljonu eiro zaudējumu, kas ēnu ekonomikas ietekmē ik gadu netiek ieskaitīts valsts budžetā. Kopīgi ar valsts iestādēm esam vienojušies, ka izstrādātajiem risinājumiem jāsekmē ekonomiskā aktivitāte un nozarē iesaistīto pušu, tai skaitā pasažieru pieredzes, uzlabošana ilgtermiņā,” uzsver Kristīne Bezerra-Kjerulfa, “Bolt” vadītāja Latvijā.

Ik pa laikam Eiropas Savienības institūciju dienas kārtībā parādās kādas nozares vai jautājuma vispusīga sakārtošana. Tā tas notika gan ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomu, gan personas datu aizsardzību, kas uzņēmumu ikdienā ienesa virkni jaunu politiku, procedūru un pienākumu. Tagad ir pienācis laiks līdzīgam vingrinājumam arī attiecībā uz digitālo risku pārvaldību finanšu nozarē.

Digitālās darbības noturības regula jeb DORA (Digital Operational Resilience Act), kas stāsies spēkā 2025. gada 17. janvārī, pirmo reizi vienā tiesību aktā apvienos noteikumus, kas attiecas uz digitālo risku finanšu nozarē. Daļa šo noteikumu jau parādās sektorālajos Eiropas Savienības tiesību aktos.

Piemēram, daļa informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) riska pārvaldes noteikumu attiecībā uz maksājumu iestādēm ir iekļauta Maksājumu pakalpojumu direktīvā (PSD2), attiecībā uz ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām – Finanšu instrumentu tirgus direktīvā (MiFID), utt. DORA papildinās jau pastāvošos noteikumus, ieviešot vienotu regulējumu visām finanšu iestādēm.DORA ir piemērojama ļoti plašam finanšu iestāžu lokam, tostarp kredītiestādēm, maksājumu iestādēm, elektroniskās naudas iestādēm, ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem (ar šauru izņēmumu), apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām (ar šauru izņēmumu), apdrošināšanas starpniekiem, un kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem.

Latvijā, Baltijā, Eiropā un visā pasaulē bankas kontrolē aizvien stingrāk, un sodus tās izpelnās regulāri, neraugoties uz to, ka aizvien vairāk investē īpašu speciālistu apmācībā un atalgojumā. Kas soda, kā veidojas summas un kādēļ sodītāji ir dažādu valstu uzrauginstitūcijas, Dienas Bizness apkopoja dažādos medijos iepriekš publicēto, kā arī izvaicāja Latvijas Bankas ekspertus.

Vispirms, lai izprastu banku sodus, jo sevišķi, ja runa ir par naudas atmazgāšanas aizdomām, man ir pavisam vienkāršs piemērs no paša sadzīves, kas parāda problēmas būtību pēc līdzības. Visi zina par busiņiem, kas vadāja paciņas uz Lielbritāniju un atpakaļ, ņemot no klienta nelielu atlīdzību. Reiz Doveras ostā gadījās redzēt, kā šādu busiņu aiztur, un sapratu, ka tas nonāks zem preses, proti, par sodu, ka pārvadāta kontrabanda, busiņu iznīcinās. Bija iespēja painteresēties, par ko tik barga attieksme. Esot atrasts Krievijas marķējuma cigarešu bloks. Viens! Parunāju arī ar busiņa šoferi. “Nu nevaru es pārbaudīt katru paciņu! Saku, lai neliek, bet redzi, kāds ielika. Pat nezinu, kurš, jo konfiscēts ir viss!” tā šoferis.

CleanR Grupa meitas sabiedrība SIA “Vizii Urban” īstenojusi uzņēmuma iegādes darījumu, ar kuru Cēsu ielu uzkopšanas uzņēmums SIA “KOM-Auto” kļūst par CleanR Grupā ietilpstošā pilsētvides uzkopšanas uzņēmuma SIA “Vizii Urban” pārstāvi Vidzemes reģionā.

Darījums paredz izmaiņas tikai SIA “KOM-Auto” īpašnieku sastāvā, nemainot uzņēmuma vadības komandu, darbinieku sastāvu un pakalpojumu klāstu. Vienlaikus darījums saistās ar ambīcijām uzņēmumam, kas ilgstoši gādājis par Cēsu pilsētas ielu uzkopšanu, paplašināt savu darbības reģionu Cēsu novadā un Vidzemes reģionā.

AS “CleanR Grupa” valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis: “Jau pērn, lai skaidrāk iezīmētu uzņēmumu sniegto pakalpojumu virzienus un nodrošinātu straujāku biznesa virzienu attīstības dinamiku, Grupa vairākos jaunos uzņēmumos izdalīja specializētas pakalpojumu funkcijas – tādejādi kopš šī gada pilsētvides uzkopšanas un uzturēšanas pakalpojumu attīstību nodrošina Grupas uzņēmums SIA “Vizii Urban”. Iegādājoties Cēsu ielu uzkopšanas uzņēmumu SIA “KOM-Auto”, SIA “Vizii Urban” paplašina savu pakalpojumu pārklājumu visā Latvijas teritorijā, tagad arī Vidzemē. Šī darījuma īstenošanu sekmēja arī Grupas finanšu plūsmas diversifikācija, kotējot obligācijas Nasdaq First North Rīgas biržā pagājušā gada nogalē.”

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pagājušajā gadā pieaudzis par 2%, salīdzinot ar 2021.gadu, informē Centrālajā statistikas pārvaldē.

2022.gadā Latvijas IKP faktiskajās cenās bija 39,081 miljards eiro, tostarp ceturtajā ceturksnī - 10,7 miljardi eiro.

Pērn ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar 2021.gada attiecīgo periodu, Latvijas IKP pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem palielinājās par 0,3%, bet pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem pieauga par 0,5%.

Savukārt, salīdzinot ar pagājušā gada trešo ceturksni, IKP salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri koriģētiem datiem, nemainījās.

Ražojošo nozaru pievienotā vērtība 2022.gadā samazinājās par 1,1%, bet pakalpojumu nozaru - pieauga par 4,2%.

Lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē pērn bija pieaugums par 7%, ko veicināja produkcijas apmēra pieaugums augkopībā un lopkopībā par 2,5%, kā arī mežsaimniecībā un mežizstrādē - par 13,6%, bet zivsaimniecības nozarē bija samazinājums par 2,6%.

Valdība šodien lēma piešķirt 3,1 miljonu eiro Ukrainas rekonstrukcijai, pārdalot finansējumu budžeta resora programmām.

Ārlietu ministrija norāda, ka Latvijas iesaiste Ukrainas rekonstrukcijā ir balstīta Ukrainas vajadzībās, kā arī ņemot vērā Latvijas iespējas, esošās iestrādnes un attīstības sadarbības prioritāros virzienus.

Kopš 2022.gada 24.februāra Krievijas sāktās agresijas proporcionāli Latvija ir viena no aktīvākajām Ukrainas atbalstītājām - Latvijas kopējais atbalsts pārsniedz 1,24% no iekšzemes kopprodukta.

Ukrainai nodarītie zaudējumi ir mērāmi miljardos un turpina pieaugt - pēc Pasaules bankas izvērtējuma, Ukrainas zaudējumi sasniedz 135 miljardus ASV dolāru. Ukrainai nepieciešams ātrs un adekvāts starptautisko partneru atbalsts.

Kopš Krievijas agresijas Ukrainā sākuma Čerņihivas apgabalā ir izpostīti vairāk nekā 20 000 objektu, no kuriem vairāk nekā puse ir mājokļi. Tāpat ievērojami postījumi nodarīti kritiskajai infrastruktūrai un sociālajai infrastruktūrai.

Digitalizācija auto izvēlē, elektroauto pārdošanas pieaugums, lietotu auto reputācijas maiņa, jaunas prasības autoservisiem un klientu paradumu transformācija – tā ir autopārdošanas industrija šodien, kur Moller Auto dīleri, tirgojot gan jaunas, gan lietotas automašīnas, navigē vienas pieturas dīleru koncepta virzienā.

Par šodienu, rītdienu un izaicinājumiem Dienas Bizness uzdeva jautājumus Moller Auto uzņēmumu grupas izpilddirektorei Baltijā Izīdai Gerkenai.

2023. gads ir aizvadīts. Audi un Volkswagen ir vienas no iecienītākajām automašīnām pircēju izvēlē – kā veicies ar šo marku pārdošanu?

Kopumā gads aizvadīts veiksmīgāk, nekā plānots. Mūsu biznesa rezultāti par 2023. gadu rāda, ka Baltijā kopumā lietotu auto segmentā tika pārdots par 26% vairāk auto nekā 2022. gadā. Savukārt vislielākā izaugsme piedzīvota elektroauto segmentā, kas Baltijā pērn pieauga par 63%, salīdzinot ar 2022. gadu. Tikmēr jaunu auto segmentā pārdošanas rādītāji bija stabili, saglabājoties 2022. gada līmenī, par spīti satricinājumiem ekonomikā, ko nesuši aizvadītie gadi. Pērnā gada sākumā novērojām jaunu auto tirgus atveseļošanos, un to pamatā ietekmēja iedzīvotāju finansiālās konfidences uzlabošanās, kas, jāatzīst, bija netipiski inflācijas rādītājiem, kā arī vajadzība pēc personīgās mobilitātes, kas aizvien ir daudzu cilvēku prioritāšu augšgalā. Ietekmi jūtam arī šogad. Proti, inflācijas drudzis ir pārvarēts, un cilvēki nākotni sāk vērtēt, balstoties uz prognozējamākiem apstākļiem, kas arī dod iespēju skaidrāk paredzēt personīgās investīciju iespējas. Aizvadītajā gadā būtiski auga pieprasījums pēc lietotiem auto ar nepieredzētu uzrāvienu oktobrī, kad apgrozījums lietoto auto segmentā auga par 87%, salīdzinot ar attiecīgo periodu 2022. gadā.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā pusgadā pieaudzis par 0,1%, salīdzinot ar 2022.gada attiecīgo periodu, tostarp otrajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, IKP samazinājies par 0,5% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus šogad otrajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, proti, šā gada pirmo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas IKP samazinājies par 0,3%.

Faktiskajās cenās Latvijas IKP šogad pirmajā pusgadā bija 19,3 miljardu eiro apmērā, tostarp otrajā ceturksnī - 10,17 miljardi eiro.

Statistikas pārvaldē norāda, ka 2023.gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu kopējā pievienotā vērtība saglabājusies iepriekšējā gada līmenī, pakalpojumu nozarēm pieaugot par 1,4%, bet ražojošām nozarēm samazinoties par 3,8%.

Lauksaimniecībā bija samazinājums par 9,3%, ko ietekmēja augkopības nozares novērtējums, uzrādot kritumu par 13%, un samazinājums lopkopībā - par 1,9%. Zivsaimniecības nozarē bija pieaugums par 12,9%, bet samazinājums bija mežsaimniecības un mežizstrādes nozarē - par 3,3%.

2012. gadā dibinātā autolīzinga kompānijas Mogo, kas īsā laikā pārtapa multinacionālā un globālā uzņēmumā Eleving Group, veiksmes stāsts ir gan biznesa idejā, gan finanšu piesaistē, kur dominējošā loma ir obligāciju finansējumam.

Par uzņēmuma attīstību un izmantotajiem finanšu instrumentiem desmitgades garumā līdz 150 miljonus vērtai obligāciju emisijai un tās refinansēšanai Dienas Biznesam stāsta uzņēmuma finanšu direktors Māris Kreics. Materiāls tapis sadarbībā ar vietējā kapitāla banku - Signet Bank, aktīvāko kapitāla tirgus konsultantu Latvijā.

Eleving Group pirmsākumos bija Mogo Finance. Pastāstiet, lūdzu, īsi par uzņēmuma vēsturi un attīstību kopš tā dibināšanas! Kā izveidojās grupa, un kas tam pamatā?

Eleving Group aizsākumi ir meklējami 2012. gadā, kad tolaik ar Mogo Finance zīmolu uzsākām lietotu automašīnu finansēšanu Latvijā. Jaunā biznesa pamata ideja bija pavisam vienkārša – sniegt iespēju cilvēkiem iegādāties 9-10 gadus vecas automašīnas, proti, tādas, kuras vidējais patērētājs reāli var atļauties. Pirms vairāk nekā desmit gadiem tradicionālās bankas īsti nerāvās šādas kategorijas automašīnas finansēt, tādēļ mēs redzējām brīvu nišu, kuru ar savu produktu varētu nosegt. Pats biznesa modelis nav nekāda inovācija, jo līzings un atgriezeniskais līzings ir labi pazīstami kreditēšanas produkti jau izsenis. Inovācijas drīzāk bija šī produkta piedāvājumā, kas nozīmēja, ka spējām izteikt piedāvājumu jebkuram klientam, kurš pie mums ierodas atbilstoši viņa maksātspējai un vajadzībām. Tāpat inovatīva pieeja bija riska novērtēšanas metodē, kur jau tobrīd izmantojām mašīnmācīšanos un ar to saistītos algoritmus datu apstrādei.

Lietuvā darbu sācis Latvenergo meitasuzņēmuma Elektrum Lietuva izveidotais saules enerģijas parks Bičiulystės.

Tas ir Lietuvā lielākais saules enerģijas parks, kas ražo elektroenerģiju attālinātajiem lietotājiem. Parka jauda sasniedz 13 megavatus (MW). Parks ir būtisks ieguldījums Latvenergo koncerna atjaunīgās enerģijas ražošanas jaudu pieaugumam Baltijā.

Latvenergo 2023. gadā ir ievērojami palielinājis klātbūtni Baltijas enerģētikas tirgū gan ar klientu skaita pieaugumu, gan ar jaunu AER ražošanas jaudu pieteikumu tirgū.

Saules un vēja enerģijas projekti ir jauni elektroenerģijas ražošanas virzieni, kas papildina koncernā esošos ražošanas veidus, turpinot ilgtspējīgu attīstību un uzticamu elektroenerģijas nodrošinājumu visā Baltijā. Kopumā 2024. gadā ekspluatācijā ir 30 MW saules enerģijas parki un dažādās attīstības stadijās 400 MW saules enerģijas parki Baltijā. Savukārt vēja enerģētikā plānots realizēt 1200 MW jaudu visā Baltijā. Tas ne tikai paplašina Latvenergo klātbūtni tirgū, bet arī veicina Baltijas valstu savstarpējās saites, nodrošinot ilgtspējīgu attīstību visplašākajā mērogā.

Vides resursu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu grupas AS “Eco Baltia” PET iepakojuma pārstrādes uzņēmuma AS “PET Baltija” vadības komandai pievienojusies Jūlija Zandersone, informē uzņēmums.

J.Zandersone turpmāk uzņēmumā pildīs valdes priekšsēdētājas amata pienākumus, kā arī ieņems AS “Eco Baltia” grupas pārstrādes sektora vadītājas pozīciju.

AS “Eco Baltia” valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs: “Pēdējā pusotra gada laikā AS “PET Baltija” ir piedzīvojusi gan izaicinājumus, gan vērā ņemamu attīstību. Neskatoties uz pārstrādes sektoram ne īpaši labvēlīgo situāciju starptautiskajos tirgos, uzņēmums turpina augt, paplašinoties un nostiprinot savas pozīcijas Baltijā un Ziemeļeiropā. Pērn sasniegti vēsturiski “PET Baltija” labākie apgrozījuma rādītāji, kā arī uzsākta jaunas ražotnes būvniecība tepat Latvijā, Olainē. Īstenojot “Eco Baltia” grupas tālāku attīstību, tiks turpinātas investīcijas arī “PET Baltija” darbības pilnveidē. Tomēr tā prasa arī plašāku redzējumu kopējā nozares attīstībā, un, mūsuprāt, valdes papildinājums ar profesionāliem vadības pārstāvjiem ir iespēja “PET Baltija” izaugsmi plānot ar vēl lielāku jaudu.”

Patlaban VAS "Latvijas pasts" ar Satiksmes ministriju (SM) apsver trīs stratēģiskos virzienus, kas iezīmētu turpmāko pasta nodaļu tīklu, skaidroja pasta pārstāvji.

Pastā informē, ka pirmais virziens nozīmētu turpināt darbu ar esošajām pasta nodaļām, saņemot valsts subsīdijas līdz četru miljonu eiro apmērā 2024.gadā.

Savukārt otrais variants paredz turpināt sākto pasta nodaļu tīkla optimizāciju, nodrošinot pasta un finanšu pakalpojumus pēc klienta pieprasījuma jeb "Pastnieks mājās". Šāds variants paredz gadu noslēgt ar 71 pasta nodaļu.

Trešajā variantā tiktu pārskatīts esošais pasta nodaļu skaits, kā arī īstenots gan pakalpojums "Pastnieks mājās", gan ieviesti citi alternatīvi risinājumi. Šis variants paredz "Latvijas pasta" un pašvaldību sadarbību, pakalpojumus daļēji nodrošinot, piemēram, ar valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru starpniecību. Pastā papildina, ka šis piedāvājums varētu būt optimālākais visām ieinteresētajām pusēm.

Telekomunikāciju uzņēmumi Rietumu pasaulē ir iegājuši vai ieiet zināmā brieduma fāzē. Mobilos balss sakarus izmanto teju visi iedzīvotāji, mobilo internetu viedierīcēs izmanto nospiedošais vairums, turklāt notiek pārliecinoša virzība uz bezlimita datu pasauli, kurā faktiski pazudīs tarifu plāni ar limitētu datu apjomu.

Lai veicinātu uzņēmuma izaugsmi un attīstību, daudzi telekomunikāciju tirgus spēlētāji iziet ārpus sava ierastā pakalpojumu klāsta. Tam ir arī ļoti loģisks pamats, jo telekomunikāciju nozares uzņēmumiem ir viens no augstākajiem uzticības līmeņiem*, ko tie var konvertēt jaunos pakalpojumus un sadarbības modeļos. Turklāt tendences rāda, ka klienti vēlas saņemt aizvien vairāk pakalpojumu no viena – uzticama uzņēmuma, kurš piedāvā vienotu rēķinu par dažādiem pakalpojumiem.

Nozares attīstība ietekmē darbiniekus

Kāds vairāk, kāds mazāk, taču lielais vairums telekomunikāciju uzņēmumu paplašina savu produktu portfeli – tie sen vairs nav tikai SIM karšu un mobilo telefonu tirgotāji, kā tas bija 2000. gadu sākumā. “Tele2” ir ļoti aktīvs. Papildu balss, mobilo datu un viedtālruņu tirdzniecībai, piedāvājam arī apdrošināšanu, OTT televīziju, optisko internetu, drošības risinājumus, biznesa datu analītikas, statistikas risinājumus, virtuālas centrāles, plašu elektronikas preču klāstu un daudzas citas preces un pakalpojumus. Tas, protams, ir arī izaicinoši, jo darbiniekam orientēties šādos apstākļos kļūst aizvien sarežģītāk un viņiem jāspēj klientiem sniegt informāciju par visdažādākajiem pakalpojumiem. Kā rīkoties šādā situācijā un palīdzēt darbiniekiem “nepazust” milzīgajā produktu jūrā, apzinoties, ka uzņēmuma ambīcijas ir pakalpojumu portfeli paplašināt arī nākotnē?

Aizvadītajā gadā TOP 100 straujāk augošie uzņēmumi kopā apgrozījuši 710,13 milj. EUR. Salīdzinot ar gadu iepriekš, pērn šo uzņēmumu kopējais apgrozījums palielinājies par 129,95%, liecina Lursoft pētījuma dati.

TOP 100 straujāk augošie uzņēmumi pārstāv visus Latvijas reģionus, ar darba vietām 2022. gadā nodrošinot 1677 darbiniekus. Salīdzinot ar 2020. gadu, šajos uzņēmumos nodarbināto skaits audzis trīs reizes. Lursoft izpētījis, ka atsevišķos uzņēmumos darbinieku skaits pērn pārsniedzis pat 100 strādājošos. To vidū ir straujāk augošo uzņēmumu saraksta 4. vietā esošais SIA “Innovative Travel Solutions” (246 darbinieki) un SIA “TheSoul Studio Latvia” (118 darbinieki), kas ierindojies topa 5. pozīcijā. Vairāk nekā 100 darbinieki 2022. gadā bijuši arī IT nozarē strādājošajam AS “Discover Car Hire” (120 darbinieki).

Kopējais TOP 100 uzņēmumu apgrozījums 2022. gadā sasniedzis 710,13 milj. EUR, bet peļņa pēc nodokļiem – 92,7 milj. EUR. Apkopotie dati atklāj, ka TOP 100 straujāk augošo uzņēmumu apgrozījums aptver plašu amplitūdu – no 0,78 milj. EUR līdz pat 76,29 milj. EUR. Augstāko apgrozījumu no topā iekļuvušajiem uzņēmumiem pērn sasniedzis elektronisko cigarešu šķidrumu ražotājs, importētājs un vairumtirgotājs SIA “Pro Vape”. Pēdējā gada laikā vien SIA “Pro Vape” apgrozījums palielinājies par 93,06%, savukārt, attiecinot pret 2020. gadu, apgrozījuma pieaugums sasniedzis 598,23%. Šādu strauju pieaugumu nodrošinājis pieaugošais pieprasījums pēc uzņēmuma ražotās un importētās produkcijas. SIA “Pro Vape” ir vietējā kapitāla uzņēmums, kura patiesie labuma guvēji ir Mārtiņš Jamonts un Edžus Picka. Jānorāda, ka no visām straujāk augošo uzņēmumu TOP 100 sarakstā iekļuvušajām kompānijām lielākajai daļai, t.i., 78 uzņēmumiem, patiesie labuma guvēji ir no Latvijas.

Pagājušais gads Igaunijā bija saistīts ar skandālu, kas izcēlās ap naftas produktu tirdzniecības uzņēmumu Olerex. Igaunijas plašsaziņas līdzekļos plaši aprakstīts, kā mazumtirgotājs ticis pieķerts izvairoties pievienot degvielai ar likumu noteikto obligāto bioloģisko piedevu vai biodegvielu.

Skandāls nav norimis arī šajā gadā, tiesvedības turpinās. Latvijā uzņēmumam Olerex pieder degvielas staciju tīkli Kool, 2022.gadā Igaunijas kompānija pārņēma arī 27 no kopumā 29 "Gotika Auto" degvielas uzpildes stacijām.

Atbilstoši Igaunijas presē minētajam, veicot šo pārkāpumu pārkāpumu, uzņēmums guvis nelikumīgu virspeļņu, jo fosilā degviela ir lētāka kā biodegviela. Tādējādi ne tikai nav izpildītas prasības pret vidi bet arī citi nozares uzņēmumi tikuši nostādīti nelabvēlīgos konkurences apstākļos.

Pēdējā laikā ir notikušas izmaiņas Baltijā vadošā medikamentu vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības uzņēmuma Tamro Baltics vadībā. B2C kanāla un komercdirektors Kristers Tamms (Krister Tamm) iecelts par Tamro Baltics izpilddirektora vietnieku, kā arī valdei pievienojušies trīs jauni dalībnieki – Aleksejs Boroduļins, Uldis Priekulis un Inese Žēpere.

Pēc līdzšinējā Tamro Baltics B2B kanālu un piegādes ķēdes direktora Kestuta Dubinkas lēmuma aiziet no uzņēmuma pēc 20 gadu darba, tostarp pēdējos trīs gadus strādājot Baltijas valdes sastāvā, tika nolemts paplašināt Baltijas valdes sastāvu.

“Paplašinātā komanda ļaus mums vairāk koncentrēties uz iespējām Baltijas veselības aprūpes tirgū, kā arī izmantot iekšējo efektivitāti Baltijas valstīs kopā ar mūsu spēcīgajām vietējām vadības komandām Igaunijā, Latvijā un Lietuvā. Būdami lielākais farmācijas vairumtirgotājs Baltijā un vadošais aptieku tīkls, esam apņēmušies rūpēties par pacientiem un klientiem visās Baltijas valstīs,” par izmaiņām uzņēmuma valdē saka Tamro Baltics izpilddirektors Leons Jankelevičs.

Skaistumkopšana ir viena no nozarēm, kam Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā 2024.–2027. gadam ir pievērsta ļoti liela uzmanība, tajā skaitā valsts un privātā sektora partnerības stiprināšanai.

Viens no uzdevumiem, kas paredzēts plānā, ir sadarbības līguma starp Veselības inspekciju, Patērētāju tiesību aizsardzības centru, Valsts ieņēmumu dienestu un Veselības aprūpes darba devēju asociāciju, kā arī citām nevalstiskajām organizācijām par informēšanu par negodprātīgu komercpraksi veselības pakalpojumu un skaistumkopšanas nozarēs.

Tāpat plānots organizēt kampaņu, lai informētu iedzīvotājus par veselības riskiem, saņemot neoficiālo skaistumkopšanas un līdzvērtīgu pakalpojumu. Daudzās diskusijās, kā viens no iespējamiem risinājumiem, tiek minēta arī patentmaksa skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem, kas pirms pāris gadiem tika atcelta. Lai rastu labākos risinājumus ēnu ekonomikas samazināšanai skaistumkopšanas nozarē, ir nepieciešams izprast nozares specifiku un to, kāpēc tajā jau vēsturiski veidojušies augsti ēnu ekonomikas rādītāji.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pagājušajā gadā samazinājās par 0,3%, salīdzinot ar 2022.gadu, informē Centrālajā statistikas pārvaldē.

2023.gadā Latvijas IKP faktiskajās cenās bija 40,31 miljards eiro, tostarp ceturtajā ceturksnī - 10,7 miljardi eiro.

Pērn ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar 2022.gada attiecīgo periodu, Latvijas IKP, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, palielinājās par 0,1%, bet pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem pieauga par 0,4%.

Savukārt, salīdzinot ar pagājušā gada trešo ceturksni, IKP salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri koriģētiem datiem, pieauga par 0,8%.

Statistikas pārvaldē norāda, ka ražojošo nozaru pievienotā vērtība 2023.gadā samazinājās par 1,4%, bet pakalpojumu nozaru - pieauga par 0,8%.

Lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozares apmērs pērn samazinājās par 8,1%, ko veicināja produkcijas apmēra samazinājums augkopībā un lopkopībā par 7,8% un mežsaimniecībā un mežizstrādē - par 9,2%, kamēr zivsaimniecības nozarē bija pieaugums par 2,2%.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā ceturksnī salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, pieaudzis par 0,8%, salīdzinot ar 2022.gada attiecīgo periodu, aģentūrai LETA pavēstīja Centrālajā statistikas pārvaldē.

Savukārt, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas IKP 2023.gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2022.gada attiecīgo periodu, palielinājies par 0,4%.

Vienlaikus šogad pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni - 2022.gada ceturto ceturksni - Latvijas IKP salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, audzis par 0,6%.

2023.gada pirmajā ceturksnī Latvijas IKP faktiskajās cenās bija 9,149 miljardi eiro.

Statistikas pārvaldē norāda, ka 2023.gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu kopējās pievienotās vērtības izmaiņas (pieaugums par 0,7%) ietekmēja pakalpojumu nozaru pieaugums par 1,2% un ražojošo nozaru samazinājums par 0,1%.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad deviņos mēnešos salīdzināmajās cenās samazinājies par 0,6%, salīdzinot ar 2022.gada attiecīgo periodu, tostarp trešajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, IKP samazinājies par 0,7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Vienlaikus 2023.gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, proti, šā gada otro ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas IKP pieaudzis par 0,2%.

Faktiskajās cenās Latvijas IKP šogad deviņos mēnešos pieaudzis par 5,5%, un bija 29,9 miljardu eiro apmērā, tostarp trešajā ceturksnī - 10,577 miljardu eiro apmērā.

Trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu kopējā pievienotā vērtība samazinājusies par 1,1%, pakalpojumu nozarēm saglabājoties iepriekšējā gada līmenī, bet ražojošām nozarēm samazinoties par 4%.

Lauksaimniecības nozarē novērots samazinājums par 9,4%, ko ietekmēja augkopības nozares novērtējums (kritums par 11,2%) un pieaugums lopkopībā (par 0,6%). Zivsaimniecības nozarē vērojams kritums par 6,2%, kā arī samazinājumu par 13,8% uzrādījusi mežsaimniecības un mežizstrādes nozare.