Europcar Latvia ar prieku paziņo, ka, sākot ar 2017. gada janvāri, esam papildinājuši savu autoparku ar pilnīgi jauniem Toyota C-HR hibrīdauto.

Dēvēts par “krosoveru, kas plūst cauri dzīvei”, C-HR dizains ļauj tam izcelties Toyota ražoto automašīnu, kā arī pārējo krosoveru vidū. Pirmais iespaids ir izšķirošs, un C-HR piesaista uzmanību, pateicoties tā futūristiskajam ārējam dizainam, ko raksturo precīzas detaļas, kā arī augstas kvalitātes salona apdares materiāliem. Apvienojot to visu ar izcilu degvielas ekonomiju, nav šaubu, ka populārajā krosoveru segmentā ir parādījusies jauna superzvaigzne!

C-HR būs pieejams visiem Europcar Latvia klientiem, un mājaslapā varēs saņemt īpašu uzsākšanas atlaidi rezervācijām uz dienu, nedēļu vai nedēļas nogali. Pēc pieprasījuma C-HR varēs iznomāt arī uz mēnesi vai ilgāku periodu.

Europcar Latvia ar prieku paziņo, ka, sākot ar 2017. gada maiju, esam papildinājuši savu autoparku ar pilnīgi jauniem 10-tās paaudzes Honda Civic un super ātro Honda Civic TypeR.

Jaunais Civic izceļas ar iespaidīgu, sportisku un vienlaicīgi elegantu dizainu un savā klasē ietilpīgāko salonu. Šis auto ir radīts, lai nodrošinātu maksimālu komfortu tā vadītājam un pasažieriem. Jau bāzes komplektācija tas ir aprīkots ar adaptīvo kruīza kontroli un dažādām drošības sistēmām.

10-tās paaudzes Civic ir būvēts uz pilnīgi jaunas platformas un ir platāks, garāks un plašāks, līdz ar to vēl ietilpīgāks un ērtāks nekā tā priekšteči. Tas aprīkots ar jaudīgiem 1.0l vai 1.5l turbo dzinējiem, kas spēj attīstīt attiecīgi 129 un 182 zirgspēkus. Civic pieejams gan ar 6 pakāpju mehānisko, gan bezpakāpju automātisko pārnesumkārbu (CVT). Jaunās paaudzes dzinēji un transmisija nodrošina pārsteidzoši sportisku dinamiku un lielisku vadāmību.

Lielākie autonomas pakalpojumu sniedzēji EUROPCAR, HERTZ un AVIS ir piekrituši nediskriminēt patērētājus, ļaujot viņiem piekļūt labākajiem cenu piedāvājumiem neatkarīgi no viņu dzīvesvietas valsts, informē Patērētāju tiesību aizsardzības centrs.

Pēc pavasarī nosūtītās Eiropas Komisijas vēstules, kurā izteiktas bažas, ka lielākie autonomas uzņēmumi diskriminē patērētājus atkarībā no viņu dzīves vietas, kā arī pēc publikācijas presē lielākie autonomas uzņēmumi EUROPCAR, HERTZ un AVIS uzsāka konstruktīvu dialogu ar Eiropas Komisiju. Uzņēmumi atkārtoti apstiprinājuši savu apņemšanos ievērot nediskriminācijas principu vienotajā ES tirgū un ir snieguši detalizētu paskaidrojumu par to cenu veidošanas politiku.

Lielākie autonomas uzņēmumi turpmāk apņēmušies neizmantot automātisku pārmaršrutēšanu pēc patērētāja IP adreses identifikācijas, neliegt patērētājiem pabeigt savu rezervēšanu tiešsaistē jebkurā Eiropas Savienības valstī, kurā tiek piedāvāta automašīnu noma. Patērētāji varēs brīvi meklēt labāko cenas piedāvājumu un diferencēt cenas piedāvājumu atkarībā no patērētāja dzīvesvietas tikai tādā gadījumā, ja atšķirību var pamatot ar objektīviem iemesliem.

AS Hansabuss ir iegādājusies 74% akcijas Igaunijas autobusu pārvadājumu uzņēmumā AS Samat, kas nodrošina pasažieru pārvadājumus sabiedriskajos un komercmaršrutos valsts iekšienē, kā arī čartera pakalpojumus, informē uzņēmuma pārstāvji.

Hansa Group valdes loceklis Nēme Tammis (Neeme Tammis) norāda, ka ar šo soli uzņēmums vēlas stiprināt savu pozīciju Igaunijas autobusu pasažieru pārvadājumu tirgū, stāstot: «Samat ir autobusu pārvadājumu uzņēmums, kas tirgū darbojas jau vairāk nekā 25 gadus, un ir nostiprinājis stabilu pozīciju tirgū. Hansabuss šeit redz iespēju veicināt Samat turpmāko attīstību. Apjoma radītie ieguvumi un efektivitāte, kas iespējami, pateicoties uzņēmuma izmēram, ļaus ilgtermiņā nodrošināt transporta risinājumus pasažieriem par pievilcīgām un konkurētspējīgām cenām, vienlaikus arī turpinot ieguldīt personālā un autobusu parkā. Mēs plānojam turpināt paplašināties Igaunijā un, ja radīsies atbilstoša iespēja, – arī plašākā Baltijas mērogā.»

Hansabuss AS meitas uzņēmums Latvijā SIA Tukuma Auto ir iegādājies 100 procentus akciju Latvijas autotransporta uzņēmumā SIA Ludzas ATU, kas nodrošina autobusu pārvadājumus Ludzā un tās apkārtnē, teikts paziņojumā medijiem.

Darījuma rezultātā Hansabuss tirgus daļa Latvijā konkurencei atvērto sabiedrisko autobusu pārvadājumu un čartera pārvadājumu nozarē pārsniegs 10 %.

Hansabuss AS valdes loceklis Nēme Tammis (Neeme Tammis) norādīja, ka ar šo darījumu uzņēmums būtiski nostiprina savu pozīciju Baltijas sabiedrisko autobusu pārvadājumu tirgū. «Ludzas ATU darījums ir ceturtais pārņemšanas darījums, ko Hansabuss īstenojis Baltijā pēdējo 18 mēnešu laikā, un trešais Latvijā. Tas ir nākamais solis, gatavojoties Latvijas sabiedrisko autobusu pārvadājumu tirgus atvēršanai 2020. gadā. Mēs plānojam turpināt paplašināt savu klātbūtni sabiedrisko autobusu pārvadājumu un čartera autobusu pārvadījumu tirgos Baltijā atbilstoši situācijai tirgū,» informēja N.Tammis.

AS Hansabuss iegādājusies 91 procenta kontrolpaketi Latvijas uzņēmumā SIA Tukuma Auto, kas piedāvā autobusu transporta pakalpojumus Latvijā, kā arī nacionālus un starptautiskus autotransporta pakalpojumus, ko sniedz tā meitas uzņēmums.

«Tas ir stratēģisks lēmums, gatavojoties 2020. gada Latvijas valsts un čartera autobusu transporta tirgus atvēršanai. Starpposma periodā plānojam labāk iepazīt Latvijas tirgus specifiku un attīstīt vietējo kompetenci. Mēs plānojam vēl vairāk paplašināties sabiedrisko autobusu transporta tirgū un čartera autobusu tirgū Latvijā, kā arī redzam potenciālu Lietuvas tirgū,» norāda AS Hansabuss valdes loceklis Neeme Tammis.

Līdzšinējais kontrolpaketes īpašnieks un Tukuma Auto valdes loceklis Ilgvars Kalniņš turpinās strādāt SIA Tukuma Auto uzraudzības padomē un aktīvi darboties uzņēmumā. Otrs valdes loceklis Māris Lipkins turpinās darbu savā līdzšinējā amatā. Hansabuss Latvijas uzņēmējdarbības vienību vadīs pašreizējais Hansabuss Eesti izpilddirektors un valdes loceklis Sergejs Vahnitskis. Hansabuss paziņos par izpilddirektora un valdes locekļa amata kandidatūru Igaunijā tuvākajā nākotnē.

Pērn Latvijā automašīnu nomu sektorā bijusi izaugsme, aģentūrai BNS pastāstīja Latvijas auto nomu asociācijas (LANA) valdes priekšsēdētājs un automašīnu nomu uzņēmuma Sixt vadītājs Baltijas valstīs Arnis Jaudzems.

Pēc Jaudzema teiktā, gan viņa pārstāvētais uzņēmums Sixt, gan konkurenti pērn piedzīvojuši izaugsmi, taču konkrēti dati vēl nav zināmi.

Kā iemeslus izaugsmei asociācijas valdes priekšsēdētājs nosauca to, ka Latvijā notikuši vairāki lieli pasākumi, kas piesaistījuši ārvalstu viesus, piemēram, Pasaules koru olimpiāde un Rīga kā Eiropas kultūras galvaspilsēta.

Tāpat viņš atzīmēja tādus faktorus, kā izaugsmi tūrismā un biznesa vidē Eiropā, tādējādi uzņēmēji darījuma braucienos izmanto auto nomas pakalpojumus, kā arī stabilitāti pasažieru skaita ziņā lidostā.

Jaudzems arī pastāstīja, ka uz šo gadu raugās pozitīvi, atzīmējot Latvijas prezidentūras Eiropas Padomē pienesumu. «Protams jebkurš notikums kas notiek, ir lielāks pieprasījums, jo viena lieta ir tā redzamā daļa, bet otrs ir - jebkurš pasākums ir arī jāapkalpo un ir ļoti liels apkalpojošais personāls utt., kas protams atstāj pozitīvu ietekmi uz tirgu,» sacīja asociācijas valdes priekšsēdētājs.

CARGOSON - Transporta pārvaldības sistēma[TMS] uzņēmumiem (ražošanas, vairumtirdzniecības, mazumtirdzniecības, lauksaimniecības un lielākiem e-komercijas uzņēmumiem).

Loģistikas biznesā laiks ir nauda, un Cargoson ļauj ietaupīt abus. Šī inovatīvā TMS viegli un ērti pārvaldāmā tiešsaistes platformā ļauj operatīvi salīdzināt cenas, izvēloties izdevīgāko piedāvājumu, rezervēt pakalpojumus, izsekot sūtījumus un efektivizēt kravu pārvadājumu pārvaldību.

Cargoson sistēmā visu pārvadājumu uzskaite ir vienkopus ērti pārskatāma vienā informācijas panelī, kur pieejami arī visi cenu piedāvājumi. Sev izdevīgāko piedāvājumu iespējams izvēlēties gan pēc cenas, gan uzkraušanās/piegāžu laikiem, CO2 izmešu daudzuma un citiem parametriem.

TMS sistēmas ieguvumi

Šonedēļ par viena no Baltijas lielākajiem autobusu pārvadājumu uzņēmumiem – AS Hansabuss vadītāju kļuvis Henrijs Kāsiks-Āslavs (Henri Kaasik-Aaslav), informē uzņēmums.

Hansa Group vadītājs Nēme Tammis (Neeme Tammis) informē, ka uzņēmuma vadītāja amatam tika meklēts cilvēks, kas varētu turpināt nostiprināt Hansabuss tirgus pozīciju kā kvalitātes līderim un paplašināt uzņēmuma darbības loku.

«Hansabuss komanda vienmēr ir tiekusies sasniegt labus rezultātus uzņēmējdarbības jomā. Uzņēmumam nepieciešams vadītājs ar plašu un radošu skatījumu, bet tomēr tāds, kas stingri stāv ar abām kājām uz zemes. Henrijam ir daudzveidīga un veiksmīga pieredze starptautisku uzņēmumu vadīšanā, šī pieredze palīdzēs iedvesmot komandu sasniegt aizvien augstākus un ambiciozākus mērķus pēc 20 gadu darbības Igaunijā un 10 gadu darbības Latvijā,» norāda N.Tammis.

Finanšu tirgos naudas ir pietiekami, trūkst ambīciju paraudzīties aiz Latvijas robežām un zināšanu - tāds ir bankas, biržas un uzņēmēju pārstāvju trīspusējas diskusijas galvenais secinājums. Sarunā piedalījās biržas NASDAQ Riga vadītāja Daiga Auziņa-Melalksne, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents un SIA Karavela valdes loceklis Andris Bite, kā arī Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Kādas ir Latvijas uzņēmēju ambīcijas? Vai pašreizējo laiku var dēvēt par krīzi, kad jādomā par iespēju ne tikai iegādāties iekārtas vai būvēt jaunu cehu, bet arī par apvienošanos, pārņemšanu, ārvalstu tirgiem?

Andris Bite: Pirmkārt pateikšu tā, ka nekādas krīzes jau vēl nav. Ir neliela pabremzēšanās tai ballei, kas turpinājās divus gadus. Balle nebija slikta ražojošajai un eksportējošai sfērai. Protams, ir izņēmumi – tūrisms un viesmīlība. Tomēr jāteic, ka šobrīd notiek atgriešanās normālā stāvoklī. Jā, sākumā ir neliels kritiens, bet nedomāju, ka tas būs uz ilgu laiku.

Par uzņēmību un ambīcijām plašā spektrā runājot, ir jāsaka, ka ir vāji, tā patiešām vāji. Tas vēl būs maigi teikts. Manuprāt, ilgstoša biznesa vides nekopšana ir veidojusi aplamu uztveri sabiedrībā, tādēļ arī uzņēmēji realitāti redz slikti, visbeidzot, apejot apli, – arī no valsts puses uztvere ir aplama. Kopumā, runājot lauksaimniecības terminos, esam ieguvuši noplicinātu augsni, kurā nekas īsti negrib augt. Pārfrāzējot līdzību, ir maz tādu uzņēmēju, kuriem ir ambīcijas iet ārpus valsts, darboties plašāk, atņemt kādam tirgus, izveidot jaunus tirgus sev. Šī proporcija pret iedzīvotāju skaitu - aktīvie uzņēmēji pret kopskaitu - ir ļoti neliela. Kādēļ? Jau vēsturiski uzņēmējs nav mīlētākais pasažieris šajā kuģī – Latvija.

Igaunijas nekustamo īpašumu attīstītājs Pro Kapital Grupp par 13 miljoniem eiro noslēdzis līgumus par grupas viesnīcu PK Riga Rīgā, Pulkveža Brieža ielā 11, un PK Ilmarine Tallinā, kā arī viesnīcu operatorkompānijas BBH Hotel Group pārdošanu Igaunijas uzņēmēja Hansa Luika kompānijai Sisne Invest.

«Darījuma mērķis, tostarp akciju pārdošana, ir atstāt Tallinas un Rīgas viesnīcu tirgu, kas nav bijis grupas pamatbizness. Situācija viesnīcu tirgū Tallinā un Rīgā ir pozitīva, tādēļ šis ir īstais brīdis, lai mēs no tā aizietu. Mūsu mērķis ir koncentrēties uz dzīvojamo un komerciālo nekustamo īpašumu attīstīšanu un izmantot no darījuma iegūtos monetāros resursus, lai paātrinātu mūsu pamatbiznesa attīstību tirgos, kur vērojamas pozitīvas tendences,» paziņojumā Tallinas biržai norādījis Pro Kapital Grupp ģenerāldirektors Paolo Mikeloci.

Pro Kapital informējis biržu, ka ar nekustamo īpašumu saistītos aktīvus Rīgā iegādājas Sisne Invest Riga, bet Tallinā - Sisne Invest. Pircējam līdz 30.septembrim ir jāizpilda atsevišķi līguma nosacījumi, no kuriem atkarīga tā stāšanās spēkā.

Ar teju 3,6 miljardu eiro lielu kapitāla apjomu Latvijas pensiju otrais līmenis ir kļuvis par vienu no lielākajiem «investoriem» Baltijā un ir vērā ņemams ieguldītājs Eiropas mērogā.

Kopš šī pensiju kapitāla uzkrāšanas sākuma pirms 17 gadiem vienmēr aktuāls ir bijis jautājums par Latvijas cilvēku uzkrātās naudas ieguldīšanu Latvijas ekonomikā. Šobrīd ieguldījumos mūsu valstī no šī kapitāla nonāk aptuveni piektā daļa naudas (FKTK dati par šā gada pirmo pusgadu), kas ir ļoti vērtīga investīcija, taču šo apjomu būtu iespējams palielināt.

Diskutējot par pensiju otrā līmeņa naudas ieguldīšanu Latvijas uzņēmumos vai fondu tirgū, atslēgas vārds ir «mērogs». Šī kapitāla mērogs šodien ir krietni pārsniedzis tās Latvijas ekonomikas daļas mērogu, kurā ieguldītājiem ir atļauts investēt un kurā ir vērts ieguldīt. Tas gan nenozīmē, ka iespējas investēt Latvijā būtu izsmeltas. Mūsu valsts ekonomiku un pensiju kapitālā uzkrāto naudu varētu salīdzināt, teiksim, ar ābolu sulas gatavošanu – agrāk, kad salasījām dažus maisus ābolu, gandrīz tos visus varēja pārstrādāt mājās. Šodien ābolus ved ar lielu kravas auto, un būtu vajadzīga neliela ražotne, jo ar sulu spiedi galā tikt vairs nevar. Proti, ieguldījumu infrastruktūra Latvijā vairs nespēj akumulēt pat daļu no pensiju kapitālā uzkrātā, jo runa šodien ir par gandrīz 1,3 miljonu cilvēku veiktajām iemaksām. Tāpēc pensiju plānu pārvaldnieki meklē drošas un vienlaikus pelnošas ieguldījumu iespējas ārvalstīs.