Alkoholisko dzērienu tirgus joprojām attīstās, bet mainās uzsvari – virzība ir uz vieglākiem dzērieniem, vīnu, ko Baltijas reģionā saražot lielos apjomos nav iespējams.

Tā pievēršanos jauniem segmentiem pamato Ragnars Kitss (Ragnar Kits), Liviko AS pārdošanas vadītājs, SIA Liviko un UAB Liviko valdes loceklis.

Liviko AS ir viena no vecākajām stipro alkoholisko dzērienu ražotnēm Baltijā, bet pēdējā desmitgadē uzņēmums ir pievērsies arī vieglo dzērienu izgatavošanai, kā arī sācis importēt un Baltijā izplatīt vīnu un citus dzērienus. Izveidojot meitas uzņēmumus Latvijā un Lietuvā, Liviko ir izaudzis līdz Baltijas mēroga ražotāju un importētāju.

Krīze Liviko darbību vairāk ir ietekmējusi Latvijā un Lietuvā, mazāk – pašmāju tirgū. 2009. un 2010. gadā Liviko apgrozījums Baltijā bija samazinājies, taču, sākot ar šo gadu, Liviko pārdošanas apjomi ir sākuši palielināties visā reģionā, tostarp Igaunijā pirmajā pusgadā pieaugums bijis ap 20%, Latvijas tirgū – 14%. Igaunijā esot saskatāma izaugsmi, Latvijā kopumā gan vēl ne, taču Liviko meitas kompānija strādājot labi – tai ir izdevies palielināt tirgus daļu.

Kompāniju Brown-Forman, kas ir viena no lielākajiem stipro alkoholisko dzērienu un vīnu ražotājiem ASV, Latvijā un Igaunijā pārstāvēs Liviko.

Liviko importēto preču zīmolu portfeli papildinās arī Jack Daniel's Tennessee viskijs un Finlandia degvīns.

"Ceram, ka mūsu ciešā sadarbībā jau zināmie zīmoli Latvijā un Igaunijā kļūs vēl populārāki. Mēs esam pārliecināti, ka esam atraduši ambiciozu uzņēmumu, kas attīstīs zīmolus, kuri piedzīvo strauju izaugsmi visos galvenajos stipro alkoholisko dzērienu tirgos pasaulē," norāda kompānijas Brown-Forman attīstības direktors Eiropā un austrumu reģionā Kšištovs Matenko.

"Partnerība ar kompāniju Brown-Forman uzņēmumam Liviko ir svarīgs un ilgi gaidīts solis, kas papildinās mūsu starptautisko premium produktu klāstu," norāda Liviko grupas izpilddirektors Janeks Kalvi.

Harju apgabala tiesā par degvīna karteļa veidošanu piespriests sods Baltijas alkohola ražotājam un importētājam Liviko, uzņēmumam Forgola Group un trīs privātpersonām.

Tiesa likumpārkāpējiem noteica apjomīgus naudas sodus, ziņo The Baltic Course, atsaucoties uz LETA. Kompānijas Liviko vadītājam Janekam Kalvi piespriests 719 500 igauņu kronu (32 305 latu) sods, uzņēmuma Forgola Group valdes loceklim Aleksandram Skoblovam - 57 500 kronu (2580 latu) sods, bet uzņēmējam Igoram Zavizionam - 21 750 kronu (977 latu) sods.

Alkohola ražotājam un importētājam Liviko piemērots naudas sods 1,5 miljonu koronu (aptuveni 67 tūkstoši latu) apmērā, bet Forgola Group 750000 kronu (33,7 tūkstoši latu) apmērā. Neviens no lietā apsūdzētajiem gan savu vainu nav atzinis.

Liviko grupā iekļaujas arī Latvijas uzņēmums Liviko, kas ir viens no lielākajiem alkoholisko dzērienu importētājiem un vairumtirgotājiem Latvijā. DB jau vēstīja, ka a/s Liviko savu tirgus daļu Latvijā lēš 15% apmērā.

SIA Cido grupa un alkoholisko dzērienu ražotāja SIA Liviko šodien panāca mierizlīgumu strīdā par preču zīmes izmantošanu reklāmās.

«Strīda pamatā bija lietošanas tiesības divām līdzīgām preču zīmēm - «Īstu vīru alus», uz kuru īpašumtiesības ir Cido Grupa, un «Vīru», kas pieder SIA Liviko. Kaut arī, mūsuprāt, netika pārkāptas preču zīmes «Vīru» tiesības, mums bija svarīgi komunikācijā ar patērētāju turpināt izmantot veiksmīgi ieviesto saukli,» Db.lv skaidroja SIA Liviko pārstāve, zvērināta advokāte Inese Lielpinka.

Abas puses vienojušās par mierizlīgumu, tādējādi tiesvedība pašlaik ir izbeigta. Turpmāk Cido grupa būs tiesīga izmantot gan saukli «Vīru», gan «Īstu vīru alus» savās reklāmās, savukārt Liviko tika atmaksāta kompensācija, kuras apmērs netiek atklāts.

Lai arī kopējais noguldījumu apjoms bankās pieaug, tomēr par tiem izmaksātās peļņas apjoms samazinājies par 40%.

Tādējādi uzņēmumiem un privātpersonām par viņu noguldīto naudu, ko bankas parasti izmanto jaunu kredītu izsniegšanā, gada laikā gar degunu aizgājuši vismaz 60 miljoni latu, bet bankām tas ļāvis būtiski samazināt izdevumus, uzlabot peļņas rādītājus un pat palielināt darbiniekiem algas, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) apkopotā informācija par banku darbības rādītājiem šā gada 30. jūnijā.

Vācija atdziest

Vājie Vācijas ekonomikas dati Latvijai nenozīmē strauju eksporta kritumu, tomēr uzņēmumiem laiks piedomāt par noieta tirgu diversifikāciju.

Vācijas ekonomikas pieaugums šā gada otrajā ceturksnī tikpat kā apstājies, IKP pret šā gada pirmo ceturksni pieaudzis tikai par 0,1%, liecina jaunākie Vācijas Federālās statistikas pārvaldes dati.

Igaunijas alkoholisko dzērienu ražotājs Liviko plāno novirzīt 10-15 miljonus eiro nodokļu naudas ārpus Igaunijas saistībā ar valstī plānoto akcīzes nodokļa likmes paaugstināšanu alkoholam, vēsta raidorganizācija ERR.

Liviko valdes priekšsēdētājs Janeks Kalvi norāda, ka šādas darbības paredzētas, lai nosargātu uzņēmuma konkurētspēju.

«Mēs to nedarām, lai negatīvi ietekmētu Igaunijas valsti, bet gan lai glābtu mūsu uzņēmumu,» uzsver Kalvi.

Viņš uzskata, ka Igaunijas valsts līderi neaptver, ka Igaunija nav sala. «Mums ir kaimiņi Somijā, Latvijā, un pārrobežu tirdzniecība ar kaimiņiem darbojas. Ir žēl noskatīties, kā uz to tiek uzspļauts un Igaunijas konkurētspēja tiek zaudēta šādā veidā. Kā biznesa vadītājam man ir jāpielāgo savs bizness. Mums šis ir izdzīvošanas jautājums, nevis valsts ietekmēšana,» sacīja Kalvi.

SIA Liviko šogad jauna nacionālā degvīna Namejs izstrādē un attīstībā ieguldīs vairāk nekā 100 tūkstošus latu.

Par spīti vērojamajam pirkstpējas kritumam, Liviko uzskata, ka šis laiks ir piemērots jauna produkta ieviešanai, jo degvīns vēl joprojām ir patērētākais stiprā alkohola veids, turklāt ražotāji saskatījuši brīvu nišu premium kategorijas nacionālajam degvīnam Latvijas alkohola tirgū.

Produkta sastāvā tiek izmantots Latvijas spirts un par pamata noieta tirgu tiek uzskatīta Latvija, bet liela uzmanība tiks pievērsta tirdzniecībai arī tā saucamajās tūristu vietās. Liviko grupa ir viens no trim lielākajiem alkohola nozares uzņēmumiem Baltijas valstīs. Kompānija nodarbina ap 100 darbiniekiem Latvijā, 201 darbinieku Igaunijā, un 76 Lietuvā.

Alkohola patēriņš Igaunijā gadu no gada pamazām samazinās, tāpēc Liviko AS attīstības iespējas saredz eksporta tirgos – gan ar savu enkurzīmolu Vana Tallinn, gan šobrīd populāro džinu

Turklāt tieši pēdējā laikā Igaunijas alkoholisko dzērienu tirgū notiek viļņošanās un šūpošanās paaugstinātās akcīzes dēļ, no kā ieguvēji ir te, pāri robežai, stāsta Igaunijas alkohola ražotāja Liviko AS valdes priekšsēdētājs Janeks Kalvi (Janek Kalvi).

Akcīzes turbulence

«Šobrīd situācija ir diezgan turbulenta. Izmaiņas tirgū, normatīvos, visa veida ierobežojumi un regulējums spēcīgi ietekmē biznesu, un mums tam jāpielāgojas,» saka J. Kalvi. Viņš uzskata, ka Latvijas alkohola tirdzniecības juridiskais regulējums ir stabilāks. Igaunijas valdība akcīzes nodokli palielinājusi jau septiņus gadus pēc kārtas. Tas veido lielu daļu no alkohola cenas plauktā, un tad, kad valdība to palielina par 10 vai 15%, tas rada haosu – jo īpaši ražotājiem. «Laikā, kad nevari būt pārliecināts, vai atlaist vai pieņemt cilvēkus, ir sarežģīti vadīt biznesu. Man kā kompānijas vadītājam ir sāpīgi pieņemt lēmumus saistībā ar darbiniekiem, jo īpaši, ja ir jāatlaiž 20 vai 30 cilvēki. Taču tajā pašā laikā man ir atbildība pārējo darbinieku priekšā. Man jāuzver, ka neesam pret akcīzes nodokļa pieaugumu, saprotam, ka vienā brīdī patēriņš ir gājis pārāk tālu un sabiedrībā ir radījis daudz problēmu. Nedzīvojam sapnī, ka katrs igaunis ik gadu lietos vairāk alkohola, tas nav iespējams. Patēriņš katru gadu samazinās, paradumi mainās, cilvēki kļūst gudrāki. Taču tas nenozīmē, ka obligāti ir vajadzīgas ļoti straujas izmaiņas. Tās var radīt pretēju efektu. Kad vēlas mainīt paradumus un kultūru, ir jārēķinās, ka tas vienmēr prasa laiku. Piemēram, pirms 20 gadiem bija ļoti daudz problēmu ar autovadītājiem, kuri neizmantoja drošības jostas. Tagad to izmantošana ir pavisam normāla. Šis piemērs parāda, ka daudzas lietas prasa laiku. Ilgtermiņā alkohola patēriņš samazinās. Valdībai vajadzētu pieņemt saprātīgākus lēmumus, lai noteikumus padarītu stingrākus soli pa solim. Mūsu rekomendācija ir palielināt akcīzes nodokli par 5% gadā. Tas, iespējams, radīs sarežģījumus ražotājiem, taču ne tuvu tādus, kādi tie ir tagad,» saka J. Kalvi.

Līdzīgi kā citās valstīs pasaulē, arī Latvijā šobrīd vērojama džina popularitāte; visaugošākais ir premium segments

Latvijā, līdzīgi kā pārējās Baltijas valstīs, Eiropā valdošās tendences dzērienu modē ienāk ar trīs līdz četru gadu nobīdi. «Varētu teikt, ka arī pie mums šobrīd ir iestājusies «džina renesanse» – atgriežas gan klasiskās džina kokteiļu receptes, gan parādās jauni kokteiļi, kas veicina dzēriena popularitāti un piedāvā jaunas garšas piedzīvojumus,» saka Dana Hasana, Amber Beverage Group komunikācijas vadītāja. Realizācijas dati liecinot, ka Latvijā augošs ir tieši premiālo džinu segments.

Arī dzērienu vairumtirgotāja TriBaltic.lv valdes loceklis Jānis Corndorfs norāda, ka Latvijā lielākais pieaugums ir tieši «premium» un «super premium» kategorijās, kas nozīmē, ka patērētājs izvēlas kvalitāti, nevis kvantitāti. Šī tendence ir vērojama ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē – Lielbritānija un ASV 2016. gadā esot bijis rekordliels pieaugums džina kategorijā. «Džina popularitāti sekmē strauji pieaugušais «craft» džinu ražotāju skaits, kas patērētājiem paver iespēju baudīt dažāda stila un izcelsmes džinus. Džina straujo izaugsmi sekmē arī strauji pieaugušais toniku un miksēto dzērienu piedāvājuma klāsts, kas ļauj patērētajām atklāt jaunas garšu pasaules,» viņš uzskata.

Darbu sākusi virtuālā Nautimus Vīna skola.

Tā veidota ar mērķi atraktīvā veidā atbildēt uz jautājumiem par vīna kultūru un ieteikt noderīgas un praktiskas lietas ikdienai.

Virtuālo Nautimus Vīna skolu izveidojuši un uztur SIA Liviko sadarbībā ar profesionālu vīnzini – someljeru Aigaru Luktiņu.

Virtuālās Vīna skolas interneta vietnē var uzzināt vairāk par vīna vēsturi, ražošanas noslēpumiem, apskatīt video ieteikumus kā atvērt, glabāt vai pasniegt vīnu.

Vīna skolas lappuse tikšot regulāri papildināta ar jaunu materiālu - šeit būs atrodami skaidrojumi par specifiskiem terminiem un varēs saņemt informāciju par vīna ražotājiem no visas pasaules. «Kāds vīns ir vērtīgāks – vecs vai jauns? Kā uzglabāt atvērtu vīnu? Vai klasiskais pieņēmums – sarkanvīns pie gaļas un baltvīns pie zivs vienmēr uztverams par likumu? – arī uz šiem jautājumiem atbildes var meklēt Vīna skolā video stundās,» vēsta Liviko.

Sanfrancisko Pasaules dzērienu konkursā Martini Rosato saņēmis Zelta medaļu kā labākais dzēriens aperitīvu kategorijā, DB informēja SIA Liviko Mārketinga direktors Igors Dobrovoļskis.

Kopumā konkursā piedalījušies vairāk nekā tūkstoš dzērieni no 57 valstīm. Dzērienus «aklajā degustācijā» izvērtēja dzērienu eksperti no visas pasaules.

Martini Pasaules zīmola direktors Paskals Maizere paudis gandarījumu par augsto novērtējumu, ko saņēmis Martini Rosato, kura radīšanai veltīti vairāk gadi.

Savukārt no šā gada 1.janvāra SIA Liviko kļuva par oficiālo Bacardi-Martini grupas pārstāvi un produkcijas izplatītāju Latvijā.

Bacardi-Martini grupa ir viena no vadošajiem alkoholisko dzērienu grupām pasaulē.

Pastāv viedoklis, ka sadārdzinoties legālajam alkoholam, cilvēki vairāk pirks nelegālos dzērienus, kuru tirdzniecība pašlaik netiek apkarota pietiekami efektīvi. Vai tiešām tā?

Vai palielinoties akcizēto alkoholisko dzērienu cenai, uzreiz palielināsies arī nelegālā alkohola patēriņš? Uz šo jautājumu nemaz nav tik viegli atbildēt. Kāpēc? Spriediet paši. Latvijas iedzīvotājiem jau tagad ir pietiekami daudz iespēju iegādāties nelegālo alkoholu. Kā uzskata eksperti, tad stipro alkoholisko dzērienu segmentā nelegālais alkohols veido ap 20 - 30% patēriņa.(1) Jau tagad nelegālais alkohols ir daudz lētāks par legālo, tajā pašā laikā lielākā daļa cilvēku tomēr pērk oficiālu preci, oficiālos veikalos. Kāpēc? Tāpēc, ka tā ir ērtāk, drošāk, prestižāk. Pērkot nelegālu alkoholu, iespējams ieekonomēt vairākus desmitus santīmu vai pat dažus eiro, tomēr ekonomiskie ieguvumi neatsver potenciālos drošības riskus kādus rada nezināmas izcelsmes alkohola lietošana. Ieekonomējot divus eiro, pastāv iespēja iedzīvoties tādās kaitēs, kuru ārstēšana izmaksās tūkstošus eiro vai pat zaudēt dzīvību. Tad nu jājautā vai situācija radikāli mainīsies, ja oficiāli tirgotais alkohols paliks par 10 – 20% dārgāks? Domāju, ka nē. Ja sadārdzinājums būtu 100 – 200%, tad, protams, situācija būtu cita. Taču neliels un pakāpenisks cenu palielinājums alkohola tirdzniecību pagrīdē neiedzīs. Iespējams, ka nelegālā alkohola patēriņš nedaudz palielināsies, taču pieaugums nebūs liels, ja akcīzi celsim pakāpeniski un pārdomāti. Sākumā stiprajam alum un vēl dažām dzērienu kategorijām. Tad, izvērtējot situāciju, arī citos segmentos.

Pastiprinātu muitas noteikumu dēļ Somijas tūristi no Igaunijas izved mazāk alkoholisko dzērienu, kas ir galvenais iemesls Igaunijas alkohola ražotāju finansiālajām problēmām, ceturtdien vēstīja laikraksts Postimees.

Vairāku alkohola veikalu Tallinas ostas tuvumā pārdevēji laikrakstam stāstījuši, ka alkohola pārdošanas somiem apmērs ir krities, jo viņi baidās, ka viņus pieķers Somijas muita.

Tas, ka pagājušā gada otrajā pusē kritās alkohola akcīzes nodokļa ieņēmumi, arī parāda, ka somiem pārdotā alkohola apmērs Igaunijā ir sarucis. Kopumā Igaunijā pērn alkohola akcīzes nodokļa ieņēmumi bija par pieciem miljoniem eiro mazāki nekā iepriekš plānots. Igaunijas alkohola ražotāja Liviko vadītājs Janeks Kalvi apstiprināja, ka bez alkohola akcīzes nodokļa kāpuma, kompānijai problēmas radīja arī pēkšņais tūristu intereses pirkt alkoholiskos dzērienus kritums.

Vairāk nekā 60% no visām Latvijā iegādājamo vīna un grādīgo dzērienu aizmugurējām etiķetēm šogad tiks papildinātas ar sociālās atbildības simboliem, kas atgādinās par atbildīgu alkohola lietošanu, informē Latvijas Alkohola nozares asociācija (LANA). Šī ir pašas nozares iniciatīva un nav saistīta ar likumdošanas prasībām.

Dāvis Vītols, Latvijas Alkohola nozares asociācijas izpilddirektors, skaidro: «Latvijā patēriņam nodotā vīna un grādīgo dzērienu pudeļu aizmugurējām etiķetēm tiks pievienotas norādes - grūtniecēm un transportlīdzekļu vadītājiem, kuri grasās stūrēt, alkoholu lietot nevajadzētu. 2018.gada sākumā mūsu asociācijas biedri sāks jauno etiķešu nomaiņas procesu.»

LANA 2017.gadā veica dažādas sociālās atbildības aktivitātes, piemēram, vasaras mēnešos kampaņa «Ballējies ar stilu» atgādināja jauniešiem par atbildīgu alkohola lietošanu un nepieciešamību dzert ūdeni, ja tiek lietots alkohols. Līdz ar jaunā mācību gada sākšanos rudenī risinājās kampaņa «Vai Tu pārdotu alkoholu savam bērnam?». Tā vērsa uzmanību uz to, ka jāievēro likumdošanā noteiktā prasība uzrādīt personu apliecinošus dokumentus, kā arī informēja par pircēju-pārdevēju abpusējo atbildību, attiecīgi iegādājoties vai pārdodot alkoholiskos dzērienus. LANA biedri pērn iesaistījās dažādās Eiropas iniciatīvās, piemēram, kompānija «Pernod Ricard» pirmajā Eiropas dalībvalstu alkohola lietošanas prevencijas programmā studentiem «Responsible Party» (Atbildīga ballīte) izglītoja jauniešus gan par pārmērīgas alkohola lietošanas riskiem, gan potenciālo negatīvo seku mazināšanas iespējām.

Krievijā minimālā degvīna cena tuvākajā laikā var pārsniegt 100 rubļu robežu par 0,5 l pudeli.

Krievijas domes deputāts Viktors Zvageļskijs norādījis, ka lēmums esot jau pieņemts un nodots saskaņošanai valdībā. Patlaban 0,5 l legālā degvīnu nevar iegādāties lētāk par 89 rubļiem, bet jaunās cenas diapazons būšot no 100 līdz 117 rubļiem, raksta grani.ru.

Paredzēts, ka minimālās cenas noteikšana būs pirmais solis cīņā ar viltoto alkoholu. Jau šā gada sākumā lielie alkohola ražotāji norādījuši, lai cīnītos ar viltoto alkoholu jāpaceļ cena.

Jūlijā Krievijas valdība atteicās no akcīzes paaugstināšanas stiprajam alkoholam, lai lieku reizi nevajadzētu palielināt minimālo degvīna cenu. Taču, ja priekšlikums būtu pieņemts, tad jau nākamājā gadā minimālā degvīna cena palielinātos gandrīz divas reizes – līdz 150 rubļiem par 0,5l, bet 2013.gadā tie būtu jau 200 rubļi. Pēc ekspertu aplēsēm, Krievijas tirgū 50% ir nelegālais alkohols.

Latvijā gaidāmā akcīzes nodokļa paaugstināšana alkoholam labvēlīgi ietekmēs Igaunijas alkohola tirgus atveseļošanos un samazinās pārrobežu tirdzniecību starp abām valstīm, pavēstījusi Igaunijas Alkohola ražotāju un importētāju asociācija (ATML).

2021.gada martā pašreizējā starpība starp nodokļa likmēm abās valstīs dažiem dzērienu veidiem samazināsies par pusi, norādīts piektdien izplatītajā ATML paziņojumā.

Tā, piemēram, ja tagad akcīzes nodokļa starpība par puslitra pudeli dzēriena ar alkohola saturu 40% ir 0,63 eiro, tad no 2021.gada marta tā būs 0,31 eiro, sacīts paziņojumā. "Lielās starpības dēļ starp akcīzes nodokļa likmēm stiprais alkohols bija tā prece, kuras dēļ uz robežas ar Latviju sākās pārrobežu tirdzniecība. Rīgikogu pagājušā gada jūnija lēmumi un pašreizējie Latvijas valdības lēmumi palīdzēs vēl vairāk samazināt pārrobežu tirdzniecību starp abām valstīm," sacījusi ATML izpilddirektore Trīna Kutberga.

«Diemžēl, kontrabandas cigaretes kabatā vai alkohols bez akcīzes nomaksas kļuva par normu daļai sabiedrības, un mēs to visi zinām. Uzdrošinos teikt, ka, mazinot legālu preču konkurētspēju un radot priekšnosacījumus nelegālā tirgus uzplaukumam, valsts pati veicinājusi nihilistisku attieksmi pret likumiem un izvairīšanos no nodokļu nomaksas,» norāda Alkoholisko dzērienu ražotāju un tirgotāju apvienības (ARTA) pārstāvis un SIA Mobil Plus pārdošanas direktors Vitolds Bremmers.

Neskatoties uz vairākkārtēju akcīzes nodokļa paaugstināšanu pēdējo gadu laikā, ieņēmumi no tā tikai tagad atgriežas 2009. gada līmenī, bet legālo dzērienu pārdošanas apjomi litrāžā, savukārt, ir kritušies, liecina pirmā ceturkšņa dati. «Tas norāda uz nepārdomātu akcīzes politiku legālo dzērienu sektorā laikā, kad ēnu ekonomika nozarē joprojām ir stipri izteikta,» secinājuši ARTA pārstāvji.

2009. gada pirmajā cetuksnī realizētais alkoholisko dzērienu (izņemot alu) apjoms veidoja 11,18 miljonus litru. Šā gada pirmajā ceturksnī alkoholisko dzērienu (izņemot alu) realizācija veidoja 10,22 miljonus litru. Pirmajā ceturksnī iekasētais akcīzes nodoklis bija 21,3 milj. latu tikai tagad tuvojoties 2009. gada ieņēmumiem no akcīzes nodokļa (21,5 milj.latu). ARTA atgādina, ka 2009., 2010. un 2011. gadā akcīzes nodoklis tika vairākkārt palielināts.

Līdz maija beigām 10% no Igaunijas stipro alkoholisko dzērienu tirgus bija pārgājis uz Latviju, un aplēses liecina, ka šā gada beigās 20% Igaunijas patērētāju stipros alkoholiskos dzērienus iegādāsies Latvijas robežas pusē esošajos veikalos, paziņoja Igaunijas Alkohola ražotāju un alkohola importētāju asociācija.

Igaunijas valsts šogad akcīzes nodokļa un pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumos zaudēs 15-20 miljonus eiro, jo alkohols pārdošanas brīdī no Igaunijas tiek izvests uz Latviju, kur nodokļi ir zemāki, un pēc tam pircējs to nogādā atpakaļ Igaunijā, norādīja asociācijā.

«Pārrobežas tirdzniecība ar Latviju ir kļuvusi par nopietnu nodokļu problēmu Igaunijai. Iegādājoties alkoholu Latvijā, pircējs būtiski ietaupa atšķirīgo akcīzes likmju dēļ, tādēļ pārrobežu tirdzniecība šopavasar ir uzplaukusi. Ja līdz šim pārrobežu tirdzniecība notika pārsvarā Valkā, maijā specializētais alkoholisko dzērienu veikals tika atvērts Ainažos, kas jau šovasar būtiski ietekmēs tirdzniecību Pērnavas apriņķī,» teica asociācijas vadītāja Nele Peila.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) būtiskais ieguldījums ēnu ekonomikas apkarošanā - konkrēti alkoholisko dzērienu segmentā šī gada 9 mēnešos ir maigi izsakoties pārspīlēts, uzskata alkoholisko dzērienu nozares apvienības ARTA biedri.

Teikto viņi pamato ar to, ka 4% pieaugums legālo alkoholisko dzērienu realizācijā 9 mēnešos ir sasniegts tikai un vienīgi pateicoties tam, ka tā ir sezona, kad aug vīna un alus pieprasījums, kas neatspoguļo visu situāciju nozarē. Nozares apvienība uzskata, ka arī nav korekti burtiski salīdzināt taksācijas periodus, ja nav ņemtas vērā akcīzes likmes izmaiņas, kas ietekmē rezultātus.

ARTA valdes priekšsēdētājs, SIA LIVIKO direktors Genādijs Kļepikovs pauž viedokli, ka VID darbinieku motivācija, izmaksājot prēmijas, principā ir atbalstāma, taču prēmija 6.7% apmērā no summas par kuru pārsniegts nodokļu ieņēmumu plāns ir ļoti dāsns atalgojums. Kas tad notiek situācijā, ja nodokļu plāns netiek pildīts – vai tiek proporcionāli samazinātas algas, viņš jautā.

2015.gadā veiktais pētījums par alkohola lietošanu Latvijā liecina, ka katrs desmitais respondents ir iegādājies nelegālo alkoholu, tomēr Latvijas alkohola nozares asociācija (LANA) norāda, ka šis skaitlis ir vēl lielāks. Daļa iedzīvotāju pat nenojauš, ka patiesībā ir iegādājušies nelegālu kontrabandas alkoholu, kas maskēts zināmu zīmolu pudelēs. Nelegālā alkohola apjoms valstī šobrīd ir aptuveni 30%, kas ne tikai apdraud iedzīvotāju veselību, bet arī rada pamatīgu robu valsts budžetā.

Latvijas alkohola nozares asociācijas un eSample veidotā aptauja liecina, ka katrs 10. respondents ir iegādājies nelegālo vai no rokas tirgotu alkoholu. Turklāt 84% iedzīvotāju atzīst, ka ir informēti par to, kur atrodas nelegālā alkohola ražotene vai tirgotava. Lai gan šie dati jau tāpat liecina, ka iedzīvotāji savu veselību pakļauj riskam, Latvijas alkohola nozares asociācijas vadītājs Genādijs Kļepikovs norāda, ka daļa nelegālā alkohola lietotāju nenojauš, ka patērē nezināmas izcelsmes alkoholu.

Valsts policija apgalvo, ka pastiprināti darbojas nelegālā alkohola apkarošanā, tomēr vien 3% respondentu apgalvo, ka ziņotu policijai, ja zinātu, kur atrodas nelegālā alkohola ražotne. Šādu rīcību cilvēki skaidro ar uzskatu, ka pēc ziņošanas policijai situācija tapāt nemainīsies. Turklāt nelegālais alkohols ietver ne vien «točku» pagrabus, bet arī nezināmas izcelsmes kontrabandas alkoholu iedzīvotājiem atpazīstamos un elitāru ražotāju iepakojumos, kas nelegālo alkoholu padara vēl grūtāk atklājamu.

Lielbritānijā, Linkolnšīras grāfistes pilsētiņā Bostonā uzsprāgusi kāda ēka, kurā, pēc vietējo iedzīvotāju domām, imigranti no Austrumeiropas esot nodarbojušies ar nelegāla alkohola ražošanu, vēsta britu mediji. Alkohola ražošanu ēkā apstiprinājusi arī britu policija.

Sprādzienā ir gājuši bojā pieci vīrieši, kuru identitātes tiek noskaidrotas. Aculiecinieki esot redzējuši arī sesto vīrieti, kurš esot bēdzis no sprādziena vietas ar uguns apņemtām rokām.

Ēkā atrastas ķimikālijas, kas liecina, ka tur ticis ražots alkohols, paziņojusi Lielbritānijas policija, vēsta BBC. Tomēr patiesais ugunsgrēka un sprādziena cēlonis vēl tiek izmeklēts.

Britu policija norāda, ka ēkā ticis ražots pagaidām nenoskaidrots alkohols. «Mums tur strādā dažādi eksperti, pagaidām mēs neizteiksim minējumus, kāds tieši alkohols tur ticis ražots,» norāda policija.

Varasiestādes joprojām mēģina identificēt bojā gājušos cilvēkus.

Alkoholisko dzērienu nozares darboņu apvienība ARTA ceturtdien visā Latvijā rīkos protesta akciju, lai paustu neapmierinātību ar valdības plānu palielināt akcīzes nodokli stiprajam alkoholam.

Alkohola ražotāju un tirgotāju apvienības (ARTA) biedru rīkotajā akcijā visā Latvijas teritorijā pilnībā tiks apturēta ARTA apvienoto nozares pārstāvju darbība.

Protesta akcijas laikā nenotiks stipro alkoholisko dzērienu ražošana, nestrādās specializētie ARTA dzērienu tirdzniecības veikali un tiks apstādināts biroju un izplatītāju darbs.

Protesta akcija norisināsies rīt no pulksten 9.00 līdz pulksten 9.30.

Protesta akcija ir nozares uzņēmumu reakcija uz valdības lēmumu celt akcīzes nodokli stiprajam alkoholam, lai konsolidētu budžetu.

Pēc apvienības ARTA aplēsēm protesta akcijā varētu piedalīties ap 1500 nozares darbinieku.

Protesta akcijā piedalīsies alkoholisko dzērienu ražotāji Latvijas Balzāms, SIA Jaunalko; nozares importētāji un tirgotāji Liviko, Mobil Plus ADV, Park MV, Dylan Distribution un Prike Latvija.

Šorīt pusstundu garā protesta akcijā alkoholisko dzērienu nozares lielākie uzņēmumi apturēja savu darbību, tādā veidā protestējot pret kārtējo ekonomiski nepamatoto valdības lēmumu - celt akcīzes nodokli stiprajam alkoholam.

DB novēroja, ka pulksten deviņos no rīta Latvijā lielākajā alkoholisko dzērienu ražošanas uzņēmumā a/s Latvijas balzams (LB) ražošana tika pārtraukta un darbinieki pusstundu nestrādāja, neatstājot teritoriju. A/s Latvijas balzams valdes priekšsēdētājs Kārlis Andersons skaidroja, ka akcija rīkota, lai liktu valdībai ieklausīties ražotāju viedoklī un pieņemt pārdomātus lēmumus. Pusstundu garās protesta akcijas dēļ valsts budžets akcīzes un pievienotās vērtības nodoklī no LB nesaņems 5600 Ls. SIA Jaunalko dīkstāve izmaksājusi valstij 6 tūkstošus latu, ko veido sociālais nodoklis, akcīzes nodoklis un PVN. Attiecīgi abu ražojošo uzņēmumu dīkstāve izmaksājusi valstij kā minimums 11,6 tūkstošus Ls. Alkoholisko dzērienu ražotāji cer, ka šo summu budžetā segs nelegālā alkohola tirgus darboņi.

Šā gada pirmajos sešos mēnešos, salīdzinājumā ar 2011.gada pirmo pusgadu par 4,93% ir pieauguši akcīzes nodokļa ieņēmumi no alkoholiskajiem dzērieniem, informē Valsts ieņēmumu dienests.

Kā liecina valsts kases apkopotā informācija, šā gada pirmajos sešos mēnešos akcīzes nodokļa ieņēmumi bijuši 47 778 754 latu apmērā, kas ir par 2 245 094 latu vairāk nekā pērn šajā periodā.

Sadalot alkoholiskos dzērienus pa grupām, vislielākie ieņēmumi šogad bijuši no alus - 8 140 825 lati, otrajā vietā pēc ieņēmumu apjoma ir vīns - 3 491 221 lats, kam seko raudzētie dzērieni - 1 063 688 lati. Vismazākie ieņēmumi bijuši no starpproduktiem līdz 15 tilpumprocentiem - 355 583 lati.

No alkoholiskajiem dzērieniem, neskaitot alu, visvairāk pirmajā pusgadā Latvijā realizēts vīns, degvīns un alkoholiskie kokteiļi.