Iepriekš nolemto akcīzes nodokļa likmju spēkā stāšanās gada 1. martā Latviju padarīs par dārgākā alkohola valsti reģionā, kā rezultātā plānoto ieņēmumu nebūs, turklāt iespējami tādi blakusefekti kā nelegālā alkohola straujš kāpums, tāpēc šīs likmes jāmaina.

Tāds ieteikums skanēja no uzņēmējiem Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē. Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis aicināja parlamentāriešus nekavējoties ķerties pie akcīzes nodokļa likuma grozījumiem, lai lai akcīzes likmes alkoholam Latvijā 1. martā nebūtu augstākas kā Lietuvā un Igaunijā.

Attiecībā par iecerēto akcīzes nodokļa likmju pieaugumu alkoholiskajiem dzērieniem vēl būs diskusija parlamentā, kurā tad arī varētu nolemt - saglabāt pašreizējās likmes, tās paaugstināt, piemēram, par 5%, 10%, vai arī ļaut tām pieaugt līdz likumā paredzētajām ar visām no tā izrietošajām sekām.

Papildu ierobežojumi legālā alkohola tirdzniecībai Rīgā, visticamāk, radītu negatīvas sekas gan iedzīvotājiem, gan tirgotājiem, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Rīgas pašvaldība saņēmusi iedzīvotāju sūdzības par mazo veikalu un kafejnīcu darbību mikrorajonos, tāpēc tiek domāts, kādus pasākumus varētu ieviest, lai ierobežotu un sakārtotu legālā alkohola tirdzniecību pilsētā. Tomēr, šo jautājumu apspriežot Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejā, konkrēti risinājumi vai lēmumi netika pieņemti, tāpēc pagaidām jauni ierobežojumi netiks ieviesti. Komitejas priekšsēdētājs Dainis Turlais norāda, ka jautājums skar mazos veikaliņus tā saucamajos guļamrajonos, kuri kafejnīcu statusā alkoholu tirgo visu diennakti.

Dažādi ierosinājumi

Rīgas domes Labklājības un Izglītības, kultūras un sporta departamenti piedāvā alkohola tirdzniecību nodalīt atsevišķi. Veikalā tiek pirkti alkoholiskie dzērieni aizvērtā veidā, līdzņemšanai, bet kafejnīca ir telpa, kas aprīkota ar iespēju uzkavēties un uz vietas lietot pieejamo produkciju, neparedzot to līdzņemšanai. Tajā arī nav iespējas iegādāties preces, kuras var nopirkt parastos veikalos. Savukārt veikals–kafejnīca ir telpa, kas ir atdalīta un kurā ir alkohola tirdzniecības ierobežojumi – līdz plkst. 22. Ir piedāvāts daudzveidot licences, kā arī pieejamajos dokumentos piedāvāts noteikt alkohola tirdzniecības aizliegumu alkoholu veikalā tirgot no plkst. 19 līdz plkst. 10, aizliegt alkoholu veikalos tirgot svētdienās, kā arī vairākkārt palielināt licences maksu kafejnīcām, ja alkohols tiek tirgots nakts laikā. Arī Rīgas pašvaldības policija (RPP) atzīmē, ka nepieciešams definēt vietas statusu, uz kurām attiecas izņēmums. RPP ieskatā, būtu jābūt trim licenču veidiem – mazumtirdzniecībai veikalā promnešanai, mazumtirdzniecībai kafejnīcā, bārā vai restorānā un mazumtirdzniecībai kafejnīcā, bārā, restorānā laikā no plkst. 22 līdz 8. Tai pašā laikā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāve Baiba Šmite-Roķe uzsver, ka ierobežojumi nerisinās problēmas, kas rodas alkohola lietošanas dēļ. Tieši otrādi – tie var palielināt nelegālā alkohola pārdošanas apjomus. Tas jau ir pierādījies. Proti, 2002. gadā Latvijā alkohola tirdzniecība pēc 22 tika aizliegta, bet alkohola patēriņš palielinājās. Savukārt 2009. gadā akcīzes nodoklis tika celts divas reizes, un patēriņš samazinājās. «Ierobežojot legālo patēriņu, alkohola patēriņš nemazinās, bet gan veicina nelegālā alkohola patēriņu,» uzsver B. Šmite-Roķe.

Saeima jau rīt, 20.jūnijā, plāno lemt par akcīzes nodokļa samazināšanu stiprajam alkoholam, tādējādi to samazinot par 15%.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputātu vairākums šodien piekrita likumprojektu par grozījumiem likumā par akcīzes nodokli iekļaut rītdienas parlamenta sēdes darba kārtībā.

Komisija tāpat lūgs minētajam likumprojektam noteikt steidzamību, vienlaikus lūdzot likumprojektu divos lasījumos izskatīt vienā sēdē, proti, rīt.

Komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars (AP) uzsvēra, ka Igaunija ļoti strauji pieņēmusi grozījumus akcīzes likumā un tas ietekmē Latvijas pierobežas nodarbinātību un ieņēmumus valsts budžetā. «Normāli jau šādas darbības notiek, valstīm aizkulisēs sazinoties un nedarot straujas kustības. Bet, ņemot vērā, ka tas tomēr noticis strauji, mums par nožēlu jāpieņem šādi īstermiņa risinājumi,» teica Bondars.

Pēdējo desmit gadu laikā – no 2008. gada līdz 2018. gadam – Latvijā stiprā alkohola akcīzes nodoklis ir paaugstināts par 86%, taču reālais alkohola patēriņš valstī nav mainījies.

Tas apliecina, ka alkohola cenai, kas tiek regulēta ar akcīzes nodokļa lielumu, nav galvenā nozīme alkohola lietošanas paradumu izmaiņās, bet tam nepieciešami arī citi pasākumi, īpaši nelegālā alkohola patēriņa mazināšanai. Joprojām apmēram 15% alkohola Latvijā tiek iegādāti nelegālajā tirgū.

Latvijā no 2020. gada 1. marta ir paredzēta kārtējā alkohola akcīzes nodokļa paaugstināšana par 30%. LANA jau iepriekš ir brīdinājusi par negatīvajām ekonomiskajām sekām, ko šāds solis var atstāt, taču tagad veiktā izpēte apliecina, ka pēc akcīzes paaugstināšanas arī pozitīvas sociālās sekas (mazāka alkohola lietošana) nav sagaidāmas. LANA aprēķini liecina, ka alkohola akcīzes kāpums samazinās valsts budžeta ieņēmumus vismaz par 37 miljoniem.

Igaunijas Nodokļu un muitas pārvalde secinājusi, ka tā dēvētais alkohola tūrisms uz Latviju Igaunijas valsts budžetam pērn izmaksājis apmēram 30 miljonus eiro negūtu alkohola akcīzes nodokļa ieņēmumu - krietni vairāk, nekā prognozēja Finanšu ministrija, raksta avīze «Postimees».

Pārvaldes dati liecina, ka alkohola akcīzes nodokļa ieņēmumi 2017.gadā bijuši 227 miljoni eiro - par 33 miljoniem eiro mazāk, nekā cerēts, un par aptuveni 10% mazāk nekā gadu iepriekš, kad akcīzes nodokļa likmes bija krietni zemākas.

Finanšu ministrija pagājušajā vasarā izteica prognozes, ka igauņu braucieni uz Latviju pēc stiprajiem dzērieniem un alus radīs budžetā aptuveni 20 miljonu eiro «caurumu».

Zaudējumiem var pieskaitīt arī negūtos ieņēmumus no degvielas akcīzes nodokļa, jo izrādījies, ka autovadītāji, īpaši kravas transporta šoferi, degvielu cenšas uzpildīt Latvijā. Pārvalde aplēsusi, ka degvielas pirkšana ārpus Igaunijas līdz pagājušā gada beigām pieaugusi par 40 miljoniem litru. Tas nozīmē, ka no degvielas akcīzes nodokļa Igaunija nav guvusi aptuveni 20 miljonus eiro, tātad kopumā budžetam gājuši secen apmēram 50 miljoni, raksta avīze.

Igaunijas Austrumviru apriņķa Līmalas ciemā par 580 tūkstošiem eiro tiks būvēts jūrniecības tematikai veltīts muzejs un bibliotēka, kurā tiks aplūkota plašā alkohola kontrabanda starp Igauniju un Somiju 1920.-1940.gadā.

«Jaunais muzejs būs veltīts alkohola kontrabandai tieši no piekrastes iedzīvotāju viedokļa, jo šo tematu var aplūkot divējādi. Piemēram, profesors Raimo Pullats savā grāmatā Viinameri (Degvīna jūra) šo stāstu aplūkoja no valsts un varasiestāžu viedokļa,» ziņu aģentūrai BNS sacīja muzeju pārvaldošās kompānijas Trogar valdes loceklis Hanness Pritss.

«Atbilstoši senām piekrastes normām, alkohola kontrabandai ir ļoti vienkārša loģika - viss, ko sniedz jūra, ir likumīga peļņa. Zivis, kuģu vraki vai kontrabandas alkohols vai citas preces, jo piekrastē vienmēr ir notikusi kontrabanda. Vienkārši noteiktos periodos tā bijusi aktīvāka, bet citos periodos - mazāk izteikta -, un parasti tas saistīts ar ne tiem saprātīgākajiem valsts lēmumiem,» klāstīja Pritss.

Ja Latvijā no nākamā gada marta plānotajā apjomā tiks palielināts akcīzes nodoklis alkoholam, ir sagaidāms ievērojams cenu kāpums un pircējiem veikalā par litru stiprā alkohola būs jāmaksā vidēji par 3 eiro vairāk, brīdina Latvijas Alkohola nozares asociācija (LANA).

Tik liels cenas pieaugums ievērojami samazinās tirgus apjomu Latvijā un nodokļu ieņēmumus valsts budžetā. Kā zināms, akcīzes nodokļa likmju paaugstināšana tiek plānota nodokļa reformas ietvaros, ko valsts uzsāka 2017. gadā, atgādina LANA izpilddirektors Dāvis Vītols.

Ar akcīzes nodokļa paaugstinājumu tika paredzēts kompensēt ieņēmumu samazinājumu citos budžeta posteņos. Plāns paredz palielināt stiprā alkohola akcīzi jau no 2020. gada 1. marta par 30%.

Būtisko akcīzes kāpumu un tās negatīvo ietekmi uz nodokļu ieņēmumiem var apturēt Saeimas deputāti, pieņemot grozījumus likumā un apturot alkohola akcīzes straujo kāpumu, uzsver D. Vītols.

Pirmais akcīzes nodokļa paaugstinājums notika jau 2018. gada sākumā. Ņemot vērā ekonomisko izaugsmi un lielo Igaunijas pierobežas tirdzniecības apjomu (vid. 20% no kopējā stiprā alkohola tirgus Latvijā), akcīzes nodokļa ieņēmumi 2018. gadā pildījās labi.

Kontrabandas alkohola iznīcināšanu jau vairākus gadus Rīgā, Piedrujas ielā veic Nodrošinājuma valsts aģentūras darbinieki.

Aģentūras teritorijā konfiscētais alkohols tiek uzglabātas līdz brīdim, kad tiek dots rīkojums to iznīcināt.

2016.gadā Valsts policija (VP) konfiscēja 99 739,23 litrus nelegālā alkohola, 2017. gadā - 107 163,57 litrus, 2018. gadā - 83 003,66 litrus, bet šā gada pirmajos trīs mēnešos - 15 101,37 litrus.

Nelegālā alkohola atsavināšanu veic arī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvalde. Pēc VID sniegtās informācijas, 2017. gadā Muitas pārvalde atsavinājusi 5809 litrus kontrabandas alkohola, bet 2018. gadā - 91 526 litrus. Tādējādi kontrabandas alkohola apjoms pieaudzis 16 reizes.

Db.lv bija iespēja vērot, kā tiek iznīcināts kontrabandas alkohols. Saskaņā ar likumu, dienā ļauts iznīcināt 500 litrus.

Veselības ministrija rosina aizliegt visu alkoholisko dzērienu reklāmu televīzijā, radio un internetā. Tāpat plānots ierobežot alkoholisko dzērienu pieejamību, aizliedzot alkoholisko dzērienu pārdošanu degvielas uzpildes stacijās.

Tajā pašā laikā Latvijas Reklāmas asociācijas pārstāvji norāda, ka Latvijā jau pastāv reklāmas ierobežojumi stiprajam alkoholam un jauni aizliegumi radīs lielus finansiālus zaudējumus. Alkohola ražotājiem, veidojot reklāmas, ir jābūt skaidrai izpratnei par to, ko viņi vēlas pateikt patērētājiem. Ar pārdomātu komunikāciju varam veidot alkohola lietošanas kultūru, nevis mudināt domāt, ka svētki bez alkohola nav iespējami.

Alkohola reklāma – pirmais, ko redz Latvijas viesi

Jautājums par alkohola reklāmas aizliegumu nav viennozīmīgs – no vienas puses kā mārketinga eksperte vēlos uzsvērt, ka nav pareizi vienai nozarei aizliegt reklāmu, no otras puses – kā pilsoniski aktīvs cilvēks – vēlos, lai mūsu sabiedrība ir veselīga, ar izpratni un augstu atbildības sajūtu un, lai milzīgs plakāts ar informāciju par alkohola iegādes iespējām nebūtu pirmais, ko cilvēki ierauga, iebraucot Latvijā.

Īrijā uz alkoholisko dzērienu iepakojuma būs būs jāatrodas brīdinājumam, ka alkohols izraisa vēzi, paredz Īrijas parlamenta augšpalātas trešdien pieņemtais likums.

Tas arī noteic minimālo cenu dažādiem alkoholisko dzērienu veidiem un ierobežo to reklamēšanu, tostarp aizliedz alkohola reklāmas parkos, autobusu pieturās un dzelzceļa stacijās.

Uz grādīgo dzērienu iepakojuma būs arī jānorāda, cik dzērienā ir kaloriju.

Likumprojekts Īrijas parlamentā tika iesniegts pirms trim gadiem, taču sastapās ar spēcīgu dzērienu ražotāju lobija pretestību. Parlamenta apakšpalāta to pieņēma pagājušajā nedēļā.

«Alkohols kaitē mūsu veselībai, tas nodara postu mūsu sabiedrībai, ģimenēm, un šajā likumā paredzēto pasākumu uzdevums ir to mainīt,» pēc likuma pieņemšanas izplatītajā paziņojumā uzsvēris Īrijas veselības ministrs Saimons Hariss.

Šajā piektdienā portāls DB saviem lasītājiem piedāvā ielūkoties tiramisu tapšanas procesā restorānā Bocca Buona.

Bocca Buona dibināts 2016. gadā un atrodas Radisson Park Inn viesnīcā Rīgā. Kopš šī gada janvāra restorānā šefpavāra pienākumus pilda Fabrizio Righetti, kurš iepriekš strādājis dažādās pasaules valstīs, tostarp, Lielbritānijā, Nīderlandē, Lībijā, Monako un Ukrainā. Ierodoties uz Latviju, viņš apņēmies atsvaidzināt un pilnveidot Bocca Buona ēdienkarti. Uzsvars tajā likts uz itāļu ēdieniem, taču viņam patīk meklēt jaunas garšas un produktu kombinācijas.

Tiramisu radies Itālijā un tā nosaukums, tulkojot no itāļu valodas, ir «pacel mani», ar nozīmi uzlabot garastāvokli. Mūsdienās tiek veidotas dažādas tiramisu variācijas, taču oriģinālā recepte ir vienkārša, jāzina tikai daži «triki» tā pagatavošanai, lai deserts būtu gaisīgs.

Līgatnes vīna darītava uz pārējo fona izceļas ar prasmi iemānīt pudelē visdažādākās garšas un smaržas. Produktu portfelī ir 80 dzērienu nosaukumi, piemēram, lāceņu un rabarberu vīns, biešu un burkānu degvīns. Joko, ka tas varot pārcelt no piektdienas uz pirmdienu.

Vīna darītavas īpašnieks Ainārs Vanags ir gandarīts, ka ābolu ledus vīnu savas vizītes laikā Latvijā ir atzinīgi novērtējis Francijas prezidents Emanuels Makrons. Uzņēmuma darbā ir iesaistījušies visi ģimenes locekļi, kā arī nodarbināti vairāk nekā 100 tūkstoši čaklu darbinieču – bišu. Šogad pēc vairāku gadu eksperimentiem ir izdevies arī medus vīns, kam pievienota bišu maize un propoliss. Uzņēmuma trumpis ir vietējās izejvielas – vīni tiek gatavoti no Gaujas Nacionālā parka teritorijā augušām ogām, augļiem, augiem un ziediem.

Desmit gadu laikā, kopš valdība ir devusi zaļo gaismu mazajām alkohola darītavām, Latvijā tās ir savairojušās kā sēnes pēc lietus. Līgatnes vīna darītava bija viena no pirmajām. Kādu tirgus nišu desmit gadu laikā Līgatnes vīni ir ieņēmuši? Kā tie atšķiras no pārējiem?

Lai gan pirmā atbilde, kas nāk prātā daudziem, ir: «Ak, Dievs, protams, nē!»–, tomēr tas ir miljons dolāru vērts jautājums

Katrā valstī, katrā nozarē un katrā uzņēmumā ir savas alkohola lietošanas tradīcijas. Turklāt tās ir mainījušās līdzi laikam. Piemēram, ASV pagājušā gadsimta 70. un 80. gados birojos, īpaši radošajās aģentūrās un žurnālu redakcijās, alkohola lietošana darba vietā, tāpat kā smēķēšana pie darba galda, bija izplatīta. Būsim godīgi, pirms pāris desmitgadēm dzeršana darbā bija bieža parādība arī Latvijas radošajās un ne tik radošajās aprindās. Mūsdienās tas ir sastopams krietni retāk.

Alkoholisko dzērienu eksperts Jānis Kaļķis uzsver, ka mūsdienās Latvijā pret alkohola lietošanu darba vietā, pat sarunās ar biznesa partneriem, attieksme ir ļoti rezervēta. Vairāki aptaujātie lielo uzņēmumu vadītāji noliedza, ka viņiem kabinetos būtu apslēpts bārs ar alkoholiskajiem dzērieniem. Parastā dominējošā atbilde bija: sarunās ar lielajiem klientiem vai biznesa partneriem alkohols tiek lietots, izejot pusdienās vai vakariņās, taču ne kabinetā.

Baltijas valstu iedzīvotāji ļoti labprāt iepērkas ārzemēs, visbiežāk kaimiņvalstīs, tam kopumā tērējot vairāk nekā miljardu eiro gada laikā. Šādi dati iegūti pētījumā par Baltijas valstu patērētāju izvēlēm, ko veica Nīderlandē dibinātais pētījumu institūts «Regionplan Policy Research» un profesionālo pakalpojumu kompānija «EY».

Pēc ekspertu skaidrojuma, šāda mēroga iepirkšanās ārzemēs skaidrojama ar zemiem ienākumiem un produktu cenu atšķirībām dažādās valstīs.

Katrs otrais Baltijas valstu iedzīvotājs pērk produktus vai mājsaimniecības preces ārzemēs vismaz reizi gadā. Visvairāk ārzemēs iepērkas Igaunijas iedzīvotāji – 56%, bet latvieši un lietuvieši dodas uz kaimiņvalstīm nedaudz retāk - attiecīgi 52% un 49%.

«Iemesli tam, ka Baltijas valstu iedzīvotāji iepērkas ārzemēs ir dažādi. Ienākumiem palielinoties, Baltijas valstu iedzīvotāji kļūst aizvien mobilāki. Palielinās arī tiešo avioreisu un attiecīgi lidojumu skaits no Baltijas valstīm, kas ir attīstīto valstu iezīme. Tomēr pētījums atklāja vēl kādu fenomenu - Baltijas valstis izceļas ar lielu skaitu «ekonomisko tūristu». Liela daļa Baltijas valstu iedzīvotāju regulāri dodas uz ārzemēm, lai iegādātos lētākas preces un pakalpojumus,» uzsver «Regionplan» pētnieks Ježijs Strātmeijers (Jerzy Straatmeijer), kura vadībā veikts šis pētījums.

Igaunijas Nodokļu un muitas departaments plāno visus robežšķērsošanas punktus aprīkot ar videokamerām, kas fiksē automašīnas reģistrācijas numura zīmi, tādā veidā pastiprinot cīņu pret plašu alkohola ievešanu no Latvijas.

Par to, atsaucoties uz laikrakstu Postimees, pirmdien vēstīja Igaunijas sabiedriskā raidorganizācija ERR.

Vienlaikus Nodokļu un muitas departaments vēlas panākt likuma grozījumus, kas ļautu starp cilvēkiem, kas pār robežu ieved Latvijā iegādātus alkoholiskos dzērienus, atklāt tos, kas pēc tam tos pārdod tālāk Igaunijā.

Katrs pieaugušais, kas Igaunijā ierodas no citas ES dalībvalsts, savām vajadzībām drīkst ievest līdz 110 litriem alus, līdz 90 litriem vīna un līdz desmit litriem stipro alkoholisko dzērienu, kā arī 20 litrus citu alkoholisko dzērienu, kuros alkohola saturs nepārsniedz 22%.

Igaunijas Nodokļu un muitas departaments gatavojas situācijai, kad alkohola akcīzes nodokļa pieauguma Igaunijā dēļ veidosies nelegāli tīkli, kuros tiks tirgots no Latvijas ievests alkohols.

Ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2021. gadā ir pieaudzis par 1,1%, sasniedzot 26,6% no iekšzemes kopprodukta. Naudas izteiksmē, kopējie zaudētie nodokļu ieņēmumi no ēnu ekonomikas Latvijā, pārsniedz 2,7 miljardus eiro, liecina publiskotie Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” rezultāti.

Covid-19 pandēmijas ietekmē ēnu ekonomikas apjoms 2021. gadā ir pieaudzis arī Lietuvā un Igaunijā.

Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa aprēķiniem, kas tiek veikti Baltijas valstīs kopš 2009. gada, ēnu ekonomikas līmenim Latvijā bija tendence mazināties 2015. un 2016. gadā, kad tas sasniedza, attiecīgi 21,3% un 20,7% no IKP. Savukārt turpmākajos gados, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā vai nu būtiski nemainījās, vai arī pieauga: 2017. gadā ēnu ekonomika Latvijā bija 22,0% no IKP, 2018. gadā - 24,2%, 2019. gadā - 23,9%, 2020. gadā 25,5%, bet 2021 gadā - 26,6% no IKP.

Ēnu ekonomikas pieaugums 2021. gadā ir vērojams arī Lietuvā un Igaunijā. Proti, salīdzinājumā ar 2020. gadu, Igaunijā ēnu ekonomika 2021. gadā palielinājusies par 2,5%, sasniedzot 19,0% no IKP. Igaunijā, šis ir augstākais ēnu ekonomikas rādītājs kopš 2012. gada, kad ēnu ekonomikas apjoms bija 19,2% no IKP. Savukārt Lietuvā ēnu ekonomikas apjoms 2021. gadā palielinājies pat par 2.7%, sasniedzot 23,1% no IKP. Lietuvā šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs kopš 2009. gada. Tādējādi, visticamāk, tieši Covid-19 pandēmijas ietekmē, ēnu ekonomika 2021. gadā ir palielinājusies visās trīs Baltijas valstīs. Lai gan starpība starp ēnu ekonomikas apjomu Latvijā un Lietuvā ir salīdzinošo mazāka kā novērtos iepriekšējos gadus, tomēr tā joprojām ir visaugstākā tieši Latvijā.

Igaunijas alkoholisko dzērienu mazumtirgotāji norāda, ka joprojām aktīva ir pārrobežu tirdzniecība ar Latviju, turklāt tagad Igaunijas iedzīvotāji Latvijā iegādājas ne tikai lētākus alkoholiskos dzērienus, bet arī jaunos tabakas produktus.

Alkohola cenu atšķirība Igaunijā un Latvijā joprojām ir liela, lai gan Igaunija pagājušajā vasarā samazināja akcīzes nodokli alkoholam ar mērķi samazināt pārrobežu tirdzniecību, sacīja alkoholisko dzērienu veikalu tīkla "Alko1000" vadītājs Einars Visnapū.

"Cilvēki kļūdījās. Medijos rakstīja, ka Igaunija akcīzes nodokli samazinājusi par 25% un alkohols tagad mūsu valstī ir lēts - tas pilnīgi noteikti nav lēts. Cenu atšķirība ar Latviju pašlaik ir tikpat liela, cik tā bija sākumā, iespējams pat vēl lielāka," Visnapū otrdien teica ziņu aģentūrai BNS.

Savukārt alkohola mazumtirgotājs "Superalko" otrdien paziņoja, ka veikalos Latvijas robežas pusē pēdējā laikā strauji pieaugusi inovatīvo tabakas produktu, piemēram, elektronisko cigarešu šķidrumu un karsējamās tabakas produktu tirdzniecība.

Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” rezultāti liecina, ka ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2022. gadā saglabājies gandrīz 2021. gada līmenī: 26,5% no IKP, samazinoties tikai par -0,1 procentpunktiem.

Salīdzinoši būtiskāk ēnu ekonomika ir mazinājusies Igaunijā, savukārt Lietuvā vērojams ēnu ekonomikas apjoma pieaugums.

Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa aprēķiniem, kas tiek veikti Baltijas valstīs kopš 2009. gada, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā kopš 2016. gada, ar nelielu izņēmumu 2019. gadā, ir bijis ar pieaugošu tendenci: 20,7% no IKP 2016. gadā, 24,2% no IKP 2018. gadā, 25,5% no IKP 2020. gadā. 2021. gadā ēnu ekonomika Latvijā pieauga līdz 26,6% no IKP, bet 2022. gadā pavisam nedaudz mazinājās, sasniedzot 26,5% no IKP.

Salīdzinoši vairāk ēnu ekonomikas apjoms 2022. gadā ir mazinājies Igaunijā: par 1.0 procentpunktiem, salīdzinot ar 2021. gadu, sasniedzot 18,0% no IKP. Savukārt Lietuvā 2022. gadā ēnu ekonomikas apjoms ir pieaudzis par 2,7 procentpunktiem un sasniedz 25,8% no IKP. Lietuvā šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs kopš 2009. gada, kad tika uzsākts ēnu ekonomikas Baltijas valstīs pētījums. Kopumā, jaunākie pētījuma rezultāti norāda, ka ēnu ekonomikas apjoms Lietuvā ir pietuvinājies ēnu ekonomikas līmenim Latvijā, savukārt Igaunijā ēnu ekonomika ir izteikti mazāka.

Valka pārvērtusies par alkohola tirdzniecības galvaspilsētu; igauņi un somi mūsu valstī turpina ierasties lētāka alkohola meklējumos.

Jāteic, ka igauņi naski ir iesaistījušies arī šī biznesa attīstībā Latvijā. Tā, piemēram, igauņiem piederošā kompānija SIA ET Invest 2015. gadā izveidoja veikalu Alko 1000 Market Valkā, Apē, Ainažos un Grenctālē. «Sākumā veikals bija pavisam neliels, taču šo gadu laikā esam ievērojami paplašinājuši telpas. Nekad iepriekš nebijām domājuši, ka šis bizness Valkā būs tik sekmīgs. Paplašinot veikalu, mums šķita, ka visiem dzērieniem būs vairāk vietas, taču tagad, kad esam krietni lielākās telpās, joprojām šķiet, ka arī tagad vietas ir pārāk maz. Bizness patiesi attīstās,» stāsta Mēliss Reiljans (Meelis Reiljan), Alko 1000 Market komunikācijas menedžeris.

Šogad pakāpeniski paaugstinās akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem, kā arī atsevišķiem naftas produktiem, kurus izmanto speciālajās ekonomiskajās zonās (SEZ) un brīvostās.

To paredz grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli", kas iekļauti 2024.gada budžeta likumprojektu pakotnē.

Kā aģentūra LETA informēja Finanšu ministrijā, no 2024.gada 1.marta par cigarešu paciņu (20 cigaretēm) cena varētu pieaugt par 0,49 eiro, par 40 gramiem smēķējamās tabakas cena varētu pieaugt par 0,67 eiro un par cigāriem/cigarillām (10 gabali) cena varētu pieaugt par 0,46 eiro.

Tāpat par karsējamās tabakas paciņu (20 gabaliem) cena varētu pieaugt par 0,21 eiro, par e-šķidruma iepakojuma vienību divi mililitri ("Salt") cena varētu pieaugt par 0,10 eiro, savukārt par iepakojuma vienību 10 mililitri cena varētu pieaugt par 0,48 eiro. Par nikotīna spilventiņiem iepakojuma 14 gramu vienību cena varētu pieaugt par 0,30 eiro.

Jaudīgāka tautsaimniecība ļauj vairāk ieņemt un vairāk tērēt. Baltijas valstu čempione gan nodokļu ieņēmumu, gan arī izdevumu apmērā, rēķinot uz vienu valsts iedzīvotāju, ir Igaunija, jo tajā tautsaimniecība ir jaudīgāka, nekā tā ir ar iedzīvotājiem bagātākajās Latvijā vai Lietuvā.

Tādu ainu rāda a/s BDO Latvia pētījums. Būtībā šie dati ir tikai kārtējais skaudrais atgādinājums par to, cik svarīga ir tautsaimniecība, jo tikai uzņēmēji ir tie, kuri, maksājot nodokļus, uztur sabiedrībai nepieciešamo infrastruktūru un pakalpojumus.

Kopīgais starts

Baltijas valstīm ir kopīga pagātne pēdējo 100 gadu garumā, un arī to neatkarības atgūšanas laiks no PSRS visām ir 1990. gads, kas bija starta brīdis pārmaiņām tautsaimniecībā un būšanai par saimniekiem savā zemē. Tāpat visas trīs Baltijas māsas vienlaikus tika uzņemtas Eiropas Savienībā un NATO, savukārt pievienošanās eirozonai jau parādīja redzamas atšķirības, jo Igaunija to iespēja jau no 2011. gada, Latvija ‒ 2014. gada, bet Lietuva no 2015. gada. Pērnā gada inflācijas apmēros Baltija ir Eiropas čempione ‒ 2023. gada janvārī Latvijas inflācijas līmenis sasniedza 21,5%, kas bija vislielākais starp Baltijas valstīm, Igaunijā tas bija vismazākais – 18,6% ‒, bet Lietuvā tas sasniedza 20%.

No šodienas paaugstinās akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem.

Kā aģentūra LETA informēja Finanšu ministrijā, no 1.marta par cigarešu paciņu (20 cigaretēm) cena varētu pieaugt par 0,49 eiro, par 40 gramiem smēķējamās tabakas cena varētu pieaugt par 0,67 eiro un par cigāriem/cigarillām (10 gabali) cena varētu pieaugt par 0,46 eiro.

Tāpat par karsējamās tabakas paciņu (20 gabaliem) cena varētu pieaugt par 0,21 eiro, par e-šķidruma iepakojuma vienību divi mililitri ("Salt") cena varētu pieaugt par 0,10 eiro, savukārt par iepakojuma vienību 10 mililitri cena varētu pieaugt par 0,48 eiro. Par nikotīna spilventiņiem iepakojuma 14 gramu vienību cena varētu pieaugt par 0,30 eiro.

Savukārt par alkoholiskajiem dzērieniem par vien litru stiprā alkoholiskā dzēriena (degvīns, brendijs u.tml. ar spirta saturu 40%) cena varētu pieaugt par 0,67 eiro, sidra ar alkohola saturu līdz 6% cena varētu pieaugt par 0,07 eiro, vīna vai raudzētā dzēriena virs 6% cena varētu pieaugt par 0,13 eiro un starpproduktu (vermuti) līdz 15% cena varētu pieaugt par 0,13 eiro.

Akcīzes nodokļa likmju atšķirības Baltijas valstu vidū Latvijas valsts budžetam ir ļāvušas iekasēt desmitiem miljonu eiro no alkohola un alus tirdzniecības; par to, vai šī situācija turpināsies, pašlaik skaidrības vēl nav.

Šādi ir nodokļu ekspertu un uzņēmēju secinājumi, vērtējot Finanšu ministrijas datus par Baltijas valstu nodokļiem 2018. gadā. Tā kā Igaunijā ir lielākas darba algas un arī augstāks dzīves līmenis, tad loģiski, ka šajā ziemeļu kaimiņvalstī ir ievērojami augstākas akcīzes nodokļa likmes visiem produktiem, kurus apliek ar šo nodokli, – degvielai, alum, stiprajam alkoholam un tabakas izstrādājumiem. Vienlaikus Latvijas pašreizējās akcīzes nodokļa tāpat kā valsts ģeogrāfiskais novietojums ir pa vidu starp Baltijas valstīm, jo vairumam preču Lietuvā noteiktais akcīzes nodoklis ir nedaudz mazāks par Latvijā esošajām likmēm, izņemot alu.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Augustā apritēja divi gadi, kopš Krievijas Federācija noteikusi sankcijas Eiropas Savienības, t.sk., Latvijas pārtikas produktiem. Vai divi gadi Latvijas eksportētājiem ir bijis pietiekošs laiks, lai kompensētu Krievijas tirgus zaudēšanu un atrastu jaunus noieta tirgus?

Kopējais Latvijas preču eksports 2015. gadā pieauga par 1,1%, kas vērtējams kā labs sniegums, ņemot vērā Krievijas noteikto embargo pārtikai un sarežģīto un nelabvēlīgo situāciju vairākos Latvijas eksporta tirgos. Diemžēl šogad Latvijas ārējās tirdzniecības rādītāji pārsvarā atrodas negatīvajā zonā, un šā gada astoņos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu preču eksports ir sarucis par 1,5%.

Nav šaubu, ka 2015. gadā Latvijas kopējo preču eksporta izaugsmi būtiski bremzēja eksporta kritums uz Krieviju, kas salīdzinājumā ar 2014. gadu saruka par 24%. Tomēr preču eksportu uz Krieviju nesamazināja tikai sekas, ko izraisīja 2014. gada 7. augustā Krievijas noteiktais embargo liellopu gaļai, cūkgaļai, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieram, pienam, piena produktiem un 2015. gada 4. jūnijā pasludinātais beztermiņa aizliegums visam Latvijas zvejas produktu eksportam uz Krieviju.

Nākamais budžets būs nopietns tests valdībai. Dienvidu kaimiņi plāno celt ne tikai minimālo algu līdz 607 eiro, bet arī paaugstināt neapliekamo minimumu līdz 400 eiro. Tā tvīto ekonomists Dainis Gašpuitis, ar dienvidu kaimiņiem domājot, protams, Lietuvu.

Jāpiebilst, ka Igaunijā jau pašlaik minimālā alga ir 540 eiro, bet neapliekamais minimums – 500 eiro. Latvijā minimālā alga ir 430 eiro kombinācijā ar ļoti sarežģīto diferencēto neapliekamo minimumu, no kura visvairāk iegūst strādājošie bez apgādājamiem. Tiesa, ir arī neliels prieciņš – alkohols mums ir lētāks nekā igauņiem. Ja nopietni, tas nozīmē, ka Latvija būs Baltijas valsts ar viszemāko minimālo algu un nedraudzīgāko neapliekamā minimuma sistēmu, kas noteikti nemazina nevienlīdzību, bet padziļina strādājošo nabadzību. Jāteic, ka viena no Latvijas lielākajām problēmām, kuru ir samērā grūti atrisināt, ir strādājošo cilvēku nabadzība. Ja, saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 20% nodarbināto jeb piektā daļa saņem minimālo algu, kas uz rokas ir tikai nedaudz virs 300 eiro, tad secināms ir tikai viens: Latvijā ir vesela grupa cilvēku, kas strādā algotu darbu, taču pēc būtības atrodas uz nabadzības sliekšņa. Nenoliedzami, daļa no šiem cilvēkiem saņem algu arī aploksnē, taču ne jau visi 20%. Šiem cilvēkiem nevar arī palīdzēt ar neapliekamā minimuma celšanu, jo, nosakot to, piemēram, 500 eiro apmērā kā Igaunijā, minimālās algas saņēmēji to nevarēs izmantot pilnā apmērā, jo ir pārāk mazi ienākumi. Vispār jāteic, ka strādājošiem ar salīdzinoši zemiem ienākumiem nav iespējams palīdzēt ar fiskāliem instrumentiem. Tiklīdz neapliekamais minimums un atvieglojumi par apgādājamiem pārsniedz darba algu, tā strādājošais tos nevar izmantot pilnā apmērā. Tas pats attiecas uz attaisnotajiem izdevumiem par veselību un izglītību un uzkrājumiem trešajā pensiju līmenī. Proti, ja divu bērnu māmiņas neapliekamais minimums kopā ar atvieglojumiem par diviem bērniem ir algas apmērā vai to pārsniedz, attaisnotos izdevumus izmantot nav iespējams. Tātad ar neapliekamā minimuma un atvieglojumu par apgādājamiem celšanu vien strādājošiem ar zemiem ienākumiem palīdzēt nevar. Ir jāceļ minimālā alga, pret ko gan iebilst darba devēji. Taču, ja pašreizējos Latvijas ekonomikas apstākļos uzņēmēji apgalvo, ka minimālā alga, piemēram, 500 vai 550 eiro bruto apmērā ir pārmēru liels slogs, tad, domāju, ir visas tiesības jautāt, vai šādam biznesam ir jēga pastāvēt. Vislabākais variants, protams, ir gan minimālās algas, gan neapliekamā minimuma vienlaicīga palielināšana. Tas gan atkarīgs no budžeta iespējām. Taču jāuzsver - minimālās algas celšana ir jārisina nekavējoties. Tas nav normāli, ja strādājošs cilvēks, kas nodarbināts pilnas slodzes darbā, uz rokas saņem atalgojumu, kas ir vienāds ar Centrālās statistikas pārvaldes aprēķināto nabadzības riska slieksni. Tas jāapzinās arī uzņēmējiem un jāsaprot, ka nevar savu konkurētspēju balstīt uz nabadzības rēķina.