Finanšu krīzes laikā daudzas nacionālās ekonomikas saņēmušas valdību un ārvalstu aizdevēju finansiālo atbalstu, kas rezultējies lielākos izdevumos, aizņēmumos un vairumā gadījumu - augošā valsts parādā.

Daļēji pateicoties finanšu krīzei, dažas valstis un ekonomikas šobrīd ir ievērojami sliktākās pozīcijās, runājot par parādu, nekā citas, norāda CNBC, kas savā interneta vietnē publicējusi pasaulē lielāko valstu - parādnieču topu.

Hakeri nozaguši personas datus par 1,4 miljoniem cilvēku, kas 2020.gada vidū veica Covid-19 testus Parīzes reģionā, trešdien pavēstīja slimnīcu amatpersonas Francijas galvaspilsētā.

Amatpersonas sacīja, ka trešdien iesniegušas sūdzību Parīzes prokuratūrai pēc tam, kad 12.septembrī bija apstiprinājušas, ka vasarā noticis šāds kiberuzbrukums.

Hakeri nozaga testēto cilvēku identitātes datus, sociālās apdrošināšanas numurus un kontaktinformāciju, šo testu veikšanā iesaistīto veselības darbinieku identitātes datus un kontaktinformāciju, kā arī testu rezultātus. Cita medicīniska informācija netika nozagta.

"Nozagtās lietas attiecas uz 1,4 miljoniem cilvēku, gandrīz tikai saistībā ar testiem, kas veikti 2020.gada vidū" Parīzes reģionā, paziņoja slimnīcu organizācija.

Zādzības skartie "tiks individuāli informēti tuvākajās dienās".

Fakti par šo zādzību tika paziņoti arī Francijas datu uzraudzības organizācijai CNIL un Francijas Nacionālajai informācijas sistēmu drošības aģentūrai (ANSSI).

Valodu tehnoloģiju uzņēmums Tilde un Igaunijas tulkošanas aģentūra Avatar svinīgā tiešsaistes pasākumā laida klajā EstLat tulkotāju — pirmo mākonī izvietoto mašīntulkošanas rīku igauņu un latviešu valodai.

Rīks izveidots, lai abu valstu iedzīvotājiem, uzņēmumiem un organizācijām būtu uzticams un mūsdienīgs automatizētās tulkošanas rīks.

EstLat publiski pieejamā tulkošanas platforma sniedz lietotājiem iespēju saņemt automatizētus tulkojumus, piekļūt pirmajai digitālajai igauņu-latviešu, latviešu-igauņu vārdnīcai, meklēt terminus lielākajā Eiropas terminoloģijas krātuvē un pasūtīt profesionālu tulkotāju veiktus tulkojumus tikai ar vienu pogas klikšķi, savukārt reģistrētie lietotāji var izmantot arī datorizēto tulkošanas palīgu, kas ļauj viegli rediģēt tulkojumus, izmantojot personalizētu tulkošanas atmiņu.

“Ideja par EstLat tulkotāju radās kā atbilde uz nepieciešamību uzlabot saziņu starp abiem ģeogrāfiski tuvajiem tirdzniecības partneriem. Līdz šim automatizētiem tulkojumiem starp nelielām un strukturāli sarežģītām valodām, kā igauņu un latviešu valoda, tika izmantota trešā valoda. Tas nozīmē, ka teksts vispirms tika iztulkots no igauņu valodas angļu valodā un tikai pēc tam pārtulkots latviešu valodā. Tomēr šādi tulkojumi pārrobežu saziņā nav uzticami. Tāpēc mēs izveidojām EstLat. Tā ir pirmā mašīntulkošanas sistēma, kas tulko tieši no igauņu uz latviešu valodu un pretēji, nodrošinot precīzu un labskanīgu tulkojumu,” stāsta Tildes mašīntulkošanas vadītājs Artūrs Vasiļevskis.

Hakeri piekļuvuši aptuveni 100 000 ASV nodokļu maksātāju datiem un uzbrukums acīmredzot nācis no Krievijas, vēsta telekanāls CNN, atsaucoties uz anonīmiem avotiem.

ASV Ieņēmumu dienests (IRS) par datu noplūdi ziņojis otrdien, pavēstot, ka hakeri piekļuvuši trešās puses vietnei ar nodokļu maksātāju datiem, nevis paša dienesta sistēmām.

Kā ziņo CNN, par uzbrukuma saistību ar Krieviju pavēstījuši divi avoti, kuriem ir zināms par ASV Valsts kases un Iekšējās drošības ministrijas vadīto izmeklēšanu.

Noziedznieki pēc tam izmantojuši iegūto informāciju par 15 000 cilvēku, lai krāpnieciskā ceļā no valdības pieprasītu nodokļu atmaksu aptuveni 50 miljonu dolāru apmērā.

Aprīlī tika ziņots, ka hakeri no Krievijas pagājušā gadā piekļuvuši ASV prezidenta Baraka Obamas elektroniskajai sarakstei, uzlaužot Baltā nama neslepeno datorsistēmas daļu. Tāpat hakeri piekļuvuši ASV Valsts departamenta neslepenajai datorsistēmai.

Hakeri, kas pagājušajā gadā ielauzušies biržas Nasdaq datorsistēmā, bija tajā instalējuši programmas, kas ļauj izspiegot biržā esošo uzņēmumu vadību, atsaucoties uz divu izmeklēšanai pietuvinātu personu teikto, raksta Reuters.

Jauni pierādījumi liecina, ka kiberuzbrukums ir bijis daudz nopietnāks, nekā tika domāts iepriekš – šī gada februārī Nasdaq OMX Group vēstīja, ka tās rīcībā nav pierādījumu, ka hakeri varētu būt piekļuvuši biržā esošo uzņēmumu informācijai.

Kiberuzbrukumu izmeklē FIB un Nacionālās Drošības aģentūra.

«Dievs vien zina, ko tieši hakeri ir nodarījuši. Šāda uzbrukuma ietekme ilgtermiņā vēl joprojām nav paredzama,» norādīja Toms Kellermans (Tom Kellermann), kiberdrošības eksperts ar vairāku gadu pieredzi centrālo banku aizsardzībā un citu augsta profila finanšu institūciju kiberaizsardzībā.

Starptautiskā policijas operācijā septiņās Eiropas valstīs, tostarp arī Latvijā, aizturēti 11 hakeri, kas izspiegojuši datorlietotājus caur datoru tīmekļa kamerām, vēsta The Independent.

Aresti veikti Latvijā, Igaunijā, Lielbritānijā, Francijā, Rumānijā, Itālijā un Norvēģijā.

Aizturētie hakeri tiek turēti aizdomās par ļaunprātīgas programmas izmantošanu, lai pārņemtu savā kontrolē datoru tīmekļu kameras un izspiegotu datorlietotājus informācijas iegūšanai vai šantāžas nolūkos.

Britu policija apstiprināja, ka Lielbritānijā aizturēti četri cilvēki.

Kā jau LETA ziņoja, Lielbritānijas Informācijas komisāra birojs (ICO) ceturtdien aicināja Krieviju dzēst interneta vietni, kurā hakeri pieslēgušies tiešsaistes kamerām mājokļos un uzņēmumos visā pasaulē.

ICO apstiprināja, ka hakeri izmantojuši neaizsargātas vai ar vājām parolēm apsargātas novērošanas kameras un bezvadu bērnu monitorus.

Hakeri, kas internetā publiskojuši ASV pirmās lēdijas Mišelas Obamas un slavenību finansiālā stāvokļa un personīgās informācijas datus, tos ieguvuši no kredītinformāciju apkopojošām kompānijām.

Pirmdien kāda Krievijas tīmekļa vietne publiskoja 15 slavenību un amatpersonu finanšu stāvokļa datus. Tikuši publiskoti ASV pirmās lēdijas, Federālā Izmeklēšnas biroja (FIB) vadītāja, bijušā Kalifornijas gubernatora un filmu zvaigznes Arnolda Švarcenegera, ASV viceprezidenta Džo Baidena, gubernatora Mita Romnija, filmu zvaigznes Mela Gibsona, mūziķa Jay-Z un citu sabiedrībā pazīstamu cilvēku personīgos datus, ieskaitot informāciju par to finansiālo stāvokli un sociālo apdrošināšanu.

Hakeru piekļuvi savai informācijai atzinušas trīs lielākās ASV kredītkompānijas Experian Plc, Equifax Inc. un TransUnion Corp, vēsta Bloomberg. TransUnion norāda, ka hakeru rīcībā jau bijis «ievērojamu daudzumu» minēto personu datu, kas iegūti no citiem avotiem, kā, piemēram, bankām un veikaliem. Hakeri pēc tam datus izmantojuši, lai piekļūtu tos interesējošai informācijai.

Latvijā nav aizturēto starptautiski veiktajā policijas operācijā, kas notika septiņās Eiropas valstīs, tādējādi aizturot 11 hakerus, kas izspiegojuši datorlietotājus caur datoru tīmekļa kamerām.

Kā aģentūrai LETA norādīja Valsts policijas preses pārstāvis Toms Sadovskis, lai arī tika norādīts, ka aizturēšana notikusi arī Latvijā, šeit neviens nav ticis aizturēts.

The Independent iepriekš ziņoja, ka starptautiskā policijas operācijā septiņās Eiropas valstīs, tostarp arī Latvijā, aizturēti 11 hakeri, kas izspiegojuši datorlietotājus caur datoru tīmekļa kamerām. Bija norādīts, ka aresti veikti Latvijā, Igaunijā, Lielbritānijā, Francijā, Rumānijā, Itālijā un Norvēģijā.

Aizturētie hakeri tiek turēti aizdomās par ļaunprātīgas programmas izmantošanu, lai pārņemtu savā kontrolē datoru tīmekļu kameras un izspiegotu datorlietotājus informācijas iegūšanai vai šantāžas nolūkos.

Kāds 17 gadus vecs skolnieks no Austrālijas negribot izraisījis milzīgu hakeru uzbrukumu populārajai interneta vietnei Twitter, ziņo AFP.

Pīrss Delphins (Pearce Delphin), kura Twitter vārds ir @zzap, atzinis, ka viņš atklājis drošības trūkumu, kuru pēc tam izmantojuši hakeri, ietekmējot tūkstošiem vietnes lietotāju un izraisot haosu mikroblogošanas vietnē uz aptuveni piecām stundām.

Viņa atklāto trūkumu hakeri izmantojuši, lai novirzītu lietotājus uz pornogrāfiskām lapām un izveidotu viltus tvītus, kas kopējušies ikreiz, kad tie izlasīti.

Puisis atzinis, ka brīdī, kad sniedzis informāciju par savu atklājumu, viņš pat neesot nojautis, ka kaut kas tāds varētu notikt.

Starp cilvēkiem, kurus skāris hakeru uzbrukums, tiek minētas arī tādas atpazīstamas personas kā Baltā nama preses sekretārs Roberts Gibbs un Lielbritānijas bijušā premjera Gordona Brauna sieva.

Sociālā tīkla uzņēmums "Twitter" pavēstījis, ka šonedēļ notikušajā hakeru uzbrukumā uzlauzti aptuveni 130 tviterkonti, no kuriem daudzi piederējuši prominentām personībām.

"Twitter" paziņoja, ka hakeri guvuši kontroli pār mazu skaitu kontu un varējuši nosūtīt tvītus no tiem.

Kompānija piebilda, ka turpina vērtēt, vai hakeri spējuši piekļūt kontu lietotāju privātajiem datiem.

Izmeklēšanu par "Twitter" uzlaušanu vada Federālā izmeklēšanas biroja Sanfrancisko nodaļa.

Hakeri trešdien uzlauza kompānijas "Apple", uzņēmēju Īlona Maska un Džefa Bezosa, Džo Baidena, Baraka Obamas, "Uber", Bila Geitsa, operācijās ar bitkoiniem specializējušos firmu un daudzus citus tviterkontus.

Hakeri savos paziņojumos aicināja cilvēkus 30 minūšu laikā nosūtīt 1000 ASV dolārus bitkoinos uz viņu digitālo kontu, lai saņemtu atpakaļ divreiz lielāku summu.

ASV kopbraukšanas pakalpojumu uzņēmums Uber maksās 148 miljonus ASV dolāru par izmeklēšanu saistībā ar 2016.gada datu drošības pārkāpumiem, ko uzņēmums tīši slēpis vismaz gadu, raksta CNN.

Izmeklēšana tiks veikta visos 50 ASV štatos un Vašingtonā, un Uber maksātā nauda tiks sadalīta starp štatiem. Saskaņā ar Ņujorkas ģenerālprokurora teikto, tas ir lielākais datu aizsardzības pārkāpums starp štatiem ASV vēsturē.

Izmeklēšanā tiek prasīts izvērtēt apgalvojumus, ka kompānija ir pārkāpusi likumdošanu, kas paredz ziņot, ka hakeri 2016.gadā nozaguši 57 miljonu lietotāju un autovadītāju personīgos datus. Informācija par šo pārkāpumu netika atklāta līdz pat 2017.gadam, kad Uber ziņoja, ka samaksājis 100 tūkstošus dolāru, lai hakeri iznīcinātu datus.

Uber paralēli lielajam maksājumam apņēmusies arī uzlabot darbinieku apmācību programmu, lai tie ziņotu par pārkāpumiem. Tāpat uzņēmums piekritis adaptēt datu pārkāpumu ziņošanas programmas un nolīgt trešo neatkarīgo ekspertu, kas izvērtētu kompānijas datu aizsardzības praksi.

Notikusi apjomīga kriptovalūtas zādzība - hakeri nozaguši bitkoinus 41 miljona ASV dolāru vērtībā, ziņo BBC.

Binance, kas uzglabā dalībnieku bitkoinus un citu kriptovalūtu, informējusi, ka hakeri vienā reizē piesavinājušies 7000 bitkoinus. Platformā tagad apturēts izņemšanas process.

«Mēs lūdzam jūsu sapratni šajā sarežģītajā situācijā,» liecina Binance paziņojums. Vienlaikus tā informējusi, ka zaudētā nauda tiks aizstāta ar ārkārtas apdrošināšanas fonda palīdzību.

Saskaņā ar Binance sniegto informāciju izmantotas dažādas metodes, lai iekļūtu sistēmā, tai skaitā vīrusi un pikšķerēšanas uzbrukumi. Tas galu galā ļāvis piekļūt «karstajam seifam», kur glabājās aptuveni 2 procenti no Binance kopējiem kriptovalūtas aktīviem.

Hakeriem bijusi pacietība gaidīt un iegūt piekļuvi vairākiem kontiem pirms bitkoinu izņemšanas. «Ir žēl, ka mēs nevarējām bloķēt šo izņemšanu pirms tā tika izpildīta. Pēc izņemšanas mūsu sistēma raidīja trauksmes signālus,» skaidro Binance.

Austrumeiropas hakeri Austrālijā nozaguši aptuveni pusotru miljonu kredītkaršu datus ar kuru palīdzību veikuši transakcijas aptuveni 25 miljonu ASV dolāru apmērā.

Kopumā hakeriem izdevies nozagt aptuveni 500 tūkstošu kredītkaršu datus. Austrālijas policija nav sniegusi plašākus komentārus, bet norādījusi, ka ir sazinājusies ar citu valstu tiesībsargiem, vēsta laikraksts Sydney Morning Herald.

Tiek pieļauts, ka kredītkaršu datus nozagusī hakeru grupa ir saistīta ar iepriekš notikušo ASV Subway restorānu ķēdes datorsistēmu uzlaušanu.

Pēc šī notikuma tika aizturēti četri Rumānijas iedzīvotāji, kas apsūdzēti 80 tūkstošu restorānu ķēdes klientu kredītkaršu datu nozagšanā.

Kā vēsta Austrālijas drošības tehnoloģiju vietne SC Magazine, Austrumeiropas hakeri ielauzušies slikti aizsargātās mazo uzņēmēju datorsistēmās.

Starptautiskais hakeru grupējums "Anonymous" pirmdien tviterī paziņoja, ka ir uzlauzis Krievijas komercbankas PSKB datubāzi un grasās nopludināt tiešsaistē konfidenciālus datus 800 gigabaitu apjomā.

Bankas PSKB (Peterburgskij Sociaļnij Kommerčeskij Bank) klienti ir Krievijas oligarhi.

Jau ziņots, ka "Anonymous" hakeri pirms tam uzlauza citu Krievijas Federācijas datubāzi un publiskoja datus par 120 tūkstošiem Krievijas karavīru, kas nosūtīti karot uz Ukrainu.

"Anonymous" arī uzlauza Krievijas Centrālās bankas vietni un publiskoja tās informāciju 28 gigabaitu apjomā. Vēlāk šī grupējuma hakeri nopludināja 15 gigabaitus ar datiem, kurus bija nozaguši Krievijas pareizticīgo baznīcas labdarības atzaram.

"Anonymous" arī nopludināja uzņēmuma "Nestle" datu bāzi, jo šis uzņēmums turpināja darboties Krievijā, neraugoties uz tās karu pret Ukrainu.

Pieaugot algu līmenim Igaunijā, aizvien vairāk igauņu, kas pēdējo 15 gadu laikā devušies darbā uz Somiju, sāk atgriezties mājās, vēsta Somijas sabiedriskā raidorganizācija «Yle».

Šāda tendence sāka iezīmēties aptuveni pirms diviem gadiem. Kā norādījis Igaunijas vēstnieks Somijā Harri Tīdo, Igaunijas ekonomika šobrīd attīstās straujāk nekā vidēji Eiropas Savienībā un straujāk nekā Somijā. Algas pieaug, jo konkurence darba tirgū ir sīva.

Pēc viņa teiktā, ir nozares, kurās algu starpība sarukusi līdz dažiem simtiem eiro, un cilvēki sāk aizdomāties, vai ir vērts doties darbā uz kaimiņvalsti, ņemot vērā dzīves dārdzību Somijā, turklāt prombūtne no mājām rada problēmas ģimenē un sekmē alkohola lietošanu.

Pagājušajā gadā vidējā alga Igaunijā bija 1310 eiro mēnesī, kamēr 2008.gadā tā sasniedza tikko 825 eiro mēnesī.

Igauņu darba migrācija uz Somiju sākās pēc gadu tūkstošu mijas un pirmo maksimumu sasniedza 2006.gadā, kad uz ziemeļu kaimiņvalsti devās gandrīz 4500 igauņu. Migrācijas līkne ar dažiem izņēmumiem konsekventi kāpa līdz pat 2014.gadam, bet kopš tā laika Somu līci darba meklējumos šķērso aizvien mazāk igauņu, toties aizvien vairāk aizbraucēju atgriežas mājās.

Maksāt vai nemaksāt, ja ļaunprātīgi hakeri apstādinājuši jūsu biznesu un pieprasa izpirkuma naudu? Daudzi uzņēmumi to dara depresijas dzīti, tādā veidā kļūstot par starpniekiem veiksmīgiem datorkrāpniecības darījumiem. Taču tas tikai pasliktina kopējo situāciju.

BBC norāda uz piemēru - nesen no hakeru uzbrukuma cieta alumīnija ražotājs Norsk Hydro.

Pēc ielaušanās uzņēmuma datorsistēmā, hakeri, visticamāk, pavadīja nedēļas, veicot izpēti un meklējot sistēmas vājās vietas. Uzbrukuma rezultāti bija postoši - 22 tūkstoši bloķētu datoru 170 vietās 40 valstīs. Rezultātā visiem 35 tūkstošiem darbinieku bija jāturpina darbs, izmantojot vien pildspalvu un papīru.

Ražošanas līnijas tika pārslēgtas uz manuālu funkciju veikšanu. Lai parādītu darbiniekiem, kā veikt darbu šādā «vecmodīgā» veidā, bija jāaicina palīgā sen pensijā aizgājušos darbiniekus. Daudzas līnijas vienkārši bija jāaptur.

Taču hakeri tā arī nekad nesaņēma atbildi no uzņēmuma par izpirkuma naudu. Viņu pūles izrādījās veltas.

Lielākā virtuālās valūtas Bitcoin birža Mt. Gox ASV iesniegusi aizsardzības no kreditoriem pieteikumu, tikmēr hakeri, kuri iekauzušies Mt.Gox mājaslapā, ziņo, ka ir atklājuši krāpšanu kompānijā, raksta wired.com.

Otrdien ASV tiesa piekrita uz laiku aizsargāt kompānijas aktīvus no kreditoriem.

Vēl nesen Mt.Gox bija vispopulārākā birža, kurā tika tirgoti Bitcoin, taču pagājušajā mēnesī, kad vairākus mēnešus tiks saņemtas lietotāju sūdzības, ka tie nespēj izņemt naudu no saviem kontiem, kompānija slēdza darbību un pieteica Japānā bankrotu. Jaunais pieteikums ASV paredzēts, lai aizsargātu kompānijas ASV aktīvus, raksta Wall Street Journal.

Pagājušajā mēnesī Mt. Gox vadītājs Marks Karpels atzina, ka kompānija ir zaudējusi aptuveni 750 tūkstošus klientu Bitcoin, kuru vērtība ir aptuveni pusmiljards ASV dolāru. Viņš vainoja kļūdu Bitcoin, kas ļāva hakeriem nozagt virtuālo valūtu. Biržas programmatūra netika galā ar uzbrukumiem un to varēja apmānīt, lai tā izsūtītu atkārtotus Bitcoin maksājumus vieniem un tiem pašiem lietotājiem.

Latvijas kuģniecība (LK) apstiprina, ka ir pārdevusi divus jaunbūvējamos naftas gāzvedējkuģus kuģniecībai Navigator Gas katru par 52 miljoniem ASV dolāru (26 miljoniem latu), liecina LK paziņojums NASDAQ OMX Riga.

Kuģu pircējs pārņems visas saistības pret kuģu būvētavu šo kuģu būves līgumu pabeigšanai un atmaksās LK iemaksātos naudas līdzekļus. Kuģu pirkšanas-pārdošanas līgums stājās spēkā 2011.gada 18.martā, teikts LK paziņojumā biržai.

«Tā ir daļa no LK stratēģijas, izmantot līdzekļus, kas tiks iegūti no šo kuģu pārdošanas, lai finansētu divus jaunbūvējamos tankkuģus, kas tiks saņemti no Korejas kuģu būvētavas Hyundai Mipo Dockyard Ltd. jau šī gada maijā un jūnijā. LK mērķis šajos saspringtajos ekonomiskajos apstākļos ir rīkoties piesardzīgi, tajā pašā laikā turpinot izvērtēt un izmantot iespējas paplašināt floti ar moderniem kuģiem,» skaidro LK valdes priekšsēdētājs Pols Tomass.

Drošības eksperti ir atklājuši lielāko kiberuzbrukumu sēriju pasaules vēsturē. Hakeri bijuši iefiltrējušies vairāk nekā 72 pasaules organizāciju, ieskaitot ANO, dažādu valstu valdību un kompāniju iekšējos tīklos, kur vairākus gadus ievākuši sensitīvu informāciju, atklājusi drošības tehnoloģiju kompānija McAfee.

McAfee norāda, ka ir pārliecināta, ka aiz uzbrukumiem stāv kāda «valsts», tomēr atteikusies to nosaukt. Taču esot pierādījumi, ka šos uzbrukumus varētu būt veikusi Ķīna, vēsta Reuters.

Kampaņas laikā, kas ilgusi piecus gadus, hakeri iefiltrējušies ASV, Taivānas, Indijas, Dienvidkorejas, Vjetnamas, Kanādas valdību, kā arī Starptautiskās Olimpiskās komitejas un daudzu pasaules kompāniju datortīklos.

2008. gadā hakeri bija ielauzušies ANO Sekretariāta datoros Ženēvā, kur divu gadu laikā esot netraucēti ievākuši dažādus datus, norāda McAfee.

«Pat mēs bijām pārsteigti par milzīgo upuru dažādību un uzbrucēju pārdrošību,» uzsver McAfee pārstāvis Dmitrijs Alperovičs. «Kas notiks ar visiem nozagtajiem datiem joprojām paliek neatbildēts jautājums. Tomēr, pat ja neliela daļa no tiem tiks izmantota, lai gūtu pārsvaru pār konkurentiem, tas nozīmē milzīgu ekonomisko apdraudējumu,» piebilda D. Alperovičs.

Ķīnas hakeri ir mēģinājuši nozagt paroles simtiem Gmail e-pasta pakalpojumu izmantotājiem, ieskaitot ASV augstākā līmeņa valdības amatpersonas, militāristus, kā arī Ķīnas cilvēktiesību aktīvistus un žurnālistus, paziņojusi kompānija, vēsta Reuters.

Hakeri vēlējušies iegūt savā rīcībā e-pasta kontu paroles dažādām personām, lai varētu tās uzraudzīt, norādīja Google, tomēr kompānija to atklāja un «pārtrauca hakeru kampaņu».

Uzbrukums ir bijis vērsts no Jinaņas, Šandongas provincē, kur atrodas vairāki Ķīnas Tautas atbrīvošanas armijai piederoši tehniskās izlūkošanas biroji. Tiek uzskatīts, ka šie biroji ar Ķīnas valdības svētību «koncentrējas uz kļūdu izmantošanu ārvalstu tīklos».

Pēc šī uzbrukuma ASV Federālās izmeklēšanas birojs (FIB) ir uzsācis izmeklēšanu. Ķīnas valdība savu iesaisti notikušajā noliedz. Tomēr šādas darbības valstī ir populārs hobijs, skaidro Reuters. Ķīnā ir daudz tīmekļa vietņu, kas par zemu samaksu piedāvā apgūt hakera «profesijas» pamatprincipus.

Trešdienas rītā ziņu aģentūras LETA mājaslapai uzbrukuši hakeri, kas it kā nav bijuši apmierināti ar aģentūras veidotu ziņu materiālu.

«Dargie kolegji, pirms publicet apshaubamu specialistu viedokjlus par nelielu serveru hostingu kompanijam un diskutetu par kompetenci, ietiektu tomer parskatit sho nomelnojosho zinju saturu, un parstat publicet shos aizvainojoshos reklamrakstus. Ka redzat- nekas nav drosh un neuzlauzhams- JA vajag, tapec nevajag lekt augstak par savu d. Paldies par uzmanibu. Hakeris,» teikts paziņojumā, kas parādās mājaslapas vietā.

Leta šonedēļ publicēja ziņu par to, ka vairāku Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu mājaslapām uzbrukuši hakeri.

Tā sauktie masu izķēmošanas uzbrukumi parasti notiek pret mājaslapām, kas tiek uzturētas samērā lētās «hostinga» kompānijās, un to veic ar automātiskiem hakeru rīkiem, ar kuriem pēc iekļūšanas serveru tīklā visas lapas tiek aizstātas ar izķēmotāju saturu, iepriekš Leta skaidrojis Datoru drošības tehnoloģiju mārketinga direktors un drošības speciālists Valdis Šķesters.

ASV informācijas tehnoloģiju gigants Microsoft otrdien izlaidīs ārpuskārtas papildinājumu, lai novērstu nesen atklāto vājo vietu interneta pārlūkprogrammas Internet Explorer divās vecākās versijās - IE6 un IE7.

Vājās vietas nav konstatētas jaunajā versijā IE8 un vecajā IE5.

Atgādinām, ka vairāku valstu valdības brīdināja cilvēkus, iesakot datorlietotājiem izvēlēties citas interneta pārlūkprogrammas. Brīdinājums saistīts ar faktu, ka ļaunprātīgā programma, kas iepriekš izmantota uzbrukumiem meklēšanas servisam Google, publicēta internetā. Tādējādi detaļas par to, ka pārlūkprogrammas vājā vieta izmantojama uzbrukumiem ir brīvi pieejama internetā, līdz ar to hakeri var ļoti ātri veikt labojumus datorvīrusā, lai izmantotu to arī pret jaunākām pārlūkprogrammas versijām.

Francijas valdības kiberdrošības aģentūra Certa uzsvēra, ka hakeri var izmantot vājo vietu, lai attālināti pārņemtu kontroli pār datoriem.

Ķīnas hakeri pastrādājuši vairāk nekā pusi no pērn kopumā izdarītajiem kibernoziegumiem. Par to liecina Krievijas lielākā antivīrusa programmu izstrādātāja Kaspersky Lab apkopotie dati, vēsta Bloomberg.

Aptuveni 52% no pērn kopā izdarītajiem aptuveni 73 miljoniem kiberuzbrukumu globālā tīmekļa sistēmām, kurus reģistrējis Krievijas antivīrusa programmu izstrādātājs, tikuši izdarīti no Ķīnas, norāda Kaspersky Lab savā ikgadējā ziņojumā par datorsistēmu drošību.

«Ķīnas kibernoziedznieki ir spējīgi saražot tik daudz kaitējošo programmu, ka pēdējo divu gadu laikā pilnīgi visi antivīrusa programmu izstrādātāji ir saskārušies ar tām,» teikts Krievijas kompānijas ziņojumā.

Kaspersky Lab norāda, ka Ķīnas hakeri savā jomā tagad ir pasaulē «labākie», apsteidzot ASV, Vāciju, Nīderlandi un Krieviju.

Krievija gan saglabājusi «zelta medaļu» interneta krāpniecību ziņā. Krievijas hakeri ir izveidojuši lielu skaitu mājas lapu, kas spēlē uz interneta lietotāja naivumu un ziņkārību. Piemēram, piedāvājot pakalpojumus, kuri it kā ļauj piekļūt lietotāja draugu, radinieku un paziņu e-pasta saturam vai īsziņām mobilajā telefonā.