Igauņu A. Le Coq: mūsu mērķis ir būt pirmajiem vai otrajiem, trešā vieta neder

Pašmāju tirgus ir nozīmīgs, bet izaugsmi saistām ar eksportu, sarunā atzīst Igaunijā lielākā dzērienu ražošanas uzņēmuma A. Le Coq izpilddirektors Tarmo Nops.

Lielākais alus ražotājs, viens no labākajiem darba devējiem Igaunijā, pelnošākais starp pārtikas ražotājiem – Tartu uzņēmumam A. Le Coq ir vesela rinda titulu. Londonā 1807. gadā. Alberts Le Koks (Albert Le Coq) nodibinājis kompāniju, lai tirgotos ar Eiropu un Krieviju. Eksportēt alu no Anglijas uz Krieviju gan esot bijis dārgi, turklāt no citas valsts bijis grūti aizsargāt preču zīmi – tolaik daudzi Krievijas brūži sākuši ražot tāda paša nosaukuma alu. Tāpēc A. Le Coq nolēmis sākt ražošanu Krievijas impērijas teritorijā un nopirka brūzi Tartu.

Pēc 1940. gada brūzis tika nacionalizēts un padomju laikos nesa Tartu alus darītavas vārdu, bet pēc neatkarības atjaunošanas tapa privatizēts, un kopš 1997. gada pieder otrai lielākajai Somijas alusdarītavai Olvi. Kopš tā laika A. Le Coq vada Tarmo Nops (Tarmo Noop).

Pirmajos divos gados, ieguldot aptuveni 23 miljonus eiro, tika uzbūvēta rūpnīca. Jaunā īpašnieka paspārnē A. Le Coq nomērķēja uz lielākā dzērienu ražotāja vietu Igaunijā, un jau 2002. gadā mērķis tika sasniegts. Četrus gadus vēlāk tas kļuva par līderi alus ražošanā. Pašlaik A. Le Coq portfelī ir astoņas produktu grupas. Aptuveni pusi (53%) veido alus, nākamās lielākās produktu grupas ir gāzētie dzērieni (12%) un sulas (12%).

«Mūsu mērķis ir būt pirmajiem vai otrajiem visās produktu grupās, kuras ražojam. Trešā vieta mūs neapmierina, jo tā ienes pārāk maz peļņas,» uzsver T. Nops. Viņa vadītais uzņēmums tiek dēvēts par veiksmes stāstu gan Igaunijā, gan Olvi grupā. Tā apgrozījums pēdējos 12 gados ir audzis četrkārtīgi – no 20,8 milj. eiro 2000.gadā līdz 80,4 milj. pērn. Peļņas rādītāji šajā laikā ir palielinājušies trīskārtīgi – no 4,3 miljoniem eiro 2000. gadā līdz 13 miljoniem pērn.

Nozīmīgāko iespēju izaugsmei uzņēmuma vadītājs saredz eksportā. Uz ārējiem tirgiem A. Le Coq sācis skatīties ap 2009. gadu, un pašlaik eksports veido aptuveni 15% apgrozījuma. Eksportā tas koncentrējas uz sidriem un alkoholiskajiem kokteiļiem, jo alus segmentā katrā valstī esot daudz spēcīgāka konkurence, kuras pamata arguments ir nacionāls zīmols.